novērot
Lietojuma biežums :
novērot 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
LocīšanaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | novēroju | novērojam | novēroju | novērojām | novērošu | novērosim |
| 2. pers. | novēro | novērojat | novēroji | novērojāt | novērosi | novērosiet, novērosit |
| 3. pers. | novēro | novēroja | novēros | |||
Pavēles izteiksme: novēro (vsk. 2. pers.), novērojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: novērojot (tag.), novērošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: novērotu
Vajadzības izteiksme: jānovēro
1.Vērot (ko), lai iegūtu informāciju (par to).
PiemēriViņa juta, cik pētīgi viņu novēro Todhauzens.
Piemēri
- Viņa juta, cik pētīgi viņu novēro Todhauzens.
- Rozalinda no dīvāna novēro katru viņas kustību.
- Ja ārsti novērotu viņa miegu, viņi konstatētu, ka Morics miegā bieži vien iekrīt bezsamaņā, kas dažreiz ilgst pat vairākas diennaktis.
- Farbīte un Murmulītis turpināja Kampadrillu novērot, bet nekā aizdomīga nesaskatīja.
Saistītās nozīmesnoviedēt, sekot.
Saistītās nozīmes
Sinonīmi
noviedēt2 — Novērot.
sekot1.1 — Vērot (ko kustīgu), virzot skatienu, optisku ierīci (tam) līdzi.
Hiponīmi
aplūkot1 — Vērīgi apskatīt.
apskatīt1 — Ar skatienu uztvert, aptvert; skatoties iepazīties (ar ko), arī izpētīt (ko).
apskatīties2 — Apskatīt (1).
apvērot1 — Uzmanīgi vērot.
apviedēt1 — Skatīt, vērot.
pavadīt2.1 — Ilgāku laiku nenovērsties (no kā tāda, kas attālinās) - par acīm, skatienu.
pieskatīt1 — Skatoties, vērojot uzmanīt, pārbaudīt.
skatīt1 — Ar redzi uztvert (ko), parasti, lai iegūtu kādu informāciju (no tā.), iepazītu (to); arī redzēt (1).
uzmanīt1 — Skatīties, vērot, lai nepieļautu, ka (kāds) ko dara, izturas neatbilstoši noteiktām prasībām, normām, arī lai sargātu (to) no kā nevēlama; uzraudzīt.
uzraudzīt1 — Skatīties, vērot, lai nepieļautu, ka (kāds) ko dara, izturas neatbilstoši noteiktām prasībām, normām, arī lai sargātu (to) no kā nevēlama.
Hiperonīmi
vērot1 — Ilgāku laiku skatīties (uz kādu, uz ko), lai ko noskaidrotu, uzzinātu u. tml.
1.1.Vērojot pamanīt (ko); ievērot.
PiemēriTāpēc arī Riču tā satrieca skats, ko viņš novēroja krīzes sekundēs.
Piemēri
- Tāpēc arī Riču tā satrieca skats, ko viņš novēroja krīzes sekundēs.
- Kad rīta agrumā izgāju ārā paskatīties, kas noticis, novēroju ainu, kas man šķita šai zemei ļoti raksturīga.
- Tad mēs līdām uz mājām, cenzdamies novērot pa logiem, kā notiek mūsējo gulēšanas process.
Saistītās nozīmesieraudzīt, ievērot, pamanīt, saredzēt, saskatīt.
Saistītās nozīmes
Sinonīmi
ieraudzīt1 — Uztvert ar redzi, arī pamanīt.
ievērot1 — Uztvert (ar redzi), ieraudzīt; atšķirt no citiem (pēc kādām pazīmēm).
pamanīt1 — Ieraudzīt, arī saskatīt.
saredzēt1 — Ar redzi, parasti pilnīgi, arī precīzi, uztvert (ko) apkārtējā vidē.
saskatīt1 — Skatoties, parasti pilnīgi, arī precīzi, uztvert (ko).
sazīmēt2 — Skatoties uztvert kā tāpatīgu (kam iepriekš redzētam, zināmam); arī saskatīt.
samanīt1.1 — Uztvert, ievērot, parasti pilnīgi, arī precīzi (kādas pazīmes, īpatnības).
Hiponīmi
redzēt1.3 — Uztvert, ievērot ar redzi (kādas pazīmes, īpatnības); arī ievērot.
vērot2 — Pievērst uzmanību (kam), izrādīt interesi (par ko); gūt priekšstatu (par ko) pēc ārējām pazīmēm.
Hiperonīmi
manīt1 — Uztvert ar redzi; redzēt, saskatīt.
matīt1 — Redzēt.
piefiksēt1 — Ievērot, pamanīt, arī iegaumēt (ko).
redzēt1 — Ar redzi uztvert (ko) apkārtējā vidē.
1.2.Konstatēt (piemēram, kā piemitību, arī sastopamību, izplatību).
PiemēriArmijas kustība nav novērota — pagaidām.
Piemēri
- Armijas kustība nav novērota — pagaidām.
- 20. oktobra vakarā« TV 24» studijā bija novērojams liels sieviešu īpatsvars.
- Vai ir vēl kāda aktuāla tendence, ko esat novērojuši?
Saistītās nozīmeskonstatēt, nosacīt, ievērot, vērot, pasacīt.
Saistītās nozīmes
Hiperonīmi
ievērot1.2 — Atklāt, konstatēt.
izsecināt1 — Secinot izveidot (domu, spriedumu u. tml.).
konstatēt1 — Atklāt, izzināt; ievērot, arī noteikt.
nosacīt4 — Izsecināt, konstatēt, noskaidrot; noteikt (4).
noskaidrot1 — Pētījot, vācot informāciju, izzināt, izprast.
noteikt4 — Izsecināt, konstatēt, noskaidrot; nosacīt (4).
pamanīt3 — Konstatēt, atklāt.
pasacīt2 — Noteikt, konstatēt, atšķirt, arī novērtēt; pateikt (2).
pateikt2 — Noteikt, konstatēt, atšķirt, arī novērtēt; pasacīt (2).
vērot2.1 — Konstatēt, gūt pārliecību, parasti ilgākā laikposmā (par kādu faktu, arī kā sastopamību, izplatību u. tml.).
Avoti: TWN, LLVV
Korpusa piemēri:šeit