novērot
novērot 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | novēroju | novērojam | novēroju | novērojām | novērošu | novērosim |
2. pers. | novēro | novērojat | novēroji | novērojāt | novērosi | novērosiet, novērosit |
3. pers. | novēro | novēroja | novēros |
Pavēles izteiksme: novēro (vsk. 2. pers.), novērojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: novērojot (tag.), novērošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: novērotu
Vajadzības izteiksme: jānovēro
1.Vērot (ko), lai iegūtu informāciju (par to).
PiemēriViņa juta, cik pētīgi viņu novēro Todhauzens.
- Viņa juta, cik pētīgi viņu novēro Todhauzens.
- Rozalinda no dīvāna novēro katru viņas kustību.
- Ja ārsti novērotu viņa miegu, viņi konstatētu, ka Morics miegā bieži vien iekrīt bezsamaņā, kas dažreiz ilgst pat vairākas diennaktis.
- Farbīte un Murmulītis turpināja Kampadrillu novērot, bet nekā aizdomīga nesaskatīja.
1.1.Vērojot pamanīt (ko); ievērot.
PiemēriTāpēc arī Riču tā satrieca skats, ko viņš novēroja krīzes sekundēs.
- Tāpēc arī Riču tā satrieca skats, ko viņš novēroja krīzes sekundēs.
- Kad rīta agrumā izgāju ārā paskatīties, kas noticis, novēroju ainu, kas man šķita šai zemei ļoti raksturīga.
- Tad mēs līdām uz mājām, cenzdamies novērot pa logiem, kā notiek mūsējo gulēšanas process.
1.2.Konstatēt (piemēram, kā piemitību, arī sastopamību, izplatību).
PiemēriArmijas kustība nav novērota — pagaidām.
- Armijas kustība nav novērota — pagaidām.
- 20. oktobra vakarā« TV 24» studijā bija novērojams liels sieviešu īpatsvars.
- Vai ir vēl kāda aktuāla tendence, ko esat novērojuši?
Avoti: TWN, LLVV
Korpusa piemēri:šeit