iepērt
iepērt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | ieperu | ieperam | iepēru | iepērām | iepēršu | iepērsim |
2. pers. | ieper | ieperat | iepēri | iepērāt | iepērsi | iepērsiet, iepērsit |
3. pers. | ieper | iepēra | iepērs |
Pavēles izteiksme: ieper (vsk. 2. pers.), ieperiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: ieperot (tag.), iepēršot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: iepērtu
Vajadzības izteiksme: jāieper
1.Nopērt (parasti mazliet).
2.lieto: reti Perot izraisīt, radīt.
3.apvidvārds Peroties pirmajam (pirtī), radīt garaiņus, mitrumu; peroties iesildīt.
4.apvidvārds Peroties padarīt (pirtsslotu) lokanu, mīkstu, piekļāvīgu.
5.slengs Iespaidot, emocionāli spēcīgi iedarboties.
Avoti: LLVV, ViV, JlV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Viņa mani pārlika pār celi un iepēra ar penāli.”
- Nav īsti labi miesā iepērt neilonu vai kādu citu materiālu.
- Dziedājām dziesmas, un ar Jāņu zālēm cits citu iepērām.
- Vislabprātāk viņš šo nekauņu iepērtu ar viņas pašas acīs krītošo matu pārsēju.
- Konkrēti iepēra viens pantiņš: