Paplašinātā meklēšana

Meklējam tene.

Atrasts vārdos (509):

Vārdu savienojumos nav.

Atrasts skaidrojumos (1909):

ubliētes "Aizmirstenes", apakšzemes cietumi, kur ieslodzīja uz mūžu notiesātos, it sevišķi Francijā, Valoa laikos.
Laxdienen 1280. g. dokumentos minēta apdzīvota vieta, ko saista ar Lagzdīnes pilskalnu Ventspils novada Piltenes pagastā.
arķebuze 16. gs. šautene ar garu stobru, ko šaujot atbalstīja uz pleca.
arķebuzs 16. gs. šautene ar garu stobru, ko šaujot atbalstīja uz pleca.
Teņņu strauts Abavas kreisā krasta pieteka Kandavas pagastā; lejtecē Mustenes strauts; augštecē Mūkošstrauts
Dranda Abula kreisā krasta pieteka Smiltenes novadā, garums - 11 km; Lambupīte
Nigra Abula kreisā krasta pieteka Smiltenes un Valmieras novadā, garums - 25 km, kritums - 147 m; Blomupe; Labsne; Labzna; Lābzna
Lisa Abula kreisā krasta pieteka Valmieras novadā, augštece Cēsu un Smiltenes novadā, garums - 32 km, kritums - 124 m, sākas Vidzemes augstienes Mežoles paugurainē
Puju strauts Abula labā krasta pieteka Smiltenes novada Launkalnes pagsatā
Nārvelis Abula labā krasta pieteka, Smiltenes un Valmieras novada robežupe, iztek no Slīpju ezera, garums - 10 km; Narvele; Narvelis; Karvelis
Šilonena Acteku (Centrālamerika) mitoloģijā - kukurūzas dieviete, kas tika attēlota kā dzeltensarkanās drānās tērpusies meitene
Actlana Acteku dzimtene, no kurienes dievs Uicilopočtli viņus esot aizvedis uz Meksikas centrālo daļu; vārds "acteki" nozīmē - "Actlanas ļaudis"
koraļļu adatene adateņu dzimtas sēņu suga ("Hericium coralloides"), sniegbalta, uz trūdošas koksnes augoša adatene, Latvijā reti sastopama, saudzējama
Litenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Litenes pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Stāmerienes pagastā
Džūkstes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Džūkstes pagastā iekļauta daļa pirmskara Lestenes pagasta, savukārt neliela pirmskara Džūkstes pagasta teritorija pievienota Jaunbērzes pagastam
Irlavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Grnču un Struteles pagasta teritorijas, savukārt neliela daļa pirmskara Irlavas pagasta teritorijas pievienota tagadējam Lestenes, Viesatu, Degoles un Jaunsātu pagastam
Plāņu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Trikātas pagasta teritorijas, savukārt neliela daļa pirmskara Plāņu pagasta teritorijas pievienota tagadējam Smiltenes novada Bilskas pagastam
Launkalnes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta liela daļa pirmskara Smiltenes un daļa Raunas pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Launkalnes pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Brantu pagastā
Lestenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta neliela daļa pirmskara Irlavas pagasta teritorijas, bet daļa pirmskara Lestenes pagasta teritorijas pievienota tagadējam Džūkstes un Degoles pagastam
Zentenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta pirmskara Zentenes pagasta lielākā daļa (izņemot Balgales apkaimi, kas iekļauta Talsu novadā) un bijušā Dzirciema pagasta austrumu daļa
Ziru pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastam pievienota daļa bijušā Ēdoles pagasta teritorijas (Tērandes apkaime), neliela platība no bijušā Zūru pagasta un bijušā Piltenes pagasta teritorija Ventas kreisajā krastā
Bilskas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastam pievienota daļa pirmskara Birzuļu pagasta teritorijas un neliela daļa no pirmskara Smiltenes, Plāņu un Cirgaļu pagasta teritorijas, savukārt neliela pirmskara Bilskas pagasta teritorijas daļa iekļauta Smiltenes pagastā
Svitenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Svitenes pagastam pievienota neliela daļa Rundāles pagasta, savukārt Svitenes pagasta ziemeļu daļa iekļauta Viesturu pagastā
Blomes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā tagadējā Blomes pagastam pievienota daļa pirmskara Smiltenes pagasta teritorijas
Ugāles pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā tagadējā Ugāles pagastā iekļauta daļa bijušā Puzes, Piltenes un Zlēku pagasta teritorijas, savukārt bijušā Ugāles pagasta austrumu daļa pievienota tagadējam Usmas pagastam
Cotoneaster praceox agrā klintene
vušķine Aitene - parasta, brūnpelēkas krāsas ēdama lapiņsēne
lycopsis Aitenes
altenieši Aizkraukles novada Seces pagasta apdzīvotās vietas "Altene" iedzīvotāji
Veclaicene Aizsargājamo ainavu apvidus, atrodas Smiltenes novada Apes pagastā un Alūksnes novada Jaunlaicenes, Mārkalnes, Veclaicenes un Ziemeru pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 20892 ha, aizņem gandrīz visu Alūksnes augstienes Veclaicenes pauguraini, Vaidavas pazeminājuma ziemeļu malu un Ziemeļvidzemes (Tālavas) augstienes Trapenes līdzenuma ziemeļaustrumu daļu, izveidots, lai saglabātu un aizsargātu Ziemeļvidzemes ainavas, kurās pārstāvēti visi galvenie salveida augstieņu glaciālo reljefa tipi un dažādi nogulumi, liela absolūto augstumu amplitūda - no 81 m vjl. (Vaidavas ielejā) līdz 271,5 m vjl. (Dēliņkalns)
Skaistkalnes karsta kritenes aizsargājams ģeoloģiskais objekts Vecumnieku novada Skaistkalnes pagastā, aizsargājamā teritorija 42,4 ha, apaļas karsta kritenes ar stāvām sienā 1-6 m diametrā, dažkārt 10-15 m
Jerķene Akmeņupītes (Jurgupes labās satekupes) nosaukums tās augštecē, Tukuma novada Zentenes pagastā
Alusdarītavas ezers Aldaru ezers Smiltenes novada Drustu pagastā
Altona Altenes muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Seces pagasta teritorijā
Amalienhof Amalijas muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Piltenes pagasta teritorijā
rata cepure apaļa platmale; ratenīca, ratene
Landze apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Ventspils novada Piltenes pagastā
Svitene apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novadā (2009.-2021. g. Rundāles novadā, 1990.-2009. g. Bauskas rajonā) 19 km no Bauskas, izveidojusies bijušās muižas "Schwitten" teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums Švitene
Trapene apdzīvota vieta (lielciems) Smiltenes novadā (2009.-2021. g. Apes novadā, 1957.-2009. g. Alūksnes rajonā, 1950.-1956. g. Apes rajonā, 1785.-1949. g. Valkas apriņķī) 32 km no Alūksnes, izveidojusies bijušās Bormaņu muižas teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums - Bormaņi
Gaujiena apdzīvota vieta (lielciems) Smiltenes novadā (2009.-2021. g. Apes novadā, 1957.-2009. g. Alūksnes rajonā, 1950.-1957. g. Apes rajonā, līdz 1949. g. Valkas apriņķī) 52 km no Alūksnes, izveidojusies bijušās muižas "Adsel" teritorijā, pagasta centrs, pirmoreiz minēta Novgorodas Laika grāmatā 1111. gadā kā Atzele
Rauna apdzīvota vieta (lielciems) Smiltenes novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1990.-2009. Cēsu rajonā) 23 km no Cēsīm, pagasta centrs; bijušais nosaukums - Raunas pilsmuiža; pilsētas tiesības no 14. gs. līdz Ziemeļu karam (1700.-1721. g.)
Drusti apdzīvota vieta (lielciems) Smiltenes novadā (2009.-2021. g. Raunas novadā, 1950.-2009. g. Cēsu rajonā) 42 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās Vecdrustu muižas ("Alt-Drostenhof") teritorijā, pagasta centrs
Kalnamuiža apdzīvota vieta (lielciems) Smiltenes novadā (līdz 2009. g. - Valkas rajonā) 40 km no Valkas un 2 km no Smiltenes, izveidojusies bijušās Smiltenes muižas "Smilten" teritorijā, Smiltenes pagasta administratīvais centrs
Palsmane apdzīvota vieta (lielciems) Smiltenes novadā (līdz 2009. g. - Valkas rajonā) 72 km no Valkas un 23 km no Smiltenes, izveidojusies bijušās muižas "Palzmar" teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums Palsmanis
Variņi apdzīvota vieta (lielciems) Smiltenes novadā (līdz 2009. g. - Valkas rajonā) 75 km no Valkas, pagasta centrs
Aurava apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Litenes pagastā
Kordona apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Litenes pagastā
Lešķi apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Litenes pagastā
Vārpiņas apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Litenes pagastā
Zāģernieki apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Litenes pagastā
Silenieki apdzīvota vieta (mazciems) Litenes pagastā
Jaunā muiža apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Apes pagastā
Roņi apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Bilskas pagastā
Ruikas apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Bilskas pagastā
Džindžas apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Bilskas pagastā; Džindzas
Drandi apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Blomes pagastā
Jeberi apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Blomes pagastā
Lembis apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Brantu pagastā
Žīguri apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Brantu pagastā
Dūķi apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Drustu pagastā
Auļukalns apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Drustu pagastā, tāda paša nosaukuma ezera ziemeļu krastā, izveidojusies bijušās muižas "Aulenberg" teritorijā
Bindes apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Grundzāles pagastā
Lamsteri apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Grundzāles pagastā
Mārci apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Grundzāles pagastā
Grundzāles muiža apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Grundzāles pagastā
Ozoliņi apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Grundzāles pagastā
Rudaci apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Grundzāles pagastā
Krūklanti apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Launkalnes pagastā
Liedulieši apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Launkalnes pagastā
Prāmnieki apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Launkalnes pagastā
Rauziņa apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Launkalnes pagastā
Ruņģi apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Launkalnes pagastā
Vārniņas apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Launkalnes pagastā
Mačāni apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Palsmanes pagastā
Mālejas apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Palsmanes pagastā
Pūķi apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Palsmanes pagastā
Bormaņi apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Raunas pagastā
Kauliņi apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Raunas pagastā
Klinči apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Raunas pagastā
Grotūzis apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Smiltenes pagastā
Jaunbilska apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Smiltenes pagastā
Lūķi apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Smiltenes pagastā
Mācītājmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Smiltenes pagastā
Kuļķi apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Variņu pagastā
Lazdiņi apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Variņu pagastā
Lindes apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Variņu pagastā
Varicēni apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes pagastā
Tīrumi apdzīvota vieta (mazciems) Svitenes pagastā
Virsīte apdzīvota vieta (mazciems) Svitenes pagastā
Blāzma apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Lestenes pagastā
Burtnieki apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Lestenes pagastā
Mariņmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Lestenes pagastā
Bazāni apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Zentenes pagastā
Dumpiete apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Zentenes pagastā
Dzirciems apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Zentenes pagastā
Rindzele apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Zentenes pagastā
Zūru mežniecība apdzīvota vieta (mazciems) Ventspils novada Piltenes pagastā
Ūdrande apdzīvota vieta (mazciems) Ventspils novada Piltenes pagastā
Skujenieki apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Litenes pagastā
Peļļi apdzīvota vieta (skrajciems) Smilltenes novada Apes pagastā
Dauškāni apdzīvota vieta (skrajciems) Smiltenes novada Apes pagastā
Kalpaki apdzīvota vieta (skrajciems) Smiltenes novada Apes pagastā
Biksēja apdzīvota vieta (skrajciems) Smiltenes novada Blomes pagastā
Jāņmuiža apdzīvota vieta (skrajciems) Smiltenes novada Blomes pagastā
Kaiberis apdzīvota vieta (skrajciems) Smiltenes novada Blomes pagastā
Purēnieši apdzīvota vieta (skrajciems) Smiltenes novada Blomes pagastā
Jaundrusti apdzīvota vieta (skrajciems) Smiltenes novada Drustu pagastā
Zvārtava apdzīvota vieta (skrajciems) Smiltenes novada Gaujienas pagastā (2010.-2021. g. Apes novadā, 1967.-2009. g. Alūksnes rajonā, 1949. -1967. Valkas rajonā, līdz 1949. g. Valkas apriņķī) 30 km no Apes
Bemberi apdzīvota vieta (skrajciems) Smiltenes novada Grundzāles pagastā
Caunes apdzīvota vieta (skrajciems) Smiltenes novada Grundzāles pagastā
Kalējiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Smiltenes novada Grundzāles pagastā
Dāmi apdzīvota vieta (skrajciems) Smiltenes novada Launkalnes pagastā
Kainaiži apdzīvota vieta (skrajciems) Smiltenes novada Launkalnes pagastā
Cepļi apdzīvota vieta (skrajciems) Smiltenes novada Palsmanes pagastā
Kļavaisi apdzīvota vieta (skrajciems) Smiltenes novada Palsmanes pagastā
Lankaskalns apdzīvota vieta (skrajciems) Smiltenes novada Palsmanes pagastā
Grošļi apdzīvota vieta (skrajciems) Smiltenes novada Variņu pagastā
Ķempes apdzīvota vieta (skrajciems) Smiltenes novada Variņu pagastā
Ķeņģi apdzīvota vieta (skrajciems) Smiltenes novada Variņu pagastā
Rudbārži apdzīvota vieta (skrajciems) Smiltenes novada Variņu pagastā
Ūdrupe apdzīvota vieta (skrajciems) Smiltenes novada Variņu pagastā
Bindi apdzīvota vieta (skrajciems) Smiltenes novada Virešu pagastā
Randati apdzīvota vieta (skrajciems) Smiltenes novada Virešu pagastā
Lūkalni apdzīvota vieta (skrajciems) Smiltenes pagastā
Jaunpļavas apdzīvota vieta (skrajciems) Tukuma novada Zentenes pagastā
Gārzde apdzīvota vieta (skrajciems) Ventspils novada Piltenes pagastā
Karaļciems apdzīvota vieta (skrajciems) Ventspils novada Piltenes pagastā
Lagzdiena apdzīvota vieta (skrajciems) Ventspils novada Piltenes pagastā
Saltupi apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Smiltenes novada Launkalnes pagastā
Ilgas apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Smiltenes novada Smiltenes pagastā
Kamaldiņa apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Smiltenes novada Smiltenes pagastā
Launkalne apdzīvota vieta (vidējciems) Smiltenes novadā (1950.-2009. g. Valkas rajonā, līdz 1949. g. Cēsu apriņķī) 74 km no Valkas, izveidojusies bijušās muižas "Launekaln" teritorijā, pagasta centrs
Grundzāle apdzīvota vieta (vidējciems) Smiltenes novadā (1960.-2009. g. Valkas rajonā) 65 km no Valkas, saukta arī Dzeņi, pagasta centrs
Vireši apdzīvota vieta (vidējciems) Smiltenes novadā (2009.-2021. g. Apes novadā, 1958.-2009. g. Alūksnes rajonā, 1950.-1958. Apes rajonā) 48 km no Alūksnes, pagasta centrs, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1224. gadā
Bilska apdzīvota vieta (vidējciems) Smiltenes novadā (līdz 2009. g. Valkas rajonā) 10 km no Smiltenes un 34 km no Valkas, pagasta centrs, pirmās ziņas par muižu no 1683. g.
Branti apdzīvota vieta (vidējciems) Smiltenes novadā 14 km no Smiltenes, izveidojušies bijušās Brantu muižas ("Horstenhof") teritorijā, pagasta centrs
Lobērģi apdzīvota vieta (vidējciems) Smiltenes novada Bilskas pagastā
Zeltiņi apdzīvota vieta (vidējciems) Smiltenes novada Bilskas pagastā
Mēri apdzīvota vieta (vidējciems) Smiltenes novada Bilskas pagastā; bijušie nosaukumi - Mēris, padomju laikā arī Birzuļi
Vidzeme apdzīvota vieta (vidējciems) Smiltenes novada Brantu pagastā
Dārzciems apdzīvota vieta (vidējciems) Smiltenes novada Gaujienas pagastā
Vizla apdzīvota vieta (vidējciems) Smiltenes novada Grundzāles pagastā
Aumeisteri apdzīvota vieta (vidējciems) Smiltenes novada Grundzāles pagastā 25 km no Smiltenes, izveidojusies bijušās muižas "Serbigal" teritorijā; bijušais nosaukums - Aumeisteris, sarunvalodā dažkārt - Aumeistari
Silva apdzīvota vieta (vidējciems) Smiltenes novada Launkalnes pagastā
Rauza apdzīvota vieta (vidējciems) Smiltenes novada Palsmanes pagastā
Brutuļi apdzīvota vieta (vidējciems) Smiltenes novada Smiltenes pagastā
Blome apdzīvota vieta (vidējciems) Smiltenes novadā, 8 km no Smiltenes, pagasta centrs
Lestene apdzīvota vieta (vidējciems) Tukuma novadā 26 km no Tukuma, izveidojusies bijušās Lestenes muižas teritorijā, pagasta centrs
Pārkalnes apdzīvota vieta (viensēta un ugunsnovērošanas tornis) Smiltenes pagastā pie Bilskas pagasta robežas
Akmeņrūči apdzīvota vieta Gulbenes novada Litenes pagastā
Aurova apdzīvota vieta Gulbenes novada Litenes pagastā
Balfūra apdzīvota vieta Kanādā, Britu Kolumbijas dienvidaustrumu daļā, Kūtenejas upes un Kūtenejas ezera krastā
Ribačija apdzīvota vieta Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, Kuršu kāpās, dibināta kā Rositenes pils 1372. g.
Jaunroze apdzīvota vieta tagadējā Smiltenes novada Apes pilsētā, kas līdz 1956. g. bija atsevišķa apdzīvota vieta
bizene Apkārts skrējēja meitene
sprincelīte Apzīmējums mazai meitenei
lolita Apzīmējums pusaugu meitenei, kurai ir attiecības ar krietni vecāku vīrieti; nepilngadīga pieaugušu vīriešu pavedinātāja
vizuliņš ar spīguļiem izšūts meitenes vainags
karotne Ārstniecības karotene - karoteņu suga ("Cochlearia officinalis")
Gratiola officinalis ārstniecības rūgtene
ksantoparmēlija askuķērpju klases parmēliju dzimtas ģints ("Xanthoparmelia"), kas pēdējā laikā nodalīta no parmēlijām; Latvijā konstatētas 4 sugas, laponis lapveidīgs, dzeltenzaļš vai dzeltenīgs (krāsa var stipri mainīties atkarībā no augtenes)
stēvija Asteru dzimtas Dienvidamerikas augs (dzimtene - Paragvaja), kas pasaulē iemantojis slavu kā dabisks saldinātājs ar mazu kaloriju daudzumu, Latvijā audzē kā istabas augu vai siltumnīcās
pakase Atmatene
šampiņjons Atmatene
agaricales Atmatenes - bazīdijsēņu nodalījuma himēnijsēņu klases holobazīdijsēņu apakšklases rinda
agaricus Atmatenes - himēnijsēņu klases atmateņu rindas atmateņu dzimtas ģints
Smiltenes viduslaiku pils atradās Smiltenes pagastā, bijušās Smiltenes muižas centrā, Livonijas kara laikā vairākkārt ieņēma un postīja krievu karaspēks, bet atjaunota un pastāvēja vēl 17. gs., taču izbūvējot blakus Smiltenes muižas centrā, tā pamesta novārtā un pakāpeniski sabrukusi, padomju laikā pagalmā ierīkotas Smiltenes tehnikuma mehāniskās datrbnīcas, uzceltas siltumnīcas u. c. saimnieciska rakstura būves
atraitene Atraitne; atreitene
Svitenes muiža atrodas Bauskas novada Svitenes pagastā, apbūve kompleksā ietilpst pils, kalpu dzīvojamā un saimniecības ēka, dārznieka māja, klēts, vējdzirnavas, kapliča un parks; kopš 1920. g. pilī atrodas Svietenes pamatskola
Mārsnēnu purvs atrodas Cēsu novada Mārsnēnu pagastā un Smiltenes novada Blomes un Raunas pagastā, platība - 3043 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 4 m, \~960 ha nosusināti ar drenāžu un \~110 ha ar vaļējiem grāvjiem
Kauguru ezers atrodas Gulbenes novada Litenes pagastā pie robežas ar Stāmerienes pagastu, garums - \~1,4 km, lielākais platums - \~0,3 km, platība - 23,9 ha; Kaugura ezers; Kušalas ezers; Kūšolu ezers
Litenes muiža atrodas Gulbenes novada Litenes pagastā, 19. gs. 1. pusē Pededzes krastā uzcelta pils klasicisma stilā, tai abās pusēs puslokā izvietotas saimniecības ēkas, 19. gs. 2. pusē sākta parka (11,5 ha) veidošana
Akmeņrūču senkapi atrodas Gulbenes novada Litenes pagastā, Akmeņrūču strauta kreisajā krastā pie tā ietekas Sitā, uzkalniņu veido 1,5 m augsts akmeņu krāvums, kura diametrs ir 29 m, varētu būt attiecināmi uz dzelzs laikmetu
Pārkalņu Naudas akmens atrodas mežā, Smiltenes novada Bilskas pagastā, 300 m no Pārkalņu ugunsnovērošanas torņa, aizsargājams, virs zemes tikai akmens virsējā plakne (6 x 4,2 m), virsas laukums - >20 kvadrātmetru, tilpums nav nosakāms, apslēptās naudas meklētāji gar akmeni izrakuši līdz 2,4 m dziļas bedres
Engures ezera dabas parks atrodas Piejūras zemienes Engures līdzenumā, Talsu novada Ķūļciema un Mērsraga pagastā un Tukuma novada Engures un Zentenes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g. (līdz 1999. g. ornitoloģiskais liegums), platība \~18000 ha, ietilpst Engures ezers ar tam pieguļošajām piekrastes pļavām, purviem un mežiem, kā arī Rīgas līča akvatorija (līdz 10 m dziļumam) no Engures līdz Mērsragam
Raunas Staburags atrodas Raunas ielejas labā pamatkrasta nogāzē, Smiltenes novada Raunas pagastā, ir kāpņveidīga saldūdens kaļķiežu (šūnakmens) krauja, garums — 35 m, augstums — 2-3,5 m, tajā ir līdz 1,1 m augsta un līdz 1,3 m dziļa niša, kurā plūst nogāzē iztekošo avotu ūdeņi, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība — 25 ha; Mazais Staburags
Cērtenes pilskalns atrodas Smiltenes dienvidu malā, Cērtenes kreisajā stāvkrastā (augstums - \~25 m), visapkārt pilskalnam grāvis (līdz 12 m dziļš), plakuma (diametrs - 60-70 m) malās un grāvja pretējā pusē valnis, austrumu un dienvidrietumu pusē nocietinātu priekšpiļu vietas, datējums nav noteikts, iespējams, saistīts ar 1359. g. vēstures avotos minēto pili "Castrum Smiltiselle"
Kalnaegļu upurozols atrodas Smiltenes novada Bilskas pagastā, aug reljefa pacēlumā, tīruma vidū, stumbra apkārtmērs 5,6 m (1,3 m augstumā), vainaga projekcija 21,5 x 22 m, pie tā nesti ziedojumi un pēc tā lapām pareģots laiks; lapas, zīles un miza lietotas slimību dziedināšanā; ir arī nostāsti, ka pie tā aprakta nauda; Veldes ozols
Auļukalna ezermītne atrodas Smiltenes novada Drustu pagastā, Auļukalna ezera austrumu daļā, uz dienvidiem no pussalas, uz zemūdens saliņām saglabājušās celtņu konstrukciju paliekas, atrasti keramikas izstrādājumi ar apmesto, kniebto, gludo un gludināto virsmu, kuri attiecināmi uz 1. gt. vidu un otro pusi
Gaujienas viduslaiku pils atrodas Smiltenes novada Gaujienā, Gaujas labajā krastā, pie Gaujienas muižas pils, celta \~1238. g., tās platība bija 858 m^2^ (no tiem pagalms aizņēma 101 m^2^), bija Livonijas ordeņa komturijas centrs, 1558. g. un 1560. g. pili ieņēma un izpostīja krievu karaspēks, 16. gs. beigās atjaunota, Ziemeļu kara laikā 1702. g. nopostīta galīgi
Gaujienas muiža atrodas Smiltenes novada Gaujienas pagastā, pils celtniecība pabeigta ap 1827. g., no 1922. g. līdz 2020. g. tajā atradās Gaujienas vidusskola, parka platība 17,5 ha, parkā aug 17 vietējās un 25 introducētās koku un krūmu sugas
Zvārtavas muiža atrodas Smiltenes novada Gaujienas pagastā, tagadējais apbūves komplekss veidojies 18. gs. beigās un 19. gs. sākumā, no tā saglabājušās pils, dārznieka māja, klēts ar lieveņa arkādi, holandiešu tipa mūra vējdzirnavas, kā arī 2 staļļi (tajos iekārtotas mākslinieku darbnīcas) un vēl dažas saimniecības ēkas
Gaujienas mācītājmuiža atrodas Smiltenes novada Gaujienas pagastā, tās apbūve ir unikāls baroka laika koka arhitektūras paraugs, kompleksā ietilpst mācītāja māja (celota 1761. g.), klēts (1788. g.), kūts (1860. g.), ratnīca un stallis (19. gs. vidus), visas ēkas, izņemot ratnīcu un stalli ir koka guļbūves
Silvas dendrārijs atrodas Smiltenes novada Launkalnes pagastā, ir lielākā koku un krūmu kolekcija Ziemeļvidzemē, platība 14,8 ha, konstatēti 234 koku un krūmu taksoni (t. sk. 47 skujkoki)
Kapusila pilskalns atrodas Smiltenes novada Launkalnes pagastā, Kapusila mežā, tālu no apdzīvotām vietām, savrups 10-13 m augsts paugurs, plakums neliels 16 x 14 m, izlīdzināts, uzskatāms par nelielu, labi nocietinātu patvēruma pilskalnu
Raunas viduslaiku pils atrodas Smiltenes novada Raunā, celta 13. gs. otrajā pusē 35 m augstā paugurā, ko norobežo gravas, 16. gs. sākumā paplašināta, vairākkārt cietusi karos, taču regulāri atjaunota, pēc izpostīšanas 1657. g. tika pamesta un pamazām sabruka
Līzespasta zirgu pasta stacija atrodas Smiltenes novada Trapenes pagastā, Līzespastā, Vidzemes šosejas malā pie pagrieziena uz Trapeni, ēka celta 19. gs. 1. pusē klasicisma stilā, tā ir kaļķakmeņu mūra vienstāva garenbūve ar mezonīnu un jumta stāvu, galos piebūvēti 2 simetriski vienstāva šķērskorpusi, ko vārtu arkas savieno ar centrālo korpusu
Staldu pilskalns atrodas Smiltenes novada Virešu pagastā pie Staldu mājām, Gaujas kreisajā krastā, ir \~18 m augsts paugurs, plakums 50 x 25 m, lēzenākajā pusē nocietināts ar 2 grāvjiem un 2 vaļņiem, kultūrslānis nav konstatēts un tā datējums nav zināms
Smiltenes muiža atrodas Smiltenes pagasta Kalnamuižā, apbūve veidojusies 18. gs. pie Rīgas arhibīskapa viduslaiku pils drupām, apbūves kompleksā ietilpst kungu māja, pārvaldnieka māja, stallis., klēts, siernīca un parks; no 1922. g. ēkas izmanto Smiltenes piensaimniecības un lopkopības skola, tagadējais Smiltenes tehnikums
Zentenes muižas pils atrodas Tukuma novada Zentenes pagastā, kopš 1938. g. tajā darbojas Zentenes pamatskola, apbūve veidojusies 19. gs., kad ap saimniecības pagalmu uzcelti stallis klasicisma stilā (tagad sabrucis), kalpo māja un klēts; pils celta ap 1850. g. un ir apmesta ķieģeļu mūra celtne ar augstu cokolstāvu un sastāv no 3 paralēliem divstāvu korpusiem, ko savieno 2 vienstāva korpusi
audžumeita Audžubērns - meitene
Zentenes īve aug Tukuma novada Zentenes pagastā, bijušās Zentenes muižas parkā, 30 m uz ziemeļiem no Zentenes muižas pils, ir visdižākā īve Baltijā, tās stumbra apkārtmērs — 0,5 m augstumā 2,52 m, koka augstums — 12,5 m, vainaga projekcija — 85 kvadrātmetri, zaru garums — līdz 7,3 m
Zauskas priede auga Smiltenes pagastā, Valmieras-Smiltenes ceļa malā, 5 km no Smiltenes, stumbra apkārtmērs bija 4,63 m, senatnē bijusi bišukoks ar stumbrā izdobtu dori un nozāģētu galotni (tādēļ augstums bija tikai 13, 7 m), 1951. g., sasniegusi \~370 g. vecumu tā nokalta, un līdz mūsdienām palikusi vien daļa stumbra
skudrmīļi Augi ar sēklām, kurām gaļīgi piedēkļi, ko ēd skudras un līdz ar to pārnēsā sēklas, veicinot šo augu izplatīšanos; Latvijas florā strutenes u. c.
