krist
krist 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | krītu | krītam | kritu | kritām | kritīšu | kritīsim |
2. pers. | krīti | krītat | kriti | kritāt | kritīsi | kritīsiet, kritīsit |
3. pers. | krīt | krita | kritīs |
Pavēles izteiksme: krīti (vsk. 2. pers.), krītiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: krītot (tag.), kritīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: kristu
Vajadzības izteiksme: jākrīt
1.Virzīties gaisā lejup smaguma spēka ietekmē.
PiemēriIstabai, kurā Žanete Makdonalde sēdēja, siena bija viscaur no stikla, un aiz stikla lēni krita lielas sniega pārslas.
- Istabai, kurā Žanete Makdonalde sēdēja, siena bija viscaur no stikla, un aiz stikla lēni krita lielas sniega pārslas.
- Tērcīte, pār resnu melnalkšņa sakni krizdama, iesitusi dziļu dobi un urgdama šļācās tur iekšā.
- Draudzene nepārnāca, bet pilsētā atkal sākās troksnis, visapkārt krita bumbas, pagrabā sacēlās briesmīgs putekļu mākonis, tā ka Ausma tikko spēja kaut ko saredzēt.
- Arī nemitīgi krītošas ūdens piles ar laiku spēj sadragāt akmeni.
- Paretam viņam misējas, un tad zvaigznīte krīt, atstādama aiz sevis ugunīgu švīku.
- Kaķi nāk no augšējā stāva, vienmēr uz kājām krīt un iet pa rakstāmgaldiem, aposta plauktus un ūsām pārbauda datoru ekrānus.
Stabili vārdu savienojumiPriekškars krīt.
- Priekškars krīt kolokācija — priekškars tiek nolaists (parasti strauji)
1.1.Par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
1.2.Snigt (par sniegu); virzīties gaisā lejup (par sniega pārslām, krusu, lietus lāsēm, arī miglu).
1.3.Ritēt lejup (par asarām).
1.4.Strauji plūst, virzīties lejup (parasti no samērā liela augstuma) – par ūdeni.
1.5.parasti formā: noteiktā galotne, lokāmais darāmās kārtas pagātnes divdabis (-is, -usi, -ies, -usies) Tāds, kas pēc bojājuma vai nogatavošanās ir atdalījies no augļu koka (par augli).
1.6.Nonākt planētas atmosfērā (par meteoriem).
Stabili vārdu savienojumiKrītošā zvaigzne.
- Krītošā zvaigzne vārdkoptermins — meteors, kas ir uzliesmojis planētas atmosfērā
1.7.Izplatīties vertikāli (par zibeni).
1.8.pārnestā nozīmē Rasties (par rasu, salnu).
1.9.pārnestā nozīmē; parasti kopā ar: "sirdī" vai "dvēselē" Izraisīt jūtas; rasties, tikt izraisītam (par psihisku, parasti emocionālu, stāvokli).
1.10.pārnestā nozīmē Paiet (par laikposmu).
2.Strauji mainīt stāvokli no (parasti) vertikāla stāvokļa horizontālā, zūdot balstam vai līdzsvaram.
PiemēriUz sētas apaļajiem akmeņiem Bille krita, bet paguva uz brīvās rokas atspiesties un saldējumu noturēt stāvus.
- Uz sētas apaļajiem akmeņiem Bille krita, bet paguva uz brīvās rokas atspiesties un saldējumu noturēt stāvus.
- Tie visi sastājās klusi ap pēdējo sienu un vēroja, kā tā krīt.
- Milzīgo atvieglojuma sajūtu, prieku, ko radīja kontrolpunktu atvēršana 9. novembrī, piemin daudzi, jo vēl 1989. gada sākumā bija grūti iedomāties, ka Berlīnes mūris varētu krist.
- Nekad nav bijis tā, ka jau kvalifikācijas braucienos krīt visi trīs mūsu sportisti.
Stabili vārdu savienojumiKlupdams krizdams. Krist veldrē.
- Klupdams krizdams — 1. Lielā steigā, arī satraukumā (doties, virzīties), parasti tā, ka ķeras kājas, tā, ka nevar veikli paiet; klupšus krišus2. Saka, ja kāds strādā pāri spēkiem
- Krist veldrē — liekties pie zemes (aiz sava smaguma, vējā, lietū) - parasti par stiebraugiem, zālaugiem kādā platībā
2.1.Strauji, arī nespēkā gulties.
