Paplašinātā meklēšana
Meklējam spriest.
Atrasts vārdos (26):
- spriest:2
- spriest:1
- spriests:1
- apspriest:1
- atspriest:1
- iespriest:1
- izspriest:1
- nospriest:1
- paspriest:2
- paspriest:1
- saspriest:1
- spriesties:1
- aizspriest:1
- pārspriest:1
- piespriest:1
- apspriesties:1
- atspriesties:1
- iespriesties:1
- izspriesties:1
- saspriesties:1
- spriestinieši:1
- aizspriesties:1
- izaspriesties:1
- apsaspriesties:1
- iesaspriesties:1
- virspriesteris:1
Atrasts vārdu savienojumos (1):
Atrasts skaidrojumos (143):
- aizspiesties Aizspriesties (1).
- aizsprūst Aizspriesties.
- trokšņot Aktīvi darboties, runāt, spriest (par ko).
- kritizēt Analizēt, apspriest, novērtēt (izceļot pozitīvo un norādot uz trūkumiem).
- diskutēt Apspriest strīdīgu, neskaidru jautājumu; piedalīties diskusijā.
- apgudrāt Apspriest, apdomāt.
- suprimēt Apspriest, noslēpt, izšķērdēt.
- debatēt Apspriest, pārrunāt (ko), apmainīties domām (par kādu jautājumu) sanāksmē, sēdē.
- apsaspriesties Apspriesties.
- pasaredīties Apspriesties.
- rēdīties Apspriesties.
- kumekaķ Apsvērt, apspriest.
- nosacīta pirmstermiņa atbrīvošana ar brīvības atņemšanu vai arestu notiesātu personu, ja viņa ar savu uzvedību ir pierādījusi labošanos un iespēju robežās atlīdzinājusi ar noziedzīgo nodarījumu nodarīto materiālo zaudējumu, tiesa var atbrīvot no tālākas soda izciešanas, ja notiesātais izcietis Kriminālkodeksā noteikto daļu no tiesas piespriestā soda.
- apžēlot Atbrīvot (notiesāto) no piespriestā soda izciešanas vai mīkstināt piespriesto sodu.
- neredzēt tālāk par savu degungalu būt ar šauru redzesloku, nespēt tālredzīgi spriest.
- jaukt prātu (arī galvu) Censties panākt, ka sāk domāt, spriest citādi.
- nāvinieks Cilvēks, kam ir piespriests nāves sods.
- karātavnieks Cilvēks, kam piespriests nāves sods pakarot.
- smertņiks Cilvēks, kam piespriests nāvessods.
- marasmatiķis Cilvēks, kas nespēj loģiski, sakarīgi domāt, spriest; idiots (2).
- tuvāko saišu terapija darbības veids, kad tiek saaicināti indivīdam vai ģimenei nozīmīgi cilvēki, lai kopīgi apspriestu veidus, kā palīdzēt atrisināt esošo problēmu; tikšanās reizēs var piedalīties izvērstās ģimenes locekļi, kaimiņi, klasesbiedri, darba kolēģi.
- spriedējs Darītājs --> spriest.
- rādītājs Dati, kas ļauj spriest par (kā) īpašībām, kvalitāti.
- intelektuālo sistēmu teorija datorzinātnes apakšnozare, kas aptver mākslīgā intelekta teorētiskās atziņas, tehnikas un tehnoloģijas; tā pētī intelektuālo sistēmu uzbūves principus, struktūras, funkcionalitāti, darbības efektivitātes novērtēšanas kritērijus un izstrādāšanas metodoloģiju, lai radītu sistēmas, kas spēj uztvert apkārtējo pasauli, spriest par to un racionāli tajā darboties.
- cikliskā redundances pārbaude datu pareizības pārbaudes metode, izmantojot kļūdu atklājošu kodu. Lai pārbaudītu, vai datu pārraides, ierakstīšanas un nolasīšanas procesu gaitā nav radušās kļūdas, katram datu blokam pievieno kādu skaitli. Šie skaitļi tiek izskaitļoti nosūtītājā, izmantojot bloka saturu, un pēc tam tie tiek izskaitļoti uztvērējā vai nolasīšanas procesā. Salīdzinot šos skaitļus, var spriest par datu pareizību.
