Paplašinātā meklēšana
Meklējam sub.
Atrasts vārdos (200):
- sub:1
- sub-:1
- subi:1
- isubi:1
- suber:1
- subēt:1
- subis:1
- subīt:1
- subrs:1
- kasubi:1
- subārs:1
- subaru:1
- subene:1
- subiji:1
- subine:1
- subito:1
- subadrs:1
- subalpu:1
- subartu:1
- subbass:1
- subiķis:1
- sublims:1
- subrāgs:1
- subraks:1
- subrete:1
- Aksubaja:1
- basubiji:1
- Homusubi:1
- subadars:1
- subakūts:1
- subanoni:1
- subcutis:1
- subditus:1
- suberīns:1
- suberits:1
- suberons:1
- suberozs:1
- subjekts:1
- subkonts:1
- sublimēt:1
- submitēt:1
- submorfs:1
- Asubulaka:1
- subaerāls:1
- subaerata:1
- subakvāls:1
- subalpīns:1
- subareāls:1
- subareāls:2
- subarieši:1
- subatieši:1
- subdurāls:1
- subetnoss:1
- subfosils:1
- subhastēt:1
- subkutāns:1
- sublegāts:1
- subletāls:1
- sublimāts:1
- sublimēts:1
- sublunārs:1
- submarīna:1
- submarīns:1
- submilzis:1
- submisija:1
- submissus:1
- submotīvs:1
- submukozs:1
- subotņiks:1
- subpolārs:1
- subrutīna:1
- subserozs:1
- Aksubajeva:1
- kamimusubi:1
- subalterns:1
- subapikāls:1
- subatomārs:1
- subboreāls:1
- subdermals:1
- subdiakons:1
- subdorsāls:1
- subdukcija:1
- subfebrils:1
- subglosīts:1
- subhadevas:1
- subjekcija:1
- subjektīvs:1
- subkostāls:1
- subkultūra:1
- sublimente:1
- subluxatio:1
- submentals:1
- submersija:1
- submikrons:1
- submitents:1
- subnormāle:1
- subnormals:1
- subnormāls:1
- subordinēt:1
- subrektors:1
- subrepcija:1
- subsecunda:1
- subarktisks:1
- subdelīrijs:1
- subdialekts:1
- subfasciāls:1
- subfrenisks:1
- subfunkcija:1
- subglaciāls:1
- subhastatio:1
- subhondrāls:1
- subhronisks:1
- subikteruss:1
- subincizija:1
- subitamente:1
- subitanolas:1
- subjunkcija:1
- subjunktīvs:1
- subklīnisks:1
- subkontrars:1
- subkraniāls:1
- subkrustals:1
- subkvartārs:1
- sublegatars:1
- sublimācija:1
- sublimators:1
- sublimēšana:1
- sublimēties:1
- sublimināls:1
- sublingvals:1
- subliterārs:1
- sublitorāle:1
- sublitorāls:1
- sublokācija:1
- submediante:1
- suboptimums:1
- subornācija:1
- subpleirāls:1
- subprefekts:1
- subprodukti:1
- subrogācija:1
- subsegments:1
- Karasubazara:1
- paritasubhas:1
- Puksubeksans:1
- subakvatisks:1
- subasistents:1
- subdominante:1
- subelektrons:1
- subfidūciārs:1
- subfosilijas:1
- subhakinihas:1
- subinaitieši:1
- subjektīvums:1
- subkortikāls:1
- subluksācija:1
- submaksilars:1
- submargināls:1
- desublimācija:1
- kontrsubjekts:1
- resublimācija:1
- subatlantisks:1
- subcoccinella:1
- subepiteliāls:1
- subglenoidāls:1
- subinvolūcija:1
- subjektīvisks:1
- subjektīvisms:1
- subjektīvists:1
- subjektivizēt:1
- subkonrektors:1
- subkontinents:1
- submolekulārs:1
- subordinācija:1
- subordinatūra:1
- subpopulācija:1
- appamānasubhas:1
- subalternācija:1
- subantarktisks:1
- subekvatoriāls:1
- subjektivitāte:1
- subkontroktāva:1
- subkrepitācija:1
- insubordinācija:1
- intersubjektīvs:1
- intrasubjektīvs:1
- kultūrsubstrāts:1
- subkompensācija:1
- subkontinentāls:1
- mikrosublimācija:1
- subapdrošinājums:1
- subjektīvistisks:1
- subjektivizācija:1
- submikroskopisks:1
- konsubstanciācija:1
- konsubstancionāle:1
- subordinacionisms:1
- subpundurzvaigzne:1
- adjektīvsubstantīvs:1
- intersubjektivitāte:1
Atrasts vārdu savienojumos (149):
- Agrilus subsruatus
- Anabaena subcylindrica
- Anthracoidea subinclusa
- Arion subfuscus
- augsnes apakšējā mitrināšana (subirigācija)
- Bacidia subincompta
- Ballota nigra subsp. foetida
- Bryoria subcana
- Calicium subquercinum
- Calicium subtile
- Camarophyllus subradiatus
- Ceratophyllum submersum
- Characiopsis subulata
- Cieceres-Ķerkliņu subglaciālā iegultne
- Cintractia subinclusa
- Cladonia subulata
- Crataegus submollis
- datu subjekta piekrišana
- datu subjekts
- Dyseriocrania subpurpurella
- Echinocererus subinermis
- Eimeria subepithelialis
- Falco subbuteo
- Festuca beckeri subsp. polesica
- Festuca beckeri subsp. sabulosa
- Festuca ovina subsp. tenuifolia
- Festuca rubra subsp. multiflora
- Fraxinus pennsyllvanica var. subintegerrima
- gaļas subprodukti
- Gazella subguturosa
- gotiskā subkultūra
- Hypholoma sublateritium
- Indocalamus tsuboianus
- Juncus subnodulosus
- kadastra subjekts
- Lecanora subfuscata
- Lecanora subrugosa
- Leptogium subtile
- Lorupes-Jūdažu subglaciālā iegultne
- Luzula subpilosa
- Mordangas subglaciālā iegultne
- Musubi do Kami
- Navicula subtilissima
- Nephrochlamys subsolitaria
- nozieguma subjekts
- Oocystis submarina
- Oscillatoria subtilissima
- Parmelia subargentifera
- Parmelia subaurifera
- Parmelia substygia
- Passiflora subpeltata
- Pedicularis palustris subsp. opsiantha
- Pedicularis palustris subsp. palustris
- Petroselinum crispum subsp. crispum
- Petroselinum crispum subsp. tuberosum
- Phlox subulata
- Pholiota subsquarrosa
- pirmais substitūts
- Poa pratensis ssp. subcaerulea
- Poa subcaerulea
- privatizācijas subjekts
- Prunus subhirtella
- Pteromonas subglobosa
- publisko tiesību subjekts
- Quercus suber
- Ranunculus cassubicus
- rekursīvā subrutīna
- Rhizomorpha subcorticalis
- Rhodomela subfusca
- Rhytidiadelphus subpinnatus
- Rosa subcanina
- Sagina subulata
- Scolopendrellopsis subnuda
- semantiskais subjekts
- Sphagnum subfulvum
- Sphagnum subnitens
- Sphagnum subsecundum
- Spirulina subtilissima
- Spongospora subterranea
- starptautiskā tiesībsubjektība
- Stereocaulon subcorolloides
- Stereum subtomentosum
- Stigeoclonium subsecundum
- sub conditione
- sub iudice
- sub rosa
- sub specie aeternitatis
- subaerālie procesi
- subakvālie procesi
- subalpīnā josla
- subantarktiskā josla
- subareālie procesi
- subarktiskā josla
- subbasa atslēga
- subglaciālā iegultne
- subglaciālā vaga
- subharmoniskās svārstības
- subhepatiskais periviscerīts
- subjekta infinitīvs
- subjekta nenoteiksme
- subjektīvā diagnostika
- subjektīvā metode socioloģijā
- subjektīvā puse
- subjektīvais ideālisms
- subjektīvās tiesības
- subjektīvs kinokameras stāvoklis
- subkortikālā afāzija
- subkritiska plūsma
- subkutānā mastektomija
- subkvartārā virsa
- subleikēmiskā mieloze
- subletālie gēni
- sublimācijas kalte
- sublimācijas kaltēšana
- sublimācijas printeris
- sublimācijas raķešdzinējs
- sublimācijas–diaftorēzes lavīna
- subliterārā leksika
- sublitorālā zona
- sublitorālās cenozes
- submarīnais avots
- submilzu zvaigzne
- subokcipitālā punkcija
- suborbitāls lidojums
- subordinētā valoda
- subordinētais kapitāls
- subpolārās depresijas
- subsidēta darbavieta
- subsidiārā atbildība
- substancionālais atvasinājums
- substantīvās krāsvielas
- subtraktīvā krāsu telpa
- subtraktīvais process
- subtropu josla
- subtropu plankumainais delfīns
- termiska krāsu sublimācija
- tiesību subjektīvisms
- tiesību subjekts
- tiesiskās attiecības subjekts
- Tori Ivakusubune
- Tortula subulata
- Tribonema subtilissima
- ūdeņu subulārija
- Usnea subfloridana
- valsts informācijas sistēmas datu subjekts
- Verrucaria submersella
- Vicia cassubica
- Xerocomus subtomentosus
- Zelotes subterraneus
Atrasts skaidrojumos (500):
- micubiši _Mitsubishi_ markas automašīna
- micuks _Mitsubishi_ markas automašīna
- esse est percipi "būt nozīmē būt uztveramam"; Dž. Bērklija (1685.-1753. g.) subjektīvā ideālisma pamatnostādne.
- dopamīns [hormons]{s:1629}, kas cilvēka ķermeņa centrālajās nervu šūnās darbojas kā signālsubstance; adrenalīna un noradrenalīna priekšstadija.
- imanences filozofija 19. gs. beigu un 20. gs. sākuma filozofijas virziens, kura pamatā ir uzskats, ka ārpus subjektīvās apziņas nekas neeksistē, objekts ir nesaraujami saistīts ar subjektu.
- dekadenti 19. gs. beigu un 20. gs. sākuma radošās inteliģences pārstāvji, kuru darbos asi iezīmējas pesimisma un bezcerības noskaņas, neticība demokrātijas ideāliem, misticisms, subjektīvisms, amorālisms (Š. Bodlērs. P. Verlēns, O. Vailds, S. Malarmē; Latvijā - V. Eglītis, H. Eldgasts, Fallijs).
- Asares pagasta teritorija 1990. g. atjaunotajā pagastā ir iekļauta daļa pirmskara Susējas pagasta teritorijas (uz ziemeļiem no Eglaines upes) un daļa bijušā Rubenes pagasta (Ancenes apkaime), savukārt bijušā Asares pagasta Spēlēnu apkaime ir pievienota tagadējam Rubenes pagastam un bijušās Jaunsubates mācītājmuižas apkaime pievienota tagadējā Subates pagasta teritorijai.
- modernisms 20. gs. 2. pusē radušies mākslas virzieni, kuri meklē jaunus izteiksmes līdzekļus un formas, cenšas dziļāk atklāt subjektīvos pārdzīvojumus.
- pasīvā agresija agresija, kas izpaužas netiešā veidā, kad objektīvu apstākļu vai subjektīvās izjūtas dēļ nav iespēju to īstenot tieši; piemēram: prasību ignorēšana, pienākumu, uzdevumu apzināta veikšana sliktākā kvalitātē, lēnāk, arī ieriebšana, aprunāšana
- apmigt Aizmigt, iemigt (par visu subjektu kopumu)
- aizvietošana Aizstāšana, substitūcija
- afalandra Akantu dzimtas augu ģints ar 60 sugām tropos un subtropos, skaisti lapaugi ar krāšņām ziedkopām, audzē arī siltās augu mājās kā krāšņumaugus
- sekstīte aknu sūnu klases jaungermanniju apakšklases dzimta ("Lophocoleaceae"), daudzgadīgas vienmājas vai divmāju sūnas, kas veido plakanas, pie substrāta piegulošas velēnas vai aug starp citām sūnām, \~600 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 5 sugas
- skrāpīte Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases dzimta un ģints ("Radula"), dzeltenzaļi vai brūngani vienmājas vai divmāju augi ar neregulāru zarojumu, aug uz koku mizas, mūžzaļo augu lapām un akmeņiem, ar stumbru un zariem visā garumā pieguļot substrātam, \~300 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas
- Aksubaja Aksubajeva, pilsēta Tatarstānas Republikā, tās nosaukums tatāru valodā
- neapzinātais Aktīvi psihiskie procesi, ko subjekts neapzinās
- embolisks nefrīts akūtā glomerulonefrīta fokāla forma, parasti kopā ar subakūtu endokardītu; pazīmes: hematūrija ar vai bez proteinūrijas, parasti bez nieru mazspējas
- papatači drudzis akūta infekcijas slimība, ko izraisa inficētu moskītu kodiens; izplatīts tropu un subtropu zemēs
- enkefalīts Akūts galvas smadzeņu substances iekaisums
- mutvārdu vēsture alternatīva vēstures izpēte, kad studēti tiek nevis dokumenti un fakti, bet cilvēku dzīvesstāsti, cilvēku subjektīvā vēstures izjūta, tās pārdzīvojums
- Kūras-Araksas zemiene aluviāls līdzenums, Aizkaukāza austrumos, Kūras un Araksas lejteces baseinā, starp Lielo un Mazo Kaukāzu, Azerbaidžānā, garums - 250 km, platums - 150 km, sauss subtropu klimats
- leptomīti Aļģsēņu nodalījuma oomicēšu klases rinda ("Leptomitales"), ūdenī mītošas sēnes, kas sastopamas uz pūstoša substrāta vai ar organiskām vielām bagātos notekūdeņos, Latvijā konstatētas 2 dzimtas
- divpadsmitpirkstu zarnas ankilostoma ankilostoma, kurai ir mutes kapsula ar diviem pāriem zobu; sastopama galvenokārt tropiskās un subtropiskās zemēs
- bacitracīns Antibiotiska viela, iegūta no "Bacillus subtilis" kultūrām; aktīva pret grampozitīviem mikroorganismiem
- eimicīns Antibiotiska viela, iegūta no "Bacillus subtilis"; aktīva pret difterijas, tuberkulozes u. c. baktērijām
- Cintractia subinclusa antrakoīdeju sugas "Anthracoidea subinclusa" nosaukuma sinonīms
- sub- Apakš-, zem-, (piem., subglaciāls)
- Aksubajeva apdzīvota vieta Krievijā (_Aksubaevo_), Tatarstānas Republikā; Aksubaja
- kolititrs Apkārtējās vides fekālā piesārņojuma rādītājs: mazākais substrāta (ūdens, augsnes, produktu u. c.) daudzums (ml, g), kurā iespējams konstatēt kolibaktēriju klātbūtni
- termiska krāsu sublimācija ar krāsu klātas lentes izmantošana termiskas krāsu sublimācijas un termopārneses printeros
- teleplazma Ārējā veidā ietērptas (materializētas) substances, kādas medijiem 1(1) spiritiskos seansos (transā nonākot) dažkārt šķietami izdodas izburt no garu valsts
- subkortikālā afāzija artikulētas runas spējas zaudējums, lai gan saglabāta spēja lasīt, rakstīt un saprast teiktās frāzes; novēro subkortikālo nervu šķiedru bojājumu gadījumos
- jūrgrunduļzivis Asarveidīgo kārtas dzimta, sīkas un nelielas jūras zivis (garums - 1-35 cm), krūšu spuras saaugušas un veido piesūcekni, ar ko pieķeras pie substrāta, izplatītas pārsvarā siltās jūrās, \~200 ģinšu, >1600 sugu, Latvijas ūdeņos konstatētas 4 sugas
- hematinogēns Asinis radoša substance
- haimatomiēlija Asiņu izplūdums mugurkaula smadzeņu substancē, novērojams traumas vai pārmērīgas muskuļu piepūlēšanas gadījumos
- pleospora Asku ķērpju klases dotīdeju rindas dzimta ("Pleosporaceae"), krevju ķērpji, kuru laponis attīstās substrātā vai virs tā, 13 ģintis, 400 sugu, Latvijā konstatētas 6 ģintis, 12 sugu, gk. uz lapu kokiem
- akarosporas Asku ķērpju klases dzimta ("Acarosporaceae"), laponis krevveida, zvīņveida līdz lapveida, kas pie substrāta piestiprināts ar serdes hifām; augļķermeņi - apotēciji, kas atrodas lapoņa kārpveida izaugumos, 10 ģinšu, 400 sugu, Latvijā konstatētas 5 ģintis, 6 sugas
- artonija Asku ķērpju klases dzimta ("Arthoniaceae"), ķērpju krevveida laponis cieši saaudzis ar substrātu, 3 ģintis, Latvijā konstatētas 2 ģintis
- grafīdija Asku ķērpju klases dzimta ("Graphidiaceae"), krevu ķērpji, laponim vāji attīstīta apakšējā mizas kārta, pie substrāta piestiprinās ar serdes hifām, daudzām sugām laponis ieaug substrātā, gk. tropos un subtropos, aug uz koku mizas, retāk uz koksnes, 11 ģinšu, \~1000 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 2 sugas
- feofiscija Asku ķērpju klases fisciju dzimtas ģints ("Phaeophyscia"), ķērpji ar lapveidīgu zaļganbrūnu līdz brūnu, dažreiz zaļganu, substrātam pieguļošu laponi bez baltas apsarmes; Latvijā konstatētas 4 sugas
- katillārijas Asku ķērpju klases lecideju dzimtas ģints ("Catillaria"), krevju ķērpji, kam laponis attīstās substrātā vai virs tā, \~300 sugu, Latvijā konstatētas 8 sugas
- labulbeniomicētes Asku sēņu nodalījuma klase ("Laboulbeniomycetes"), kukaiņu, dažas sugas arī zirnekļu parazīti, sēnes ar ļoti vienkāršu uzbūvi un uz substrāta virsmas veido sīku, no nedaudzām šūnām sastāvošu laponi, kas ieaug kukaiņa vai zirnekļa hitīna apvalkā, 127 ģintis, \~1500 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints - labulbēnijas
- melanēlija askuķērpju klases parmēliju dzimtas ģints ("Melanelia"), Latvijā konstatētas 11 sugas, laponis brūns, lapveidīgs, ar stipri dalītām daivām, tā apakšpusē ir rizīnas, ar kurām ķērpis piestiprinās pie substrāta
- ALMA Atakamas lielais milimetru un submilimetru (radioteleskopu) tīkls (angļu "Atacama Large Milimeter/submilimeter Array")
- milzu atmatene atmateņu ģints sēņu suga ("Agaricus subperonatus", syn. "Agaricus vaporarius")
- traukt ātri ritēt subjektīvā uztverē (par laiku, laikposmu)
- traukties ātri ritēt subjektīvā uztverē (par laiku, laikposmu)
- Edvarda plato atrodas ASV ("Edwards Plateau"), Lielo līdzenumu dienvidu daļā, starp Kolorādo un Riograndi, augstums — līdz 832 m, dziļi saposmots galdveida kaļķakmens plato, subtropu klimats
- Borboremas plato atrodas Brazīlijas plakankalnes ziemeļaustrumu daļā ("Planalto da Borborema"), kāpļveida nogāzes; berilija, volframa, niobija, titāna rūdu atradnes, subekvatoriāls, sauss klimats, kātinga
- Andalūzijas zemiene atrodas Spānijas dienvidu daļā, starp Andalūzijas kalniem un Sjerramorenu, Gvadalkiviras baseinā, subtropu klimats
- Badhiza rezervāts atrodas Turkmenistānā, Tedženas un Murgabasa upstarpā, Paropamiza priekškalnēs, platība 877 kvadrātkilometri, augstums 273-1250 m, dibināts 1941. g., lai saglabātu kulanus un tipiskās subtropu stepju un tuksnešu ainavas
- Dzērbenes ezeri atrodas Vidzemes augstienes ziemeļrietumos, Cēsu novada Dzērbenes pagastā, aizņem 2 paralēlas subglaciālas iegultnes mežainā lielpaugurainē, \~15 ezeri
- apakšshēma Atsevišķa lietotāja subjektīvs datu bāzes skatījums
- arkiohroms attiecīgs uz nervu šūnu ar tīklveida bazofilo substanci
- arkiostihohroms attiecīgs uz nervu šūnu, kuras bazofilā substance ir gan tīkla, gan paralēlu pavedienu veidā
- korrelātīvisms Atziņas teorijā uzskats, ka atziņas subjekts un objekts ir nešķiramā korelācijā
- peribronhīts Audu iekaisums ap bronhiem; subakūta bronhopneimonija
- Pidurutalagalas kalns augstākā virsotne ("Pidurutalagala") Šrilankas salā, atrodas tās vidienē, augstums - 2524 m, gneisi, granīti, nogāzēs subtropu meži, tējas plantācijas
- pielipjzivjveidīgie Augstāko kaulzivju kārta ("Echeneiformes"), garums - 20-90 cm, uz galvas atrodas piesūceknis (pārveidojusies muguras spura), ar ko piestiprinās pie saimnieka (zivīm, bruņurupučiem, vaļveidīgajiem, dažkārt arī kuģiem), tropu un subtropu jūrās, 7 sugas
- mutkāji Augstāko vēžu kārta (Štomatopoda"), ķermeņa garums - 1-34 cm, tas sastāv no galvkrūšu nodalījuma un raksturīga gara vēdera, pirmie 5 krūšu ekstremitāšu pāri pārveidojušies žokļkājās, tropu un subtropu jūrās krasta tuvumā, 200 sugu
- subalpīnā josla augstuma josla mēreno un subtropu platumu kalnājos; pārejas josla no mežu (vai stepju) joslas uz alpīno joslu
- kanēļbrūnās augsnes augšņu tips, kas izplatīts subtropu joslas periodiski mitra klimata apgabalos, bieza (līdz 1 m un vairāk) humozu trūdvielu kārta
- dzeltenzemes Augšņu tips, kas veidojies mitro subtropu mežos, dzeltena krāsa no cilmiežu (gk. māla slānekļu) dzelzs oksīda vai liela mitruma; izplatītas ĶTR, ASV dienvidos, Gruzijas rietumu daļā
- niktagini augu dzimta, kurā ietilpst tropu un subtropu augi ar veselām, pretēji sakārtotām lapām un spilgtām, seglapām ietvertām ziedkopām; šīs dzimtas augi
- tehnoloģiskie līdzekļi autortiesību vai blakustiesību subjekta, kā arī datu bāzes veidotāja izmantotie tehnoloģiskie aizsardzības līdzekļi (tehnoloģijas, ierīces vai to sastāvdaļas), kurus parasti lieto, lai ierobežotu vai nepieļautu tādas darbības ar autortiesību un blakustiesību objektu, kā arī datu bāzi, kuras nav atļāvis autortiesību vai blakustiesību subjekts, kā arī datu bāzes veidotājs
- informācija par tiesību pārvaldījumu autortiesību vai blakustiesību subjekta, kā arī datu bāzes veidotāja sniegta informācija, kas identificē autortiesību vai blakustiesību subjektu, kā arī datu bāzes veidotāju un objektu, informācija par autortiesību vai blakustiesību objekta, kā arī datu bāzes izmantošanas noteikumiem, kā arī jebkuri skaitļi vai kodi, kas ietver šādu informāciju
- smilts auzene auzeņu suga ("Festuca arenaria syn. Festuca rubra subsp. arenaria")
- daudzziedu auzene auzeņu suga ("Festuca multiflora syn. Festuca rubra subsp. multiflora")
- Poļesjes auzene auzeņu suga ("Festuca polesica syn. Festuca beckeri subsp. polesica")
- kāpu auzene auzeņu suga ("Festuca sabulosa syn. Festuca beckeri subsp. sabulosa")
- smalklapu auzene auzeņu suga ("Festuca tenuifolia syn. Festuca ovina subsp. tenuifolia")
- jūraszīle Baltijas sprogkājvēzis - žokļkājvēžu apakšklases sprogkājvēžu kārtas suga ("Balanus improvisus"), kāpuri kādu laiku mīt planktonā, tad piestiprinās pie substrāta un veido sešdaļīgu kaļķa čaulu (1-2 cm), kurā pavada visu mūžu
- ambras koks balzamisks koks subtropiskā Amerikā un Āzijā
- balzamkoki Balzamkoku dzimta - rūtu rindas dzimta, vasarzaļi koki un krūmi, kam mizas sveķailēs ir gaistošas ēteriskas eļļas, tropos un subtropos, 25 ģintis, \~600 sugu
- Baškortostāna Baškortostānas Republika - Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Krievijas Eiropas daļas austrumos, platība - 142900 kvadrātkilometri, administratīvais centrs - Ufa, 4057000 iedzīvotāju (2009. g.)
- atpalicība mācībās bērna vai pieaugušā nosacīta nespēja sekot mācību darbā saviem vienaudžiem objektīvu vai subjektīvu iemeslu dēļ
- vājsmirdīgā bērzlape bērzlapju suga ("Russula subfoetens")
- bēta bloķētāji bēta receptoru bloķētāji; substances, kas dažādā mērā bloķē t. s. bēta receptorus simpātiskā nervu sist., samazinās sirdsdarbība un asinsspiediens, palēninās pulss
- impersonalis bez subjekta lietojama darbības vārda forma
- tetrakoraļļi Bezmugurkaulnieku koraļļu klases apakšklase ("Tetracoralla"), izmiruši jūras dzīvnieki, dzīvojuši gk. siltu, vidēji sāļu jūru sublitorālē, Latvijā atrasti ordovika, silūra un devona nogulumos; rugozi; četrstaru koraļļi
- sūklis Bezmugurkaulnieku tips ("Spongia syn. Porifera"), kurā ietilpst primitīvi daudzšūnu ūdensdzīvnieki, kuru ķermenim ir raksturīgas poras un kanālu sistēma un kuri parasti dzīvo kolonijās, piestiprinājušies pie substrāta, \~5000 sugu, kas mīt gk. jūrās, Latvijā saldūdeņos konstatētas 5 sugas
- vainagtaustekleņi Bezmugurkaulnieku tips ("Tentaculata"), sēdoši ūdensdzīvnieki, kas dzīvo piestiprinājušies pie substrāta, ap mutes atveri ir taustekļu vainags, kas rada ūdens cirkulāciju un tādējādi piegādā barību, 3 klases - sūneņi, pleckāji un foronīdi, \~4000 sugu, zināmi \~20000 fosilo sugu, ko izmanto par vadfosilijām paleozoja nogulumiežu stratigrāfijā
- starainā biezlapīte biezlapīšu suga ("Camarophyllus subradiatus")
- tekoma Bignoniju dzimtas koks vai krūms; izplatīts subtropos un tropos
- bignonija Binjons - divdīgļlapju klases dzimta ("Bignoniaceae"), koki, krūmi, liānas, retumis lakstaugi; gk. tropos un subtropos, sevišķi Dienvidamerikā, Latvijā mēdz audzēt kā dārza krāšņumaugu
- spilvens Blīva kopa, ko veido nelieli, pie viena substrāta piekļāvušies augi
- rizīnas Blīvi hitu pinumi, kuri attīstās no lapu ķērpju lapoņa serdes kārtas un ar kuriem ķērpis piestiprinās pie substrāta
- iesirmā briorija brioriju suga ("Bryoria subcana"), kuras pelēcīgie lapoņi aug uz lapkoku un skujkoku stumbriem
- izogenerāti Brūnaļģu nodalījuma klase ("Isogeneratophyceae"), apvieno makroskopiskas, dažkārt tikai dažus centimetrus garas pavedienveida vai lapveida brūnaļģes, kas aug jūrās, retumis saldūdeņos, piestiprinājušās pie substrāta
- subhakinihas budisma mitoloģijā - subhadevu iedalījuma augstākā grupa - "viscaur svētlaimīgie", kuru mūžs ilgst 64 kalpas
- appamānasubhas budisma mitoloģijā - subhadevu iedalījuma otrā grupa - "neizmērojamās svētlaimes īpašnieki", kuru mūžs ilgst 32 kalpas
- paritasubhas budisma mitoloģijā - subhadevu iedalījuma zemākā grupa - "ierobežotās svētlaimes īpašnieki", kuru mūžs ilgst 16 kalpas
- sējas burkāns burkānu suga ko audzē kultūrā ("Daucus sativus"), vairāki autori to uzskata par savvaļas burkānu pasugu ("Daucus carota subsp. sativus")
- plūst būt ar nepārtrauktu virzību (par laiku, laikposmu subjektīvā uztverē)
- tecēt būt ar nepārtrauktu virzību (par laiku, laikposmu subjektīvā uztverē); plūst (6)
- pārstāvēt būt tādam, kas ir (atsevišķa cilvēka, organizācijas u. tml.) izraudzīts, pilnvarots kur piedalīties, atrasties, lai paustu, aizstāvētu (to) oficiālas vai sabiedriskas intereses, darbību; būt tādam, kas ir kāda tiesību subjekta pilnvarots rīkoties tā vārdā
- atribūts Būtiska, nepieciešama (substances) īpašība
- kasija Cezalpīniju dzimtas ģints ("Cassia"), daudzgadīgi lakstaugi, krūmi, nelieli koki, tropos, subtropos, \~500 sugu, Latvijā dažkārt audzē kolekcijās
- posmainā ciesa ciesu suga ("Calamagrostis phragmitoides syn. Calamagrostis purpurea subsp. phragmitoides")
- stīvā ciesa ciesu suga ("Calamagrostis stricta syn. Calamagrostis neglecta subsp. stricta")
- pasīvs Ciešamā kārta - darbības vārda kārta, kas izsaka uz objektu vērstu darbību, parasti tieši nenosaucot darbības subjektu
- pseidosklerocijs Ciets sēnes hifu un substrāta daļiņu pinums
- drošumspēja cilvēka spēja saglabāt drošības izjūtu un prasme to atgūt, ja tā kādu subjektīvu vai objektīvu iemeslu dēļ ir pilnībā vai daļēji zaudēta
- fiziska persona cilvēks kā tiesību un pienākumu subjekts un īstenotājs
- subskribents cilvēks, arī iestāde, uzņēmums u. tml., kas subskribē (ko)
- pragmatiķis cilvēks, kas savā darbībā par galveno uzskata subjektīvās intereses
- transpersona cilvēks, kura subjektīvā dzimumidentitātes izjūta nesakrīt ar bioloģisko dzimumu
- sociālā percepcija cilvēku savstarpējā subjektīvā uztvere, priekšstata veidošanās par citu cilvēku vai cilvēku grupu
- lapu pētersīlis cirtainā pētersīļa pasuga ("Petroselinum crispum subsp. crispum")
- sakņu pētersīlis cirtainā pētersīļa pasuga ("Petroselinum crispum subsp. tuberosum")
- greipfrūts Citrusu ģints suga ("Citrus paradisi"), subtropu augļu koks ar aromātiskiem, rūgteni skābiem augļiem
- apelsīns Citrusu ģints suga, subtropu augļu koks ar apaļiem, aromātiskiem, sulīgiem, parasti oranžiem augļiem, savvaļā nav atrasts, kultivē tropos un subtropos, Dienvideiropā ieviests 15. gs.
