Paplašinātā meklēšana
Meklējam vaig.
Atrasts vārdos (148):
- vaig:1
- vaigs:1
- vaigot:1
- svaigs:1
- zvaiga:2
- zvaiga:1
- Zvaiga:1
- vaigeli:1
- vaiglis:1
- vaigsts:1
- svaigme:1
- zvaigāt:1
- zvaigot:1
- vaigauts:1
- vaiggals:1
- vaigslis:1
- vaigstīt:1
- atvaigot:1
- košvaigs:1
- nesvaigs:1
- novaigot:1
- svaigums:1
- zvaigala:1
- zvaigala:2
- zvaigaļa:1
- zvaigaļa:2
- zvaigzde:1
- zvaigzna:1
- zvaigzne:1
- Zvaigzne:1
- vaigbārda:1
- vaigvaigā:1
- atsvaigot:1
- baltvaigu:1
- svaigslis:1
- Švaigerna:1
- zvaigalis:1
- zvaigaļāt:1
- zvaigaļot:1
- zvaigelat:1
- zvaigulis:1
- zvaigulis:2
- zvaigzdne:1
- Zvaigznes:1
- zvaigznīt:1
- zvaigžņot:1
- zvaigžņup:1
- vaigbrālis:1
- vaigsiksna:1
- vaigubārda:1
- vaigukauli:1
- vaigusargi:1
- pelēkvaigu:1
- svaigēdājs:1
- svaigēšana:1
- svaigpiena:1
- svaigpiens:1
- svaigslīgs:1
- svaigsvars:1
- zvaigātājs:1
- Zvaigstiks:1
- zvaigumiņš:1
- zvaigzdots:1
- zvaigznājs:1
- zvaigznīte:1
- zvaigznojs:1
- zvaigžņājs:1
- zvaigžņots:1
- vaigstīties:1
- apzvaigznīt:1
- bezzvaigžņu:1
- gājzvaigzne:1
- mēnessvaigs:1
- nozvaigznēt:1
- nozvaigznīt:1
- popzvaigzne:1
- rokzvaigzne:1
- sazvaigznīt:1
- vadzvaigzne:1
- zvaigznenes:1
- zvaigzniens:1
- zvaigznieši:1
- Zvaigznītes:1
- zvaigžņains:1
- zvaigžņāzis:1
- ceļazvaigzne:1
- četrzvaigžņu:1
- filmzvaigzne:1
- izzvaigāties:1
- kinozvaigzne:1
- laikzvaigzne:1
- maiņzvaigzne:1
- pieczvaigžņu:1
- pirmzvaigzne:1
- rītazvaigzne:1
- stāvzvaigzne:1
- svaigstīties:1
- svaigstīties:2
- trīszvaigžņu:1
- zvaigstīties:1
- zvaigznēties:1
- zvaigžņoties:1
- zvaigžņtīkls:1
- zvaigžņveida:1
- asteszvaigzne:1
- filmuzvaigzne:1
- kvazizvaigzne:1
- pirmszvaigžņu:1
- Polārzvaigzne:1
- protozvaigzne:1
- radiozvaigzne:1
- sīkzvaigznīte:1
- starpzvaigžņu:1
- superzvaigzne:1
- ūdenszvaigzne:1
- vakarzvaigzne:1
- zemeszvaigzne:1
- zvaigšņenieki:1
- zvaigzdnēties:1
- zvaigznītieši:1
- zvaigžņainums:1
- zvaigžņmatiņš:1
- apzvaigznēties:1
- bezzvaigžņains:1
- dubultzvaigzne:1
- jūraszvaigznes:1
- kaskādzvaigzne:1
- nozvaigznīties:1
- nozvaigznojies:1
- nozvaigznoties:1
- nozvaigžņoties:1
- pundurzvaigzne:1
- sarkanvaigains:1
- sazvaigznīties:1
- sazvaigznoties:1
- ziemeļzvaigzne:1
- zvaigžņlielums:1
- zvaigžņveidīgs:1
- apzvaigzdnēties:1
- naktszvaigznīte:1
- rentgenzvaigzne:1
- skropstzvaigzne:1
- dzimumzvaigznīte:1
- saimniekzvaigzne:1
- septiņzvaigznīte:1
- subpundurzvaigzne:1
- zvaigžņtopoloģija:1
- zvaigzne-punkts-zvaigzne:1
Atrasts vārdu savienojumos (1):
Atrasts skaidrojumos (1170):
- monasters "Mātzvaigzne", figūra, ko mitozes metafāzes stadijā veido hromosomas dalīšanās vārpstas ekvatoriālajā plaknē.
- Norma [Leņķmērs]{s:1461}, niecīgs zvaigznājs uz dienvidiem no Skorpiona.
- sarkanzvaigznes zilkrūtītis 15 cm garš (22 cm spārnu vēzienā), ar brūnu virsu un nespodri baltu apakšu, pie kakla gaišzils ar kaneļsarkanu zvaigzni, dzīvo Skandināvijā, Krievijas ziemeļos, Sibīrijā.
- Andreja diena 30. novembris, tradicionāla svētku diena, kas latviskās tradīcijās atbilst Ziemassvētku paražām, ievadīja precību zīlēšanas sezonu, kas beidzās Zvaigznes dienā; Andrejdiena.
- apbēda Abēda - svaigi kautas cūkas gaļas ēdiens, gan zupa, gan arī cepta gaļa; skābu kāpostu zupa ar svaigu cūkas gaļu un aknām, ar vai bez miežu putraimiem
- gada aberācija aberācija, kuras cēlonis ir Zemes kustība pa orbītu ap Sauli; tā novirza zvaigznes uz kustības acumirklīgā apeksa pusi, kā rezultātā gada laikā zvaigznes apraksta elipses, kuru lielās pusasis visām zvaigznēm ir konstantas un vienādas ar 20,5 loka sekundēm
- Miškoatls Acteku mitoloģijā - zvaigžņu un mākoņu dievs, Uicilopočtli un Kecalkoatla tēvs
- kuperoze Ādas defekts: kapilāru tīklojuma skarta āda (redzamas t. s. asinsvadu zvaigznītes)
- pērslaiņi adīti cimdi ar vienmērīgi ieadītām dažādu krāsu zvaigznītēm
- Ara Altāris, debess dienvidu puslodes zvaigznājs; arī šī nosaukuma saīsinājums
- amerikanoīdi Amerikanoīdā rase - lokālu rasu grupa, raksturīgas mongoloīdās pazīmes (taisni, cieti un melni mati; vāji attīstīts trešējais apmatojums; plati, izvirzīti vaigu kauli), kas apvienojas ar mongoloīdiem netipiskām iezīmēm, tomēr kopumā vistuvāka mongoloīdajai rasei un tiek uzskatīta par tās īpašu - Amerikas zaru
- Andrejdiena Andreja diena - 30. novembris, tradicionāla svētku diena, kas latviskās tradīcijās atbilst Ziemassvētku paražām, ievadīja precību zīlēšanas sezonu, kas beidzās Zvaigznes dienā
- And Andromeda, debess ziemeļu puslodes zvaigznājs
- koksnes piesūcināšana ar spiedienu caur pieres daļu apaļu, nemizotu, svaigi cirstu kokmateriālu piesūcināšana ar spiedienu pa vienu no gala virsmām
- zvaigznes redzamais spožums apgaismojums, kuru no zvaigznes saņem virsma, kas orientēta perpendikulāri virzienam uz zvaigzni
- redzamais zvaigznes spožums apgaismojums, kuru no zvaigznes saņem virsma, kas orientēta perpendikulāri virzienam uz zvaigzni
- talkot Apkaisīt ar talku svaigus iespiedumus, lai krāsa nenosēstos papīra otrā pusē
- Geastrum coronatum apmalotā zemeszvaigzne
- Geastrum limbatum apmalotās zemeszvaigznes "Geastrum coronatum" nosaukuma sinonīms
- ovoskopēt Apskatīt (olu) pret gaismu tās svaiguma noteikšanai vai dīgļa attīstības kontrolēšanai
- Šeliaks aptumsuma maiņzvaigzne Liras zvaigznājā (β) ar nepārtrauktu spožuma maiņu no 3,4 līdz 4,3 zvaigžņlielumi, periods 12,9 dienas
- vaļēja zvaigžņu kopa aptuveni sfēriska zvaigžņu grupa, kurā ir 100 līdz 1000 zvaigžņu; kopa sastāv no relatīvi jaunām zvaigznēm
- starpkontinentālās brokastis apvienojošs nosaukums brokastīm angļu un amerikāņu gaumē, kas sastāv no kontinentālo brokastu ēdieniem, kas papildināti ar vairākiem citiem ēdieniem, kurus klients var pasūtīt papildus, piemēram, svaigi augļi, sauso graudu brokastis, aukstās uzkodas vai citi ēdieni
- sarkanējs ar sarkaniem vaigiem
- zvaižņot ar zvaigznēm apsegties
- zvaigžņot ar zvaigznēm klāts
- nozvaigznoties ar zvaigznēm noklāties
- nozvaigžņoties ar zvaigznēm noklāties
- ajša Arābu pasaulē - pirmais tetovējums, ko ar hennu uzzīmē bērnam drīz pēc piedzimšanas, parasti - uz vaiga vai pieres
- vainags ārējais, retinātākais zvaigznes (arī Saules) atmosfēras slānis kurā vērojamas protuberances; Saules vainaga arējā daļa izkliedējas starpplanētu telpā Saules vēja veidā
- Zvaigžņu palāta ārkārtas tiesa ar plašām pilnvarām Anglijā 1487.-1641. g. (nosaukums cēlies no sēžu zāles Vestminsterē zvaigžņotiem griestiem)
- eksoplanēta Ārpus Saules sistēmas esoša planēta, kas riņķo ap citu zvaigzni; citplanēta
- citplanēta Ārpus Saules sistēmas esoša planēta, kas riņķo ap citu zvaigzni; eksoplanēta
- hemokonijas Asins putekļi, sīki, bezkrāsaini, stipri refraktīvi lodveida ķermenīši, saskatāmi svaigu asiņu preparātos tumšā laukā vai stipri sašaurinot mikroskopa diafragmu
- korokija Asteru rindas ģints ("Corokia"), dekoratīvi krūmi, kas brīvā dabā sastopami Austrālijā un Jaunzēlandē, Eiropā audzē podos un siltumnīcās, tām ir mazi zvaigžņveida ziedi
- asteroseismoloģija Astrofizikas nozare, kas pētī ļoti nelielas izmaiņas zvaigznes spožumā, ko izraisa vielas kustības tās iekšējos slāņos kodolreakciju rezultātā
- relatīvistiskā astrofizika astrofizikas nozare, kas, balstoties uz A. Einšteina gravitācijas teoriju, pētī superblīvu kosmisku ķermeņu - neitronu zvaigžņu un melno caurumu - īpašības
- nukleārā astrofizika astrofizikas nozare, kurā pēta mikropasaules procesu lomu kosmiskajās parādībās, analizē zvaigznēs un citos kosmiskajos objektos notiekošos kodolprocesus, kuru norises rezultātā izdalās enerģija un sintezējas ķīmiskie elementi
- starpzvaigžņu vides fizika astrofizikas nozare, kurā pēta starpzvaigžņu vides sastāvu un īpašības
- zvaigžņu fizika astrofizikas nozare, kurā pēta zvaigžņu izcelšanos, uzbūvi un tajās norisošos procesus; zvaigžņu atmosfēru fizika
- astrokodolfizika Astrofizikas virziens, kas, izmantojot teorētiskās un eksperimentālās kodolfizikas atzinumus, pēta procesus, kas saistīti ar ķīmisko elementu sintēzi zvaigznēs
- fotometriskā sistēma astrofotometrijas metode enerģijas sadalījuma salīdzinājumam dažādu zvaigžņu spektros
- fundamentālā astrometrija astrometrijas nozare, kurā izstrādā astronomisko koordinātu sistēmas, noteic svarīgāko astronomisko konstanšu skaitliskās vērtības un sastāda fundamentālus zvaigžņu katalogus
- zvaigžņu astronomija astronomijas nozare, kurā pēta sakarības starp Galaktikas objektu, galvenokārt zvaigžņu, fizikālajām īpašībām, šo objektu sadalījumu telpā, kustības likumībām un attīstību, kā arī Galaktikas uzbūvi un attīstību kopumā; Galaktikas astronomija
- atvaigot Atdalīt, nocirst (baļķa apaļās malas - vaigus)
- izvēdināties Atpūsties, uzturoties svaigā gaisā; atsvaidzināties
- lāsēt Atspīdēt nevienmērīgi, izplatīt mainīgu gaismu (kur) - piemēram, par sauli, zvaigznēm
- lāsmot Atspīdēt nevienmērīgi, izplatīt mainīgu gaismu (kur) - piemēram, par sauli, zvaigznēm
- lāsot Atspīdēt nevienmērīgi, izplatīt mainīgu gaismu (kur) - piemēram, par sauli, zvaigznēm
- tzaziki mērce atspirdzinoša mērce, kas gatavota uz jogurta bāzes ar ķiplokiem, svaigiem gurķiem un piparmētrām
- sorbets Atspirdzinošs deserts, ko gatavo no svaigas augļu, ogu biezsulas vai biezeņa, pievienojot cukura sīrupu; tam var pievienot šampanieti vai citu alkoholisku dzērienu; tā maisījums tiek sasaldēts putojot un to pasniedz labi atdzesētos traukos
- jugomaksilārs attiecīgs uz vaiga kaulu un augšžokli
- jugāls attiecīgs uz vaiga kaulu, piem., vaiga punkts
- melotija Attīstības anomālija, kas izpaužas kā auss gliemežnīcas pārvietošanās uz vaigu
- kriptoftalmija Attīstības anomālija, kurā acs ābolu aizsedz āda, kas sniedzas tam pāri no vaiga līdz pierei
- kakaosviests augu tauki, dzeltenīga viela ar patīkamu garšu un kakao smaržu, iegūst no fermentatīvi apstrādātām kakaokoka sēklām (kakao pupiņām), tās presējot; izmanto arī kosmētikā, kā mīkstinātāju, emulgatoru, ziepēs, skropstu krēmos, vaigu sārtumos, nagu balinātājos un lūpu krāsās, mīkstina un mitrina ādu, var izraisīt alerģiskas ādas reakcijas un pinnes
- gaspačo Aukstā zupa no andalūziešu virtuves Spānijā; sastāvdaļas: svaigi tomāti, paprika, sīpoli, selerijas, gurķi, ķiploki, olīveļļa, etiķis, citrona sula, grauzdiņi, arī ola
- Aries Auns, debess ziemeļu puslodes zodiaka zvaigznājs
- Ari Auns, debess ziemeļu puslodes zvaigznējs
- Austrs Austriņš, rīta zvaigzne
- astronīms Autora vārda apzīmējums ar tipografijas zīmēm, piem., zvaigznītēm; pseidonīma veids
- aksire Balandu dzimtas ģints ("Axyris"), 15-80 cm augsti, viengadīgi lakstaugi, klāti ar zvaigžņmatiņiem, 7 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
- Col Balodis, debess dienvidu puslodes zvaigznājs
- Columba Balodis, debess dienvidu puslodes zvaigznājs
- Gemma balta galvenās secības zvaigzne Ziemeļu Vainaga α, arī Gnosa jeb Alfeka, aptumsuma dubultzvaigzne, vizuālais zvaigžņlielums 2,3-2,4, attālums 76 ly
- Pycnonotus leucogenys baltvaigu bubuls
- Branta leucopsis baltvaigu tumšzoss
- Chlidonias hybridus baltvaigu zīriņš
- zvaigznieši Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Zvaigznes" iedzīvotāji
- vaigubārda Bārda, kas klāj vaigus, bet uz zoda tiek skūta
- iedobe Bedrīte (vaigos, zodā)
- iedobīte Bedrīte (vaigos, zodā)
- Com Berenikes Mati, debess ziemeļu puslodes zvaigznājs
- Coma Berenices Berenikes Mati, debess ziemeļu puslodes zvaigznājs
- dzidrs bez putekļiem, dūmiem, ļoti tīrs un svaigs (par gaisu)
- smūtijs Bezalkoholisks svaigu augļu (retāk dārzeņu) kokteilis
- zvaigžņlielums bezdimensijas lielums, kas raksturo debess spīdekļa spožumu; skala izveidota tā, lai piecu zvaigžņlielumu starpībai atbilstu zvaigznes radītā apgaismojuma attiecība 100
- adatādaiņi Bezmugurkaulnieku tips - jūras un okeāna dzīvnieki siltajos apgabalos: jūraszvaigznes, jūraseži, jūrasgurķi u. c.
- bezzvaigžņu Bezzvaigžņains
- lacans Biezpiena gabali svaigā pienā
- lecens Biezpiena gabali svaigā pienā
- Geastrum triplex biezstaru zemeszvaigzne
- pākšņi Brandži - svaigi, ar pākstīm novārīti zirņi vai pupas
- kriptante Bromēliju dzimtas ģints ("Cryptanthus"), dekoratīvs augs, kas pārdošanā sastopams arī ar nosaukumu - zemes zvaigzne
- Sagitta Bulta, debess ziemeļu puslodes zvaigznājs
- Sge Bulta, debess ziemeļu puslodes zvaigznājs
- Vel Buras, debess dienvidu puslodes zvaigznājs
- Vela Buras, debess dienvidu puslodes zvaigznājs
- ziedēt būt sārtam (par vaigiem, seju)
- metilhidantoīns C~4~H~6~, kristālisks savienojums, kas atrodams svaigā gaļā; kreatīna noārdīšanās produkts
- per aspera ad astra caur ērkšķiem uz zvaigznēm
- Cep Cefejs, zvaigznājs debess ziemeļu pola tuvumā
- Cepheus Cefejs, zvaigznājs debess ziemeļu pola tuvumā
- vēdināt galvu (arī smadzenes) censties panākt (parasti, uzturoties svaigā gaisā), ka zūd psihisks sasprindzinājums
- Cen Centaurs, debess dienvidu puslodes zvaigznājs
- Centaurus Centaurs, debess dienvidu puslodes zvaigznājs
- Kecalkoatls Centrālamerikas indiāņu mitoloģijā - viena no trīs galvenajām dievībām - dievs - pasaules, cilvēku un kultūru radītājs, stihiju pavēlnieks, rīta zvaigznes, dvīņu dievs, priesteru un zināšanu aizbildnis
- pasīvais centrmezgls centrmezgls, ko izmanto zvaigžņtīklos, lai pārraidāmos signālus sadalītu starp darbstacijām un citiem centrmezgliem, bez pārraidāmo signālu pastiprināšanas
- mijiedarbojošā dubultzvaigzne cieša dubultzvaigzne, kurā viens vai abi komponenti aizpilda savu Roša tilpumu, savstarpējo gravitācijas spēku iedarbībā iegūst pilienveida formu un starp tiem notiek vielas apmaiņa
- gremzdi Cietes rūpniecības blakusprodukts - pārpalikums pēc kartupeļu vai graudu cietes izskalošanas; ūdeņains lopbarības līdzeklis, ko izēdina nobarojamiem liellopiem svaigā vai skābētā veidā
- starpmakulatūra Ciets, izturīgs, negluds bezsmilšu un bezputekļu papīrs, ko mēdz novietot starp iespiežamajām loksnēm, lai novērstu svaigās iespiedumkrāsas nosēšanos uz loksnes otrās puses
- nuristāņi Cilšu grupa (kati, prasuni, vaigeli, vamaji, aškuni, kalaši, dameli, paluri), dzīvo Afganistānas ziemeļaustrumu augstkalnu apgabalos, arī Pakistānas ziemeļos, valoda pieder pie indoeiropiešu saimes dardu grupas, reliģija - islāms (varmācīgi pievērsti XIX gs.), saglabājušies senie ticējumi (uguns kults)
- sarkanvaidzis cilvēks ar sarkaniem vaigiem
- sārtvaidzis cilvēks ar sārtiem vaigiem, veselīgu sejas krāsu
- Cir Cirkulis, debess dienvidu puslodes zvaigznājs
- Circinus Cirkulis, debess dienvidu puslodes zvaigznājs
- pušķauscūka Cūku dzimtas suga ("Potamochoerus porcus"), vienīgā ģintī, ausu galos un uz vaigiem baltu matu pušķi, dzīvo Āfrikā uz dienvidiem no Sahāras un Madagaskarā
- defekācija Cukura rūpniecībā - svaigas cukurbiešu sulas attīrīšana no nevajadzīgām sastāvdaļām (ar kaļķiem un ogļskābi)
- cukurbiešu graizījumi cukura rūpniecības blakusprodukts – ūdeņains barības līdzeklis, ko svaigu un skābētu izēdina nobarojamiem jaunlopiem, arī govīm, kaltētus un melasētus izmanto kombinētās spēkbarības sastāvā
- astroīda Četrstarainas zvaigznes veida līkne, kuru apraksta aploces punkts, ja tā bez slīdēšanas veļas pa citas nekustīgas aploces iekšmalu (šai otrai aplocei ir četrkārt lielāks rādiuss nekā pirmajai)
- tetrasters Četru zvaigžņu figūra, mitozes anomālija
- Ser Čūska, plašs ekvatoriālais zvaigznājs
- Serpens Čūska, plašs ekvatoriālais zvaigznājs
- Oph Čūsknesis, ekvatoriāls zvaigznājs
- Ophiuchus Čūsknesis, ekvatoriāls zvaigznājs
- Ras-Alahague Čūskneša α, spožākā zvaigzne Čūskneša zvaigznājā ("Čūskneša galva"), atrodas tā ziemeļrietumu malā, atrodas 47 ly attālumā no Zemes, spožums 2,7
- Čūskneša galva Čūskneša α, spožākā zvaigzne Čūskneša zvaigznājā (arī "Ras-Alhague"), atrodas tā ziemeļrietumu malā, atrodas 47 ly attālumā no Zemes, spožums 2,7. zvaigžņlielums
- Svētes ieleja dabas liegums Viduslatvijas zemienes Zemgales līdzenumā, Dobeles novada Augstkalnes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 46 ha, izveidots, lai aizsargātu cilvēku saimnieciskās darbības neskartus biotopus (vecas mežaudzes, mitras pļavas, neregulētas upes ieleju), konstatētas daudzas retas augu sugas (arī aizsargājamas sugas - villainā gundega, lielā zvaigznīte)
- plazma daļēji vai pilnīgi jonizēta gāze, kas rodas gāzu izlādē zvaigžņu atmosfērās, augstu temperatūru procesos un iekārtās, kurās tiek sintezēti vieglie atomu kodoli
- zvaigžņtīkls Datoru tīkla topoloģijas variants, kas pēc savas formas atgādina zvaigzni
- pretatspiešanās līdzekļi dažāda sastāva pulveri un šķīdumi, kurus izsmidzinot uzklāj svaigi nodrukātiem novilkumiem, lai nepieļautu krāsas saskari ar nākamo loksni un krāsas atspiešanos uz tās
- veidule Dažādas formas (metāla vai plastmasas) veidojums cepumu mīklas izspiešanai (zvaigznītēs, pusmēnešos u. tml.)
- māzerefekts dažu miglāju mikroviļņu starojuma pastiprināšanās sakarā ar inducētā starojuma rašanos miglāja molekulās; molekulu (OH, H~2~O, SiO u. c.) ierosmes avots parasti ir kāda tuvumā esoša spoža zvaigzne
- Mežāzis debess dienvidu puslodes zodiaka zvaigznājs (latīņu "Capricornus", saīsinājums "Cap") starp Ūdensvīru un Strēlnieku, spožākā zvaigzne Mežāža δ jeb Deneb-Algiedi; Latvijā vislabāk novērojams rudens vakaros
- Svari debess dienvidu puslodes zodiaka zvaigznājs (latīņu "Libra"; saīsinājums "Lib") uz austrumiem no Jaunavas, spožākās zvaigznes - Zuben Elšemali, Zuben Elgenubi un Zuben Elakrab, Latvijā novērojams pavasarī
- Skorpions debess dienvidu puslodes zodiaka zvaigznājs (latīņu "Scorpius"; saīsinājums "Sco"), atrodas Piena Ceļā uz dienvidiem no Čūskneša; spožākās zvaigznes - Antaress un El-Akrabs
- Strēlnieks debess dienvidu puslodes zodiaka zvaigznājs (latīņu "Sgittarius"; saīsinājums "Sgr") Piena Ceļā, tajā daudz zvaigžņu, bet sevišķi spožu nav, tā virzienā atrodas Galaktikas centrs; Latvijā novērojams vasarā pie paša horizonta
- teleskops debess dienvidu puslodes zvaigznājs
- Paradīzes Putns debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Apus", saīsinājums "Aps"), kurā nav spožu zvaigžņu (tā α zvaigžņlielums ir 3,8), Latvijā nav novērojams
- Altāris debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Ara"; saīsinājums "Ara") Piena Ceļā uz dienvidiem no Skorpiona, Latvijā nav novērojams
- Lielais Suns debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Canis Major", saīsinājums "CMa"), kurā atrodas visspožākā pie debesīm redzamā zvaigzne Lielā Suņa α jeb Sīriuss, kā arī mazāk spožās Mirzams, Vezens un Adara; Latvijā novērojams ziemā
- Kuģa Ķīlis debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Carina", saīsinājums "Car"), Latvijā nav redzams; spožākā zvaigzne ir Kuģa Ķīļa α jeb Kanopuss
- Centaurs debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Centaurus", saīcinājums "Cen"), atrodas uz dienvidiem no Hidras, spožākā zvaigzne Centaura Alfa, Latvijā nav novērojams
- Cirkulis debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Circinus", saīsinājums "Cir") Centaura tuvumā, Latvijā nav novērojams
- Balodis debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Columba", saīsinājums "Col") Lielā Suņa tuvumā; spožu zvaigžņu nav
- Dienvidu Krusts debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Crux", saīsinājums "Cru"), kura četras spožākās zvaigznes it kā veido krusta galus, Latvijā nav redzams; Krusts
- Zelta Zivs debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Dorado", saīsinājums "Dor"), kurā atrodas Lielais Magelāna Mākonis, Latvijā nav redzams
- Krāsns debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Fornax", saīsinājums "For"); Latvijā paceļas nedaudz virs horizonta ziemas vakaros; Krāsns α atrodas 46 ly attālumā, tās spožums ir 3,9. zvaigžņlielums
- Dzērve debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Grus", saīsinājums "Gru"), Latvijā nav novērojams, spožākā zvaigzne - Alnairs
- Indiānis debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Indus", saīsinājums "Ind"), Latvijā nav novērojams; šī zvaigznāja α atrodas 100 ly attālumā, tās spožums 3,2
- Zaķis debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Lepus"; saīsinājums "Lep") uz dienvidiem no Oriona, spožākā zvaigzne - Arneba; Latvijā novērojams ziemā
- Vilks debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Lupus", saīsinājums "Lup") uz dienvidiem no Skorpiona un Svariem; Latvijā nav redzams
- Muša debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Musca", saīsinājums "Mus") Piena Ceļā netālu no Dienvidu Krusta, Latvijā nav redzams; spožākās zvaigznes Mušas α spožums sasniedz 2,7. zvaigžņlielumu, un tā atrodas 306 ly attālumā
- Oktants debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Octans", saīsinājums "Oct"), kurā atrodas debess dienvidpols, spožu zvaigžņu nav,, Latvijā nav redzams
- Pāvs debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Pavo", saīsinājums "Pav"), tā spožākās zvaigznes (α) vizuālais zvaigžņlielums 1,94, pārējās zvaigznes ir ievērojami vājākas, Latvijā nav redzams
- Tēlnieks debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Sculptor"; saīsinājums "Scl"), tā α ir tikai 4,4. zvaigžņlieluma un arī citas zvaigznes ir visai vājas, Latvijā redzama tikai tā ziemeļdaļa
- Teleskops debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Telescopium"; saīsinājums "Tel"), spožākās zvaigznes (α) vizuālais zvaigžņlielums 3,5, Latvijā nav redzams
- Tukāns debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Tucana"; saīsinājums "Tuc"), kurā atrodas Mazais Magelāna Mākonis, tā α ir 2,9. zvaigžņlieluma un atrodas 199 ly attālumā; Latvijā nav redzams
- Buras debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Vela", saīsinājums "Vel") Piena Ceļā, Eiropā nav novērojams, spožākā zvaigzne tajā ir Buru γ (1,8. zvaigžņlieluma), kas ir zilganbalta 840 ly tāla zvaigzne
- Krusts debess dienvidu puslodes zvaigznājs Piena Ceļā (latīņu "Crux", saīsinājums "Cru"), spožākā zvaigzne Akrukss ir balta četrkārtīga zvaigzne, ko veido divi spektrālo dubultzvaigžņu pāri ar kopējo vizuālo zvaigžņlielumu 0,79; Latvijā nav novērojams; Dienvidu Krusts
- krusts Debess dienvidu puslodes zvaigznājs Piena Ceļā, Latvijā nav novērojams; Dienvidu Krusts
- Dienvidu Zivs debess dienvidu puslodes zvaigznājs Valzivs tuvumā (latīņu "Piscis Austrinus", saīsinājums "PsA"), Latvijā nav novērojams; spožākā ir balta 1,2. lieluma zvaigzne "Formalhauts"
- Vienradzis debess ekvatora apgabala zvaigznājs (latīņu "Monoceros"; saīsinājums "Mon") Piena Ceļā uz austrumiem no Oriona; Latvijā novērojams ziemā
- pavadonis Debess ķermenis, kas riņķo ap citu (centrālo) ķermeni (planētu, zvaigzni) tā pievilkšanas spēka iedarbībā
- komēta Debess ķermenis, kas Saules tuvumā sastāv no spožas daļas (galvas) un viena vai vairākiem gariem izplūstošu gāzu veidojumiem (astēm), bet tālu no Saules izskatās pēc izplūduša miglas mākoņa; asteszvaigzne
- apekss Debess sfēras punkts, uz ko vērsta Saules relatīvā kustība attiecībā pret citām zvaigznēm
- vertekss Debess sfēras punkts, uz kuru vērsta kustīgās zvaigžņu kopas, asociācijas vai kinemātiskās grupas locekļu kustība
- Auns debess ziemeļu puslodes zodiaka zvaigznājs (latīņu "Aries", saīsinājums "Ari"), spožākās zvaigznes ir Hamals un Šeratans, Latvijā vislabāk novērojams rudenī; pirms \~2000 g. šajā zvaigznājā atradās pavasara punkts
- Vēzis debess ziemeļu puslodes zodiaka zvaigznājs (latīņu "Cancer"; saīsinājums "Cnc") starp Dvīņiem uņ Lauvu; Latvijā vislabāk novērojams pavasarī
- Dvīņi debess ziemeļu puslodes zodiaka zvaigznājs (latīņu "Gemini", saīsinājums "Gem"), Latvijā vislabāk novērojams ziemā; spožākās zvaigznes ir Kastors un Pollukss
- Lauva debess ziemeļu puslodes zodiaka zvaigznājs (latīņu "Leo"); spožākās zvaigznes ir Reguls un Denebola, kā arī Zosma un Algieba; Latvijā vislabāk novērojams pavasarī
- Andromeda debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Andromeda", saīsinājums "And"), vislabāk novērojams rudenī, spožākās zvaigznes: Sirrahs, Mirahs un Alamaks
- Vedējs debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Auriga"; saīsinājums "Aur") starp Perseju un Dvīņiem, spožākā zvaigzne - Kapella; Latvijā vislabāk novērojams ziemā
- Vēršu Dzinējs debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Bootes"; saīsinājums "Boo") uz austrumiem no Lielajiem Greizajiem Ratiem, spožākā zvaigzne - Arkturs, Latvijā vislabāk novērojams pavasarī
- Medību Suņi debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Canes Venatici", saīsinājums "CVn") starp Lielo Lāci un Vēršu Dzinēju, spožākā zvaigzne (α) ir Kārļa Sirds, Latvijā vislabāk novērojams pavasarī
- Kasiopeja debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Cassiopeia", saīsinājums "Cas"), kura piecas spožākās zvaigznes veido uzkrītošo "debess W", Latvijā novērojams visu gadu, spožākās zvaigznes - Šedirs (α) un Kafs (β), kā arī Ksora (δ) un Segins (ε)
- Gulbis debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Cygnus", saīsinājums "Cyg"), atrodas Piena Ceļa blīvajā daļā, spožākās zvaigznes ir Denebs, Albireo un Sadors; spēcīgs radiostarojuma avots, 17. gs. uzliesmojusī maiņzvaigzne, rentgenstaru avots, spoža zvaigžņu kopa; Latvijā vislabāk novērojams vasarā
- Berenikes Mati debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Coma Berenices", saīsinājums "Com") starp Lauvu un Vēršu Dzinēju; spožu zvaigžņu nav, liela galaktiku kopa, kurā ietilpst vairāki tūkstoši galaktiku simtiem miljonu gaismas gadu attālumā, novērojams pavasarī
- Mazais Zirgs debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Equuleus", saīsinājums "Equ") stap Delfīnu un Pegazu, galvenā zvaigzne - Kitalfars, Latvijā vislabāk novērojams rudenī
- Lūsis debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Lynx"", saīsinājums "Lyn"), atrodas starp Lielo Lāci un Dvīņiem; Latvijā nenorietošs
- Lira debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Lyra", saīsinājums "Lyr"), Latvijā novērojams vasarā, spožākās zvaigznes - Vega un Šeliaks
- Vērsis debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Taurus"; saīsinājums "Tau") starp Perseju un Orionu, viens no zodiaka zvaigznājiem, spožākā zvaigzne - Aldebarans; Latvijā vislabāk novērojams ziemā
- Trijstūris debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Triangulum"; saīsinājums "Tuc") zem Andromedas; Latvijā vislabāk novērojams rudenī; tā α spožums ir 3,4. zvaigžņlielums, un tā atrodas 64 ly attālumā
- Pegazs debess ziemeļu puslodes zvaigznājs ekvatora tuvumā (latīņu "Pegasus", saīsinājums "Peg"), spožākās zvaigznes: Markabs, Šeats, Algenibs, Enifs un Matars
- Persejs debess ziemeļu puslodes zvaigznājs Piena Ceļā (latīņu "Perseus", saīsinājums "Per"), spožākās zvaigznes - Mirfaks, Algols un Menkibs; Latvijā novērojams ziemā
- Pūpe debesu dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Puppis"; saīsinājums "Pup") Piena Ceļā Lielā Suņa tuvumā, Latvijā nav redzams, spožākā zvaigzne - Naoss; Kuģa Gals
- Delphinus Delfīns, debess ziemeļu puslodes zvaigznājs
- Del Delfīns, debess ziemeļu puslodes zvaigzvājs
- vaiģelis dem. --> vaigs (1)
- zvaigznīte dem. --> zvaigzne
- Hercšprunga-Rasela diagramma diagramma, kas grafiski attēlo zvaigžņu sadalījumu atkarībā no temperatūras un starjaudas
- Hercšprunga–Rasela diagramma diagramma, kurā grafiski attēlots zvaigžņu sadalījums atkarībā no to temperatūras un starjaudas; zvaigznes tajā veido nodalītas zvaigžņu grupas – pārmilzu zvaigznes, milzu zvaigznes, galvenās secības zvaigznes un baltos pundurus
- stapēlija Dienvidāfrikā augošs aslēpju dzimtas sukulents ar lieliem zvaigžņveida smirdošiem ziediem; Latvijā sastopams kā telpaugs, ziedi brūnganviolēti, zied vasaras otrā pusē
- Hydrus Dienvidu Hidra, zvaigznājs debess dienvidpola tuvumā
- Hyi Dienvidu Hidra, zvaigznājs debess dienvidpola tuvumā
- Triangulum Australe Dienvidu Trijstūris, debess dienvidu puslodes zvaigznājs
- TiA Dienvidu Trijstūris, debess dienvidu puslodes zvaigznājs
- CrA Dienvidu Vainags, debess dienvidu puslodes zvaigznājs
- Corona Australis Dienvidu Vainags, debess dienvidu puslodes zvaigznājs
- Piscis Austrinus Dienvidu Zivs, debess dienvidu puslodes zvaigznājs
- PsA Dienvidu Zivs, debess dienvidu puslodes zvaigznājs
- Pniēls Dieva vaigs
- dubultzvaigzne Divas zvaigznes, kas savstarpējas gravitācijas iedarbībā rotē ap kopīgu smaguma centru; divkāršā zvaigzne
- divkāršā zvaigzne divas zvaigznes, kas savstarpējas gravitācijas iedarbībā rotē ap kopīgu smaguma centru; dubultzvaigzne
- Astrantia maxima dižā zvaigznīte
- Albireo dubultzvaigzne Gulbja zvaigznājā (β), oranža 3,2. vizuālā zvaigžņlieluma zvaigzne 35'' attālumā no zilās 5,1. vizuālā zvaigžņlieluma zvaigznes, attālums 400 ly
- Porrima dubultzvaigzne Jaunavas zvaigznājā, apriņķošanas periods - 172 gadi, tās komponentēm ir vienādi spožumi - 3,5 zvaigžņlielumi
- Algieba dubultzvaigzne Lauvas zvaigznājā (Lauvas γ), atrodas 126 ly attālumā, abas komponentes (2,2. un 3,5. zvaigžņlieluma) atrodas 5'' attālumā, kurš laika gaitā palielinās, pavadones apriņķošanas periods ir 619 gadu
- vizuālā dubultzvaigzne dubultzvaigzne, kuras komponenti atsevišķi saskatāmi teleskopā vai attēlā
- spektrālā dubultzvaigzne dubultzvaigzne, kuras komponenti optiski nav atšķirami, tā konstatējama vienīgi pēc spektra līniju periodiskām novirzēm Doplera efekta dēļ
- aptumsuma maiņzvaigzne dubultzvaigzne, kuras komponentu orbīta novietota tā, ka orbītas plakne atrodas aptuveni novērotāja skata līnijas virzienā un riņķojošās zvaigznes regulāri aizsedz (aptumšo) cita citu
- astrometriskā dubultzvaigzne dubultzvaigzne, kuras vājākais komponents spīd tik vāji, ka nav saskatāms; tā klātbūtni konstatē pēc periodiskām novirzēm spožākā komponenta zvaigznes īpatnējā kustībā; neredzamais pavadonis
- pelēkvaigu dūkuris dūkuru dzimtas suga (“Podiceps grisegena”), samērā drukns ūdensputns ar resnu kaklu, vaigi gaišpelēki, mugurpuse tumšbrūna, ķermeņa garums - \~43 cm, masa - 700-900 g
- laurīnaldehids Duodecīlaldehids, atrodams citroneļļā, rūtu eļļā u. c., balta kristāliska masa ar svaigu skuju smaržu
- Gem Dvīņi, debess ziemeļu puslodes zvaigznājs
- Gemini Dvīņi, debess ziemeļu puslodes zvaigznājs
- Gru Dzērve, debess dienvidu puslodes zvaigznājs
- Grus Dzērve, debess dienvidu puslodes zvaigznājs
- fotosfēra Dziļākais un blīvākais zvaigznes (arī Saules) atmosfēras slānis, kas emitē lielāko daļu tās izstarotās enerģijas, galvenokārt redzamās gaismas veidā
- nativitāte Dzimšana, dzimšanas brīdis, zvaigžņu stāvoklis cilvēka dzimšanas brīdī
- radiāti Dzīvnieku klasifikācijā 19. gs. lietots apzīmējums dzīvniekiem ar radiāru (starainu) simetriju (piem., jūras zvaigznes, sūkļi u. c.)
- zvaigžņu ecēšas ecēšas, kuru darbīgās daļas ir zvaigžņu (tapu) ripu kopa, kuras nostāda šķērsām kustības virzienam vai ar 8–16° novirzi pret šo virzienu; lieto augsnes garozas irdināšanai, nezāļu apkarošanai cukurbiešu u. c. kultūru sējumos
- ķēpiņš Ēdiens - svaigā pienā ieberzta maize vai biezpiens
- ziediņi Ēdiens - svaigs piens ar iedrupinātiem biezpiena gabaliņiem
- zīdainis Ēdiens no svaiga piena, kurā iejaukti nelieli biezpiena gabaliņi
- lapiņkāposti ēdiens, kas gatavots no svaigām kāpostu lapām
- salāti Ēdiens, kas ir gatavots, parasti no svaigiem vai vārītiem dārzeņiem, gaļas, zivīm, un kam ir pievienota mērce, etiķis, eļļa
- piebāzt vaigus ēdot (ko), piepildīt muti (ar to) tā, ka izspiežas vaigi
- Nuta ēģiptiešu mitoloģijā - debesu dieviete, kuras ķermeni pārklāj zvaigznes; katru vakaru viņa aprij sauli un katru rītu no jauna dzemdē to
- Sahs Ēģiptiešu mitoloģijā - Oriona zvaigznāja personifikācija, kuru uzskatīja par zvaigžņu pavēlnieku un attēloja kā valdnieku ar Augšēģiptes valdnieka kroni galvā
- puansetija Eiforbiju dzimtas eiforbiju ģints suga ("Euphorbia pulcherrima"), krāšņumaugs, "greznā eiforbija", "Ziemassvētku zvaigzne" - krāšņs telpaugs ar spilgti krāsainām pieziedlapām (sarkanām, sārtām, baltām), kas atgādina zvaigzni; parasti uzzied decembrī, ir īsās dienas augs
- eliksīrs Ekstrakts, kas iegūts no svaigu drogu maisījuma; mikstūra; tinktūru maisījums
- protonefrīdiji Ektodermālas izcelsmes zaroti kanāli parenhīmā, kas sākas ar īpašu zvaigžņveida (terminālo) šūnu, kuras iekšienē ir skropstiņu pušķis
- Čūsknesis ekvatoriālais zvaigznājs (latīņu "Ophiuchus", saīsinājums "Oph"), atrodas Piena Ceļā; dala 2 daļās Čūskas zvaigznāju; nav zodiaka zvaigznājs, taču Saule tajā atrodas ik gadus 27.XI-17.XII, Latvijā novērojams vasarā
- nullvada strāva elektriskā strāva zvaigznē slēgtas trīsfāžu sistēmas nullvadā
- eliptiskā galaktika elipsoidāla galaktika, kurā ir tikai vecas zvaigznes, nav gāzu un putekļu mākoņu, nav spirālzaru
- pieelpoties Elpojot uzņemt (parasti svaigu gaisu, skābekli) lielākā daudzumā
- eikalipteļļa Eļļa, ko iegūst pārtvaicējot svaigas eikaliptu lapas ar ūdens tvaiku
- pārnovas miglājs emisijas miglājs, kas rodas pārnovas sprādziena rezultātā; spīd, sprādzienā nomestajam gāzu apvalkam mijiedarbojoties ar starpzvaigžņu vidi
- planetārais miglājs emisijas miglājs, kura centrā ir neliela karsta zvaigzne – topošais baltais punduris; tas rodas sarkanajam milzim nometot ārējo apvalku
- Aql Ērglis, zvaigznājs Piena Ceļā debess ekvatora rajonā
- Aquila Ērglis, zvaigznājs Piena Ceļā debess ekvatora rajonā
- Eri Eridāna, debess dienvidu puslodes zvaigznājs
- Eridanus Eridāna, debess dienvidu puslodes zvaigznājs
- Kursa Eridānas zvaigznāja otrā spožākā zvaigzne (Eridānas β), tā ir 2,8 zvaigžņlieluma zvaigzne
- Ahernars Eridānas zvaigznāja spožākā zvaigzne (Eridānas α), tā ir 0,5 zvaigžņlieluma balta zvaigzne ar visrsmas temperatūru aptuveni 15000 °C, attālums - 144 ly
- Zauraks Eridānas zvaigznāja trešā spožākā zvaigzne (Eridānas γ)
- Phe Fēnikss, debess dienvidu puslodes zvaigznājs
- Phoenix Fēnikss, debess dienvidu puslodes zvaigznājs
- free-ride Frīraidings - braukšana ar sniegadēli pa svaigu, neskartu sniegu
- meteors gaismas parādība, kas rodas, sīkam debess ķermenim ievirzoties planētas atmosfērā; krītošā zvaigzne
- nakts debess spīdēšana gaismas parādības, kas nosaka nakts debess spožumu skaidrā bezmēness naktī; šo spīdēšanu veido jonizēto gāzu spīdēšana atmosfērā, Piena Ceļa gaisma, zodiakālā gaisma un ar neapbruņotu aci nesaskatāmo zvaigžņu, miglāju un galaktiku spīdēšana
- dārziņš Gaišs loks, apmale ap mēnesi vai zvaigznēm
- mēnešdārzs Gaišs loks, apmale ap mēnesi vai zvaigznēm
- miglājs Gaišs miglveida objekts starpzvaigžņu telpā, kurš sastāv no gāzveida vielu vai cietvielu daļiņām
- spirālveida galaktika galaktika, kurai ir spožs centrālais sablīvējums, no vecām zvaigznēm sastāvošs sfērisks halo un no jaunām zvaigznēm, gāzes un putekļiem sastāvošs disks; diskā atrodas spirālzari
- neregulārā galaktika galaktika, kurai raksturīga neregulāra forma un haotisks dažāda vecuma zvaigžņu izvietojums
- Galaktikas ekvatora plakne Galaktikas redzamā zvaigžņu sadalījuma simetrijas plakne, kas ar debess ekvatora plakni veido apm. 63° leņķi; tās projekcija uz debess sfēras veido Galaktikas ekvatoru
- zvaigžņu populācija galaktikas veidojošo zvaigžņu tips, ko nošķir pēc telpiskā sadalījuma, kustības īpatnībām un stāvokļa Hercšprunga–Rasela diagrammā
- Krabja miglājs galaktiskais emisijas miglājs Vērša zvaigznājā; 1054. g. notikušā supernovas uzliesmojuma atliekas
- Men Galds, zvaigznājs debess dienvidpola tuvumā
- Mensa Galds, zvaigznājs debess dienvidpola tuvumā
- hipsistenocefālija Galva ar augstu pauri, izspiestiem vaigu kauliem un prognātismu
- vaigukauli Galvaskausa kauli, kas piedalās sejas skeleta (vaigu) veidošanā
- Kitalfars galvenā zvaigzne Mazā Zirga zvaigznājā (α), atrodas 186 ly attālumā, zvaigžņlielums 3,9
- oglekļa–slāpekļa cikls galvenais kodoltermisko reakciju tips, kurā notiek ūdeņraža pārvēršanās hēlijā un enerģijas izdalīšanās par Sauli karstākās galvenās secības zvaigznēs
- protonu-protonu cikls galvenais kodoltermisko reakciju tips, kurā notiek ūdeņraža pārvēršanās hēlijā un enerģijas izdalīšanās Saules tipa un par to aukstākās galvenās secības zvaigznēs
- dzeltenais punduris galvenās secības G spektra klases zvaigzne (piemēram, Saule)
- oranžais punduris galvenās secības K spektra klases zvaigzne
- sarkanais punduris galvenās secības M spektra klases zvaigzne
- piektā starjaudas klase galvenās secības zvaigznes
- borščs Gaļas vira (ar bietēm, burkāniem, svaigiem kāpostiem un citām saknēm)
- Hidra gari izstiepts zvaigznājs (latīņu "Hydra", saīsinājums "Hya") debess ekvatora rajonā starp Vēzi un Svariem; Latvijā vislabāk novērojams pavasarī; spožākā zvaigzne - Hidras sirds jeb Alfards
- parseks Garuma mērvienība astronomijā - attālums līdz tādai zvaigznei, kuras gada paralakse ir 1 loka sekunde; 1 pc = 3,26 ly = 206265 ua = 3,0857·10^16^ m
- starpzvaigžņu gāze gāze (galvenokārt ūdeņradis), kas atrodas starpzvaigžņu telpā
- starpzvaigžņu vide gāze, putekļi, magnētiskais lauks un kosmiskais starojums, kas piepilda telpu starp zvaigznēm un miglājiem mūsu Galaktikā un citās galaktikās
- protoplanetārais disks gāzes un putekļu disks ap zvaigzni, no kura veidojas planētas
- Pic Gleznotājs, zvaigznājs debess dienvidu puslodē
- Pictor Gleznotājs, zvaigznājs debess dienvidu puslodē
- zvaigala Govs ar zvaigzni pierē
- zvaigaļa Govs ar zvaigzni pierē
- zvaigžņu kopa gravitācijas saistīta kopīgas izcelsmes zvaigžņu grupa
- Cae Greblis, debess dienvidu puslodes zvaigznājs
- Caelum Greblis, debess dienvidu puslodes zvaigznājs
- Arkāds grieķu mitoloģijā - Arkādijas valdnieks, Zeva un nimfas Kallisto dēls, ko vēlāk Zevs pārvērta Lielā Lāča zvaigznāju, bet Kallisto par Mazā Lāča zvaigznāju
- Orions grieķu mitoloģijā - Artemīdas iemīļotais, kuru tā aiz greizsirdības nogalina, bet dievi pārvērš zvaigznājā
- Astraja Grieķu mitoloģijā - dievu valdnieka Zeva un Temīdas meita, taisnības dieviete, kas "zelta laikmetā" mita cilvēku vidū, vēlāk, kad cilvēki zaudēja savu tikumību, tā pameta cilvēkus un pacēlās debesīs, kur kļuva par Jaunavas zvaigznāju
- Kēfejs grieķu mitoloģijā - etiopu valdnieks, Bēla dēls, Kasiopejas vīrs un Andromedas tēvs, kad Persejs izglāba Andromedu, pēc Atēnas lēmuma viņš tika pārvērsts par zvaigzni
- Kallisto Grieķu mitoloģijā - nimfa, viena no dievietes Artemīdas pavadonēm, kuru paveda Zevs un Hēra vēlāk pārvērta par lāčumāti, ko medībās nogalināja viņas no Zeva ieņemtais dēls; pēc nāves Zevs viņu pārvērta par Lielā Lāča zvaigznāju
- Ēosa grieķu mitoloģijā - rīta blāzmas dieviete, titāna Hiperīona un titanīdas Tejas meita, Hēlija un Selēnas māsa, kas kopā ar Astraju radīja vējus: Boreju, Notu unZefīru, kā arī zvaigznes; atbilst seno romiešu Aurorai
- Kikns grieķu mitoloģijā - Stenelāja dēls, ligūru valdnieks, Faetona draugs, kurš tā apraudāja draugu, ka tika pārvērsts par gulbi un pārvietots uz debesīm, kļūstot par Gulbja zvaigznāju
- Merope grieķu mitoloģijā - titāna Atlanta un okeanīdas Pleiones meita, viena no plejādām un vienīgā no viņām, kas apprecējusies ar mirstīgo - Korintas valdnieku Sīsifu; tāpēc Plejādu zvaigznājā spīd vājāk nekā tās māsas
- Hespers grieķu mitoloģijā - visskaistākās zvaigznes - Vakara zvaigznes dievs; romiešu mitoloģijā to dēvēja par Luciferu
- Borejs grieķu mitoloģijā - ziemeļvēja dievs, titanīdu Astrejas (zvaigžņotās debess) un Ēosas (rītausmas) dēls, Zefira un Nota brālis, tiek attēlots kā varens dievs ar spārniem un gariem matiem
- hiādas Grieķu un romiešu mitoloģija - septiņas nimfas, māsas, kuras raud par sava vienīgā brāļa nāvi un ir pārvērstas par zvaigznēm
- Cyg Gulbis, debess ziemeļu puslodes zvaigznājs
- Cygnus Gulbis, debess ziemeļu puslodes zvaigznājs
- Denebs Gulbja zvaigznāja spožākā zvaigzne (Gulbja α), zvaigžņlielums 1,2, gandrīz 100000 reižu spožāka par Sauli, atrodas 2000 gaismas gadu attālumā, tās virsas temperatūra ir gandrīz 11000 °C
- Cha Hameleons, debess dienvidu puslodes zvaigznājs
- Chamaeleon Hameleons, debess dienvidu puslodes zvaigznājs
- heliakālais Heliakālais lēkts - zvaigznes vai cita debess spīdekļa pirmā parādīšanās rītausmā pēc neredzamības perioda (spīdekļu heliakālo lēktu novērojumi bija izplatīti Senās Babilonijas un Senās Ēģiptes astronomijā)
- Her Herkuless, debess Ziemeļu puslodes zvaigznājs
- Hercules Herkuless, plašs debess Ziemeļu puslodes zvaigznājs
- Hya Hidra, zvaigznājs debess ekvatora rajonā
- Hydra Hidra, zvaigznājs debess ekvatora rajonā
- Alfards Hidras sirds, spožākā zvaigzne Hidras zvaigznājā
- piepjusēnes himēnijsēņu grupa, kurā apvienotas vairākas rindas un dzimtas, kas attīstās kā saprotrofi uz nedzīvas koksnes, dažreiz arī kā parazīti uz dzīvas koksnes, izraisot tās trupi; augļķermeņi, ko ikdienā mēdz saukt par piepēm, var būt klājeniski, nagveidīgi, cepurveidīgi, spilvenveidīgi, kokveidīgi, pakavveidīgi, ar kātiņu cepurītes malā vai centrā, pēc konsistences tie var būt kokaini, korķaini, gaļīgi (it īpaši svaigi), ādaini
- nakšatras Hindu mitoloģijā - dieva Dakšas meitas, kuras identificēja ar zvaigznājiem Mēness ekliptikā
- Dhruva hindu mitoloģijā - viens no astoņām vasu dievībām, valdnieka Utanapādas dēls un Manu Svajambhuvas mazdēls, kurš trīstūkstoš gadu nodevās askēzei un domāja par Višnu, par ko tika uznests debesīs, kur viņš kļuva par Polārzvaigzni
- ārpuszemes civilizācija hipotētiska civilizācija, kas pastāv ārpus Zemes uz kosmiska objekta, piem., planētas, kas riņķo ap zvaigzni
- arhetips Hipotētisks kāda valodas elementa agrākais veids, kas izsecināts ar rekonstrukciju; zinātniskā literatūrā to apzīmē ar zvaigznīti
- fotonu raķešdzinējs hipotētisks raķešdzinējs, kura reaktīvo vilci rada virzīta fotonu plūsma, kas pārvietojas ar gaismas ātrumu; varētu izmantot starpzvaigžņu lidojumos
- atsvaidzināties iegūt svaiguma, možuma sajūtu; iegūt atvēsinājuma sajūtu
- pretatspiešanās aparāts iekārta, kas uzklāj pretatspiešanās līdzekļus uz svaigi nodrukāta novilkuma
- iedubt Iekrist (par acīm, vaigiem)
- iedubis Iekritis (par acīm, vaigiem)
- centrmezgls ierīce, kas izpilda dažādu ierīču kopīga savienojuma punkta funkcijas datoru zvaigžņtīklos
- dzirisis Iesala dzēriens ar svaigu ūdeni
- Salme igauņu liroepiskās tautasdziesmas "Zvaigznes līgava" jeb "Salmes dziesma" varone - no vistas izaugusi meita, kam precībās brauc debess spīdekļi un viņa pieņem Zvaigznes preciniekus
- izsmakties ilgāku laiku, daudz uzturēties telpās, kur nav svaiga gaisa
- Ind Indiānis, debess dienvidu puslodes zvaigznājs
- Indus Indiānis, debess dienvidu puslodes zvaigznājs
- čatnijs Indiešu ēdienu piedeva, ko gatavo no vārītiem vai svaigiem sasmalcinātiem augiem, augļiem, dārzeņiem un kas atkarībā no sastāvdaļām var būt skābs, sāļš, saldskābs, maigs vai ass
- melots Indivīds ar iedzimtu auss pārvietojumu uz vaigu
- eirignāts Indivīds ar platu seju un izspiestiem vaigu kauliem
- zvaigžņu interferometrs interferometrijas instruments, kurš sastāv no diviem atstatus izvietotiem optiskajiem teleskopiem un kura darbība balstās uz gaismas interferences parādību; to izmanto zvaigžņu leņķisko diametru un vizuālo dubultzvaigžņu komponentu leņķisko attālumu noteikšanai
- astronīms Īpašvārds, kas nosauc kādu debess ķermeni (zvaigzni, planētu, asteroīdu u. tml.)
- kosmonīms Īpašvārds, kas nosauc zvaigznāju vai kosmiskā izplatījuma zonu
- pesto Itālijā populāra mērce, Ligūrijas virtuves ēdiens; galvenās sastāvdaļas: svaigs baziliks, cietais siers, valrieksti vai ciedru rieksti, ķiploki, olīveļļa; pasniedz ar spageti vai minestroni
- kantuči Itāļu cepumiņi ar riekstu (retāk žāvētu augļu vai šokolādes) piedevām, kas gatavošanas laikā tiek cepti divas reizes un ilgstoši saglabājas svaigi; tā kā cepumiņi ir ļoti cieti un sausi, ēdot tos parasti pamērcē kādā dzērienā
- popstārs Izklaides mūzikas zvaigzne
- izklārēties Izklaidēties (pastaigājoties svaigā gaisā)
- zvaigžņu asociācija izklaidus izvietotu, ļoti jaunu un masīvu kopīgas izcelsmes zvaigžņu grupējums, kas ietverts gāzes un putekļu mākonī
- atveldzēt Izraisīt, arī iegūt spirgtuma, svaiguma sajūtu, samitrinot vai atvēsinot (ķermeni, ķermeņa daļas); atspirdzināt
- zvaižņot Izrotāt (iemauktus) ar (misiņa) zvaigznēm
- zvaižot Izrotāt (iemauktus) ar (misiņa) zvaigznēm
- izluptēties Izstaigāties, pabūt (svaigā gaisā)
- lokva Japāņu mespils ("Eriobotrya japonica"), rožu dzimtas mespilu ģints suga, saldskābie augļi ēdami svaigi, lietojami ievārījumu, pastilu u. c. izstrādājumu gatavošanai; Eiropā gk. Vidusjūras piekrastē, audzē arī Kaukāzā, Melnās jūras piekrastē
- Vir Jaunava, zodiaka zvaigznājs debess ekvatora rajonā
- Virgo Jaunava, zodiaka zvaigznājs debess ekvatora rajonā
- recents Jauns, svaigs, nesens
- mezenhimocīts Jebkura mezenhīmas šūna; šīm šūnām ir vārpstveida vai zvaigžņveida forma
- saule jebkura zvaigzne, kuras gravitācijas laukā ir planētas
- atstarojošais miglājs jebkurš miglājs, kas atstaro tuvumā esošo zvaigžņu gaismu (tāpēc tā spektrs ir līdzīgs šo zvaigžņu spektriem)
- absorbcijas miglājs jebkurš miglājs, kura tuvumā vai iekšienē nav spožas zvaigznes, kas to apgaismotu, tāpēc tas pie debess redzams kā tumšs veidojums uz gaišo miglāju vai blīva zvaigžņu lauka fona; tumšais miglājs
- Dāvida zvaigzne jūdaisma un jūdu kopinas simbols - sešstaru zvaigzne jeb heksagramma, ko veido divi vienādmalu trijstūri; kopš 17. gs. jūdaisma simbols
- astērija Jūras zvaigzne - adatādaiņu tipa bezmugurkaulnieks
- asteroīdes Jūras zvaigznes
- asteroīdi Jūras zvaigznes, adatādaiņu tipa bezmugurkaulnieku klase
- Asterias rubens jūraszvaigzne
- asteroidea Jūraszvaigznes
- medūzas galva jūraszvaigžņu tipa dziļjūras dzīvnieks (_Gorgonocephalus caputmedusae_), kas atšķiras no citiem šī tipa dzīvniekiem ar to, ka no apaļā ķermeņa aug simtiem sazarotu taustekļu, kurus paceļot un nolaižot izveidojas smalks tīkls /~80 cm plētumā.
- tuklvaidzis kāds ar tukliem vaigiem
- nozvaigznēt kādu laiku būt pārklātam ar zvaigznēm
- Cas Kasiopeja, debess ziemeļu puslodes zvaigznājs
- Cassiopeia Kasiopeja, debess ziemeļu puslodes zvaigznājs
- īkasts Kaste, kurā glabā svaigas zivis
- kolapss Katastrofāla (zvaigžņu) saspiešanās sava gravitācijas lauka ietekmē
- kolapsēt Katastrofāli saspiesties sava gravitācijas lauka ietekmē (par zvaigznēm)
- gravitācijas kolapss katastrofiski ātra zvaigznes saspiešanās savu gravitācijas spēku ietekmē evolūcijas beigu stadijā, kad zvaigznē beigušās kodolreakcijas un gāzes spiediens vairs nespēj līdzsvarot gravitācijas spēku
- Crater Kauss, neievērojams zvaigznājs uz dienvidiem no debess ekvatora
- Crt Kauss, neievērojams zvaigznājs uz dienvidiem no debess ekvatora
- uzlēkt kļūt saskatāmam (pie debesīm), iestājoties tumsai, naktij (par zvaigznēm)
- mitruma ielāsme kodolkoksnes iekrāsojuma iecirkņi, kas rodas augošā kokā, ja krasi palielinās mitrums; redzama svaigi cirstas koksnes galos tumšu (ziemā - sasalušu) stiklveida dažādas formas un lieluma plankumu veidā, garengriezumos - joslu veidā
- zvaigžņu kodolreakciju cikli kodoltermisko reakciju cikli, kuros notiek enerģijas izdalīšanās zvaigžņu kodolreakciju zonā
- Pyx Kompass, neliels debess dienvidu puslodes zvaigznājs
- Pyxis Kompass, neliels debess dienvidu puslodes zvaigznājs
- irvolsonsini Korejiešu mitoloģijā - kopīgs apzīmējums saules, mēness un zvaigžņu dievībām, kuras glābj cilvēkus no plūdiem un sausuma
- kinza Koriandrs (parasti tā zaļās, svaigās lapas)
- imidazolidinilurīnviela Kosmētikas sastāvdaļa (dzīvnieku izcelsmes), konservants, izmanto šampūnos bērniem, acu dekoratīvajā kosmētikā, vannas eļļā, mitrinātājos, arī kā vaigu sārtumu, var izraisīt kontakta dermatītu un var izdalīt formaldehīdu
- cerezīna vasks kosmētikas sastāvdaļa (trausls vasks, ko iegūst no ozocerīta minerāla), biezinātājs, antistatiķis, tiek izmantots aizsagkrēmos, matu kondicionētājos, krēmveida vaigu sārtuma līdzekļos, lūpu krāsās, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai kosmētikā, dažiem cilvēkiem var izraisīt pastiprinātu jutīgumu
- metikons Kosmētikas sastāvdaļa, antistatiķis, mīkstinātājs, izmanto lūpu krāsās, vaigu sārtumos, skropstu tušās, pēcskūšanās līdzekļos, piemīt neliels toksiskums, var izraisīt ādas kairinājumus un alerģiskas reakcijas
- morfolīns Kosmētikas sastāvdaļa, emulgators, virsmaktīva viela, izmanto kosmētikas līdzekļos, kā arī kā svaigu augļu un dārzeņu pārklājumu, var radīt ādas, acu un gļotādas kairinājumu, var būt toksisks nierēm, elpošanas orgānu un nervu sistēmai
- eikalipta eļļa kosmētikas sastāvdaļa, ko iegūst no svaigām eikalipta koka lapām, vietējas antiseptikas līdzeklis, arī pārtikas garšvielas, lieto kā ādas atsvaidzinātāju, var izraisīt alerģiskas reakcijas un ādas kairinājumu; ja ieēd lielu dozu (1 tējkaroti), var iestātes nāve
- moskēns Kosmētikas sastāvdaļa, smaržviela, izmanto smaržās un vaigu sārtinātājos, var izraisīt pārejošu hiperpigmentāciju, kā arī pigmentētu kontakta dermatītu
- muskusmoskēns Kosmētikas sastāvdaļa, smaržviela, izmanto smaržās un vaigu sārtinātājos, var izraisīt pārejošu hiperpigmentāciju, kā arī pigmentētu kontakta dermatītu
- brūnais punduris kosmisks objekts, kas izveidojas, saspiežoties starpzvaigžņu gāzes un putekļu mākonim, kura masa nepārsniedz 0,08 Saules masas; temperatūra šādu objektu centrā ir nepietiekama, lai tajos sāktos zvaigznēm tipiskas kodolreakcijas, tāpēc tos var uzskatīt par starpstadiju starp zvaigznēm un planētam; tie lēni saspiežas un izstaro galvenokārt infrasarkano starojumu
- asterionellas Kramaļģu nodalījuma fragilāriju dzimtas ģints ("Asterionella"), šauri lineāras, bruņās ietvertas kramaļģes, kas veido zvaigžņveida kolonijas, \~10 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas
- zigomaksilārs Kraniometrisks punkts vaiga kaula un augšžokļa šuves apakšējā galā
- For Krāsns, debess dienvidu puslodes zvaigznājs
- Fornax Krāsns, debess dienvidu puslodes zvaigznājs
- Corvus Krauklis, neliels zvaigznājs uz dienvidiem no debess ekvatora
- Crv Krauklis, neliels zvaigznājs uz dienvidiem no debess ekvatora
- baznīcas svētki kristīgā ticībā svarīgi svētki, kas saistīti ar būtiskiem notikumiem (advente - 1.-4. svētdiena pirms Ziemassvētkiem; tā Kunga atnākšana Ziemassvētki - 25. decembris, svin, pieminot Jēzus piedzimšanu; Otrie Ziemassvētki - 26. decembris, svin sakarā ar pirmo kristīgo mocekli Stefanu; Jaungada diena - 1. janvāris; Zvaigznes diena - 6. janvāris - gudro vīru Betlēmes apmeklējums; Svētdiena 7 nedēļas pirms Lieldienām - ievada gavēni; Jaunavas Marijas pasludināšanas diena - svētdiena ap 25. martu - eņģeļa vēsts Marijai par Jēzus dzimšanu; Pūpolsvētdiena - svētdiena pirms Lieldienām - Jēzus ierašanās Jeruzalemē - ievada kluso nedēļu; Zaļā ceturtdiena - Lieldienu nedēļā - Jēzus iedibina svēto vakarēdienu; Lielā piektdiena - Jēzus sišana krustā; Lieldienas - 1. svētdiena pēc pirmā pilnmēness pēc pavasara ekvinokcijas - Jēzus augšāmcelšanās; 2. Lieldienas - diena pēc Lieldienu svētdienas; Kristus debesbraukšanas diena - 40. diena pēc Lieldienām; Jēzus debesbraukšana Vasarsvētku diena - 7. svētdiena pēc Lieldienām, Svētais gars nāk pār apustuļiem; Otrie Vasarsvētki - diena pēc Vasarsvētkiem; Svētās Trīsvienības diena - svētdiena pēc Vasarsvētkiem; Kristus atgriešanās - pēdējā vai priekšpēdējā svētdiena novembrī)
- Cru Krusts jeb Dienvidu Krusts, debess dienvidu puslodes zvaigznājs Piena Ceļā
- Crux Krusts jeb Dienvidu Krusts, debess dienvidu puslodes zvaigznājs Piena Ceļā
- sirmene Krustziežu dzimtas ģints ("Berteroa"), pelēcīgi zaļš lakstaugs, kura lancetiskās lapas un stumbrs klāti pelēcīgi baltiem zvaigžņmatiņiem un sīkie baltie ziedi sakārtoti ķekaros zaru galos, 7 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
- drojene Krustziežu dzimtas ģints ("Draba"), daudzgadīgi, retāk viengadīgi vai divgadīgi lakstaugi ar vienkāršiem matiņiem un zvaigžņmatiņiem, daudzas sugas veido blīvus paklājveida ciņus
- Car Kuģa Ķīlis, debess dienvidu puslodes zvaigznājs
- Carina Kuģa Ķīlis, debess dienvidu puslodes zvaigznājs
- Kanopuss Kuģa Ķīļa zvaigznāja dzeltena pārmilzu zvaigzne; 2. spožākā zvaigzne pie debesīm; vizuālais zvaigžņlielums -0,75; attālums 310 ly.; Latvijā nav redzama
- ēdelveiss Kurvjziežu dzimtas ģints ("Leontopodium"), neliels kalnu augs (30 sugas) ar dzeltenbaltiem ziediem; alpu zvaigznīte
- kvazāgs Kvazizvaigžņveida galaktika, kosmisks objekts, kam ir vājš radiostarojums
- Lac Ķirzaka, debess ziemeļu puslodes zvaigznājs
- Lacerta Ķirzaka, debess ziemeļu puslodes zvaigznājs
- komparators Laboratorijas iekārta divu viena un tā paša zvaigžņotās debess apgabala fotoattēlu, spektrogrammu u. tml. salīdzināšanai
- sideriskais periods laika intervāls, kādā planēta vai pavadonis veic pilnu apriņķojumu ap centrālo ķermeni un atgriežas iepriekšējā stāvoklī attiecībā pret nekustīgajām zvaigznēm
- sideriskais gads laika intervāls, kurā Saule savā redzamājā kustībā pa ekliptiku izdara pilnu apriņķojumu attiecībā pret nekustīgajām zvaigznēm; sideriskā gada garums ir 365,2564 diennaktis (precesijas dēļ tas ir 20 minūšu garāks nekā tropiskais g.); zvaigžņu gads
- zvaigžņu diennakts laika intervāls, kurā Zeme izdara vienu pilnu apgriezienu ap asi attiecībā pret zvaigznēm, precīzāk – pret pavasara punktu; Zvaigžņu diennakts garums ir 23 h 56 min un 4 s pēc vidējā Saules laika
- zvaigžņu laiks laika mērīšanas sistēma, kas saistīta ar zvaigžņu diennakts kustību un kurā par pamatvienību ir pieņemta zvaigžņu diennakts
- sideriskais apriņķojuma periods laika posms, kurā debess ķermenis veic pilnu apriņķojumu attiecībā pret zvaigznēm
- zvaigžņu gads laika sprīdis, kurā Saule veic savu redzamo (gada) ceļu pa debess sfēru attiecībā pret zvaigznēm (aptuveni 365,26 diennaktis); sideriskais gads
- sideralgads Laika sprīdis, kurā Saule veic savu redzamo (gada) ceļu pa debess sfēru attiecībā pret zvaigznēm (aptuveni 365,26 diennaktis); sideriskais gads; zvaigžņu gads
- baktericīdā fāze laiks, kurā svaigi slauktā pienā nepalielinās tajā esošo mikroorganismu skaits
- Astraeus hygrometricus laikzvaigzne, šīs ģints suga
- astraeus Laikzvaigznes - pūpēžu klases laikzvaigžņu dzimtas ģints
- Astraeus stellatus laikzvaigznes sinonīms nosaukums
- astraeacea Laikzvaigžņu dzimta
- Vulpecula Lapsiņa, debess ziemeļu puslodes zvaigznājs
- Vul Lapsiņa, neievērojams debess ziemeļu puslodes zvaigznājs
- Leo Lauva, dabess ziemeļu puslodes zodiaka zvaigznājs
- Nor Leņķmērs, niecīgs zvaigznājs uz dienvidiem no Skorpiona
- Vol Lidojošā Zivs, debess dienvidu puslodes zvaigznājs
- Volans Lidojošā Zivs, debess dienvidu puslodes zvaigznājs
- miksocīts liela daudzstūraina vai zvaigžņveida šūna mukoīdos audos
- milzu zvaigzne liela diametra un lielas starjaudas zvaigzne; pēc temperatūras milzu zvaigznes var iedalīt sarkanajos milžos un dzeltenajos milžos
- Astrantia major lielā zvaigznīte
- Lielie Greizie Rati Lielais Lācis, debess ziemeļu puslodes zvaigznājs
- Ursa Major Lielais Lācis, debess ziemeļu puslodes zvaigznājs
- UMa Lielais Lācis, debess ziemeļu puslodes zvaigznājs
- CMa Lielais Suns, debess dienvidu puslodes zvaigznājs
- Canis Major Lielais Suns, debess dienvidu puslodes zvaigznājs
- Canis Maior Lielais Suns, debess dienvidu puslodes zvaigznājs
- Valzivs liels zvaigznājs debess ekvatora rajonā (latīņu "Cetus"; saīsinājums "Cet"), uz dienvidiem no Zivīm un Auna; spožākās zvaigznes - Mira, Deneb Kaitoss un Menkars; Latvijā vislabāk novērojams rudenī
- baltstarīte Liliju dzimtas ģints ("Ornithogalum"), daudzgadīgi sīpolaugi ar stāviem bezlapu stublājiem, rozetes lapas lineāras, ar bālām vidusdzīslām, ziedi kārtni, zvaigžņveidīgi, 150-200 sugu, Latvijā dabā konstatēta 1 suga, vairākas audzē kā krāšņumaugus
- hionodoksa Liliju dzimtas krāšņumaugu ģints ar 5 vai 6 sugām, savvaļā sastopama Turcijā, audzē akmeņdārzos un apstādījumos, zied aprīlī drīz pēc sniega nokušanas, ziedi atgādina zvaigznīti, zili, balti, sārti, skrajos ķekaros, kas paceļas 8-15 cm augstu
- Lyr Lira, debess ziemeļu puslodes zvaigznājs
- Lyra Lira, debess ziemeļu puslodes zvaigznājs
- zvaigžņu lodmete lodmešu ģints suga ("Sphaerobolus stellatus"), augļķermeņi sīki, aug grupās uz trupošas koksnes, kas sākotnēji ir kā baltas, pūkainas lodītes (diametrs 1—2 mm), vēlāk lodītes centrā izveidojas staraina, zvaigznītei līdzīga atvere kaņepju sēklas lielumā, kurā ir brūna līdz melna, recekļaina glebas lodīte — peridiola, kurā atrodas sporas, kurām nogatavojoties, peridiola turgora spiediena ietekmē tiek aizmesta \~1 m attālumā
- zigoma Loks, ko veido deniņu kaula vaiga izaugums un vaiga kauls
- starploksne Loksne, ko novieto starp iespiežamām loksnēm, lai novērstu svaigās iespiedumkrāsas nosēšanos uz loksnes otrās puses
- prognati Ļaudis ar ārup izvēztiem zobiem, žokļiem un vaigu kauliem, kuri vairāk attīstījušies nekā paures kauli
- milzis ļoti liela zvaigzne ar lielu absolūto spožumu; milzu zvaigzne
- pārmilzis ļoti liela zvaigzne, kam ir vislielākais absolūtais spožums
- sīderisms mācība par zvaigžņu iespaidu uz cilvēku likteni
- heliocentriskā pasaules sistēma mācība, ka pasaules centrs ir Saule, bet pārējās planētas, arī Zeme, riņķo ap to; pasaules robežu šādā sistēmā veido nekustīgā zvaigžņu sfēra
- uzliesmojoša maiņzvaigzne maiņzvaigzne, kuras spožums mainās izvirdumu, uzliesmojumu, sprādzienu u. tml. rezultātā
- fizikāla maiņzvaigzne maiņzvaigzne, kuras spožums mainās zvaigznē notiekošo procesu rezultātā
- pulsējoša maiņzvaigzne maiņzvaigzne, kuras spožums mainās zvaigznes pulsāciju rezultātā
- polārmaize Maize, kas tiek tirgota saldēta, tās sastāvā nav piena vai riekstu, metode radusies Zviedrijas ziemeļos, kur iedzīvotāji meklēja veidu, kā maizi ilgāk uzglabāt svaigu, lai tā nesakalst vai nepelē
- Bētlemes zvaigzne Mateja evanģēlija 2. nodaļā pieminētā zvaigzne, kas Jēzum piedzimstot, norādīja ceļu trim austrumu gudrajiem
- sīkzvaigznīte maza zvaigzne
- pundurzvaigzne Maza, ļoti blīva kodoldegvielu zaudējusi zvaigzne
- Ursa Minor Mazais Lācis, debess ziemeļu puslodes zvaigznājs
- UMi Mazais Lācis, debess ziemeļu puslodes zvaigznājs
- LMi Mazais Lauva, neliels debess ziemeļu puslodes zvaigznājs
- Leo Minor Mazais Lauva, neliels debess ziemeļu pusslodzes zvaigznājs
- CMi Mazais Suns, neliels debess ziemeļu puslodes zvaigznājs
- Canis Minor Mazais Suns, neliels debess ziemeļu puslodes zvaigznājs
- Equ Mazais Zirgs, debess ziemeļu puslodes zvaigznājs
- Equuleus Mazais Zirgs, debess ziemeļu puslodes zvaigznājs
- pavīst mazliet, daļēji zaudēt jaunības svaigumu, pievilcību (parasti par cilvēku, tā seju)
- Leņķmērs mazs debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Norma", saīsinājums "Nor") Piena Ceļā, spožākās zvaigznes atbilst 4. un 5. zvaigžņlielumam; Latvijā nav redzams
- Vairogs mazs debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Scutum", saīsinājums "Sct") Piena Ceļā uz dienvidiem no Ērgļa, spožākā jeb α ir 3,8. zvaigžņlieluma, atrodas 174 ly attālumā; Latvijā redzams vasaras beigās un rudenī tuvu horizontam
- Lidojošā Zivs mazs debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Volans", saīsinājums "Vol"), Latvijā nav redzams, spožākajai zvaigznei (β) ir 4,0. zvaigžņlielums un tā atrodas 180 ly attālumā
- Dienvidu Trijstūris mazs debess dienvidu puslodes zvaigznājs Piena Ceļa malā (latīņu "Triangulum Australe", saīsinājums "TiA"), Latvijā nav novērojams
- Delfīns mazs debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Delphinus", saīsinājums "Del") starp Pegazu un Ērgli; Latvijā vislabāk novērojams vasarā
- Ķirzaka mazs debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Lacerta", saīsinājums "Lac"), starp Pegazu, Gulbi, Cefeju un Andromedu, tajā ir tikai dažas, ne pārāk spožas zvaigznes, Ķirzakas α spožums 3,7 zvaigžņlielumi un tā atrodas 102 ly attālumā, Latvijā nenorietošs
- Bulta mazs debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Sagitta", saīsinājums "Sge") Piena Ceļā uz dienvidiem no Gulbja; spožu zvaigžņu nav, vislabāk novērojams vasarā
- Greblis mazs, neievērojams debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Caelum", saīsinājums "Cae"), spožākās jeb α zvaigžņlielums ir 4,5; Latvijā nav redzams
- CVn Medību Suņi, debess ziemeļu puslodes zvaigznājs
- Canes Venatici Medību Suņi, debess ziemeļu puslodes zvaigznājs
- sideriskais mēnesis Mēness apriņķojuma periods - laika intervāls, kurā Mēness vienreiz apriņķo Zemi un atgriežas iepriekšējā stāvoklī attiecībā pret nekustīgajām zvaigznēm; vidējais ilgums 27,32 diennaktis
- geminīdas Meteoru plūsma ar radiantu Dvīņu zvaigznājā; maksimums 13.-14. decembrī
- lirīdas meteoru plūsma ar radiantu Liras zvaigznājā; novērojamas 7. -26. IV; aktivitātes maksimums 23. IV (~10 meteoru stundā); saistītas ar 1861. g. I komētu
- orionīdas Meteoru plūsma ar radiantu Oriona zvaigznājā; aktivitātes periods 18.-25. oktobrī, maksimums 22. oktobrī - vidēji 10-45 meteori stundā
- drakonīdas Meteoru plūsma ar radiantu Pūķa zvaigznājā; novērojamas 7.-12. oktobrī; saistīta ar Džakobīni-Cinnera komētu
- leonīdas Meteoru plūsma, kam radiants ir Lauvas zvaigznājā; aktivitātes periods 3.-27. novembrī, maksimums 17. novembrī - vidēji 8 meteori stundā
- akvarīdas Meteoru plūsmas ar radiantiem Ūdensvīra zvaigznājā, novērojamas ap 28. jūliju
- kosmiskie putekļi meteoru putekļi, arī vielas vissīkākās daļiņas, kas veido tumšus miglājus starpzvaigžņu telpā
- protokardiālā mezoderma mezoderma, kas atrodas vaigu un rīkles membrānas priekšpusē; veido sirdi un perikarda dobumu
- Cap Mežāzis, debess dienvidu puslodes zodiaka zvaigznājs
- Capricornus Mežāzis, debess dienvidu puslodes zodiaka zvaigznājs
- Deneb-Algiedi Mežāža zvaigznāja spožākā zvaigzne (δ), vizuālais zvaigžņlielums 2,83
- Mic Mikroskops, neievērojams debess dienvidu puslodes zvaigznājs
- Microscopium Mikroskops, neievērojams debess dienvidu puslodes zvaigznājs
- Trichaster melanocephalus milzu skropstzvaigzne
- sarkanais milzis milzu zvaigzne ar samērā zemu virsmas temperatūru
- zvaigžņu detektors miniatūrs teleskops, kas reģistrē optiskās ass novirzi no virziena uz zvaigzni vai attālu planētu; izmanto arī kosmisko lidaparātu navigācijas sistēmā
- astrālie mīti mīti par zvaigznājiem, zvaigznēm un planētām (plašākā nozīmē - arī lunārie un solārie mīti)
- amfiasters Mitozes ahromatiska figūra; sastāv no divām zvaigznēm, kas savienotas ar vārpstu
- saule mūsu planētu sistēmas centrālais debess ķermenis, zvaigzne, ap kuru rotē Zeme
- Mus Muša, debess dienvidu puslodes zvaigznājs
- Musca Muša, debess dienvidu puslodes zvaigznājs
- Dienvidu Vainags neievērojams debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Corona Australis", saīsinājums "CrA") Piena Ceļā uz dienvidiem no Strēlnieka, Latvijā nav novērojams
- Pulkstenis neievērojams debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Horologium"; saīsinājums "Hor"), tā galvenā zvaigzne (α) atrodas 117 ly attālumā, tās spožums ir 3,8. zvaigžļlielums
- Mikroskops neievērojams debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Microscopium", saīsinājums "Mic"), Latvijā nav redzams; 380 ly tālās galvenās zvaigznes Mikroskopa α spožums ir tikai 5,0. zvaigžņlielums
- Fēnikss neievērojams debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Phoenix", saīsinājums "Phe"); Latvijā nav redzams; galvenā zvaigzne - 77 ly tālā, oranžā Fēniksa α, kuras spožums ir 2,4 zvaigžņlielumi
- Gleznotājs neievērojams debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Pictor", saīsinājums "Pic"); Latvijā nav redzams
- Tīkliņš neievērojams debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Reticulum"; saīsinājums "Ret") Lielā Magelāna Mākoņa tuvumā, Latvijā nav redzams
- Žirafe neievērojams debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Camelopardalis"; saīsinājums "Cam") starp Polārzvaigzni un Kapellu, Latvijā nenoriet
- Lapsiņa neievērojams debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Vulpecula", saīsinājums "Vul") Piena Ceļā uz dienvidiem no Gulbja, Latvijā redzams vasarā; spožākā zvaigzne Lapsiņas α sasniedz tikai 4,4. zvaigžņlielumu
- Kauss neievērojams zvaigznājs (latīņu "Crater", saīsinājums "Crt"), atrodas uz dienvidiem no debess ekvatora, blakus Krauklim; Latvijā redzams pavasara vakaros
- uzliesmot neilgu laiku būt ar spēcīgi palielinātu spožumu (par maiņzvaigzni)
- uzliesmojums neilgu laiku spēcīgi palielināts spožums (maiņzvaigznei)
- paelpot neilgu laiku, mazliet elpot (parasti svaigu, patīkamu gaisu)
- astrocīts Neiroglijas zvaigžņveida šūna
- magnetārs Neitronu zvaigzne ar ļoti spēcīgu magnētisko lauku
- zvaidzeņa neliela zvaigznīte
- Hameleons neliels debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Chamaeleon", saīsinājums "Cha"), galvenā zvaigzne Hameleona α atrodas 63 ly attālumā, un tās spožums ir 4,1. zvaigžņlielums; Latvijā nav novērojams
- Kompass neliels debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Pyxis", saīsinājums "Pyx"), Latvijā redzams ziemas vakaros zemu pie horizonta; spožākā zvaigzne ir 845 ly tālā Kompasa α, bet tās spožums ir tikai 3,7
- Mazais Suns neliels debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Canis Minor", saīsinājums "CMi") zem Dvīņiem, tā spožākā zvaigzne ir Procions, kas kopā ar Betelgeizi un Sīriusu veido gandrīz vienādmalu trijstūri, t. s. ziemas trijstūri, Latvijā vislabāk novērojams ziemā
- Ziemeļu Vainags neliels debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Corona Borealis"; saīsinājums "CrB") uz dienvidiem no Herkulesa, spožākā zvaigzne (α) - Gemma; Latvijā novērojams pavasarī
- Mazais Lauva neliels debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Leo Minor", saīsinājums "LMi") starp Lauvu un Lielo Lāci, spožu zvaigžņu nav, Latvijā vislabāk novērojams pavasarī
- bedrīte neliels iedobums (parasti vaigos, zodā)
- fitobārs neliels restorāns, kur blakus tradicionāliem ēdieniem un dzērieniem var nobaudīt arī ārstnieciskās tējas, skābekļa kokteiļus, svaigi spiestas sulas
- globula neliels sfērisks tumšs miglājs, kas spēcīgi absorbē zvaigžņu gaismu
- Sūknis neliels zvaigznājs debess dienvidu puslodē (latīņu "Antlia", sengrieķu "ἀντλία", saīsinājums "Ant"), spožu zvaigžņu nav, Latvijā nav redzams
- Sekstants neliels zvaigznājs debess ekvatora rajonā (latīņu "Sextans"; saīsinājums "Sex") zem Lauvas; spožu zvaigžņu nav; Latvijā redzams pavasarī
- Krauklis neliels zvaigznājs uz dienvidiem no debess ekvatora (latīņu "Corvus", saīsinājums "Crv"), Latvijā redzams pavasara vakaros; spožākā zvaigzne - Gijena (Kraukļa γ)
- sekstants neliels, blāvs tuvu debess ekvatoram esošs zvaigznājs, tajā ir 34 ar neapbruņotu aci redzamas zvaigznes, spožākā no tām ir Sekstanta Alfa — tās redzamais spožums ir tikai 4,49; nevienai no šī zvaigznāja zvaigznēm nav sava vārda
- makrostomija Nenormāli liela mute; iedzimts mutes spraugas paplašinājums vaigā, kas ekstrēmos gadījumos sniedzas līdz ausīm
- cetīdas Nepastāvīga meteoru plūsma ar radiantu Valzivs zvaigznājā
- difūzais miglājs neregulāras formas miglājs; sastāv galvenokārt no ūdeņraža un hēlija, kā arī no neliela daudzuma citu ķīmisko elementu un putekļu; novērojams kā atstarojošais miglājs vai absorbcijas miglājs vai kā emisijas miglājs, ja to apstaro spoža un karsta zvaigzne
- mioseisms Neregulāras grūdienveida muskuļu kontrakcijas vai fibrilāra trīce svaigas hemiplēģijas gadījumā
- monocerotīdas Nestabila meteoru plūsma ar radiantu Vienradža zvaigznājā; 1935. g. 21.-22. novembrī bija novērojami \~2000 meteoru stundā
- asinskaraša no svaigām asinīm un miežu miltiem samīcītas pacietas mīklas plācenīši, ko cepj uz pannas
- palte no svaigām lopu asinīm un miltiem pagatavotas mīklas sacepums taukos ar sīpoliem; paltas
- palts no svaigām lopu asinīm un miltiem pagatavotas mīklas sacepums taukos ar sīpoliem; paltas
- paltas no svaigām lopu asinīm un miltiem pagatvotas mīklas sacepums taukos ar sīpoliem
- paltis no svaigām lopu asinīm un miltiem pagatvotas mīklas sacepums taukos ar sīpoliem; paltas
- astroglija no zvaigžņveida šūnām (astrocītiem) veidoti neiroglijas audi centrālajā nervu sistēmā
- noliekt pieri (arī seju, vaigu) pie kā noliekt galvu tā, ka piere (seja, vaigs) ir tuvu pie kā, arī skar ko
- noliekt seju (arī vaigu, pieri) pie kā noliekt galvu tā, ka seja (vaigs, piere) ir tuvu pie kā, arī skar ko
- noliekt vaigu (arī seju, pieri) pie kā noliekt galvu tā, ka vaigs (seja, piere) ir tuvu pie kā, arī skar ko
- trešā starjaudas klase normālās milzu zvaigznes
- zvaigznājs Nosacīts debess apgabals ar zvaigžņu grupu
- zvaigžņu pasaule noteikta veida zvaigžņu kopums
- vēdināt Novietojot svaigā gaisā (piemēram, segas, apģērba gabalus), panākt, ka (tiem) zūd sasmakums
- nozvaigznīties Nozvaigžņoties
- Oct Oktants, debess dienvidu puslodes zvaigznājs
- Octans Oktants, debess dienvidu puslodes zvaigznājs
- mainīgā opegrafa opegrafu suga ("Opegrapha varia"), kas uz lapu kokiem bieži sastopama visā Latvijā, tai gaišs laponis un iegareni, zaroti, bieži vien zvaigžņveida grupās sakārtoti apotēciji
- zvaigznes drebēšana un mirgošana optiskā teleskopa redzeslaukā novērojamā zvaigznes attēla svārstību un spožuma maiņa, kuras cēlonis ir turbulence Zemes atmosfērā; samazina teleskopa izšķirtspēju un līdz ar to teleskopa efektivitāti
- spektrokomparators Optiski mehāniska ierīce, ar ko mērī divu zvaigžņu spektrāllīniju viļņu garumu atšķirību
- Pollukss oranža milzu zvaigzne Dvīņu zvaigznājā, vizuālais zvaigžņlielums 1,14, attālums 35 ly
- Bellatrikse Oriona (γ); balta milzu zvaigzne Oriona labajā plecā; vizuālais zvaigžņlielums 1,6; 1800 reižu spožāka par Sauli, attālums 125 ly
- vagāris Oriona septītā zvaigzne
- ratiņkāja Oriona zvaigznāja josta
- Ori Orions, zvaigznājs debess ekvatora rajonā
- Orion Orions, zvaigznājs debess ekvatora rajonā
- auseklītis Ornaments - stilizēts zvaigznes attēls
- zvaigzna Ornaments ar zvaigznes motīvu
- Šeratans otra spožākā zvaigzne Auna zvaigznājā (Auna β), 2,6. zvaigžņlieluma balta zvaigzne
- Mircams otra spožākā zvaigzne Lielā Suņa zvaigznājā, tās zvaigžņlielums 2,0., atrodas 500 ly attālumā
- paluptēties Pabūt, uzturēties (neilgu laiku) svaigā gaisā
- uzsārtināt padarīt (piemēram, ar kosmētikas līdzekļiem) sārtus (vaigus, lūpas), parasti mazliet
- atsvaidzināt padarīt svaigu (parasti gaisu, arī augus); atvēsināt, atveldzēt
- krājkasīte padziļinājums, rieva starp dibena vaigiem sēžas rajonā (par cilvēku)
- pusbārda Paīsa bārda; vaigubārda
- pavēdināt galvu (arī smadzenes) panākt (parasti uzturoties svaigā gaisā), ka mazliet samazinās psihisks sasprindzinājums
- pavēdināt smadzenes (arī galvu) panākt (parasti, uzturoties svaigā gaisā), ka mazliet samazinās psihisks sasprindzinājums
- svaidzināt panākt, būt par cēloni, ka (kam) rodas svaigums
- vēdināt panākt, ka (piemēram, telpā) ieplūst svaigs, tīrs gaiss un tiek izvadīts piesmakušais gaiss, tvaiki, putekļi u. tml.
- izvēdināt galvu panākt, ka zūd psihisks sasprindzinājums (parasti, uzturoties svaigā gaisā)
- vaigu maisi paplašinājumi vaigos barības novietošanai (dažiem dzīvniekiem, piemēram, kāmjiem)
- Aps Paradīzes Putns, debess dienvidu puslodes zvaigznājs
- Apus Paradīzes Putns, debess dienvidu puslodes zvaigznājs
- zemsvītras piezīme parasti ar līniju atdalīta piebilde, skaidrojums vai bibliogrāfiska norāde lappuses apakšdaļā, par kuras esamību pamattekstā norāda cipars, zvaigznīte vai cita zīme
- lēcveida galaktika pārejas forma starp eliptiskajām un spirālveida g–ām; tām ir saplacināts zvaigžņu disks bez spirālzariem ar blīvāku centrālo daļu un elipsveida zvaigžņu oreols; vārpstveida galaktika
- apzvaigzdnēties pārklāties ar zvaigznēm
- zvaigznēties pārklāties ar zvaigznēm
- zvaigznīt pārklāties ar zvaigznēm
- zvaigžņoties pārklāties ar zvaigznēm
- konģenitālā pahionīhija pārmantotu dermatostomatoloģisku simptomu komplekss (autosomāli dominanta pārmantošana): palmoplantāra, kā arī Ahilleja cīpslas apvidus folikulārā hiperkeratoze, vaigu gļotādas leikokeratoze; reizēm hiperhidroze, keratīts
- pārmilzu zvaigzne pārmilzis - liela diametra un ļoti lielas starjaudas zvaigzne
- II tipa pārnova pārmilzu zvaigzne evolūcijas beigu stadijā, kas eksplodē un ar lielu ātrumu aizsviež lielu daļu savas masas
- pirmā starjaudas klase pārmilzu zvaigznes
- sasaldēšana pārtikas produktu konservēšanas veids, svaigi produkti tiek sasaldēti līdz -40 Celsija grādiem, un pēc tam uzglabāti -18 Celsija grādu temperatūrā
- makrokosms Pasaule (kosmoss), Visums; šis jēdziens parasti apzīmē zvaigžņu pasauli, ko pētī astronomija; pretstats - mikrokosms
- zvaigžņu vējš pastāvīga radiāla zvaigznes atmosfēras ārējo slāņu plazmas plūsma virzienā projām no zvaigznes
- debess sfēra patvaļīga rādiusa hipotētiska lode, uz kuras projicējas zvaigznes
- apoastrs Pavadoņzvaigznes orbītas punkts, kas atrodas vistālāk no galvenās zvaigznes
- periastrs Pavadoņzvaigznes orbītas punkts, kas atrodas vistuvāk galvenajai zvaigznei
- Pav Pāvs, debess dienvidu puslodes zvaigznājs
- Pavo Pāvs, debess dienvidu puslodes zvaigznājs
- I tipa pārnova pēc mūsdienu priekšstatiem – dubultzvaigzne, kurā notiek ūdeņraža pārplūšana no dubultsistēmas normālās zvaigznes uz balto punduri, līdz tas eksplodē, vai arī dubultzvaigzne, kurā notiek divu balto punduru saplūšana, kas arī noved pie eksplozijas
- Berenīke pēc teikas – Ēģiptes valdnieka Ptolemaja sieva, kuras skaistie mati bija novietoti Veneras templī; dieviete tos esot aiznesusi pie debesīm un pārvērtusi par zvaigznāju
- Peg Pegazs, debess ziemeļu puslodes zvaigznājs ekvatora tuvumā
- Pegasus Pegazs, debess ziemeļu puslodes zvaigznājs ekvatora tuvumā
- aizsvilties pēkšņi notvīkt, nosarkt (par vaigiem, ausīm, seju)
- sarkankakla dūkuris pelēkvaigu dūkuris
- lielā slīce pelēkvaigu dūkuris ("Podiceps grisegena", senāk "Lophaethya griseigena")
- Podiceps grisegena pelēkvaigu dūkuris jeb sarkankakla dūkuris
- pulsācija periodiska dažu maiņzvaigžņu tilpuma un virsmas temperatūras maiņa, kas rada to spožuma maiņu
- Per Persejs, debess ziemeļu puslodes zvaigznājs
- Perseus Persejs, debess ziemeļu puslodes zvaigznājs
- prosopopeja Personificēšana, personificējums; stilistiska konstrukcija, ar kuru priekšmetam (lielākoties nedzīvam) piedēvē dzīvas būtnes darbību vai stāvokli, kas tām īstenībā nav raksturīgs, piem., "zvaigzne ar zvaigzni runā"
- pentakls Piecstaru zvaigzne
- pavipšķināt Piemiegt aci un tās puses vaigu savilkt uz augšu un ar lūpām taisīt troksni (šmaukstienu), kad nav kaut kas pa prātam vai arī aiz lielības
- piena titrējamais skābums pienā esošo hidrogēnfosfātu, citronskābes, citrātu, olbaltumvielu un oglekļa dioksīda radītais skābums; mēra Ternera grādos (svaigam pienam ir 16–18 °T)
- piepūst vaigus piepildot muti ar gaisu, izspīlēt vaigus
- Roša tilpums pilienveida formas telpas apgabals ap rotējošu dubultzvaigznes komponentu, uz kura ārējās robežas komponenta gravitācijas spēks ir vienāds ar rotācijas radītā centrbēdzes spēka un otra komponenta gravitācijas spēka summu; ja dubultzvaigznes komponents aizpilda savu Roša tilpumu, no piliena smailā gala notiek vielas pārplūšana uz otru komponentu
- starjauda pilnā enerģija, ko zvaigzne vai cits kosmiskais objekts izstaro laika vienībā
- apoastrs Planētas orbītas punkts, kas atrodas vistālāk no centrālās zvaigznes
- periastrs Planētas orbītas punkts, kas atrodas vistuvāk centrālajai zvaigznei
- planētas cilpveida kustība planētas redzamā kustība pie debess sfēras, kas rodas, summējoties planētas kustībai pa orbītu un Zemes (novērotāja) kustībai pa orbītu; tā kā šīs kustības notiek ar atšķirīgu ātrumu un dažādās plaknēs, planēta attiecībā pret zvaigznēm pārvietojas pa cilpveida trajektoriju
- Eridāna plašs debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Eridanus", saīsinājums "Eri") uz dienvidiem no Oriona, spožākās zvaigznes - Ahernars, Kursa un Zauraks; Latvijā nav novērojams
- Pūķis plašs debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Draco"; saīsinājums "Dra") starp Lielo un Mazo Lāci, spožākās zvaigznes - Etamins un Tubans; Latvijā nekad nenoriet
- Herkuless plašs debess Ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Hercules", saīsinājums "Her") starp Liru un Ziemeļu Vainagu, spožākās zvaigznes - Ras Algethi un Kornefoross
- Lielais Lācis plašs debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Ursa Major", saīsinājums "UMa), kura spožākās zvaigznes - Dubhe, Meraks, Fekda, Megrecs, Aliots, Micars ar Alkoru un Benetnašs - veido kausam līdzīgu figūru; Latvijā nekad nenoriet; Lielie Greizie Rati
- Čūska plašs ekvatoriālais zvaigznājs (latīņu "Serpens", saīsinājums "Ser"), atrodas uz dienvidiem no Herkulesa; Latvijā vislabāk novērojams vasarā
- plasma Plazma (1) - daļēji vai pilnīgi jonizēta gāze, kas rodas gāzu izlādē zvaigžņu atmosfērās, augstu temperatūru procesos un iekārtās, kurās tiek sintezēti vieglie atomu kodoli
- Sietiņš Plejādes - zvaigžņu kopa Vērša zvaigznājā; ar neapbruņotu aci redzamas 7 zvaigznes, bet kopā to ir ap 250
- plejāda Plejādes (2), zvaigžņu kopa Sietiņš
- iedzimtā poikilodermija poikilodermija, kam raksturīga hiperkeratotisku un kserodermisku bojājumu rašanās uz vaigiem un gūžām agrā bērnībā
- ziemeļzvaigzne Polārzvaigzne
- Kinosura Polārzvaigzne jeb Mazā Lāča α, arī Mazo Greizo Ratu α
- Pollūkss Pollukss, zvaigzne Dvīņu zvaigznājā
- feta Populārs tradicionālais grieķu siers, ko gatavo no svaiga kazas (arī aitas; mūsdienās bieži no govs) piena, uzglabā sūkalās; izmanto salātu un citu ēdienu gatavošanai
- interferometrija Praktiskās astrofizikas metode, kurā debess ķermeņu attēlu iegūšanai, leņķiskā diametra un leņķiskā attāluma mērīšanai izmanto speciālus instrumentus - radiointerferometru un zvaigžņu interferometru
- Hadfilda tērauds pret abrazīvo dilšanu izturīgs tērauds, kas satur 0,9–1,1% oglekļa un 12–13% mangāna; piemīt spēja ekspluatācijas gaitā uzkaldināties; lieto dzelzceļa pārmijām, akmens dzirnavu vaigiem
- sekunda Pretforma, iespiedumloksnes trešā lappuse, apzīmēta ar loksnes tekošo skaitli un zvaigznīti grāmatsējējam zināšanai
- inkubācija Priekšlaikus dzimušu bērnu ievietošana boksā, nodrošinot svaiga gaisa cirkulāciju un ķermeņa temperatūru
- zvaigšņenieki Priekules novada Priekules pagasta apdzīvotās vietas "Zvaigznes" iedzīvotāji
- infantila miksedēma primāra hipofizārā nanisma un sekundāras infantilās miksedēmas simptomi: punduraugums, apaļi, sārti vaigi, liels vēders, pārmērīgi attīstīta tauku kārta, dzimumorgānu hipoplāzija, vāji attīstīti zobi un mati; vēlīna epifīžu osifikācija
- akrēcija process, kurā zvaigzne vai cits debess ķermenis uzkrāj vielu no apkārtējās vides
- Prokions Procions, zvaigzne Mazā Suņa zvaigznājā
- greznā eiforbija puansetija ("Euphorbia pulcherrima") jeb "Ziemassvētku zvaigzne"
- Dra Pūķis, debess ziemeļu puslodes zvaigznājs
- Draco Pūķis, debess ziemeļu puslodes zvaigznājs
- Hor Pulkstenis, debess dienvidu puslodes zvaigznājs
- Horologium Pulkstenis, debess dienvidu puslodes zvaigznājs
- mirīda Pulsējoša maiņzvaigzne, kam piemīt gandrīz regulāras spožuma maiņas ar lielu amplitūdu un garu periodu
- cefeīda Pulsējoša maiņzvaigzne, kam raksturīga regulāra spožuma maiņa
- punduris Pundurzvaigzne
- ekliptikas poli punkti, kuros ekliptikas ass krusto debess sfēru; debess Ziemeļpolam tuvāko ekliptikas polu sauc par ekliptikas Ziemeļpolu, tas atrodas Pūķa zvaigznājā; pretējo eliptikas polu sauc par ekliptikas Dienvidpolu, tas atrodas Zelta Zivs zvaigznājā
- Galaktikas Ziemeļpols punkts, kurā Galaktikas ass krusto debess sfēru Berenikes Matu zvaigznājā
- Galaktikas Dienvidpols punkts, kurā Galaktikas ass krusto debess sfēru Skulptora zvaigznājā
- zvaigznes spožums punktveida debess objekta (visbiežāk zvaigznes) starojuma intensitātes mērs, ko mēra zvaigžņlielumos
- Kuģa Gals Pūpe, debess dienvidu puslodes zvaigznājs
- Pup Pūpe, debess dienvidu puslodes zvaigznājs
- Puppis Pūpe, debess dienvidu puslodes zvaigznājs
- zemeszvaigzne pūpēžu klases dzimta ("Geastraceae"), sēne, kuras augļķermeņa apvalka ārējā daļa saplaisā un atliecas, izveidojot zvaigžņveida figūru, >50 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 10 sugu
- raupjā zemeszvaigzne pūpēžu klases zemeszvaigžņu dzimtas suga ("Geastrum campestre"), sīka pūpēžsēne, Latvijā sastopama ļoti reti, aizsargājama
- rūsganā zemeszvaigzne pūpēžu klases zemeszvaigžņu dzimtas suga ("Geastrum rufescens"), Latvijā sastopama ne visai bieži skujkoku un jauktajos mežos, aizsargājama
- smaidīt radīt sejas daļās (lūpās, vaigos, acīs) raksturīgas kustības, raksturīgu izteiksmi, ko izraisa tieksme smieties, piemēram, aiz prieka, labsajūtas, laipnības
- smīnēt radīt sejas daļās (lūpās, vaigos) smaidam līdzīgas kustības, izteiksmi, ko izraisa nicinoša, noraidoša attieksme pret ko
- vīpsnāt radīt sejas daļās (lūpās, vaigos) smaidam līdzīgas kustības, izteiksmi, ko izraisa nicinoša, noraidoša attieksme pret ko; smīnēt
- noraudāt Raudot padarīt mitru (parasti seju, vaigus)
- rec. Receptēs: svaigi pagatavots
- pirmā zvaigžņu populācija relatīvi jaunas un ar smagajiem ķīmiskajiem elementiem relatīvi bagātas zvaigznes, kas ietilpst spirālveida galaktiku diskos un neregulāro galaktiku zvaigžņu veidošanās apgabalos
- otrā zvaigžņu populācija relatīvi vecas un ar smagajiem ķīmiskajiem elementiem samērā nabagas zvaigznes, kas ietilpst spirālveida galaktiku halo un eliptiskajās galaktikās
- kolapsārs Relativistisks kosmisks objekts (neitronu zvaigzne, melnais caurums), kas izveidojies masīva kosmiskā ķermeņa gravitācijas kolapsa rezultātā
- duksīgs Resns, sarkaniem vaigiem
- neiroastrocitoma Rets audzējs, parasti veidojas trešā ventrikula pamatā un deniņu daivās; histoloģiski - gangliju un zvaigžņveida šūnas
- megametrs Rīks vietas garuma izmērīšanai un zvaigžņu attiecīgā stāvokļa noteikšanai
- ūranoskops Rīks zvaigžņu aplūkošanai
- auseklis Rīta zvaigzne
- bulīte Rīta zvaigzne
- bullītis Rīta zvaigzne
- rītspuļģis Rīta zvaigzne
- rītāja Rīta zvaigzne, auseklis
- Austriņš Rīta zvaigzne, Venēra
- spurģis Rīta zvaigzne, Venēra
- Auseklis Rīta zvaigznes (Venēras) personifikācija senlatviešu mitoloģijā
- rokstārs Roka zvaigzne, rokmūzikas slavenība
- zvaigznītieši Ropažu novada apdzīvotās vietas "Zvaigznītes" iedzīvotāji
- zvaigzdnēties Rotāties ar zvaigznēm
- Geastrum campestre rupjā zemeszvaigzne
- Geastrum rufescens rūsganā zemeszvaigzne
- kinkāns Rūtu dzimtas citrusaugu ģints augļu koks; augļus lieto svaigus un arī pārstrādātus
- darba šuve saduršuves plakne starp cietējošo un svaigo betonmasu, radusies betonēšanas pārtraukuma rezultātā
- fibroblasts Saistaudu šūna, zvaigžņveida vai vārpstveida šūna ar lielu kodolu un plānu citoplazmas slāni, kas piedalās saistaudu šķiedru veidošanā
- siderisks saistīts ar zvaigznēm, tām raksturīgs
- kā brūklene saka par jaunu sievieti, kas ir mulsumā piesarkusi vai kam ir sārti vaigi
- kā oga saka par jaunu, pievilcīgu sievieti sārtiem vaigiem, _arī_ par nosarkušu sievieti
- kā zemene saka par jaunu, pievilcīgu sievieti sārtiem vaigiem, _arī_ par nosarkušu sievieti
- vaigi zied kā rozes saka par sārtiem vaigiem
- vaigi zied kā rozes (arī pujenes) saka par sārtiem vaigiem
- kā pujene saka par sievieti ar sārtiem vaigiem, stipri piesarkušu seju
- kā roze saka par skaistu, jaunu sievieti, par sārtiem vaigiem
- Griničas zvaigžņu laiks sākummeridiāna zvaigžņu laiks
- karotodīnija Sāpes vaiga apvidū, ap aci un kakla mugurpusi, ja izdara spiedienu uz kopējo miega artēriju
- Menkars sarkana milzu zvaigzne Valzivs zvaigznājā (α), vizuālais zvaigžņlielums 2,53, atrodas 1100 ly attālumā
- Deneb Kaitoss sarkana milzu zvaigzne Valzivs zvaigznājā, vizuālais zvaigžņlielums 2,0
- oglekļa zvaigzne sarkanā milzu zvaigzne, kuras spektrā novērojamas spēcīgas C, un CN absorbcijas joslas
- Aldebarans sarkana milzu zvaigzne, Vērša α, vizuālais zvaigžņlielums 0,8; 150 reižu spožāka par Sauli
- Betelgeize sarkana pārmilzu zvaigzne Oriona kreisajā plecā (Oriona α), sarkanais milzis, kura diametrs 700-1000 reizes pārsniedz Saules diametru un ir 21300 reižu spožāka par Sauli, atrodas 430 ly attālumā, vizuālais zvaigžņlielums mainās no 0,4 līdz 1,3
- Astrantia carniolica sarkanā zvaigznīte
- Pycnonotus jocosus sarkanvaigu bubuls
- sarkanūsainais bulbuls sarkanvaigu bulbuls
- ziedoši vaigi sārti vaigi
- kvēla Sārtums (piemēram, sejā, vaigos), ko izraisa fizioloģisks vai psihisks stāvoklis
- kvēle Sārtums (piemēram, sejā, vaigos), ko izraisa fizioloģisks vai psihisks stāvoklis
- starpplanētu vide Saules vējš, magnētiskais lauks, kosmiskais starojums, putekļi un gāze, kas aizpilda Saules sistēmu; tālāk tā pakāpeniski pāriet starpzvaigžņu vidē
- immortelle Sausziede, puķe ar sausu, ādainu apziedni, kas ilgi patur savu veidu un svaigumu
- zvaigznīte savienojumā "alpu zvaigznīte": ēdelveiss
- vakuumēšana savienojumā "betona vakuumēšana" - mehāniska liekā ūdens nosūkšana ar spiedienu no svaigas betona masas ar vakuuma vairogiem vai vakuuma caurulītēm
- laponoīds savienojumā "laponoīdā rase"; eiropeīdās un mongoloīdās lielās rases seno pārejas formu lokāls variants, kura pārstāvjiem (sāmiem) raksturīgs mazs augums, zema seja ar izvirzītiem vaigu kauliem, ieliekts deguns
- svaigs savienojumā "svaigā veidā": tā (izmantot, gatavot u. tml.), ka tiek saglabātas (kā, parasti augļu, dārzeņu) dabiskās īpašības, nepakļaujot termiskai, ķīmiskai u. tml. apstrādei
- sviežin savienojumā "sviežin sviežs" - ļoti svaigs
- ķinis Seja, ģīmis, vaigs
- smaids Sejas daļu (lūpu, vaigu, acu) raksturīgas kustības, raksturīga izteiksme, ko izraisa tieksme smieties, piemēram, aiz prieka, labsajūtas, laipnības
- Geastrum pectinatum sekstainā zemeszvaigzne
- Sex Sekstants, zvaigznājs debess ekvatora rajonā
- Sextans Sekstants, zvaigznājs debess ekvatora rajonā
- astrālie gari senajiem austrumniekiem zvaigžņu un uguns personifikācija