- bāzt visus (arī visu) vienā maisā domāt, spriest par visiem (visu) vienādi.
- bāzt visus vienā maisā domāt, spriest par visiem vienādi.
- gōdōt domāt, spriest.
- izspriesties Dziļi, vispusīgi (savā starpā) izanalizēt, izspriest; ilgāku laiku, daudz spriest.
- bende feodālā senjora vai pilsētas rātes iecelts ierēdnis viduslaikos, kurš izpildīja noziedzniekiem tiesas piespriestos sodus.
- horizontālā analīze finansu pārskatu laika analīze, kas aptver vairāk nekā vienu pārskata gadu; pēc posteņu izmaiņu lieluma un virziena var spriest par to cēloņiem.
- rēķināt Iepriekš spriest, domāt (par ko), apsvērt, arī paredzēt (ko).
- pieauguma svārpsts ierīce tieva, cilindriska koksnes parauga iegūšanai, lai pēc gadskārtu skaita noteiktu koka vecumu vai spriestu par stumbra caurmēra pieaugumu dažādu mežsaimniecisko pasākumu vai dabas faktoru ietekmē; sastāv no doba urbja (tas izgatavots no leģēta un īpaši norūdīta tērauda), roktura un ekstraktora, ar ko izvelk atgriezto koksnes paraugu.
- iesprudīt Iespriest.
- iespiesties Iespriesties (1).
- saspriesties Iespriesties (kur) - par kā lielāku daudzumu.
- iesaspriesties Iespriesties.
- iespriegt Iespriesties.
- sēde iestādes, organizācijas u.tml. darbinieku vai locekļu sanāksme, lai ko apspriestu, izlemtu.
- aizspriesties Iestrēgt (iekļūstot šaurā vietā); iespriesties (parasti rīklē).
- nolauzt sroku izciest (visu piespriesto) cietumsodu.
- tiesāt Izskatīt (kādas personas) lietu tiesā; arī spriest tiesu.
- iztiesāt Izspriest tiesā (parasti lietu).
- izskatīt Izspriest, apspriest (piemēram, kādu jautājumu).
- izsēdēt Izspriest, nolemt (parasti sapulcē, sēdē).
- atrisināt Izšķirt, izspriest (strīdu, konfliktu u. tml.).
- salīdzināšana Izziņas paņēmiens, kas kalpo par pamatu, lai spriestu par objektu līdzību vai atšķirību.
- meklēšana Izziņas vai citu kompetentu iestāžu veikto pasākumu kopums, lai noskaidrotu atrašanās vietu konkrētai personai, kas tiek turēta aizdomās vai apsūdzēta par nozieguma izdarīšanu un slēpjas no izmeklēšanas vai tiesas vai izvairās no tiesas piespriestā soda izciešanas, vai ir izbēgusi no ieslodzījuma vietas, vai ir pazudusi bez vēsts.
- aukstais zibens ja kāda zibens sasperta ēka neaizdegās, tad mēdza spriest, ka tas bijis "aukstais zibens".
- nojukt Kļūt tādam, kas nespēj sakarīgi, saprātīgi domāt, spriest.
- Baltijas asambleja konsultatīva un koordinējoša Baltijas valstu parlamentu sadarbības organizācija, dibināta 1991. g. 8. novembrī Tallinā ar mērķi apspriest Baltijas valstis interesējošus jautājumus un projektus, kopīgi risināt problēmas, koordinēt Igaunijas, Latvijas un Lietuvas sadarbību parlamentu līmenī.
- angiogramma Kontrastizmeklēšanas rezultātā iegūti asinsvadu attēli, kas ļauj spriest par asins plūsmu tajos.
- konferēt Kopīgi apspriest kādu (piemēram, administratīvu, politisku) jautājumu.
- parūzija Kristus otrā atnākšana, kas pēc kristiešu ticējumiem būs laiks, kad tiks spriesta tiesa un tiks nodibināta pilnīga Dieva valstība.
- Dalai lama lamaistu virspriesteris Lielais lama.
- pietiesāt Likumā paredzētajā kārtībā piespriest (maksāt, atdot ko u. tml.).