eksoti Augi vai dzīvnieki, kas ir ievesti un tiek audzēti zemēs, kurās klimats krasi atšķiras no to dzimtenes klimata
čīkstkāposts Augs - čīkstene; čīkstuļu laimiņš ("Sedum telephium")
stāvā samtene augstā samtene
Tagetes erecta augstā samtene
dižā samtene augstā samtene ("Tagetes erecta")
Kalnpurvs Augstais purvs Smiltenes novada Gaujienas pagastā, platība - 663 ha, kūdras slāņa vidējais dziļums - 2,7 m, lielākais - 8,5 m, tiek ražota pakaišu frēzkūdra
augstiene Augstene
Kursas svīta augšdevona Famenas stāva stratigrāfiskā vienība Latvijas dienvidrietumu daļā, biezums — 18-23 m, atsegumi Tebras, Ventas, Imulas, Amulas, Svitenes krastos, par tipveida griezumu pieņemts Sniķeres urbuma intervāls 99-117 m dziļumā
Dārzciema dolomīta atradne augšdevona Pļaviņu svītas dolomīta iegula Smiltenes novada Gaujienas pagastā pie Dārzciema, derīgā slāņkopa sastāv no 3 daļām: augšējo (tās biezums - 4,3 m) un apakšējo (9,1 m) veido kavernozi, plaisaini, pelēki dolomīti, kas derīgi šķembu un dolomītmiltu ieguvei, bet vidējo daļu (2,5 m) - gaišpelēks, biezplātņains dolomīts, kas derīgs apdares materiālu ražošanai
ekotops Augtenes vides komplekss, kas ietekmē augu valsti
Serbigal Aumeisteru muiža, kuras teritorijā tagadējā Smiltenes novada Grundzāles pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta "Aumeisteri"
Lejasaustrija Austrijas federālā zeme ("Niederoesterreich"), atrodas valsts ziemeļaustrumos, platība - 19186 kvadrātkilometri, 1597240 iedzīvotāju (2008. g.), administratīvais centrs - Sanktpeltene, robežojas ar Burgenlandi, Štīriju un Augšaustriju, kā arī ar Čehiju, aptver Vīni
Geum aleppicum austrumu bitene
Cotoneaster orientalis austrumu klintene
Cotoneaster x matrensis Domokos austrumu klintenes "Cotoneaster orientalis" nosaukuma sinonīms
spidrilka Aušīga vai šaudīga meitene
spindzele Aušīga, vieglprātīga, parasti jauna, sieviete, arī meitene
vējkaza Aušīoga, nenopietna, vieglprātīga sieviete, meitene
catabrosa Avotenes
Ahsen Āzes muiža, kas atradās tagadējā Ventspils novada Piltenes pagasta teritorijā
Balgaln Balgales muiža, kas atradās Talsu apriņķa Zentenes pagastā
Marasmius saccarinus baltā vītene
Baltenis Baltene, ezers Sēmes pagastā
cīkstene Baltenei līdzīga sēne ar diezgan cietu kātu
leucopaxillus Baltmietenes
Siltine Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Siltene" nosaukuma variants
Siltiņe Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Siltene" nosaukuma variants
Siļtine Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Siltene" nosaukums latgaliski
Smiltine Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Smiltene" nosaukuma variants
Smiļtine Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Smiltene" nosaukums latgaliski
Coprinus micaceus bara tintene
basenži Basendži - suņu šķirne, sauc arī par Kongo dogu; raksturīga iezīme - šīs šķirnes suņi nerej; dzimtene - Zaira
bastine Bastene
Švitene Bauskas novada apdzīvotās vietas "Svitene" bijušais nosaukums
zluktenieši Bauskas novada Brunavas pagasta apdzīvotās vietas "Zluktene" iedzīvotāji
Švitenes pagasts Bauskas novada Svitenes pagasta bijušais nosaukums
benzīna pildne benzīna iepildīšanas iekārta uzpildes stacijā. Tās sastāvā ir benzīna sūknis, tilpumiskā mēriekārta, skaitītājs, kas uzrāda sūknētā benzīna daudzumu un maksu par to, pistole benzīna iepildīšanai spēkratu degvielas tvertnē un savienojošās caurules (šļūtenes)
Daphne x beerkwoodii Berkvuda zalktene
švuļpstyns bērnu spēļlieta, "ūdens šautene", parasti izgatavota no lupstāja stiebra
Bestenhof Bestes muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Piltenes pagastā
bazuka Bezatsitiena amerikāņu parauga reaktīvā šautene ar lielu bruņu caursites spēju, tika izmantota 2. pasaules kara laikā
Palsa bijusī Gaujas kreisā krasta pieteka Smiltenes novadā, kā arī Gulbenes novada robežupe, kas pēc hidrotehniskās sistēmas pārveidošanas 1960. gados pa Jaunpalsu novadīta Vizlā, un tagad visas trīs veido vienotu Gaujas pieteku, garums - 78 km, (68 km Palsa kopā ar Jaunpalsu, 10 km Vizlas lejtece), kritums - 154 m, savulaik (kopā ar tagadējo Vecpalsu) bija 2. lielākā Gaujas pieteka (garums - 82 km); augštecē Ūdrupe
Lettihn Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Gulbenes novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Litene
Adsel Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Smiltenes novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Gaujiena
apbildināt Bildināt (daudzas meitenes vienu pēc otras)
Birzuļi Birzuļu pagasts - pastāvēja bijušajā Valkas apriņķī 1939.-1949. g.; teritorija mūsu dienās ietilpst Smiltenes novada Bilskas, Palsmanes un Grundzāles pagastā
rūcene Bise, šautene
rūcenīca Bise, šautene
rūsenīca Bise, šautene
kanniņa Bitene ("Geum")
geum Bitenes
ononis Blaktenes
nucka Blēdīga meitene
Bligsne Blīgzna, upe Alūksnes un Smiltenes novadā
Blizdene Blīgzna, upe Alūksnes un Smiltenes novadā
Ploskava Blīgznas kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Alsviķu pagastā un Smiltenes novada Trapenes pagastā, garums - 7 km, \~3 km ir novadu robežupe; Rezaka
Blinten Blintenes muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Alšvangas (Alsungas) pagastā
Lysimachia congestiflora blīvziedu lizimahija jeb blīvziedu zeltene
blonģinka Blondīne; meitene ar zemu intelekta līmeni
Bobēnu ezers Bobēnu ezers - atrodas Smiltenes pilsētas teritorijas dienvidaustrumu nomales mežā, platība - <1 ha
abrometiellas Bromēliju dzimtas augi, lapu rozetes apakšējās lapas lineāri lancentiskas, cietas dzeloņainas, dzimtene Centrālā Amerika, audzē dzīvokļos
sabines Bultene ("Sagittaria")
zobenājs Bultene ("Sagittaria")
zobenes Bultene ("Sagittaria")
zobines Bultene ("Sagittaria")
zobini Bultene ("Sagittaria")
zobiņi Bultene ("Sagittaria")
sagittaria Bultenes
stāvburtene Burtene atspraužamo burtu novietošanai starp koka līstēm
apcirknītis Burtenes nodalījums viena zināma burta vai slēdzeņa novietošanai
atņēmiens Burtliču izveicība visātrāki un pareizi no burtenes apcirknīša saņemt burtu un novietot to liknī
nemeitiņa Būtne, kas nav meitene; necienīga, negodājama meitene
Abulstrauts Cērtene - Drandas kreisā krasta pieteka
Ninigal Cērtenes (Smiltenes) muiža, kas atradās Valkas apriņķa Smiltenes pagastā
Zehrten Cērtenes muiža, kas atradās Valkas apriņķa Smiltenes pagastā
cīkstas Cīkstenes
čīkstas Cīkstenes
ekspatriants cilvēks, kas dzīvo ārpus savas dzimtenes (bēglis, emigrants, trimdinieks)
patriots cilvēks, kas mīl savu dzimteni, tautu, ir uzticīgs savai dzimtenei, tautai, pašaizliedzīgi darbojas to labā
aizvestais cilvēks, kas varmācīgā veidā aizvests no dzimtenes; izsūtītais
baložu rāceņi čīkstenes
Sedum telephium čīkstuļu laimiņš jeb čīkstene
krokotā naktene Čīles naktene
čihuahua Čivava - suņu šķirne, ļoti mazs sunītis; dzimtene - Meksika
Burtnieka līdzenums dabas apvidus Latvijas ziemeļu daļā, Tālavas zemienē, platība — 2128 kvadrātkilometru, garums ziemeļu-dienvidu virzienā — līdz 80 km, platums — no 15-20 km Igaunijas pierobežā, līdz 45 km Valmieras apkaimē, robežojas ar Raudavas-Rūjas ielejveida pazeminājumu, Kārķu pazeminājumu, Sedas tīreli, Gaujas senleju, Paktenes-Ziedes pazeminājumu un Saklaura purvu
Riesta-Džūkstenes purvs dabas liegums Austrumkursas augstienes Spārnenes viļņotajā līdzenumā, Tukuma novada Lestenes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība 347 ha, apaugumā 1-3 m augstas priedes, zemsedzē polijlapu andromeda, lielā dzērvene (segums \~50%), parastā niedre, grīšļi, sfagni
Sitas un Pededzes paliene dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Balvu novada Kubulu pagastā un Gulbenes novada Litenes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g. platība - 870 ha, daudz aizsargājamu biotopu (palieņu pļavas ar vecupēm, parkveida pļavas, gobu, ošu un ozolu audzes), konstatētas daudzas retas augu un dzīvnieku sugas
Mugurves pļavas dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Gulbenes novada Litenes un Stradu pagastā, valsts aizsardzības kopš 2004. g., platība — 317 ha, ietilpst mazpārveidotais Pededzes palienes posms ar regulāri applūstošām pļavām, nozīmīga putnu ligzdošanas vieta
Klaucānu un Priekulānu ezers dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Jēkabpils novada Kalna pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g. (daļa Klaucānu ezera - kopš 1924. g.), izveidots lai saglabātu peldošā ezerrieksta augtenes, platība - 205,3 ha
Ašu purvs dabas liegums Smiltenes novada Apes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība 76 ha
Nagļu un Ansiņu purvs dabas liegums Ventspils novada Zlēku pagastā, kopējā platība — 284 ha, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., dzērvenāji aizņem 66,8 ha, segums 60-70%, gk. lielā dzērvene (“Oxycoccus palustris”), purva zemsedzē arī polijlapu andromeda, makstainā spilve, sila virsis, melnā vistene, grīšļi, sfagni
Lielais purvs dabas liegums Vidzemes augstienes Augšgaujas pazeminājumā, Gulbenes novada Rankas pagastā un Smiltenes novada Variņu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība — 150 ha, dzērvenāji \~12 ha, to segums 70%
Mežole Dabas liegums Vidzemes augstienes Mežoles paugurainē, Smiltenes novada Launkalnes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 2832 ha, izveidots, lai saglabātu purvu un mežu biotopus, ietilpst Apiņu purvs, Baltais purvs, Krievu purvs un apkārtējie mitrie meži
Launkalne Dabas liegums Vidzemes augstienes Mežoles paugurainē, Smiltenes novada Launkalnes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 172 ha, izveidots, lai aizsargātu pasaulē reto un izmirstošo gliemju sugu - ziemeļu upespērleni
Šepka Dabas liegums Vidzemes augstienes Mežoles paugurainē, Smiltenes novada Launkalnes, Palsmanes un Variņu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 375 ha, izveidots, lai aizsargātu pasaulē un arī Latvijā retu un izmirstošu gliemju sugu - upespērleni ("Margaritifera margaritifera")
Lepuru purvs dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Trapenes līdzenumā, Gaujienas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 316 ha, no tiem dzērvenāji \~230 ha, to segums 60-70%, augstais purvs ar pārejas purva joslām, zemsedzē polijlapu andromeda, ārkausa kasandra, parastā niedre, apaļlapu rasene, makstainā spilve, purva vaivariņš, melnā vistene, sfagni
Vireši Dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Trapenes līdzenumā, Smiltenes novada Gaujienas un Virešu pagastā, aizsargājamo ainavu apvidū "Ziemeļgauja", valsts aizsardzībā kopš 1962. g., platība - 292 ha, teritorijā ietilpst Gaujas un tās apkārtnes posms no Vizlas ietekas līdz Vecpalsas ietekai, daudz aizsargājamu biotopu
Rauza Dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Trapenes līdzenumā, Smiltenes novada Launkalnes un Palsmanes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 812 ha, izveidots lai aizsargātu pasaulē un arī Latvijā retu un izmirstošu gliemju sugu - ziemeļu upespērleni
Gasparsona purvs dabas liegums, atrodas Viduslatvijas zemienes Lejasdaugavas senlejā Daudzeses pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (līdz 1999. g. dzērvenāju liegums), platība - 26,6 ha, augstais purvs, zemsedzē melnā vistene, purva vaivariņš, sila virsis, sfagni
Elles bedres dabas piemineklis, sufozijas veidojumu komplekss Cēsu novada Straupes pagastā, Braslas labajā krastā, zemes iebrukumi vairāku hektāru platībā izveiojuši 8 dziļas un plašas kritenes, no kurām 3 aizbērtas 1984. g., lielākās izmēri - 30 x 20 m, dziļums - 7 m
košiniece Daiļa, skaista meitene
Patkula ala daļa no ģeoloģiskā un ģeomorfoloģiskā dabas pieminekļa "Stoķu klints un Patkula ala", atrodas Valmieras novada Vaidavas pagastā, Strīķupes kreisajā krastā, lielākā no 4 alām, ko veido sarežģīta sistēma ar daudziem sānzariem, galvenā eja 36 m gara, tās platums - līdz 4 m, augstums - līdz 3,5 m, pie tās izveidojušās vairākas 2,5 m dziļas un 4-5 m platas sufozijas kritenes, alā notiek ziemojošo sikspārņu pētījumi
Cotoneaster dammeri Dammera klintene
čāpste Darbā neveikla meitene
Agaricus bisporus dārza atmatene
portobello Dārza atmatene ("Agaricus bisporus")
piesīši Dārza piesīši - gaiļa pieši, kreses ("Tropaeolum majus"), ložņīgs lakstaugs krešu ("Tropaeolaceae") dzimtā, apaļām vairogveida garkātu lapām un lieliem ziediem ar pagaru piesi; apakšējās 3 vainaglapas oranžsarkanas, apakšdaļā bārkstainas, augšējās dzeltenas ar sarkanām svītrām, audzē kā krāšņuma augu dārzos, dzimtene Peru
Lysimachia punctata dārza zeltene
Dārzu ezers Dārzu ezers - atrodas Augšzemes augstienē, Augšdaugavas novada Demenes pagastā, 149,3 m vjl., platība - 51,1 ha, garums 1,7 km, lielākais platums - 0,6 km, vidējais dziļums - 4,8 m, eitrofs, aizaugums - \~15%, dūņas; Dārzamuižas ezers; Gatenes ezers; Gateņa ezers; Gatiņu ezers
naģe Daudzos apvidos varde, dažkārt arī krupis; retumis meitene
Cotoneaster multiflora daudzziedu klintene
Rīterupīte Daugavas labā krasta pieteka Kokneses pagastā, augštece Klintaines pagastā, vidustecē šo pagastu robežupe, ietek Pļaviņu HES ūdenskrātuvē; Rīterupe; Grotene; Grotupe; Grotupīte
subtropu plankumainais delfīns delfīnu suga ("Stenella attenuata"), garums 1,6-2,6 m, svars - 90-120 kg, dzīvo tropiskajās un subtropiskajās jūrās, bieži redzams kopā ar tunču baru un jūras putniem
klimenes delfīns delfīnu suga ("Stenella clymene"), garums līdz 2 m, svars - 50-90 kg, dzīvo tropiskajās un subtropiskajās Atlantijas okeāna daļās
svītrainais delfīns delfīnu suga ("Stenella coeruleoalba"), garums 1,8-2,5 m, svars - 110-165 kg, dzīvo tropiskajās, subtropiskajās un mērenās joslas jūrās
Atlantijas plankumainais delfīns delfīnu suga ("Stenella frontalis"), garums 1,7-2,3 m, svars - 100-140 kg, dzīvo Atlantijas okeāna tropiskajā daļā
garpurna delfīns delfīnu suga ("Stenella longirostris"), garums 1,3-2 m, svars - 45-75 kg, dzīvo tropiskajās jūrās, prasmīgs akrobāts, kas veic pat 14 lēcienus no vietas, vairākas reizes apgriežoties ap savu asi
austenīte dem. --> austene
dailulīte dem. --> dailule; skaista meitene
meiteņāks dem. --> meita, meitene
meiteniņa dem. --> meitene
meiteniņš dem. --> meitene
meitenīte dem. --> meitene
meiteņuks dem. --> meitene
meitenīši dem. --> meitenes
petenīte dem. --> petene
ratenīte dem. --> ratene
samtenīte dem. --> samtene
zeltenīte dem. --> zeltene 1
gatenieši Demenes pagasta apdzīvotās vietas "Gatene" iedzīvotāji
gatenišķi Demenes pagasta apdzīvotās vietas "Gatene" iedzīvotāji
beau dendijs; draugs (meitenei vai sievietei); _burtiski_: "skaists"
Radžupe Dienvidsusējas labā krasta pieteka Aknīstes pilsētā, augštece Jākabpils novada Zasas pagastā, garums - 21 km, kritums - 30 m; Radžupīte; augštecē arī Skirsa, Šķērse, Šķerstene
Cotoneaster dielsianus Dīlsa klintene
olneškrupji Diskmēļu dzimtas ģints ("Alytes"), ķermenis \~5 cm garš, 2 sugas, izplatīti Viduseiropā un Dienvideiropā, apaugļoto olu virtenes (garumā līdz 170 cm) tēviņš aptin ap pakaļkājām un nēsā līdz izšķiļas kurkuļi, tie attīstās ūdenī; olnēsātājkrupji; olneši
mādža Dīvaini ģērbusies (parasti veca) sieviete; pieauguša cilvēka apģērbā tērpusies meitene
timēleja Divdīgļlapju klases dzimta ("Thymelaeaceae"), vasarzaļi vai mūžzaļi koki, krūmi vai lakstaugi, 50 ģinšu, 500 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga, aizsargājama - parastā zalktene; zalkteņu dzimta
Empetrum hermaphroditum divdzimumu vistene
apakšburtene Divkāršās burtenes apašējā daļa
Ķīvmeža dižakmens dižakmens Ventspils novada Piltenes pagastā, mežā, viens no 10 lielākajiem dižakmeņiem Latvijā, garums - 6,35 m, platums - 4,35 m, augstums - līdz 2,8 m, apkārtmērs - 17,5 m, lielākā daļa atrodas virs zemes un ir apaugusi ar sūnām
funduks Dižlazda - bērzu dzimtas mežrieksta suga; tā dzimtene ir Dienvideiropa; plaši kultivē daudzās zemēs, arī Aizkaukāzā un Krimā
Agaricus macrosporus dižsporu atmatene
skrule Draiska pusaugu meitene
boifis draugs (meitenei vai puisim)
memme Drukna, neveikla meitene
durklis Duramais tuvcīņas ierocis, ko piestiprina šautenes stobra galā
bajonnete Durklis, šautenes galā liekams, ap 1640. gadu Bajonnes pilsētā izgudrots duramais
Gross-Dursuppen Dursupes muiža, kas atradās Talsu apriņķa Zentenes pagastā
dusmpūce Dusmīga, īgna sieviete, meitene
Naumburgia thyrsiflora dzeltenā ķekarzeltene
Drusti dzelzceļa pieturas punkts Smiltenes novada Drustu pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Ieriķi-Gulbene-Vecumi, 120 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1916. g. ar nosaukumu "Drosten", tagadējais nosaukums kopš 1919. g.
Dalbe Dzelzceļa pieturpunkts Cenu pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Meitene-Rīga, 29 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāts 1920. g.
Dimzas Dzelzceļa pieturpunkts Jelgavas novada Platones pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijaas Meitene-Rīga-Lugaži, 51 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāts 1931. g.
Egļupe dzelzceļa pieturpunkts Siguldas novada Inčukalna pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Meitene–Rīga–Lugaži, 44 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas
Cena dzelzceļa stacija Cenu pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Meitene-Rīga, 34 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1931. gadā
Ieriķi dzelzceļa stacija Drabešu pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijām Meitene-Rīga-Lugaži un Ieriķi-Gulbene-Vecumi, 74 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1889. g. ar nosaukumu "Ramotzky", tagadējais nosaukums kopš 1919. gada
Inčukalns Dzelzceļa stacija Inčukalna novada Inčukalna pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Meitene-Rīga-Lugaži, 41 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1889. g. ar nosaukumu "Hinzenberg", tagadējais nosaukums kopš 1919. g.
Brieži Dzelzceļa stacija Jelgavas novada Elejas pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Meitene-Rīga, 64 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1916. g. ar nosaukumu "Breesche", tagadējais nosaukums kopš 1919. g.
Baloži Dzelzceļa stacija Olaines novada Olaines pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Meitene-Rīga-Lugaži, 13 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1904. g. ar nosaukumu "Rollbusch", tagadējais nosaukums kopš 1919. g.
Apiņu purvs dzērvenāju liegums Smiltenes novada Launkalnes pagastā, platība - 161,6 ha, valsts aizsardzībā kopš 1977. g.