PiemēriVakarā krītu gultā no pārguruma.
- Vakarā krītu gultā no pārguruma.
2.2.Brukt, grūt.
Stabili vārdu savienojumiKrist drupās. Krist kopā (arī čupā).
- Krist drupās — brukt un pārvērsties drupās
- Krist kopā (arī čupā) sarunvaloda — būt tādā stāvoklī, ka pamazām sabrūk
3.Apzināti veikt strauju kustību, strauji mesties (kur).
Stabili vārdu savienojumiKrist (arī mesties) ap kaklu. Krist apkampienos.
- Krist (arī mesties) ap kaklu sarunvaloda — 1. Strauji skaut, liekot rokas ap kaklu2. pārnestā nozīmē Izrādīt lielu sirsnību, arī familiaritāti
- Krist apkampienos — strauji piekļauties (kādam) un ļaut sevi apkampt
- Krist ceļos; krist uz ceļiem — strauji pāriet stāvoklī uz ceļiem (parasti kā priekšā)
- Krist pie kājām — strauji pāriet stāvoklī uz ceļiem pie (kāda) kājām
- Krist pie rokas (arī piedurknes) novecojis — strauji noliekties un skūpstīt (roku, piedurkni)
4.parasti formā: trešā persona Tikt strauji virzītam lejup ar mērķi iedarboties uz kaut ko.
4.1.Ar vēzienu tikt strauji virzītam lejup (piemēram, par pātagu, cirvi).
4.2.pārnestā nozīmē Tikt izdarītam, parasti virzienā uz leju (par sitienu, cirtienu).
4.3.pārnestā nozīmē Tikt izteiktam (parasti skarbi).
5.Mirt, tikt nogalētam, nobeigties.
PiemēriBaltajā sniega laukā, kas no vienas vietas bija izraibināts sarkanām asins peļķēm, gulēja vairāki tūkstoši kritušo baltgvardes virsnieku...
- Baltajā sniega laukā, kas no vienas vietas bija izraibināts sarkanām asins peļķēm, gulēja vairāki tūkstoši kritušo baltgvardes virsnieku...
- Runā, ka Verdenas kaujā krituši miljons abu pušu karavīru.
- Kā tuksnesī kritušu dzīvnieku kauli tur baloja lietus apskaloti kartupeļi.
Tulkojumidie, decease, perish, go, exit, pass away, expire.
(LV šaurāka nozīme) die, decease, perish, go, exit, pass away, expire, pass, kick the bucket, cash in one's chips, buy the farm, conk, give-up the ghost, drop dead, pop off, choke, croak, snuff it
pass from physical life and lose all bodily attributes and functions necessary to sustain life; "She died from cancer"; "The children perished in the fire"; "The patient went peacefully"; "The old guy kicked the bucket at the age of 102"
[Princeton WordNet 3.0]
5.1.Iet bojā (karā, kaujā).
5.2.lieto: reti Tikt nošautam, parasti medībās (par dzīvnieku).
5.3.Nobeigties (par, parasti daudziem, dzīvniekiem).
5.4.lieto: pareti Mirt (parasti epidēmijā) – par cilvēkiem.
6.parasti formā: trešā persona Nokarāties (uz kā, kam pāri, kādā veidā), atrasties vertikāli vai slīpi.
PiemēriEsmu pārsteigta, cik interesanti siluetu maina veste, kura uzvilkta virs blūzes, bet blūze brīvi krīt pār svārkiem.
- Esmu pārsteigta, cik interesanti siluetu maina veste, kura uzvilkta virs blūzes, bet blūze brīvi krīt pār svārkiem.
- Pagari, sirmi mati krita šķipsnās pāri krāgam pakausī, un viņa rokas, viena uz otras saliktas, atspiedās uz spieķīša, kas taisni stāvēja viņa priekšā starp izplestiem ceļiem, kā zemē ieaudzis.
- Čirkainās, brīvi krītošās matu cirtas ir nomainījis taisns, sievišķīgs griezums.
