Paplašinātā meklēšana
Meklējam ticīgs.
Atrasts vārdos (29):
- ticīgs:1
- atticīgs:1
- ieticīgs:1
- izticīgs:1
- neticīgs:1
- paticīgs:1
- saticīgs:1
- uzticīgs:1
- īstticīgs:1
- labticīgs:1
- lētticīgs:1
- māņticīgs:1
- mazticīgs:1
- pārticīgs:1
- pieticīgs:1
- vecticīgs:1
- dievticīgs:1
- izpaticīgs:1
- ļaunticīgs:1
- nepaticīgs:1
- nesaticīgs:1
- neuzticīgs:1
- svešticīgs:1
- katoļticīgs:1
- luterticīgs:1
- nepieticīgs:1
- pašuzticīgs:1
- pareizticīgs:1
- pašpieticīgs:1
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (145):
- nepretenciozs Atturīgs, pieticīgs.
- bērnišķīgs Bezrūpīgs, nenopietns (cilvēks); naivs, lētticīgs, arī muļķīgs (cilvēks).
- bērnišķs Bezrūpīgs, nenopietns (cilvēks); naivs, lētticīgs, arī muļķīgs (cilvēks).
- Tobits Bībelē, Vecajā Derībā, Tobita grāmatas varonis no Naftaļa cilts, kas palika uzticīgs Dievam arī tad, kad visa cilts no Dieva novērsās.
- vientiesis Cilvēks, kam trūkst dzīves pieredzes, cilvēks, kam ir vienkāršota, primitīva kādu parādību, apstākļu uztvere un izpratne; arī cilvēks, kas uzticas bez pietiekama pamatojuma; arī naivs, lētticīgs cilvēks.
- naivs Cilvēks, kam trūkst dzīves pieredzes, cilvēks, kam ir vienkāršota, primitīva kādu parādību, apstākļu uztvere un izpratne; dabiski vienkāršs, nemākslots, arī vientiesīgs, lētticīgs cilvēks.
- krāpnieks Cilvēks, kas ir neuzticīgs (attiecībās, laulības dzīvē).
- patriots Cilvēks, kas mīl savu dzimteni, tautu, ir uzticīgs savai dzimtenei, tautai, pašaizliedzīgi darbojas to labā.
- paladīns cilvēks, kas uzticīgs noteiktai idejai, darbībai vai personai.
- ticīgs Čakls, darbīgs, kārtīgs; arī tikumīgs, uzticīgs; ticis.
- mahrs Dāvana (nauda vai manta), kuru Islāmticīgs līgavainis dod līgavai, lai viņu laulība būtu likumīga.
- dievvārdnieks Dievticīgs cilvēks, kas cītīgi apmeklē dievkalpojumus, lasa reliģiska satura grāmatas.
- dievīgs Dievticīgs.
- atticīgs Diezgan, pietiekami; pieticīgs.
- kollēģiāls Draudzīgs, saticīgs, kollēģijai piederīgs.
- dzalkstis Dusmīgs, nikns, nesaticīgs cilvēks.
- bhakts Ezoterismā cilvēks, kurš pielūdz Dievu, uzticīgs tā sekotājs.
- flagelants Fanātiski ticīgs askēts (13.-15. gs. Rietumeiropā), kas aicināja uz paššaustīšanos, lai "kristīšanā ar asinīm" izpirktu grēkus.
- cogans Iedomīgs, spītīgs un nesaticīgs cilvēks, kurš ir augstās domās par sevi.
- boķis Īgns, dusmīgs, ķildīgs, nesaticīgs cilvēks.
- čabiņš Kāds, kas ir vieglprātīgs, lētticīgs.
- eglis Kašķīgs, nesaticīgs cilvēks.
- nonieks Kaut kas ļoti niecīgs, pieticīgs (par apģērbu).
- koslapu kazuarīns kazuarīnu suga ("Casuarina equisetifolia"), ko Austrālijā audzē smiltāju nostiprināšanai, pieticīgs augs, kas ātri aug un sasniedz 20 m garumu un līdz 70 cm resnumu; Austrālijas dzelzskoks.
- Bress Ķeltu (vēst. Īrija) mitoloģijā - fomoru valdnieks, kas bijis ļoti neviesmīlīgs un nesaticīgs, atklājis cilvēkiem zemes apstrādāšanas noslēpumus, mācījis art un sēt.
- kaseklis Ķildīgs, nesaticīgs cilvēks; kasīklis.
- kaška Ķildīgs, nesaticīgs cilvēks; kasīklis.
- kaslis Ķildīgs, nesaticīgs cilvēks; kasīklis.
- kašūklis Ķildīgs, nesaticīgs cilvēks; kasīklis.
- ecētava Ķildīgs, nesaticīgs cilvēks.
- ecēža Ķildīgs, nesaticīgs cilvēks.
- ecēžas Ķildīgs, nesaticīgs cilvēks.
- ēslis Ķildīgs, nesaticīgs cilvēks.
- ieska Ķildīgs, nesaticīgs cilvēks.
- āzīgs Ķildīgs, nesaticīgs.
- ecīgs Ķildīgs, nesaticīgs.
- naidīgs Ķildīgs, nesaticīgs.
- kaseklīgs Ķildīgs, strīdīgs, arī nesaticīgs.
- kašķīgs Ķildīgs, strīdīgs; arī nesaticīgs.
- lētins Labticīgs, gatavs, piekrītošs.
- bona fide labticīgs.
- afabls Laipns, saticīgs.
- lēkans Lētticīgs, naivs, tāds, kas ātri notic cita teiktajam vai solītajam.
- koleģiāls Lietišķi draudzīgs, saticīgs.
- mānis Māņticīgs ieradums.
- skonīgs māņticīgs.
- mazbijīgs Mazticīgs.
- misticists Misticisma piekritējs; cilvēks, kas tic mistikai, pārdabiskiem spēkiem, noslēpumainiem, mīklainiem brīnumiem; māņticīgs cilvēks.
- antiņš Naivs, lētticīgs, arī vientiesīgs cilvēks.
- frondists Neapmierināts, nesaticīgs cilvēks.
- alkata Nepieticīgs, nesātīgs cilvēks; rīma.
- cobiķis Nesaticīgs cilvēks.
- ērce Nesaticīgs cilvēks.
- skrāpsns nesaticīgs, dusmīgs.
- ercens Nesaticīgs, ķildīgs cilvēks (parasti bērns, pusaudzis).
- nedabis Nesaticīgs, ķildīgs cilvēks.
- plēsnis Nesaticīgs, ķildīgs cilvēks.
- suseklis Nesaticīgs, ķildīgs cilvēks.
- puntūzis Nesaticīgs, ķildīgs puika.
- velns Nesaticīgs, ļauns cilvēks; arī ass, nepakļāvīgs, enerģisks cilvēks.
- brajāks Nesaticīgs, ļauns cilvēks.
- nejaucīgs Nesaticīgs, naidīgs, ļauns; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- nesalīdzīgs Nesaticīgs, nesaderīgs.
- šķirīgs nesaticīgs.
- nesadarīgs Nesaticīgs.
- tasna Neticīgs cilvēks, nerīža.
- nevērns Neuzticams; neuzticīgs.
- neuzticīgi Neuzticīgs (3).
- takāls Neuzticīgs vīrs.
- ļaundomīgs Neuzticīgs, tāds, kas citiem neuzticas.
- perfīds Neuzticīgs, viltīgs; arī nodevīgs.
- atkritīgs Neuzticīgs.
- kučkurlops Nevaldām, lētticīgs vientiesis, īsts lops.
- idejisks Noteiktām idejām uzticīgs; tāds, kas aktīvi cīnās par savām idejām.
- vargāns Ņaudētājs; nesaticīgs, ķildīgs cilvēks; bērns, kas raud, trokšņo, skaļi, nemierīgi izturas, uzvedas.
- piecietīgs Panesīgs, pieticīgs.
- krievinieks Pareizticīgs latvietis.
- īstticīgs Pareizticīgs.
- tūdaliņš Pārspīlēti pieticīgs, bailīgs latvietis.
- abstemijs Pieticīgs cilvēks; cilvēks, kas neieredz vīnu.
- modests Pieticīgs, mērens, tikumīgs.
- rimtīgs Pieticīgs, necils, izturīgs, rimts.
- neizlepis Pieticīgs.
- neizlutis Pieticīgs.
- pietiecīgs Pieticīgs.
- bašķis Pļāpa, māņticīgs cilvēks.
- neiro- Salikteņa daļa ar nozīmi 'nervu' vai 'uz nervu sistēmu un tās slimībām atticīgs'.
- saderīgs Saticīgs, arī miermīlīgs.
- miermīlīgs Saticīgs, draudzīgs, arī rāms (par cilvēku).
- miermīlis Saticīgs, draudzīgs, arī rāms cilvēks.
- mierīgs Saticīgs, draudzīgs.
- sadienīgs Saticīgs, draudzīgs.
- apgājīgs Saticīgs, laipns, sabiedrisks.
- ielīdzīgs Saticīgs, miermīlīgs.
- mierprātīgs Saticīgs, miermīlīgs.
- apietīgs Saticīgs, sabiedrisks.
- salīdzīgs Saticīgs, saderīgs.
- spartisks Stingrs, noteikts; arī vienkāršs, pieticīgs.
- pusvientiesis tāds cilvēks, kas ir daļēji vientiesīgs, naivs, lētticīgs.
- smags Tāds, ar kuru ir grūti veidot kontaktu, saikni (par cilvēkiem); arī nesaticīgs, ķildīgs; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības (parasti par raksturu).
- raganīgs Tāds, kam ir slikts raksturs; nesaticīgs; ļauns.
- vienkāršs Tāds, kam nav izcilības, vēriena, plašuma, arī greznuma; arī pieticīgs (3).
- vientiesīgs Tāds, kam trūkst dzīves pieredzes, tāds, kam ir vienkāršota, primitīva kādu parādību, apstākļu uztvere un izpratne; arī tāds, kas uzticas bez pietiekama pamatojuma; arī naivs (1), lētticīgs.
- ķildīgs Tāds, kas bieži ķildojas; strīdīgs; nesaticīgs.
- lojālists Tāds, kas ir lojāls, respektē, ir uzticīgs un uzticams; valdnieka un pastāvošās valdības atbalstītājs.
- pašpieticīgs Tāds, kas ir pieticīgs savos mērķos, vēlmēs u. tml.
- burīgs Tāds, kas nodarbojas ar buršanu, kas tic burvjiem; māņticīgs.
- laulības pārkāpējs tas, kas kļuvis neuzticīgs.
- verns Uzticams, uzticīgs, drošs.
- pataisns Uzticams, uzticīgs.
- kveksis Uzticīgs un pacietīgs kalps.
- fidēls Uzticīgs, uzticams; jautrs.
- izticīgs Uzticīgs.
- blāgs Vājš, slikts, sirdīgs, nesaticīgs.
- frugāls vienkāršs, pieticīgs.
- dievadots cilvēks vientiesīgs, panaivs, lētticīgs cilvēks.
- vieglais Vientiesīgs, panaivs, lētticīgs cilvēks.
- izpaticība Vispārināta īpašība --> izpaticīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- labticība Vispārināta īpašība --> labticīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- labticīgums Vispārināta īpašība --> labticīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- lētticība Vispārināta īpašība --> lētticīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- lētticīgums Vispārināta īpašība --> lētticīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- māņticīgums Vispārināta īpašība --> māņticīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- mazticība Vispārināta īpašība --> mazticīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- mazticība Vispārināta īpašība --> mazticīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nesaticīgums Vispārināta īpašība --> nesaticīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; nesaticība.
- nesaticība Vispārināta īpašība --> nesaticīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- neticīgums Vispārināta īpašība --> neticīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; neticība (1).
- neticība Vispārināta īpašība --> neticīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- neticīgums Vispārināta īpašība --> neticīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; neticība (2).
- neticība Vispārināta īpašība --> neticīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- neuzticīgums Vispārināta īpašība --> neuzticīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pašpieticība Vispārināta īpašība --> pašpieticīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pieticība vispārināta īpašība --> pieticīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pieticība vispārināta īpašība --> pieticīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pieticība vispārināta īpašība --> pieticīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pieticība vispārināta īpašība --> pieticīgs (4), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pieticīgums Vispārināta īpašība --> pieticīgs(1), šīs īpašības konkrēta izpausme; pieticība (1).
- pieticīgums Vispārināta īpašība --> pieticīgs(2), šīs īpašības konkrēta izpausme; pieticība (2).
- pieticīgums Vispārināta īpašība --> pieticīgs(3), šīs īpašības konkrēta izpausme; pieticība (3).
- pieticīgums Vispārināta īpašība --> pieticīgs(4), šīs īpašības konkrēta izpausme; pieticība (4).
- saticīgums Vispārināta īpašība --> saticīgs, šīs īpašības konkrētu izpausme; saticība.
- ticīgums Vispārināta īpašība --> ticīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- uzticība Vispārināta īpašība --> uzticīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- uzticīgums Vispārināta īpašība --> uzticīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
ticīgs citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV
MEV