Paplašinātā meklēšana
Meklējam sen.
Atrasts vārdos (196):
- Ahsen:1
- Asena:1
- asens:1
- Esene:1
- eseni:1
- absens:1
- Aisena:1
- aizsen:1
- Ansenī:1
- apsene:1
- āpsene:1
- Ardsen:1
- asenes:1
- asenis:1
- Asensa:1
- ausene:1
- basene:1
- Bassen:1
- Birsen:1
- bosene:1
- Cosene:1
- Darsen:1
- desene:1
- Disena:1
- disene:1
- dusens:1
- esence:1
- Fehsen:1
- Absenau:1
- absence:1
- aizsens:1
- Apuseni:1
- Arasena:1
- asenīši:1
- ausenes:1
- ausenēt:1
- avesene:1
- avēsene:1
- baisene:1
- balsene:1
- balsens:1
- basenes:1
- basenži:1
- Bijsena:1
- Bliseni:1
- bresene:1
- būsenis:1
- cirsens:1
- dzēsene:1
- džusene:1
- eisenia:1
- Esenhof:1
- fasenda:1
- Aksenova:1
- Alhusena:1
- alksenes:1
- Appussen:1
- apsenājs:1
- arsenāls:1
- arsenāti:1
- arsenīdi:1
- arsenīti:1
- asenītes:1
- asenītis:1
- asenizēt:1
- asenpuķe:1
- Asenraja:1
- asentiņi:1
- asentiņš:1
- Atradsen:1
- ausenica:1
- ausenīte:1
- avasenes:1
- aviesene:1
- aviēsene:1
- basendži:1
- Bigsendi:2
- Bigsendi:1
- biksenes:1
- blisenes:1
- Blisenis:1
- blusenes:1
- brusenēt:1
- chosenia:1
- Dalfsena:1
- disenīte:1
- dvēsenis:1
- dzēsenis:1
- džesenes:1
- džinsene:1
- Elsentro:1
- Ensenada:1
- Esentuki:1
- Essenhof:1
- apvērsene:1
- asensdesa:1
- Asensjona:1
- asenskūka:1
- asenszāle:1
- asentiņas:1
- Asentofta:1
- asenzabas:1
- atkusenis:1
- aveksenes:1
- avesenāji:1
- avieksene:1
- Avlasenki:1
- Bachausen:1
- Backhusen:1
- balsenīca:1
- balsenīce:1
- Barbasena:1
- basenieki:1
- Bēsenpola:1
- Bisenieki:1
- bisenieks:1
- blusenāji:1
- Borisenki:1
- Bosentele:1
- Buseniški:1
- consensus:1
- Daškesena:1
- desenieks:1
- disenteri:1
- Disentisa:1
- dreissena:1
- džinsenes:1
- Elisenhof:1
- esenciāls:1
- Esenmuiža:1
- Fesenaima:1
- absentisms:1
- Amt-Talsen:1
- Asendelfta:1
- asenssērga:1
- asensvārdi:1
- atsenēties:1
- auglapsene:1
- aviesenājs:1
- Bafvasende:1
- bālasenība:1
- bālasenīgs:1
- Bawsenburg:1
- bišlapsene:1
- Ciesengure:1
- cirsenhīze:1
- cirsenieki:1
- Cirsenieki:1
- disentieši:1
- drosenieks:1
- Dselsenhof:1
- dvasenieks:1
- dwasseniks:1
- eiseniella:1
- eosentomon:1
- Essenmuiža:1
- aiviesenāji:1
- aksenovieši:1
- asenizācija:1
- asenizators:1
- Asenovgrada:1
- blusenēties:1
- Bowsenborch:1
- brēksenieši:1
- Dīsenhofene:1
- disenterija:1
- Eisenhammer:1
- ekstrasenss:1
- arsenopirīts:1
- Avresenpjēra:1
- Bādšusenrīde:1
- Beisentluisa:1
- Būrsenmorisa:1
- busenišķieši:1
- cikāžlapsene:1
- dreissenidae:1
- durkļlapsene:1
- Bigsendikrīka:1
- dzēlējlapsene:1
- eksencefālija:1
- ekstrasensors:1
- Ērisentpētera:1
- Altoriosengera:1
- Apanasenkovska:1
- ciesengurnieki:1
- dzimtmisenieki:1
- Amundsena-Skota:1
- Dičesentmartona:1
- Dilsene-Stokeme:1
- arsensudrabmānis:1
- Berisentedmundsa:1
- ekstrasensorisks:1
- antisensibilizīns:1
- desensibilizācija:1
- Beisentdžordžsauta:1
- Amundsenskota-Sautpola:1
Atrasts vārdu savienojumos (200):
- (šaurs) kā biksenes
- Abavas senleja
- ābolu zāģlapsene
- Acacia senegal
- Aišēnu senkapi
- Aišpuru senkapi
- aizāru senkapi
- aizbetņu apmetne un senkapi
- Aizelkšņu senkapi
- Aizkalnes senkapi
- Aizkārkles senkapi
- Aizpurvju senkapi
- Aizpurvu senkapi
- Aizstirnes senkapi
- Akmeņrūču senkapi
- Aksenovas ezers
- Aleksandrovas senkapi
- Alises rasene
- Alksnīšu senkapi
- Allium senescens
- Aļļu senkapi
- Ambrozu senkapi
- Amundsena jūra
- Amundsena krasts
- Amundsena līcis
- Amundsena lielieplaka
- Ances senkapi
- Ančkinu senkapi I
- Ančkinu senkapi II
- Ankeršmitu senkapi
- Antūžu apmetne un senkapi
- apaļā rasene
- apaļlapu rasene
- Aronmūrnieku senkapi
- Asaru senkapi
- Asensjona de Gvarajosa
- Atapuerkas senvieta