6.1.Nokarājoties veidot (vertikālas krokas) – par audumu, apģērbu; būt tādam, kas veido vertikālas krokas.
6.2.pārnestā nozīmē Atrasties, būt novietotam stāvus lejup (parasti par ceļu); būt ļoti stāvam (piemēram, par kalnu).
7.parasti formā: trešā persona Izplatīties (kur, kādā virzienā).
PiemēriUn uz āra kāpnēm jau krita gaisma no Valtrautas logiem un blakussētas.
- Un uz āra kāpnēm jau krita gaisma no Valtrautas logiem un blakussētas.
7.1.Atrasties (uz kā, pāri kam) – par ēnu.
7.2.pārnestā nozīmē Tikt vērstam (uz ko) – par skatienu.
7.3.Izplatīties (pret kādu šķērsli) – par skaņu.
8.parasti formā: trešā persona Pazemināties līmenī, samazināties apjomā; kristies.
PiemēriPēc tam protestu intensitāte ievērojami kritusi.
- Pēc tam protestu intensitāte ievērojami kritusi.
- Un redzēju, kā svars pa kilogramam vien krita!
- Ilgstoši krītošs eksports uz Krieviju saistīts ar rubļa vērtības samazināšanos, ko lielā mērā nosaka naftas cenas svārstības pasaules tirgos.
- Jautāts, vai galaproduktu cenas veikalos varētu samazināties, ņemot vērā, ka strauji veidojas svaigpiena pārprodukcija un krīt piena iepirkuma cena, viņš atbildēja noraidoši.
- Darba grupai, kas pētīja KNAB notiekošo, secinājusi, ka birojā ir ilgstošas personālvadības problēmas, krītošs prestižs, novilcināta lietu izmeklēšana.
Tulkojumidecrease, diminish, lessen.
8.1.parasti formā: trešā persona Pazemināties (parasti par temperatūru, spiedienu); kristies2.
Stabili vārdu savienojumiBarometrs krīt. Tvaiks krītas (arī krīt).
- Barometrs krīt sarunvaloda, kolokācija — saka, ja barometrs rāda atmosfēras spiediena pazemināšanos
- Tvaiks krītas (arī krīt) sarunvaloda — saka, ja samazinās tvaika radītais spiediens
8.2.Kļūt zemākam, vājākam, arī neskanīgākam (par skaņām, arī balsi).
Stabili vārdu savienojumiKrītošā gamma. Krītošā melodija.
- Krītošā gamma vārdkoptermins; joma: mūzika — gamma, kurā katra nākamā skaņa ir zemāka par iepriekšējo
- Krītošā melodija vārdkoptermins; joma: mūzika — melodija, kurā katra nākamā skaņa ir zemāka par iepriekšējo
8.3.Pazemināties (par cenām, vērtspapīru, papīrnaudas kursu); kļūt ar mazāku vērtību (piemēram, par akcijām); kristies.
9.Nonākt kādā psihiskā, emocionālā, fizioloģiskā vai citā (parasti nevēlamā) stāvoklī.
PiemēriKritu izmisumā un sāku meklēt labākos mugurkaula ķirurgus, lai pārbaudītu daktera Ana noteikto diagnozi.
- Kritu izmisumā un sāku meklēt labākos mugurkaula ķirurgus, lai pārbaudītu daktera Ana noteikto diagnozi.
- Līdzīgi senajiem kuršu valdniekiem, kuri vienas veiksmīgas atbildes dēļ esot piedevuši nežēlastībā kritušajiem pavalstniekiem, viņš piecēlās kājās un sacīja: vairāk neko es nevēlējos dzirdēt, tu, vecā sūdapakaļa!
- Pēdējā informācija liecina, ka Ambera savas liecības laikā kritusi histērijā, liekot aizdomāties par nervu sabrukumu.
Stabili vārdu savienojumiKrist zemu.
- Krist zemu — morāli pagrimt; nonākt stāvoklī, ko sabiedrība uzskata par necienīgu
9.1.Nonākt (kādā, parasti nevēlamā, psihiskā vai fizioloģiskā stāvoklī).
Stabili vārdu savienojumiKrist galējībās. Krist ģībonī; krist nesamaņā.