Krievu purvs dzērvenāju liegums Smiltenes novada Launkalnes pagastā, purva platība — 154 ha, dzērvenāju segums 50-70%
Baltais purvs dzērvenāju liegums Smiltenes novada Launkalnes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. platība — 163,2 ha, dzērvenāji aizņem 65,5 ha, to segums 50-60%
spangales Dzērvenes; arī smiltenes
dzimša Dzimšana, dzimtene
māja Dzimtā vieta; dzimtene
fāterlande dzimtene
tēvu krasts dzimtene
dzimtava Dzimtene
dzimtine Dzimtene
dzimtuve Dzimtene
tēvotne Dzimtene
roģina Dzimtene; dzimtā vieta, apgabals
Lamiņu ezers Dzirciema ezers Zentenes pagastā
Brantu dzirnavezers dzirnavezers Smiltenes novada Brantu pagastā, Mutulītes upē; Dzirnavu ezers
adatiņa Dzīva, kustīga meitene
likteņupe Dzīves vai dzimšanas vietas tuvākā lielākā upe; dzimtenes lielākā upe
Lestene Džūkstes labā krasta pieteka Tukuma novada Lestenes pagastā, garums - 11 km; Lestenes upe
Kundziņstrauts Džūkstes labā krasta pieteka Tukuma novada Slampes pagastā, augštece - Lestenes pagastā, garums - 6 km
Lysimachia ephemerum efemērā zeltene
Teisifone Eiripīda traģēdijā "Alkmaions Korintā" - Alkmaiona un Manto meita, kas kopā ar brāli tika nodota audzināšanā Korintas valdniekam Kreontam, kura sieva redzēdama meitenes skaistumu, pārdeva to verdzībā, bet viņu nopirka Alkmaions, nenojauzdams ka tā ir viņa meita
cilpa Eleganta meitene
brika Enerģiska meitene
Jurģupe Engures ezera pieteka Tukuma novada Zentenes pagastā, garums - 11 km, lejtecē sauc arī par Bērģupi
erica Ērikas jeb sārtenes
Maliena Etnogrāfisks Latvijas novads Vidzemes ziemeļaustrumos; tā robežas nosacītas, aizņem tagadējo Alūksnes novadu, daļu Smiltenes un Gulbenes novada; plašākā nozīmē 19. gs. un 20. gs. sākumā dažkārt sauca arī Latgali un Augškurzemi
Kalnis ezers Austrumlatvijas zemienes Lubāna līdzenumā, uz Balvu novada Rugāju pagasta un Gulbenes novada Litenes un Stradu pagasta robežas, 102,7 m vjl., platība - 120 ha, garums - 1,4 km, lielākais platums - 1,2 km, lielākais dziļums - 4,9 m, eitrofs, vidēji aizaudzis; Kalna ezers; Kaļņa ezers
Narūts ezers Dagdas pagastā, platība - 6 ha; Narotne; Naritka; Narutakes dzirnavezers; Narutenes dzirnavezers
Šķirsteņu ezers ezers Daugavpils novada Medumu pagastā, dabas parka "Medumu ezeraine" teritorijā, platība - 26 ha, garums - 800 m, lielākais platums - 300 m, lielākais dziļums - >7 m; Šķirstenes ezers; Šķirstiņu ezers
Mosteņu ezers ezers Jaunpiebalgas pagastā, platība - 3,2 ha; Mastenes ezers; Mostenes ezers
Krustezers ezers Kurmenes pagastā, platība - 1,6 ha; Krustenes ezers; Krustene
Pietenezers ezers Ropažu novadā, platība 1,3 ha; Piestenes ezers; Pietenes ezers; Pietēnu ezers
Bezdibenis ezers Smiltenes novada Apes pagastā, platība - <1 ha; Bezdibens
Peļļu ezers ezers Smiltenes novada Apes pagastā, platība — <1 ha
Mazezers ezers Smiltenes novada Apes pagastā, savienots ar Kalekaura ezeru un Bezdibeni; Rencītis
Sūcis ezers Smiltenes novada Bilskas pagastā, platība - 6,1 ha, dziļums - līdz 3,5 m; Sūcezers; Sūcu ezers; Sūča ezers; Sūčezers; Sūču ezers
Bilskas ezers ezers Smiltenes novada Bilskas pagastā, platība — 7,4 ha; Viļķe; Viļķenes ezers; Vilkmuižas ezers; Vilku ezers; Vilku muižas ezers
Paltes ezers ezers Smiltenes novada Brantu pagastā, platība - <1 ha
Brantu ezers ezers Smiltenes novada Brantu pagastā, platība — 10 ha, noteka uz Mutulītes upi augšpus dzirnavezera
Strantes ezers ezers Smiltenes novada Brantu pagastā, platība — 7,1 ha
Dūķis ezers Smiltenes novada Drustu pagasta dienvidaustrumu daļā, platība - 18 ha, garums - \~700 m, lielākais platums - \~300 m; Dukļu ezers; Dūku ezers; Dūķa ezers; Dūķu ezers
Draudzesskolas ezers ezers Smiltenes novada Drustu pagastā, 172,7 m vjl., platība - 34,3 ha, garums - 0,9 km, lielākais platums - 0,65 km, vidējais dziļums - 3,8 m, eitrofs; Drustu ezers; Ķelpju ezers; Skolas ezers
Doles ezers ezers Smiltenes novada Drustu pagastā, nosusināts
Raudu ezers ezers Smiltenes novada Drustu pagastā, platība - 2,8 ha
Nesaules ezers ezers Smiltenes novada Drustu pagastā, platība — 2,4 ha; Nesaulītes ezers
Jaundrustu ezers ezers Smiltenes novada Drustu pagastā, platība — 3,3 ha
Aldaru ezers ezers Smiltenes novada Drustu pagastā, platība mazāka par 1 ha; Alusdarītavas ezers
Boksts ezers Smiltenes novada Grundzāles pagastā, platība - <1 ha
Krusta ezers ezers Smiltenes novada Grundzāles pagastā, platība - <1 ha
Dūņainis ezers Smiltenes novada Grundzāles pagastā, platība - 1 ha; Dūņu ezers
Duņķis ezers Smiltenes novada Grundzāles pagastā, platība - 1,5 ha
Baltezers ezers Smiltenes novada Grundzāles pagastā, platība - 1,8 ha
Bezdibenis ezers Smiltenes novada Grundzāles pagastā, platība - 1,8 ha; Bezdibens; Bezdibeņa ezers
Velna acs ezers Smiltenes novada Grundzāles pagastā, platība — <1 ha
Bācītes ezers ezers Smiltenes novada Launkalnes pagasta dienvidrietumu daļā, platība - 1,6 ha; Bārītes ezers; Bērzes ezers
Niedrājs ezers Smiltenes novada Launkalnes pagastā, 120,5 m vjl., platība - 17,7 ha, garums - 900 m, lielākais platums - 360 m, lielākais dziļums - 8,5 m, viens no Smiltenes ezeriem; Niedrāju ezers
Spicieris ezers Smiltenes novada Launkalnes pagastā, 120,6 m vjl., platība - 16,0 ha, garums - 1700 m, lielākais platums - 130 m, lielākais dziļums - 7,1 m, viens no Smiltenes ezeriem; Spiciera ezers; Spicieru ezers; Špicieris
Mellūzis ezers Smiltenes novada Launkalnes pagastā, 120,7 m vjl., platība - 1,1 ha, garums - 130 m, lielākais platums - \~120 m, viens no Smiltenes ezeriem
Salainis ezers Smiltenes novada Launkalnes pagastā, 120,7 m vjl., platība - 2,7 ha, garums - 240 m, lielākais platums - \~150 m, viens no Smiltenes ezeriem
Bābenis ezers Smiltenes novada Launkalnes pagastā, 120,9 m vjl., platība - <1 ha, garums - 190 m, lielākais platums - \~100 m, viens no Smiltenes ezeriem; Bābenes ezers
Papalsis ezers Smiltenes novada Launkalnes pagastā, dienvidu gals iesniedzas Drustu pagastā, platība - 2,9 ha; Papalsas ezers; Papalsu ezers; Papalšu ezers
Velkas ezers ezers Smiltenes novada Launkalnes pagastā, platība - <1 ha
Bezdibenis ezers Smiltenes novada Launkalnes pagastā, platība - <1 ha; Bezdibena ezers
Slepkavu ezers ezers Smiltenes novada Launkalnes pagastā, platība - 1,4 ha
Ķežu ezers ezers Smiltenes novada Launkalnes pagastā, platība - 8,9 ha
Kugura ezers ezers Smiltenes novada Palsmanes pagastā, platība - <1 ha
Krievu purva ezers ezers Smiltenes novada Palsmanes pagastā, platība — <1 ha
Drūgu ezers ezers Smiltenes novada Raunas pagastā, platība - 1,1 ha
Cepļu ezers ezers Smiltenes novada Raunas pagastā, platība — 1,3 ha; Cepļa ezers
Slīpju ezers ezers Smiltenes novada Smiltenes pagastā, platība - 19,3 ha, dziļums - līdz 6,8 m; Naugārdes ezers; Sikšņu ezers; Slepu ezers; Sliepu ezers; Slīpa ezers; Slīpis; Slīpu ezers
Garais ezers ezers Smiltenes novada Trapenes pagastā, platība - 19,2 ha
Sētas ezers ezers Smiltenes novada Trapenes pagastā, platība - 4,6 ha
Lejas Bužezers ezers Smiltenes novada Virešu pagastā, platība - 11,5 ha; Lejasezers
Kalna Bužezers ezers Smiltenes novada Virešu pagastā, platība — 10,3 ha; Kalna ezers; Kalnezers; Vizlas kalna ezers
Klievezers ezers Smiltenes pilsētas dienvidu nomalē, 126,1 m vjl., platība - 3,3 ha, garums - 300 m, lielākais platums - 150 m, viens no Smiltenes ezeriem; Klievu ezers
Lestenes ezers ezers Spārnenes viļņotajā līdzenumā, Tukuma novada Lestenes pagastā, 54 m vjl., platība — 36 ha, garums — 1 km, lielākais platums — 0,44 km, lielākais dziļums — 2,1 m, eitrofs, aizaugums — 40%; Pālamsu ezers; Pālandes ezers; Palansu ezers; Pālansu ezers
Kundziņu ezers ezers Tukuma novada Lestenes pagastā, platība — <1 ha
Stulbais ezers ezers Tukuma novada Zentenes pagastā pie Engures pagasta robežas un blakus Rideļu dzirnavezeram, platība - 3,2 ha, dziļums - līdz 3,1 m; Vanadziņš; Stulbes ezers
Dzelzkalnis ezers Tukuma novada Zentenes pagastā, platība - <1 ha
Varžezers ezers Tukuma novada Zentenes pagastā, platība - 1 ha; Varžu ezers; Važu ezers
Vaskaris ezers Tukuma novada Zentenes pagastā, platība - 22,1 ha, dziļums - līdz 2,8 m; Daskaris; Stulbais ezers; Vaskaišu ezers; Vaskalšu ezers; Vaskara ezers; Vaskaru ezers
Rindzeles ezers ezers Tukuma novada Zentenes pagastā, platība - 5,3 ha, dziļums - līdz 4,5 m
Dzirciema ezers ezers Vanemas paugurainē, Tukuma novada Zentenes pagastā, platība — 27,1 ha, garums — 1,2 km, lielākais platums — 0,4 km, vidējais dziļums — 2,4 m, eitrofs, virsūdens aizaugums — līdz 55%; Laimiņu ezers
Brenču ezers ezers Ventspils novada Piltenes pagastā, platība - 2 ha
Vecventas ezers ezers Ventspils novada Piltenes pagastā, platība - 7,5 ha
Lizdoles ezers ezers Vidzemes augstienes Mežoles paugurainē, Smiltenes novada Launkalnes pagastā, 193,6 m vjl., platība - 53,9 ha, garums - 1,35 km, platums ziemeļu daļā - >0,6 km, lielākais dziļums - 9,9 m; Mūsiņu ezers
Kreiļu ezers ezers Vidzemes augstienes ziemeļu daļā, Smiltenes novada Drustu pagastā, 168,6 m vjl., platība — 29,5 ha, garums — >1 km, lielākais platums — 450 m, lielākais dziļums — 3 m, līčaina ezerdobe, rietumu gals smails, iesniedzas purvā, eitrofs, puse platības aizaugusi; Zundu ezers
Auļukalna ezers ezers Vidzemes augstienes ziemeļu daļā, Smiltenes novada Drustu pagastā, 183,7 m vjl., platība — 23 ha, garums — 1 km, platums — 0,2-0,3 km, lielākais dziļums >3 m; Vaiveles ezers
Sūnāklis ezers Zentenes pagastā, stipri aizaudzis; Sūneklis; Sūnakles ezers
Stiklu ezeri ezeru grupa Ventspils novada Puzes pagastā, 30-33 m vjl.: Dižiere, Dziļene, Maziere, Seklene, Velnezers un Zutene
šaspo Francijā 19. gs. ražota šautene
Franšeti klintene Franšē klintene
Cotoneaster franchetii Franšē klintene (arī Franšeti klintene)
regālis Galds ar slīpu virsmu, uz kura novietojama, piemēram, bultene burtu salikšanai; plauktene
plauktene Galds ar slīpu virsmu, uz kura novietojama, piemēram, burtene burtu salikšanai
Galten Galtenes muiža, kas atradās Talsu apriņķa Zentenes pagastā
ģilka Gara auguma kalsna meitene
torģele Gara auguma meitene
valksne Gara rinda, virtene
sleida Gara, tieva meitene vai sieviete
stirka Garkājaina būtne; meitene ar īsiem svārkiem un garām, kailām kājām
Dzestrene Gaujas kreisā krasta pieteka Cēsu novada Zosēnu pagastā, izteka Dzērbenes pagastā, vidusposmā ir Cēsu un Smiltenes novada robežupe, garums - 14 km, sākas mežā uz ziemeļaustrumiem no Dzērbenes; Dekstirine; Dekstirne; Dekstrine; Desterna; Desterne; Destrene; augštecē Dzestrupīte
Rauna Gaujas kreisā krasta pieteka Cēsu novadā, vidustece arī Smiltenes novadā, garums - 50 km, kritums - 183 m, iztek no Slutaiša ezera (208 m vjl.); augštecē arī Raunaižu upe
Pērļupe Gaujas kreisā krasta pieteka Drustu pagastā, garums - 14 km, kritums - 12 m, lejtecē \~4 km ir Smiltenes un Cēsu novada robežupe; Pērļupīte; Pērtupe
Abuls Gaujas kreisā krasta pieteka Smiltenes un Valmieras novadā, garums - 52 km, kritums - 129 m, sākas dienvidos no Smiltenes, Launkalnes pagastā pie Vidzemes šosejas, Mežoles paugurainē, 162 m vjl.; Abula
Vija Gaujas kreisā krasta pieteka Valkas novada Vijciema pagastā, augštece Smiltenes novada Bilskas pagastā, garums - 62 km, kritums - 129 m, sākas Vidzemes augstienes Mežoles paugurainē; augštecē - Vijiņa
Alkšņupe Gaujas kreisā krasta pieteka Valkas novada Zvārtavas pagastā, augštece Smiltenes novada Grundzāles pagastā, garums - 10 km; Zvirguļupe; Milnupīte
Stepupe Gaujas kreisā krasta pieteka Valkas novada Zvārtavas pagastā, augštece Smiltenes novada Grundzāles pagastā, garums - 9 km, kritums - 33 m
Vidaga Gaujas kreisā krasta pieteka Virešu pagastā, izteka Variņu pagastā, augštecē Smiltenes un Gulbenes novada robežupe, vidustecē Virešu pagasta robežupe ar Palsmanes un Grundzāles pagastu, garums - 24 km
Vecpalsa Gaujas kreisā krasta pietekas Palsas agrākā lejtece Smiltenes novadā, kas pēc 1960. gados izveidotā pārrakuma uz Vizlu, praktiski ir pārveidojusies par bijušās Palsas kreisā krasta pietekas Rauzas lejteci, posms līdz Rauzas ietekai pakāpeniski aizaug, garums - 21 km
Dzērve Gaujas labā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā, augštece Smiltenes novada Trapenes pagastā, vidustecē ir Trapenes un Virešu pagasta robežupe, garums - 14 km
Poļaka Gaujas labā krasta pieteka Smiltenes novada Gaujienas pagastā; Markuzu upe
Gilten Giltenes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Vadakstes pagastā
caca Glīta, izsmalcināta, kaprīza meitene
tīrulīte Glīta, tīrīga meitene
Cotoneaster integerrimus gludmalu klintene
konjunktīva gļotāda ("tunica conjunctiva"), kas apklāj plakstiņa iekšējo virsmu, pāriet uz acs ābolu un sedz tā priekšdaļu līdz radzenei; saistene
gošķene Gostene
atspraudene Grāmatu spiestuvēs burtenes atspraužamo burtu novietošanai starp koka līstēm
Lāodike grieķu mitoloģijā - hiperboju zemes meitene, kas uz Dēlas salu atveda Apollona kulta priekšmetus un tur tika godāta kā viena no Apollona tempļa iedibinātājām
Kalliroja grieķu mitoloģijā - kalidoniešu meitene, kas atraidīja Dionīsa priestera Korēsa mīlestību
Pigmalions grieķu mitoloģijā - Kipras valdnieks, tēlnieks, kas izgatavoja skaistu meitenes Galatejas statuju, kurā pats iemīlējās; uzklausījusi Pigmaliona lūgšanas, Afrodīte tēlu atdzīvinājusi, un Galateja kļuvusi par Pigmaliona iemīļoto
Kikns grieķu mitoloģijā - Stenelāja dēls, ligūru valdnieks, Faetona draugs, kurš tā apraudāja draugu, ka tika pārvērsts par gulbi un pārvietots uz debesīm, kļūstot par Gulbja zvaigznāju
Erica tetralix grīņa sārtene
sili Grīņu sārtene ("Erica tetralix")
siliņas Grīņu sārtene ("Erica tetralix")
siliņš Grīņu sārtene ("Erica tetralix")
sils Grīņu sārtene ("Erica tetralix")
virsāji Grīņu sārtene ("Erica tetralix")
virses Grīņu sārtene ("Erica tetralix")
virsis Grīņu sārtene ("Erica tetralix")
virsnes Grīņu sārtene ("Erica tetralix")
zartene Grīņu sārtene ("Erica tetralix")
zilašķis Grīņu sārtene ("Erica tetralix")
zvaniņvirši Grīņu sārtene ("Erica tetralix")
zemesmandele Grīšļu dzimtas dižmeldru ģints suga ("Cyperus esculentus"), daudzgadīgs lakstaugs ar tieviem sakneņiem, kuru galos veidojas nelieli bumbuļi; dzimtene Ziemeļāfrika, audzē Vidusjūras apgabalos, Mazāzijā, ASV
Grunču Grunču grāvis - ūdenstece Tukuma novada Zentenes pagastā, ietek Engures ezerā
Mančupīte Gružupītes kreisā krasta pieteka Smilteness novada Bilskas pagastā
atpūtieši Gulbenes novada Litenes pagasta apdzīvotās vietas "Atpūtas" iedzīvotāji
atpūtnieki Gulbenes novada Litenes pagasta apdzīvotās vietas "Atpūtas" iedzīvotāji
kordonieši Gulbenes novada Litenes pagasta apdzīvotās vietas "Kordona" iedzīvotāji
lešķēnieši Gulbenes novada Litenes pagasta apdzīvotās vietas "Lešķi" iedzīvotāji
Silava Gulbenes novada Litenes pagasta apdzīvotās vietas "Litene" daļa, agrāk atsevišķs ciems
litenieši Gulbenes novada Litenes pagasta apdzīvotās vietas "Litene" iedzīvotāji
Lettin Gulbenes novada Litenes pagasta bijušais nosaukums
Litenskaja Gulbenes novada Litenes pagasta bijušais nosaukums krieviski
Gaujienas dolomīta atsegums ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Smiltenes novada Gaujienas pagastā, bijušajās Anniņu akmeņlauztuvēs, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., tas ir Pļaviņu horizonta Adzeles slāņu dolomīta atseguma augstums \~3,5 m, sastāv gk. no dolomītiem ar raksturīgiem brahiopodu pārakmeņojumiem
Randatu klintis un Tilderu krauja ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Smiltenes novada Virešu pagastā, Gaujas krastos \~1 km augšpus Virešu tilta, valsts aizsardzībā kopš 1962. g., aizsargājamā platība - 14,5 ha, Randatu klintis atrodas Gaujas labajā krastā, ir 15 m augstas dolomīta klintis, kas paceļas 8 m virs upes līmeņa, līdzīga ir Tilderu krauja, kas atrodas Gaujas pretējā krastā
Kaltenes krasta veidojumi ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Baltijas jūras senkrastā, Rojas pagastā, uz dienvidiem no Kaltenes, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 80,59 ha, pamatelements ir Litorīnas jūras abrāzijas krauja, kuras piekāje tagad atrodas 5-6 m vjl., kraujas relatīvais augstums - 4-10 m
Kaltenes kalvas ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Rojas pagastā, uz ziemeļiem un ziemeļrietumiem no Kaltenes, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., platība - 575,9 ha, tās ir līdz 6 m augstas akmeņu grēdas, lielākā (Velna kalva) izveidojusies pēdējā apledojuma laikā, tās augstums - 3-6 m, garums - 900 m, platums - 35-60 m (līdz 1970. gadiem, kad akmeņus izmantoja ceļu būvei, tās augstums sasniedza 20 m)
Kalamecu un Markuzu gravas ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Smiltenes novada Gaujienas pagastā pie Markuzu upes un tās pietekas, valsts aizsardzībā kopš 1962. g., platība - 28,78 ha, Kalamecu gravas garums - 240 m, dziļums - 12 m, vairāki ūdenskritumi; Markuzu grava atrodas \~1 km uz austrumiem no Kalamecu gravas, tās labajā nogāzē, iegūstot dolomītu, izlauzta 1,2 m augsta un 8 m dziļa ala
Grūbes dolomīta atsegums ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, Smiltenes novada Apes pagastā, atrodas Vaidavas labajā krastā, platība 0,5 ha, Vaidavā dolomīta slāņi veido 12 m platu divpakāpju (augstums 1,5 m un 2,8 m) ūdenskritumu
devadāsi Hinduisma reliģijas praksē meitenes, kuras vai nu brīvprātīgi, vai piespiedu kārtā savu dzīvi veltī kādam dievam; viņas dzīvoja tempļos, uzturēja tajos tīrību, rūpējās par uguni gaismekļos, viņu pienākumos ietilpa arī kulta dziesmu un deju izpildīšana un svētā prostitūcija, kas deva iespēju jūtami papildināt tempļa budžetu
čūlainais kolīts idiopātisks, nespecifisks lokzarnas iekaisums; tam raksturīgi tenesmi ar gļotu, asins vai strutu piejaukumu izkārnījumiem
dočka Iekārojama meitene
mīzele Iesauka (meitenei)
mīžka Iesauka (meitenei)
grieči Iesauka meitenei
nostalģija Ilgas (parasti smeldzošas, slimīgas) pēc dzimtenes, arī mājām
aravaki Indiāņu cilšu grupa (goakari, ačagvi, banivi, bari, pasi, maniteneri, piro, kampi u. c.), dzīvo dziļi tropu mežos izklaidu areālos Brazīlijas rietumos, Venecuēlas rietumos, Kolumbijas austrumos, Peru austrumos un Bolīvijas ziemeļos
tupogvarani Indiāņu cilšu grupa Dienvidamerikas vidienē (Brazīlijā, Gajānā, Surinamā, Gviānā, Paragvajā, Bolīvijā, Peru), valodas veido īpašu saimi, iedalās 2 grupās: ziemeļu - tupi (ojampi, tupinambi, tenetehari, tapirapi, mavi, munduruki, kavahivi, parintintini, kokami) un gvarani (kaingvi, sirioni, gvajaki, apapokuri, ivapari, gvajani, čani, čirigvani u. c.), atrodas dažādās ģints iekārtas sairuma pakāpēs, animistiski ticējumi, vietumis ar kristiānisma elementu piejaukumu
laulātības stāvoklis indivīda situācijas novērtējums attiecībā pret atrašanos laulībā; parasti izdala 4 iespējamos stāvokļus: sastāv laulībā, nekad nav sastāvējis (sastāvējusi) laulībā, atraitnis (atraitne), šķirtenis (šķirtene)
Saules jaunavas inku meitenes, kuras desmit gadu vecumā tika izraudzītas kalpošanai Saules tempļos; vienas kļuva par inku valdnieku sievām, citas tika upurētas dieviem
hidroželeja Īpaša viela, poliakrilamīds, kas satur garas ķīmisko vielu akrilamīda un akrilskābes molekulu virtenes, un spēj līdzīgi sūklim uzsūkt lielu daudzumu ūdens
Arijana Vedža irāņu mitoloģijā - irāņu pirmdzimtene, kuru radīja labais dievs Ahuramazda
štuceris Īsa šautene ar vītnēm stobrā
vieglaudzīte Izlutināta meitene
šmīze Iznesīga meitene
ekspatriēt Izsūtīt no dzimtenes
žibace Izveicīga un jautra meitene
žipata Izveicīga, žigla meitene
Šķēdes pagasta teritorija izveidojusies padomju laikā, ietver daļu no bijušā Vārmes pagasta (Šķēdes apkaime), daļu no bijušā Kabiles pagasta (Ķingutu un Zutenes apkaime) un daļu no bijušā Vānes pagasta (Sārcenes apkaime)
Raunas novads izveidots 2009. g. administratīvi teritoriālās reformas rezultātā, ietvēra Drustu un Raunas pagastu; 2021. g. iekļauts Smiltenes novadā
Strenču novads izveidots 2009. g., pastāvēja līdz 2021. g., ietvēra Jērcēnu un Plāņu pagastu, kā arī Strenču un Sedas pilsētu, robežojās ar Valkas, Smiltenes, Beverīnas un Burtnieku novadu
Johannishof Jāņa muiža, kas atradās Valkas apriņķa Smiltenes pagastā
Solanum jasmonoides jasmīnveida naktene
čiepa Jauna meitene
jaunaļa Jauna meitene
jaunmeita Jauna meitene
jolka Jauna meitene
paipala Jauna meitene
preilenēns Jauna meitene, pusaudze - barona meita vai radiniece
džude Jauna sieviete, džudīte, meitene
ballīškaza Jauna sieviete, meitene, kas mēdz (daudz, bieži) apmeklēt balles
midinete Jaunas meitenes Francijā, parasti pārdevējas, modes demonstrētājas u. c., kas dzimumuzvedībā atļaujas zināmu brīvību
kora Jaunas meitenes skulpturāls atveidojums Senajā Grieķijā arhaikas periodā
celka Jaunava, nevainīga meitene
Neu-Lesten Jaunlestenes muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Lestenes pagastā
Neu-Smilten Jaunsmiltenes muiža, kas atradās Valkas apriņķa Blomes pagastā
tralla Jautra meitene
tralle Jautra meitene
tralliene Jautra meitene
šprika Jautra meitene, kas vienmēr mēdz dauzīties
splīnis Jautra, kustīga meitene
spidilka Jautra, līksma meitene
spridzene Jautra, sprigana meitene
stablitenieši Jēkabpils novada Salas pagasta apdzīvotās vietas "Stablitene" iedzīvotāji
mežģīte Jostas veids, pītenes paveids, kur velki kalpo arī iekšaudam
telamonia Jostene
Liekna Jurģupes kreisā satekupe Tukuma novada Zentenes pagastā, garums - \~6 km, veidojas satekot Vecmuižas un Kraujas upītei; Liekņa; Liekne
Akmeņupīte Jurģupes labā satekupe Talsu novada Zentenes pagastā
Paxillus involutus kailā mietene
tuna Kaktusu dzimtas opunciju ģints augs, tā dzimtene ir Meksika; Vidusjūras valstīs, Dienvidāfrikā, Austrālijā u. c. kultivē kā pārtikas un lopbarības augu, audzē arī kā dekoratīvu augu brīvā dabā Kaukāza subtropiskajos apvidos un Krimas dienvidu piekrastē
Kalna ezers Kalnis, ezers Rugāju, Litenes un Stradu pagastā
Beļavas kalns kalns Gulbenes paugurvalnī, Gulbenes novada Beļavas pagastā, 1 km uz rietumiem no Pilskalna ciema, ziemeļu-dienvidu virzienā orientēts kupolveida paugurs, garums — 300 m, absolūtais augstums — 178 m vjl., relatīvais augstums — 35 m, sens latgaļu pilskalns, daļēji apaudzis ar kokiem; Kārtenes pilskalns
Pāvulkalns kalns Smiltenes novada Raunas pagastā, lokveidā izstiepts, 1,5 km garš un līdz 350 m plats valnis, absolūtais augstums - 153 m vjl., relatīvais augstums - līdz 90 m, gandrīz norakts grants ieguvei
Slapjuma kalns kalns Vidzemes augstienes Mežoles paugurainē, Smiltenes novada Drustu pagastā, paugura garums - 0,4 km, absolūtais augstums - 248 m vjl., relatīvais augstums - 30 m
dzēdzele Kalsna, novājējusi sieviete, meitene
merdele Kalsna, novājējusi sieviete, meitene
kaltenīca Kaltene
kaltenīša Kaltene
Rustupīte Kamaldas labā krasta pieteka Smiltenes novada Bilskas pagastā, garums - \~5 km
Kurmīšupīte Kamaldas labā krasta pieteka Smiltenes novada Bilskas pagastā, garums - \~9 km; Atvarupīte; Bilskas upe; Viekupīte; Vilkupe; Vilkupīte
soma Kamera (riepas), šļūtene
bērzu kamolene kamoleņu ģints sēņu suga ("Panus conchatus", syn. "Lentinus conchatus"); bērzu sīkstene
smaržīgā kamolene kamoleņu ģints sēņu suga ("Panus suavissimus", syn. "Lentinus suavissimus"); smaržīgā sīkstene
Paxillus panuoides kamoleņu mietene
kleome Kaperu dzimtas ģints ("Cleome"), viengadīga puķe, dzimtene Dienvidamerika, Latvijā audzē stādījumos, zied no jūlija līdz oktobrim sārtās, violetās, līdz 60 cm garās skarās; zirnekļpuķe