- datiesāt Likumā paredzētajā kārtībā piespriest (sodu).
- spraids Lopam kāju starpā iespriests koks.
- fonognomika Māksla spriest par cilvēka domām pēc viņa balss vai runas.
- īssaiets Masu informācijas līdzekļu (preses, radio, televīzijas) pārstāvju sanāksme, kas noris nelielā laikposmā un kurā ar valdības pilnvarotajiem tiek apspriests kāds noteikts jautājums vai iegūtas kādas ziņas.
- vārpstas iegriešanas metode motora pārbaudes metode, kurā izmanto inerci, kloķvārpstai strauji mainot griešanās ātrumu. Lietojot šo metodi, par motora efektīvo jaudu var spriest pēc kloķvārptas leņķiskā paātrinājuma, tai brīvi ieskrienoties. Kloķvārpstas brīvo ieskriešanos panāk, strauji līdz galam nospiežot akseleratora pedāli vai sviru, motoram ātri bez slodzes mainot apgriezienus no minimālajiem brīvgaitas līdz nomināliem.
- patūkšt Neilgu laiku, mazliet apspriesties.
- paspriest Neilgu laiku, mazliet spriest.
- obiter dictum neoficiāls tiesneša izteikums prāvas vai sprieduma nolasīšanas laikā; apspriestajā jautājumā nesvarīga, starp citu izteikta piezīme.
- skaldīt matus nevajadzīgi sīki, sīkumaini ko iztirzāt, apspriest u. tml., dažkārt aizmirstot, neizceļot būtisko, galveno.
- nežģelēt Nicīgi apspriest, sīkumu dēļ nelabvēlīgi spriest, kritizēt.
- krustām šķērsām no dažādiem viedokļiem, daudz, pamatīgi (izdomāties, pārrunāt, pārspriest).
- kārt Nonāvēt (kādu), apmetot (tam) pakārtu cilpu ap kaklu un izsitot balstu zem kājām (parasti, izpildot tiesas piespriestu nāves sodu).
- norēķināt Nospriest.
- acta Nospriests, pārrunāts, noticis.
- nolikt Noteikt, nospriest, nolemt, ka (kas, piemēram, kārtība) tiks ieviests, ievērots.
- actum Noticis, nospriests.
- bioindikatori organismi, pēc kuru klātbūtnes, daudzuma un attīstības intensitātes var spriest par kādas vides ekoloģisko stāvokli, piemēram, piesārņojumu.
- indikatororganismi Organismi, pēc kuru klātbūtnes, daudzuma, attīstības intensitātes var spriest par kādas konkrētas vietas vides apstākļiem.
- (sa)jaukt galvu panākt, ka sāk domāt, spriest citādi.
- sagrozīt galvu Panākt, ka sāk domāt, spriest citādi.
- sajaukt galvu panākt, ka sāk domāt, spriest, parasti pilnīgi, citādi.
- sodu kumulācija par dažādiem noziegumiem piespriesto sodu apvienošana.
- protohierejs Pareizticīgā baznīcā - virspriesteris; galvenais garīdznieks pie kādas baznīcas; par īpašiem nopelniem garīdzniekam piešķirts goda tituls.
- pārtriekt pārrunāt, pārspriest.
- pārsatriekties Pārrunāt, pārspriest.
- sanāksme Pasākums, kurā piedalās (parasti vienas un tās pašas profesijas, interešu jomas, darba vietas) personas, personu grupa, lai apspriestu, kā risināt noteiktus (darba, sadzīves u. tml.) jautājumus, arī lai novērtētu iepriekšējo darbību.
- sapulce pasākums, kurā piedalās (piemēram, kolektīva, organizācijas, kādas personu grupas) locekļi, to pārstāvji, lai kolektīvi apspriestu, izlemtu dažādus jautājumus; šāds pasākums, kam ir (sabiedriskas organizācijas) vadošas institūcijas funkcijas.
- pārspriedums Paveikta darbība, rezultāts --> pārspriest.
- vienotā augšanas rinda pēc bioloģiskām un ekoloģiskām pazīmēm viendabīgu mežaudžu kopums, kam raksturīga vienāda augšanas un attīstības gaita dažādā vecumā; šādu mežaudžu apvienošana rada iespēju spriest par vienas mežaudzes taksācijas pazīmju dinamiku dažādā vecumā un iegūt šādas mežaudzes augšanas matemātiskus vai grafiskus modeļus.
