iepērties
iepērties atgriezenisks 1. konjugācijas darbības vārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | ieperos | ieperamies | iepēros | iepērāmies | iepēršos | iepērsimies |
| 2. pers. | ieperies | ieperaties | iepēries | iepērāties | iepērsies | iepērsieties, iepērsities |
| 3. pers. | ieperas | iepērās | iepērsies | |||
Pavēles izteiksme: ieperies (vsk. 2. pers.), ieperieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: ieperoties (tag.), iepēršoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: iepērtos
Vajadzības izteiksme: jāieperas
1.sarunvaloda Ejot, braucot u. tml. ievirzīties (kur iekšā, parasti negaidīti, nonākot nevēlamos apstākļos).
1.1.Par transportlīdzekļiem.
2.apvidvārds Iekulties, sapiņķēties (nepatikšanās).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Diāna saprata, ka viņa atkal iepērusies kaut kādā neticamā piedzīvojumā.
- Senlaikos iepēries mūžības sveķī, no mistiskās pirmatnības nācis jeb no kosmosa putekļiem.
- Jēzus, kur tu esi iepērusies?
- Nu gan mēs iepērāmies!”
- Tušs tā cerēja uz kārtīgiem zābakiem, kas nelaistu cauri ūdeni, kad viņš iepērsies kārtējā purā vai bridīs pāri strautam.