Coprinus dunarum kāpu tintene
Cotoneaster salicifolius kārkllapu klintene
karotne Karotene ("Cochlearia")- divdīgļlapju augu ģints krustziežu dzimtā ar karotes veida apakšējām lapām
zebrzivs Karpu dzimtas zivs, kuras dzimtene ir Indija; 4-5 cm gara, viegli kopjama akvāriju zivs
tikle Kārtīga, darbīga, pieklājīga un godīga meitene
skrīne Kaudze; arī virtene
skrīnis Kaudze; arī virtene
Kaugura Kaugura ezers - Kauguru ezers Litenes pagastā
Kūšolu ezers Kauguru ezers Litenes pagastā
Kušalas ezers Kauguru ezers Litenes pagastā
Kaupen Kaupēnu muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Svitenes pagastā
sedzacīte Kautrīga meitene, kas aizsedz acis
biete Kautrīga meitene, kura bieži sarkst
enotera Kazrožu dzimtas augs, kura dzimtene ir Ziemeļamerika; dažas sugas audzē kā krāšņumaugus
propoitides Kipras salā jaunas meitenes, kuras neesot atzinušas Afrodīti, par ko šī viņām iedvesusi pārlieku nekaunīgu kaislību un beidzot pārvērtusi viņas akmeņos
Cotoneaster horizontalis klājeniskā klintene
Klaparu Klaparu ezers - atrodas Smiltenes novada Raunas pagastā, platība - 1,6 ha; Asaru ezers
Klētene Klētenes ezers - atrodas Valkas novada Zvārtavas pagastā, ietilpst Aumeisteru ezeru grupā, platība - 7,6 ha
Kliģu Kliģu ezers - atrodas Spārenes viļņotajā līdzenumā, Tukuma novada Lestenes pagastā, 56,5 m vjl., platība - 21,8 ha, garums - 590 m, platums - 450 m, vidējais dziļums līdz dūņām - 5,7 m, lielākais dziļums - 15,1 m, eitrofs, aizaugums - neliels (5-15%)
cotoneaster Klintenes
klīre Klīrīga meitene
klukstere Klukstene
virsis Koku, krūmu vai pundurkrūmu dzimta, kurā ietilpst, piemēram, sila virši, miltenes, rododendri; ēriku dzimta
setkrēzija Komelīnu dzimtas ģints ("Setcreasea"), daudzgadīgi lakstaugi ar stāviem vai paciliem stublājiem, dzimtene Meksika, Teksasa
plintniece Kopš 1919. g. čekistes nosaukums (no vārda plinte, šautene)
Hericium coralloides koraļļu adatene
Cotoneaster splendens košā klintene
skramauka kramenīca (šautene)
arkebūze Kramenīca, šautene pirmajā laikā pēc pulvera izgudrošanas; arkebūza
littorella Krastenes
Tricholomopsis decora krāšņā vistene
Geum coccineum krāšņsarkanā bitene
pusvista kritusi meitene
Solanum crispum krokotā naktene
pundurmakstene kukaiņu klases maksteņu kārtas dzimta ("Hydroptilidae"), sīkas makstenes (ķermeņa garums - 1,5-4,5 mm), kāpuri mīt strautos un upēs, daļai sugu - ezeros, Latvijā konstatētas 6 ģintis, >20 sugu
slaidmakstene kukaiņu klases maksteņu kārtas dzimta ("Leptoceridae"), sīkas un vidēji lielas makstenes (ķermeņa garums - 4-9 mm), taustekļi 2-3 reizes garāki par ķermeni, Latvijā konstatēts 10 ģinšu, 36 sugas
dīķmakstene kukaiņu klases maksteņu kārtas dzimta ("Limnephilidae"), vidēji lielas un lielas makstenes (ķermeņa garums 6-21 mm), taustekļi nav garāki par ķermeni, kāpuri mīt gk. stāvošos un lēni tekošos ūdeņos, Latvijā 15 ģinšu, 58 sugas
dižmakstene kukaiņu klases maksteņu kārtas dzimta ("Phryganeidae"), vidēji lielas un ļoti lielas makstenes (ķermeņa garums 6-24 mm), taustekļi īsāki par ķermeni, kāpuri mīt gk. seklās aizaugušu upju vietās, kur ir lēns tecējums, un ezeros, Latvijā konstatētas 7 ģintis, 12 sugu
plēsējmakstene kukaiņu klases maksteņu kārtas dzimta ("Rhyacophilidae"), vidēji lielas makstenes (5-9 mm), Latvijā 1 ģints, 4 sugas
blintenieki Kuldīgas novada Alsungas pagasta apdzīvotās vietas "Blintenes" iedzīvotāji
Adze Kuldīgas novada Gudenieku pagasta apdzīvotās vietas "Adzes" bijušais nosukums; vēstures avotos pirmo reizi minēta 1253. g. Piltenes bīskapam ar ordeni savā starpā zemi dalot
Panderu upurkalns un upurakmens kulta vieta Smiltenes novada Bilskas pagastā, \~10 m augsts, apaļš paugurs (diametrs \~50 m) ar 2-6 m platām terasēm nogāzēs visapkārt, plakuma centrā, kas ir 2-3 m augstāks par pārējo plakumu, atrodas Upurakmens (augstums - 1,2 m, garums - 1,8 m, platums - 1,6 m), datējums nav zināms
Galetenes svētavots kulta vieta Talsu novada Balgales pagastā, meža malā pie Doru mājām, \~1 km uz dienvidaustrumiem no bijušās Galtenes muiža, iztek no \~3 m dziļa padziļinājuma paugurgrēdas austrumu pakājē, iztekas vieta ir dažus kvadrātmetrus liela, tālāk tas kā neliels strautiņš tek uz Oksles upi; ūdens satur daudz karbonātu
ubi bene, ibi patria kur labi, tur dzimtene (kosmopolītisma princips)
ursīnija Kurvjziežu dzimtas viengadīga puķe, dzimtene - Dienvidāfrika, Latvijā audzē grupējumos, akmeņdārzos, ziedu griešanai, ziedi oranži, dzelteni kurvīši 5-6 cm diametrā
brahikomes Kurvjziežu dzimtas viengadīgi dekoratīvi augi, dzimtene Austrālija, 20-30 cm augsti ceri ar ziliem, violetiem, sārtiem un baltiem ziediem 2 cm diametrā
bizenīca Kustīga, veikla sieviete, meitene vai dzīvnieks (piemēram, govs)
naumburgia Ķekarzeltenes
Cotoneaster racemiflorus var. soongoricus ķekarziedu klintene
Kenge Ķeņģu muiža, kas atradās Valkas apriņķa Smiltenes pagastā
He-Bo Ķīniešu mitoloģijā - Dzeltenās upes - Huanhes gars ar zivs ķermeni un cilvēka seju, kuram katru gadu tika upurēta skaistākā meitene
Marasmius scorodonius ķiploku vītene
štucernieki Labākie šāvēji, kurus Krievijas armijā, sākot ar 1842. g., sešus katrā rotā apbruņoja ar štuceriem (īsas šautenes ar vītnēm)
gurāmija Labirintzivju dzimtas suga ("Osphoronemus gorami"), vēdera spuras pirmais zars ir pagarināts, dzīvo saldūdenī, dzimtene Āzijas dienvidaustrumu daļa, vairākas krāsām bagātas formas audzē akvārijos
mīkstā lācīte lācīšu suga ("Atrichum tenellum"), konstatēta tikai priežu jaunaudzēs uz smilšmāla augsnes atklātās vietās
lādštoks Lādējamā un šautenes stobra tīrāmā nūja
Laxduenen Lagzdienas muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Piltenes pagastā
Tāšukalns Lagzdīnes pilskalns Ventspils novada Piltenes pagastā
Hohenheide Lakstenes muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Plāteres pagastā
kruķīte lamuvārds mazai meitenei
krupe lamuvārds meitenei
svapstiņš Lapsene; svapstene
lapene Lapu sēne jeb atmatene ("Agaricus")
gaiškāju lapuķauķis lapuķauķu suga ("Phylloscopus tenellipes")
dorša Lauciniece; meitene, kas nepievērš uzmanību savam ārējam izskatam
klotilde Laucinieciska meitene
zaiga Laucinieciska, naiva meitene
Agaricus campester lauka atmatene
kremelde Lauka atmatene ("Agaricus campester")
samtene Lauku aitene
santene Lauku aitene
vēršumēle Lauku aitene
zilacīte Lauku aitene
sautene Lauku aitene ("Lycopsis arvensis")
sautenes Lauku aitene ("Lycopsis arvensis")
dzeltenīte Lauku aitene, lakstaugs
ērkšamols Lauku blaktene ("Ononis arvensis")
ēzeļpuķe Lauku blaktene ("Ononis arvensis")
miroņpuķe Lauku blaktene ("Ononis arvensis")
plaktene Lauku blaktene ("Ononis arvensis")
plaktiņi Lauku blaktene ("Ononis arvensis")
smirda Lauku blaktene ("Ononis arvensis")
vēršāboliņš Lauku blaktene ("Ononis arvensis")
Daphne laureola laurveida zalktene
Lecidea tenebrosa lecideju sugas "Schaereria tenebrosa" nosaukuma sinonīms
gausaliņa Lēna, gausa sieviete, meitene
dūdaļa Lēna, slinka meitene (sieviete)
spraune Lepna, augstprātīga meitene
Pālamsu ezers Lestenes ezers Lestenes pagastā
Pālandes ezers Lestenes ezers Lestenes pagastā
Palansu ezers Lestenes ezers Lestenes pagastā
Pālansu ezers Lestenes ezers Lestenes pagastā
stūrīšnieki Lestenes pagasta apdzīvotās vietas "Stūrīši" iedzīvotāji
Ugāles pacēlums lēzeni un vidēji viļņots pacēlums, senā Baltijas ledus ezera sala Kursas zemienes Ugāles līdzenuma rietumu malā uz rietumiem no Usmas ezera, aizņem Ventspils novada Ugāles pagasta lielāko daļu, Piltenes pagasta austrumu malu un Zlēku pagasta ziemeļaustrumu stūri, platība līdz 1250 ha, augstākā daļa paceļas >30 m virs Baltijas ledus ezera akumulācijas līdzenuma
Badupīte Līčupes kreisā krasta pieteka Cēsu novada Veselavas pagastā un Smiltenes novada Raunas pagastā
Birzenes strauts Līčupes labā krasta pieteka Smiltenes novada Raunas pagastā
Krauja Lieknas labā krasta pieteka Tukuma novada Zentenes pagastā, lielākajā daļā tecējuma ir Tukuma un Talsu novadu robežupe
aize liela auguma meitene
Chelidonium majus lielā strutene
asinszāle Lielā strutene ("Chelidonium majus")
badenes Lielā strutene ("Chelidonium majus")
ciņgļi Lielā strutene ("Chelidonium majus")
manduļi Lielā strutene ("Chelidonium majus")
punenīte Lielā strutene ("Chelidonium majus")
sarkanas Lielā strutene ("Chelidonium majus")
strucenes Lielā strutene ("Chelidonium majus")
strutele Lielā strutene ("Chelidonium majus")
strutelene Lielā strutene ("Chelidonium majus")
strutenājs Lielā strutene ("Chelidonium majus")
struteņi Lielā strutene ("Chelidonium majus")
strutenīte Lielā strutene ("Chelidonium majus")
strutēns Lielā strutene ("Chelidonium majus")
strutine Lielā strutene ("Chelidonium majus")
strutines Lielā strutene ("Chelidonium majus")
strutulenes Lielā strutene ("Chelidonium majus")
sūrene Lielā strutene ("Chelidonium majus")
trutine Lielā strutene ("Chelidonium majus")
tūkzāles Lielā strutene ("Chelidonium majus")
vandule Lielā strutene ("Chelidonium majus")
vanduli Lielā strutene ("Chelidonium majus")
vanduļi Lielā strutene ("Chelidonium majus")
vandulis Lielā strutene ("Chelidonium majus")
vārdule Lielā strutene ("Chelidonium majus")
varduļi Lielā strutene ("Chelidonium majus")
zalktine Lielā strutene ("Chelidonium majus")
žalktine Lielā strutene ("Chelidonium majus")
žulktene Lielā strutene ("Chelidonium majus")
žultene Lielā strutene ("Chelidonium majus")
žultines Lielā strutene ("Chelidonium majus")
Čiloje Lielākā sala Čīles arhipelāgā (sp. val. "Chiloe"), Čīles teritorija, platība - 8300 kvadrātkilometru, augstums - līdz 820 m, kartupeļu dzimtene
Pietēnupe Lielās Juglas kreisā krasta pieteka Ropažu novadā, garums - 14 km, kritums - 37 m; Pietene; Pietēnupīte; Pietēnurga; Pietēnu urga
muskete Lielkalibra šautene, kam ir deglis un ko šaujot atbalsta uz paliktņa
Švitine Lielupes pietekas Svitenes nosaukums tās augštecē, Lietuvā
Liepora Liepars, Svitenes kreisā krasta pietekas nosaukums Lietuvā
Liepare Liepars, Svitenes pieteka
Liepāre Liepars, Svitenes pieteka
Liepāres strauts Liepars, Svitenes pieteka
Leeparshof Liepu (Melles) muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Svitenes pagastā
haematopota Lietenes
plīks lieto, lai atdarinātu (parasti pistoles, šautenes) šāviena troksni
plīkš lieto, lai atdarinātu (parasti pistoles, šautenes) šāviena troksni
paf lieto, lai atdarinātu (piemēram, šautenes, pistoles) šāvienu troksni
pliuks lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu troksni, kas rodas, piemēram, pātagai, siksnai atsitoties pret ko; lieto, lai atdarinātu (parasti pistoles, šautenes) šāviena troksni
pliukš lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu troksni, kas rodas, piemēram, pātagai, siksnai atsitoties pret ko; lieto, lai atdarinātu (parasti pistoles, šautenes) šāviena troksni
pliukšķ lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu troksni, kas rodas, piemēram, pātagai, siksnai atsitoties pret ko; lieto, lai atdarinātu (parasti pistoles, šautenes) šāviena troksni
pif lieto, lai atdarinātu, piemēram, šautenes, pistoles šāvienu troksni
pārradu meitas līgavas radu meitenes, kas pūra mājlopus pārdzina uz līgavaiņa mājām
gastērija Liliju dzimtas augs, dzimtene Dienvidāfrika, ap 70 sugu, sukulenti ar pretējām, 2 rindās vai spirāliski sakārtotām lapām; Latvijā 3 sugas audzē kā telpu puķes
knifolija Liliju dzimtas dekoratīvs augs, dzimtene Āfrika, Latvijā audzē stādījumos, zālienos, ziedi vārpās sarkani, oranži, dzelteni, sārti, brūni
Kaņupe Lisas kreisā krasta pieteka Mārsnēnu pagastā, lejtecē ir Cēsu un Smiltenes novada robežupe, vidustece Raunas pagastā, augštece Blomes pagastā
Lettin Litene
ljūiss Ljūisa patšautene - rokas ložmetēja paveids
lūiss Ljūisa patšautene - rokas ložmetēja paveids
Lokstiņa Lokstene, Daugavas pieteka
Loxten Lokstenes viduslaiku pils, kas atradās tagadējā Aizkraukles novada Klintaines pagastā, vieta applūdināta pēc Pļaviņu HES uzcelšanas
Ononis repens ložņu blaktene
baziliks Lūpziežu dzimtas augu ģints ("Ocimum"), galvenokārt krūmi, arī garšaugs ar violetiem ziediem, var audzēt arī telpās, dzimtene tropiskā Āzija, Latvijā audzē dēstus un iestāda pēc salnām
mērdele ļoti kalsna, novājējusi sieviete, meitene
mērdzele ļoti kalsna, novājējusi sieviete, meitene
kaza ļoti kustīga, trakulīga, arī vieglprātīga meitene, sieviete
bārbija ļoti skaista meitene
dzirkstele ļoti strauja, dedzīga meitene
vinčesterdisks magnētisko disku atmiņas ierīce hermētiskā apvalkā, ko izmantoja miniskaitļotājos un personālajos skaitļotājos; nosaukums cēlies sakarā ar ierīces pirmā modeļa 30/30 un šautenes "Winchester" izplatītā modeļa 30/30 apzīmējumu sakritību; vinčesters
home Māja, dzimtene
Teperis Mākslīga ūdenstilpe Abulā, Smiltenes austrumu nomalē, 108,6 m vjl., platība - \~10 ha, garums - \~900 m, lielākais platums - \~200 m; Tepera ezers; Ēmura ezers
Brutuļu dzirnavezers mākslīga ūdenstilpe Abulā, Smiltenes novada Smiltenes pagastā, 73,4 m vjl., platība — 6,8 ha, garums — \~600 m, lielākais platums — \~100 m
Vidus ezers mākslīga ūdenstilpe Abulā, Smiltenes pilsētas ziemeļaustrumu nomalē, 90,0 m vjl., platība - 3,5 ha, garums - \~500 m, lielākais platums - \~120 m; Vidus dzirnavezers; Vidusezers
Tiltlejas ezers mākslīga ūdenstilpe Abulā, Smiltenes pilsētas ziemeļu daļā, 83,7 m vjl., platība - \~5 ha, garums - \~500 m, lielākais platums - \~200 m
Cērtenes dzirnavezers mākslīga ūdenstilpe uz Cērtenes upes, Smiltenes novada Brantu pagastā, 138 m vjl., platība - 2 ha, garums - \~700 m, lielākais platums - \~40 m
trichoptera Makstenes
punduris Makstenes kāpurs
flamme Masīva, korpulenta meitene
kroksene Maza auguma meitene
meitele maza auguma meitene, mazule
pirka maza meitene
biga Maza meitene
binga Maza meitene
dirka Maza meitene
knapate Maza meitene
ķusene Maza meitene
mazmeitiņa Maza meitene
skuķēns Maza meitene
tekatne Maza meitene (kas nesen sākusi staigāt)
varga Maza meitene, kas daudz raud; kāda, kas šķobās, viebjas
pintainīte Maza meitene, kas daudz un atkārtoti jautā
čāpīte Maza meitene, kas tikko iemācījusies staigāt
biksaine Maza meitene, kas valkā bikses
knīpa Maza meitene, retāk mazs zēns
skutka Maza meitene; knīpa
zemaļa Maza sīka meitene
montehristo Maza šautene, kas šauj ar patronām bez pulvera; montekristo
traukulīte Maza, bāla, kautrīga, bet rosīga meitene
plušķene Maza, pļāpīga meitene
plušķīte Maza, pļāpīga meitene
klirba Maza, sīka meitene
knirba Maza, sīka meitene; knīpa
pūpaliņa Maza, šūpulī guloša meitene
Klein-Dursuppen Mazdursupes muiža, kas atradās Talsu apriņķa Zentenes pagastā
Rencītis Mazezers, ezers Smiltenes novada Apes pagastā
maloļetka mazgadīga meitene
montekristo Mazkalibra šauteņu un pistoļu sistēma; šīs sistēmas šautene, pistole
čiepiņš mazs bērns; meitene, meita
čirka mazs bērns; meitene; puika
sušķene mazvērtīga meitene
divstobrene Medību šautene ar diviem stobriem
Biritene Medņupes labā krasta pieteka Alūksnes novadā; Biritenes strauts
meitiens Meita, meitene
fujene meitene
riba meitene
bambučene Meitene
bēba Meitene
betija Meitene
biksa Meitene
čalene Meitene
cālis Meitene
čika Meitene
čiksa Meitene
čikse Meitene
čiksīte Meitene
čiksta Meitene
čomene Meitene
džafarene Meitene
džafarīte Meitene
džaga Meitene
džanga Meitene
džāpša Meitene
džāra Meitene
džāre Meitene
džekene Meitene
džīna Meitene
džūda Meitene
džulīte Meitene
džusene Meitene
džusīte Meitene
džuze Meitene
fifa Meitene
ģefka Meitene
gerla Meitene
ģevka Meitene
ģevuška Meitene
girla Meitene
klotilde Meitene
kroška Meitene
ļāļa Meitene
ļeļka Meitene
meička Meitene
meika Meitene
meikus Meitene
meitēnēns Meitene
meitenis Meitene
meitiķis Meitene
meitine Meitene
merdzele Meitene
merga Meitene
naiste Meitene
ovca Meitene
pacanka Meitene
princese Meitene
rauda Meitene
šikse Meitene
šircīte Meitene
šķeltna Meitene
skuķene Meitene
šmeteriņa Meitene
spengole Meitene
stirna Meitene
švirka Meitene
tekātnīte Meitene
truktele Meitene
urla Meitene
vecene Meitene
vīvaļa Meitene
vīvaļina Meitene
vīvaļiņa Meitene
zaķis Meitene
žubīte Meitene
meitēns Meitene (1)
skuķis Meitene (1); skuķe
skuķe Meitene (1); skuķis
meitēns Meitene (2)
šmīzīte Meitene (nievājošā nozīmē)
dočenka Meitene (parasti kā uzruna)
dočeņka Meitene (parasti kā uzruna)
sīcene Meitene (parasti maza)
dille Meitene (parasti negatīvi vērtēta)
šmara Meitene (parasti nepievilcīga)
lauce Meitene ar atpakaļ atsukātiem matiem
čupakobra Meitene ar brillēm
raudacīte Meitene ar brūnām acīm
čirka Meitene ar cirtainiem matiem
pčolka Meitene ar daudziem lētas bižutērijas rotājumiem
zeltene Meitene ar gaišiem matiem
naģe Meitene ar gariem nagiem
pūcgalviņa Meitene ar izspūrušiem matiem
cičinīca Meitene ar kuplām krūtīm
dzirkstacīte Meitene ar mirdzošām acīm
krēpala Meitene ar pinkainiem matiem
plinka Meitene ar pinkainiem matiem
skudractiņa Meitene ar rudām acīm
para Meitene ar sajukušiem, izlaistiem matiem
sarkangalvīte Meitene ar sarkanu cepurīti pasakās
sarkanmicīte Meitene ar sarkanu cepurīti pasakās
zeltsprodze Meitene ar zeltainas krāsas matiem
bezkūse Meitene bez kaunuma apmatojuma
bezpupe Meitene bez lielām (pilnīgām) krūtīm
Egle Meitene lietuviešu mitoloģijā, kuru izprecināja svēto dzīvnieku zalkšu karalim
konsumante Meitene naktsklubā vai bārā, kas ar neformālām sarunām izklaidē klientu un vedina izmaksāt viņai īpaši dārgus dzērienus
pusaudze Meitene pārejas vecumā no bērnības uz jaunību (aptuveni no 11 līdz 15 gadiem)
grūpija meitene vai sieviete, kas ceļo līdzi popmūziķiem no vienas uzstāšanās vietas uz citu cerībā tos satikt un nodibināt attiecības
džiburene Meitene, draudzene
vecs Meitene, draudzene
dūda Meitene, draudzene (mīļvārdiņš)
džūde Meitene, jauna sieviete
ķolka Meitene, jauna sieviete
māsiņa Meitene, jauna sieviete
krustmeita Meitene, jauniete, sieviete attiecībā pret savu krusttēvu (1) vai krustmāti (1)
krustmeita Meitene, jauniete, sieviete attiecībā pret savu krusttēvu (2) vai krustmāti (2)
ķobe Meitene, jautra meita
dēlis Meitene, kam nav sievišķīgas figūras
erska Meitene, kas ātri dusmojas
zemniekmeitene Meitene, kas aug zemnieku ģimenē; arī zemniekmeita
zvejniekmeitene Meitene, kas aug zvejnieku ģimenē
launadzīte Meitene, kas dzimusi launaga laikā
ciemmeita Meitene, kas dzīvo ciemā; meitene no kaimiņu ciema
žvigule Meitene, kas izlaidīgi smejas
tralla Meitene, kas labprāt dzied
bogule Meitene, kas mēdz bēguļot
žaukle Meitene, kas nemierīgi uzvedas
švikstene Meitene, kas skraida
smalkvērpīte Meitene, kas smalki vērpj
vezele Meitene, kas smejas, runā, joko, ātri kustas
žaustaka Meitene, kas uztur sakarus ar daudziem jauniešiem
pupucīte Meitene, kas vēl zīž mātes krūti
jaunava meitene, kurai nav bijuši dzimumsakari
žārbikla Meitene, kurai patīk rāpties kokos
puikskuķis Meitene, kurai patīk uzturēties, rotaļāties kopā ar zēniem
marga Meitene, meita, jaunava
mērga Meitene, meita, jaunava
merģele Meitene, meita, jaunava
puella Meitene, meita; mīļākā
girl Meitene, sevišķi slaidais sporta tips; reviju dejotāja, kas uzstājas grupā
meituška Meitene, sieviete
tante Meitene, sieviete, draudzene
beibe Meitene, skuķe; glīta, pievilcīga jauniete
minna Meitene; draudzene
minniņa Meitene; draudzene
bāba Meitene; jauna sieviete
fida Meitene; jaunkundze
freilene Meitene; jaunkundze
dūdiņa Meitene; panaiva sieviete
džuse Meitene; sieviete
līzīte Meitene; vientiesīga sieviete; laucinieciska meitene, kas nepievērš uzmanību savam izskatam
babjo Meitenes
meiteņgājums Meitenes
meiteņkārta Meitenes (pretstatā jaunietēm, pieaugušām sievietēm)
introzīcija Meiteņu apgraizīšanas veids dažās Austrālijas ciltīs, varmācīgi ar roku vai akmens nazi atplēšot un paplašinot meitenes maksti un pēc tam veicot piespiedu dzimumaktu ar vairākiem vīriešiem
Cotoneaster melanocarpus melnā klintene
Solanum nigrum melnā naktene
cūkogas Melnā naktene ("Solanum nigrum")
kaķaaste Melnā naktene ("Solanum nigrum")
kaķastes Melnā naktene ("Solanum nigrum")
kaķene Melnā naktene ("Solanum nigrum")
kaķenes Melnā naktene ("Solanum nigrum")
miegazāle Melnā naktene ("Solanum nigrum")
naktenīca Melnā naktene ("Solanum nigrum")
naktenicas Melnā naktene ("Solanum nigrum")
naktinīca Melnā naktene ("Solanum nigrum")
naktskālis Melnā naktene ("Solanum nigrum")
naktspamaša Melnā naktene ("Solanum nigrum")
naktspamāte Melnā naktene ("Solanum nigrum")
naktsškādes Melnā naktene ("Solanum nigrum")
naktsskāte Melnā naktene ("Solanum nigrum")
naktsskātes Melnā naktene ("Solanum nigrum")
naktsskati Melnā naktene ("Solanum nigrum")
Empetrum nigrum melnā vistene
mīzene melnā vistene ("Empetrum nigrum")
blusiņas Melnā vistene ("Empetrum nigrum")
vistenajs Melnā vistene ("Empetrum nigrum")
vistenājs Melnā vistene ("Empetrum nigrum")
vistenes Melnā vistene ("Empetrum nigrum")
vistine Melnā vistene ("Empetrum nigrum")
vistogas Melnā vistene ("Empetrum nigrum")
Cotoneaster niger melnās klintenes "Cotoneaster melanocarpus" nosaukuma sinonīms
blusenāji Melnās vistenes ("Empetrum nigrum"); blusenes
melanoleuca Melnbaltenes
Kē Melno taju (Laosa) mitoloģijā - meitene, kura kopā ar zēnu Kapu, izglābās pasaules plūdos
Bebrupīte Melnupes kreisā krasta pieteka Smiltenes novada Trapenes pagastā, izteka Alūksnes novada Ilzenes pagastā, augštecē pāris km arī Alūksnes un Smiltenes novadu robešupe, garums - 8 km
Blīgzna Melnupes labā krasta pieteka Smiltenes novada Trapenes pagastā, augštece Alūksnes novada Alsviķu pagastā, garums - 26 km, kritums - 86 m, tek pa Trapenes līdzenumu, pa mežainu apvidu, upes paliene vietām purvaina; Bliksne; Blizdene
Baltiņupe Melnupes labā krasta pieteka Smiltenes novada Trapenes pagastā, augštece Alūksnes novada Ilzenes pagastā, garums - 17 km
Likvertenu strauts Mēmeles labā krasta pieteka Bauskas novada Vecsaules pagastā, augštecē arī Vecsaules un Codes pagasta robežupe, garums — 4 km; Likvertene
Panaeolus fimicola mēslu svārstene
sāgo palma metroksilonu ģints palmu suga ("Metroxylon sagu"), līdz 12 metriem augsta palma, kuras stumbra serde satur daudz cietes, tās dzimtene ir dienvidaustrumu Āzija
Agaricus silvaticus meža atmatene
sēņu kailgliemezis meža kailgliemežu dzimtas suga ("Malacolimax tenellus"), kas sastopama uz sēnēm
Kapusils Meža masīvs Smiltenes novada Launkalnes pagastā
šlāpmice Miegamice, miegaina meitene
rāmulīte Mierīga, rāma meitene
rāmuļīte Mierīga, rāma meitene
paxillus Mietenes
mīkstsirdīte Mīkstsirdīga meitene
minka Mīlīga meitene
miltenājs Miltene (1), milteņu cers; arī milteņu audze
govmēle Miltene, pabāršķis, ēdama sēne
smiltenāji Miltenes ("Arctostaphylos")
smiltenes Miltenes; smiltenāji
Agaricus vaporarius milzu atmatene
Leucopaxillus giganteus milzu baltmietene
čubelīte Mīļvārdiņš mazai meitenei
joška Mīļvārdiņš mazai meitenei, kas mācās staigāt
ņibra Mīļvārdiņš meitenei
kautriņa Mimozu suga ("Mimosa pudica"), dzimtene Brazīlija, Latvijā sastopama kā telpaugs, glīts podu augs rožaini violetiem ziediem apaļās galviņās
gvajave miršu dzimtas suga ("Psidium guajava"), augļu koks, kura dzimtene ir Amerikas tropi; šā koka auglis ābola lielumā, kurā ir daudz C un A vitamīna
mītna Mītna āda - mītene, mīta (ģērēta) āda
klotilde Moderna meitene
Brantu muiža muiža Smiltenes novadā, kuras teritorijā nodibinājās Brantu ciems, muižas ēka, kurā no 1926. g. ir Brantu pamatskola, celta 1532. g.
tralla Muļķīga, ģeķīga meitene (muļķīgs, ģeķīgs cilvēks vispār)
aitu muskuļsporaiņi muskuļsporaiņu suga ("Sarcocystis tenella")
Vaidava Mustjegi kreisā krasta pieteka Igaunijā, augštece Alūksnes un Smiltenes novadā, garums - 72 km (Latvijā - 61 km), kritums - 114 m, iztek no Muratu ezera, kas atrodas uz Latvijas un Igaunijas robežas Alūksnes novada Ziemera pagastā
Melnupe Mustjegi kreisā krasta pieteka Igaunijā, augštece Alūksnes un Smiltenes novadā, garums - 73 km (Latvijā 58 km), kritums - 132 m, sākas Alūksnes augstienes dienvidrietumu daļā purvainos mežos Strautiņu apkaimē, ietek Mustjegi lejtecē; Pēterupe, Igaunijā saucas "Peetri"
baibiņa Naiva meitene
grietiņa Naiva meitene vai sieviete
ņedatroška naiva, jauna meitene
aitīna Naiva, vientiesīga, neapķērīga, aprobežota meitene, sieviete
naktskātis Naktene
naktspamāši Naktene
naktspuķe Naktene
naktskāji Naktenes
naktskātes Naktenes
solanum Naktenes
bebrkārkliņi Naktenes ("Solanum")
naktsskātes Naktenes ("Solanum"), \~1200 sugu, starp tām kartupeļi, tomāti, bebru kārkliņš, naktskālis, nakts pamašas u. c.
meitot Naktīs apmeklēt meitenes
nātne Nātene
Dumpa dzirnavezers neeksistē, bija uzpludināts uz Melnupes tagadējā Smiltenes novada Trapenes pagastā pie Dumpju mājām
krokodīls Neglīta meitene
švirla Neglīta meitene
strupe Nelāga šautene
strūpene Nelāga šautene
kroška neliela auguma meitene
Cērtene neliela upe Abula baseinā, Drandas kreisā krasta pieteka Smiltenes novada Brantu pagastā, lejtecē ir pilsētas robežupe ar Brantu un Launkalnes pagastu, garums - 8 km; Abulstrauts
Mailīte neliela upe Smiltenes pagastā, Abula labā krasta pieteka, garums - \~5 km
Smiltenes ezeri un Abula ūdenskrātuves nelielu ūdenstilpju kopums Mežoles pauguraines ziemeļaustrumu stūrī, Gaujas pieteku Abula un Vijas baseinā, Smiltenes novadā, kopējā platība - >70 ha, ezeri: Niedrājs, Spicieris, Klievezers, Salainis, Mellūzis un Bābenis, mākslīgās ūdenstilpes: Vidus un Tiltlejas ezers, Brutuļu un Cērtenes dzirnavezers, kā arī Teperis
karace Nemierīga vista, kas kladzina; trakulīga meitene, draiskule
švikaste Nenopietna, kustīga meitene
špidilka Nenopietna, vieglprātīga meitene, sieviete
špidrilka Nenopietna, vieglprātīga meitene, sieviete
neķielene Nepaklausīga meitene
stečka Nepaklausīga meitene
šlicka Nepatīkama, līderīga meitene
šļucka Nepatīkama, līderīga meitene
šļūcka Nepatīkama, līderīga meitene
svešums Nepazīstama, sveša zeme, vieta, teritorija u. tml.; zeme, kas (kādam) nav dzimtene; svešatne
svešatne Nepazīstama, sveša zeme, vieta, teritorija u. tml.; zeme, kas (kādam) nav dzimtene; svešums (1)
lipsa Nerātna meitene
delvērde Nerātna, 15-18 gadus veca meitene
mīzalnīca Nerātna, palaidnīga meitene
mīzalnīce Nerātna, palaidnīga meitene
filopatridomānija Neremdināmas ilgas pēc dzimtenes
biete Nesimpātiska meitene
čolka Netīkama meitene
šļerpe Netīrīga, nekārtīga meitene
celjaks Nevainīga meitene
svietene Nevainīga meitene, kurai jau pāri 20 gadiem
ingenue nevainīga naiva meitene; naivo lomu tēlotāja
ņucka Neveikla meitene
mačalka Neveikla, nekārtīga meitene
čačenīce Nicīgs apzīmējums meitenei
čačenīte nicinošs apzīmējums meitenei
ēriņģīte Nicinošs apzīmējums meitenei
pļērga Nicinošs apzīmējums meitenei, kura ir pārāk apaļīga, vai ar nepatīkamu balsi
bašķis Nicinošs nosaukums mazai meitenei
čalka Nievājošs apzīmējums meitenei
šķembele Nievājošs meitenes apzīmējums
Blomupe Nigra - Abula kreisā krasta pieteka Smiltenes un Valmieras novadā
Mutulīte Nigras kreisā krasta pieteka Smiltenes novada Blomes pagastā, augštece Brantu pagastā, garums - 26 km, kritums - 152 m, lejtecā \~1,5 km ir Smiltenes un Valmieras novada robežupe
Alkšņupīte Nigras kreisā krasta pieteka Smiltenes novada Blomes pagastā, iztek no Pauru dīķa
Knīpupīte Nigras labā krasta pieteka Smiltenes novada Brantu pagastā
svempele Niķīga, iedomīga, uzcirtīga meitene
malbeks no "Malbec" šķirnes vīnogām, kuru dzimtene ir Kahoras reģions Dienvidfrancijā, darināts vīns, mūsdienās visbiežāk ražots Argentīnā
Ventspils novads nodibināts 2009. g. bijušā Ventspils rajona teritorijā, ietver Ances, Jūrkalnes, Piltenes, Popes, Puzes, Tārgales, Ugāles, Usmas, Užavas, Vārves, Ziru un Zlēku pagastu, robežojas ar Talsu, Kuldīgas un Dienvidkurzemes novadu, kā arī ar Baltijas jūru
Tukuma novads nodibināts 2009. g. ietverot Tukuma pilsētu, Degoles, Džūkstes, Irlavas, Jaunsātu, Lestenes, Pūres, Sēmes, Slampes, Tumes un Zentenes pagastu, 2021. g. reformā pievienota Kandavas pilsēta, kā arī Cēres, Engures, Kandavas, Lapmežciema, Matkules, Smārdes, Vānes, Viesatu, Zantes un Zemītes pagasts, robežojas ar Jūrmalas pilsētu, Mārupes, Jelgavas, Dobeles, Saldus, Kuldīgas un Talsu novadu, apskalo Rīgas jūras līcis
Valkas novads nodibināts 2009. g. kā daāla no bijušā Valkas rajona, 2021. g. administratīvi teritoriālajā reformā palicis bez izmaiņām, ietver Ērģemes, Kārķu, Valkas, Vijciema un Zvārtavas pagastu, robežojas ar Sniltenes un Valmieras novadu, kā arī ar Igauniju
Cēsu novads nodibināts 2009. g., (līdz 2021. g. ietvēra Cēsu pilsētu un Vaives pagastu), pēc 2021. g. teritoriālās reformas ietver Amatas, Drabešu, Dzērbenes, Inešu, Jaunpiebalgas, Kaives, Liepas, Līgatnes, Mārsnēnu, Nītaures, Priekuļu, Raiskuma, Skujenes, Stalbes, Straupes, Taurenes, Vaives, Vecpiebalgas, Veselavas, Zaubes un Zosēnu pagastu, robežojas ar Valmieras, Smiltenes, Gulbenes, Madonas, Ogres, Siguldas un Limbažu novadu
Smiltenes novads nodibināts 2009. g., sākotnēji ietvēra Smiltenes pilsētu un Bilskas, Blomes, Brantu, Grundzāles, Launkalnes, Smiltenes un Variņu pagastus, 2021. g. reformā pievienots Apes, Drustu, Gaujienas, Raunas, Trapenes un Virešu pagasts, robežojas ar Alūksnes, Gulbenes, Cēsu, Valmieras un Valkas novadu, kā arī ar Igauniju
Gulbenes novads nodibināts 2009. gadā bijušā Gulbenes rajona teritorijā, ietver Gulbenes pilsētu, Beļavas, Daukstu, Druvienas, Galgauskas, Jaungulbenes, Lejasciema, Līgo, Litenes, Lizuma, Rankas, Stāmerienas, Stradu un Tirzas pagastu, robežojas ar Alūksnes, Balvu, Madonas, Cēsu un Smiltenes novadu
Valmieras novads nodibināts 2021. g., ietver Mazsalacas, Rūjienas, Sedas, Strenču un Valmieras pilsētu, kā arī Bērzaines, Brenguļu, Burtnieku, Dikļu, Ēveles, Ipiķu, Jeru, Jērcēnu, Kauguru, Kocēnu, Ķoņu, Lodes, Matīšu, Mazsalacas, Naukšēnu, Plāņu, Ramatas, Rencēnu, Sēļu, Skaņklanes, Trikātas, Vaidavas, Valmieras, Vecates, Vilpulkas un Zilākalna pagastu, robežojas ar Valkas, Smiltenes, Cēsu un Limbažu novadu, kā arī ar Igauniju
Alūksnes novads novads Vidzemes ziemeļaustrumos, ietver Alūksnes pilsētu, Alsviķu, Annas, Ilzenes, Jaunalūksnes, Jaunannas, Jaunlaicenes, Kalncempju, Liepnas, Malienas, Mālupes, Mārkalnes, Pededzes, Veclaicenes, Zeltiņu un Ziemera pagastu, robežojas ar Balvu, Gulbenes un Smiltenes novadu, kā arī ar Igauniju un Krieviju; 2009.-2020. g. ietvēra arī Apes pilsētu un pagastu, kā arī Gaujienas, Trapenes un Virešu pagastu
Ohben Obes muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Piltenes pagastā
lakstenieši Ogres novada Taurupes pagasta apdzīvotās vietas "Lakstene" iedzīvotāji
olnēsātājkrupji Olneškrupji - diskmēļu dzimtas ģints ("Alytes"), \~5 cm gari bezastainie abinieki ar attīstītu rezonatoru; apaugļoto olu virtenes (garumā 80-170 cm) tēviņi aptin ap pakaļkājām un nēsā (3-7 nedēļas), līdz izšķiļas kāpuri, kas attīstās ūdenī; olneškrupji; olneši
Raudiņu jūrakmens otrais lielākais Latvijas jūrakmens, atrodas Rojas pagastā, Kaltenes jūrmalā, jūrā \~100 m no krasta, augstums — 2,2 m, garums — 5,4 m, platums — 4,5 m, apkārtmērs — 15 m, virszemes tilpums — 30 kubikmetri
Platene Packules labā krasta pieteka Ventspils novada Popes un Tārgales pagastā, garums - 14 km; Plātene; Plutene
Litenes traģēdija padomju okupācijas varas īstenota terora akcija 1941. g. 14. jūnija rītā, kad Litenes poligonā tika aplenkti un atbruņoti bijušie Latvijas armijas virsnieki un kareivji, visus, kas izrādīja pretestību nošāva (>30 cilvēku, bet spriežot pēc vairākām liecībām nogalināto skaits bijis daudz lielāks), \~430 cilvēku deportēja uz Krieviju
Ilzenes pagasts pagasts Alūksnes novada rietumu daļā ar administratīvo centru Jaunzemos, robežojas ar Alsviķu un Zeltiņu pagastu, kā arī ar Gulbenes un Smiltenes novadu; bijušie nosaukumi; vāciski — Ilsen, krieviski — Iļzenskaja
Alsviķu pagasts pagasts Alūksnes novadā, robežojas ar Alūksnes pilsētu, Jaunlaicenes, Ziemeru, Jaunalūksnes, Kalncempju, Zeltiņu un Ilzenes pagastu, kā arī ar Smiltenes novadu
Jaunlaicenes pagasts pagasts Alūksnes novadā, robežojas ar Veclaicenes, Ziemeru un Alsviķu pagastu, kā arī ar Smiltenes novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Neu-Laitzen, krieviski — Novo-Laicenskaja
Veclaicenes pagasts pagasts Alūksnes novadā, robežojas ar Ziemeru un Jaunlaicenes pagastu, kā arī ar Smiltenes novada Apes pagastu un Igauniju; bijušie nosaukumi: vāciski — Alt-Laizen, krieviski — Staro-Laicenskaja
Viesturu pagasts pagasts Bauskas novadā ar administratīvo centru Bērstelē, robežojas ar Mežotnes, Rundāles un Svitenes pagastu, kā arī ar Jelgavas (un Ozolnieku) novadu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, tajā iekļauta daļa bijušā Mežotnes, Svitenes, Rundāles, Sesavas un Jaunsvirlaukas pagasta teritorijas
Rundāles pagasts pagasts Bauskas novadā ar administratīvo centru Pilsrundālē, robežojas ar Mežotnes, Codes, Īslīces, Svitenes un Viesturu pagastu, kā arī ar Bauskas pilsētu un Lietuvu; bijušie nosaukumi: vāciski — Ruhenthal, krieviski — Ruentaļskaja
Svitenes pagasts pagasts Bauskas novadā, robežojas ar Viesturu un Rundāles pagastu, kā arī ar Dobeles novadu un Lietuvu; bijušie nosaukumi: Švitenes pagasts, vāciski — Schwitten, krieviski — Švitenskaja
Zosēnu pagasts pagasts Cēsu novadā ar administratīvo centru Melnbāržos, robežojas ar Jaunpiebalgas, Vecpiebalgas, Taurenes un Dzērbenes pagastu, kā arī ar Smiltenes novadu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara Jaunpiebalgas pagasta ziemeļrietumu stūrī, pievienojot daļu no pirmskara Drustu pagasta teritorijas
Priekuļu pagasts pagasts Cēsu novadā, robežojas ar Cēsu pilsētu, Liepas, Veselavas, Vaives un Raiskuma pagastu, kā arī ar Smiltenes novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Freudenberg, krieviski — Prekuļskaja
Veselavas pagasts pagasts Cēsu novadā, robežojas ar Dzērbenes, Vaives un Priekuļu pagastu, kā arī ar Smiltenes novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Wesselshof, krieviski — Veselovskaja
Mārsnēnu pagasts pagasts Cēsu novadā, robežojas ar Liepas, Kauguru un Brenguļu pagastu, kā arī ar Smiltenes novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Marzenhof, krieviski — Marsņenskaja
Liepas pagasts pagasts Cēsu novadā, robežojas ar Mārsnēnu, Priekuļu un Raiskuma pagastu, kā arī ar Smiltenes un Valmieras novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Lindenhof, krieviski — Lindengofskaja
Jaunpiebalgas pagasts pagasts Cēsu novadā, robežojas ar Vecpiebalgas un Zosēnu pagastu, kā arī ar Smilteness, Gulbenes un Madonas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Neu-Pebalg, krieviski — Novo-Pebaļgskaja
Dzērbenes pagasts pagasts Cēsu novadā, robežojas ar Zosēnu, Taurenes, Vaives un Vesalavas pagastu, kā arī ar Smiltenes novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Schloss-Serben, krieviski — Zerbenskaja
Stāmerienas pagasts pagasts Gulbenes novadā ar administratīvo centru Vecstāmerienā, robežojas ar Litenes, Stradu un Beļavas pagastu, kā arī ar Alūksnes novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Stomersee, krieviski — Stomerskaja
Stradu pagasts pagasts Gulbenes novadā ar administrtīvo centru Margās, robežojas ar Gulbenes pilsētu, Beļavas, Stāmerienes, Litenes un Daukstu pagastu, kā arī ar Rugāju novadu
Rankas pagasts pagasts Gulbenes novada rietumu daļā, robežojas ar Lejasciema, Lizuma un Druvienas pagastu, kā arī ar Cēsu un Smiltenes novadu; bijušie nosaukumi: Ramka, vāciski — Ramkau, krieviski — Ramkauskaja
Lejasciema pagasts pagasts Gulbenes novada ziemeļu daļā, robežojas ar Beļavas, Galgauskas, Tirzas, Lizuma un Rankas pagastu, kā arī ar Smiltenes un Alūksnes novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Aahof, krieviski — Ļeiskaja
Raunas pagasts pagasts Smiltenes novadā (2009.-2021. g. Raunas novadā, 1990.-2009. g. Cēsu rajonā), robežojas ar Blomes, Brantuun Launkalnes pagastu, kā arī ar Cēsu novadu; bijušie nosaukumi: Pilsraunas pagasts, vāciski — Schloss-Ronnenburg, krieviski — Zamok Ronenburgskaja
Apes pagasts pagasts Smiltenes novada austrumos, robežojas ar Alūksnes novadu, Trapenes pagastu un Igauniju, bijušie nosaukumi: Apes pilsētas lauku teritorija, Jaunrozes pagasts, vāciski Neu-Rosensche, krieviski — Novo-Rozenskaja
Grundzāles pagasts pagasts Smiltenes novada ziemeļaustrumu daļā, robežojas ar Palsmanes un Bilskas pagastu, kā arī ar Valkas un Apes novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Grundsahl, krieviski — Grundzaļskaja
Bilskas pagasts pagasts Smiltenes novada ziemeļu daļā, robežojas ar Grundzāles, Palsmanes, Launkalnes un Smiltenes pagastu, kā arī ar Strenču un Valkas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Bilskenshof, krieviski — Biļskenskaja
Brantu pagasts pagasts Smiltenes novadā, izveidojies pēc 2. pasaules kara bijušā Smiltenes pagasta teritorijā, robežojas ar Blomes, Smiltenes, Launkalnes un Raunas pagastu, kā arī ar Smiltenes pilsētu; arī tagadējā Launkalnes pagasta bijušais nosaukums
Trapenes pagasts pagasts Smiltenes novadā, robežojas ar Apes, Virešu un Gaujienas pagastu, kā arī ar Alūksnes un Gulbenes novadu un Igauniju; bijušie nosaukumi: Bormaņu pagasts līdz 1902. g. un 1923.-1925. g., 1902.-1923. g. bija iekļauts Gaujienas pagastā, vāciski — Treppenhof, krieviski — Bormanskaja
Variņu pagasts pagasts Smiltenes novadā, robežojas ar Drustu, Launkalnes, Palsmanes, Virešu pagastu, kā arī ar Gulbenes novadu; pagasts nodibināts 1990. gadā atdalot daļu teritorijas no Palsmanes pagasta
Palsmanes pagasts pagasts Smiltenes novadā, robežojas ar Grundzāles, Virešu, Variņu, Launkalnes un Bilskas pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Palzmar, krieviski — Palcmarskaja
Drustu pagasts pagasts Smiltenes novadā, robežojas ar Launkalnes un Variņu pagastu, kā arī ar Gulbenes un Cēsu novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Drostenhof, krieviski — Drostenskaja
Launkalnes pagasts pagasts Smiltenes novadā, robežojas ar Smiltenes pilsētu, Smiltenes, Bilskas, Palsmanes, Variņu, Drustu, Raunas un Brantu pagastu, kā arī ar Cēsu novadu; bijušie nosaukumi: Brantu pagasts, vāciski — Horstenhof, krieviski — Brantskaja
Blomes pagasts pagasts Smiltenes novadā, robežojas ar Smiltenes, Brantu un Raunas pagastu, kā arī ar Valmieras un Cēsu novadu; bijušie nosaukumi: Nigras pagasts, Blomes un Biksējas pagasts, vāciski — Blumenhof, krieviski — Blumenskaja
Gaujienas pagasts pagasts Smiltenes novadā, robežojas ar Trapenes, Virešu un Grundzāles pagastu un Valkas novadu, kā arī ar Igauniju; bijušie nosaukumi: Pilsgaujienas pagasts, vāciski — Schloss-Adsel, krieviski — Adzeļskaja
Virešu pagasts pagasts Smiltenes novadā, robežojas ar Variņu, Palsmanes, Grundzāles, Gaujienas un Trapenes pagastu, kā arī ar Gulbenes novadu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara un aizņem pirmskara Gaujienas pagasta dienvidu daļu
Smiltenes pagasts pagasts tāda paša nosaukuma novadā ar administratīvo centru Kalnamuižā, robežojas ar Smiltenes pilsētu, Bilskas, Launkalnes, Brantu un Blomes pagastu, kā arī ar Valmieras novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Smilten, krieviski — Smiļtenskaja
Balgales pagasts pagasts Talsu novada austrumu daļā, sākotnēji pastāvējis 19. gs. 80. gados, bet 1891. g. pievienots Zentenes pagastam, no 1945. g. Balgales ciems, kas 1990. g. pārdēvēts par pagastu, administratīvais centrs Dursupē, robežojas ar Cēres, Strazdes un Laucienes pagastu, kā arī ar Tukuma novada Zentenes pagastu
Degoles pagasts pagasts Tukuma novadā ar administratīvo centru lielciemā Vienība, aizņem pirmskara Praviņu pagasta rietumu daļu, daļu bijušā Irlavas pagasta un nelielu daļu bijušā Lestenes un Tumes pagasta teritorijas, robežojas ar Slampes, Lestenes, Irlavas un Tumes pagastu, kā arī ar Engures novadu
Džūkstes pagasts pagasts Tukuma novada dienvidaustrumu daļā, robežojas ar Jaunpils, Lestenes un Slampes pagastu, kā arī ar Jelgavas un Dobeles novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Siukst-Poenau, krieviski — Žukstskaja-Penauskaja
Irlavas pagasts pagasts Tukuma novada dienvidrietumu daļā, robežojas ar Jaunsātu, Tumes, Degoles un Lestenes pagastu, kā arī ar Jaunpils un Kandavas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Irmlau, krieviski — Irmlavskaja
Slampes pagasts pagasts Tukuma novadā, robežojas ar Džūkstes, Lestenes, Degoles un Smārdes pagastu un Jūrmalas pilsētu, kā arī ar Mārupes un Jelgavas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Schlampen, krieviski — Šlampenskaja
Sēmes pagasts pagasts Tukuma novadā, robežojas ar Engures, Smārdes, Tumes, Pūres un Zentenes pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Sehmen, krieviski — Semenskaja
Engures pagasts pagasts Tukuma novadā, robežojas ar Lapmežciema un Smārdes, Sēmes un Zentenes pagastu, kā arī ar Talsu novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Angern, krieviski — Angernskaja
Jaunpils pagasts pagasts Tukuma novadā, robežojas ar Viesatu, Irlavas, Lestenes un Džūkstes pagastu, kā arī ar Dobeles un Saldus novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Neuenburg, krieviski — Neienburgskaja
Cēres pagasts pagasts Tukuma novadā, robežojas ar Zentenes, Pūres un Kandavas pagastu, kā arī ar Talsu novadu
Pūres pagasts pagasts Tukuma novadā, robežojas ar Zentenes, Sēmes, Tumes, Jaunsātu, Kandavas un Cēres pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Puhren, krieviski — Purenskaja
Zvārtavas pagasts pagasts Valkas novadā ar administratīvo centru Stepos, robežojas ar Vijciema un Valkas pagastu, kā arī ar Smiltenes novadu un Igauniju; bijušie nosaukumi: vāciski — Adsel-Schwarzhof, krieviski — Svartskaja
Vijciema pagasts pagasts Valkas novadā, robežojas ar Valkas un Zvārtavas pagastu, kā arī ar Smiltenes un Valmieras novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Wiezenhof, krieviski — Vijcemskaja
Brenguļu pagasts pagasts Valmieras novadā, izveidojies bijušās muižas teritorijā, robežojas ar Kauguru, Valmieras un Trikātas pagastu, kā arī ar Smiltenes un Cēsu novadu; bijušie nosaukumi: Vecbrenguļu pagasts, vāciski — Alt-Vrangelhof, krieviski — Staro-Brangeļskaja
Trikātas pagasts pagasts Valmieras novadā, robežojas ar Jērcēnu, Plāņu, Brenguļu, Valmieras un Jērcēnu pagastu, kā arī ar Smiltenes novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Trikaten, krieviski — Trikatenskaja
Plāņu pagasts pagasts Valmieras novadā, robežojas ar Strenču un Sedas pilsētām, Trikātas un Jērcēnu pagastu, kā arī ar Valkas un Smiltenes novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Planhof, krieviski — Planskaja
Piltenes pagasts pagasts Ventspils novadā ar administratīvo centru Piltenes pilsētā, robežojas ar Piltenes pilsētu un Tārgales, Ugāles, Zlēku, Ziras un Vārves pagastu; bijušie nosaukumi: Piltenes pilsētas lauku teritorija (1960.-2009. g.), vāciski — Landgemeinde Pilten, krieviski — Piļtenskaja
Vārves pagasts pagasts Ventspils novadā ar administratīvo centru Ventavā, robežojas ar Ventspils pilsētu, Tārgales, Piltenes, Ziru un Užavas pagastu, kā arī ar Baltijas jūru; bijušie nosaukumi: vāciski — Warwen, krieviski — Varvenskaja
Ziru pagasts pagasts Ventspils novadā, robežojas ar Jūrkalnes, Užavas, Vārves, Piltenes un Zlēku pagastu, kā arī ar Kuldīgas un Alsungas novadu; bijušie nosaukumi: Dziru pagasts, vāciski — Sirgen, krieviski — Zirenskaja
Tārgales pagasts pagasts Ventspils novadā, robežojas ar Kolkas, Ances, Popes, Ugāles, Piltenes un Vārves pagastu, kā arī ar Ventspils pilsētu un Baltijas jūru; bijušie nosaukumi: Sarkanmuižas pagasts, Ventas pagasts, vāciski — Rothof, krieviski — Rotgofskaja
Ugāles pagasts pagasts Ventspils novadā, robežojas ar Puzes, Usmas, Zlēku, Piltenes, Tārgales, Popes pagastu un Piltenes pilsētu, kā arī ar Kuldīgas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Ugahlen, krieviski — Ugaļenskaja
Zlēku pagasts pagasts Ventspils novadā, robežojas ar Ziru, Piltenes un Ugāles pagastu, kā arī ar Kuldīgas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Schleck, krieviski — Šlekenskaja
konsumācija pakalpojums naktsklubos un bāros klienta izklaidei, kad meitene (kluba darbiniece) izklaidē klientu, kurš pasūta un apmaksā viņai īpaši dārgus dzērienus u. c.
Pededze Paktene, Briedes pieteka Zilākalna pagastā
Piktene Paktene, Briedes pieteka Zilākalna pagastā
skutele Palaidnīga meitene
žākare Palaidnīga meitene
ģeida Palaidnīga, draiskulīga meitene; izlaidīga, kāra meiča
žebere Palaidnīga, trakulīga meitene; vieglprātīga, neuzticīga sieviete; dumjš cilvēks
skuķelis Paliela meitene
bābele Paliela meitene; arī sieviete, sieviņa
Maiļupe Palsas (Vecpalsas) kreisā krasta pieteka Smiltenes novada Palsmanes pagastā
Kļavaisa Palsas kreisā krasta pieteka Smiltenes novada Palsmanes pagastā, augštece Launkalnes pagastā, garums - 20 km; Klavaisa; Klavaiša; Kļavaiša
Ķeņģu strauts Palsas kreisā krasta pieteka Smiltenes novada Variņu pagastā
Sterģupīte Palsas kreisā krasta pieteka Smiltenes novada Variņu pagastā
Mačupīte Palsas labā krasta pieteka Smiltenes novadā
Bērzupīte Palsas labā krasta pieteka Smiltenes novada Drustu pagastā
Panten Pantenes muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Plāteres pagastā
kariota Paparžaugu nodalījuma ģints ("Caryota"), kuras dzimtene ir Dienvidaustrumu Āzijas tropu apgabali
papiruss Papirusniedre - grīšļu dzimtas lakstaugs, kura dzimtene ir tropiskā Āfrika; kādreiz speciāli kultivēts, lai iegūtu materiālu, uz kura rakstīt
baložmeita par balodi pārvērsta meitene
pidele pārāk aušīga meitene
Sagittaria sagitifolia parastā bultene
Haematopota pluvialis parastā lietene jeb aklais dundurs
Melanoleuca melanoleuca parastā melnbaltene
mūžzaļā miltene parastā miltene
Arctostaphylos uva-ursi parastā miltene
lāčķekars Parastā miltene ("Arctostaphylos uva-ursi")
mīklene Parastā miltene ("Arctostaphylos uva-ursi")
miltenāji Parastā miltene ("Arctostaphylos uva-ursi")
miltenes Parastā miltene ("Arctostaphylos uva-ursi")
miltenmētra Parastā miltene ("Arctostaphylos uva-ursi")
miltiņmētra Parastā miltene ("Arctostaphylos uva-ursi")
siltenājs Parastā miltene ("Arctostaphylos uva-ursi")
smilktenāji Parastā miltene ("Arctostaphylos uva-ursi")
smilktenājs Parastā miltene ("Arctostaphylos uva-ursi")
smilktene Parastā miltene ("Arctostaphylos uva-ursi")
smiltenāji Parastā miltene ("Arctostaphylos uva-ursi")
smiltenājs Parastā miltene ("Arctostaphylos uva-ursi")
smiltene Parastā miltene ("Arctostaphylos uva-ursi")
spengalaji Parastā miltene ("Arctostaphylos uva-ursi")
spengalāji Parastā miltene ("Arctostaphylos uva-ursi")
spengalājs Parastā miltene ("Arctostaphylos uva-ursi")
spengalis Parastā miltene ("Arctostaphylos uva-ursi")
spengals Parastā miltene ("Arctostaphylos uva-ursi")
speņģelāji Parastā miltene ("Arctostaphylos uva-ursi")
Lapsana communis parastā salātene
Tricholomopsis rutilans parastā vistene
Daphne mezereum parastā zalktene
zalktenājs Parastā zalktene ("Daphne mezereum", senāk "Spiraea ulmaria")
čūskenājs Parastā zalktene ("Daphne mezereum")
čūskenes Parastā zalktene ("Daphne mezereum")
drudžliepa Parastā zalktene ("Daphne mezereum")
dzelsis Parastā zalktene ("Daphne mezereum")
dzeltanaji Parastā zalktene ("Daphne mezereum")
dzelte Parastā zalktene ("Daphne mezereum")
dzeltenāji Parastā zalktene ("Daphne mezereum")
dzeltenājs Parastā zalktene ("Daphne mezereum")
dzeltene Parastā zalktene ("Daphne mezereum")
dzeltenes Parastā zalktene ("Daphne mezereum")
dzeltinājs Parastā zalktene ("Daphne mezereum")
zalkškociņš Parastā zalktene ("Daphne mezereum")
zalksnes Parastā zalktene ("Daphne mezereum")
zalkšukārklis Parastā zalktene ("Daphne mezereum")
zaļlūciņš Parastā zalktene ("Daphne mezereum")
zalša Parastā zalktene ("Daphne mezereum")
zalši Parastā zalktene ("Daphne mezereum")
zalškociņš Parastā zalktene ("Daphne mezereum")
zaltenāji Parastā zalktene ("Daphne mezereum")
zaltenājs Parastā zalktene ("Daphne mezereum")
zaltinājs Parastā zalktene ("Daphne mezereum")
zeltenaji Parastā zalktene ("Daphne mezereum")
zeltenāji Parastā zalktene ("Daphne mezereum")
zeltenājs Parastā zalktene ("Daphne mezereum")
zeltene Parastā zalktene ("Daphne mezereum")
zeltinis Parastā zalktene ("Daphne mezereum")
Lysimachia vulgaris parastā zeltene
dzeltenaji Parastā zeltene ("Lysimachia vulgaris")
zeltenājs Parastā zeltene ("Lysimachia vulgaris")
timiāns Parastais timiāns - mārsilu suga ("Thymus vulgaris"), daudzgadīgs lūpziežu dzimtas garšaugs, mūžzaļš puskrūms, dzimtene - Vidusjūras piekraste, Latvijā audzē, bet šeit bieži saziedas ar savvaļā augošo mārsilu, tāpēc jāievēro telpiskā izolācija
meža ciriņi parastās zalktenes ("Daphne mezereum")
cimdībās iešana paraža, ka atvadu svinībās pirms ilgākas prombūtnes (piemēram, karadienests, pārcelšanās citur darbā u. tml.), pazīstamās meitenes dāvināja cimdus
acaine Pārgalvīga, nebēdnīga, draiskulīga meitene
špirka Pārlieku gara un tieva meitene
fida Pārlieku moderna, parasti vīzdegunīga, vieglprātīga meitene
paimeitiņa Pārlieku paklausīga, uzvedīga meitene, jauniete, kas cenšas ar savu izturēšanos, rīcību izdabāt pieaugušajiem
džāra Pārmoderna meitene
džāre Pārmoderna meitene
Jaunpalsa Pārrakums no Palsas līdz Vizlai Smiltenes novada Palsmanes pagastā, izveidots 1960. gados, bija iecerēts novirzīt daļu Palsas ūdeņu, taču Palsa izskaloja tik dziļu gultni, ka visi tās ūdeņi sāka tecēt uz zemāk atrodošos Vizlu, garums - 3 km
dāmīte Pārspīlēti moderna meitene vai sieviete
abrezs Pārveidota šautene vai medību bise (ar apzāģētu stobru)
obrezs Pārveidota šautene vai medību bise (ar apzāģētu stobru)
Valkas apriņķis pastāvēja 1785.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Alsviķa, Alūksnes, Annas, Bejas, Bilskas, Blomes, Cirgaļu, Dūres, Ērģemes, Ēveles, Gaujienas, Grundzāles, Ilzenes, Jaunlaicenes, Jaunroxes, Jērcēnu, Kalncempju, Kārķu, Karvas, Lejasciema, Lugažu, Mālupes, Mārkalnes, Mēra, Omuļu, Palsmanes, Pededzes, Plāņu, Rauzas, Sinoles, Smiltenes, Trapenes, Trikātas, Valkas, Veclaicenes, Vijciema, Zeltiņu, Ziemera un Zvārtavas pagastu, robežojās ar Abrenes (Jaunlatgales), Madonas, Cēsu un Valmieras apriņķi, kā arī ar Igauniju
Tukuma apriņķis pastāvēja 1819.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Aizupes, Annenieku, Bikstu, Blīdienas, Dzirciema, Engures, Grenču, Irlavas, Jaunpils, Lestenes, Matkules, Milzkalnes, Praviņu, Pūres, Remtes, Sēmes, Slampes, Smārdes, Struteles, Tumes, Vānes, Vecmoku, Zantes, Zebrenes un Zemītes pagastu, robežojās ar Rīgas, Jelgavas, Kuldīgas un Talsu apriņķi, kā arī ar Rīgas jūras līci
Ventspils apriņķis pastāvēja 1819.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Ances, Dundagas, Edoles, Piltenes, Popes, Puzes, Sarkanmuižas, Ugāles, Usmas, Užavas, Vārves, Ziras, Zlēku un Zūru pagastu un Piltenes pilsētu, Robežojās ar Talsu, Kuldīgas un Aizputes apriņķi, kā arī ar Baltijas jūru
Bauskas apriņķis pastāvēja 1819.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Bārbeles, Bauskas, Bruknas, Ceraukstes, Codes, Iecavas, Īslīces, Jaunsaules, Kurmenes, Mežotnes, Misas, Panemunes, Rundāles, Skaistkalnes, Stelpes, Svitenes, Taurkalnes, Vecmuižas, Vecsaules un Zālītes pagastu, robežojās ar Jelgavas, Rīgas un Jēkabpils apriņķi, kā arī ar Lietuvu
Talsu apriņķis pastāvēja 1819.–1949. g., ietvēra (1935. g.) Ārlavas, Cēres, Kandavas, Laidzes, Lībagu, Lubezeres, Mērsraga, Nogales, Nurmuižas, Pastendes, Spāres, Stendes, Strazdes, Upesgrīvas, Valgales, Vandzenes, Virbu un Zentenes pagastu, robežojās ar Tukuma, Kuldīgas un Ventspils apriņķi, kā arī ar Rīgas jūras līci
Madonas apriņķis pastāvēja 1924.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Adulienas, Beļavas, Bērzaunes, Cesvaines, Dzelzavas, Galgauskas, Grašu, Grostonas, Iršu, Jaungulbenes, Kalsnavas, Kārzdabas, Kraukļu, Kusas, Lazdonas, Ļaudonas, Liepkalnes, Liezeres, Litenes, Lubānas, Lubejas, Mārcienas, Mēdzūlas, Meirānu, Mētrienas, Odzienas, Oļu, Patkules, Pērses, Praulienas, Saikavas, Sarkaņu, Sausnējas, Sāvienas, Stāmerienas, Tirzas, Vecgulbenes, Vējavas, Vestienas, Viesienas, Vietalvas un Virānes pagastu, robežojās ar Valkas, Abrenes, Rēzeknes, Daugavpils, Rīgas un Cēsu apriņķi
Apes rajons pastāvēja 1950.-1957. g., ietvēra Apes pilsētu, Gaujienas, Apes, Trapenes un Virešu pagastu, robežojās ar Alūksnes, Gulbenes, Smiltenes un Valkas novadu, kā arī ar Igauniju
Ventspils rajons pastāvēja 1950.-2009. g. ietvēra (1990.-2009. g.) Ances, Jūrkalnes, Piltenes, Popes, Puzes, Tārgales, Ugāles, Usmas, Užavas, Vārves, Ziru un Zlēku pagastu, robežojās ar Talsu, Kuldīgas un Liepājas rajonu, kā arī ar Baltijas jūru
Bauskas rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Bauskas pilsētu, Bārbeles, Brunavas, Ceraukstes, Codes, Dāviņu, Gailīšu, Iecavas, Īslīces, Mežotnes, Rundāles, Skaistkalnes, Stelpes, Svitenes, Vecsaules, Vecumnieku un Viesturu pagastu, robežojās ar Jelgavas, Rīgas, Ogres un Aizkraukles rajonu, kā arī ar Lietuvu
Tukuma rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Tukuma un Kandavas pilsētu, Cēres, Degoles, Džūkstes, Engures, Irlavas, Jaunpils, Jaunsātu, Kandavas, Lapmežciema, Lestenes, Matkules, Pūres, Sēmes, Slampes, Smārdes, Tumes, Vānes, Viesatu, Zantes, Zemītes un Zentenes pagastu, robežojās ar Jūrmalas pilsētu, Jelgavas, Dobeles, saldus, Kuldīgas un Talsu rajonu, kā arī ar Rīgas jūras līci
Valkas rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Valkas, Sedas, Smiltenes un Strenču pilsētu, Bilskas, Blomes, Brantu, Ērģemes, Ēveles, Grundzāles, Jērcēnu, Kārķu, Launkalnes, Palsmanes, Plāņu, Smiltenes, Trikātas, Valkas, Variņu, Vijciema un Zvārtavas pagastu, robežojās ar Alūksnes, Gulbenes, Cēsu un Valmieras rajonu, kā arī ar Igauniju
Gulbenes rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra Gulbenes pilsētu, Beļavas, Daukstu, Druvienas, Galgauskas, Jaungulbenes, Lejasciema, Līgo, Litenes, Lizuma, Rankas, Stāmerienas, Stradu un Tirzas pagastu, robežojas ar Alūksnes, Balvu, Madonas, Cēsu un Valkas rajonu
Apes novads pastāvēja 2009.-2021. g. Vidzemes ziemeļaustrumu daļā, ietvēra Apes pilsētu, Gaujienas, Apes, Trapenes un Virešu pagastu, robežojās ar Alūksnes, Gulbenes, Smiltenes un Valkas novadu, kā arī ar Igauniju
Rundāles novads pastāvēja 2009.-2021. g. Zemgalē, ietvēra Rundāles, Svitenes un Viesturu pagastu
Gatartas pagasts pastāvēja bijušajā Cēsu apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Smiltenes novada Drustu pagastā
Dzirciema pagasts pastāvēja bijušajā Tukuma apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Tukuma novada Zentenes un Pūres pagastā
Nigras pagasts pastāvēja bijušajā Valkas apriņķī 1925.-1928. g., līdz 1925. g. un pēc 1928. g. saucās Blomes pagasts, no 2009. g. Smiltenes novadā
Birzuļu pagasts pastāvēja bijušajā Valkas apriņķī 1939.-1949. g.; teritorija mūsu dienās ietilpst Smiltenes novada Bilskas, Palsmanes un Grundzāles pagastā
Rauzas pagasts pastāvēja bijušajā Valkas apriņķī līdz 1939. gadam, kad apvienots ar Mēra pagastu un izveidots Birzuļu pagasts; teritorija mūsu dienās ietilpst Smiltenes novada Palsmanes pagastā
Mēra pagasts pastāvēja bijušajā Valkas apriņķī līdz 1939. gadam, kad apvienots ar Rauzas pagastu un izveidots Birzuļu pagasts; teritorija mūsu dienās ietilpst Smiltenes novada Bilskas, Grundzāles un Palsmanes pagastā
Dūres pagasts pastāvēja bijušajā Valkas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst gk. Gulbenes novada Lejasciema pagastā, bet neliela daļa Smiltenes novada Trapenes un Virešu pagastā
Jaunrozes pagasts pastāvēja bijušajā Valkas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Smiltenes novada Apes pagastā
Zūru pagasts pastāvēja bijušajā Ventspils apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Ventspils novada Piltenes, Vārves un neliela daļa — Ziru pagastā
Priekuļu novads pastāvēja Vidzemē 2009.-2021. g., ietvēra Liepas, Mārsnēnu, Priekuļu un Veselavas pagastu, robežojās ar Cēsu pilsētu un Beverīnas, Smiltenes, Raunas, Cēsu un Pārgaujas novadu
drostala Patīkama, skaista, arī čakla meitene
čūpīte Pavisam maza meitene (pa jokam)
zabava Pazīstama meitene
zanoza Pazīstama meitene
Ventaszeme pēc ainavrajonēšanas iedalījuma viena no 16 Latvijas ainavzemēm, kas ietver 5 ainavapvidus gar Ventu no Lietuvas robežas aptuveni līdz Piltenei ietverot arī Puzes un Usmas ezeru apkārtni
Lešķupe Pededzes labā krasta pieteka Gulbenes novada Litenes pagastā
Makstiņupe Pededzes labā krasta pieteka Gulbenes novada Litenes pagastā
Guldupe Pededzes labā krasta pieteka Gulbenes novada Stāmerienes un Litenes pagastā, lielāko daļu tecējuma ir šo pagastu robežupe, garums - 9 km; Guldupīte
stiltons Pelējuma siers, kura dzimtene ir Anglija; nosaukums pēc vietas, kur, kā vēsta nostāsti, 17. gadsimtā tika uzsākta šīs siera šķirnes tirdzniecība
Coprinus atramentarius pelēkā tintene
zīļotne Pērļu virtene
Rīdeļupīte Pērļupes labā krasta pieteka Cēsu novada Zosēnu pagastā, augštece Smiltenes novada Drustu pagastā, tek caur Auļukalna (Vaiveles) ezeru
cittautietis persona, kura pastāvīgi dzīvo ārpus savas etniskās dzimtenes robežām; sveštautietis
Saošjants Pestītājs irāņu mitoloģijā, kura piedzimšanu gaida pastarā dienā no meitenes, kas mazgādamās Kasavas ezerā, uzņems tur iekritušo Zaratuštras sēklu
dioptrs Pie šautenes piestiprināta ierīce, kas palielina mērķēšanas precizitāti (disks ar caurumu, pa kuru šāvējs skatās uz graudu un mērķi)
vaigot Piekļauties, piegulēt (par šautenes laidi)
Cotoneaster adpressus piespiestā klintene
Pietene Pietenes ezers - Pietenezers Ropažu novadā
Pietēnu ezers Pietenezers, ezers Ropažu novadā
Piestenes ezers Pietenezers, ezers Ropažu pagastā
uzsprausties Pievērst uzmanību (meitenei)
pīkritiņu Pīkritiņu zāle - pļavas zeltene ("Lysimachia nummularia")
pīkstiņlapa Pīkstene - kāda plakana, plāna pļavas zāle
batmicva Pilngadīgas ebreju meitenes statuss (baušļu meita) ortodoksālo ebreju ģimenē, kas automātiski iestājas 12 gadu vecumā
Kosteneca pilsēta Bulgārijā ("Kostenec"), Sofijas apgabalā, 6600 iedzīvotāju (2014. g.)
Montenero di Bizača pilsēta Itālijā ("Montenero di Bisaccia"), Molizes reģiona Kampobaso provincē, 6700 iedzīvotāju (2014. g.)
Ape pilsēta Latvijā, Vidzemes ziemeļaustrumu daļā 174 km no Rīgas, Smiltenes novada austrumos, (2009.-2021. g. novada centrs, 1957.-2009. g. Alūksnes rajonā, 1950.-1956. g. rajona centrs, 1785.-1949. Valkas apriņķī), pilsētas tiesības kopš 1928. gada, miesta - no 1921. g., pilsēta izveidojusies uz muižas zemes, ko Livonijas ordeņa mestrs 1420. gadā izlēņoja G. G. Hopem (no viņa vārda cēlies muižas un miesta nosaukums)
Bitoma pilsēta Polijas dienvidos, Silēzijas vojevodistē, Augšsilēzijas aglomerācijas ziemeļos, 175000 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1254. g.; Beitene
Geum urbanum pilsētas bitene
benedikts Pilsētas bitene ("Geum urbanum")
cīruļgalva Pilsētas bitene ("Geum urbanum")
gailīši Pilsētas bitene ("Geum urbanum")
ķerainis Pilsētas bitene ("Geum urbanum")
ķerainīte Pilsētas bitene ("Geum urbanum")
ķēvpupi Pilsētas bitene ("Geum urbanum")
nadži Pilsētas bitene ("Geum urbanum")
pīpiņi Pilsētas bitene ("Geum urbanum")
sirdszāle Pilsētas bitene ("Geum urbanum")
ūdrene Pilsētas bitene ("Geum urbanum")
ūdrenes Pilsētas bitene ("Geum urbanum")
zirgnadži Pilsētas bitene ("Geum urbanum")
zirgunadži Pilsētas bitene ("Geum urbanum")
Pīkaņu skansts kalns Pilskalns Smiltenes novada Launkalnes pagastā, \~600 m uz ziemeļaustrumiem no Pīkaņu mājām, Palsas senkrastā, aizņem stāva paugura ziemeļu dienvidu galu, plakums \~40 x 20 m, nocietināts ar grāvi, 2 vaļņiem, bet lēzenāko rietumu nogāzi apliec terase, datējums nav zināms
Tanīskalns Pilskalns Smiltenes novada Raunas ciemā, Raunas upes labā krasta ielokā, ir >20 m augsts paugurs ar stāvām nogāzēm, kas augšdaļā izveidotas vēl stāvākas, plakums - 100 x 30 m, bijis apdzīvots no 7. līdz 14. gs., domājams, ka te bijusi Indriķa hronikā minētā Satekles pils, bet ir izteiktas arī domas, ka šeit bijusi Beverīnas pils
Lagzdīnes pilskalns pilskalns Ventspils novada Piltenes pagastā, Zlēku-Piltenes ceļa labajā pusē, reljefa pacēlumā Ventas labajā krastā, plakums - ovāls \~50 x 70 m apjozts ar 6 m augstu valni, bijis apdzīvots līdz 13. gs., apkārtnē konstatēta plaša senpilsētas vieta, saistāms ar 1280. g. dokumentos minēto apdzīvoto vietu "Laxdienen"; Tāšukalns
Piltenes statūti Piltenes apgabala civiltiesību un krimināltiesību kopojums, ko 1611. g. apstiprināja Polijas-Lietuvas karalis, sastāvēja no 4 daļām: politiskā un tiesu iekārta; civiltiesības; mantojuma tiesības; krimināltiesības un kriminālprocess
Amt-Pilten Piltenes muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Piltenes pagastā
Piltenes pilsētas lauku teritorija Piltenes pagasta nosaukums 1956.-2009. g.
Pilten Piltenes pilsētas bijušais nosaukums vāciski
Piltenes pagasta teritorija pirmskara pagasta teritorijas austrumu daļa tagad ir pievienota Ugāles pagastam un neliela daļa Zlēku pagastam, Ventas kreisā krasta lielākā daļa pievienota Ziru pagastam, savukārt bijušā Ziru pagasta daļa, kas atradās Ventas labajā krastā pievienota tagadējam Piltenes pagastam
pītiņš Pītenes - ēdiens no vārītiem un grūstiem zirņiem ar sīpoliem un kaņepēm
Plātene Platene, Packules pieteka
Plutene Plātene, Packules pieteka
Sagittaria latifolia platlapu bultene
Plinka Plinkas upe - Ubejas labā krasta pieteka Smiltenes novada Drustu pagastā
čaraža Pļāpa; nicinošs nosaukums jaunai meitenei
Geum rivale pļavas bitene
runča pauti pļavas bitene ("Geum rivale")
babūksnīte Pļavas bitene ("Geum rivale")
biškanniņas Pļavas bitene ("Geum rivale")
bullītis Pļavas bitene ("Geum rivale")
buļpautiņi Pļavas bitene ("Geum rivale")
buļpautiņš Pļavas bitene ("Geum rivale")
buļpieriņas Pļavas bitene ("Geum rivale")
dievmaizīte Pļavas bitene ("Geum rivale")
dundurājs Pļavas bitene ("Geum rivale")
dunduriņi Pļavas bitene ("Geum rivale")
dundurnaji Pļavas bitene ("Geum rivale")
dundurnāji Pļavas bitene ("Geum rivale")
dundurpuķe Pļavas bitene ("Geum rivale")
dundurzāle Pļavas bitene ("Geum rivale")
dzegužpodiņi Pļavas bitene ("Geum rivale")
gailītis Pļavas bitene ("Geum rivale")
kalteņi Pļavas bitene ("Geum rivale")
ķēvpupi Pļavas bitene ("Geum rivale")
medene Pļavas bitene ("Geum rivale")
melngalve Pļavas bitene ("Geum rivale")
pēterīši Pļavas bitene ("Geum rivale")
pīpiņi Pļavas bitene ("Geum rivale")
polīši Pļavas bitene ("Geum rivale")
pulkstenīts Pļavas bitene ("Geum rivale")
pumpurīši Pļavas bitene ("Geum rivale")
rumpauši Pļavas bitene ("Geum rivale")
runcīši Pļavas bitene ("Geum rivale")
runčpauti Pļavas bitene ("Geum rivale")
runčpautiņš Pļavas bitene ("Geum rivale")
vārniņkājiņas Pļavas bitene ("Geum rivale")
vārnkājas Pļavas bitene ("Geum rivale")
vārnkājiņš Pļavas bitene ("Geum rivale")
vārpakauši Pļavas bitene ("Geum rivale")
vectēvgalviņas Pļavas bitene ("Geum rivale")
vizbuliņi Pļavas bitene ("Geum rivale")
zaķpautiņi Pļavas bitene ("Geum rivale")
zirgāboliņš Pļavas bitene ("Geum rivale")
Marasmius oreades pļavas vītene
Lysimachia nummularia pļavas zeltene
degumzāle Pļavas zeltene ("Lysimachia nummularia")
dzeltenāji Pļavas zeltene ("Lysimachia nummularia")
zeltenājs Pļavas zeltene ("Lysimachia nummularia")
zeltene Pļavas zeltene ("Lysimachia nummularia")
Adzeles slāņu stratotips Pļaviņu horizonta Adzeles slāņu dolomīta atsegums pie Gaujienas internātskolas Smiltenes novada Gaujienas pagastā, bijušajās Anniņu lauztuvēs, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1977. g.), atseguma augstums - 3,5 m
gaisene Pneimatiskā šautene
Kaugurupīte Pogupes kreisā krasta pieteka Gulbenes novadā, izteka un augštece Litenes pagastā, Salenieku purvā, lejtecē Litenes un Stāmerienes, kā arī Litenes un Stradu pagasta robežupe, tek cauri Kauguru ezeram, garums - 14 km; Kušala; Kūšala
Daphne pontica Pontes zalktene
Coprinus comatus porcelāna tintene
karsts procesi un parādības, kas noris ūdenī šķīstošos iežos (karbonātiežos, ģipšakmeņos u. c.) ar savdabīgu reljefa formu veidošanos (piltuvveida kritenes, iegruvumi, alas, ejas)
16. aprīļa pučs provācisks apvērsums Liepājā 1919. g. 16. aprīlī, ko vadīja vācbaltiešu virsnieku izveidotā Dzimtenes frontes karaspēka drošības komiteja saziņā ar Baltijas landesvēra Dzelzsdivīzijas komandieri un Vācijas sūtniecību; mēģināja izveidot tā saukto Borkovska kabinetu, bet 10. maijā izveidoja t. s. Niedras valdību, kas pastāvēja līdz 27. jūnijam
cūkeglīte Purva jāņeglīte ("Pedicularis palustris"); purveglīte; jāņeglīte; dumbri; utene; utubunga; blakšu zāle
taksodija Purvciprešu dzimtas skuju koks, tā dzimtene - Amerika; dažviet dienvidu rajonos to kultivē kā dekoratīvu koku ar nosaukumu purva ciprese
Lestenes-Ēnavas purvs purvs Austrumkursas augstienē, Tukuma novada Džūkstes, Lestenes un Jaunpils pagastā, platība - 2302 ha, lielāko daļu (2003 ha) aizņem zemais purvs, dienvidu daļu augstais un pārejas purvs, kūdras slāņa vidējais dziļums - 2,8 m
Mūžezera purvs purvs Tukuma novada Zentenes pagastā, vidū aizaudzis ezers, kas bija <1 ha
vasaraudzis Pusaudzis, pusaudze; arī padsmitgadnieks; par pusaudzi vai padsmitgadnieku nedaudz jaunāks zēns, jaunāka meitene
plēška Pusauga meitene, kas kļūst pieaugusi
mērģele Pusaugu meitene, meita, jaunava
Cotoneaster bullata pūšļu klintene jeb lodveida klintene
viļņpapagailis Putnu klases papagaiļveidīgo kārtas papagaiļu dzimtas suga ("Melopsittacus undulatus"), garums - 18 cm, dzimtene Austrālija, savvaļā gaišzaļi, nebrīvē ir izveidojušies daudzu nokrāsu varianti, bieži tiek turēti dzīvokļos
Solanum cornutum ragainā naktene
Solanum rantonettii Rantoneti naktene
ratenīca Ratene, platmale
Ārupīte Raunas kreisā krasta pieteka Smiltenes novada Raunas pagastā, augštece Cēsu novada Veselavas un Priekuļu pagastā, garums - 16 km; Ārupe; Arupīte; Alkšņupīte
Baižupīte Raunas kreisā krasta pieteka Smiltenes novada Raunas pagastā, garums - 6 km
Ruņģupīte Rauzas kreisā krasta pieteka Smiltenes novada Launkalnes pagastā
Šepka Rauzas labā krasta pieteka Smiltenes novada Launkalnes un Palsmanes pagastā, garums - 24 km, kritums - 88 m
Jēkaba skola rēķinu skola Rīgā, dibināta 17. gs. 40. gadu sākumā, gatavoja tirdzniecības darbiniekus, līdztekus lasīšanai un rakstīšanai apguva arī aritmētiskas darbības un grāmatvedības iemaņas, 1705. g. tajā mācījās 125 zēni un 96 meitenes, 1885. g. iekļauta 1. apvienotajā elementārskolā
baravika Resna meitene
bočka Resna meitene
rumba Resna, bezpalīdzīga meitene
rumbuliņa Resna, bezpalīdzīga meitene
dupučka Resna, drukna meitene
impava Rinda, virtene
laida Rinda, virtene
Rinseln Rindzeles muiža, kas atradās Talsu apriņķa Zentenes pagastā
Rieselhof Rinseln - Rindzeles muiža, kas atradās Talsu apriņķa Zentenes pagastā
Marasmius rotula riteņu vītene
kaltenieki Rojas novada apdzīvotās vietas "Kaltene" iedzīvotāji
Cēkuls romiešu mitoloģijā - Prēnestas pilsētas dibinātājs, kādas meitenes un mājas pavarda gara jeb Vulkāna dēls
Daphne cneorum rozmarīna zalktene
Leucopaxillus amarus rūgtā baltmietene
rūgtine Rūgtene ("Gratiola")
rūktene rūgtene (1)
gratiola Rūgtenes
lielšvitenieki Rundāles novada Svitenes pagasta apdzīvotās vietas "Lielsvitene" (senāk - "Lielšvitene") iedzīvotāji
tīrumieši Rundāles novada Svitenes pagasta apdzīvotās vietas "Tīrumi" iedzīvotāji
Svētā Lestene! sajūsmas, pārsteiguma izsauciens (radies no Lestenes baznīcas dievlūdzēju sajūsmas par tās skaistumu)
kā smilga saka, ja kāds (parasti meitene) ir ļoti tievs, sīks, trausls
Itaka sala Jonijas jūras austrumu daļā, Jonijas salu grupā; sengrieķu mitoloģijā - Odiseja dzimtene un viņa valsts
lapsana Salātenes
ģiltenieki Saldus novada Vadakstes pagasta apdzīvotās vietas "Ģiltenes" iedzīvotāji
ģiltinieki Saldus novada Vadakstes pagasta apdzīvotās vietas "Ģiltenes" iedzīvotāji
Paxillus atrotomentosus samtainā mietene
samtkāte Samtainā mietene ("Paxillus atrotomentosus"), mazvērtīga ēdama sēne ar dzeltenbrūnu pūkaini samtainu cepurīti, kurai parasti ir ieritinātas malas, un tumšu, samtainu kātu
samtainīte Samtene
samtalīte Samtene
samtuks Samtene
lazdiķe Samtene ("Tagetes")
lazdiki Samtene ("Tagetes")
rūtene Samtene ("Tagetes")
rūtenes Samtene ("Tagetes")
samtine Samtene ("Tagetes")
tagete Samtene ("Tagetes")
vozdiks Samtene ("Tagetes")
tagetes Samtenes
santene Samtenes ("Tagetes")
smalkā samtmicīte samtmicīšu ģints sēņu suga ("Conocybe tenera")
lelle Saposusies, sapucējusies, sakrāsojusies meitene
sarracenia Saracēniju dzimta ("Sarraceniaceae"), ilggadīgi lakstaugi, kam šļūtenes veida rozetes lapas ar vāciņu, ar lielu lapas veida zieda drīksnu, kas ziedu gandrīz pavisam aizsedz un noslēdz, 7 sugas atlantiskās Ziemeļamerikas kūdras purvos, no tām 1 kultivē arī augu mājās kūdras sūnās
pūslīši Sarkanās uzpirkstenes
asiņainā atmatene sarkstošā atmatene
Agaricus haemorrhoidarius sarkstošā atmatene
Geum hispidum sarmatainā bitene
Bauskas novads sastāv no Bauskas un Iecavas pilsētas, Bārbeles, Brunavas, Ceraukstes, Codes, Dāviņu, Gailīšu, Iecavas, Īslīces, Kurmenes. Mežotnes, Rundāles, Skaistkalnes, Stelpes, Svitenes, Valles, Vecsaules, Vecumnieku un Viesturu pagasta, robežojas ar Jelgavas, Olaines, Ķekavas, Ogres un Aizkraukles novadu, kā arī ar Lietuvu
gailis Sastāvdaļa (šautenes) aizslēga belzeņa nostādīšanai kaujas vai drošības zobā
svilts Sausa, saules izdedzināta pļava; sviltene
patriotisms Savas dzimtenes, tautas mīlestība, uzticība savai dzimtenei, tautai, gatavība pašaizliedzīgi darboties to labā
Alkšņupes sausgultne un karsta kritenes savdabīgas karsta procesu izpausmes formas augšdevona Pļaviņu svītas dolomītos Smiltenes novada Gaujienas pagastā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1977. g.), platība — 5,5 ha, karsta piltuvju-ūdensrijēju garums sasniedz 6 m, platums — 4 m, dziļums — 2 m
rufiāns Savedēja, sutenera nosaukums Itālijā
makero Savedējs, suteners Francijā, vīrietis, kas parazitē uz prostitūtu rēķina
krustenes savienojumā "krustu krustenes" - krustveidīgi, krustām
saviešu Saviešu zāle - lielā strutene ("Chelidonium majus")
saviežu Saviežu zāle - lielā strutene ("Chelidonium majus")
smalkais sfagns sekcijas "Cuspidata" sfagnu suga ("Sphagnum tenellum")
nimfete Seksuāli pievilcīga jauna meitene
Altene Sēļu pilskalns, appludināts būvējot Pļaviņu HES, atradās tagadējā Aizkraukles novada Seces pagastā, Daugavas kreisā krasta un Altenes gravas norobežotā zemesragā, apdzīvots no 6. vai 7. gs., 14. gs. uzcelta Livonijas ordeņa mūra pils, kas pastāvējusi līdz 16. gs. sākumam
aramieši Semītu klejotāju ciltis senajā Mezopotāmijā un Sīrijā, kuru pirmdzimtene bija Arābijas pussala, 14.-11. gs. p. m. ē. apdzīvoja gandrīz visu Priekšāziju
Melnzemes kalns sena dzīvesvieta Svitenes pagastā, Virsītes labajā krastā, teritorija \~100 x 30 m, postīta apstrādājot zemi un veicot meliorācijas darbus, konstatēts kultūrslānis, kurā ir deguši akmeņi, atrastas apmestās keramikas lauskas, datējums nav zināms
Dūķu ezermītne sena dzīvesvieta, atrodas Smiltenes novada Drustu pagastā, Dūķu ezerā, 50 m no austrumu krasta, apmetnes paliekas konstatētas 0,7-2,5 m dziļumā, \~60 x 30 m lielā laukumā, datējama ar 1. gt. 2. pusi
Līdaciņu Jāņa kalns ar akmeni sena kulta vieta Smiltenes novada Bilskas pagastā pie Līdaciņu mājām, Jāņa kalns ir uzkalns (garums 50 m, platums 20 m), kura centrālajā daļā atrodas Upurakmens (augstums 1,15 m, apkārtmērs pie zemes 7 m), nostāstos minēta pāļu būve, kas atradusies blakusesošajā purvā
puberes Senā Romā pilngadīgie, sākotnēji zēni no 14 g. vecuma un meitenes no 12 g. vecuma
trabuks Senatnē īsa šautene ar resnu stobru
klimerši Sēņu suga - lauka atmatene ("Agaricus campester", senāk "Agaricus campestris")
Landzes dižliepas septiņas vecas liepas Ventspils novada Piltenes pagastā, aug Ventas labajā krastā pie Landzes luterāņu baznīcas, resnākās liepas stumbra apkārtmērs - 6,4 m līdz pat 10 m augstumam, vainags kupls, tā projekcija - 20 x 19 m, koka augstums - 22 m, otras resnākās liepas apkārtmērs - 5,4 m
Septoria chelidonii septoriju suga, kas parazitē uz lielās strutenes
nesnaudaļa sieviete, kas neilgi guļ, čakla meitene
meitiete sieviete, meitene
meituka sieviete, meitene
meituks sieviete, meitene
draudzene sieviete, meitene, ar ko saista draudzība
pusdraudzene sieviete, meitene, ar ko saista samērā vāja draudzība
čulkste sieviete, parasti meitene, kas runā niekus
ķauķīte Sīka meitene
Cotoneaster microphyllus sīklapu klintene
smalklapu samtene sīklapu samtene
lentinus Sīkstenes
Sillen Siles muiža, kas atradās Talsu apriņķa Zentenes pagastā
riktīgi labā simpātiska meitene
seksīga vecene simpātiska meitene
dziksīte Simpātiska meitene
krutā Simpātiska, iekārojama meitene
pīne Sīpolu virtene
Dzirla Sitas kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Litenes pagastā, kur tikai neliels lejteces posms, tecējums Balvu novada Vīksnas un Kubulu pagastā, garums - 23 km, kritums - 25 m, sākas pārpurvotā mežā 2 km uz rietumiem no Sprogu ezera; Girla; Ģirla
Apkārtupe Sitas labā krasta pieteka Gulbenes novada Litenes pagastā, garums - 12 km
raženīte Skaista un kārtīga meitene
dailaudzīte Skaistule; skaista, izlutināta meitene
daiļaudzīte Skaistule; skaista, izlutināta meitene
meiteņu skola skola, kurā mācās tikai meitenes
kopmācības skola skola, kurā mācās zēni un meitenes
kopskola Skola, kurā meitenes un zēni kopā apmeklē nodarbības
Lysimachia ciliata skropstainā zeltene
āka Skrošu bise, skrotene; arkebūza
zeika Slaida, gara auguma meitene
slēdzeklis Slēdzene, atslēgas "bērns"; šautenes atslēga
plorka Slikta meitene
plīkšķene Slikta šautene
plīkšķenīca Slikta šautene
plīšķenīce Slikta šautene
strongiloidoze Slimība, ko izraisa infestācija ar strongiloīdiem; pazīmes: zarnu darbības traucējumi, tenesms, holecistīts
govspuse Slinkas meitenes apzīmējums
Naugārdes ezers Slīpju ezers Smiltenes pagastā
Slepu ezers Slīpju ezers Smiltenes pagastā
Sliepu ezers Slīpju ezers Smiltenes pagastā
Slīpa ezers Slīpju ezers Smiltenes pagastā
Slīpu ezers Slīpju ezers Smiltenes pagastā
Sikšņu ezers Slīpju ezers Smiltenes pagastā
Slīpis Slīpju ezers Smiltenes pagastā
Tagetes tenuifolia smalklapu samtene
Tagetes signata smalkllapu samtenes "Tagetes tenuifolia" nosaukuma sinonīms
Daphne odorata smaržīgā zalktene
Tricholoma flavovirens smiltene
Smilča Smiltene
Smilten Smiltene
smiltenes Smiltene
Smilten Smiltenes muiža, kas atradās Valkas apriņķa Smiltenes pagastā
Blomi Smiltenes novada apdzīvotās vietas "Blome" bijušais nosaukums
Blommuiža Smiltenes novada apdzīvotās vietas "Blome" bijušais nosaukums
Vecdrustu muiža Smiltenes novada apdzīvotās vietas "Drusti" bijušais nosaukums; arī bijušās muižas nosaukums tagadējā Smiltenes novadā, kuras teritorijā izveidojušies Drusti; vāciski - Alt-Drostenhof
Palsmanis Smiltenes novada apdzīvotās vietas "Palsmane" bijušais nosaukums
dzenieši Smiltenes novada Apes pagasta apdzīvotās vietas "Dzeņi" iedzīvotāji
Jaunomuiža Smiltenes novada Apes pagasta apdzīvotās vietas "Jaunā muiža" nosaukums vietējā izloksnē
atvarieši Smiltenes novada Bilskas pagasta apdzīvotās vietas "Atvari" iedzīvotāji
bānūzēni Smiltenes novada Bilskas pagasta apdzīvotās vietas "Bānūži" iedzīvotāji
bānūzieši Smiltenes novada Bilskas pagasta apdzīvotās vietas "Bānūži" iedzīvotāji
Vecbilska Smiltenes novada Bilskas pagasta apdzīvotās vietas "Bilska" bijušais nosaukums
bilskēnieši Smiltenes novada Bilskas pagasta apdzīvotās vietas "Bilska" iedzīvotāji
birzulieši Smiltenes novada Bilskas pagasta apdzīvotās vietas "Birzuļi" iedzīvotāji
Džindzas Smiltenes novada Bilskas pagasta apdzīvotās vietas "Džindžas" neprecīzs nosaukuma variants
lobērģieši Smiltenes novada Bilskas pagasta apdzīvotās vietas "Lobērģi" iedzīvotāji
Birzuļi Smiltenes novada Bilskas pagasta apdzīvotās vietas "Mēri" bijušais nosaukums no 1939. g. un padomju laikā
mērēnieši Smiltenes novada Bilskas pagasta apdzīvotās vietas "Mēris", tagad - "Mēri" iedzīvotāji
raudinieši Smiltenes novada Bilskas pagasta apdzīvotās vietas "Raudiņa" iedzīvotāji
zeltinieši Smiltenes novada Bilskas pagasta apdzīvotās vietas "Vecais Zeltiņa pagasts", tagad "Zeltiņi" iedzīvotāji
vecbilskēnieši Smiltenes novada Bilskas pagasta apdzīvotās vietas "Vecbilska" iedzīvotāji
Zeltiņš Smiltenes novada Bilskas pagasta apdzīvotās vietas "Zeltiņi" bijušais nosaukums
Mēris Smiltenes novada Bilskas pagasta apdzīvotās vietas (vidējciema) "Mēri" bijušais nosaukums
biksējieši Smiltenes novada Blomes pagasta apdzīvotās vietas "Biksēja" iedzīvotāji
blomēnieši Smiltenes novada Blomes pagasta apdzīvotās vietas "Blome" iedzīvotāji
drandēnieši Smiltenes novada Blomes pagasta apdzīvotās vietas "Drandi" iedzīvotāji
ikšelieši Smiltenes novada Blomes pagasta apdzīvotās vietas "Ikšele" iedzīvotāji
jaunsmiltenieši Smiltenes novada Blomes pagasta apdzīvotās vietas "Jaunsmiltene" iedzīvotāji
Lapsiņas Smiltenes novada Blomes pagasta apdzīvotās vietas "Jeberi" bijušais nosaukums padomju laikā
Kaiberleja Smiltenes novada Blomes pagasta apdzīvotās vietas "Kaiberis" nosaukuma variants
nigrēnieši Smiltenes novada Blomes pagasta apdzīvotās vietas "Nigra" iedzīvotāji
Purvēnieši Smiltenes novada Blomes pagasta apdzīvotās vietas "Purēnieši" neprecīzs nosaukuma variants
cērtenieši Smiltenes novada Brantu pagasta apdzīvotās vietas "Cērtene" iedzīvotāji
naudieši Smiltenes novada Brantu pagasta apdzīvotās vietas "Naudieši" iedzīvotāji
vārtnieki Smiltenes novada Brantu pagasta apdzīvotās vietas "Vārtnieki" iedzīvotāji
vētrēnieši Smiltenes novada Brantu pagasta apdzīvotās vietas "Vētra" iedzīvotāji
Vārtnieki Smiltenes novada Brantu pagasta apdzīvotās vietas "Vidzeme" bijušais nosaukums
vidzemieši Smiltenes novada Brantu pagasta apdzīvotās vietas "Vidzeme" iedzīvotāji
Auļukalna muiža Smiltenes novada Drustu pagasta apdzīvotās vietas "Auļukalns" bijušais nosaukums
Jaundrustu muiža Smiltenes novada Drustu pagasta apdzīvotās vietas "Jaundrusti" bijušais nosaukums
jaundrustēnieši Smiltenes novada Drustu pagasta apdzīvotās vietas "Jaundrusti" iedzīvotāji
Drostenhof Smiltenes novada Drustu pagasta bijušais nosaukums
Drostenskaja Smiltenes novada Drustu pagasta bijušais nosaukums krieviski
dārzciemieši Smiltenes novada Gaujienas pagasta apdzīvotās vietas "Dārzciems" iedzīvotāji
zvārtavieši Smiltenes novada Gaujienas pagasta apdzīvotās vietas "Zvārtava" iedzīvotāji
Schloss-Adsel Smiltenes novada Gaujienas pagasta bijušais nosaukums vāciski
grundzālieši Smiltenes novada Grudzāles pagasta apdzīvotās vietas "Grundzāle" iedzīvotāji
aumeisterieši Smiltenes novada Grundzāles pagasta apdzīvotās vietas "Aumeisteri" (arī "Aumeistari", "Aumeisteris") iedzīvotāji
aumeistrieši Smiltenes novada Grundzāles pagasta apdzīvotās vietas "Aumeisteri" (arī "Aumeistari", "Aumeisteris") iedzīvotāji
Aumeisteris Smiltenes novada Grundzāles pagasta apdzīvotās vietas "Aumeisteri" bijušais nosaukums
Aumeistari Smiltenes novada Grundzāles pagasta apdzīvotās vietas "Aumeisteri" kļūdains nosaukuma variants
caunēnieši Smiltenes novada Grundzāles pagasta apdzīvotās vietas "Caunas" iedzīvotāji
cirgalieši Smiltenes novada Grundzāles pagasta apdzīvotās vietas "Cirgaļi" iedzīvotāji
dzenēnieši Smiltenes novada Grundzāles pagasta apdzīvotās vietas "Dzeņi" iedzīvotāji
Dzeņi Smiltenes novada Grundzāles pagasta apdzīvotās vietas "Grundzāle" daļa, kas agrāk bija atsevišķs ciems
mestrēnieši Smiltenes novada Grundzāles pagasta apdzīvotās vietas "Mestru muiža" iedzīvotāji
vizlēnieši Smiltenes novada Grundzāles pagasta apdzīvotās vietas "Vizla" iedzīvotāji
Grundsahl Smiltenes novada Grundzāles pagasta bijušais nosaukums
Grundzaļskaja Smiltenes novada Grundzāles pagasta bijušais nosaukums krieviski
Dāmis Smiltenes novada Launkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Dāmi" bijušais nosaukums
eķitieši Smiltenes novada Launkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Eķites" iedzīvotāji
Kainaži Smiltenes novada Launkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Kainaiži" nosaukuma variants
launkalnieši Smiltenes novada Launkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Launkalne" iedzīvotāji
rauzinieši Smiltenes novada Launkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Rauziņa" iedzīvotāji
silvēnieši Smiltenes novada Launkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Silva" iedzīvotāji
Brantskaja Smiltenes novada Launkalnes pagasta bijušais nosaukums krieviski
groslēnieši Smiltenes novada Palsmanes pagasta apdzīvotās vietas "Grošļi" iedzīvotāji
jaunzemieši Smiltenes novada Palsmanes pagasta apdzīvotās vietas "Jaunzemi" iedzīvotāji
ķempēnieši Smiltenes novada Palsmanes pagasta apdzīvotās vietas "Ķempes" iedzīvotāji
ķendzēnieši Smiltenes novada Palsmanes pagasta apdzīvotās vietas "Ķeņģi" iedzīvotāji
ķeņģēnieši Smiltenes novada Palsmanes pagasta apdzīvotās vietas "Ķeņģi" iedzīvotāji
lazdinieši Smiltenes novada Palsmanes pagasta apdzīvotās vietas "Lazdiņi" iedzīvotāji
oktobrēnieši Smiltenes novada Palsmanes pagasta apdzīvotās vietas "Oktobris" iedzīvotāji
oktobrieši Smiltenes novada Palsmanes pagasta apdzīvotās vietas "Oktobris" iedzīvotāji
palsmanieši Smiltenes novada Palsmanes pagasta apdzīvotās vietas "Palsmane" iedzīvotāji
rauzēnieši Smiltenes novada Palsmanes pagasta apdzīvotās vietas "Rauza" iedzīvotāji
rudbārdieši Smiltenes novada Palsmanes pagasta apdzīvotās vietas "Rudbārži" iedzīvotāji
varinieši Smiltenes novada Palsmanes pagasta apdzīvotās vietas "Variņi" iedzīvotāji
Palzmar Smiltenes novada Palsmanes pagasta bijušais nosaukums
Palcmarskaja Smiltenes novada Palsmanes pagasta bijušais nosaukums krieviski
bormanieši Smiltenes novada Raunas pagasta apdzīvotās vietas "Bormaņi" iedzīvotāji
pilsraunēnieši Smiltenes novada Raunas pagasta apdzīvotās vietas "Pilsrauna" iedzīvotāji
Baižkalns Smiltenes novada Raunas pagasta apdzīvotās vietas (lielciema) "Rauna" daļas vēsturisks nosaukums
Brutulis Smiltenes novada Smiltenes pagasta apdzīvotās vietas "Brutuļi" bijušais nosaukums
brutulieši Smiltenes novada Smiltenes pagasta apdzīvotās vietas "Brutuļi" iedzīvotāji
jaunbilskēnieši Smiltenes novada Smiltenes pagasta apdzīvotās vietas "Jaunbilska" iedzīvotāji
kodolieši Smiltenes novada Smiltenes pagasta apdzīvotās vietas "Kodoli" iedzīvotāji
Lūķis Smiltenes novada Smiltenes pagasta apdzīvotās vietas "Lūķi" bijušais nosaukums
pinnītieši Smiltenes novada Smiltenes pagasta apdzīvotās vietas "Pinnītes" iedzīvotāji
Bormanskaja Smiltenes novada Trapenes pagasta bijušais nosaukums krieviski
ūdrupēnieši Smiltenes novada Variņu pagasta apdzīvotās vietas "Ūdrupe" iedzīvotāji
Smilten Smiltenes pagasta bijušais nosaukums
Smiļtenskaja Smiltenes pagasta bijušais nosaukums krieviski
Cērtene Smiltenes pilsētas daļa, kas agrāk bija atsevišķs vidējciems, atrodas pilsētas dienvidrietumu malā pie Vecpiebalgas ceļa
smiltenieši Smiltenes pilsētas iedzīvotāji
snaksnīte snāktene
Leucopaxillus candidus sniegbaltā baltmietene
Lysimachia clethroides sniegbaltā zeltene
pīlādzene Sorbārija - rožu dzimtas vasarzaļš krūms, dzimtene Sibīrija, Ziemeļaustrumāzija, Latvijā audzē kā krāšņumaugu
pīlādžspireja Sorbārija - rožu dzimtas vasarzaļš krūms, dzimtene Sibīrija, Ziemeļaustrumāzija, Latvijā audzē kā krāšņumaugu
duenja Spānijā - mājas pārzine, ekonome; vecāka sieviete - jaunas meitenes pavadone
Cotoneaster lucidus spožā klintene
gailis Sprūds (šautenei), mēlīte
Cotoneaster sternianus Sterna klintene
legonga Stilizēta baliešu deja, ko izpilda galvenokārt jaunas meitenes
strobs Stobrs (šautenei)
Strautiņupe Strautene, Braslas pieteka
matspārņi Strautenes
plecoptera Strautenes
Plaužupīte Strautenes kreisā krasta pieteka Straupes pagastā, iztek no Plaužu ezera
raganu zāle strutene
trusene Strutene
chelidonium Strutenes
heleritrīns Strutenes alkaloīds
helidonīns Strutenes kristālisks alkaloīds ar papaverīnam līdzīgu darbību
Stulbes ezers Stulbais ezers Zentenes pagastā
Stulbis Stulbais ezers Zentenes pagastā
spārnainā sudrbpodziņa sudrabpodziņu suga ("Ammobium altum"), viengadīga puķe, 50-60 cm augsta, ziedi balti kurvīši 1,5-2 cm diametrā, dzimtene Austrālija, Latvijā audzē siltumnīcās
Suckau Sūkavas muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Piltenes pagastā
Sūnakles ezers Sūnāklis, ezers Zentenes pagastā
Sūneklis Sūnāklis, ezers Zentenes pagastā