- Krist galējībās — pāriet savā rīcībā, uzskatos no viena viedokļa uz citu - pilnīgi pretēju viedokli
- Krist ģībonī; krist nesamaņā; krist bezsamaņā sarunvaloda, frazeoloģisms — zaudēt samaņu
9.2.Morāli pagrimt, degradēties; nonākt stāvoklī, ko sabiedrība uzskata par peļamu, necienīgu.
Stabili vārdu savienojumiKrist (kāda) acīs. Kritusi sieviete.
- Krist (kāda) acīs — zaudēt savu labo slavu, reputāciju, nozīmību pēc kāda uzskatiem, kāda vērtējumā
- Kritusi sieviete — netikla sieviete
10.Zaudēt varu, patstāvību.
PiemēriKrīt valdība.
- Krīt valdība.
- Katru dienu avīzes un televīzija ļaudīm vēstīja arvien baigākas ziņas, un Latvijā valdības krita, kā dažreiz nežēlīgās kaujās krīt bailīgie karavīri- gļēvi un nožēlojami nemākulīgi.
- Ja par to nobalsos arī Zviedrijas demokrāti, ar kuriem citas labējās partijas kategoriski atsakās sadarboties, kreisi centriskā valdība kritīs un nāksies izsludināt pirmstermiņa vēlēšanas.
10.1.Tikt gāztam, likvidētam (par varu, valsts iekārtu u. tml.).
10.2.lieto: pareti Zaudēt varu, augstu amatu, stāvokli.
10.3.Tikt ieņemtam kaujā, nonākt pretinieka varā.
11.parasti formā: trešā persona Tikt (kādam), nākt (kāda) rīcībā, parasti pēkšņi vai nejauši.
PiemēriKrīt laimests.
- Krīt laimests.
Stabili vārdu savienojumiKrīt sešnieks (arī piecnieks, četrinieks utt.).
- Krīt sešnieks (arī piecnieks, četrinieks utt.) — kauliņu spēlē - tiek uzmests un rada noteiktu stāvokli (par ciparu)
11.1.Vajadzēt (ko darīt, piemēram, izlozes rezultātā).
12.parasti formā: trešā persona; parasti kopā ar: "ciet" Strauji vērties ciet, tikt strauji vērtam ciet.
13.kopā ar: "laukā" vai kopā ar: "nost", vai parasti kopā ar: "ārā" Neturēties stingri iekšā vai klāt, velties, slīdēt ārā (no turienes) vai nost (no turienes), atdalīties.
PiemēriPārējie Pīrāgi viņus neuzskatīja īsti par savējiem, jo Belašiem viena puse bija vaļā un pildījums allaž krita laukā.
- Pārējie Pīrāgi viņus neuzskatīja īsti par savējiem, jo Belašiem viena puse bija vaļā un pildījums allaž krita laukā.
13.1.Atdalīties no ķermeņa (par zobiem, matiem, spalvām).
14.sarunvaloda; kopā ar: "ārā" Neiederēties kādā kopumā.
PiemēriSavecējušā, no ražošanas ritma “ārā krītošā” Knuta fiziski slimajam ķermenim un emocijām ir šauri uzvalkā un ofisa sterilajā dizainā – šo izmisuma un paklausības mudžekli lieliski nospēlē J. Laviņš.
- Savecējušā, no ražošanas ritma “ārā krītošā” Knuta fiziski slimajam ķermenim un emocijām ir šauri uzvalkā un ofisa sterilajā dizainā – šo izmisuma un paklausības mudžekli lieliski nospēlē J. Laviņš.
- Diemžēl citos – par gredzena novietojumu tradīcijai atbilstošas rokas pirkstā svarīgākos – aspektos iestudējums krīt laukā no ieturēta stila smalkajām robežām.
14.1.Neiederēties, neiekļauties (kādā veselumā).
14.2.Nebūt, nenotikt (par ko plānotu, paredzētu).
15.sarunvaloda; parasti formā: trešā persona Attiekties (uz kādu), skart (kādu) – piemēram, par aizdomām, izvēli.
PiemēriAizdomas krita uz čigāniem, bet aizdomas jau vienmēr krita uz čigāniem, lai cik nevainīgi viņi īstenībā būtu.