- plejādes Sengrieķu mitoloģijā - septiņas titāna Atlanta un okeanīdas Plejones meitas, kuras pēc nāves Zevs pārvērta zvaigznājā
- Fosfors Sengrieķu rīta zvaigznes apzīmējums
- Meru Senindiešu mitoloģijā - milzīgs zelta kalns, zemes un Visuma centrs, ap kuru griežas saule, mēness, planētas un zvaigznes, kalnā dzīvo augstākie dievi, Ganga no debesīm vispirms plūst uz šo kalnu un tikai pēc tam lejup uz zemi
- Atri senindiešu mitoloģijā - viens no senākajiem riši un zvaigzne Sptiņu Riši jeb Lielā Lāča zvaigznājā, daudzu Rigvēdas himnu autors
- Tišja senindiešu mitoloģijā - zvaigznes Sīriusa nosaukums un kāds personāžs, acīmredzot dievišķais strēlnieks
- heptagramma Septiņstaru zvaigzne aplī, 7 planētu simbols
- hiādas Septiņu spožu zvaigžņu kopa Vērša zvaigznājā
- heksagramma Sešstūra zvaigzne, kas izveidota no diviem vienādmalu trijstūriem, piem., Dāvida zvaigzne
- apzvaigznēties Sevi ar zvaigznēm izrotāt
- lodveida zvaigžņu kopa sfēriska vai elipsoidāla zvaigžņu sistēma, kurā ir vismaz 100 000 zvaigžņu; kopa sastāv no vecām zvaigznēm
- zvaigznes zonas sfēriski simetriski zvaigznes slāņi, kuriem raksturīga noteikta vidējā temperatūra, gāzes spiediens, blīvums, ķīmiskais sastāvs un kuros norisinās tiem raksturīgi fizikālie procesi
- tīkla topoloģija shematisks datoru tīkla staciju (mezglu) un sakaru posmu (saišu) izvietojums; tīkla topoloģiju var izmantot par klasifikācijas pazīmi, pēc kuras tīklus iedala lineāros tīklos, gredzentīklos, zvaigžņtīklos, koktīklos, režģtīklos
- plejādes Sietiņš, zvaigžņu kopa Vērša zvaigznājā; ar neapbruņotu aci redzamas 7 zvaigznes, bet kopā to ir ap 250
- Geastrum minimum sīkā zemeszvaigzne
- zodiaka zīme simbols vienai no Zodiaka Joslas 12 daļām, kas pirms dažiem gadu tūkstošiem apzīmēja 12 Zodiaka zvaigznājus
- Kanikula Sīriuss jeb Lielā Suņa α, spožākā zvaigzne pie debesīm
- Alhabors Sīriuss jeb Lielā Suņa α, spožākā zvaigzne pie debesīm; retāk lietots tās nosaukums, kas cēlies no arābu valodas
- pļaukāt Sist, parasti vairākkārt, ar plaukstu (parasti pa vaigu)
- pliķēt Sist, parasti vairākkārt, ar plaukstu (parasti pa vaigu); pļaukāt
- galaktika Sistēma, kurā ietilpst zvaigznes, planētas un to pavadoņi, gāzu un putekļu miglāji
- pļauka Sitiens ar plaukstu (parasti pa vaigu); pliķis
- pliķis Sitiens ar plaukstu (parasti pa vaigu); pļauka
- abudi Skābu kāpostu zupa ar svaigu cūkas gaļu un aknām, ar vai bez miežu putraimiem
- piena aktīvais skābums skābums, ko izsaka ar ūdeņraža jonu koncentrācijas negatīvo logaritmu pH; nosaka, izmantojot dažādus indikatorus, piemēram, lakmuspapīru (svaiga piena aktīvais skābums ir pH 6,5–6,8)
- Piena Ceļš skaidrās, tumšās bezmēness naktīs pie debess redzama blāva, gaiša josla, kas pa loku stiepjas pāri visai debess sfērai; mūsu Galaktika (zvaigžņu sistēma)
- Māni Skandināvu mitoloģijā - mēness personifikācija, kas vada zvaigžņu gaitas un audzina divus zemes bērnus
- Antaress Skorpiona α — sarkana pārmilzu zvaigzne Skorpiona zvaigznājā, viena no spožākajām dienvidu puslodē (zvaigžņlielums 0,9), pusregulāra maiņzvaigzne, attālums — 170 ly
- Sco Skorpions, debess dienvidu puslodes zodiaka zvaigznājs
- Scorpius Skorpions, debess dienvidu puslodes zodiaka zvaigznājs
- Geastrum fimbriatum skropstainā zemeszvaigzne
- trichaster Skropstzvaigznes
- kinodīva Slavena, ļoti skaista kinoaktrise; kinozvaigzne
- koļada Slāvu nosaukums ziemsvētkiem, ziemsvētku dziesmai, dāvanai vai apkārtgājienam, ko izdara no ziemsvētkiem līdz zvaigznes dienai, izpildot dažādus, pa daļai no pagānu kulta cēlušos rītus un rotaļas
- pūdersniegs slēpošanā - svaigs, sauss sniegs
- aerofobija Slimīgas bailes no svaiga gaisa, vēja
- astrofobija Slimīgas bailes no zvaigznēm un debess izplatījuma
- smīns Smaidam līdzīgs sejas daļu (lūpu, vaigu) kustību kopums, raksturīga izteiksme, ko izraisa nicinoša, noraidoša attieksme pret ko
- vīpsna Smaidam līdzīgs sejas daļu (lūpu, vaigu) kustību kopums, raksturīga izteiksme, ko izraisa nicinoša, noraidoša attieksme pret ko; smīns
- frīraidings Snovošanas stils: braukšana ar sniegadēli pa svaigu, neskartu sniegu
- Kapella spektrāla dubultzvaigzne Vedēja zvaigznājā (α), kuras komponentes ir dzeltenas milzu zvaigznes, kopējais vizuālais zvaigžņlielums 0,09, attālums 45 ly; Latvijā novērojama visu gadu
- Alnairs spilgtākā zvaigzne Dzērves zvaigznājā, atrodas 101 ly attālumā, tās zvaigžņlielums ir 1,8
- spinakera forma spinakerburas apveids (veids), kas nosaka tās aerodinamiskās īpašības, parasti izmanto gan horizontāli, gan vertikāli, gan abējādi sašūtas auduma slejas (bānes), kā arī tās šuj zvaigznes staru veidā
- Andromedas miglājs spirālveida galaktika, saredzama ar neapbruņotu aci Andromedas zvaigznājā, attālums 2,2 mlj gaismas gadu; debess ziemeļu puslodes spožākā galaktika
- galaktikas halo spirālveida galaktikas sfēriskā sastāvdaļa, ko veido vecas, izklaidus izvietotas zvaigznes un lodveida zvaigžņu kopas
- frescamente Spirgti, svaigi
- brišs Spirgts, svaigs
- Maja spoža zvaigzne Plejāžu (Sietiņa) zvaigznājā
- Sirrahs spožākā zvaigzne Andromedas zvaigznājā (Andromedas α), atrodas 97 gaismas gadu attālumā
- Hamals spožākā zvaigzne Auna zvaigznājā (Auna α), ir 2,0. zvaigžņlieluma oranža zvaigzne
- Alderamins spožākā zvaigzne Cefeja zvaigznājā (Cefeja α), vizuālais zvaigžņlielums 2,4
- Unuks spožākā zvaigzne Čūskas zvaigznājā (Čūskas α; arī Čūskas sirds jeb Unuk-El-Haia), ir 2,7. zvaigžņlieluma zvaigzne, kas atrodas 73 ly attālumā
- Akrukss spožākā zvaigzne Dienvidu Krusta zvaigznājā (α, latīņu "Acrux"), balta četrkārtīga zvaigzne, ko veido divi spektrālo dubultzvaigžņu pāri, kopējais zvaigžņlielums 0,79, atrodas 321 ly attālumā
- Formalhauts spožākā zvaigzne Dienvidu Zivs zvaigznājā (no arābu val. "zivs mute"), dzeltenbalta, atrodas 25 ly attālumā, zvaigžņlielums 1,2
- Hidras sirds spožākā zvaigzne Hidras zvaigznājā (α), vizuālais zvaigžņlielums 2,0, atrodas 177 ly attālumā; Alfards
- Spika spožākā zvaigzne Jaunavas zvaigznājā (α), aptumsuma maiņzvaigzne, vizuālais zvaigžņlielums 0,97-1,04, spožuma maiņas periods 4,01 diena, tā ir zilganbalta, virsas temperatūra sasniedz 20000 °C, atrodas 260 ly attālumā
- Gijena spožākā zvaigzne Kraukļa zvaigznājā (Kraukļa γ; arābu "kraukļa spārns"), tās spožums ir 2,6. zvaigžņlielums, un tā atrodas 165 ly attālumā
- Reguls spožākā zvaigzne Lauvas zvaigznājā (α), kas faktiski ir četrkārša zvaigžņu sistēma, atrodas 77 ly attālumā, un tās spožums sasniedz 1,3 zvaigžlielumu, galvenā komponenta virsas temperatūra \~13000 °C
- Polārzvaigzne spožākā zvaigzne Mazā Lāča zvaigznājā (α), kas atrodas <1 grāda attālumā no debess Ziemeļpola, tā ir pieckārtīga zvaigzne, kuras vizuālais zveigžņlielums 1,94-2,05, attālums \~650 ly; Kinosura
- Procions spožākā zvaigzne Mazā Suņa zvaigznājā, astotā spožākā zvaigzne, vizuālais zvaigžņlielums 0,37, atrodas 11,4 ly attālumā
- Kārļa Sirds spožākā zvaigzne Medību Suņu zvaigznājā, dubultzvaigzne, atrodas 110 ly attālumā, zvaigžņlielums 2,84
- Naoss spožākā zvaigzne Pūpes zvaigznājā, tā ir zilganbalta ar zvaigžņlielumu 2,3, atrodas 1400 ly attālumā
- Sadalmeliks Spožākā zvaigzne Ūdensvīra zvaigznājā
- Arneba spožākā zvaigzne Zaķa zvaigznājā (α), atrodas 1280 ly attālumā, vizuālais zvaigžņlielums 2,57
- otrā starjaudas klase spožas milzu zvaigznes
- fāzes spriegums spriegums trīsfāžu sistēmās starp līnijas vadu un nullvadu; spriegums starp zvaigznes slēgumā slēgta ģeneratora, transformatora, patērētāja fāzi un nullpunktu; trīsfāžu sistēmās trijstūra slēgumā fāzes spriegums ir vienāds ar līnijas spriegumu
- kasiopeīdas Stabila meteoru plūsma ar radiantu Kasiopejas zvaigznājā; novērojama no 20. jūlija līdz 10. augustam, ar maksimumu 27. jūlijā
- perseīdas Stabila meteoru plūsma, kuras radiants atrodas Perseja zvaigznājā; novērojama katru gadu ap 12. augustu
- dispirēma Stadija kariokinēzes telofāzē, kad meitas zvaigžņu hromosomas veido kamola figūru
- visums Starpplanētu, starpzvaigžņu, starpgalaktiku telpa līdz ar visiem objektiem, kas tajā atrodas, ārpus Zemes robežām; kosmoss
- kosmoss Starpplanētu, starpzvaigžņu, starpgalaktiku telpa līdz ar visiem objektiem, kas tajā atrodas, ārpus Zemes robežām; visums (2)
- miglāju fizika starpzvaigžņu vides fizikas nozare, kurā pēta miglāju izcelšanos, uzbūvi un tajos norisošos procesus; tās praktiskās metodes aptver miglāju elektromagnētiskā starojuma un magnētiskā lauka novērojumus
- fasonstiepule Stieple ar plakanu, pusapaļu, ovālu, trīsstūrainu, četrstūrainu, vairākstūrainu vai zvaigžņveida šķersgriezumu
- (ie)cirst pliķi (arī pļauku) strauji (ie)sist ar plaukstu (parasti pa vaigu)
- iecirst pliķi strauji iesist ar plaukstu (parasti pa vaigu)
- Sagittarius Strēlnieks, debess dienvidu puslodes zvaigznājs
- Sgr Strēlnieks, debess dienvidu puslodes zvaigznājs
- submilzu zvaigzne submilzis, ceturtās starjaudas klases zvaigzne
- zemmilzis Submilzu zvaigzne - zvaigzne, kas Hercšprunga-Rasela diagrammā atrodas starp milzu zvaigžņu apgabalu un galveno secību; pieder pie ceturtās starjaudas klases
- ceturtā starjaudas klase submilzu zvaigznes
- zempunduris Subpundurzvaigzne - zvaigzne, kas Hercšprunga-Rasela diagrammā atrodas pundurzvaigžņu apgabalā zem galvenās secības; pieder pie sestās starjaudas klases
- sestā starjaudas klase subpundurzvaigznes
- Ant Sūknis, neliels zvaigznājs debess dienvidu puslodē
- Antlia Sūknis, neliels zvaigznājs debess dienvidu puslodē
- izspiedas Sulu ieguves blakusprodukts - pēc sulas izspiešanas vai iztvaicēšanas palikusī augļu un ogu masa; satur samērā daudz cukuru un kokšķiedras; izēdina govīm un cūkām svaigā vai kaltētā veidā un kombinētās spēkbarības sastāvā
- dabiskā ventilācija svaiga gaisa ieplūšana pa logiem, durvīm, žalūzijām
- mākslīgā ventilācija svaiga gaisa piegāde ar ventilatoriem
- izvējoties Svaigā gaisā, gaisa plūsmā atvēsināties
- birzumi Svaigā pilnpienā ieberzts biezpiens
- biržumi Svaigā pilnpienā iedrupināts biezpiens
- žildeņi Svaigā pilnpienā sildīts biezpiens
- svaigsvars Svaiga produkta svars
- nocietināšana svaiga saldējuma izturēšana zemā temperatūrā (-25 - -30 °C) brīvā ūdens kristalizācijai
- abāda Svaigas cūkgaļas (tikko kautas) un kāpostu ēdiens
- siltmaize svaigi cepta, vēl silta maize
- bļeka Svaigi govs mēsli
- grena Svaigi govs mēsli
- greņa Svaigi govs mēsli
- jaunkults Svaigi izkults
- abēda Svaigi kautas cūkas gaļas ēdiens, gan zupa, gan arī cepta gaļa; skābu kāpostu zupa ar svaigu cūkas gaļu un aknām, ar vai bez miežu putraimiem
- otēšana Svaigi krāsotas virsmas nogludināšana ar platotu
- kama Svaigi kukuržņi
- organiskie mēsli svaigi vai bioloģiskās norisēs pārveidoti augu vai dzīvnieku izcelsmes organisko vielu maisījumi, ko izmanto augsnes mēslošanai
- zivju pasta svaigi, samalti zivju rūpniecības atkritumprodukti – zivju galvas, iekšas, spuras, asakas; izmanto galvenokārt kažokzvēru ēdināšanā vai pārstrādā zivju miltos
- fresco Svaigi, spirgti, patīkami
- frišs Svaigs
- prišs Svaigs
- sprišs Svaigs
- sviežs Svaigs
- salds piens svaigs (nesaskābis, nesaraudzēts) piens
- jauciešs Svaigs alus, vēl nesaliets mucās
- putukrējums Svaigs krējums
- šūmkrejums Svaigs krējums
- frišpiens Svaigs piens
- prišpiens Svaigs piens
- labaispiens Svaigs piens, pilnpiens
- saldaispiens Svaigs piens, pilnpiens
- saldanpiens Svaigs piens, pilnpiens
- saldanspiens Svaigs piens, pilnpiens
- saldspiens Svaigs piens, pilnpiens
- svaigpiens Svaigs piens, pilnpiens
- autrs Svaigs un dzidrs (par gaisu)
- saldans Svaigs, neraudzēts, tāds, kas nav sarūdzis, ieskābis (par piena produktiem)
- jonītu piens svaigs, sterilizēts govs piens, kas apstrādāts ar katjonītiem
- nāks Svaigs, veikls, ātrs
- jēlkupči Svaigu zivju (bušu) uzpircējs
- nogulums svaigu, metienā gulošu iespiedumu nosēšanās nākošās loksnes otrā pusē
- nopūderēšana Svaigu, nenožuvušu iespiedumu apputināšana ar pulverizētu talku vai magnēziju, lai novērstu iespieduma nosēšanos
- svaigēšana Svaigu, termiski neapstrādātu produktu lietošana pārtikā
- fraicheur Svaigums
- frišums Svaigums
- svaigme Svaigums
- spirgtība Svaigums, veselīgums
- Lib Svari, debess dienvidu puslodes zvaigznājs
- Libra Svari, debess dienvidu puslodes zvaigznājs
- perioda un starjaudas sakarība svarīgs zvaigžņu attāluma noteikšanas paņēmiens mūsu Galaktikā un citās tuvākajās galaktikās – sakarība starp pulsējošo maiņzvaigžņu, galvenokārt cefeīdu, spožuma maiņas periodu un starjaudu; pēc novērojamā spožuma maiņas perioda nosaka maiņzvaigznes starjaudu un, zinot zvaigznes redzamo spožumu, aprēķina attālumu līdz tai
- Geastrum striatum svītrainā zemeszvaigzne
- Geastrum briantii svītrainās zemeszvaigznes "Geastrum striatum" nosaukuma sinonīms
- karte Šāds debess ķermeņa virsmas vai tās daļas, arī zvaigžņotās debess vai tās daļas attēlojums plaknē
- jaunmieži Šāgada, svaigi mieži
- metšāviens Šaušana ar piesviedienu - līdz automātiskumam ietrenēta mednieka reakcija, rīkojoties ar šaujamieroci tā ieplecošanas brīdī, kad mednieks, skatoties tikai uz mērķi, "piemet" bises laidi pie vaiga un izšauj uz dzīvnieku
- emu šīs ģints suga ("Dromaius novaehollandiae"), \~2 m augsts putns, masa - 40-50 kg., apspalvojums tumšbrūns, vaigi un kakls kaili, dzīvo Austrālijas stepēs, līdzīgs Āfrikas strausam
- vārskābe Šķīdums, kurā vāra koksnes šķeldu celulozes iegūšanas procesā - ar reģenerēto (atstrādāto) sērpaskābes anhidrīdu pastiprināta svaigā sulfīta skābe (torņskābe)
- Inanna Šumeru mīlas dieve (akadiešu val. "Ištara"), arī zvaigžņu dieve - spožā rīta un vakara zvaigzne jeb planēta Venera
- sarkanvaidzis tāds (cilvēks), kam ir sarkani vaigi
- sārtvaidzis tāds (cilvēks), kam ir sārti vaigi, veselīga sejas krāsa
- bezzvaigžņains tāds (laika posms), kad nespīd zvaigznes; tāds, kur nespīd zvaigznes (par debesīm); tumšs, apmācies
- zvaigžņains tāds, kad ir [zvaigznes]{s:1867} - par laikposmu
- zvaigžņots tāds, kad ir [zvaigznes]{s:2303} - par laikposmu
- dzidrs tāds, kad ir tīrs, svaigs gaiss un skaidras debesis bez miglas un dūmakas (parasti par dienu, tās daļu)
- apaļvaidzis tāds, kam ir apaļi vaigi
- brūnvaidzis tāds, kam ir brūni vaigi
- bērnišķīgs tāds, kam ir jauns, svaigs, bērnam raksturīgs izskats
- pelēkvaigu tāds, kam ir pelēki vaigi
- pieczvaigžņu tāds, kam ir piecas zvaigznes; tāds, kas ir ierindots augstākajā klasē
- sarkanvaigains tāds, kam ir sarkani vaigi
- sārtvaidzains tāds, kam ir sārti vaigi
- sārtvaidzīgs tāds, kam ir sārti vaigi
- bakenbārdains tāds, kam ir vaigubārda
- zvaigžņveida tāds, kam ir zvaigznes (1) forma, veids
- zvaigžņveida tāds, kam ir zvaigznes (2) forma, veids
- baltvaigu tāds, kam vaigi ir balti vai ar baltiem plankumiem
- zvaigulis tāds, kam zvaigzne pierē
- retrobukāls tāds, kas atrodas aiz vaiga
- ekstrabukāls tāds, kas atrodas ārpus vaiga, ārpus mutes dobuma
- intermalārs tāds, kas atrodas starp vaigu kauliem
- augsts tāds, kas atrodas tālu virs horizonta (par sauli, mēnesi, zvaigznēm u. tml.)
