novērpt
novērpt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | novērpju | novērpjam | novērpu | novērpām | novērpšu | novērpsim |
| 2. pers. | novērp | novērpjat | novērpi | novērpāt | novērpsi | novērpsiet, novērpsit |
| 3. pers. | novērpj | novērpa | novērps | |||
Pavēles izteiksme: novērp (vsk. 2. pers.), novērpiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: novērpjot (tag.), novērpšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: novērptu
Vajadzības izteiksme: jānovērpj
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Absolūti zemāki C-reaktīvā olbaltuma plazmas aktivitātes rādītāji tika novērpti Grupas III pacientiem.
- Pat zīdtārpiņš nespētu novērpt smalkāku pavedienu par šo, kas savieno mūs ar cerību, ticību un mīlestību.
- Lai gan šāds diskurss nekad nav novērpts no sākuma līdz beigām, Austrumeiropas laikmetīgās mākslas institucionālā ģenealoģija ļauj mums runāt par virzību no Sorosa reālisma uz Sorosa realitāti.
- Kas pa saules pakāpiem vērps , novērps saulītei kājas
- Pa saules apakšām atgulās , sievas nevērpa , lai saulītei kājas nenovērptu