- Aizdomas krita uz čigāniem, bet aizdomas jau vienmēr krita uz čigāniem, lai cik nevainīgi viņi īstenībā būtu.
- Šoreiz Kailijas izvēle kritusi par labu klasiskajam karē griezumam.
16.sarunvaloda; kopā ar: "virsū" Mesties virsū, uzbrukt (kādam).
PiemēriMums tagad apzog ostas, mums tagad privatizēs "Latvenergo", mums visādas nelaimes krīt virsū tautai, bet mums atkal nākas strīdēties par to, par ko mēs jau vienreiz esam strīdējušies.
- Mums tagad apzog ostas, mums tagad privatizēs "Latvenergo", mums visādas nelaimes krīt virsū tautai, bet mums atkal nākas strīdēties par to, par ko mēs jau vienreiz esam strīdējušies.
16.1.sarunvaloda Strauji mesties (pie ēdiena) un sākt steidzīgi ēst.
17.sarunvaloda; parasti kopā ar: "virsū" Sākt bārt, rāt (kādu), sākt pārmest (kādam).
18.parasti kopā ar: "starpā" vai "vidū" Sākt runāt, pārtraucot citu runātāju.
19.sarunvaloda; kopā ar: prievārds "uz" Nodoties (kam), ļoti aizrauties (ar kaut ko), iemīlēties (kādā).
Stabili vārdu savienojumiKrīt kā mušas uz medu (retāk zirga).
- Krīt kā mušas uz medu (retāk zirga) sarunvaloda — saka, ja daudzas neprātīgi aizraujas (ar kādu), iemīlas (kādā), uzmācīgi cenšas iegūt (tā) simpātijas
20.sarunvaloda; kopā ar: prievārds ""uz""; formā: trešā persona Kaitīgi iedarboties uz kādu orgānu.
Stabili vārdu savienojumi(Ie)krist (pašam) (no sevis) klēpī (arī rokās, plaukstā, mutē). (Ne)krist svarā.
- (Ie)krist (pašam) (no sevis) klēpī (arī rokās, plaukstā, mutē) — rasties, tikt iegūtam viegli, bez pūlēm
- (Ne)krist svarā sarunvaloda, idioma — 1. (Ne)būt svarīgi, nozīmīgi2. (Ne)būt tādam, ko ievēro
- (Tā, ka (vai), arī ka (vai)) ausis krīt ciet (arī plīst pušu, arī jābāž ciet) idioma — saka par ļoti skaļu, arī nepatīkamu troksni
- (Tā, ka, arī ka vai) ausis krīt ciet (arī plīst pušu, arī jābāž ciet) idioma — saka par ļoti skaļu, arī nepatīkamu troksni
- Acis krīt (arī līp, iet) ciet frazēma — saka, ja ļoti gribas gulēt
- Acis krīt no pieres ārā (arī laukā) idioma — saka, ja ļoti tīko ko iegūt un kārīgi skatās uz to
- Celties un krist (retāk kristies) — viļņoties augšup un lejup; ritmiski, viļņveidīgi kustēties uz augšu un leju
- Ēna krīt (uz kādu) idioma — saka, ja ir aizdomas, ka (kāds) ir izdarījis ko kompromitējošu vai ir saistīts ar ko kompromitējošu
- Ir uz mutes kritis frazēma — saka par cilvēku, kas neattopas, ko atbildēt, kas neprot atrast pareizo atbildi
- Krist (arī iekļūt, nonākt) ļaužu valodās — kļūt par pārrunu objektu, tikt aprunātam
- Krist (arī nokļūt, nonākt) (kāda) nagos; krist (kāda) nagos sarunvaloda — nonākt (kāda) varā, rīcībā
- Krist (arī nonākt) (ļaužu) apsmieklā (retāk izsmieklā) — nonākt tādā situācijā, kas izraisa nicinājumu, zobošanos u. tml.
- Krist (biežāk likties) uz auss sarunvaloda — iet gulēt
- Krist (kāda) tīklos — nonākt (kāda) ietekmē, varā, nepamanot (tā) viltību, aprēķinu
- Krist (retāk birt) no gaisa (arī no debesīm) — rasties, tikt iegūtam ļoti viegli, bez darba, bez pūliņiem
- Krist acīs sarunvaloda — pēkšņi saistīt skatienu, uzmanību
- Krist atpakaļ sarunvaloda — sākt slimot no jauna ar to pašu slimību, nepaspējot vēl pilnīgi izveseļoties vai tūlīt pēc izveseļošanās
- Krist ārā no atmiņas (arī no prāta, galvas) lieto: pareti — tikt aizmirstam
- Krist cauri sarunvaloda — piedzīvot neveiksmi; neizturēt (eksāmenu); nedabūt pietiekamu atzīmi (eksāmenā)
- Krist gar zemi — krist, gāzties zemē (parasti par cilvēku)
- Krist grēkā novecojis — 1. novecojis Rīkoties neatbilstoši reliģijas normām; grēkot (1)2. sarunvaloda Neievērot, pārkāpt kādu noteikumu; rīkoties netikumīgi, nosodāmi; grēkot (2)
- Krist kārdināšanā — padoties tieksmei darīt ko aizliegtu, nosodāmu
- Krist matos sarunvaloda, frazeoloģisms — strīdoties sākt raustīt, plēst aiz matiem; sākt kauties
- Krist par laupījumu lieto: reti — tikt nolaupītam, nonākt (kāda) varā, arī īpašumā
- Krist par upuri — 1. Iet bojā, nonākt (kā) varā2. Nonākt (kā nevēlama) varā un dabūt ciest (no tā)
- Krist parādos — aizņemties naudu, kļūt tādam, kam ir parādi
- Krist pār ilksi sarunvaloda, frazeoloģisms — nespēkā saļimt; nomirt
- Krist pie zemes — strauji gulties zemē, gāzties zemē
- Krist pīšļos lieto: pareti — 1. Pārvērsties pīšļos2. Būt ļoti pazemīgam, justies ļoti niecīgam (kā priekšā)
- Krist uz deguna — būt galīgi bez spēka
- Krist uz nerviem sarunvaloda — darīt nervozu, arī neiecietīgu, satraukt, kaitināt
- Kritušais eņģelis — 1. Kristietības mitoloģijā eņģelis, kas zaudējis savus spārnus nepareizas ticības dēļ2. Kristietības mitoloģijā Lucifers (latīņu Lucifer), Dieva pretinieks - eņģelis, kurš lepnības dēļ sadumpojies pret Dievu un kopā ar citiem eņģeļiem, kas viņu atbalstīja, tika padzīts no debesīm3. pārnestā nozīmē Cilvēks, kas izpelnījies kādas sabiedrības nosodījumu un ticis izraidīts no tās
- Krīt (kā kaķis) uz kājām — saka par cilvēku, kas pārvar grūtības
- Maskas krīt frazēma — 1. Saka, ja visi noņem maskas (parasti karnevālā)2. Saka, ja kāds atmasko sevi vai tiek atmaskots
- Nav uz mutes kritis idioma — saka par cilvēku, kas spēj runāt attapīgi, asprātīgi, veikli, kam vienmēr ir ko atbildēt
- Rekords krīt sarunvaloda, frazēma — saka, ja rekords (kādā sporta veidā) tiek pārspēts
- Stāvēt un krist idioma — būt ļoti pārliecinātam (par ko, par kādu) un dedzīgi aizstāvēt (to)
- Šķēršļi krīt frazēma — saka, ja tiek novērsti visi šķēršļi, kas kavē ko
- Tikko turēties uz kājām (arī kājās); krist (arī gāzties) (vai) no kājām (zemē, arī nost); krist (arī gāzties) (vai) zemē (arī no kājām, nost) — 1. Nespēt nostāvēt kājās2. Būt ļoti nogurušam
- Uz deguna krizdams; uz deguna klupdams sarunvaloda, frazeoloģisms — saka, ja kāds ļoti daudz, pāri saviem spēkiem strādā fizisku darbu
- Vārdi krīt auglīgā zemē poētiska stilistiskā nokrāsa, frazēma — saka, ja teiktais dziļi ietekmē klausītājus, rod atsaucību
- Vārti krīt sarunvaloda — vārti tiek zaudēti (sporta spēlē)
- Viss krīt (ārā) no rokām — saka, ja uztraukumā neveicas darbs
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri:šeit