- ex ungue leonem pēc nagiem (var pazīt) lauvu; pēc daļas var spriest par kopumu.
- politkatordznieks Persona, kam piespriesta katorga par likuma aizliegtu politisku darbību.
- katordznieks Persona, kam piespriesta katorga.
- bijušais likumpārkāpējs persona, kurai ir piespriests sods par likumpārkāpumu un kura vai nu vēl izcieš sodu (piemēram, atrodas probācijas uzraudzībā), vai kurai soda termiņš jau ir beidzies.
- datiesāt Piespriest (kādu daļu mantas).
- adjudicēt Piespriest (tiesas ceļā).
- otlomiķ Piespriest soda termiņu.
- iedot Piespriest sodu (uz noteiktu laiku).
- nosodīt Piespriest sodu.
- nospriest Piespriest.
- noprātot Prātojot nospriest.
- neprāts Psihisks stāvoklis, kam raksturīga nespēja saprātīgi izturēties, rīkoties, runāt, spriest.
- ņemt cauri Rūpīgi analizēt, apspriest (jautājumu); mācīties, apgūt (visu mācību vielu, tekstu u. tml.).
- prātu maizē apēdis saka par cilvēku, kas zaudējis spēju pareizi spriest un rīkoties.
- pie apaļā galda saka par sanāksmi, sarunām, kuru dalībniekiem ir vienādas tiesības apspriest kādu jautājumu.
- acis (ir) pierē saka par spēju pašam redzēt, spriest.
- acis ir pierē saka par spēju pašam redzēt, spriest.
- galva ir uz pleciem (kādam) saka, ja cilvēkam ir normāli attīstīts prāts, ja cilvēks ir spējīgs pareizi domāt, spriest.
- galva uz pleciem saka, ja cilvēks ir spējīgs pareizi domāt, spriest.
- misēklis (arī juceklis, putra) galvā saka, ja cilvēks nespēj sakarīgi domāt, pareizi spriest.
- putra (arī juceklis, misēklis) galvā saka, ja cilvēks nespēj sakarīgi domāt, pareizi spriest.
- juceklis (arī misēklis, putra) galvā saka, ja cilvēks nespēj sakarīgi domāt, pareizi spriest.
- galva strādā saka, ja cilvēks spēj sakarīgi domāt, pareizi spriest.
- mēles galā saka, ja kas ilgāku laiku tiek pārrunāts, pārspriests, ja kas bez īstas vajadzības, izliekoties, liekuļojot nemitīgi pieminēts.
- uz mēles saka, ja kas ilgāku laiku tiek pārrunāts, pārspriests, ja kas bez īstas vajadzības, izliekoties, pat liekuļojot nemitīgi pieminēts.
- lai nu paliek saka, ja ko nevēlas darīt, apspriest u. tml.
- didaskalijas Sākumā sengrieķu dramatiskie un kora uzvedumi, vēlākā nozīmē publiski saraksti ar ziņām par dramatisko uzvedumu laiku, vietu, autoriem, panākumiem, piespriestām godalgām utt.
- apaļais galds sanāksme, sarunas, kuru dalībniekiem ir vienādas tiesības apspriest kādu jautājumu.
- izciest Saņemt, pārdzīvot (sodu); būt, atrasties piespriestā soda režīmā.
- notiesāt Saskaņā ar tiesas spriedumu sodīt; piespriest (kādu) sodu (apsūdzētajam).
- prejudiciāls Savienojumā "prejudiciāls jautājums": tiesisks jautājums, bez kura iepriekšējas atrisināšanas nav iespējams tiesā izspriest attiecīgu lietu.
- apspriesties Savstarpēji apspriest (ko); apmainīties domām (par ko).
- stratigrāfs Slāņu rakstītājs, kas automātiski atzīmē urbja ieurbšanās ātruma attiecību pret urbja apgriezienu skaitu un tā ļauj spriest par caururbto slāņu blīvumu un veidu.