hins Suņu šķirne (angļu "Chin", no vārda "Ķīna"): neliels istabas suns ar garu apmatojumu, tautā saukts par japānīti; dzimtene - Japāna
čivava Suņu šķirne (angļu val. "Chihuahua"), ļoti mazs īsspalvains sunītis; dzimtene - Meksika
briārs Suņu šķirne, dzimtene - Francija
barbets Suņu šķirne, īsto pūdeļu priekšteči, dzimtene - Francija
kuvašs Suņu šķirne, izcils sargsuns; dzimtene Ungārija
basendži Suņu šķirne, sauc arī par Kongo dogu; raksturīga iezīme - šīs šķirnes suņi nerej; dzimtene - Zaira; basenži
veimārietis Suņu šķirne; dzimtene - Vācija
sutenieris Suteners
sprince Svārki ar ielocēm mazai meitenei
panaeolus Svārstenes
bladhaunds Svētā Huberta suns - medību suņu šķirne, samērā garām ausīm, ļoti attīstītu ožu; dzimtene - Beļģija
zvirstene Svirkstene - akas vinda
Švitene Svitene, Lielupes pieteka, tās nosaukums Lietuvā
Liepars Svitenes kreisā krasta pieteka Jelgavas un Bauskas novadā (augštece Lietuvā), garums - 43 km (Latvijā 25 km), kritums - 39 m, sāk tecējumu kā novadgrāvis 4 km uz ziemeļiem no Pasvitenes, ietek Svitenē lejpus Jaunsvirlaukas, sausos gados upe uz laiku izsīkst; Liepare; Liepāre; Liepāres strauts; Lietuvā - Liepora
Virsīte Svitenes labā krasta pieteka Svitenes pagastā, augštece un vidustece Lietuvā, garums - 40 km, Latvijā - 6 km, kritums Latvijā - 9 m; Vērsīte; Lietuvā - Viršitis
Kapupe Svitenes labā krasta pieteka Viesturu pagastā, caurtek Svitenes pagastu, sākas kā grāvis Roču mežā Lietuvā, \~2 km no Latvijas robežas, garums - 17 km, kritums - 19 m, ieteka pie Vairogiem
Viršitis Svitenes labā krasta pietekas Virsītes nosaukums Lietuvā
Schwitten Svitenes muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Svitenes pagastā
Švitenis Svitenes nosaukums tās augštecē, Lietuvā
lielsvitenieki Svitenes pagasta apdzīvotās vietas "Lielsvitene" iedzīvotāji
svitenieki Svitenes pagasta apdzīvotās vietas "Svitene" iedzīvotāji
švitenieki Svitenes pagasta apdzīvotās vietas "Švitene" (tagad - "Svitene") iedzīvotāji
Garvēderi Svitenes pagasta apdzīvotās vietas "Tīrumi" otrs nosaukums
virsītieši Svitenes pagasta apdzīvotās vietas "Virsīte" iedzīvotāji
Schwitten Svitenes pagasta bijušais nosaukums
Švitenskaja Svitenes pagasta bijušais nosaukums krieviski
šaudīkla Šaujamierocis (parasti šautene, pistole)
šaujamrīks Šaujamierocis (parasti šautene, pistole)
šaujams Šaujamierocis (parasti šautene, pistole)
Sagittaria graminea šaurlapu bultene
šautne šautene
dūmkoks Šautene
pagale Šautene
plinte Šautene
šautine Šautene
stobrene Šautene
strobene Šautene
sveča Šautene
vintauka Šautene
vintene Šautene
bise Šautene (medībām)
berdanka Šautene ar Berdāna aizslēgu; senāk krievu armijā lietota no pakaļgala lādējama šautene
bise Šautene ar garu stobru
musketons Šautene ar īsu stobru, kurš galā bija resnāks
kramenīca Šautene ar krama aizslēgu
Mauzera šautene šautene ar piecām patronām
rīpele Šautene ar rievotu stobra kanālu
īsstobrene Šautene ar saīsinātu (apgrieztu) stobru
flinte Šautene, bise
ruža Šautene, ierocis
galenīca Šautene, ko pielādē no stobra gala
šāveklis Šautene; lode
zintele Šautenes aizdedzes caurums (senlaiku šautenei)
zintlaks Šautenes aizdedzes caurums (senlaiku šautenei)
kaujas zobs šautenes aizslēga elements
magazīnas šautenes šautenes kurās ierīkota ietaise, kur stāv patronas, sauktas arī par ātršāvējām, jo ikreiz pēc izšaušanas nav atkal jālādē
šekte Šautenes laide
šepka Šautenes laide
šepte Šautenes laide
šokte Šautenes laide
šepts šautenes laidne
ostiņš Šautenes mēlīte
laida Šautenes spala resgalis
šompors Šautenes stobra tīrāmais, gara maikste, iesms, lāštags
lāštags Šautenes stobra tīrāmais, šompors, gara maikste, iesms
stiebrs Šautenes stobrs
zikte Šautenes tēmēklis
tenene Šejiene; tene
Lipsa Šepkas kreisā krasta pieteka Smiltenes novada Launkalnes pagastā, garums - 16 km
Ludze Šepkas labā krasta pieteka Smiltenes novada Drustu un Launkalnes pagastā
katsura šīs dzimtas ģints ("Cercidiphyllum"), vasarzaļš dekoratīvs koks, lapas pretējas vai daļēji pamīšas, veselas, ziedi sīki bez apziedņa, dzimtene Japāna, 2 sugas, abas Latvijā introducētas 20. gs. vidū
tīmeklene šīs dzimtas ģints ("Cortinarius"), kurā apvienotas senāk atsevišķi nodalītās ģintis - gļotgalves ("Phlegmacium"), gļotpēdenes ("Myxacium"), jostenes ("Telamonia"), biezkātes ("Inoloma") u. c., >600 sugu, to augļķermeņi ļoti dažādi, Latvijā konstatētas 66 sugas, no tām 24 sugas izmantojamas uzturā, bet 12 ir indīgas
Visentona šizante šizantu suga ("Schizanthus x wisentonensis"), viengadīga puķe, dzimtene Čīle, augstums - 30-50 cm, ziedi dažādi - raibi violeti, zili sārti, 2-3 cm diametrā irdenās skarās
Solanum lanciniatum šķeltlapu naktene
Seehof Šķerstenes muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Plāteres pagastā
šlācene Šļūtene
šļāktuve Šļūtene
šlanga Šļūtene
šlauka Šļūtene
šļauka Šļūtene
šļaukste Šļūtene
šļauksts Šļūtene
šļūcere Šļūtene
šļūte Šļūtene
šļūtere Šļūtene
šļūtka Šļūtene
dūka Šļūtene, caurule
sūcējšļūtene Šļūtene, pa kuru virza (ko) sūkšanas, sūknēšanas procesā
šļukters Šļūtene, šļirce
brandspoits Šļūtenes metāla uzgalis, kas virza ūdens strūklu vajadzīgajā virzienā, kad dzēšams ugunsgrēks vai laistāmas ielas
akļas Tā sauktās dievību sievas, visskaistākās meitenes, kas izraudzītas visā inku valstī un dzīvo eiropiešu klosteriem līdzīgās mājās, viņu pienākums ir saglabāt jaunavību un piedalīties reliģiskajos rituālos; tikai Lielais Inka, viņa radinieki un aristrokrāti drīkstēja izraudzīties sievas un mīļākās no to vidus
drūmaliņa Tāda (meitene, sieviete), kas staigā noskumusi, drūma
izvēlīgs tāds (augs), kas aug tikai dažos augtenes apstākļos
neizvēlīgs tāds, kam nav vajadzīgi īpaši augtenes apstākļi (par augiem)
meitenīgs tāds, kas ir raksturīgs meitenei, jaunietei; tāds, kas pēc izskata, izturēšanās atgādina meiteni, jaunieti
Raunas pagasta teritorija tagadējā pagasta teritorijā iekļauts arī viss pirmskara Baižkalna pagasts, bet neliela daļa pirmskara Raunas pagasta teritorijas pievienota Cēsu novada Dzērbenes pagastam un Smiltenes novada Launkalnes pagastam
Smiltenes pagasta teritorija tagadējā pagasta teritorija sastāda nepilnu trešdaļu no pirmskara Smiltenes pagasta teriorijas, kuras lielākā daļa ir iekļauta tagadējā Launkalnes pagastā, dažādas daļas arī Brantu un Blomes pagastā
Horstenhof Tagadējā Smiltenes novada Launkalnes pagasta bijušais nosaukums
Bormaņu muiža tagadējā Smiltenes novada Raunas pagasta apdzīvotās vietas "Bormaņi" bijušais nosaukums
Raunas pilsmuiža tagadējā Smiltenes novada Raunas pagasta apdzīvotās vietas “Rauna” bijušais nosaukums
Bormaņi tagadējā Smiltenes novada Trapenes pagasta apdzīvotās vietas "Trapene" nosaukums līdz 1925. gadam
Bormaņu pagasts tagadējā Smiltenes novada Trapenes pagasta nosaukums līdz 1902. g. un 1923.-1925. g., tolaik Valkas apriņķī
Rundāles pagasta teritorija tagadējā teritorijā iekļauta daļa no bijušā Mežotnes pagasta un neliela daļa no Bauskas pagasta, bet neliela daļa no bijušā Rundāles pagasta pievienota Svitenes pagastam, mainījusies robeža ar Bauskas novada Īslīces pagastu
galtenieki Talsu novada Balgales pagasta apdzīvotās vietas "Galtene" iedzīvotāji
Piltenesciems Talsu novada Dundagas pagasta apdzīvotās vietas "Piltene" nosaukuma variants
Piltensciems Talsu novada Dundagas pagasta apdzīvotās vietas "Piltene" nosaukuma variants
Daphne tangutica Tangūtijas zalktene
priapulidae Tārpu dzimta ar ķermeni muskuļu šļūtenes veidā, kam priekšdaļa (snuķis) ievelkama un izspīlējama
karaīmi tautība, kas dzīvo galvenokārt Ukrainā (vēsturiskā dzimtene Krima), Lietuvā, Polijā; runā karaīmu valodā un pieder pie īpašas jūdaistu sektas
Ēmura ezers Teperis, mākslīga ūdenstilpe Abulā, Smiltenes pilsētas austrumu nomalē
gripele Tieva; izstīdzējusi meitene
lāštoks Tievs metāla stienis šautenes stobra tīrīšanai
sarkanjoslu tīmeklene tīmekleņu ģints sēņu suga ("Cortinarius armillatus", syn. "Telamonia armillata"), Latvijā sastopama bieži, ēdama sēne; sarkanā jostene
tintes sēne tintene
coprinus Tintenes
spodrīte Tīrīga, labi kopta meitene
Lycopsis arvensis tīruma aitene
anchusa arvensis tīruma aitene
lauku aitene tīruma aitene
sūcene tīruma aitene (lauku aitene)
Agaricus arvensis tīruma atmatene
Ononis arvensis tīruma blaktene
Egļupīte Tirziņas kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā, augštece Smiltenes novada Virešu pagastā; Egļupe
Dzelzupīte Tirziņas labā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā, Lejtecē arī Alūksnes un Smiltenes novada robežupe, garums - 9 km; Dzelzupe
stiklene Trausla meitene
šķērsinis trīsstūrveida lakats, ko jaunas meitenes vasarā sēja ap galvu
plīkšķis Troksnis, ko rada (parasti pistoles, šautenes) šāviens
pliukšķis Troksnis, ko rada (parasti pistoles, šautenes) šāviens
mustenieki Tukuma novada Kandavas pagasta apdzīvotās vietas "Mustene" iedzīvotāji
abavnieki Tukuma novada Lestenes pagasta apdzīvotās vietas "Abavas" ("Abavas muiža") iedzīvotāji
blāzmenieki Tukuma novada Lestenes pagasta apdzīvotās vietas "Blāzmas" iedzīvotāji
lestenieki Tukuma novada Lestenes pagasta apdzīvotās vietas "Lestene" iedzīvotāji
pūpenieki Tukuma novada Lestenes pagasta apdzīvotās vietas "Pūpji" iedzīvotāji
Lestenskaja Tukuma novada Lestenes pagasta bijušais nosaukums krieviski
Lesten Tukuma novada Lestenes pagasta un muižas bijušais nosaukums
balklāvnieki Tukuma novada Zentenes pagasta apdzīvotās vietas "Balklāvi" iedzīvotāji
cērenieki Tukuma novada Zentenes pagasta apdzīvotās vietas "Cēre" iedzīvotāji
cērnieki Tukuma novada Zentenes pagasta apdzīvotās vietas "Cēre" iedzīvotāji
dzirciemnieki Tukuma novada Zentenes pagasta apdzīvotās vietas "Dzirciems" (senāk - "Dzirciemmuiža") iedzīvotāji
jaunpļavenieki Tukuma novada Zentenes pagasta apdzīvotās vietas "Jaunpļavas" iedzīvotāji
jaunpļavnieki Tukuma novada Zentenes pagasta apdzīvotās vietas "Jaunpļavas" iedzīvotāji
okslenieki Tukuma novada Zentenes pagasta apdzīvotās vietas "Oksle" iedzīvotāji
rindzelnieki Tukuma novada Zentenes pagasta apdzīvotās vietas "Rindzele" iedzīvotāji
silenieki Tukuma novada Zentenes pagasta apdzīvotās vietas "Sili" iedzīvotāji
silnieki Tukuma novada Zentenes pagasta apdzīvotās vietas "Sili" iedzīvotāji
teņņenieki Tukuma novada Zentenes pagasta apdzīvotās vietas "Teņņi" iedzīvotāji
zentenieki Tukuma novada Zentenes pagasta apdzīvotās vietas "Zentene" iedzīvotāji
Senten Tukuma novada Zentenes pagasta bijušais nosaukums
Zentenskaja Tukuma novada Zentenes pagasta bijušais nosaukums krieviski
laidējs Ūdens šļūtenes vadītājs ugunsdzēsēju komandā
Litenes dīķis ūdenskrātuve Gulbenes novada Litenes pagastā, platība — <1 ha
Bērtuļa dzirnavu ezers ūdenskrātuve Nigras augštecē Smiltenes novada Brantu pagastā, platība - 2,1 ha; Prūša dzirnavu ezers; Prūšu dzirnavu ezers
Ančku strauts ūdenstece Latvijā, Smiltenes novada Apes pagastā, Vaidavas labā krasta pieteka; Anīku strauts
Alkāšu grāvis ūdenstece Latvijā, Smiltenes novada Smiltenes pagastā, Abula labā krasta pieteka
Bērzupurva grāvis ūdenstece Smiltenes novada Apes pagastā un Igaunijā, Melnupes labā krasta pieteka Igaunijā
Brantupe Ūdenstece Smiltenes novada Brantu pagastā, ietek Strantes ezerā
Ceidzeļīte Ūdenstece Smiltenes novada Grundzāles un Virešu pagastā, ietek Lejas Bužezerā
Baznīcvalks ūdenstece Talsu novada Rojas pagastā, ietek Rīgas jūras līcī pie Kaltenes baznīcas; Bazoņgrāvis; Krogvalks; Katrīnvalks
Bazānu grāvis ūdenstece Tukuma novada Zentenes un Engures pagastā, ietek Engures ezerā
Aungrāvis Ūdenstece Ventspils novada Piltenes pagastā, ietek Vecventā uz dienvidiem no Piltenes, garums - \~5 km
Catabrosa aquatica ūdeņu avotene
Maizīte upe Aizkraukles un Skrīveru pagastā, Daugavas senlejas malā, satekot ar Braslu veido Dīvaju, garums - 14 km, kritums - 44 m; Bulnetene
Aims upe Latvijā, Smiltenes novada Gaujienas pagastā, Gaujas kreisā krasta pieteka, iztek no Zvārtavas ezera, garums - \~1 km; Zvārtava
Abava upe Latvijā, Ventas labā krasta pieteka, garums - 129 km, kritums - 47 m, iztek no Lestenes ezera Spārnenes viļņotajā līdzenumā Lestenes-Ēnavas purvā
Rauza upe Smiltenes novadā, bijusī Palsas pieteka, kas tagad kopā ar Vecpalsu veido Gaujas kreiso pieteku, garums - 56 km, kritums - 144 m, iztek no Lizdoles ezera
Žulniekvalks upe Talsu novada Ārlavas un Rojas pagastā, ietek Rīgas jūras līcī pie Kaltenes, garums - 12 km; Žulnieku valks; Žuļļaku valks
Cotoneaster conspicuus uzkrītošā klintene
Mēra ūdenskrātuve uzpludināta uz Gružupītes Smiltenes novada Bilskas pagastā, platība — 1,6 ha
Stacijas ūdenskrātuve uzpludināta uz Lešķupes Gulbenes novada Litenes pagastā, platība - 7,7 ha
Launkalnes ūdenskrātuve uzpludināta uz Rauzas upes Smiltenes novada Launkalnes pagastā, platība — 1,1 ha
Rauziņas ūdenskrātuve uzpludināta uz Rauzas upes Smiltenes novada Launkalnes pagastā, platība — 1,8 ha
Jaunbilskas dzirnavezers uzpludināts uz Kamaldas upes Smiltenes pagastā lejpus Jaunbilskas, platība — <1 ha
Muiniešu dzirnavezers uzpludināts uz Nigras upes Smiltenes novada Blomes pagastā, platība - 1 ha; Muinieku dzirnavezers
Blomes dzirnavezers uzpludināts uz Nigras upes Smiltenes novada Blomes pagastā, platība — 1,6 ha
Dūniju dzirnavezers uzpludināts uz Palsas upes, tās augšteces posmā Smiltenes novada Drustu pagastā, platība - 19,3 ha
Rauzas dzirnavu dīķis uzpludināts uz Šepkas upes Smiltenes novada Palsmanes pagastā, platība — 7,1 ha
Vizlas dzirnavezers uzpludināts uz Vizlas upes Smiltenes novada Grundzāles pagastā, platība — 3 ha
līdertāfelstils Vācu vīru koru kustības izkopts galvenokārt četrbalsīgs dziedāšanas stils ar tipiskām dzimtenes, kara, medību, dabas lirikas, draudzības un mīlestības tēmām; raksturīga labskanība, zināms sentiments, balsu epizodiska polifona sasaukšanās, ilustratīvi momenti
Silamītes strauts Vaidavas labā krasta pieteka Smiltenes novada Apes pagastā, augštece Alūksnes novada Jaunlaicenes pagastā; Silamitītes strauts
bajonete Vairākšķautņu duramais ierocis, ko piestiprina pie šautenes stobra gala un lieto tuvcīņā; durklis
mīklenes Vairāku augļu un to augu nosaukumi: lācenāji, morus sugas, meža korintes, buburene; dažos apvidos arī blusenes un vistenes
Marasmius androsaceus vairoga vītene
pantenieši Vallmieras novada Sēļu pagasta apdzīvotās vietas "Pantene" iedzīvotāji
Kurzemes bīskapija valsts Livonijas konfederācijā, ko nodibināja 1234. g. un pastāvēja līdz 1560. g., kad tās vietā izveidojās Piltenes apgabals
tēvzeme Valsts, zeme, kas kādam ir viņa senču zeme; tēvija; arī dzimtene
tēvija Valsts, zeme, kas kādam ir viņa senču zeme; tēvzeme; arī dzimtene
dzilna Vārga, nespēcīga meitene, sieviete
Varžu ezers Varžezers, ezers Zentenes pagastā
Važu ezers Varžezers, ezers Zentenes pagastā
Vaskalšu Vaskalšu ezers - Vaskaris Zentenes pagastā
Daskaris Vaskaris - ezers Zentenes pagastā
Stulbais ezers Vaskaris, ezers Zentenes pagastā
Vaskaišu ezers Vaskaris, ezers Zentenes pagastā
Vaskara ezers Vaskaris, ezers Zentenes pagastā
Vaskaru ezers Vaskaris, ezers Zentenes pagastā
klaburnīca Veca medību šautene
tarbača Veca, paštaisīta šautene
Alt-Bilskenhof Vecbilskas muiža, kas atradās tagadējā Smiltenes novada Bilskas pagastā
Tannenhof Vecmežmuiža, kas atradās Valkas apriņķa Smiltenes pagastā
Petendorf Vecmuiža, kas atradās Talsu apriņķa Zentenes pagastā
Akmeņupīte Vecpalsas kreisā krasta pieteka Smiltenes novadā
spurna Veikla meitene
sprikšķe Veikla, kustīga meitene
veltenis Veltene
Zūru slāņkopa venda stratigrāfiskā vienība Latvijas ziemeļrietumu daļā, biezums — līdz 30 m, nodalīta Piltenes 30. urbuma intertvālā 1233,9-1219,0 m dziļumā
Solanum wendlandii Vendlanda naktene
lagzdenieki Venstspils novada Piltenes pagasta apdzīvotās vietas "Lagzdiena" iedzīvotāji
landzenieki Venstspils novada Piltenes pagasta apdzīvotās vietas "Landze" iedzīvotāji
landznieki Venstspils novada Piltenes pagasta apdzīvotās vietas "Landze" iedzīvotāji
Zvirbuļupe Ventas labā krasta pieteka Ventspils novada Piltenes pagastā un pilsētā, lejtecē arī pilsētas robežupe, ietek Vecventas lejteces atzarā, garums - 8 km; Bensonupe; Pūčiņupe; Piltenes upe
Vēždūka Ventas labā krasta pieteka Ventspils novada Piltenes pagastā, augštece Ugāles pagastā, garums - 33 km; Varždūka; Vežupe; Vēžupe; Zūrupe; iztaisnoto un pārrakto vidusteci sauc arī par Varžupi
Cērsupe Ventas labā krasta pieteka Ventspils novada Piltenes pagastā, garums - 10 km; Cērsupes strauts
piltenieki Ventspils novada apdzīvotās vietas "Piltene" iedzīvotāji
bestenieki Ventspils novada Piltenes pagasta apdzīvotās vietas "Bestes" iedzīvotāji
brančenieki Ventspils novada Piltenes pagasta apdzīvotās vietas "Branči" iedzīvotāji
brančnieki Ventspils novada Piltenes pagasta apdzīvotās vietas "Branči" iedzīvotāji
dziļģenieki Ventspils novada Piltenes pagasta apdzīvotās vietas "Dziļģi" iedzīvotāji
gārzdnieki Ventspils novada Piltenes pagasta apdzīvotās vietas "Gārzdciems" iedzīvotāji
gārzdenieki Ventspils novada Piltenes pagasta apdzīvotās vietas "Gārzde" iedzīvotāji
iršnieki Ventspils novada Piltenes pagasta apdzīvotās vietas "Irši" iedzīvotāji
jaunzemjnieki Ventspils novada Piltenes pagasta apdzīvotās vietas "Jaunzemji" iedzīvotāji
jaunzemnieki Ventspils novada Piltenes pagasta apdzīvotās vietas "Jaunzemji" iedzīvotāji
karaļciemnieki Ventspils novada Piltenes pagasta apdzīvotās vietas "Karaļciems" iedzīvotāji
ūdrandnieki Ventspils novada Piltenes pagasta apdzīvotās vietas "Ūdrande" iedzīvotāji
vecmuižciemnieki Ventspils novada Piltenes pagasta apdzīvotās vietas "Vecmuižciems" iedzīvotāji
Piļtenskaja Ventspils novada Piltenes pagasta bijušais nosaukums krieviski
Landgemeinde Pilten Ventspils novada Piltenes pagasta bijušais nosaukums vāciski
platenieki Ventspils novada Tārgales pagasta apdzīvotās vietas "Platene" iedzīvotāji
Dižciems Ventspils novada Vārves pagasta apdzīvotās vietas "Cirpstene" daļa
Mazciems Ventspils novada Vārves pagasta apdzīvotās vietas "Cirpstene" daļa
šampinjons Vērtīga ēdamā sēne ar spēcīgu augļķermeni un sārtām, vēlāk brūnām lapiņām cepurītes apakšpusē; atmatene
Riekstiņa Vesetas lejteces labā krasta pieteka Aiviekstes pagastā; Riekstene; Riekstiņupe
Wehske Vēskas muiža, kas atradās Valkas apriņķa Smiltenes pagastā
Ventava Vēsturisks kuršu un lībiešu apdzīvots novads Kurzemes ziemeļaustrumu daļā, kas 13. gs. aptuveni ietvēra tagadējā Ventspils novada Piltenes, Popes, Tārgales, Ugāles, Užavas, Vārves, Ziru un Zlēku pagastu, kā arī daļu no tagadējā Kuldīgas novada Ēdoles pagasta
Niedrupe Vidagas labā krasta pieteka Smiltenes novada Virešu pagastā, augštece Gulbenes novada Lejasciema pagastā, garums - 14 km
Geum x intermedium vidējā bitene
baroks Latvijas arhitektūrā Vidzemē un Kurzemē luterānisma ietekmē baroks bija atturīgs, sākumā tas parādījās kā atsevišķi papildinājumi gotiskām celtnēm, piemēram, Rīgā Sv. Pētera baznīcas fasāde un tornis, Reiterna nama un Dannenšterna nama fasādes; Kurzemē baroks īpaši spilgti izpaudās baznīcu iekštelpu kokgriezumos - Ēdoles baznīcā, Apriķu baznīcā, Liepājas Annas baznīcā, Lestenes baznīcā; Latgalē, kur valdīja katolicisms, baroks uzpklauka visā krāšņumā, tur būvēja monumentālas baznīcas ar divtorņu vai beztorņu fasādēm (Aglona, Krāslava, Pasiena); izcilākie pieminekļi ir B. F. Rastrelli būvētās Jelgavas pils un Rundāles pils
karabīne Viegla šautene ar īsu stobru
gauja Vieglas uzvedības meitene
meijas Vieglas uzvedības meitenes
mimoza Viegli aizvainojama, arī pretencioza meitene
džase Viegli pieejama meitene
svipastīte Vieglprātīga meitene
pidrilla Vieglprātīga, nenopietna sieviete, meitene
plirza Vieglprātīga, nenopietna sieviete, meitene
vinčesters viena no pirmajām šauteņu sistēmām ar patronu magazīnu; šīs sistēmas šautene
metilarbutīns viena no vielām, ko satur parastās miltenes droga
acidantēra Viendīgļlapju klases liliju apakšklases skalbju dzimtas ģints ("Acidanthera"), kuras atsevišķas sugas Latvijā retumis audzē kā krāšņumaugu, atgādina gladiolu, dzimtene Etiopija
fizaliss Viengadīgs nakteņu dzimtas dārzenis, ģintī 75 sugas, to vairākuma dzimtene ir Amerika
plūksnaini dalīta lapa vienkārša lapa, kam plātnes šķēlumi sniedzas līdz galvenajai dzīslai vai plātnes pamatnei un atrodas aptuveni viens otram pretī (piemēram, strutenes lapa)
grieta Vienkārša, vientiesīga meitene vai sieviete
A8 viens no galvenajiem Latvijas autoceļiem, Rīga - Jelgava - Lietuvas robeža (Meitene)
vienstrobene Vienstobrene; vienstobra šautene
dacīte Vientiesīga sieviete; naiva meitene
Littorella uniflora vienzieda krastene
vītinis Vija, vītene
Mēmupīte Vijas kreisā krasta pieteka Smiltenes novada Bilskas pagastā
Kamalda Vijas kreisā krasta pieteka Smiltenes novada Bilskas pagastā (atsevišķi posmos arī Valmieras novada Plāņu pagastā, un šo pagastu un novadu robežupe) garums - 18 km, sākas Vidzemes augstienes Mežoles paugurainē, uz austrumiem no Smiltenes; Kamaldiņa; Kamaldiņš
Pubuļupe Vijas kreisā krasta pieteka Smiltenes novada Bilskas pagastā, garums - 16 km, kritums - 14 m; Lobēģu upe; Lobērģu upe; Mētra; Mētras strauts; Pubulīte; Pubuļa; Sūcupīte
Robežgrāvis Vijas kreisā krasta pieteka Smiltenes novada Bilskas pagastā; Mucenieku grāvis
Gružupīte Vijas labā krasta pieteka Smiltenes novada Bilskas pagastā, garums - 7 km
Pirkuļupe Vijas labā krasta pieteka Smiltenes novada Bilskas un Grundzāles pagastā, garums - \~4 km; Sarkaņupe
Melderupīte Vijas labā krasta pieteka Smiltenes novada Grundzāles pagastā, iztek no Bezdibeņa ezera, garums - \~4 km
Laužu kanāls Vijas labā krasta pieteka Valkas novada Zvārtvas pagastā un Smiltenes novada Grundzāles pagastā, garums - 14 km, iztek no Vadaiņa; Vadainis
Vijiņa Vijas upes nosaukums tās augštecē Smiltenes novadā
puišala Vīrišķīga izskata meitene
puišelnīca Vīrišķīga izskata meitene; puišala
virtadziene Virkne, virtene
Vērsīte Virsīte, Svitenes pieteka Svitenes pagastā
vērtyune Virtene
virtadzine Virtene
virtenis Virtene
virtine Virtene
virtne Virtene
virtūne Virtene
sīpolu virtene virtene, kurā ir sasieti sīpoli (uzglabāšanai ziemā)
vistenes Vistene
mīze Vistene ("Empetrum nigrum")
vistēle Vistene 2
empetrum Vistenes
tricholomopsis Vistenes
vistene Vistenes
satīrs Vistu ģints putns, kura dzimtene ir Ziemeļindija
marasmius Vītenes
šņaiba Vīzdegunīga meitene
bara tintene vizuļojošā tintene
Cotoneaster wardii Vorda klintene
Cotoneaster x watereri Voterera klintene
zalktenis Zalktene
daphne Zalktenes
zalksmes Zalktenes
zeltiņkoks Zalktenes
Hericium clathriodes zarainā dižadatene
zeltanīte zeltene
zeltaine Zeltene
zeltānīte Zeltene
dzeltene Zeltene - meitene ar gaišiem matiem; tautumeita
lizimahija Zeltene 2(1) - prīmulu dzimtas ģints
lysimachia Zeltenes 2(1)
izplestā samtene zemā samtene
Tagetes patula zemā samtene
mazā samtene zemā samtene ("Tagetes patula")
ciculiņi Zemā samtene ("Tagetes patula")
rūtene Zemā samtene ("Tagetes patula")
rūtenes Zemā samtene ("Tagetes patula")
santene Zemā samtene ("Tagetes patula")
bērns zēns vai meitene (aptuveni līdz 14 gadu vecumam)
Senten Zentenes muiža, kas atradās Talsu apriņķa Nurmuižas pagastā
Ozoliņa ezers Zutene, ezers Puzes pagastā
Zuteņu ezers Zutene, ezers Puzes pagastā
Ozoliņu ezers Zutene, ezers Ventspils novada Puzes pagastā
baltenīte Zvejas tīkla veids - liekaču tīkls; baltene
baltenītis Zvejas tīkla veids - liekaču tīkls; baltene
Lentinus lepideus zvīņainā sīkstene
sprūdzinis Žigla, izveicīga, maza meitene
Daphne giraldii Žiralda zalktene
Solanum sisymbriifolium žodzeņlapu naktene

tene citās vārdnīcās:

MEV

tene