iepīckāt
iepīckāt 2. konjugācijas darbības vārds; apvidvārds, transitīvsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | iepīckāju | iepīckājam | iepīckāju | iepīckājām | iepīckāšu | iepīckāsim |
| 2. pers. | iepīckā | iepīckājat | iepīckāji | iepīckājāt | iepīckāsi | iepīckāsiet, iepīckāsit |
| 3. pers. | iepīckā | iepīckāja | iepīckās | |||
Pavēles izteiksme: iepīckā (vsk. 2. pers.), iepīckājiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: iepīckājot (tag.), iepīckāšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: iepīckātu
Vajadzības izteiksme: jāiepīckā
Iepērt (parasti ar pātagu).
Avoti: LLVV