- congressus Congressus subtilis - viduslaiku kristietības demonoloģijas termins, kas nozīmē dzimumaktu ar garīgu, nevis fizisku būtni, piemēram, ar inkubu, sukubu vai mirušā garu
- saļanka Cūkas subproduktu zupa
- Čečenija Čečenijas Republika - Krievijas Federācijas subjekts, atrodas valsts Eiropas daļas dienvidos, Ziemeļkaukāzā, platība - 15600 kvadrātkilometru, 1238000 iedzīvotāju (2009. g.)
- Čukotka Čukotkas autonomais apvidus - Krievijas Federācijas subjekts, ietver Čukču pussalu un teritoriju uz ziemeļaustrumiem no tās, platība - 721500 kvadrātkilometru, 49500 iedzīvotāju (2009. g.), administratīvais centrs - Anadira
- Čuvašija Čuvašijas Republika - Krievijas Federācijas subjekts, administratīvais centrs - Čeboksari, platība - 18300 kvadrātkilometru, 1280000 iedzīvotāju (2008. g.)
- tundra Dabas (arī veģetācijas, augšņu) zona, kas izveidojusies arktiskajā un subarktiskajā joslā (galvenokārt ziemeļu puslodē) un kam raksturīga zema vidējā gaisa temperatūra, augsts gaisa mitrums, īss veģetācijas periods
- Pantanala Dabas apgabals Lapatas zemienes ziemeļos ("Pantanal"), Paragvajas augšteces rajonā, Brazīlijā, platība - 110000 kvadrātkilometru, tektoniska ieplaka, augstums - 90-100 m, upju un ezeru nogulumi, subekvatoriāls klimats, lietus sezonā (no oktobra līdz jūnijam) pārplūst, sausajā sezonā - purvi, ezeri, solončaki
- Upstarpa Dabas apgabals Laplatas zemienē, starp Paranas un Urugvajas upi, Argentīnā, ziemeļu daļā pārpurvota zemiene (augstums - 60-70 m), centrā un dienvidos - viļņots līdzenums (90-100 m), subtropu klimats; Entreriosa; Mezopotāmija
- Pampa Dabas apgabals Laplatas zemienes dienvidos, starp 29. un 39. dienvidu platuma grādu, Argentīnā, austrumu daļa līdzena (30-150 m vjl.), rietumos - viļņota (300-600 m), vietām kāpas, virskārtu veido irdens lesveida smilšmāls, subtropu klimats
- Sistāna Dabas apgabals un vēsturisks novads Irānas kalnienes vidienē, Afganistānā un Irānā, līdzenums, augstums - līdz 500 m, subtropu tuksnesis
- Korneti-Peļļi Dabas liegums Alūksnes augstienes Veclaicenes paugurainē, Alūksnes novada Veclaicenes pagastā un Apes novada Apes pagastā, Veclaicenes aizsargājamo ainavu apvidū, valsts aizsardzībā kopš 1962. g., platība - 797 ha, aizņem 150-500 m platās un 40-60 m dziļās Korneta un Peļļu subglaciālās iegultnes, kā arī to atzarojumus
- Geigela rezervāts dabas rezervāts Azerbaidžānā, Mazā Kaukāza Murovdaga grēdas ziemeļu nogāzē, platība — 71 kvadrātkilometrs, dibināts 1925. g., lai saglabātu un pētītu Mazā Kaukāza dabas kompleksus — platlapju mežus, subalpīnās pļavas, Eldaras priežu audzes, ezeros ziemojošos ūdensputnus, reaklimatizēti staltbrieži (Kaukāza pasuga)
- ģeogrāfiskais komplekss dabas teritoriālais komplekss, ar ko apzīmē jebkuru Zemes ģeogrāfiskā apvalka teritoriālās struktūras taksonomisko vienību, sākot no ģeogrāfiskajām fācijām un beidzot ar plašiem planetāriem kompleksiem – ģeogrāfiskām zemēm, subkontinentiem, kontinentiem, okeāniem
- Dagestāna Dagestānas Republika - Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Ziemeļkaukāzā, administratīvais centrs - Mahačkala, platība - 50300 kvadrātkilometru, 2712000 iedzīvotāju (2009.)
- dzejproza Daiļdarbs, kurš daļēji atgādina dzejoli (resp., bez izteikta sižeta, apjomā parasti negarš, ar liriska tēlojuma īpatnībām un paaugstinātu emocionālo spriedzi, izteiktu subjektīvo sākotni, ar dzejai raksturīgām inversām sintaktiskām konstrukcijām), daļēji prozu (resp., bez stingra metra, bez atskaņām, ar dalījumu rindkopās); dzeja prozā
- subskripcija darbība --> subskribēt
- publicēšana darbība, ar kuras palīdzību autortiesību un blakustiesību objektu kopijas ar autortiesību un blakustiesību subjektu piekrišanu kļūst pieejamas sabiedrībai, ievērojot nosacījumu, ka eksemplāru skaits apmierina sabiedrības saprātīgu pieprasījumu atbilstoši šā autortiesību vai blakustiesību objekta raksturam; par autortiesību objektu publicēšanu netiek uzskatīta dramatiska, muzikāli dramatiska darba vai muzikāla darba izpildīšana, audiovizuāla darba demonstrēšana, literāra darba publiska lasīšana, literāra vai mākslas darba raidīšana, mākslas darba demonstrēšana vai arhitektūras darba celtniecība
- aizvienēja darbība darbība, kas vienmēr izriet no subjekta, kas tam ir vienmēr piemītoša
- neapzinātais darbība, ko subjekts veic automātiski, refleksīvi
- sublimēšana darbība, process --> sublimēt
- subjektivizācija darbība, process, arī rezultāts --> subjektivizēt
- personas forma darbības vārda gramatiskā forma, kas norāda uz darbības, teksta autora un darbības subjekta attieksmēm
- kārtas kategorija darbības vārda gramatiskā kategorija, kas izsaka attieksmes starp darbības subjektu, darbību un darbības objektu
- personas kategorija darbības vārda gramatiskā kategorija, kas izsaka teksta autora, teksta adresāta un darbības subjekta attieksmes
- medijs darbības vārda kārta, kas izsaka, ka darbības subjekts reizē ir arī darbības objekts; vidējā kārta; mediālā kārta
- savstarpējas darbības vārds darbības vārds, kas izsaka divu vai vairāku subjektu savstarpēju darbību; reciproks verbs
- intransitīvs verbs darbības vārds, kurš nosauc darbību, kas saistīta ar subjekta fizisku vai garīgu stāvokli vai atrašanos telpā un nav vērsta uz objektu akuzatīvā; nepārejošs darbības vārds
- nepārejošs darbības vārds darbības vārds, kurš nosauc darbību, kas saistīta ar subjekta fizisku vai garīgu stāvokli, vai atrašanos telpā un nav vērsta uz objektu akuzatīvā; intransitīvs verbs
- ergatīvs Darītāja locījums valodās (piem., gruzīnu), kuras šķir aktīvā darītāja (pārejoša verba subjekta) un pasīvā darītāja (pārejoša verba objekta un nepārejoša verba subjekta) locījumu
- agenss Darītājs; semantiskā loma - aktīvs, parasti ar gribu un apziņu apveltīts situācijas dalībnieks, darbības veicējs, viens no subjekta veidiem, ko parasti izsaka ar teikuma priekšmetu
- izsaukuma ventilis datu ieraksts mikroprocesora reģistrā vai atmiņā, kas satur apakšprogrammas, subrutīnas vai procedūras sākuma adresi un citus parametrus; kā arī ir uzdota vienīgā atļautā sākuma adrese un tas ir starpposms vadības nodošanai attiecīgajai programmatūras struktūrvienībai
- datu subjekta piekrišana datu subjekta brīvi, nepārprotami izteikts gribas apliecinājums, ar kuru datu subjekts atļauj apstrādāt savus personas datus, atbilstoši sistēmas pārziņa sniegtajai informācijai
- jamss Daudzgadīgs tropu un subtropu tīteņaugs; dioskorejas
- puerārija Daudzgadīgu vīteņaugu (liānu) ģints pākšaugu dzimtā subtropu rajonos; bieži zaudē kultūrauga īpašības un pārvēršas par grūti iznīcināmu nezāli
- pamīšziedu daudzlape daudzlapju suga ("Myriophillum alterniflorum"), Latvijā reti sastopama, aizsargājama, ūdenī iegrimis un substrātā ar piesaknēm nostiprinājies daudzgadīgs lakstaugs, 100-150 cm garš, ziedi nelielās vārpās
- lingvistiskā attieksme dažādu etnosu, sociālo grupu un indivīdu subjektīvo faktoru komplekss - valodas uztveres īpatnības, attieksme pret dažādām valodām un valodas situācijas regulēšanas mehānismiem
- likuma ievērošana dažādu pienākumu uzliekoša un aizliedzoša likuma normu realizācijas forma, kuras gaitā tiesību subjekti savā darbībā pakļaujas likuma normu prasībām un pamatojas uz tām
- polifunkcionalitāte Dažādu skaņu akordu funkciju (tonikas, subdominantes vai dominantes) apvienojums vienā saskaņā
- konstitucionālā uzraudzība dažādu valsts varas institūciju procedūru sistēma, kas nodrošina publiskās varas subjektu aktu un rīcības atbilstību konstitūcijai
- amfigastrijas dažu aknu sūnu lapas, kas attīstās lapoņa apakšējā (substrātam piegulošajā) pusē
- kongokrāsvielas dažu fabriku substantīvo krāsvielu tirgus nosaukums
- pundurzobenvalis Delfīnu suga ("Feresa attenuata"), garums - līdz 2,6 m, svars - 110-170 kg, dzīvo tropiskajās un subtropiskajās jūrās
- īsspuru delfīns delfīnu suga ("Globicephala macrorhynchus"), garums 3,6-6,5 m, svars - 1000-4000 kg, dzīvo baros pa vairākiem simtiem īpatņu, tropiskajās, subtropiskajās un mērenās joslas jūrās
- pelēkais delfīns delfīnu suga ("Grampus griseus"), garums līdz 3,8 m, svars - 300-500 kg, dzīvo tropiskajās, subtropiskajās un mērenās joslas jūrās
- Malaizijas delfīns delfīnu suga ("Lagenodelphys hosei"), garums līdz 2,7 m, svars - līdz 210 kg, dzīvo tropiskajās un subtropiskajās jūrās
- Platpurna delfīns delfīnu suga ("Peponocephala electra"), garums līdz 2,8 m, svars - līdz 200 kg, dzīvo tropiskajās un subtropiskajās jūrās, barību meklē pat 1500 m dziļumā
- subtropu plankumainais delfīns delfīnu suga ("Stenella attenuata"), garums 1,6-2,6 m, svars - 90-120 kg, dzīvo tropiskajās un subtropiskajās jūrās, bieži redzams kopā ar tunču baru un jūras putniem
- klimenes delfīns delfīnu suga ("Stenella clymene"), garums līdz 2 m, svars - 50-90 kg, dzīvo tropiskajās un subtropiskajās Atlantijas okeāna daļās
- svītrainais delfīns delfīnu suga ("Stenella coeruleoalba"), garums 1,8-2,5 m, svars - 110-165 kg, dzīvo tropiskajās, subtropiskajās un mērenās joslas jūrās
- lielzobu delfīns delfīnu suga ("Steno bredanensis"), garmus līdz 2,5 m, svars - 100-150 kg, dzīvo tropiskajās un subtropiskajās jūrās, ilgi uzturas zem ūdens, vienā reizē ienirst pat uz 15 min
- verbālsubstantīvs Deverbāls lietvārds, kā arī darbības vārda infinītas formas substantivējums
- banisterīns Dienvidamerikas liānas "Banisteria caapi" alkaloīds, subkortikāls sedatīvs līdzeklis, līdzīgs bulbokapnīnam
- tamarillo Dienvidamerikas subtropu augs, t. s. koku tomāts
- darāmās kārtas divdabis divdabis, kas izsaka aktīvas, ar darbības subjektu saistītas darbības nozīmi
- halorrhagidaceae Divdīgļlapju augu dzimta "Myrtiflorae" rindā, ūdens un cietzemes augi ar sīkiem vien- un divdzimumu ziediem, kuriem bieži nav ziedlapu; \~160 sugu mērenā un subtropiskā joslā
- kēlastrs Divdīgļlapju augu ģints "Celastraceae" dzimtā, tropu un subtropu krūmi
- limnanthemum Divdīgļlapju augu ģints gencianu dzimtā, ūdens vai ložņīgi purva augi, \~20 sugu tropu un subtropu apgabalos
- psidium Divdīgļlapju augu ģints miršu dzimtā, ap 100 sugas, gk. krūmi, tropu un subtropu Amerikā
- apocinacejas Divdīgļlapju dzimta, gk. tropu un subtropu augi, nedaudzi arī mērenajā joslā, koki vai ilggadīgi zāļaugi, vairākas tropu ģintis dod kaučuku, mērenajā joslā pazīstamākie ir kapu mirte un oleandrs
- kafijkoks Divdīgļlapju klases asteru apakšklases genciānu rindas rubiju dzimtas ģints ("Coffea"), krūmi, nelieli koki, Āfrikā un Āzijā tropos un subtropos, \~ 60 sugu, dažas sugas kultivē
- strihnīna Divdīgļlapju klases asteru apakšklases genicānu rindas dzimta ("Loganiaceae"), kurā ietilpst tropu un subtropu (bieži indīgi) koki, krūmi, lakstaugi ar pretējām lapām, 18 ģinšu, \~500 sugu
- strihnīnaugi Divdīgļlapju klases asteru apakšklases genicānu rindas dzimta ("Loganiaceae"), kurā ietilpst tropu un subtropu (bieži indīgi) koki, krūmi, lakstaugi ar pretējām lapām, 18 ģinšu, \~500 sugu; šīs dzimtas augi
- batāte divdīgļlapju klases asteru apakšklases kāpnīšu rindas tīteņu dzimtas suga ("Ipomoea batatas"), tropu un subtropu augs (tikai kultūrā), kura miltainos bumbuļus (tā sauktos saldos kartupeļus) lieto uzturā, iegūst cieti un spirtu, gatavo konservus
- gumijkoks Divdīgļlapju klases burvjlazdu apakšklases nātru rindas zīdkoku dzimtas ģints ("Ficus"), mūžzaļi, retāk vasarzaļi koki, krūmi, liānas un pundurkrūmi, tropiskajās un subtropiskajās joslās; \~1000 sugu; fikuss
- fikuss Divdīgļlapju klases burvjlazdu apakšklases nātru rindas zīdkoku dzimtas ģints ("Ficus"), mūžzaļi, retāk vasarzaļi koki, krūmi, liānas un pundurkrūmi, tropiskajās un subtropiskajās joslās; \~1000 sugu; gumijkoks
- ebenkoks Divdīgļlapju klases dilēniju apakšklases ebenu rindas koku un krūmu ģints ("Diospyros"), ap 200 sugām, mūžzaļi vai vasarzaļi tropu un subtropu koki un krūmi ar smagu, ļoti cietu koksni; hurma; šī koka koksne
- dilēnijas Divdīgļlapju klases dilēniju apakšklases rinda ("Dilleniales"), tropu un subtropu kokaugi un lakstaugi ar vienkāršām, plūksnaini daivainām lapām, ziedi divdzimumu, kārtni, ar divkāršu pieclocekļu apziedni, 2 dzimtas, 19 ģinšu, \~540 sugu
- ebeni Divdīgļlapju klases dilēniju apakšklases rinda ("Ebenales"), koki un krūmi ar vienkāršām lapām, gk. tropos un subtropos, 6 dzimtas, \~80 ģinšu, >1800 sugu
- vijolīte Divdīgļlapju klases dilēniju apakšklases rinda ("Violales"), kokaugi, lakstaugi ar vienkāršām, veselām, pamīšus, retāk pretēji sakārtotām lapām, auglis pogaļa, 9 dzimtas, 103 ģintis, \~2300 sugu, izplatīti gk. tropu un subtropu joslās
- meloņkoks Divdīgļlapju klases dilēniju apakšklases vijolīšu rindas dzimta ("Caricaceae"), gk. koki un krūmi; Āfrikas un Amerikas tropos un subtropos, 4 ģintis, 45 sugas; dažas sugas tropos kultivē
- lufa Divdīgļlapju klases dilīniju apakšklases ķirbju rindas ģints ("Luffa"), izplatīta tropos un subtropos, \~10 sugu, kultivē 2 sugas, lieli, gurķiem līdzīgi augļi, no kuriem iegūst šķiedru; sūkļķirbis
- amarants Divdīgļlapju klases dzimta ("Amaranthaceae"), viengadīgs vai daudzgadīgs augs (lakstaugs, puskrūms, koks); izplatīts gk. Amerikas un Āfrikas tropiskajā un subtropiskajā joslā (ap 900 sugu, kas iedalītas 65 ģintīs), Latvijā konstatēta tikai 1 ģints
- binjons Divdīgļlapju klases dzimta ("Bignoniaceae"), koki, krūmi, liānas, retumis lakstaugi, gk. tropos un subtropos, sevišķi D-Amerikā, 800 sugu, Latvijā mēdz audzēt kā dārza krāšņumaugus; bignonija
- budleja Divdīgļlapju klases dzimta ("Buddleiaceae"), tropu un subtropu koki, krūmi vai puskrūmi, zied rudenī, ziedi sīki, ļoti smaržīgi, dažas sugas audzē Eiropā, 7 ģintis, 120 sugu
- eleagns Divdīgļlapju klases dzimta ("Eleagnaceae"), krūmi, retāk koki, ziemeļu puslodes mērenajā un subtropu joslā (1 suga Austrālijā), 3 ģintis, 65 sugas
- zīdkoks Divdīgļlapju klases dzimta ("Moraceae"), kurā ietilpst vasarzaļi koki ar vienkāršām lapām, viendzimuma ziediem un sulīgiem augļiem, 53 ģintis, >1400 sugu, tropos un subtropos, kā arī siltākajos mēreno joslu apgabalos
- sapoti Divdīgļlapju klases dzimta ("Sapotaceae"), koki, retāk krūmi, satur piensulu, tropos un subtropos \~60 ģintis, 800 sugas
- kombreti Divdīgļlapju klases dzimta, koki, krūmi, liānas, ziedi bieži bez vainaga, tropos un subtropos, >500 sugu
- asklēpija Divdīgļlapju klases genciānu rindas dzimta ("Asclepiadaceae"), vijīgi krūmi vai lakstaugi, retāk koki, \~290 ģintis, \~2000 sugas, gk. tropu un subtropu joslā, Latvijā konstatētas 2 ģintis
- anonaugi Divdīgļlapju klases magnoliju rindas dzimta ("Annonaceae"), koki un liānas ar vienkāršām lapām un divdzimumu ziediem, tropos un subtropos \~2000 sugu
- fitolaka Divdīgļlapju klases neļķu rindas dzimta ("Phytolaccaceae"), lakstaugi un krūmi, retumis nelieli koki, gk. tropos, daļēji subtropos
- jasmīns Divdīgļlapju klases rožu apakšklases olīvu rindas olīvaugu dzimtas ģints ("Jasminum"), izplatīta subtropos, Latvijā audzē telpās
- olīvkoks Divdīgļlapju klases rožu apakšklases olīvu rindas olīvu dzimtas ģints ("Olea"), mūžzaļš subtropu koks ar ēdamiem augļiem
- indigofera Divdīgļlapju klases rožu apakšklases pākšaugu rindas tauriņziežu dzimtas ģints ("Indigofera") ar vairāk nekā 750 sugām, ziedaugi, tropos un subtropos, gk. krūmi, atsevišķas sugas - nelieli koki
- mahagons Divdīgļlapju klases rūtu rindas dzimta ("Meliaceae"), koks, retāk krūms vai puskrūms, \~50 ģinšu, \~1400 sugu, tropos, daļēji subtropos, vairākām sugām ir ļoti vērtīga koksne
- mimuzopi Divdīgļlapju klases sapotu dzimtas ģints, tropos un subtropos augoši koki, vairākām sugām vērtīga koksne, t. s. dzelzskoks
- kordijas Divdīgļlapju klases skarblapju dzimtas koki ar vērtīgu koksni, Āfrikas un Amerikas tropos un subtropos; dažas sugas arī augļu koki
- piparaugi Divdīgļlapju lakstaugi, krūmi un pa daļai koki sirdsveida lapām, neuzkritīgiem bezapziedņa ziediem ciešās vārpās un sīkiem apaļiem vai šķautnainiem augļiem pipariem, kas līdzīgi kauliņauglim, \~650 sugas tropos un subtropos
- intersubjektivitāte Diviem vai vairākiem subjektiem vienāda vai līdzīga attieksme pret ko; piemēram, estētiskā gaume var būt intersubjektīva, bet ne objektīva, ja ir nejauši gadījumfaktori, kas saistīti ar subjektiem un objektu
- mugurpuse Divpusēji simetriska (bezmugurkaulnieku) ķermeņa puse, kas ir vērsta prom no pamata, substrāta, pa kuru (tie) kustas; pretstats: vēderpuse
- vēderpuse Divpusēji simetrisku dzīvnieku ķermeņa puse, kas ir pretstats mugurpusei un parasti ir vērsta pret substrātu, pa kuru (tie) kustas
- starptautisks līgums divu vai vairāku valstu vai citu starptautisko tiesību subjektu rakstveidā noslēgta vienošanās atbilstoši starptautisko publisko tiesību normām
- spurainā divzobīte divzobīšu suga ("Dicranella heteromalla"), kas aug uz atsegtas smilts, mālsmilts, grants un uz šādu substrātu pārklātām izgāztu koku saknēm, retāk uz kūdras, smilšakmens atsegumiem
- korķozols Dižskābaržu dzimtas ozolu ģints suga ("Quercus suber"), mūžzaļš koks Vidusjūras apgabalā ar biezu korķa slāni uz stumbra un zariem
- operons DNS molekulas iecirknis, kura funkcionāli saistītās subvienības nosaka vienu secīgu bioķīmisku reakciju ķēdi katalizējošo fermentu sintēzi
- subordinacionisms Dogmatisks uzskats, ka Kristus personas dievišķā būtne jeb dievišķais logoss Kristū pakārtots (subordinēts) Dievam Tēvam, ko baznīca nosodīja 4. gs.
- strupais donis doņu suga ("Juncus subnodulosus"), Latvijā aizsargājama
- krāšņā dūnīte dūnīšu suga ("Ptilidium pulcherrimum"), viena no Latvijas mežos visvairāk izplatītajām sūnām, kas aug uz trupošas koksnes, koku (bērza, priedes, egles, apses, retāk melnalkšņa, liepas, ozola) pamatnes un stumbra, sastopama arī uz smilts augsnes, nobirām, laukakmeņiem; stumbrs gulošs, līdz 2 cm garš, velēnas zemas, blīvas, pieplakušas pie substrāta
- haraciopse Dzeltenzaļo aļģu nodalījuma heterokoku klases ģints ("Characiopsis"), vārpstveida, sirpjveida, olveida vai bumbierveida vienšūnas aļģes, kas piestiprinātas pie substrāta ar disku vai kātu, 56 sugas, Latvijā konstatēts 14 sugu
- ofiocitija Dzeltenzaļo aļģu nodalījuma heterokoku klases ģints ("Ophiocytium"), brīvi peldošas vai pie substrāta piestiprinātas vienšūnas un koloniju aļģes, 16 sugu, Latvijā konstatēts 10 sugu
- heterokoki Dzeltenzaļo aļģu nodalījuma klase ("Heterococcophyceae"), nekustīgas vienšūnas, retāk koloniju aļģes, kas brīvi peld ūdenī vai ir piestiprinātas pie substrāta, 10 dzimtu, Latvijā konstatētas 5 dzimtas
- heterotrihas Dzeltenzaļo aļģu nodalījuma klase ("Heterotrichophyceae"), pavedienveidīgas daudzšūnu aļģes, kas peld ūdenī vai ir piestiprinātas pie substrāta, 5 dzimtas, Latvijā konstatētas 2 dzimtas
- hauliods dziļjūras zivs _Chaulidous sloani_, dzīvo tropu un subtropu dziļjūrā, garums 20 - 25 cm, tās zobi ir vairāk nekā uz pusi garāki par galvu un apņem žokļus kā restes, kad mute ir aizvērta
- skaļums Dzirdamības pakāpe, kas subjektīvi raksturo skaņas intensitāti
- Kaukāza hurma ebenu dzimtas suga ("Diospyros lotus"), tropu un subtropu koks ar oranžsārtiem, saldiem augļiem; dateļplūme
- Ebreju Ebreju autonomais apgabals - Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Tālajos Austrumos, administratīvais centrs - Birobidžana, platība - 36300 kvadrātkilometru, 185400 iedzīvotāju (2009.)
- santene Ēdama sēne "Boletus subtomentosus"; ēdama stobriņsēne olīvzaļu vai tumši brūnu samtainu cepurīti, dzelteniem stobriņiem cepurītes apakšpusē un gaiši dzeltenbrūnu kāju, pareti sastopama skuju koku un jauktos mežos
- Ah Ēģiptiešu mitoloģijā - viens no dabas un Visuma pirmelementiem, arī cilvēka būtības daļa, proti, tā cilvēka substance, kas pēc nāves nokļūst mirušo valstībā
- mazērkšķainais ehinocerejs ehinocereju suga ("Echinocereus subinermis ")
- konsubstanciācija Eiharistijas mācība, ka pēc konsekrācijas maizes un vīna, resp., Kristus miesas un asiņu substance pastāv kopā savstarpējā vienībā
- Einecs Eiropas ķīmisko komercvielu saraksts ("European inventory of existing commercial chemical substances")
- īpašuma tiesības ekonomiska rakstura subjektīvas civiltiesības, kurās ietilpst mantas valdījuma, lietojuma un rīcības tiesības
- lāzerdruka elektrofotogrāfiski procesi, kas tiek izmantoti lāzerprinteru darbībā; attēlus drukā uz substrāta, izmantojot toneri
- morfoplazma Endoplazmatiskā tīkla substance
- oksigenāze Enzīms, katalizē substrāta oksidēšanu, pievienojot tam molekulārā skābekļa vienu vai abus skābekļa atomus
- uropodīnērce Ērču kārtas kohorta ("Uropodina"), apaļas vai ovālas, parsti tumšbrūnas, līdz 2 mm gara ērce, mugura segta ar vairogu, pārtiek no organiskām atliekām mitrā, pūstošā un trūdošā substrātā
- monāde Esamības struktūras, substances vissīkākā, tālāk nedalāmā daļa
- Lodes-Taurenes ezeri ezeri Vidzemes augstienē, Taurenes pagastā, \~12 km gara ezeru virkne krusteniskās subglaciālās iegultnēs Piebalgas pauguraines pārejā Augšgaujas pazeminājumā (Taurenes, Dabaru, Stupēnu, Rijas ezers un Brenkūzis)
- Viesītes ezers ezers Augšzemes augstienes Sēlijas paugurvalnī, dziļā subglaciālā iegultnē, Viesītes novada Viesītes pagastā, 94,8 m vjl., platība — 232 ha, garums — 7,5 km, lielākais platums — 0,5 km, vidējais dziļums — 5,9 m, lielākais dziļums — 20 m, eitrofs
- Dubuļu ezers ezers Latgales augstienē, Krāslavas novada Kastuļinas pagastā, subglaciālā iegultnē starp Okras ezeru un Geraņimovas Ilzas ezeru, 152 m vjl., platība - 72,4 ha, garums — 2,8 km, lielākais platums — 0,4 km, vidējais dziļums — 11,8 m, lielākais dziļums — 30 m
- Garais ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, subglaciālā iegultnē, Krāslavas novada Robežnieku pagastā, 158,4 m vjl., platība - 103 ha, garums - 5 km, lielākais platums - 0,4 km, vidējais dziļums - 5,5 m, lielākais dziļums - 25,1 m, 1 sala
- Svētaiņu ezers ezers Lielauces pauguraines Cieceres-Ķerkliņu subglaciālajā iegultnē, Saldus novada Zvārdes pagastā, 102,6 m vjl., platība - 30 ha, garums - 2,2 km, platums - 0,2 km, lielākais dziļums - \~20 m, eitrofs, aizaugums - \~10%; Čunku ezers
- Neišateles ezers ezers Šveices rietumu daļā (fr. “Lac de Neuchātel”, vācu “Neuenburger See”), Juras austrumu malā 423 m vjl., platība — 216 kvadrātkilometru, garums — 38 km, platums — 8 km, dziļums — līdz 153 m, atrodas subglaciālā vagā
- Matiņu ezers ezers Viduslatvijas nolaidenumā, Lorupes-Jūdažu subglaciolajā iegultnē, Siguldas pagastā, 88,4 m vjl., platība - 19 ha, garums - 1 km
- Mordangas ezeri ezeru grupa Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Irbes un Ventas lielbaseinā, Talsu un Kuldīgas novadā, kopplatība — >200 ha, ūdensšķirtne dala to 2 daļās, ziemeļu grupa ar noteci uz Usmas ezeru un Irbes baseinu un dienvidu grupa ar noteci uz Abavu, tie ir subglaciālās iegultnes ezeri, orientēti aptuveni dienvidu-ziemeļu virzienā, krasti augsti, apkārt mežainas iekšzemes kāpas
- Jumpravas ezeri ezeru grupa Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumā, Limbažu novada Limbažu pagastā, dienvidaustrumu-ziemeļu virzienā orientētu ezeru virkne Vitrupes subglaciālajā iegultnē (Dziļezers un Riebezers, Auziņu ezers, Skujas ezers, Bruņķītis un Mazezers); Jumpravmuižas ezeri
- Pilskalnes ezeri ezeru virkne Ilūkstes pauguraines subglaciālajā iegultnē, Ilūkstes novada Pilskalnes pagastā, uz ziemeļrietumiem no Ilūkstes, lielākie ir Puru un Steļmaka ezeri, kā arī Dubezers un Tartaks
- ēteriskais dubultnieks ezoterismā substance, kas eksistē starp fizisko ķermeni un auru
- diferenciālā fāze fāzes nobīde maza krāsainuma subnesējam krāsu videokanālā (ja ir noteikts spilgtuma līmenis) attiecībā pret fāzes nobīdi signāla blankēšanas līmenī
- fāžu pārejas siltums fāžu pārejas enerģija, siltuma daudzums, ko viela absorbē vai izdala pirmā veida fāžu pārejā – kušanā, iztvaikošanā un sublimācijā (kad siltumu absorbē) vai sacietēšanā, kondensācijā, desublimācijā (kad siltums izdalās) un dažādu alotropisko modifikāciju savstarpējās pārejās
- liāzes Fermentu klase; veicina atomu vai atomu grupu atšķelšanos no substrāta, veidojot dubultsaites, vai minēto atomu pievienošanos dubultsaitēm
- eksportkopija Filmas kopija, kas īpaši sagatavota (ar dublāžu vai subtitriem) demonstrēšanai ārpus valsts, kurā tā uzņemta
- kritiskais reālisms Filozofijas virziens (galvenokārt Amerikas Savienotajās Valstīs 20. gadsimta 20., 30. gados), kas izziņas akta struktūru reducēja uz trim elementiem - subjektu, objektu un apziņas saturu
- plurālisms Filozofiska koncepcija, kas atzīst, ka viss esošais sastāv no vairākām izolētām substancēm, esamībām un tāpēc ir izskaidrojams ar atšķirīgām, pat nesaderīgām teorijām (pretstats monismam)
- duālisms Filozofiska mācība, kas atzīst matēriju un apziņu, esamību un domāšanu par divām patstāvīgām, neatkarīgām substancēm
- emanacionisms Filozofiska un teoloģiska teorija, kura māca, ka visu radījumu izcelsme meklējama netīšā, tomēr neizbēgamā mazāk pilnīgu garīgo būtņu aizplūšanā no bezgalības, neizsmeļamas un nemainīgas pirmatnējās substances
- mahisms Filozofiskās domas virziens (20. gadsimta sākumā), kas uzskata lietas par sajūtu kompleksiem, cenšas likvidēt atšķirību starp subjektu
- spilgtums Fizikāls lielums, ar ko subjektīvi raksturo gaismas stiprumu attiecībā pret laukuma vienību
- spožums Fizikāls lielums, ar ko subjektīvi raksturo izstarotās gaismas stiprumu attiecībā pret gaismas avota virsmas laukuma vienību
- recipients fiziska vai juridiska persona, kas saņem ienākumu, pabalstu, subsīdiju; terminu parasti lieto, attiecinot to uz valstīm, kas ir kapitālieguldījumu objekts
- aslapu floksis flokšu suga ("Phlox subulata"), audzē arī Latvijā
- drošības modelis formāls sistēmas iekšējo drošības raksturojumu definējums, kas parasti ietver atļauto un aizliegto sakaru starp sistēmas subjektiem un objektiem sīku specifikāciju
- simbolofideisms Franču reformatoru teoloģijas virziens, kas atzīst reliģisku atziņu par subjektīvu, teoloģisku un simbolisku un uzskata tās jēdzienus tikai par reliģijas transcedentās pasaules simboliem
- dubultfuga Fuga, kurā ir 2 tēmas (subjekti)
- bazigēni Funkcionālie gēni, kas sastāv no subvienībām - pseidoalēlēm
- neidentificēts lidojošais objekts gaismas parādība atmosfērā vai fizisks objekts, kura izcelsme subjektīvu vai objektīvu iemeslu pēc nav zināma; NLO
- afoze Gaismas šķietams trūkums (šķietama tumsa); subjektīvi sajūtams tumšs plankums redzes laukā
- linaugi Gandreņu rindas dzimta, viengadīgi un daudzgadīgi lakstaugi, retāk puskrūmi, krūmi, lapas vienkāršas, veselas, izplatīti subtropu un mērenajās joslās, 300-500 sugu
- dziļvaga Gara (tūkstošiem km), šaura okeāna dibena ieplaka ar stāvām sienām, parasti stiepjas gar kontinentu zemūdens nomali paralēli kontinentam vai vulkānisko salu lokiem, vairākums atrodas pie subdukcijas zonām; 10 dziļākās - Marianas, Tongas, Kuriļu-Kamčatkas, Filipīnu, Kermadeka, Idzu-Ogasavaras, Japānas, Puertoriko, Japas un Dienvidsendviču dziļvaga
- disgeizija Garšas maņas subjektīvs traucējums
- īlenlapu gaurenīte gaurenīšu suga ("Sagina subulata"), ko Latvijā dažkārt audzē dārzos
- funkcionālie gēni gēni, kas sastāv no subvienībām - pseidoalēlēm; bazigēni (2)
- sālsglazūra glazūra, kas veidojas no krāsnī iebērtas vārāmās sāls (NaCl), kas apdedzināšanas laikā iztvaiko, atdziestot sublimējas uz izstrādājuma virsmas un veido 0,03–0,06 mm biezu pārklājumu
- goti Gotiskā subkultūra - subkultūra, kas radusies 20. gadsimta 70. gadu beigās Lielbritānijā no panku kultūras, mūsdienu gotisko kultūru vai arī jauniešu gotisko kustību raksturo īpatnējs dzīvesstils, kura pamatā ir nāves kults, tieksme izzināt visu dēmonisko, maģisko un neaptveramo, raksturīgs pilnīgi melns apģērbs, var būt arī ar citu krāsu elementiem
- velnauza graudzāļu dzimtas auzu ģints suga (_Avena strigosa syn. Avena nuda subsp. strigosa_, senāk arī _Avena fatua_), viengadīgs augs (parasti nezāle) ar ziedkopu skaru un lieliem, lauzītiem akotiem uz zieda plēksnēm
- korakans Graudzāļu dzimtas eleizīnu ģints lakstaugs, tropos un subtropos, arī kultivē pārtikai (milti, putraimi) un lopbarībai
- pasāre Graudzāļu dzimtas ģints ("Digitaria"), viengadīgi un daudzgadīgi lakstaugi, kas aug tropos un subtropos, dažas sugas mērenajās joslās, >300 sugu, Latvijā konstatētas 2 adventīvas sugas, abas viengadīgas
- sāre Graudzāļu dzimtas ģints ("Panicum"), viengadīgi un daudzgadīgi lakstaugi, gk tropos un subtropos, visvairāk Amerikā, >500 sugu, Latvijā konstatētas 3 adventīvas sugas
- sorgo Graudzāļu dzimtas ģints ("Sorghum"), viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi, \~50 sugu, gk. tropos un subtropos, Latvijā konstatētas 2 adventīvas sugas
- eleizīnes Graudzāļu dzimtas ģints, lakstaugi, ziedi vārpiņās, kas savukārt pirkstveida ziedkopās, tropos, subtropos, 9 sugas
- torakolaparotomija Griezums caur krūškurvi un vēdera sienu, lai piekļūtu subdiafragmālajai telpai un blakusapvidiem
- pēdveida grīslis grīšļu suga ("Carex rhizina syn. Carex pediformis subsp. rhizodes"), līdz 50 cm augsts daudzgadīgs dažādvārpu lakkstaugs ar spēcīgu, garu sakneni, aug skrajos ceros, Latvijā aizsargājama
- Kašūbijas gundega gundegu suga ("Ranunculus cassubicus")
- tundra ģeogrāfiskā zona arktiskajā un subaktiskajā joslā starp arktiskajiem tuksnešiem un mežatundru
- Hakasija Hakasijas Republika - Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Sibīrijas dienvidu daļā, administratīvais centrs - Abakana, platība - 61600 km^2^, 538000 iedzīvotāju (2009.)
- Jugra hantu un mansu autonomais apvidus – Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Rietumsibīrijā, administratīvais centrs- Hantimansijska, platība – 534800 kvadrātkilometru, 1520000 iedzīvotāju (2009.)
- puskadence Harmoniskā gājiena noslēgums ar dominantes vai (retāk) subdominantes funkcijas akordu
- minerālu garoza hemogēnas izcelsmes minerālu agregāti, kas pakāpeniski uzkrājas uz kāda substrāta virsmas
- kortīcija himēnijsēņu klases afilloforu rindas dzimta ("Corticiaceae"), sēņu augļķermeņi klājeniski, bieži malās atstāvoši no substrāta, izraisa skujkoku un lapkoku koksnes balto trupi, Latvijā konstatētas 42 ģintis, 82 sugas
- zvīņbeka Himēnijsēņu klases cepurīšu sēņu rindas dzimta ("Strobilomycetaceae"), augļķermeņi ar cepurīti un kātiņu, gk. subtropos un tropos. 4 ģintis, 60 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 2 sugas
- kalorikums Hipotētiska substance (šķidrums) bez svara (masas) un citām vielas īpašībām, kas izpaužas kā siltums (17.-18. gs. priekštatos); flogistons
- siltumradis Hipotētiska substance, kas nosaka vielas sasiluma pakāpi, 18. gs. un 19. gs. pirmajā pusē ar to mēģināja izskaidrot siltuma parādības
- kriptokokoze Hroniska vai subakūta mikoze, kas lokalizējas galvenokārt centrālajā nervu sistēmā un plaušās, skar arī ādu
- relatīvisms Ideālistiska mācība par cilvēka izziņas relatīvo, nosacīto un subjektīvo raksturu
- ruļļu griešanas iekārta iekārta, ar kuru papīrs (vai jebkurš substrāts) tiek pārtīts un/vai sagriezts šaurākos ruļļos, kuri atbilst vēlamajam izmēram, lietošanas virzienam un orientācijai (uz iekšu vai uz āru; uz priekšu vai uz aizmuguri)
- sublimators Iekārta, ierīce u. tml. (kā) sublimācijai
- hiphops Ielu subkultūra, kas radās Ņujorkā 20. gadsimta 70. gadu otrajā pusē pusaudžu (galvenokārt melnādaino un spāniski runājošo) vidū
- iefiltrēšanās Iespiešanās (piem., svešas substances iespiešanās šūnā vai audos); pretēju uzskatu pārstāvja (aģenta) iekļūšana kādā organizācijā vai tml.
- paņčarātra Ietekmīgākā višnuisma skola, kas "dāvā" piecu mērķu piepildīšanos: zināšanas par materiālajām un garīgajām substancēm; saites ar absolūtu; atsvešinātība; "iekvēlošanās"; mīlestība uz Krišnu un Nārājanu
- akleņčūsku dzimta ietilpst čūskveidīgo apakškārtā, tropos un subtropos, 5 ģintis, \~170 sugu
- nektārputniņu dzimta ietilpst dziedātājputnu apakškārtā, nelieli putni (masa - 6-20 g), pārtiek gk. no nektāra; tropos un subtropos, vairākums mīt Āfrikā, arī Madagaskarā, Dienvidāzijā un Austrālijā, 5 ģintis, 116 sugu
- kā ievada iespraudumu, kas norāda uz paustās informācijas avotu vai uz autora subjektīvo atttieksmi pret pausto informāciju
- sociālā separācija ilgstoša, sociāli reģistrēta (atzīta) bērna atdalīšana no bioloģiskās mātes (vecākiem) un audžumātes (audžuvecākiem) objektīvu vai subjektīvu cēloņu dēļ
- urehitīns Indīgs glikozīds "Urechites suberecta" lapās, darbības ziņā līdzīgs strofantīnam
- antilope Indijas antilope - viena no antilopju apakšdzimtas sugām ("Antilope cervicapra"), tās dabīgais izplatības areāls aptver Indijas subkontinentu
- kontroles lokuss indivīda subjektīvs priekšstats par to, kādi apstākļi - iekšējie vai ārējie - nosaka viņa izturēšanos
- aktors Indivīds vai grupa - patstāvīgs politikas dalībnieks, tas pats, kas politikas subjekts
- Ingušija Ingušijas Republika - Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Ziemeļkaukāzā, administratīvais centrs - Magasa, platība - 3600 kvadrātkilometru, 508000 iedzīvotāju (2009.)
- osteorabdotoze Īpaša pārmantotās svītrainās osteopātijas forma (iespējams, autosomāli dominanta pārmantošana): slimība manifestējas bērnībā; pirmie simptomi atgādina reimatoīdo artrītu; locītavu iekaisuma subjektīvie un objektīvie simptomi ātri pāriet
- desa īpaši sagatavota (piemēram, gaļas, subproduktu) masa, kas iepildīta dzīvnieku zarnās, celofānā u. tml.
- tiesībsubjektība Īpašība kopums, arī stāvoklis, kas ir raksturīgs tiesību subjektam
- velēnzeme Īpašs augsnes substrāts, ko gatavo dārzkopības vajadzībām, piemēram, puķu audzēšanai
- eksteritorialitāte Īpašs tiesisks statuss pēc starptautiskajām tiesībām, kuru viena valsts atzīst dažiem citas valsts tiesību subjektiem (piemēram, diplomātiem, pārstāvniecībām, kuģiem) savā teritorijā, pilnīgi vai daļēji tos nepakļaujot saviem likumiem
- slaturs Islandiešu virtuves ēdiens, kas sastāv no jēra kuņģī pildītu subproduktu un auzu maisījuma
- pūķkoks Īstais pūķkoks - agavju dzimtas dracēnu ģints suga ("Dracaena draco"), kas aug Āfrikā un Āzijā, tropos un subtropos, lapas pušķos zaru galos; no mizas ievainojumiem izplūdušie sveķi kļūst sarkani (t. s. pūķa asinis), tos izmanto par krāsvielu lakās; Latvijā audzē telpās
- stromatoporas Izmirusi hidrozoju apakšklase ("Stromatoporata"), vienkārši, radiāli simetriski, bentiski daudzšūnu dzīvnieki, kas piestiprinājušies pie grunts vai brīvi gulējuši uz tās, dzīvojuši kolonijās tropiskās un subtropiskās jūrās sublitorālē, Latvijā atrodamas silūra un devona nogulumos
- spiriferīdi Izmirusi pleckāju kārta ("Spiriferida"), dzīvojuši no vidusordovika līdz agrajai jurai, gk. blīvās kolonijās, bija bentosa organismi, kas, piestiprinājušies pie substrāta, Latvijā fosīlijas plaši sastopamas silūra un devona nogulumos
- labdabīgais pemfigs izsitumi, kas atgādina herpesu vai sarkano vilkēdi, uz galvas, skausta un kakla ādas ar subepidermāliem pūšļiem bez akantolīzes; mainīga vezikuloza enantēma mutē, rīklē un konjunktīvās; hroniska norise; kombinējas pārsvarā ar bronhiālo astmu, nātreni u. c. alerģiskām slimībām
- definitum Izskaidrojošais jēdziens jeb izskaidrojošā teikuma subjekts
- Futodama Japāņu mitoloģijā - dievība ar priestera funkcijām, dieva Takamimusubi dēls
- Omoikane Japāņu mitoloģijā - pārdomu dievs, dieva Takamimusubi dēls, kuram bija uzdots izdomāt, kā dievieti Amaterasu izvilināt no alas, kur tā bija noslēpusies
- Sukumabikona japāņu mitoloģijā - pundurdieviete, kuras māte bijusi Kamimusubi, dažos mītos minēts, ka viņas tēvs ir bijis Takamimusubi, katrā ziņā viņa ir vissenāko dievu tiešā pēctece
- Kagucuči Japāņu mitoloģijā - uguns dievs, saukts arī par Homusubi, pasaules radītāju Idzanagi un Idzanami dēls
- Kisakaihime japāņu mitoloģijā — Zemes dieviete, Kamimusubi meita
- augstākās debesu dievības japāņu piecas pirmatnējās dievības: Ame Minakanusi ("debesu vidus valdnieks"), vecākā debesu dievība, Takamimusubi un Kamimusubi, kā arī divas mazāk nozīmīgas dievības - Umasjasjikabihikodzi un Ame Totokači
- panki Jaunatnes kustība, kas aizsākās 20. gs. 70. gadu beigās vispirms Lielbritānijā un radīja veselu subkultūru, ko raksturo opozīcija pastāvošajai kārtībai un pieaugušo pasaules divkosībai, mūzika (pankroks) un vienots vizuālais tēls
- panks Jaunietis, kam raksturīgs kultūras vērtību noliegums, sevišķi ekstravagants apģērbs; panku subkultūras pārstāvis
- Širaku stepe Jori plakankalnes austrumu daļa Gruzijā, augstums - līdz 865 m, sauss subtropu klimats, melnzemes un kalnu brūnās augsnes
- aizsargjosla josla (no polimēra, metāla vai cita materiāla), kas kā papildu aizsarglīdzeklis tiek iestrādāta substrātā tā izgatavošanas laikā; ir plašs aizsargjoslu klāsts – no polimēra joslām līdz joslām, kas pārklātas ar metālu, krāsainām lamināta joslām ar mikrodruku un ārkārtīgi sarežģītām mašīnlasāmām joslām
- mērenā josla josla starp subtropisko un subarktisko joslu (starp 40 grādu un 65 grādu ziemeļu platuma un 42 grādu un 58 grādu dienvidu platuma), kurā ir mērens klimats un ir izteiktas gada temperatūras svārstības un sezonalitāte
- subtropi josla starp tropu un mēreno joslu; subtropu josla
- subtropu josla joslas abpus ekvatoram polu virzienā no tropu joslas, pārejas apgabali starp tropu un mēreno joslu; subtropi
- pleckāji Jūras bezmugurkaulnieku vainagtaustekļaiņu klase ("Brachiopoda"), pie substrāta piestiprinājušies jūras dzīvnieki, kuru ķermeni no muguras un vēdera puses sedz nesimetriska divvāku čaula, Latvijā tikai fosilijas; brahiopodi
- manati Jūrassirēnu dzimta, lieli zīdītāji (parasti ķermeņa garums - \~4 m, masa - \~200 kg), dzīvo tropu un subtropu joslās okeānu un jūru piekrastēs, arī saldūdeņos, fitofāgi (ēd aļģes), 3 sugas, medīti gaļas un tauku ieguvei, tagad kļuvuši reti
- atteikšanās Juridiska metode, ar kuras palīdzību tiesību subjekts pēc savas vēlēšanās, skaidri paužot savu gribu, atsakās no savām tiesībām vai priekšrocībām
- starptautiskā atbildība juridiskas sekas, kas iestājas starptautisko tiesību subjektam par izdarītajiem starptautisko tiesību pārkāpumiem (deliktiem) un starptautiskajiem noziegumiem
- starptautiskās tiesības juridisko principu un normu kopums, kas regulē attiecības starp valstīm un citiem starptautisko attiecību subjektiem
- emocijas Jūtu izpausme; pārdzīvojumi, apzinātas un neapzinātas cilvēku un dzīvnieku subjektīvās reakcijas uz noteiktiem apstākļiem, situāciju, savstarpējām attiecībām u. tml.
- Kabarda-Balkārija Kabardas-Balkārijas Republika - Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Ziemeļkaukāzā, administratīvais centrs - Naļčika, platība - 12500 kvadrātkilometru, 892400 iedzīvotāju (2009.)
- ilgtspējība kāda subjekta vai sistēmas spēja radīt apstākļus ilgstošai, līdzsvarotai pašattīstībai un vienlaikus spēja neradīt apstākļus, kas veicina tās iznīkšanu vai pašsagrāvi; ilgtspēja
- substantivizācija kādas citas vārdšķiras vārda pāreja lietvārdos; substantivācija
- substantivācija kādas citas vārdšķiras vārda pāreja lietvārdos; substantivizācija
- etniskums kādas tautas subjektīva izpratne par savu kultūras identitāti vai objektīva piederība pie noteiktas etniskas grupas
- sajūta Kairinājumu subjektīvs atspoguļojums smadzenēs sakarā ar ārējās un organisma iekšējās vides kairinātāju izraisītu iedarbību uz receptoriem
- tuna Kaktusu dzimtas opunciju ģints augs, tā dzimtene ir Meksika; Vidusjūras valstīs, Dienvidāfrikā, Austrālijā u. c. kultivē kā pārtikas un lopbarības augu, audzē arī kā dekoratīvu augu brīvā dabā Kaukāza subtropiskajos apvidos un Krimas dienvidu piekrastē
- Kalmikija Kalmikijas Republika - Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Krievijas Eiropas daļas dienvidos, administratīvais centrs - Elista, platība - 74700 kvadrātkilometru, 284000 iedzīvotāju (2009.)
- Ventanas grēda kalnu grēda Argentīnā ("Sierra de la Ventana"), Buenosairesas provincē, Pampas dienvidaustrumu daļā, augstākā virsotne - 1243 m (Trespikoss), kvarcīti un nogulumieži, subtropu klimats, kserofili koki un krūmi
- Rušanas grēda kalnu grēda Rietumpamirā, Tadžikistānā, garums - \~120 km, augstums - līdz 6080 m, virsotnēs - apledojums, lejdaļā - kalnu tuksnesis, subtropu stepes
- Kaluga Kalugas apgabals - Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Krievijas Eiropas daļā, dienvidrietumos no Maskavas, platība - 29900 kvadrātkilometru, 1003000 iedzīvotāju (2009.)
- Kaļiņingrada Kaļiņingradas apgabals - Krievijas Federācijas subjekts, anklāvs pie Baltijas jūras, robežojas ar Lietuvu un Poliju, bez tiešas robežas ar pārējo Krievijas teritoriju, platība - 15100 kvadrātkilometru, 937400 iedzīvotāju (2009. g.)
- Ašersona kamolzāle kamolzāļu suga ("Dactylis polygama syn. Dactylis aschersoniana, Dactylis glomerata subsp. polygama")
- iekšzemes kāpas kāpas, kas veidojas smilšainās teritorijās (ārpus tuksnešiem un jūru, upju vai ezeru piekrastēm) – sandru rajonos, subarktikā vai upju ielejās
- rapsis Kāpostu ģints sugas "Brassica napus" pasuga ("Brassica napus subsp. oleifera"), viengadīgs vai divgadīgs zilgani pelēcīgs eļļas un lopbarības kultūraugs ar gaišdzelteniem ziediem ķekaros un augļiem - pāksteņiem
- ripsis Kāpostu ģints sugas "Brassica rapa" pasuga ("Brassica napus subsp. oleifera"), eļļas, lopbarības un nektāraugs ar mietveida sakni, koši zaļām, matotām lapām
- Karačaja-Čerkesija Karačajas-Čerkesijas Republika - Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Ziemeļkaukāzā, administratīvais centrs - Čerkeska, platība - 14300 kvadrātkilometru, 427200 iedzīvotāju (2009.)
- Karēlija Karēlijas Republika - Krievijas Federācijas subjekts, atrodas valsts ziemeļrietumu daļā, administratīvais centrs - Petrozavodska, platība - 180500 kvadrātkilometru, 687500 iedzīvotāju (2009.)
- vidējā kārta kārta, kas norāda, ka darbība ir koncentrēta darītājā (subjektā); [medijs]{e:56835}
- senna Kasijas - cezalpīniju dzimtas daudzgadīgi lakstaugi, kas izplatīti tropu un subtropu joslā
- tiesību dogma kategorija, ar kuru apzīmē fenomenus, uz kuriem balstās tiesības, - vispārcilvēciskās vērtības, starptautiski atzītos tiesību principus, subjektīvās tiesības un juridiskos pienākumus, juridisko tehniku utt.
- dateļplūme Kaukāza hurma ("Diospyros lotus"), tropu un subtropu koks ar oranžsārtiem, saldiem augļiem
- dūmene Kazu samtbeka ("Xerocomus subtometosus", senāk "Boletus subtomentosus"), saukta arī par kazu beku un samtaino beku
- Kema Kemas plakankalne - Ziemeļkorejas kalnu iekšējā daļa Korejas Tautas Demokrātiskās Republikas ziemeļu daļā, uz dienvidiem no Čambaišana plakankalnes, vidējais augstums - \~1000 m, augstākā virsotne - 2522 m (Puksubeksans)
- Kemerova Kemerovas apgabals - Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Krievijas Rietumsibīrijas dienvidaustrumu daļā, platība - 95500 kvadrātkilometru, 2822000 iedzīvotāju (2009.)
- Kirova Kirovas apgabals - Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Eiropas daļas austrumu pusē, platība - 120800 kvadrātkilometru, 1401000 iedzīvotāju (2009.)
- sēklu stratifikācija kokaugu sēklu miera perioda pārtraukšana, lai palielinātu dīgšanas enerģiju, turot tās speciālā substrātā sugai specifiskā temperatūras režīmā
- ciateācejas Kokveidīgu paparžu dzimta, tropu, subtropu un nedaudz arī mērenās joslas augi mitros, bet īpaši kalnainos apgabalos Austrālijā
- tradeskancija Komelīnaugu dzimtas ģints ("Tradescantia"), daudzgadīgs dekoratīvs lakstaugs ar stāvu vai ložņājošu stublāju un ziliem, sārtiem, retāk baltiem ziediem, \~30 sugu, savvaļā Amerikas tropu un subtropu joslā
- komelīna Komelīnu rinda ("Commelinales") - viendīgļlapju klases komelīnu apakšklases taksons, daudzgadīgi un viengadīgi lakstaugi, sukulenti, arī epifīti, tropos, subtropos, gk. Amerikā, Āfrikā
- Komi Komi Republika - Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Eiropas daļas ziemeļos, administratīvais centrs - Siktivkara, platība - 416800 kvadrātkilometru, 958500 iedzīvotāju (2009.)
- spirituālisms Koncepcija, pēc kuras gars tiek uzskatīts par esamības pirmpamatu, par īpašu bezķermenisku substanci, kas eksistē neatkarīgi no matērijas
- tiesiskās attiecības saturs konkrētu tiesisko attiecību dalībnieku subjektīvās tiesības un juridiskie pienākumi, ko paredz tiesību norma
- JESSI Kopējā Eiropas submikronu silīcija iniciatība ("joint European submicron silicon initiative")
- KLP Kopējā lauksaimniecības politika (lauksaimniecības subsīdiju sistēma Eiropas Savienībā)
- sinedra Kramaļģu nodalījuma fragilāriju dzimtas ģints ("Synedra"), dzīvo pa 1 vai veido pie substrāta piestiprinātas, retāk brīvi peldošas vēdekļveida kolonijas, \~100 sugu, Latvijā konstatēts 10 sugu
- cimbella Kramaļģu nodalījuma navikulu dzimtas ģints ("Cymbella"), vienšūnas aļģes, parasti nepiesaistītas, retāk piestiprinātas pie substrāta ar gļotu kājiņu vai ieslēgtas gļotu caurulē, \~100 sugu, Latvijā konstatētas 27 sugas
- hidrotipija Krāsu filmu pozitīvo kopiju iegūšanas metode ar subtraktīvo 3 krāsu sintēzi, kurā izmanto ūdenī šķīstošas krāsvielas; lieto gk. krāsu kinofilmu izgatavošanai lielā tirāžā
- zeltītā šaurkrāšņvabole krāšņvabolu dzimtas suga ("Agrilus subauratus")
- Krievija Krievijas Federācija - valsts Eirāzijas ziemeļu daļā (krievu valodā "Rossija"), plešas no Baltijas jūras rietumos līdz Klusajam okeānam austrumos un no Ziemeļu Ledus okeāna ziemeļos līdz Lielajam Kaukāzam dienvidos, galvaspilsēta - Maskava, administratīvais iedalījums - 83 federācijas subjekti (46 apgabali, 21 republika, 9 novadi, 4 autonomi apvidi, 1 autonoms apgabals, 2 federālas nozīmes pilsētas), robežojas ar Ziemeļkoreju, Ķīnu, Mongoliju, Kazahstānu, Azerbaidžānu, Gruziju, Ukrainu, Baltkrieviju, Poliju, Lietuvu, Latviju, Igauniju, Somiju un Norvēģiju, apskalo Ziemeļu Ledus un Klusais okeāns
- Maskava Krievijas Federācijas galvaspilsēta un atsevišķs subjekts, atrodas Krievijas Eiropas daļas centrā, Okas un Volgas upstarpā, Maskavas upes krastos, platība - 1081 kvadrātkilometrs, 12100000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Federācijas padome Krievijas Federācijas parlamenta augšpalāta, kurā ietilpst deputāti, kas vienādā skaitā pārstāv katru federācijas subjektu
- Amūras apgabals Krievijas Federācijas subjekts (_Amurskaja oblast’_), atrodas Krievijas Tālajos Austrumos, platība - 363700 kvadrātkilometru, administratīvais centrs - Blagoveščenska, robežojas ar Aizbaikāla novadu, Sahas Republiku (Jakutiju), Habarovskas apgabalu un Ebreju autonomo apgabalu, kā arī ar Ķīnu
- Arhangeļskas apgabals Krievijas Federācijas subjekts (_Arhangel’skaja oblast’_), atrodas Krievijas Eiropas daļas ziemeļos, platība — 587400 kvadrātkilometru, 126200 iedzīvotāju (2009. g.)
- Aizbaikāla novads Krievijas Federācijas subjekts (_Zabaikal’skij kraj_), atrodas Austrumsibīrijas dienvidos, platība - 431500 km2, 1117030 iedzīvotāju (2009. g.), administratīvais centrs - Čita, robežojas ar Burjatijas Republiku, Irkutskas apgabalu, Sahas Republiku (Jakutiju) un Amūras apgabalu, kā arī ar Ķīnu un Mongoliju
- Jamalas Ņencu autonomais apvidus Krievijas Federācijas subjekts, administratīvais centrs — Saļeharda, platība — 769300 kvadrātkilometru, 543700 iedzīvotāju (2009.)
- Ļeņingradas apgabals Krievijas Federācijas subjekts, administratīvais centrs — Sanktpēterburga (ārpus apgabala), platība — 84000 kvadrātkilometru, 1631900 iedzīvotāju (2009. g.)
- Sverdlovskas apgabals Krievijas Federācijas subjekts, atrodas gk. Vidusurālu un Ziemeļurālu austrumu nogāzē, platība — 194800 kvadrātkilometru, 4395000 iedzīvotāju (2009.), administratīvais centrs — Jekaterinburga
- Irkutskas apgabals Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Krievijas austrumu daļā, Sibīrijā, platība — 767900 kvadrātkilometru, 2505600 iedzīvotāju (2009. g.), robežojas ar Krasnojarskas novadu, Sahas Republiku (Jakutiju), Aizbaikāla novadu, Burjatijas un Tivas Republiku
- Astrahaņas apgabals Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Krievijas dienvidu daļā, Volgas lejtecē, platība — 44100 kvadrātkilometru, 1005000 iedzīvotāju (2009. g.)
- Volgogradas apgabals Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Krievijas Eiropas daļā, platība - 113900 kvadrātkilometru, 2599000 iedzīvotāju (2009.)
- Vologdas apgabals Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Krievijas Eiropas daļā, platība - 145700 kvadrātkilometru, 128000 iedzīvotāju (2009.)
- Tulas apgabals Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Krievijas Eiropas daļā, platība — 25700 kvadrātkilometru, 1553000 iedzīvotāju (2009.)
- Tambovas apgabals Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Krievijas Eiropas daļā, platība — 34300 kvadrātkilometru, 1097000 iedzīvotāju (2009.)
- Uļjanovskas apgabals Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Krievijas Eiropas daļā, platība — 37300 kvadrātkilometru, 1305000 iedzīvotāju (2009.)
- Rjazaņas apgabals Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Krievijas Eiropas daļā, platība — 39600 kvadrātkilometru, 1157700 iedzīvotāju (2009. g.), robežojas ar Maskavas, Vladimiras, Ņižņijnovgorodas, Penzas, Tambovas, Ļipeckas un Tulas apgabalu, kā arī ar Mordovijas Republiku
- Penzas apgabals Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Krievijas Eiropas daļā, platība — 43200 kvadrātkilometru, 1380000 iedzīvotāju (2009.)
- Tveras apgabals Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Krievijas Eiropas daļā, platība — 84100 kvadrātkilometru, 1370000 iedzīvotāju (2009.)
- Ļipeckas apgabals Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Krievijas Eiropas daļā, uz dienvidiem no Maskavas, platība — 24100 kvadrātkilometru, 1163000 iedzīvotāju (2009.)
- Orenburgas apgabals Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Krievijas Eiropas daļas austrumos, platība — 124000 km2, 2111000 iedzīvotāju (2009.)
- Baškortostānas Republika Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Krievijas Eiropas daļas austrumos, platība — 142900 kvadrātkilometri, administratīvais centrs — Ufa, 4057000 iedzīvotāju (2009. g.)
- Adigejas Republika Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Krievijas Eiropas daļas dienvidos, platība - 7800 km^2^, 442775 iedzīvotāji (2009. g.), administratīvais centrs - Maikopa, anklāvs Krasnodaras novadā
- Stavropoles novads Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Krievijas Eiropas daļas dienvidos, platība — 66500 kvadrātkilometru, 4395000 iedzīvotāju (2009.)
- Orlas apgabals Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Krievijas Eiropas daļas rietumos, platība — 24700 km^2^, 816900 iedzīvotāju (2009.)
- Voroņežas apgabals Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Krievijas Eiropas daļas rietumos, platība — 52400 kvadrātkilometru, 2270000 iedzīvotāju (2009.)
- Vladimiras apgabals Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Krievijas Eiropas daļas vidienē, platība - 29000 kvadrātkilometru, 1440000 iedzīvotāju (2009.)
- Ivanovas apgabals Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Krievijas Eiropas daļas vidienē, platība — 21800 kvadrātkilometru, 1073000 iedzīvotāju (2009.)
- Kostromas apgabals Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Krievijas Eiropas daļas vidienē, platība — 60100 kvadrātkilometru, 692300 iedzīvotāju (2009.)
- Ņencu autonomais apvidus Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Krievijas Eiropas daļas ziemeļos, administratīvais centrs - Narjanmara, platība - 176800 kvadrātkilometru, 42000 iedzīvotāju (2009. g.)
- Novgorodas apgabals Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Krievijas Eiropas daļas ziemeļrietumos, platība — 55300 kvadrātkilometru, 646000 iedzīvotāju (2009.)
- Smoļenskas apgabals Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Krievijas rietumos, pie Baltkrievijas robežas, platība — 49800 kvadrātkilometru, 974000 iedzīvotāju (2009.)
- Brjanskas apgabals Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Krievijas rietumu daļā, pie Baltkrievijas un Ukrainas robežas, platība — 34900 kvadrātkilometru, 1300000 iedzīvotāju (2009. g.)
- Kurskas apgabals Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Krievijas rietumu daļā, platība — 29800 kvadrātkilometru, 1155000 iedzīvotāju (2009.)
- Piejūras novads Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Krievijas Tālajos Austrumos, administratīvais centrs — Vladivostoka, platība — 165900 kvadrātkilometru, 1988000 iedzīvotāju (2009.)
- Burjatija Krievijas Federācijas subjekts, atrodas pie Baikāla ezera, administratīvais centrs - Ulanude, platība - 351300 kvadrātkilometru, 961000 iedzīvotāju (2009. g.)
- Pleskavas apgabals Krievijas Federācijas subjekts, atrodas pie Latvijas un Igaunijas robežas, platība — 55300 kvadrātkilometru, 696400 iedzīvotāju (2009.)
- Tjumeņas apgabals Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Rietumsibīrijā, platība — 1435200 kvadrātkilometru, 3399000 iedzīvotāju (2009.)
- Tomskas apgabals Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Rietumsibīrijā, platība — 316900 kvadrātkilometru, 1039000 iedzīvotāju (2009.)
- Altaja novads Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Rietumsibīrijas dienvidos, platība — 169100 km^2^, 650600 iedzīvotāju (2009. g.), administratīvais centrs — Barnaula, robežojas ar Novosibirskas un Kemerovas apgabalu Altaja Republiku, kā arī ar Kazahstānu
- Altaja Republika Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Rietumsibīrijas dienvidos, platība — 92900 km2, 209200 iedzīvotāju (2009. g.), administratīvais centrs — Gornoaltaiska, robežojas ar Altaja novadu, Kemerovas apgabalu, Hakasijas Republiku un Tivas Republiku, kā arī ar Mongoliju, Ķīnu un Kazahstānu
- Kurgānas apgabals Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Rietumsibīrijas dienvidrietumu daļā, platība — 71000 kvadrātkilometru, 952700 iedzīvotāju (2009.)
- Habarovskas novads Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Tālajos Austrumos, pie Ohotskas jūras, platība — 788600 kvadrātkilometru, 1402000 iedzīvotāju (2009.)
- Ziemeļosetija-Alānija Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Ziemeļkaukāzā, administratīvais centrs - Vladikaukāza, platība - 8000 kvadrātkilometru, 702000 iedzīvotāju (2009.)
- Sahalīnas apgabals Krievijas Federācijas subjekts, ietver Sahalīnu un Kuriļu salas, platība — 87100 kvadrātkilometru, 514520 iedzīvotāju (2009. g.), administratīvais centrs — Južnosahaļinska
- Saratovas apgabals Krievijas Federācijas subjekts, platība — 100200 kvadrātkilometru, 2572900 iedzīvotāju, robežojas ar Volgogradas, Voroņežas, Tambovas, Penzas, Uļjanovskas, Samaras un Orenburgas apgabalu, kā arī ar Kazahstānu
- Rostovas apgabals Krievijas Federācijas subjekts, platība — 100800 kvadrātkilometru, 4241800 iedzīvotāju (2009. g.), administratīvais centrs - Rostova pie Donas, robežojas ar Voroņežas un Volgogradas apgabalu, Kalmikijas Republiku, Stavropoles un Krasnodaras novadu, kā arī Ukrainu
- Omskas apgabals Krievijas Federācijas subjekts, platība — 139700 km^2^, 2014100 iedzīvotāju (2009. g.), robežojas ar Tjumeņas, Tomskas un Novosibirskas apgabalu, kā arī ar Kazahstānu
- Murmanskas apgabals Krievijas Federācijas subjekts, platība — 144900 kvadrātkilometru, 842500 iedzīvotāju (2009.)
- Permas novads Krievijas Federācijas subjekts, platība — 160600 kvadrātkilometru, 2708400 iedzīvotāju (2009. g.), robežojas ar Komi Republiku, Sverdlovskas apgabalu, Baškortostānas un Udmurtijas Republiku un Kirovas apgabalu
- Novosibirskas apgabals Krievijas Federācijas subjekts, platība — 178200 kvadrātkilometru, 2640000 iedzīvotāju (2009.)
- Krasnojarskas novads Krievijas Federācijas subjekts, platība — 2339700 kvadrātkilometru, 2890000 iedzīvotāju (2009.)
- Jaroslavļas apgabals Krievijas Federācijas subjekts, platība — 36400 kvadrātkilometri, 1310000 iedzīvotāju (2009. g.), robežojas ar Vologdas, Kostromas, Ivanovas, Vladimiras, Maskavas un Tveras apgabalu
- Maskavas apgabals Krievijas Federācijas subjekts, platība — 46000 kvadrātkilometru, 6713000 iedzīvotāju (2009.)
- Magadanas apgabals Krievijas Federācijas subjekts, platība — 461400 kvadrātkilometru, 163000 iedzīvotāju (2009.)
- Samaras apgabals Krievijas Federācijas subjekts, platība — 53600 kvadrātkilometru, 3171400 iedzīvotāju (2009. g.), robežojas ar Tatarstānas Republiku, Orenburgas, Saratovas un Uļjanovskas abgabalu
- Krasnodaras novads Krievijas Federācijas subjekts, platība — 76000 kvadrātkilometru, 5142000 iedzīvotāju (2009. g.), robežojas ar Rostovas apgabalu, Stavropoles novadu, Karačajas-Čerkesijas Republiku, kā arī ar Gruziju (Abhāziju), apskalo Melnā un Azovas jūra, kā anklāvu ietver Adigejas Republiku
- Ņižņijnovgorodas apgabals Krievijas Federācijas subjekts, platība — 76900 kvadrātkilometru, 3340000 iedzīvotāju (2009.)
- Čeļabinskas apgabals Krievijas Federācijas subjekts, platība — 87900 kvadrātkilometru, 3509000 iedzīvotāju (2009. g.)
- Sanktpēterburga Krievijas otra lielākā pilsēta (krievu: Санкт-Петербург; 1914.-1924. g. saucās Petrograda, 1924.-1991. g. - Ļeņingrada), atrodas pie Ņevas ietekas Somu līcī, daļa teritorijas atrodas uz Ņevas sazarotās deltas 42 salām, veido atsevišķu Krievijas Federācijas subjektu, Ļeņingradas apgabala administratīvais centrs, 5132000 iedzīvotāju (2014. g.)
- noziedzīga nodarījuma sastāvs Krimināllikumā paredzēto visu objektīvo un subjektīvo pazīmju kopums, kas nepieciešams un pietiekams, lai kādu darbību vai bezdarbību (nodarījumu) varētu atzīt par noteikta veida noziedzīgu nodarījumu
- kriminālprocesuālo tiesību norma kriminālprocesa subjektu uzvedības nosacījumi, kas reglamentē viņu rīcību, norādot uz atbilstošo tiesisko attiecību izcelsmes priekšnosacījumiem, nosaka šo attiecību subjektus, norādot viņu tiesības un pienākumus, kā arī sankcijas par nepienācīgu uzvešanos
- kriminālprocesa virzītāji kriminālprocesuālās darbības subjekti, kam ir tiesības veikt kriminālprocesuālo darbību - izziņas iestāde, izziņas izdarītājs, prokurors, tiesnesis un tiesa
- tetrahlorhinons Kristāli zelta dzeltenumā, sublimējas nekūstot un nesadaloties, bieži rodas hlorējot dažādus organiskus savienojumus, lieto par oksidētāju un tehnikā dažu krāsvielu pagatavošanai
- protagons Kristāliska masa, kas izkrīt alkoholiskiem smadzeņu audu ekstraktiem atdziestot; t. s. baltā substance
- aligatoreņi Krokodilu kārtas dzimta ("Alligatoriidae"), vidēji lieli un lieli rāpuļi, mīt tropu un subtropu upēs, ezeros, purvos gk. Amerikas tropos un subtropos, Ķīnā
- aligators Krokodilu kārtas dzimta ("Alligatoriidae"), vidēji lieli un lieli rāpuļi, mīt tropu un subtropu upēs, ezeros, purvos gk. Amerikas tropos un subtropos, Ķīnā
- zarkukaiņi kukaiņu kārta, \~2500 sugu, gk. subtropiskajās un tropiskajās zemēs, sasniedz 30 cm garumu, teicami pielāgojas apkārtnei - pēc izskata līdzinās zariņiem, zāles stiebriņiem, lapām; grauzējtipa mutes orgāni
- augļmuša kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Drosophilidae"), nelieli (2-5 mm) mušveidīgie, kāpuri attīstās dažādos rūgstošos un pūstošos substrātos, zem kritušu koku mizas mitrās vietās, vecās sēnēs
- augsnes kukaiņi kukaiņu klases pārstāvji, kas vismaz kāpura vai kūniņas fāzē sastopami augsnē, zemsegā, trupošā vai pūstošā substrātā (koksnē, dzīvnieku līķos, augu atliekās); tiem ir liela nozīme meža nobiru un koksnes atlieku noārdīšanā, kā arī kukaiņi un to kāpuri ir daudzu meža putnu, rāpuļu un mazo zīdītāju — kukaiņēdāju — barība
- piloromiotomija Kuņģa vārtnieka slēdzējmuskuļa pārgriešana līdz submukozai
- Milas līdzenums Kūras-Araksas zemienes daļa starp Kūras un Araksas ielejām, Azerbaidžānā, rietumu daļā līdzenums, ko saposmo šauras sengravas, austrumos — zemiene (zjl.), sauss subtropu klimats
- Mugānas līdzenums Kūras-Araksas zemienes daļa uz dienvidiem no Kūras un Araksas satekas, Azerbaidžānā, dienvidrietumos tā turpinās Irānā, dienvidu daļā pakāpeniski saplūst ar Lenkorānas zemieni, lielākā daļa teritorijas zjl., sauss subtropu klimats
- Širvanas līdzenums Kūras-Araksas zemienes vidusdaļa un austrumu daļa, atrodas starp Lielo Kaukāza nogāzēm un Kūru, Azerbaidžānā, augstums — \~200 m, sauss subtropu klimats, pustuksnesis
- kosmeja Kurvjziežu dzimtas ģints ("Cosmos"), sastopama tropiskajā un subtropiskajā Amerikā, 26 sugas, Latvijā 1 sugu audzē kā krāšņumaugu
- mikānija Kurvjziežu dzimtas ģints ("Mikania"), \~160 sugu, visas Amerikas tropos un subtropos; no atsevišķām sugām iegūst līdzekļus pret čūsku un skorpionu indēm
- bazīdijķērpji ķērpju klase (pēc jaunākā sistemātiskā iedalījuma ietilpst himēnijsēņu klasē.), laponi veido bazīdijsēne kopā ar zaļaļģēm vai zilaļģēm; brīvi augošu sēņu forma; dzimumvairošanās notiek ar bazīdijsporām, kas noraisās no bazīdijām; izplatīti gk. tropos un subtropos; mērenajā joslā sastopamas dažas sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas
- Czin Ķīniešu mitoloģijā - substance, kas piemīt katrai dzīvai būtnei
- sociālā labklājība labklājības sociālā dimensija, ko raksturo gan objektīvās labklājības rādītāji (piemēram, ienākumu līmenis, mājokļa apstākļi), gan subjektīvās labklājības (_well-being_, tulko arī kā labbūtība, labjutība, labesamība) rādītāji (piemēram, apmierinātība ar dzīvi kopumā, apmierinātība ar ienākumiem)
- lielais laimiņš laimiņu suga ("Sedum maximum syn. Sedum telephium subsp. maximum")
- maigais laimiņš laimiņu suga ("Sedum sexangulare syn. Sedum boloniense, Sedum acre subsp. sexangulare"), ko Latvijā audzē kā krāšņumaugu un vietām konstatēta arī savvaļā
- čīkstuļu laimiņš laimiņu suga ("Sedum telephium syn. Sedum purpureum, Sedum telephium subsp. telephium")
- kursiskās izloksnes latviešu valodas vidus dialekta izloksnes Dienvidrietumu Kurzemē ar kuršu valodas substrātu; dažkārt par kursiskām dēvē arī lībiskā dialekta izloksnes ar kuršu valodas substrātu
- lopu rācenis lauka rācenis ("Brassica campestris", arī "Brassica rapa subsp. rapa"), arī lopbarības rācenis jeb turnepsis
- lopbarības rācenis lauka rācenis ("Brassica campestris", arī "Brassica rapa subsp. rapa"), arī lopu rācenis jeb turnepsis
- rūsganais kailgliemezis lauku kailgliemežu dzimtas suga ("Arion subfuscus"), garums līdz 7 cm, mīt jauktos un skujkoku mežos uz sēnēm, kā arī zem nokaltušu koku mizas
- sniega kristāli ledus kristāli, kas veidojas, ūdens tvaikiem sublimējoties uz mākoņu un miglas sasalušajiem pilieniņiem un pēc tam izkrītot uz zemes
- sublegāts Legāta 2 veids, kur legatāram uzlikts pienākums dot kaut ko 3. personai (sublegatāram), bet tikai nepārsniedzot paša legatāra saņemtā legāta vērtību
- baltā lentārija lentāriju ģints sēņu suga ("Lentaria epichnoa", syn. "Lentaria subcaulescens")
- Rogenas morēnas lēzeni lokveidīgi izliektu, subparalēlu grēdu sistēmas, kas orientētas perpendikulāri ledāja kustības virzienam, riboto morēnu paveids
- nototēnija liela asarveidīgo kārtas zivs, kas dzīvo galvenokārt antarktiskajos un subantarktiskajos ūdeņos
- Zilie kalni Lielās Ūdensšķirtnes grēdas daļa Austrālijas austrumos ("Blue Mountains"), uz rietumiem no Sidnejas, augstums - līdz 1362 m, kanjonu saposmoti cilu kalni, mitrie subtropu meži
- litosfēras plātne liels litosfēras bloks, ko norobežo aktīvas spredinga un subdukcijas zonas un kas pārvietojas (dreifē) kā viens vesels
- lietvārda saliktenis lietvārds, kas darināts, apvienojot saliktenī nominālas (lietvārda) vārdkopas vai lietvārda vārdrindas komponentus; substantīvsaliktenis; par lietvārda salikteņiem dēvē arī denominālos un deverbālos atvasinājumsalikteņus
- otabind līmētu grāmatu iesiešanas veids - vispirms grāmatas bloka muguriņa tiek pielīmēta pie plāna un elastīga substrāta, bet vāks – pie ārējām lappusēm
- gleizda Lipīga substance, ķepe - līmīgs māls, neizcepusies, līmīga maize
- kvantifikācija Loģikā daudzuma vai skaita norādīšana spriedumos, ievedot norādījumus vai predikāts attiecināms uz subjektu visā apjomā vai tikai daļā
- subkontrars Loģikā partikulārs apstiprinošs (vai noliedzošs) tipa spriedums attiecībā pret partikulāro noliedzošo (vai apstiprinošo) tipa spriedumu, kam tas pats subjekts un predikāts
- LLC apakšslānis loģiskā posma vadības apakšslānis (angļu "Logical Link Control sublayer (LLC Sublayer)")
- polikarbonāts ļoti izturīgs termoplastisks polimērs, ko lieto arī kā dokumentu substrātu (biogrāfijas datu lapas vai kartes), vairākus polikarbonāta slāņus sakausē augstā temperatūrā, tajā var iestrādāt daudzus dažādus īpašus aizsarglīdzekļus, piemēram, lāzergravējumu, lāzerperforētus sekundārus attēlus (dubultattēlus) un mainīgus lāzerattēlus
- substanciālisms Mācība, ka pieņem substances vai substanču pastāvēšanu
- micetoma Madūras pēda, endēmiska hroniska slimība tropos un subtropos; to ierosina aktinomicētes vai patogēnās sēnes; ādā un zemādā, visbiežāk pēdā, veidojas mezgli; sabrūkot tie izdala strutas ar melniem, sārtiem vai dzelteniem graudiņiem - patogēnā organisma mikrokolonijām; pēda pietūkst un deformējas
- pseidodiabēts Mainīta glikozes tolerance subkliniska cukura diabēta gadījumā
- kultūrsubstrāts Mākslīgi izveidots substrāts (2)
- abutilone Malvu dzimtas ģints ("Abutilon"), viengadīgi un daudzgadīgi lakstaugi, krūmi, retāk koki, kas aug galvenokārt subtropos, \~100 sugu, Latvijā 1 adventīva suga
- malvaugi Malvu rindas dzimta, lakstaugi, puskrūmi, retāk kokaugi ar veselām, daivainām vai šķeltām lapām, vainaglapas pumpurā spirāliski savītas, izplatīti gk. tropu un subtropu joslās, \~90 ģinšu, \~1600 sugu, Latvijā konstatētas 6 sugas
- Marijela Marijelas Republika - Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Krievijas Eiropas daļas austrumos, administratīvais centrs - Joškarola, platība - 23400 kvadrātkilometru, 700000 iedzīvotāju (2009. g.)
- ubikvitārisms Mārtiņa Lutera izvirzīta doktrīna, ar ko viņš skaidroja savu izpratni par eiharistiju, neatzīstot katoliskos priekšstatus par transubstanciāciju, uzskatīja, ka Kristus, savā cilvēciskajā dabā būdams klāt itin visur, kaut kādā veidā ir reāli klāt arī eiharistijas maizē un vīnā
- tiesiskās attiecības objekts materiālie un nemateriālie labumi, kā arī personas darbības, uz ko tiesiskajā attiecībā ir vērstas subjektīvās tiesības un juridiskie pienākumi un kuru dēļ rodas konkrēta tiesiskā attiecība: lietas, gods, vārds, parāda atdošana, tiesībpārkāpums u. c.
- atsauces materiāls materiāls (viela) vai substance, kurai vienas īpašības vai vairāku īpašību vērtības ir pietiekami viendabīgas un labi konstatējamas, lai lietotu mērīšanas līdzekļu kalibrēšanai, mērīšanas metožu novērtēšanai vai materiālu vērtību noteikšanai
- medību produkcija medībās iegūtā savvaļas dzīvnieku gaļa, subprodukti un jēlādas
- zeltenīgā melanēlija melanēliju suga ("Melanelia subaurifera"), kas no pārējām sugām atšķiras ar dzeltenīgām sorēdijām
- metaļuga metālists, metāla subkultūras cienītājs
- metal Metāls - mūzikas stils; atbilstošās subkultūras tips
- kvantu fizika mikropasaules objektu fizika, kurā pēta atomārās un subatomārās struktūras, to elektromagnētisko starojumu un mijiedarbību ar starojuma lauku; kvantu fizikas viens no konsekventiem formulējumiem ir kvantu mehānika
- zīdakācija Mimozu dzimtas ģints ("Albizzia"), \~50 sugas, dekoratīvs koks tropos un subtropos
- augsnes aizstājēji minerāli vai organiski substrāti, kuros izvietojas augu sakņu sistēma, ja augus audzē bez augsnes (piem., pakaišu kūdra, perlīts); augiem vajadzīgos barības elementus piegādā ar barības vielu šķīdumu; izmanto zinātniski pētnieciskajā darbā, praksē galvenokārt segtajās platībās
- mīdija Mītila ("Mytilus edulis") - ēdama divvāku gliemene (mērenās joslas un subtropu jūrās), ūdenī parasti atvērta un nekustīgi piestiprinās pie substrāta
- sarkanzeme Mitra subtropu klimata ietekmē platlapju, mežos, tropu savannās veidojusies augsne, kam ir dzelzs oksīdu radīta sarkana, oranža krāsa
- Mordvija Mordvijas Republika - Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Krievijas Eiropas daļā, administratīvais centrs - Saranska, platība - 26100 kvadrātkilometru, 833000 iedzīvotāju (2009.)
- spinālā jeb lumbālā anestēzija muguras smadzeņu anestēzija: (a) norobežota apvidus nejutība, kas ir muguras smadzeņu slimības sekas; (b) ķermeņa apakšējās daļas nejutība pēc anestēzijas vielas ievadīšanas muguras smadzeņu subarahnoidālajā telpā zirgastes apvidū
- perimielogrāfija Muguras smadzeņu rentgenogrāfija pēc kontrastvielas ievadīšanas subarahnoidālajā telpā
- hermeneitika Mūsdienu filozofiskā mācība par to, kā ar valodas līdzekļu palīdzību vai citādā veidā izskaidrojama (izprotama) cilvēka esamība, vēsture, kultūra un līdz kādai robežai te iespējams izvairīties no subjektivitātes
- gēnu mutācijas mutācijas, kuru cēlonis ir submikroskopiskas, citoloģiski nekonstatējamas ķīmiskas vai strukturālas gēnu pārmaiņas, kas parasti skar tikai vienu gēnu
- puskadenca Muzikāla teikuma noslēgums ar kādu blakus pakāpes akordu, gk. ar dominantu vai subdominantu
- metāls Mūzikas stils; atbilstošās subkultūras tips
- lauri Mūžzaļi subtropu koki, kuru aromātiskās lapas lieto par garšvielu; senajiem grieķiem un romiešiem lauru vainags simbolizēja uzvaru un triumfu
- fizālis Nakteņu dzimtas ģints ("Physalis"), viengadīgi, retāk daudzgadīgi lakstaugi, savvaļā aug tropos un subtropos Centrālamerikā un Ziemeļamerikā, \~110 sugu, Latvijā dažkārt audzē kā krāšņumaugus vai dārzeņus
- adžīva Nedvēsele, jēdziens džainisma filozofijā, kas māca, ka pastāv neskaitāmas dzīvas un nedzīvas substances, kas reprezentē prāta un matērijas dihotomiju
- vienādā nefroma nefromu suga ("Nephroma parile") sastopama reti uz apsūnojušām koku stumbru pamatnēm, apsūnojušiem akmeņiem un cita substrāta, lapoņi pelēkbrūni vai brūni, daivu malas ar sorēdijām
- NLO neidentificēts lidojošais objekts - gaismas parādība atmosfērā vai fizisks objekts, kura izcelsme subjektīvu vai objektīvu iemeslu pēc nav zināma
Atrasts piemēros (26):
- izbaudīt – Izbaudi nu reglamentēta darba subjektīvos augļus.
- atmaksāšanās laiks 2) Iespēja iegūt 10 – 20% subsīdiju investīcijām nedaudzu ierobežojumu ietvaros, piemēram: pasākuma izmaksas ne mazākas par 25 000 eiro, maksimālā subsīdija 150 000 eiro, atmaksāšanās laiks ilgāks par diviem gadiem.
- atkarība 5. Uzņēmumu reģistrs atkarībā no informācijas pieprasījuma standartizētajā izziņā iekļauj aktuālo informāciju vai aktuālo un vēsturisko informāciju par tiesību subjektu vai juridisku faktu.
- subārs Ar subāru braucu ikdienā, gan uz darbu, gan pa brīvdienām - regulāri, pārsvarā pa Rīgu.
- kino Arī skatoties kino varu nelasīt subtitrus, jo tāpat saprotu.
- subārs Bet nu tur mēdz parādīties arī pašvaldībnieku subārs.
- izpildīšana Bet varbūt saikne ar mūziķiem, mūzikas izpildīšanas un ierakstīšanas veidiem ir kā modes lieta, nodeva 20. gadsimta beigu klubu un ierakstu subkultūrām?
- attieksme Brauciena laikā viņai noteikti bija izstāstīts viss zināmais par mums visiem un vēl pielikta klāt Māras draudzenes subjektīvā attieksme.
- subārs Braukā jaudīgi subāri, ferāri, bentliji un mazie bmw – mini.
- invazīvs Digitālās subtrakcijas angiogrāfija ir zelta standarts asinsvadu diagnostikā, bet vienlaikus tā ir invazīva un jonizējoša metode.
- sievišķs Dzejniece Aspazija ir saaugusi ar sievišķo, viņa nemēģina spēlēt universālas apgaismotājas lomu, bezdzimuma būtni – “transcendentālo subjektu”, kāds parādās klasisko filosofu tekstos.
- pirmajā laikā Izņemot, ja bijusi puve vai sēne: tad pirmajā laikā stādām tīrā keramzītā, to uzturot pavisam nedaudz mitru virskārtā ar uzmanīgas smidzināšanas palīdzību (tikai substrātu, ne pašu augu).
- ražot Lai tas izaugtu un spētu ražot augļus, tam nepieciešams subtropu vai tropu klimats.
- bērns Lielā puķu podā augu bērni nonāk saskarē ar augu substrātu un veido nelielas saknes.
- pronomens Morfoloģijā aplūkotas substantīvu, adjektīvu, numerāļu, pronomenu un verbu formu īpatnības tautasdziesmu valodā.
- subārs Nedaudz vēlāk gan noskaidroju, ka subārs iepriekš izmantots trasēs, ko arī apstiprināja vēl citi avoti.
- subārs Patiesībā es gribēju pirkt subāru - outbacku ar ādu, automātu un 2.5 motoru.
- subārs Patīkami gan ir tas, ka vizuāli ir saglabājies labi, salīdzinot ar citiem šī gada subāriem.
- iekāre Politiķi, mūziķi, kino aktieri, sportisti ir pūļa neremdināmās iekāres un ziņkāres objekti, publikas mīļākais fetišs un nīstamākais subjekts.
- ilgšana Sāpes, uztvērums, domāšana, šaubīšanās, taustīšana ir subjekta pārdzīvojumi, un tos raksturo ilgšana un mainība.
- šķērslis Sniegs daļēji bija vēju nolaizīts, daļēji saules saēsts, ne ar ko tas neatgādināja sākotnējo substanci un, ja varbūt vēl varēja aizkavēt žiguli, tad kājāmgājējam vairs nebija šķērslis.
- maksāšana Šī nauda subsīdiju maksāšanai citām nozarēm atpakaļ varētu tikt atdota līdz ar grozījumiem šā gada budžetā.
- slimošana Tas palīdzēs labāk attīstīties sakņu sistēmai un maksimāli izmantot visas barības vielas no substrāta, kā arī mazinās augu slimošanu.
- nomens Vārddarināšanas apraksts koncentrējas uz galvenajām nomenu vārdšķirām – substantīviem un adjektīviem.
- attiekties Zeme īpaši aizsargājamās dabas teritorijās var atrasties dažādu subjektu īpašumā, bet apgrozības ierobežojumi galvenokārt attiecas uz šo teritoriju (tajās esošo dabas resursu) lietošanu.
- tehnisks Žūrija vērtēja dalībnieku sniegumu pēc visā valstī pieņemtā nolikuma piecās kategorijās – mākslinieciskais un tehniskais sniegums, vokālā kultūra, stila izjūta un arī samērā subjektīvā kategorijā – kopiespaids.
Citās vārdnīcās nav šķirkļa sub.
Neatradi meklēto? Iesaki vārdu!
Aicinām Tēzaura lietotājus iesaistīties Tēzaura papildināšanā – iesakiet vārdu, ko latviešu valodā lieto, bet kas līdz šim nav iekļauts Tēzaurā! Norādiet vārdu, tā nozīmes skaidrojumu un lietojuma piemēru.
Varat ieteikt arī jaunas nozīmes vārdiem, kuri Tēzaurā jau ir, un teicienus.
Tēzaura komanda izskatīs ieteikumu, pārbaudīs tā atbilstību Tēzaura vadlīnijām, precizēs informāciju, un jaunais šķirklis būs apskatāms jau kādā no nākamajiem vārdnīcas laidieniem.
Saziņa jautājumiem un ierosinājumiem: iesaki@tezaurs.lv