- saprāts Spēja izzināt sakarus starp priekšmetiem, parādībām u. tml, spriest par tiem un atbilstoši izturēties; arī prāts.
- iesprūst Spēji tikt pārtrauktam (par balsi, elpu); palikt neizteiktam (par vārdiem); iespriesties (2), iestrēgt (3).
- aizspiesties Spēji tikt pārtrauktam (parasti par elpu, balsi); aizspriesties (2).
- notiesājošs spriedums spriedums, pēc kura apsūdzētais tiek atzīts par vainīgu un tam tiek piespriests attiecīgs sods.
- lēst spriest, secināt.
- konsultatīvais pakts starptautiskais līgums, saskaņā ar kuru līguma puses uzņemas saistības apspriesties sakarā ar jautājumiem, kas tās interesē.
- sodāmība Stāvoklis, kad cilvēkam jāizcieš juridiskā veidā piespriests sods.
- bezprāts Stāvoklis, kam raksturīga nespēja saprātīgi spriest; bezprātība, neprāts.
- izdošana svarīgs starptautiskās tiesiskās palīdzības veids; procedūra starptautiskajās attiecībās, kad viena valsts, pamatojoties uz divpusēju vai daudzpusēju starpvalstu līgumu, nodod citai valstij personu, kas tajā tiek apsūdzēta par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, lai viņu sauktu pie kriminālatbildības vai lai izpildītu tiesas piespriesto sodu
- indicijas tādi apstākļi, no kuriem tiesā var spriest par kādu citu apstākli.
- neizšķirts Tāds, kas nav izšķirts, izspriests (piemēram, par jautājumu); tāds, kas ir palicis neskaidrs, neatrisināts.
- bezprātīgs Tāds, kas nespēj saprātīgi spriest; neprātīgs.
- domājošs Tāds, kas spēj patstāvīgi domāt, spriest.
- soda ietveršana tiek piemērota gadījumos, kad persona izdarījusi vairākus patstāvīgus noziedzīgus nodarījumus, tiesa noteikusi sodu atsevišķi par katru nodarījumu; galīgo sodu nosaka pēc noziedzīgo nodarījumu kopības, ietverot vieglāko sodu smagākā vai arī pilnīgi vai daļēji sakaitot piespriestos sodus.
- patiesāt Tiesājot piespriest.
- prejudiciāls jautājums tiesisks jautājums, bez kura iepriekšējas atrisināšanas nav iespējams tiesā izspriest zttiecīgu lietu.
- ekoloģiskās un ķīmiskās kvalitātes rādītāji ūdensobjekta hidroloģiskās, bioloģiskās, fizikālās un ķīmiskās īpašības, pēc kuru kvantitatīvajām vai kvalitatīvajām vērtībām var spriest par ūdeņu kvalitāti (atbilstību augstai, labai, vidējai vai sliktai kvalitātei).
- tirzāt Vērtēt, apspriest, analizēt (parasti sistemātiski, secīgi).
- asperācija Vienai personai par dažādiem noziegumiem vairāku piespriesto sodu apvienošana vienā, pie tam tādā veidā, ka atstāj tikai bargāko no tiem, paasinot to līdz augstākai likumīgai pakāpei.
- intelektuālās attīstības traucējumi viens no trim nervu sistēmas attīstības traucējumu veidiem (autiska spektra traucējumi, uzmanības deficīta un hiperaktivitātes sindroms); pastāvīgs stāvoklis, kam raksturīgas pazeminātas intelektuālās spējas (pazemināta spēja kognitīvi funkcionēt, spriest, plānot, veidot loģiskas asociācijas, ikdienā izmantot iemācīto vai pieredzēto).
- hospitēšana Viesošanās mācību stundās, ar nolūku mācīties no skolotāja stundu pasniegšanu, vai spriest par tā spējām, arī piedalīšanās skolotāju sapulcēs novērotāja lomā.
- lemt Vispusīgi apsverot, pārdomājot, apspriest vairākas iespējas; pieņemt, izvēlēties kādu no tām.
- šīberis aizkrīt (ciet) zūd spēja saprātīgi spriest.
- širmis aizkritis zudusi spēja saprātīgi spriest
- šīberis ciet Zudusi spēja saprātīgi spriest.
spriest citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV