Paplašinātā meklēšana

Meklējam vaid.

Atrasts vārdos (168):

Atrasts vārdu savienojumos (1):

Vaides dīķis

Atrasts skaidrojumos (240):

aizvandīt (Izsvaidot) aizstumt, aizgrūst sienu priekšā durvīm (tā, ka tas traucē)
atsvaidzinātājs aerosols ar ķīmisku vielu gaisa atsvaidzināšanai, nepatīkamu smaku novēršanai
gaisa atsvaidzinātājs aerosols ar ķīmisku vielu gaisa atsvaidzināšanai, nepatīkamu smaku novēršanai
aizvandīt Aizgrūst (aizstumt, aizvākt) (izmētājot, izsvaidot)
aizsvaidāt Aizsviest, aizsvaidīt vairākas reizes vai vairākus objektus
kunksts Aizturētam vaidam līdzīga (parasti aiz sāpēm, arī bēdām radīta) īsa skaņa
kunkstēt Aizturēti vaidēt, stenēt (parasti aiz sāpēm, arī bēdām)
aizstenēt Aizvilkt (kaut ko smagu) stenot, vaidot
uzveldzināt Apslapināt, atsvaidzināt ar mitrumu
uzārdīt Apvēršot, izsvaidot izkliedēt (piemēram, sienu)
ārdīt Apvēršot, izsvaidot kliedēt (parasti sienu, mēslus)
miega režīms ar barošanas pārvaldības līdzekļiem aprīkotu datoru darbības režīms, kurā atsevišķi komponenti, kas netiek izmantoti, uz laiku tiek atslēgti. Lai ietaupītu elektroenerģiju, kas nepieciešama atmiņas mikroshēmas atsvaidzināšanai, šajā režīmā operatīvās atmiņas saturs parasti tiek ierakstīts cietajā diskā
euchelaions ar eļļas svaidīšanu un lūgšanā apvienots austrumu baznīcas sakraments
atstiprināt ar jaunu spēku apgādāt, atsvaidzināt
pasvaidelēties ar patiku atkārtoti svaidīt (ne tālu)
uzvaidēt ar piepūli novaidēties
pļerināt ar šaltīm šļakstīt, šķaidīt, svaidīt uz visām pusēm
izspert ar triecienu radīt, izveidot (kur, piemēram, bedri); ar triecienu izkliedēt, izsvaidīt
spītrāt Ārdīt, svaidīt
izārdīt Ārdot izkliedēt, izsvaidīt; arī izjaukt
dusot Astmatiski stenēt, vaidēt
revivifikācija Atdzīvināšana, atsvaidzināšana (piem., grūti dzīstošas čūlas malu revivifikācija)
žirdzināt atdzīvināt, atsvaidzināt
pasvaidelēt atkārtoti svaidīt (ne tālu)
izvēdināties Atpūsties, uzturoties svaigā gaisā; atsvaidzināties
atspirgt Atspirdzināties, atsvaidzināties
atsvaidzēt Atsvaidzināt
atsvaigot Atsvaidzināt
frišināt Atsvaidzināt
uzfrišināt Atsvaidzināt; atjaunināt
uzprišināt Atsvaidzināt; atjaunināt
atfrišināt Atsvaidzināt; atjaunot
uzprišināties Atsvaidzināties, atvēsināties; atjaunināties
uzfrišināties Atsvaidzināties; atjaunināties
dvēsīgs Atsvaidzinoši vēss
atgleijāties Atvēsināties, atsvaidzināties
atgleijēties Atvēsināties, atsvaidzināties
ievieglot Atvieglināt, atsvaidzināt
atvandīt Atvirzīt prom (no kā), pagriezt, atsvaidīt projām
bezvaida bez vaidēšanas
lakarēt būt nepastāvīgam, svaidīties, lēkāt no vienas domas pie citas
mentols cikloheksāna rindas spirts, terpēns C~10~H~20~O, piparmētru ēteriskās eļļas galvenā sastāvdaļa - kristāliska, viegli gaistoša viela ar raksturīgu smaržu, izmanto kosmētikā ādas atsvaidzinātājos, parfimērijā, mutes skalošanas līdzekļos, var izraisīt alerģiskas reakcijas, iekļauts NIH bīstamo vielu sarakstā
baltmutis cilvēks ar gaišu sejas krāsu; baltvaidzis
šņargzdēt Čīkstēt, vaidēt
atsvaidzināšana darbība, process --> atsvaidzināt
jaukt darīt nekārtīgu (priekšmetu kopu, vietu, kur ir vairāki priekšmeti), izvietojot izklaidus, izsvaidot u. tml. atsevišķus priekšmetus; kliedēt (ko tādu, kas atrodas vienkopus)
vaidulītis dem. --> vaidulis
šķītūzis Dzīvnieks, kas ēd, izmētājot, izsvaidot barību
tost Elst, stenēt, arī vaidēt; tusnīt
dezodorants Gaisa atsvaidzināšanas līdzeklis
kuvads Ģimenes rituāls, kas radies jau pirmatnējā sabiedrībā, dzemdību laikā nākamais tēvs uzvedas tāpat kā dzemdētāja: vaid, lokās, tēlo dzīšanās sāpes utt., bet pēc mazuļa piedzimšanas vīrs turpina gulēt gultā, ievēro diētu, kopā ar sievu pieņem apsveikumus
ievaidēties iesākt vaidēt un tūlīt apklust
aizvaidēties iesākt vaidēt un tūlīt apklust; _(biežāk)_ ievaidēties
apvaidēt iesākt vaidēt, jo sākas dzemdību sāpes
aizstenēties Iestenēties, ievaidēties
sazvaidīt Iesvaidīt, ieziest
eksekrācija Iesvētījuma vai svaidījuma noņemšana, nolādēšana
aizavaidēties Ievaidēties
aizsēkties Ievaidēties, iestenēties
iesmurgāt Ieziest, iesvaidīt (kur iekšā)
saknukstēt ilgāku laiku nepārtraukti aizturēti vaidēt, apslāpēti raudāt
sasvaidīt ilgāku laiku svaidīt (šurp un turp)
novaidēties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz vaidēt
savaidēt ilgāku laiku, arī visu laikposmu vaidēt; ilgāku laiku vaidēt (līdz noteiktam brīdim)
izņaukšēties ilgāku laiku, daudz gausties, arī raudāt, vaidēt; izvaimanāties, izčinkstēties
izņēkšēties ilgāku laiku, daudz gausties, arī raudāt, vaidēt; izvaimanāties, izčinkstēties
izņeukšēties ilgāku laiku, daudz gausties, arī raudāt, vaidēt; izvaimanāties, izčinkstēties
izsvaidīties ilgāku laiku, daudz svaidīties; izmētāties (1)
izvantēties ilgāku laiku, daudz sviest, mest, mētāt, svaidīt
atvaidēt ilgāku laiku, daudz vaidēt
izvaidēties ilgāku laiku, daudz vaidēt
novaidēties īsu brīdi, vienu reizi vaidēt
izjaucīt Izārdīt, izkliedēt, izsvaidīt; izjaukt
izpītināt Izkaisīt, izsvaidīt
izrauties Izlauzties (piemēram, par vārdiem, smiekliem, vaidu)
izspēlāt Izmētāt, izsvaidīt
lauza Izmētātu, sasvaidītu (parasti lietošanai nederīgu) priekšmetu kopums
parfimērija Izstrādājumi ādas, matu un apģērba aromatizēšanai, ķermeņa un telpu higiēniskai atsvaidzināšanai
izmuršļāt Izsvaidīt
izsvaidāt Izsvaidīt
izkārnīt Izsvaidīt, izārdīt, izjaukt
bisīt Izsvaidīt, izmētāt
sasnāt Izsvaidīt, samīdīt
piejaukt Izsvaidot, novietojot (ko) izklaidus, padarīt nekārtīgu (parasti telpu)
izvantēt Izsviest, izmest; izmētāt, izsvaidīt
stenclavs kāds, kas bieži vaid un ir neveikls
stirulis kāds, kas ir nepastāvīgs, svaidīgs
vaidētājs kāds, kas vaid, vaimanā
uzkašāt Kašņājot izjaukt, izsvaidīt (piemēram, zemi) - parasti par dzīvniekiem
uzkašņāt Kašņājot izjaukt, izsvaidīt (piemēram, zemi) - parasti par dzīvniekiem
noīdēties Klusu novaidēties, nostenēties, noīdēt (1)
noīdēt Klusu novaidēties, nostenēties; noīdēties (2)
īdēt Klusu vaidēt, stenēt
glicerildistearāts Kosmētikas sastāvdaļa (iegūst no glicerīna un stearīnskābes, var būt dzīvnieku izcelsme), emulgators, mīkstinātājs, lieto ādas atsvaidzinātājos, skropstu tušās, šampūnos, var izraisīt alerģiskas reakcijas, kontakta dermatītu
ciklometikons Kosmētikas sastāvdaļa (no silīcija atvasināts silikons), šķīdinātājs, antistatiķis, izmanto matu kondicionētājos, lūpu krāsās, dezodorantos, ādas atsvaidzinātājos, toksiskums nav zināms, bet, pārklājot ar to ādu, var kavēt pareizu ādas funkcionēšanu
eikalipta eļļa kosmētikas sastāvdaļa, ko iegūst no svaigām eikalipta koka lapām, vietējas antiseptikas līdzeklis, arī pārtikas garšvielas, lieto kā ādas atsvaidzinātāju, var izraisīt alerģiskas reakcijas un ādas kairinājumu; ja ieēd lielu dozu (1 tējkaroti), var iestātes nāve
lavandas eļļa kosmētikas sastāvdaļa, smaržviela, izmanto šampūnos, ādas atsvaidzinātājos, mutes skalošanas līdzekļos, smaržās, zobu tīrīšanas līdzekļos, tiek uzskatīts, ka tai ir labvēlīga ietekme uz veselību, var izraisīt alerģisku kontakta dermatītu, iespējams pastiprināts jutīgums pret gaismu
jaktitācija Krampjaina raustīšanas, konvulsīvas kustības; svaidīšanās murgos; lielīšanās
Romas katoļu un ortodoksālās baznīcas sakraments kristīšana, euharistija, iesvētīšana, laulības, ordinācija, gandarīšana un pēdējā svaidīšana (slimo iesvaidīšana)
stampāšana Kuģa (vai jahtas) priekšgala un pakaļgala ātra svaidīšana uz augšu un uz leju, ja peldlīdzeklis iet pret vilni augstā jūrā
unkstēt Kunkstēt, smilkstēt, vaidēt, stenēt
kuļķenēt Kustināt, svaidīt, luncināt
kulcināt Kustināt, svaidīt; luncināt
peizāt Lauzīt, izjaukt un izsvaidīt
Drini Lielākā upe Albānijā, vaidojas satekot Drini i Zi un Drini Barda, garums kopā ar Drini i Zi - 281 km, Lejtecā sadalās, dienvidu atzars ietek Adrijas jūras Drini līcī, ziemeļu atzars - Škodras ezera notekā Bunā
izdvest Ļaut izpausties (nopūtai, vaidam u. tml.)
izvandīt ļoti izjaukt, izsvaidīt, arī izrakņāt (zemi)
izvandīt Meklējot izjaukt, izsvaidīt
ģirnīt Mētāt, mētāties, svaidīties
ģirnīties Mētāt, mētāties, svaidīties
svaidelēties Mētāties, svaidīties (ar ko)
bezvaida murgi murgi bez vaidiem, bez nopūtām
mudīt Murgot, murgos svaidīties, neskaidri runāt
mūdēt Murgot, vaidēt
pamētāt neilgu laiku, mazliet mētāt (priekšmetu pa gaisu, kur iekšā u. tml.); pasvaidīt
pamētāties neilgu laiku, mazliet mētāties (ar ko); pasvaidīties (1)
pasvaidīt neilgu laiku, mazliet svaidīt (priekšmetu pa gaisu, kur iekšā u. tml.); pamētāt (1)
pasvaidīties neilgu laiku, mazliet svaidīties (ar ko); pamētāties (1)
pavaidēt neilgu laiku, mazliet vaidēt
nosvaida Nekārtīgs cilvēks, kas izsvaida savas mantas
Ikšķiles sala neliela, zema, neapdzīvojama saliņa Rīgas ūdenskrātuves vidū iepretī Ikšķilei, izvaidojusies pēc Daugavas ielejas applūdināšanas un ir Daugavas krasta terases visaugstāk paceltā daļa, uz tās atrodas Ikšķiles baznīcas drupas
knibis neliels kāsītim, āķim līdzīgs vaidojums, izvirzījums kādā priekšmetā, detaļā; neliels izcilnis (priekšmetā)
kusnot Nemierīgi vaidēt, stenēt
ģība Nemierīgs un vaidīgs cilvēks
gaisls Nepastāvīgs, grozīgs, svaidīgs, nepastāvīgs (cilvēks)
stirka Nepastāvīgs, svaidīgs cilvēks
ņoga Netīrumi, atkritumi, gruži; samestas drēbes, sasvaidītas lietas
trušināties Nevarēt aizmigt, nemierīgi gulēt; svaidītie miegā; trušāties
trušņāties Nevarēt aizmigt, nemierīgi gulēt; svaidītie miegā; trušāties
trušāties Nevarēt aizmigt, nemierīgi gulēt; svaidīties miegā
izzagties Neviļus, negribēti izpausties, arī tikt pateiktam, izrunātam (piemēram, par vaidu, vārdiem)
pasprukt Neviļus, negribēti tikt pateiktam, izrunātam (par vaidu, izteikumu u. tml.); izsprukt (2)
nokusnīt Nopūsties, novaidēties
nokusnīties Nopūsties, novaidēties
sospirando Nopūšoties, ar nopūtu; vaidot, nospiesti
steniens Nopūta, vaids
tusns Nopūta, vaids
nosvaidains Nosvaidens
nosvaidīgs Nosvaidens
nosvaidelēt Nosvaidīt
nosvaidāt Nosvaidīt (1)
piesvaidīt Nosviežot, izsvaidot (ko) lielākā daudzumā, padarīt (grīdu, telpu, apkārtni) netīru, nekārtīgu; piemētāt (1)
novaidēt Novaidēties (1)
novaidēt Novaidēties (2)
ņauka ņaudēšana, vaidēšana
izjaukt padarīt nekārtīgu (priekšmetu kopu, vietu, kur ir vairāki priekšmeti), izvietojot izklaidus, izsvaidot u. tml. atsevišķus priekšmetus; sajaukt
sajaukt Padarīt, parasti pilnīgi, nekārtīgu (priekšmetu kopu, vietu, kur ir vairāki priekšmeti), izvietojot izklaidus, izsvaidot u. tml. atsevišķus priekšmetus
pārveldzināt par daudz samitrināt, atsvaidzināt
noduzot Pavadīt laiku bēdējoties raizējoties, skumstot, pūšot un vaidot
gīrēšana Peldlīdzekļa svaidīšanās, bieža abpusēja novirzīšanās no kursa neatkarīgi no stūrētāja (pie brīviem kursiem)
aizsvaidīt Piemest, piesvaidīt (nosprostojot)
pievārīt Piemētāt, piesvaidīt
piepītrāt Piesvaidīt
piesvaidāt Piesvaidīt
urķot Rakņāt, jaukt (ar purnu), izsvaidīt
va Saīsinājums no "vaid", ar nozīmi "ir 3"
sasvaidelēt Sasvaidīt
sašē Sausās smaržas, kuras parasti ir nelielā kastītē un kuras var ievietot drēbju skapī, automašīnā u. tml., tādējādi atsvaidzinot gaisu vai drēbes
savaidāt Savaidēt
sektantisms Savrupu reliģisku draudžu, savrupu reliģisku grupējumu nošķirtība no kādas galvenās, vaidošās baznīcas, reliģijas, saglabājot tās elementus; piederība pie sektas (1)
mesija Senebreju valodas vārds ar nozīmi "svaidītais", ko attiecina uz cilvēku, kuru Dievs izvēlējies par valdnieku; jūdaismā - dieva apsolītais glābējs; kristiānismā - Jēzus Kristus; islāmā - mahdī
vēršķēt skaļi vaidēt un raudāt
pagaiļi Smalki saskaldīta malka, ko maizes krāsnij izkuroties, iemet vēl, izsvaidot pa visu krāsni, lai tai reizē izdegot, krāsns viscaur vienādi sasiltu
pagailis Smalki saskaldīta malka, ko maizes krāsnij izkuroties, iemet vēl, izsvaidot pa visu krāsni, lai tai reizē izdegot, krāsns viscaur vienādi sasiltu
uzsprišināties Smiņķēties, krāsoties, lai atsvaidzinātu sejas krāsu
izspārdīt Spārdot izjaukt (kādu kopumu), arī spārdot izsvaidīt, izkliedēt
kulstīt Spēcīgi raustīt, šūpot, plivināt (par vēju); spēcīgi svaidīt, mētāt (par vētru, viļņiem u. tml.)
pūst Stenēt, vaidēt (piemēram, aiz sāpēm, nespēka)
izstenēt Stenot radīt (skaņas); stenot izpaust; izvaidēt
tušķīties stenot un vaidot sagatavoties kaut kam nepatīkamam
aizstenēt Stenot, vaidot attālināties vai sasniegt
pamētāties strauji pakustēties (ar visu ķermeni); strauji pakustēties, pašūpoties (par ķermeņa daļām); pasvaidīties (2)
perņīt Stumt, mest; jaukt izsvaidīt
pidriķis Svaidīga, nenosvērta persona
grābslība Svaidīgums, nepastāvība, bezrūpība, vieglprātība
žvidzināt Svaidīt (ko) uz visām pusēm
pērtelēt svaidīt smiltis ar kājām uz visām pusēm (parasti par vistu)
šļumdīties Svaidīties
svaidaļāties Svaidīties
oloties Svaidīties ar akmeņiem
kuļāties Svaidīties šurp turp, no vienas puses uz otru
kūļāties Svaidīties šurp turp, no vienas puses uz otru
kuļāties Svaidīties, mētāties šurp turp, no vienas malas uz otru (piemēram, somā, kabatā) - par priekšmetiem
kūļāties Svaidīties, mētāties šurp turp, no vienas malas uz otru (piemēram, somā, kabatā) - par priekšmetiem
plūderēt Svaidīties, sist ar spārniem
plūderēties Svaidīties, sist ar spārniem
nosvaidīt Svaidot novirzīt (no kā, kur lejā)
pārsvaidīt Svaidot pārvietot (uz kurieni, pie kā, kur)
pārsvaidīt Svaidot pārvirzīt (pāri kam, pār ko)
sasvaidīt Svaidot savirzīt, parasti nekārtīgi (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur)
sviesties Sviest viens otram, cits citam; svaidīties (1)
piesviest Sviežot (ko) lielākā daudzumā, padarīt (grīdu, telpu, apkārtni) netīru, nekārtīgu; piesvaidīt (1)
šaulāt Šaudīties, svaidīties, izrādīt vieglprātību
šaulēt Šaudīties, svaidīties, izrādīt vieglprātību; šaulāt
sferoidāls stāvoklis šķidruma stāvoklis uz nokaitētas virsmas, kad starp pilieniem, kas iegūst sferoīda formu, un virsmu izvaidojas tvaika slānis, kas neļauj pilieniem strauji sakarst un izgarot
svaidāt šūpot, svaidīt
nosvaidīties Šurp un turp svaidīties, mētāties
nosvaidens tāds (ziemas ceļš), kur ir nosvaides
vaidulis tāds, kas daudz vaid
gorīgs tāds, kas gorās, ir kustīgs, svaida rokas, savelk plecus, ļogās, staipās; arī tūļājas
tirulis tāds, kas ir svaidīgs, nepastāvīgs
ņarga tāds, kas liekas būt nespēcīgs, vienmēr kunkst, vaid
ņērga tāds, kas liekas būt nespēcīgs, vienmēr kunkst, vaid
ņergāns tāds, kas liekas būt nespēcis, vienmēr kunkst, vaid
ņergava tāds, kas liekas būt nespēcis, vienmēr kunkst, vaid
ņergavs tāds, kas liekas būt nespēcis, vienmēr kunkst, vaid
ņeršķis tāds, kas liekas būt nespēcis, vienmēr kunkst, vaid
neartikulēts tāds, kas nav sadalīts sastāvdaļās (skaņās, zilbēs, vaidos)
nevaidulis tāds, kas nevaid, atturās no žēlabām
šķaidaklis tāds, kas svaidās ar naudu
šķaideklis tāds, kas svaidās ar naudu
šķaidekls tāds, kas svaidās ar naudu
svaigslis tāds, kas svaidās no vienas vietas uz otru
vaidpilns tāds, kurā izskan vaidi (1)
vaidpilns tāds, kurā izskan vaidi (2)
Laučurga Ūdenstece Limbažu novada Skultes pagastā, ietek Rīgas jūras līcī, izvaidojas satekot Josturgai un Rūpes urgai, garums - \~1,2 km
Kāņupe upe Talsu un Kuldīgas novadā, garums - 8 km, iztek no Mordangas ezera, ietek Usmas ezerā pie Āpciema; Kānupe; Kaņupe; Mordanga; Mordangas upe; Ņivaids; lejtecē - Āpe, Āpupe, Āpšupe, Apupe
uzsvaidzināties Uzsvaidzināt, parasti sejas izskatu (parasti ar kosmētiskiem līdzekļiem)
novaidēt Vaidēt (visu laikposmu) un pārstāt vaidēt
pluit vaidēt, sūdzēties, nemierīgi uztraukties
aizvaidēt Vaidot iekliegties, ievaidēties
novaidēties vaidot noteikt, pateikt; žēli, gaužoties noteikt, pateikt
izvaidēt Vaidot radīt (skaņas); vaidot izpaust
mētāt vairākkārt mest (pa gaisu, kur, kur iekšā); svaidīt
kašņāt vairākkārt skarot (ko irdenu, piemēram, zemi, smiltis), virzīt, svaidīt (to) uz dažādām pusēm; arī kārpīt (1)
kašņāties vairākkārt skarties klāt kam irdenam, piemēram, zemei, smiltīm, virzot, svaidot to uz dažādām pusēm; arī kārpīties (1)
svaidelēt vairākkārt svaidīt (ko)
svaidalēt vairākkārt svaidīt, mētāt
kūkot vairākkārt vaidēt vai pieminēt
kult vairākkārt, arī ilgāku laiku spēcīgi raustīt, šūpot, plivināt (par vēju); spēcīgi svaidīt, mētāt (par vētru, viļņiem u. tml.)
vestāle Vestas tempļa vaidelote senajā Romā
svaidīgums vispārināta īpašība --> svaidīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
svaidīgums vispārināta īpašība --> svaidīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
svaidība vispārināta īpašība --> svaidīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
mirgoņa vizuāls traucējums (piemēram, attēla spilgtuma maiņa), kas parādās tādu monitoru ekrānos, kam zems atsvaidzināšanas ātrums
ekrāna mirgoņa vizuāls traucējums (piemēram, attēla spilgtuma maiņa), kas parādās tādu monitoru ekrānos, kam zems atsvaidzināšanas ātrums; mirgoņa
svaide Ziede, svaidāmās zāles
danga Ziemas ceļa nosvaidas; bedre uz ceļa
nokunkstēt Žēlabaini, raudulīgi, arī aizturēti vaidot, stenot noteikt, pateikt
kunkstēt Žēlabaini, raudulīgi, arī aizturēti vaidot, stenot, runāt, teikt

vaid citās vārdnīcās:

MEV

vaid