Paplašinātā meklēšana

Meklējam ucī.

Atrasts vārdos (200):

Vārdu savienojumos nav.

Atrasts skaidrojumos (323):

aiztīrīt Aizslaucīt.
aplaitīt Apbraucīt, masēt.
Briežuciems Apdzīvota vieta (vidējciems) Balvu novadā 35 km no Balviem, pagasta centrs, saukta arī Grūšļova, latgaliski - Brīžucīms.
apmēzt Apslaucīt, izslaucīt visapkārt.
izčaukstrēt Ar krāsns slotu izslaucīt (krasni).
izčauksturēt Ar krāsns slotu izslaucīt (krasni).
izskruķēt Ar lāpstu iztīrīt, izslaucīt.
noglizināt Ar lupatu pavirši noslaucīt (aplietu galdu).
šļurcīt Ar rokām spaidīt, braucīt (kaut ko slapju un mīkstu).
nošļaucīt Ar roku nogludināt, noglāstīt, nobraucīt.
izvejot Ar slotu pavirši izslaucīt.
izvicēt Ar vicu izslaucīt.
vīšķēt Ar vīšķi slaucīt, berzēt (tīrot).
atbraucīties Atbraucīt sev piedurknes.
atšmaulēt Atbraucīt, aizglaust.
izblaizīt Atkārtojot pamatīgi braucīt.
pārķerstīt Ātri kaut ko darīt (piemēram, slaucīt).
novicināt Ātri noslaucīt; ātri nopļaut.
atsaucīgums Atsaucība (1).
atsaucīgums Atsaucība (2).
rezonanse Atsaucība (ko parasti izraisa kāds notikums); atbalss (2).
atbalss Atsaucība (ko parasti izraisa kāds notikums).
atbalsts Atsaucība, līdzdalība; palīdzība (morāla, materiāla u. tml.).
pretimnākšana Atsaucība, palīdzība (kādam); atbalsts (kādam).
dzirdīgas ausis atsaucība.
AMF atsaucīgo māmiņu forums.
saltums Attieksme bez sirsnības; nelaipnība, neatsaucība; aukstums (3).
aukstums Attieksme bez sirsnības; nelaipnība, neatsaucība.
dženga attīstoša galda spēle - klucīši, no kuriem tiek būvēts tornis.
vēsums Atturīga attieksme, samērā neatsaucīga izturēšanās.
glishrīns Baktēriju radīts mucīns urīnā.
aitiņa Bērnu rotaļa; arī bērnu spēle ar klucīšiem.
aitīna Bērnu rotaļa; arī bērnu spēle ar klucīšiem.
izberzēt Berzējot iztīrīt, izslaucīt (parasti acis).
dukņīt Berzēt, braucīt.
trīties Beržot sevi, savu ķermeni (ar suku, dvieli u. tml.), mazgāties, slaucīties; berzties (3).
eflerāža Braucīšana, glaudīšanas masāža.
brauklis Braucīšanas instruments (koka nazis), kas tiek izmantots linu tīrīšanai.
pārbraucīt Braucīt visu (kā) virsmu; braucīt visu (kā) virsmu vēlreiz, no jauna.
trīšāt Braucīt, berzēt.
laitināt Braucīt, masēt.
brucināt Braucīt.
braucējs Braucītājs.
braukšis Brauklis - braucīšanas instruments (koka nazis), kas tiek izmantots linu tīrīšanai.
augu apkodumi brūces, kas paliek pēc dzinumu apkošanas un lapu nobraucīšanas, ko dzīvnieki izdara vasarā un ziemā.
sildīties Būt (kāda) iejūtības, atsaucības, arī laipnības, sirsnības ietekmē.
nākt pretī (arī pretim) būt atsaucīgam, izpalīdzīgam.
meklēt ceļu uz sirdi censties iegūt (kāda) atsaucību, simpātijas, mīlestību.
braukāms Divd. --> braucīt.
slaukāms Divd. --> slaucīt.
gaškas caurums dobīte biezputras porcijas viducī, kur ieliek sviesta vai krējuma piciņu
putekļu lupata drānas gabals putekļu slaucīšanai.
Džefrija ducīte ducīšu suga ("Dodecatheon jeffryi").
Mīda ducīte ducīšu suga ("Dodecatheon meadia").
skaistā ducīte ducīšu suga ("Dodecatheon pulchellum").
dodekateons Ducīte ("Dodecatheon").
dodecatheon Ducītes.
trauku dvielis dvielis trauku slaucīšanai.
mutesdvielis Dvielis, kas paredzēts sejas slaucīšanai.
braucāt Dziedējoši pabraucīt (slimu vietu).
sirdscilvēks Dziļi iejūtīgs, sirsnīgs, ļoti atsaucīgs cilvēks; sirds cilvēks.
sirds cilvēks dziļi iejūtīgs, sirsnīgs, ļoti atsaucīgs cilvēks; sirdscilvēks.
Dodecatheon jeffryi Džefrija ducīte.
elastdrošība Eiropas Kopienu komisijas Zaļās grāmatas (_Darba likumdošanas modernizēšana, lai risinātu 21. gadsimta radītās problēmas_) pamatnostādne elastīgam un ietverošam darba tirgum, modernizējot darba likumdošanu, veicinot taisnīgāku, atsaucīgāku un vairāk ietverošu darba tirgu strādājošo mobilitātei un nodarbinātībai, lai saskaņotu to ar Kopienas sociālās politikas mērķiem panākt līdzsvaru starp elastīgumu un drošību darbiniekiem.
gvardiāns Franciskāņu vai kapucīņu klostera priekšnieks.
spiegana Ganu svilpes veids - koka klucīša iešķēlumā iespīlēts zāles stiebrs vai bērza tāss strēmelīte.
tribulē Garens klucītis, kādu lieto zeltkaļi.
vice Garu bērza žagaru slota pelavu, arī graudu slaucīšanai piedarbā.
mērklucīši Garuma mēru etaloni mašīnbūvē, standarta komplekts satur 87 klucīšus, ko izmanto mērinstrummentu kalibrēšanai.
laucīt Gludināt, braucīt, laitīt.
apgodīt Godāt, cienīt, kopt, visapkārt radīt kārtību, tīrīt, slaucīt.
čelbt Grābt saslaucītos mēslus.
atbalsoties Gūt atsaucību; rast atbalsi.
atrast dzirdīgas ausis gūt atsaucību.
papārte Iedobums zem krāsns mūrīša, kur saslaucīt ogles, kad tās izdzēstas.
auklis Iegarens koka klucītis.
atrast ceļu uz sirdi iegūt (kāda) atsaucību, simpātijas, mīlestību.
siltums Iejūtība, atsaucība, arī laipnība, sirsnība.
silts Iejūtīgs, atsaucīgs, arī laipns, sirsnīgs.
izbraucīties Ilgāku laiku, daudz braucīt; izmasēties.
izslaucīties Ilgāku laiku, daudz slaucīt.
iztrīšāt Ilgāku laiku, daudzkārt braucīt.
brauklējiņš Instruments (kaut kā) braucīšanai, piemēram, nūja ar kuru nolīdzina tikko savītu auklu.
salvete Īpaši izveidots, neliels kvadrātisks, parasti auduma vai papīra, gabals roku, sejas slaucīšanai, apģērba pasargāšanai no notraipīšanas, piemēram, ēdot.
izvērzt Izslaucīt, izmēzt, izgrozīt, uzvandīt, izrakņāt.
izgramžāt Izslaucīt, noslaucīt (ar pirkstiem).
izčingāt Iztīrīt, izslaucīt.
pieiet Izturēties (pret kādu) tā, ka izraisa (tā) uzticību, atsaucību, atklātību.
lāģis Jēdzīgs, sakarīgs, atsaucīgs, izpalīdzīgs.
paslauķis Kāju slaucīšanas paklājs; paslauka (2).
paslauka Kāju slaucīšanas paklājs.
kapucpērtiķis Kapucīns.
cebus Kapucpērtiķi jeb kapucīni.
kapucietis Katoļu mūku ordenis, franciskāņu ordeņa atzars, ko 16. gs. dibinājis Mateo Basi un kura pārstāvji valkā tērpu ar kapuci; kapucīni.
pabrucināt Kaut ko braucīt, berzēt, plucināt.
irmkluči Klucīši laivai, kuros turas duļļi.
kastīšslēdzene Klucīšslēdzene - no koka gatavota durvju aiztaisāmā bulta ar taisnstūrveida robiem vienā malā un slēdzene ar atbilstošiem pretrobiem.
Klucīši Klucīšu dzirnavezers - atrodas Cēsu novada Straupes pagastā, uz Draņķupītes, 4 km no ietekas Gaujā, platība - <1 ha.
bauga Klucītis pie zvejnieku vada.
kluģis Klucītis, kociņš.
atsilt Kļūt laipnākam, sirsnīgākam, atsaucīgākam.
apcietināt sirdi kļūt neatsaucīgam, nepieejamam, nejūtīgam (attieksmē pret citiem).
grīzeklis Koka aizšaujamais; sens atslēgas veids, izgriezts no garena koka klucīša, ko aizgrieza ciet, lai durvis nevar attaisīt.
vaķis Koka klucī iestiprināts apdarināts dēlis, uz kura kulstot novieto linu sauju; kulstīkla.
balsts Koka klucītis, kas piestiprināts zem spīļarkla lemesnīcas.
grīzeklis Koka klucītis, ko pierīkoja pie mieta, lai zirgs ganoties nesamudžinātu ķēdi vai virvi.
klubiķis Koka klucītis.
paramucīns Koloīds olnīcas cistās; atšķiras no mucīna un pseidomucīna, jo reducē Fēlinga šķīdumu ("solutio Fehling-i") bez iepriekšējas vārīšanas ar skābi.
pretkvēls Kvēlei atsaucīgs.
lādzīgs Laipns, atsaucīgs, izpalīdzīgs; lāga (1).
lāga Laipns, atsaucīgs, izpalīdzīgs.
saslauku lāpstiņa lāpstiņa ar uzliektām sānu malām, kuru lieto saslauku uzslaucīšanai.
uzcirtīgs Lepns, labi ģērbts, pucīgs.
apšķīt Līdz beidzamajam nošķīt lapas, nobraucīt, noplūkt.
lugiņš Lucis, lucītis.
zoarces Lucīši.
zoarcidae Lucīšu dzimta.
luca Lucītis ("Zoarces viviparus").
luncis Lucītis ("Zoarces viviparus").
lucis Lucītis (3) - neliela asarveidīgo kārtas jūras zivs ar garenu, gļotām klātu, slaidi konisku ķermeni, strupu galvu un platu muti, kurā ir koniski zobi vairākās rindās.
Zoarces viviparus lucītis.
slaukuris Lupata slaucīšanai.
ledusauksts Ļoti neiejūtīgs, ļoti neatsaucīgs, arī ļoti nelaipns; auksts.
nepieejams Ļoti pašapzinīgs; ļoti neatsaucīgs, neiejūtīgs.
kā māsa ļoti tuva, palīdzīga, atsaucīga (sieviete).
kā brālis ļoti tuvs, palīdzīgs, atsaucīgs (cilvēks).
bugurs Maisveidīgs tīkls, ko lietoja, zvejojot butes un lucīšus.
čaugstere Maizes krāsns slaukāmā slota, ko sēja saliektu, lai varētu labi izslaucīt pelnus.
čaugsturis Maizes krāsns slaukāmā slota, ko sēja saliektu, lai varētu labi izslaucīt pelnus.
tampons Marles vai vates gabals, ko izmanto tīrīšanai, slaucīšanai.
penkātāja Masētāja, laitītāja, braucītāja.
meklēt dzirdīgas ausis meklēt atsaucību.
aizmēzt Mēžot aizvākt, aizslaucīt (mēslus, gružus, netīrumus).
izmēzt Mēžot izvākt, izslaucīt (mēslus, netīrumus).
samēzt Mēžot savirzīt (ko vienkopus, kopā); saslaucīt.
Dodecatheon meadia Mīda ducīte.
pseidomucīns Mucīnam līdzīga viela, atrasta olnīcas cistās.
mucinēmija Mucīns asinīs.
klumbaks Neglīts nenoteikta veida priekšmets; kā nederīgs atlicis koka klucītis.
pabraucīt Neilgu laiku, mazliet braucīt (piemēram, ogu ķekarus, lapas, ziedus).
paslaucīt Neilgu laiku, mazliet slaucīt.
pļorzība Nejaucība.
glizināt Nekārtīgi noslaucīt (netīru galdu) ar lupatu.
liedzīgs Nelabprātīgs, neatsaucīgs.
purifikators Neliela balta linu auduma drāniņa, kuru lieto Eiharistijas laikā, lai noslaucītu biķera malu.
šaufele neliela lāpsta ar uzliektām sānmalām atkritumu, gružu uzslaucīšanai, savākšanai; [liekšķere]{e:56052}; [šķipele]{e:56053}
strīkults Neliels dēlis, ar kuru, gatavojot ķieģeļus, no ķieģeļu kastes tiek noslaucīts liekais māls.
metamais kauliņš neliels kubveida klucītis ar virsmas plaknēs atzīmētiem vērtības punktiem.
kājslauķis Neliels paklājs, režģis apavu, kāju slaucīšanai, tīrīšanai (pie ieejas telpā).
kabatlakatiņš Neliels plāna auduma gabals ar apstrādātām malām deguna, sejas slaucīšanai; kabatlakats.
slotiņa Neliels rīks (piemēram, kādas vielas maisīšanai, uzklāšanai, arī priekšmetu slaucīšanai), kas sastāv no dabisku vai mākslīgu šķiedru, putnu spalvu u. tml. saišķa un (parasti) roktura, kāta.
kabatlakats Neliels, īpaši veidots auduma gabals, ko izmanto, piemēram, deguna, sejas slaucīšanai, tīrīšanai; kabatdrāna, kabatas lakats.
kabatdrāna Neliels, īpaši veidots auduma gabals, ko izmanto, piemēram, deguna, sejas slaucīšanai, tīrīšanai; kabatlakats, kabatas lakats.
kabatas lakats (arī drāna) neliels, īpaši veidots auduma gabals, ko izmanto, piemēram, deguna, sejas slaucīšanai, tīrīšanai; kabatlakats, kabatdrāna.
atdurties (retāk atsisties) kā pret mūri (arī sienu) nerast atsaucību; sastapties ar nepārvaramām grūtībām.
atdurties (retāk atsisties) kā pret sienu (arī mūri) nerast atsaucību; sastapties ar nepārvaramām grūtībām.
atsisties (biežāk atdurties) kā pret sienu (arī mūri) nerast atsaucību; sastapties ar nepārvaramām grūtībām.
atdurties (retāk (at)sisties) kā pret sienu (arī mūri) nerast atsaucību; sastapties ar nepārvaramām grūtībām.
sisties kā pret sienu (arī mūri) nerast atsaucību; sastapties ar. nepārvaramām grūtībām.
pieškains Neslaucīts, pielūžņots.
gruižļots Neslaucīts, piemēslots.
atbraucīties Neviļus, nejauši tikt atbraucītam.
būrītis No dēļiem izgatavota vai koka klucī izdobta neliela putnu mītne.
atbraukas No zara nobraucītas lapas.
apbraucīt Nobraucīt (visapkārt, pa virsu); pavirši novākt (piemēram, ogas).
izbraucīt Nobraucīt, nobraukot sajaukt.
nolapināt Nobraucīt, nolasīt lapas.
nobraucināt Nobraucīt.
nošķibēt Nocirst zarus, nobraucīt lapas.
tracīt Noraut, nogriezt, noslaucīt.
detersija Noslaucīšana; brūču apkopšana.
nobriezt Noslaucīt (ar vienu vēzienu).
nošļaukt Noslaucīt (kaut ko šķidru).
apslaucīt Noslaucīt (visapkārt vai vietumis).
noslaucīties Noslaucīt sevi, sava ķermeņa daļas.
izaslaucīties Noslaucīt sevi.
noblaizīt Noslaucīt, noberzēt, noglāstīt.
izslaucīt Noslaucīt, nosusināt (piemēram, asaras, ūdens lāses).
novīkšīt Noslaucīt, notīrīt.
nosveibināt Noslaucīt.
nosvelbināt Noslaucīt.
nosaslaucīties Noslaucīties.
oski Osku valodas dialektos runājošas senitāļu ciltis (samnīti, sabīņi, lukāni, peligni, marucīni u. c.), kas 2. gt. beigās p. m. ē. - m. ē. sāk. dzīvoja Itālijas centrālajā un D daļā.
pabraucināt Pabraucīt.
pašļaucīt Pabraucīt.
pažīgot Pabraucīt.
pešmullāt Padarīt netīru (piemēram, drānu, slaukot tajā ko netīru); pieslaucīt.
noslauks Paklājiņš pie ārdurvīm kāju noslaucīšanai, "kāju pamesls".
vīšķis Paliels (piemēram, drānas, papīra) kopums, arī (īpaša materiāla) veidojums, ko aptuveni var saņemt saujā un izmantot (kā) slaucīšanai, spodrināšanai, bēršanai; arī šādi izveidots pikucis, piemēram, (kā) aizbāšanai, piepildīšanai; vīkšķis (2).
vīkšķis Paliels (piemēram, drānas, papīra) kopums, arī (īpaša materiāla) veidojums, ko aptuveni var saņemt saujā un izmantot (kā) slaucīšanai, spodrināšanai, bēršanai; arī šādi izveidots pikucis, piemēram, (kā) aizbāšanai, piepildīšanai.
pašļaukāties Pastaipīties, pavārtīties (guļasvietā); pašļaucīties.
gastroalbumoreja Pastiprināta mucīnu sekrēcija kuņģī.
noburzīt Pavirši noslaucīt.
pārvejot pavirši pārslaucīt.
pāršļaukt Pavirši slaucīt, nogludināt, pārvilkt.
piebrucināt Piebraucīt.
pieslaukas Piedarbā ap metienu saslaucītie graudi kopā ar pelavām.
piemēzt Pieslaucīt.
pievajāt Pieslaucīt.
kaņģīzeris Prasts lopu ārsts, rīkļu izslaucītājs.
riebība Pretīgums, riebīgums, nejaucība.
kauliņš Priekšmets galda spēles komplektā (piemēram, plāksnīte, klucītis, simbolisks veidojums).
slauķis Priekšmets, rīks, arī ierīce (kā) slaucīšanai.
pomeļnīks priežu zaru slota maizes krāsns izslaucīšanai.
draskāt Raustīt, plēst; saplosīt (drēbes); braucīt, laitīt.
apslaucīties Refl. --> apslaucīt.
kušņas Rijā labību mētājuot saslaucītas neizkultas pusvārpītes un rodziņas, ko paber cūkām.
putināties Rīkoties (ko) darīt (piemēram, slaucīt, purināt u. tml.), saceļot putekļus.
slota rīks (piemēram, telpu, pagalmu, ielu) slaucīšanai - vienādā virzienā sakārtotu, samērā tievu zaru, arī stiebru saišķis, kurā (parasti) ir iestiprināts kāts.
aprīvēt Rīvējot mazliet noslaucīt, notīrīt (visapkārt vai vietumis).
sabraucināt Sabraucīt.
sabružāt Sabraucīt.
savajāt Sadzīt, saslaucīt.
sačelbt sagrābt (saslaucītus gružus, mēslus).
humāns Saistīts ar atsaucību, sirsnību, cieņu pret cilvēkiem.
sirds (ir) krūtīs saka par atsaucīgu, līdzjūtīgu cilvēku.
zelta sirds saka par cilvēku, kam raksturīga liela sirsnība, atsaucība, labsirdība.
tam ir bieza āda saka par nejūtīgu, nesmalkjūtīgu, neatsaucīgu cilvēku.
ziloņa āda saka par nejūtīgu, nesmalkjūtīgu, neatsaucīgu cilvēku.
atsitas kā zirņi pret sienu (retāk stiklu) saka par vārdiem, rīcību u. tml., kas nerod atsaucību, izpratni, paliek bez panākumiem.
(at)sitas kā zirņi pret sienu (retāk stiklu) saka par vārdiem, rīcību u. tml., kas nerod atsaucību, izpratni, paliek bez panākumiem.
bieza āda saka, ja cilvēks ir nesmalkjūtīgs, nejūtīgs, neatsaucīgs, ja tas neievēro aizrādījumus, pārmetumus.
sirds atsilst Saka, ja cilvēks izjūt cita laipnību, sirsnību, atsaucību.
sirds (arī sirdī) iesilst Saka, ja cilvēks kļūst laipnāks, sirsnīgāks, atsaucīgāks.
sirds atsilst Saka, ja cilvēks kļūst laipnāks, sirsnīgāks, atsaucīgāks.
vārdi krīt auglīgā zemē saka, ja teiktais dziļi ietekmē klausītājus, rod atsaucību.
saskrabēt Sakasīt, saslaucīt kopā.
saskrabīt Sakasīt, saslaucīt kopā.
sašķibīt Salasīt, savākt, apšķīt, nobraucīt.
pasalts Samērā, arī mazliet neiejūtīgs, neatsaucīgs, arī nelaipns.
pavēss Samērā, arī mazliet neiejūtīgs, neatsaucīgs, arī nelaipns.
samentēt Saslaucīt, satīrīt.
saslaukt saslaucīt.
asarveidīgs Savienojumā "asarveidīgās zivis": īsto kaulzivju kārta, kurā ietilpst, piemēram, asaru, lucīšu, zobenzivju dzimtas.
gorodki Sena krievu tautas spēle, kuras dalībnieki, metot no zināma attāluma nūjas, cenšas izsist koka klucīšu figūras.
klodzens Sens atslēgas veids, no koka izgriezts garens koka klucītis.
kloģis Sens atslēgas veids, no koka izgriezts garens koka klucītis.
rokauts Servjete - drānas vai papīra autiņš lūpu noslaucīšanai vai drēbju aizsargāšanai ēdot.
krampis Sīksts, neatsaucīgs cilvēks.
Dodecatheon pulchellum skaistā ducīte.
drašķis Skursteņslaucītājs.
pauska Skursteņslaucītājs.
skurstenskrāpis Skursteņslaucītājs.
skursteņskrāpis Skursteņslaucītājs.
skursteņskrāplis Skursteņslaucītājs.
skursteņslaucis Skursteņslaucītājs.
skursteņslauķis Skursteņslaucītājs.
skursteņtīrītājs Skursteņslaucītājs.
ņercka Slapja, noplīsusi lupata trauku slaucīšanai.
slaucīties Slaucīt (1) sevi, sava ķermeņa daļas.
slaucīties Slaucīt (2) sevi, sava ķermeņa daļas, savu apģērbu.
vejot Slaucīt (ar slotu).
mēzt Slaucīt (netīrumus, gružus), parasti ar slotu.
atslaucīt Slaucīt nost (sānis).
aizslaucīt Slaucīt prom.
atslaucīt Slaucīt šurp.
daslaucīt Slaucīt un pabeigt slaucīt.
gainīt Slaucīt, raust nost (piemēram, sviedrus, asaras).
birstēt Slaucīt, sukāt; tīrīt (ar suku).
viškāt Slaucīt, tīrīt.
slauķēt slaucīt.
svelbināt slaucīt.
krejot Slaucīt.
miezti Slaucīt.
vicāt Slaucīt.
mezātājs Slaucītājs.
slaucis Slaucītājs.
slauķis Slaucītājs.
saslaucīt Slaukot (ar ko), padarīt (to), parasti ļoti, viscaur, netīru; arī pieslaucīt (3).
slaukāmais Slauķis; drāna vai rīks slaucīšanai.
požogs slota garā kātā maizes krāsns izslaucīšanai.
pamalis Slota krāsns izslaucīšanai (pirms maizes cepšanas).
pažaga Slota krāsns slaucīšanai, parasti no žagariem ar visām lapām vai skujām.
purene Slota pagalma slaucīšanai.
dvielis Šaurs, pagarš (parasti linu, kokvilnas) auduma izstrādājums (ķermeņa vai tā daļu, arī trauku) slaucīšanai.
šļaukāties Šļaucīties (1).
šļaukāties Šļaucīties (2).
klucaiņš Tāds (audums, adījums), kura raksts atgādina klucīšus.
galdaiņš Tāds (audums), kura raksts atgādina galdiņus, klucīšus.
bezsirdīgs Tāds (cilvēks), kas nejūt līdzi citiem; cietsirdīgs, neatsaucīgs.
šaursirdīgs Tāds, kam trūkst iejūtības (pret citiem); bezjūtīgs, vienaldzīgs, neatsaucīgs.
remdens Tāds, kam trūkst pietiekamas aktivitātes, degsmes darbībā; arī samērā vienaldzīgs, neatsaucīgs.
pretimnākošs Tāds, kas ir atsaucīgs, izpalīdzīgs (kādam); tāds, kas atbalsta (kādu).
atvērts Tāds, kas ir pieejams, atsaucīgs, saprotošs, ieinteresēts notiekošajā.
ļepete Tāds, kas mīl staigāt ar neslaucītu degunu.
salts Tāds, kas nepakļaujas jūtām; neiejūtīgs, neatsaucīgs, arī nelaipns; auksts (5).
auksts Tāds, kas nepakļaujas jūtām; neiejūtīgs, neatsaucīgs, arī nelaipns.
pieejams Tāds, kas viegli veido saikni ar citiem, ir atsaucīgs, izpalīdzīgs, arī atklāts.
slaukāms Tāds, ko lieto (kā) slaucīšanai.
humāns Tāds, kura attieksmē pret citiem cilvēkiem izpaužas atsaucība, sirsnība, cieņa; cilvēcīgs.
cilvēcīgs Tāds, kura attieksmē pret citiem cilvēkiem izpaužas atsaucība, sirsnība, cieņa; labsirdīgs, līdzjūtīgs; arī humāns.
humāns Tāds, kurā izpaužas atsaucība, sirsnība, cieņa pret cilvēkiem.
cilvēcīgs Tāds, kurā izpaužas atsaucība, sirsnība, cieņa.
draudzīgs Tāds, kurā izpaužas draudzība, arī labvēlība, atsaucība.
jauks Tāds, kurā izpaužas labvēlība, atsaucība; labs.
saslaukas Tas (parasti gruži, atkritumi, atliekas), kas ir saslaucīts kopā.
cilvēks Tas, kas ir atsaucīgs, izpalīdzīgs, labsirdīgs.
izslaukas Tas, kas ir izslaucīts (no kurienes, kur u. tml.); saslaukas.
našļi Tas, kas sanests, saslaucīts.
slaukāms Tas, ko lieto (kā) slaucīšanai; slauķis.
dora Tauku "actiņa", bedrīte biezputrai viducī.
dore Tauku "actiņa", bedrīte biezputrai viducī.
sasaslaucīties Tiekot izmantotam slaucīšanai, kļūt netīram.
bukuris Tieva gara nūja ar klucīti galā zivju sadzīšanai tīklā pirms tā izvilkšanas; stūmeklis.
uzbraucīties Tikt (nejauši) uzbraucītam; uzrotīties.
izslaucīties Tikt izslaucītam (1).
izslaucīties Tikt izslaucītam (2).
rīkdrāna Trauku lupata; lupata darbarīku noslaucīšanai, rīklupata.
atbraukas Uz nobraucīta puķu kāta palikusi lapa.
uzmaut Uzbraucīt, uzlocīt, atlocīt.
sašļaucīt uzbraucīt.
uzbraunīt Uzbraucīt.
uzņemt Uzmazgāt, uzslaucīt.
dzēšana Uzrakstītā vai uzzīmētā norīvēšana vai noslaucīšana.
saslaucīt Uzslaucīt (izlijušu, izlietu šķidrumu).
kārmeklis uzslaucīti, mitri netīrumi.
viķelēt Viegli, virspusēji noslaucīt.
mucinogēns Viela, no kuras veidojas mucīns.
atsaucība Vispārināta īpašība --> atsaucīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
atsaucība Vispārināta īpašība --> atsaucīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
kanģerēt Zirgus ārstēt, it īpaši zirgam ar birsti rīkli slaucīt, tīrīt.
kaņģēt Zirgus ārstēt, it īpaši zirgam ar birsti rīkli slaucīt, tīrīt.
kaņģierēt Zirgus ārstēt, it īpaši zirgam ar birsti rīkli slaucīt, tīrīt.

Citās vārdnīcās nav šķirkļa ucī.