- zems tāds, kas atrodas tuvu horizontam (par sauli, mēnesi, zvaigznēm)
- intrabukāls tāds, kas atrodas vaiga audos vai mutē
- starpzvaigžņu tāds, kas atrodas, pastāv, noris starp zvaigznēm
- okulozigomātisks tāds, kas attiecas uz aci un vaiga kaula izliekumu
- nazomalārs tāds, kas attiecas uz degunu un vaiga kaulu
- nazobukāls tāds, kas attiecas uz degunu un vaigu
- proksimobukāls tāds, kas attiecas uz zoba proksimālo un vaiga virsmu
- astrāls tāds, kas attiecas uz zvaigznēm
- nesvaigs tāds, kas nav svaigs
- koronāls tāds, kas norisinās vai saistīts ar procesiem Saules vai citas zvaigznes koronā
- pirmszvaigžņu tāds, kas pastāv, noris pirms zvaigžņu veidošanās
- četrzvaigžņu tāds, kas pēc sava labuma, kvalitātes pakāpes ir novērtēts ar četrām zvaigznītēm (piem., par viesnīcām, kempingiem)
- zvaigžņains tāds, kur ir [zvaigznes]{s:1561} - par debesīm; [zvaigžņots]{s:1562}
- zvaigžņots tāds, kur ir [zvaigznes]{s:1565} - par debesīm
- luptīgs tāds, kur ir svaigs gaiss
- zvaigžņains tāds, kur, uz kā ir [zvaigznes]{s:1563}; [zvaigžņots]{s:1564}
- zvaigžņots tāds, kur, uz kā ir [zvaigznes]{s:1570}
- trīszvaigžņu tāds, kura sniegto pakalpojumu līmenis atbilst noteiktai kategorijai, ko apzīmē ar trim zvaigznītēm (piemēram, par viesnīcām, kempingiem)
- pasaules ass taisne, kas paralēla Zemes rotācijas asij un iet caur debess sfēras centru; punktus, kuros šī ass krusto debess sfēru, analoģiski Zemes poliem sauc par debess Ziemeļpolu (atrodas Mazā Lāča zvaigznājā) un debess Dienvidpolu (Oktanta zvaigznājā)
- spuļģis tas (piemēram, priekšmets, veidojums), kas spīguļo; spīgulis; arī zvaigzne
- bālvaidzis tas, kam ir bāli vaigi; bālģīmis
- svaigēdājs tas, kas ēd svaigus, termiski neapstrādātus produktus
- veldze tas, kas vēsina, rada spirgtuma, svaiguma sajūtu
- Trejkungu diena tautā parastākais Zvaigznes dienas vārds (6. janvāris)
- TEA Tautas estrādes ansamblis (kopā ar nosaukumu, piem., TEA "Zvaigznīte")
- Tel Teleskops, debess dienvidu puslodes zvaigznājs
- Telescopium Teleskops, debess dienvidu puslodes zvaigznājs
- Scl Tēlnieks, debess dienvidu puslodes zvaigznājs
- Sculptor Tēlnieks, debess dienvidu puslodes zvaigznājs
- efektīvā temperatūra temperatūra, kāda būtu zvaigznes virsmai (fotosfērai), ja tā starotu kā absolūti melns ķermenis ar zvaigznes starjaudu; zvaigznes virsmas temperatūra
- apsastāvēties Tiekot ilgi glabātam, zaudēt svaigumu (par produktiem)
- Ret Tīkliņš, debess dienvidu puslodes zvaigznājs
- Reticulum Tīkliņš, debess dienvidu puslodes zvaigznājs
- Tri Trijstūris, debess ziemeļu puslodes zvaigznājs
- Triangulum Trijstūris, debess ziemeļu puslodes zvaigznājs
- vairākkārtīga zvaigžņu sistēma trīs vai vairāk zvaigznes, kas savstarpējās gravitācijas spēku ietekmē riņķo ap kopējo smagumcentru pa eliptiskām orbītām
- nullpunkts trīsfāžu elektriskajā ķēdē zvaigznes slēgumā savienotu elementu kopējais punkts
- fāžu rotora asinhrondzinējs trīsfāžu elektrodzinējs, kura rotora tinumi savienoti zvaigznes slēgumā un pieslēgti pie trim slīdgredzeniem, caur kuriem ar suku starpniecību pieslēdz palaišanas un regulēšanas reostatu
- Tolimans trīskārša zvaigzne Centaura zvaigznājā, kuras divas komponentes apriņķo viena otru 80 gados, bet trešā α Cen C jeb Proksima orbītu ap sistēmas smagumcentru noiet \~1 mlj gadu; Centaura Alfa
- El-Akrabs trīskārša zvaigžņu sistēma Skorpiona zvaigznājā, summārais vizuālais zvaigžņlielums ir 2,59, attālums 35 ly
- Tuc Tukāns, debess dienvidu puslodes zvaigznājs
- Tucana Tukāns, debess dienvidu puslodes zvaigznājs
- planēta Tumšs debess ķermenis, kas saņem gaismu un siltumu no zvaigznes (saules) un riņķo ap to pa eliptisku orbītu
- sniegt Tuvināt kādam (piemēram, lūpas, vaigu), pieļaujot skārienu, sitienu u. tml.
- fresks Ūdenskrāsu gleznojums uz mitrām, svaigam sienam, kur stukatura iesūc krāsvielas un kopā sacietē
- Aqr Ūdensvīrs, zodiaka zvaigznājs debess ekvatora rajonā
- Aquarius Ūdensvīrs, zodiaka zvaigznājs debess ekvatora rajonā
- Čūskas α Unuks, spožākā zvaigzne Čūskas zvaigznājā (Čūskas sirds; Unuk-el-Haia)
- Unuk-el-Haia Unuks, spožākā zvaigzne Čūskas zvaigznājā (Čūskas α; Čūskas sirds)
- Čūskas sirds Unuks, spožākā zvaigzne Čūskas zvaigznājā (Čūskas α; Unuk-el-Haia)
- vaigusargi uz vaigiem liekams metāla aizsegs (piemēram, pret bultām)
- stellars uz zvaigznēm attiecīgs
- čalopa Uzbeku ēdiens - rūgušpiena zupa ar svaigiem gurķiemun redīsiem
- uztecēt Uzlēkt (par zvaigznēm)
- eruptīva maiņzvaigzne uzliesmojoša maiņzvaigzne
- uzsārtināties Uzsārtināt sev vaigus, lūpas
- zvaigžņu karte uzskatāms zvaigžņotās debess vai atsevišķu tās apgabalu attēlojums, kurā parādīts zvaigžņu u. c. objektu (zvaigžņu kopu, miglāju, galaktiku) redzamais stāvoklis, spožums u. c. palīginformācija
- oriflamma V-laikos Francijas karaļu standarts no sarkana zīda auduma, uz kura attēlotas zelta zvaigznes vai liesmas
- ūdensmīlis Vaboļu kārtas dzimta ("Hydrophilidae"), pie kuras pieder galvenokārt sīkas vaboles, kas dzīvo ūdenī vai mitrās vietās uz zemes, arī svaigos mēslos; šīs dzimtas vaboles, >2200 sugu, Latvijā konstatētas >65 sugas
- byuds vaigs
- vaigvaigā Vaigu vaigā
- pakans Vaigubārda; spalvas vai bārda uz vaigiem vai pakaklē vistām vai cilvēkiem
- Geastrum quadrifidum vainagotā zemeszvaigzne
- neitrālpunkts Vairākfāžu elektroiekārtu (transformatoru, ģeneratoru, elektrodzinēju u. tml.) zvaigznē savienoto tinumu kopīgais punkts
- Rīgels vairākkārtīga zvaigžņu sistēma Oriona zvaigznājā (β); galvenais komponents - balts pārmilzis, summārais zvaigžņlielums 0,13, atrodas 770 ly attālumā. un tā virsas temperatūra ir 12000 °C
- Sct Vairogs, mazs debess dienvidu puslodes zvaigznājs
- Scutum Vairogs, mazs debess dienvidu puslodes zvaigznājs
- bābiņa Vakara zvaigzne
- bābīna Vakara zvaigzne
- bābiņš Vakara zvaigzne
- dzieša Vakarzvaigzne
- vakarspuļģis Vakarzvaigzne
- rieteklīts Vakarzvaigzne (Venēra)
- rieteklis Vakarzvaigzne, Venera
- Cet Valzivs, liels zvaigznājs debess ekvatora rajonā
- Cetus Valzivs, liels zvaigznājs debess ekvatora rajonā
- meronīms vārds, kas nosauc cita vārda nosauktās reālijas daļu, piemēram, vārds "vaigs" ir meronīms attieksmē pret vārdu "seja"
- Aur Vedējs, debess ziemeļu puslodes zvaigznājs
- Auriga Vedējs, debess ziemeļu puslodes zvaigznājs
- vasu vēdiskajā un hindu mitoloģijā - astoņas dievības, kas veido īpašu grupu un darbojas kā dabas parādību, stihiju un objektu personifikācijas, piemēram Višnupurānā: ūdens (Āpa), polārzvaigzne (Dhruva), mēness (Soma), zeme (Dhara vai Dhava), vējš (Anila), uguns (Anala vai Pāvaka), rīta blāzma (Prābhāsa), gaisma (Pratjūša)
- Vasištha vēdiskajā un hindu mitoloģijā - viens no septiņiem gudrajiem jeb riši, kas personificē Lielā Lāča zvaigznāja zvaigznes, Brahmas dēls
- spuļģe Venēra, kā rīta zvaigzne
- spuļģis Venēra, Rīta zvaigzne
- Tau Vērsis, debess ziemeļu puslodes zvaigznājs
- Taurus Vērsis, debess ziemeļu puslodes zvaigznājs
- Alkione Vērša eta, Sietiņa jeb Plejādu spožākā zvaigzne
- Arkturs Vēršu Dzinēja α; sarkana milzu zvaigzne, trešā spožākā zvaigzne pie debesīm; vizuālais zvaigžņlielums 0,05; 102 reizes spožāka par Sauli
- Boo Vēršu Dzinējs, debess ziemeļu puslodes zvaigznājs
- Bootes Vēršu Dzinējs, debess ziemeļu puslodes zvaigznājs
- asins milti vērtīgs, olbaltumvielām bagāts barības līdzeklis, ko iegūst no svaigām asinīm, tās koagulējot, presējot, žāvējot un samaļot; izlieto bagātinātājpiedevu un kombinētās lopbarības sastāvā
- sārts kā ābols veselīgs, sārtiem vaigiem
- kā ābols veselīgs, sārtiem, apaļiem vaigiem
- spirgums Veselīgums, svaigums, labsajūta
- veldzēt Vēsināt (ķermeni, ķermeņa daļas), radot spirgtuma, svaiguma sajūtu; arī spirdzināt
- astrolabija Vēsturisks astronomijas instruments Saules un spožāko zvaigžņu stāvokļa noteikšanai jebkuram laika momentam; sastāv no zvaigžņu kartes, grozāma tīkliņa un papildu skalām; ja astrolābija bija aprīkota ar vizūras iekārtu, to varēja izmantot arī debess spīdekļu leņķiskā augstuma noteikšanai
- Cancer Vēzis, debess ziemeļu puslodes zvaigznājs
- Cnc Vēzis, debess ziemeļu puslodes zvaigznājs
- hromosfēra Vidējais, retinātais zvaigznes (arī Saules) atmosfēras slānis; Saules hromosfērā novērojamas spīkulas, notiek Saules uzliesmojumi
- protozvaigzne Vielas kopums, no kā veidojas zvaigzne
- deģenerācija vielas stāvoklis tik augstā temperatūra, ka visi elektroni ir atrauti no atomu kodoliem, piemēram, neitronu zvaigznēs
- Maija viena no sešām spilgtajām zvaigznēm Plejādu zvaigznājā
- Proksima viena no zvaigznēm Centaura zvaigznāja trīskāršās zvaigznes Centaura Alfa jeb Tolimana sistēmā, kas ir Saulei vistuvākā zvaigzne, attālums 4,3 ly
- asteroksiloni Vieni no pirmajiem psilofītu klases sauszemes augiem; izmiruši devonā, līdz 1 m gari, \~1 cm resni dihotomiski zaroti stumbri ar dažus mm gariem izaugumiem, kas veica lapu funkcijas; stumbra vidū zvaigžņveida koksne
- Mon Vienradzis, debess ekvatora apgabala zvaigznājs
- Monoceros Vienradzis, debess ekvatora apgabala zvaigznājs
- zodiaka zvaigznājs viens no divpadsmit zvaigznājiem, ko šķērso ekliptika (Zivis, Auns, Vērsis, Dvīņi, Vēzis, Lauva, Jaunava, Svari, Skorpions, Strēlnieks, Mežāzis, Ūdensvīrs)
- zvaigzne Viesnīcas kategorijas apzīmējuma simbols, ko plaši lieto un pazīt praktiski visās valstīs; viesnīcas zvaigžņu skaits, parasti no vienas līdz piecām, norāda atbilstību attiecīgam labiekārtojumam un apkalpošanas kvalitātei
- vaiggals vieta virs vaigu kauliem
- Lup Vilks, debess dienvidu puslodes zvaigznājs
- Lupus Vilks, debess dienvidu puslodes zvaigznājs
- zvaigžņup Virzienā pret zvaigznēm (1); arī augšup
- svaigums vispārināta īpašība --> svaigs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- svaigums vispārināta īpašība --> svaigs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- svaigums vispārināta īpašība --> svaigs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme; svaigs gaiss, svaiga gaisa plūsma
- svaigums vispārināta īpašība --> svaigs (4), šīs īpašības konkrēta izpausme
- svaigums vispārināta īpašība --> svaigs (5), šīs īpašības konkrēta izpausme
- zvaigžņainums vispārināta īpašība --> zvaigžņains (1), zvaigžņots (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- Sīriuss visspožākā zvaigzne pie debesīm, vizuālais zvaigžņlielums - -1,46, attālums - 8,6 ly, dubultzvaigzne, Lielā Suņa α; Kanikula
- Ras Algethi vizuāla dubultzvaigzne Herkulesa zvaigznājā (α), kuras spožākais komponents ir sarkanais milzis ar neregulāru spožuma maiņu, atrodas 382 ly attālumā, zvaigžņlielums 3, tā virsas temperatūra ir tikai 2700 °C
- Lep Zaķis, debess dienvidu puslodes zvaigznājs
- Lepus Zaķis, debess dienvidu puslodes zvaigznājs
- Dor Zelta Zivs, debess dienvidu puslodes zvaigznājs
- Dorado Zelta Zivs, debess dienvidu puslodes zvaigznājs
- Zobenzivs Zelta Zivs, debess dienvidu puslodes zvaigznājs
- geastrum Zemeszvaigznes
- geaster Zemeszvaigžņu "Geastrum" nosaukuma sinonīms
- geastraceae Zemeszvaigžņu dzimta
- skropstzvaigzne Zemeszvaigžņu dzimtas ģints ("Trichaster"), sēņu augļķermeņi ir apaļi, ar smailu galotni, to apvalka - perīdija - ārējais slānis uzplīst un sadalās 4-7 daivās, kas atliecas un uz augsnes veido zvaigznei līdzīgu figūru, Latvijā konstatēta 1 suga
- milzu skropstzvaigzne zemeszvaigžņu dzimtas skropstzvaigžņu ģints sēņu suga ("Trichaster melanocephalus"), Latvijā sastopama ļoti reti lapkoku mežos, aizsargājama
- apmalotā zemeszvaigzne zemeszvaigžņu dzimtas suga ("Geastrum coronatum")
- skropstainā zemeszvaigzne zemeszvaigžņu dzimtas suga ("Geastrum fimbriatum")
- sīkā zemeszvaigzne zemeszvaigžņu dzimtas suga ("Geastrum minimum"), Latvijā sastopama reti skujkoku un jauktos mežos, augļķermenis līdz 3,5 cm diametrā, saprofīts, aizsargājama
- pundura zemeszvaigzne zemeszvaigžņu dzimtas suga ("Geastrum nanum", syn. "Geastrum schmidelii")
- sekstainā zemeszvaigzne zemeszvaigžņu dzimtas suga ("Geastrum pectinatum")
- vainagotā zemeszvaigzne zemeszvaigžņu dzimtas suga ("Geastrum quadrifidum")
- svītrainā zemeszvaigzne zemeszvaigžņu dzimtas suga ("Geastrum striatum")
- biezstaru zemeszvaigzne zemeszvaigžņu dzimtas suga ("Geastrum triplex")
- CrB Ziemeļu Vainags, debess ziemeļu puslodes zvaigznājs
- Corona Borealis Ziemeļu Vainags, debess ziemeļu puslodes zvaigznājs
- aeromantija Zīlēšana pēc dabas (gaisa) parādībām: vēja, mākoņiem, komētām un krītošām zvaigznēm, varavīksnes, vētras, zibens, pērkona un citām
- astromantija Zīlēšana pēc zvaigznēm
- baltzvaigznes zilkrūtītis zilkrūtītis ar baltu vecumā pazūdošu zvaigzni, sastopams Viduseiropā
- pentagramma Zīme (parasti maģijā) - piecstūru zvaigzne, kuras pamatā ir regulārs piecstūris; lietuvēna krusts
- Pisces Zivis, zodiaka zvaigznājs debess ekvatora rajonā
- Psc Zivis, zvaigznājs debess ekvatora rajonā
- īkaste Zivju pārvadājamā kaste; kaste, kurā glabā svaigas zivis
- stinta Zivs, ko sauc arī "smirža", smaržo pēc svaigiem gurķiem
- bārda zoda un vaigu apmatojums (vīriešiem)
- Ūdensvīrs zodiaka zvaigznājs (latīņu "Aquarius", saīsinājums "Aqr") debess ekvatora rajonā zem Pegaza, spožākās zvaigznes tikko sasniedz 3. zvaigžņlielumu, Latvijā novērojams rudenī
- Zivis zodiaka zvaigznājs debess ekvatora rajonā (latīņu "Pisces"; saīsinājums "Psc"), uz dienvidiem no Pegaza kvadrāta; spožu zvaigžņu nav; Latvijā vislabāk novērojams rudenī
- Jaunava zodiaka zvaigznājs debess ekvatora rajonā (latīņu "Virgo", saīsinājums "Vir"), tajā atrodas rudens punkts, spožākās zvaigznes - Spika, Porrima un Vindemiatrikse; Latvijā vislabāk novērojams pavasarī
- mumuļina Zupa no jaunpiena kopā ar svaigu pienu un miltiem
- alfa Zvaigznāja spožākā zvaigzne
- zvaigžņājs Zvaigznājs
- Mazais Lācis zvaigznājs (latīņu "Ursa Minor", saīsinājums "UMi"), kurā atrodas debess ziemeļpols, tā spožākās zvaigznes ir Polārzvaigzne jeb Kinosura, Kohaba un Ferkada, Latvijā nekad nenoriet; Mazie Greizie Rati
- Dienvidu Hidra zvaigznājs debess dienvidpola tuvumā (latīņu "Hydrus", saīsinājums "Hyi"), Latvijā nav novērojams
- Galds zvaigznājs debess dienvidpola tuvumā (latīņu "Mensa", saīsinājums "Phe"), tajā iesniedzas daļa no Lielā Magelāna Mākoņa; spožu zvaigžņu nav, Latvijā nav novērojams
- Orions zvaigznājs debess ekvatora rajonā (latīņu "Orion", saīsinājums "Ori"), spožākās zvaigznes - Betelgeize, Rīgels, Bellatrikse
- Cefejs zvaigznājs debess ziemeļu pola tuvumā (latīņu "Cepheus", saīsinājums "Cep") starp Kasiopeju un Gulbi; spožākā ir 2,5. vizuālā zvaigžņlieluma zvaigzne Aldermins jeb Cefeja α
- Ērglis zvaigznājs Piena Ceļā debess ekvatora rajonā (latīņu "Aquila", saīsinājums "Aql"), spožākās zvaigznes Altairs (vai Atairs) un Tarazeds
- konstellācija Zvaigznāju novietojums, cilvēkam dzimstot
- konstellācija Zvaigznāju savstarpējais stāvoklis
- zvaiga Zvaigzne
- zvaigzde Zvaigzne
- zvaigzdne Zvaigzne
- zvaigzna Zvaigzne
- zvaizde Zvaigzne
- zvaizla Zvaigzne
- zvaizne Zvaigzne
- zveigzna Zvaigzne
- zveigzne Zvaigzne
- Saule Zvaigzne - mūsu planētu sistēmas centrālais debess ķermenis, Zemei tuvākā zvaigzne, karstas plazmas lodveida ķermenis
- Mirahs zvaigzne Andromedas zvaigznājā (Andromedas β)
- Alamaks zvaigzne Andromedas zvaigznājā (Andromedas γ), kas ir trīskārtīga zvaigzne
- Kastors zvaigzne Dvīņu zvaigznājā (Dvīņu α), dzeltena seškārtīga zvaigzne, ko veido 3 spektrālas dubultzvaigznes; totālais vizuālais zvaigžņlielums 1,58, attālums 44 ly
- Altairs zvaigzne Ērgļa zvaigznājā (α), vizuālais zvaigžņlielums 0,8, attālums - 16 ly, karstāka, masīvāka un 10 reižu spožāka par Sauli
- Tarazeds zvaigzne Ērgļa zvaigznājā (γ), zvaigžņlielums 3
- neitronu zvaigzne zvaigzne evolūcijas beigu stadijā, kam ir ārkārtīgi mazs diametrs, augsta temperatūra un ārkārtīgi liels blīvums; izveidojas no pārmilzu zvaigznes kodola gravitācijas kolapsa rezultātā, ja zvaigznes kodola masa ir 1,4 līdz 2–3 Saules masu robežās
- baltais punduris zvaigzne evolūcijas beigu stadijā, kurā vairs nenotiek kodolreakcijas
- Sadors zvaigzne Gulbja zvaigznājā (γ), tās tuvumā atrodas spēcīgs radiostarojuma avots
- Kornefoross zvaigzne Herkulesa zvaigznājā (β), zvaigžņlielums 2,7
- Vindemiatrikse zvaigzne Jaunavas zvaigznājā (ε)
- Šedirs zvaigzne Kasiopejas zvaigznājā (α), 2,2. vizuālais zvaigžņlielums, atrodas 229 ly attālumā
- Kafs zvaigzne Kasiopejas zvaigznājā (β), 2,3. vizuālais zvaigžņlielums
- Ksora zvaigzne Kasiopejas zvaigznājā (δ)
- Segins zvaigzne Kasiopejas zvaigznājā (ε), vizuālais zvaigžņlielums 3,4
- Alhiba zvaigzne Kraukļa zvaigznājā (Kraukļa α), zvaigžņlielums 4,0
- Algorabs zvaigzne Kraukļa zvaigznājā (δ), tās spožums sasniedz 3,0. zvaigžņlielumu
- Zosma zvaigzne Lauvas zvaigznājā (Lauvas δ)
- Denebola zvaigzne Lauvas zvaigznājā (β), atrodas 36 ly attālumā, balta galvenās secības 2,2. vizuālā zvaigžņlieluma zvaigzne; 20 reižu spožāka par Sauli
- Alkors zvaigzne Lielā Lāča zvaigznājā (g), tiek saukta arī par Jātnieku, attālums 80 ly, zvaigžņlielums 4,0
- Dubhe zvaigzne Lielā Lāča zvaigznājā (α), attālums 123 ly, zvaigžņlielums 1,79
- Meraks zvaigzne Lielā Lāča zvaigznājā (β), attālums 80 ly, zvaigžņlielums 2,37
- Fekda zvaigzne Lielā Lāča zvaigznājā (γ), attālums 83 ly, zvaigžņlielums 2,44
- Megrecs zvaigzne Lielā Lāča zvaigznājā (δ), attālums 81 ly, zvaigžņlielums 3,31
- Aliots zvaigzne Lielā Lāča zvaigznājā (ε), attālums 83 ly, zvaigžņlielums 1,77
- Micars zvaigzne Lielā Lāča zvaigznājā (ζ), attālums 85 ly, tālskatī redzama dubultzvaigzne, kuras komponentu zvaigžņlielumi 2,4 un 4
- Benetnašs zvaigzne Lielā Lāča zvaigznājā (η)
- Mirzams zvaigzne Lielā Suņa zvaigznājā (β), atrodas 490 ly attālumā, zvaigžņlielums 1,99
- Vezens zvaigzne Lielā Suņa zvaigznājā (δ), attālums 1600 ly, zvaigžņlielums 1,82
- Adara zvaigzne Lielā Suņa zvaigznājā (ε), atrodas 430 ly attālumā, zvaigžņlielums 1,50
- Vega zvaigzne Liras zvaigznājā (α), spožākā zvaigzne debesu ziemeļu puslodē un 4. spožākā zvaigzne pie debesīm, vizuālais zvaigžņlielums 0,03, atrodas 25 ly attālumā, tās virsas temperatūra ir ap 11600 °C
- Kohaba zvaigzne Mazā Lāča zvaigznājā (β), vizuālais zvaigžņlielums 2,08
- Ferkada zvaigzne Mazā Lāča zvaigznājā (γ), vizuālais zvaigžņlielums 3,05
- Markabs zvaigzne Pegaza zvaigznājā (α), vizuālais zvaigžņlielums 2,48, atrodas 133 ly attālumā
- Šeats zvaigzne Pegaza zvaigznājā (β), sarkanais milzis un neregulāra maiņzvaigzne, vizuālais zvaigžņlielums 2,1-3,0
- Algenibs zvaigzne Pegaza zvaigznājā (γ), vizuālais zvaigžņlielums 2,84
- Enifs zvaigzne Pegaza zvaigznājā (ε), vizuālais zvaigžņlielums 2,4
- Matars zvaigzne Pegaza zvaigznājā (η), vizuālais zvaigžņlielums 2,95
- Mirfaks zvaigzne Perseja zvaigznājā (α), vizuālais zvaigžņlielums 1,81, atrodas 510 ly attālumā
- Algols zvaigzne Perseja zvaigznājā (β), pirmā atklātā aptumsuma maiņzvaigzne (trīskārtīga zvaigzne), vizuālais zvaigžņlielums 2,12-3,39, atrodas 90 ly attālumā
- Menkibs zvaigzne Perseja zvaigznājā (ζ), vizuālais zvaigžņlielums 2,86, atrodas 750 ly attālumā
- pirmzvaigzne Zvaigzne pirmajā, sākotnējā attīstības stadijā
- Etamins zvaigzne Pūķa zvaigzājā (γ), sarkanais milzis, vizuālais zvaigžņlielums 2,22
- Tubans zvaigzne Pūķa zvaigznājā (α), vizuālais zvaigžņlielums 3,65; pirms 5000 gadu tā bija polārzvaigzne; Latvijā nekad nenoriet
- Zuben Elgenubi zvaigzne Svaru zvaigznājā (α), vizuālais zvaigžņlielubs 2,75, atrodas 77 ly attālumā
- Zuben Elšmali zvaigzne Svaru zvaigznājā (β), vizuālais zvaigžņlielums 2,61
- Zuben Elakrab zvaigzne Svaru zvaigznājā (γ), vizuālais zvaigžņlielums 3,91
- Mira zvaigzne Valzivs zvaigznājā (o), pirmā zināmā maiņzvaigzne, tās vizuālais zvaigžņlielums mainās no 2 līdz 10,1, mainīguma periods vidēji 331,5 dienas, pulsējoša, sarkana milzu zvaigzne, attālums 250 ly
- Akubens zvaigzne Vēža zvaigznājā (α), spožums 4,3
- saimniekzvaigzne Zvaigzne, ap kuru riņķo viena vai vairākas citplanētas, attiecībā pret šīm planētām
- rentgenzvaigzne Zvaigzne, kam ir novērojams rentgenstarojums
- radiozvaigzne Zvaigzne, kam ir novērojams starojums radioviļņu diapazonā
- superzvaigzne zvaigzne, kam ir sevišķi liela masa un lieli izmēri
- maiņzvaigzne Zvaigzne, kam konstatējamas spožuma maiņas
- stāvzvaigzne Zvaigzne, kam nav ievērojamas redzamās īpatnējās kustības (kādas ir, piemēram, planētām)
- galvenās secības zvaigzne zvaigzne, kas atrodas atbilstošajā Hercšprunga–Rasela diagrammas apgabalā; tās galvenais enerģijas avots ir kodoltermiskās reakcijas, kurās ūdeņradis pārvēršas hēlijā
- zenīta zvaigzne zvaigzne, kas atrodas zenīta tuvumā
- subpundurzvaigzne Zvaigzne, kas Hercšprunga-Rasela diagrammā atrodas pundurzvaigžņu apgabalā zem galvenās secības, pieder pie sestās starjaudas klases; zempunduris
- submilzis Zvaigzne, kas Hercšprunga-Rasela diagrammā atrodas starp milzu zvaigžņu apgabalu un galveno secību; pieder pie ceturtās starjaudas klases; submilzu zvaigzne
- pekulārā zvaigzne zvaigzne, kas pēc kaut kādām būtiskām spektra īpašībām atšķiras no savas spektra klases parastām zvaigznēm
- pārnova Zvaigzne, kuras spožums (pēc eksplozijas) palielinās ievērojami vairāk nekā novai; supernova
- nova Zvaigzne, kuras spožums pēkšņi daudzkārt palielinās un pēc tam pakāpeniski samazinās līdz iepriekšējam spožumam
- stārs Zvaigzne, ļoti populārs mākslinieks
- ceļazvaigzne Zvaigzne, pēc kuras nosaka ceļa virzienu
- sider- Zvaigzne, zvaigžņu
- sidero- Zvaigzne, zvaigžņu
- nozvaigznojies Zvaigznēm klāts
- zvaigzniens Zvaigznēm klāts laukums
- komētīti Zvaigznēm līdzīgi akmeņi ar zīmēm, kas atgādina komētas
- luminozitāte Zvaigznes absolūtais spožums; zvaigznes redzamais spožums, ja tā atrastos 33,2 gaismas gadu (10 parseku) attālumā
- ekosfēra Zvaigznes apkaimes apgabals, kurā var attīstīties dzīvība
- zvaigznes atmosfēra zvaigznes ārējie slāņi, kas apņem zvaigzni, – fotosfēra, hromosfēra un vainags
- krustaine Zvaigznes diena
- atkryškys Zvaigznes diena (6.I)
- Epifānija Zvaigznes diena, arī Triju ķēniņu diena, kad austrumu gudrie nāca pielūgt piedzimušo Jēzu; Rietumu baznīcas svētki 6. janvārī
- protuberance zvaigznes gāzveida vielas izvirduma mākonis, kas parādās zvaigznes diska malās
- zvaigznes krāsa zvaigznes izstarotās gaismas vizuālais raksturlielums, kas atkarīgs no zvaigznes temperatūras; zvaigznes temperatūrai pieaugot, tās krāsa mainās no sarkanas līdz oranžai, dzeltenai, baltai, zilganai
- zvaigznes īpatnējā kustība zvaigznes leņķiskā pārvietošanās pie debess sfēras vienā gadā, kuras cēlonis ir zvaigznes kustība kosmiskajā telpā attiecībā pret Sauli
- absolūtais zvaigznes spožums zvaigznes redzamais spožums, kāds būtu novērojams, ja novērotājs atrastos 10 parseku attālumā no zvaigznes
- neitrāle zvaigznes slēgumā savienotu trīs fāžu ģeneratora, transformatora trīs tinumu kopējais punkts; arī vads, kas pievienots trīs tinumu savienojuma punktam
- krāsas indekss zvaigznes spožuma starpība dažādās spektra joslās
- zvaigznes absolūtais spožums zvaigznes spožums, kāds būtu novērojams, ja novērotājs atrastos 10 pc attālumā no zvaigznes
- bolometriskais zvaigznes spožums zvaigznes starojuma intensitātes mērs visā tās izstarotajā spektrā
- zvaigznes vieta zvaigznes stāvoklis uz debess sfēras, to nosaka astronomisko koordinātu pāris
- aizklāšanās Zvaigznes vai planētas aizklāšanās ar Mēnesi, planētas (Merkura vai Veneras) pāriešana pāri Saules diskam, planētas pavadoņa aiziešana aiz planētas, zvaigznes aizklāšanās ar planētu, aptumsuma maiņzvaigznes komponentu savstarpējā aizklāšanās, arī Saules aptumsums
- patiesā zvaigznes vieta zvaigznes vieta, kas atbilst konkrētam laika momentam, to noteicot, ņem vērā precesiju un nutāciju
- vidējā zvaigznes vieta zvaigznes vieta, kas atbilst noteiktai epohai, to noteicot, ņem vērā precesiju
- redzamā zvaigznes vieta zvaigznes vieta, ko noteicot, bez precesijas un nutācijas ņem vērā arī gaismas aberāciju un, ja iespējams, arī paralaksi
- starojuma pārneses zona zvaigznes zona, kurā enerģijas pārnesi nodrošina elektromagnētiskā starojuma daudzkārtīga absorbcija un izstarošana
- konvektīvā zona zvaigznes zona, kurā enerģijas pārnesi nodrošina plazmas konvekcija
- kodolreakciju zona zvaigznes zona, kurā kodoltermisko reakciju rezultātā izdalās enerģija
- fiziskās maiņzvaigznes zvaigznes, kam fizikālu iemeslu dēļ mainās izstarotās enerģijas daudzums
- protoplanētu disks zvaigzni aptverošs gāzes un putekļu disks, no kura veidojas planētas
- sarkanā zvaigznīte zvaigznīšu suga ("Astrantia carniolina")
- lielā zvaigznīte zvaigznīšu suga ("Astrantia major"), Latvijā sastopama reti, aizsargājama
- dižā zvaigznīte zvaigznīšu suga ("Astrantia maxima"), ko Latvijā audzē kā krāšņumaugu
- astrancija Zvaigznīte - čemurziežu dzimtas ģints ("Astrantia")
- asterisks Zvaigznīte (*), simbols, ko lieto dažādām norādēm iespieddarbos
- astrantia Zvaigznītes - čemurziežu dzimtas ģints
- astrofilīts Zvaigžņaini, paralēlšķiedraini agregāti, kas sastopami nefelīnsienītos un pegmatītos; krāsa dzeltenbrūna un brūna
- sazvaigznīt Zvaigžņotam kļūt
- sazvaigznīties Zvaigžņotam kļūt
- sazvaigznoties Zvaigžņotam kļūt
- zvaigzdots Zvaigžņots
- zvaigznojs Zvaigžņots
- aktīvā zvaigzne zvaigžņtīkls, kurā izmantots aktīvais centrmezgls
- pasīvā zvaigzne zvaigžņtīkls, kurā izmantots pasīvais centrmezgls
- Galaktikas astronomija zvaigžņu astronomija
- zvaigžņu dinamika zvaigžņu astronomijas nozare, kurā pēta gravitācijas lauka ietekmi uz zvaigžņu kustību un Galaktikas evolūciju
- zvaigžņu kinemātika zvaigžņu astronomijas nozare, kurā pēta zvaigžņu kustības likumsakarības zvaigžņu sistēmu iekšienē neatkarīgi no darbojošos spēku rakstura lielam daudzumam zvaigžņu
- zvaigžņu statistika zvaigžņu astronomijas nozare, kurā, balstoties uz ziņām par zvaigžņu skaitu, izdara secinājumus par zvaigžņu sistēmu telpisko uzbūvi
- kiloparseks Zvaigžņu attāluma mērvienība, vienāda ar 1000 parsekiem
- astrognozija Zvaigžņu debess pazīšana, prasme pazīt pie debesīm zvaigznājus un atsevišķas zvaigznes
- zvaigžņu evolūcija zvaigžņu fizikālo raksturlielumu, iekšējās uzbūves un ķīmiskā sastāva maiņa laika gaitā
- zvaigžņu spektrālā klasifikācija zvaigžņu iedalījums grupās (spektra klasēs) zvaigžņu temperatūras pazemināšanās secībā un pēc to spektra īpatnībām; galvenās zvaigžņu spektra klases apzīmē ar burtiem O, B, A, F, G, K, M; sīkāku iedalījumu apakšklasēs norāda ar cipariem no 0 līdz 9 aiz burta
- starjaudas klases zvaigžņu iedalījums pēc to starjaudas un atrašanās vietas Hercšprunga–Rasela diagrammā
- grozāmā zvaigžņu karte zvaigžņu karte, kas attēlo virs horizonta redzamās zvaigžņotās debess izskatu noteiktam laika momentam un noteiktam ģeogrāfiskajam platumam
- zvaigžņu atlants zvaigžņu karte, kurā detalizēti attēloti atsevišķi zvaigžņotās debess apgabali
- spektrālās zvaigžņu klases zvaigžņu klasifikācija pēc līniju intensitātes to optiskajos spektros (šī intensitāte atkarīga no fizikālajiem apstākļiem to atmosfērā)
- vietējais zvaigžņu laiks zvaigžņu laiks, ko jebkurai vietai var aprēķināt, Griničas zvaigžņu laikam pieskaitot vietas ģeogrāfisko garumu; vietējais zvaigžņu laiks skaitliski ir vienāds ar pavasara punkta stundu leņķi novērojumu vietā; izmanto, piemēram, debess spīdekļu stāvokļu un kulminācijas momentu noteikšanai
- Sphaerobolus stellatus zvaigžņu lodmete
- Magnolia stellata zvaigžņu magnolija
- Magnolia tomentosa zvaigžņu magnolijas "Magnolia stellata" nosaukuma sinonīms
- optiskā dubultzvaigzne zvaigžņu pāris, kas pie debess sfēras projicējas blakus, bet kosmiskajā telpā atrodas dažādos attālumos un nav savstarpēji fizikāli saistīti
- zvaigžņu katalogs zvaigžņu saraksts, kurā ietverta noteikta informācija par tajā iekļautajiem objektiem
- miglājs zvaigžņu sistēma, galaktika, kas redzama kā gaišs miglveida plankums
- vairākkārtīga zvaigzne zvaigžņu sistēma, kas sastāv no trim, četrām vai vairākām telpiski tuvām zvaigznēm
- ārpusgalaktikas miglāji zvaigžņu sistēmas, kas atrodas ārpus mūsu Galaktikas
- asteroīds Zvaigžņveida
- astroīds Zvaigžņveida
- zvaigžņveidīgs Zvaigžņveida (1)
- zvaigžņveidīgs Zvaigžņveida (2)
- monasters Zvaigžņveida figūra nenormālā mitozes norisē, kad hromosomas ir sadalījušās, bet šūnas dalīšanās nenotiek
- simbiotiska zvaigzne zvaigžņveida objekts, kam zemas temperatūras absorbcijas spektru papildina augstas temperatūras emisijas līnijas
- zvaigumiņš Zvaigžņveida zīme uz pieres
- kvazārs Zvaigžņveidīga aktīvā galaktika, kurai raksturīgs ļoti intensīvs starojums radioviļņu diapazonā
- zvaigžņu atmosfēru fizika zzaigžņu fizikas nozare, kurā pēta fizikālos apstākļus (temperatūru, spiedienu, blīvumu, gāzu masu kustību) zvaigžņu atmosfērās un to ķīmisko sastāvu, izmantojot spektrālanalīzi u. c. metodes
- maiņzvaigžņu fizika zzvaigžņu fizikas nozare, kurā pēta maiņzvaigžņu uzbūvi un spožuma maiņas cēloņus
- Cam Žirafe, debess ziemeļu puslodes zvaigznājs
- Camelopardalis Žirafe, debess ziemeļu puslodes zvaigznājs
- geniplastika Žokļa vai vaiga plastiska operācija
- ģeniplastika Žokļa vai vaiga plastiska operācija
- gnatoplastika Žokļa vai vaiga plastiska operācija
- košļājamie orgāni žokļi, zobi, košanas, vaigu, lūpu un mēles muskuļi
- ZvD Žurnāls ("Zvaigžņotā Debess")
vaig citās vārdnīcās:
MEV