- Atkalnu senkapi
- Atvašu senkapi
- Audaru senkapi
- Augstie Jesenīki
- Auru senkapi
- Avenu senkapi
- Babru senkapi
- Baltijas ledus ezera senkrasts
- Barankroga senkapi
- Bašķu senkapi
- Bataru senkapi
- Batņu senkapi
- Bebru senkapi un zīmogakmens
- Beitu senkapi
- Belogrudovas Egļu senkapi
- Beltēnu senkapi
- bērnu progresējošā sensoriskā neiropātija
- Bērzkalnu senkapi
- bērzu lielā vālīšlapsene
- Bigsenda ezers
- Boisena ūdenskrātuve
- bon sens
- bono sensu
- Braslas senleja
- bumbieru tīkllapsene
- Bumilleriopsis peterseniana
- Calocybe chrysenteron
- Cephalocereus senilis
- Chosenia arbutifolia
- cik sen
- CMOS fotosensors
- common sense
- communi consensu
- con sentimento
- consensus omnium
- daudzgadīgā mēnesene
- Dienvidsendviču dziļvaga
- Dienvidsendviču salas
- divgadīgā mēnesene
- divgadīgā sausene
- Dobeles pilskalns ar priekšpili un senpilsētu
- Dreissena polymorpha
- Drepanocladus sendtneri
- Durbes-Vārtājas senleja
- Eisenia foetida
- Eisenia rosea
- Eiseniella tetraedra
- ekstrasensoriskā uztvere
- Eleutherococcus senticosus
- Ephippiorhynchus senegalensis
- Ērika Ēriksena šaurums
- ērkšķogulāju gaiškāju zāģlapsene
- esenciālā anēmija
- esenciālā hipertensija
- esenciālais metabolīts
- esenciālais neirotiskais dermatīts
- etiķa esence
- ēzeļu ausene
- Fāsena kaķumētra
- Fridrihsena čuža
- gaišā plūmju zāģlapsene
- garā rasene
- garīgi sensitīvs sociālais darbs
- garkātu ģipsene
- garlapu rasene
- Gārsenes dzirnavezers
- Gārsenes muiža
- Gārsenes pagasts
- Gaujas senleja
- gleznā ģipsene
- gludā kausenīte
- Hesenes zeme
- hoc sensu
- ieapaļā rasene
- iet pie senčiem
- in absentia
- jāņogulāju zāģlapsene
- Jesena apgāds
- kā lapsene
- kausveida purpurlāsene
- Khya senegalensis
- ķiršu zāģlapsene
- klājeniskā apvērsene
- Kloster Hasenpoth
- konjuģēt noriseni
- konsensuālā laulība
- konsensuālā savienība
- konsensuāls līgums
- Kresenta rifs
- krokainā purpurlāsene
- kursenieku valoda
- labības stiebrlapsene
- Lactarius repraesentaneus
- Laganosticta senegala
- Lanius senator
- Lapsenku ezers
- Larsena šelfa ledājs
- Laschen und Paddern-Hasenpoht
- Lasena smaile
- Lasenbekas pilskalns
- Lasenbergas pilskalns
- Lejasdaugavas senleja
- Lelī Kuseni
- Lendsenda rags
- Leuconostoc mesenteroides
- lielā trīsene
- Lielais Gusena ezers
- Limbažu-Nabes senleja
- Lisenas ezers
- Lisenes ezers
- ložņu ģipsene
- Maisenu ezers
- Mammillaria senilis
- mazā egļu tīkllapsene
- mazā trīsene
- Mazais Gusena ezers
- melnā spožkausene
- Mozī Kuseni
- Mycosphaerella sentina
- Nansena lielieplaka
- Nectarinia senegalensis
- Nepeta faassenii
- nihil est in intellectu, quod non prius fuerit in sensu
- Ochsenheimeria taurella
- omnium consensu
- Onoclea sensibilis
- ozolu ābolveida panglapsene
- ozolu melnkausene
- ozolu sarkansvītru panglapsene
- Palenkes senpilsēta
- Panax giseng
- parastā ausenīte
- parastā lapsene
- parastā priežu zāģlapsene
- parastā trīsene
- Pentaphylloides x friedrichsenii
- Pilsenes ezers
- Piptocephalis freseniana
- plūmju tīkllapsene
- Pokaiņu senvieta
- priežu stādu tīkllapsene
- priežu tīkllapsene
- Prūsenieku ciems
- pulicaria dysenterica
- purvu sisenis
- quot homines, tot sententiae
- Rēzeknes senleja
- Rīsera-Larsena jūra
- rožu panglapsene
- Rubus nessensis
- rudā lapsene
- rūsganā priežu zāģlapsene
- sabiedriskās lapsenes
- Sabiles pilskalns un senpilsēta
- Sanvisente del Respeča
- Sanvisente dels Ortsa
- Sanvisenti rags
- sarkanspārnu sisenis
- Schloss Hasenpoth
- Schloss Hochrosen
- sen senis
- senā jūras (krievu) jūdze
- senais akmens laikmets
Atrasts skaidrojumos (200):
- sine ira et studio _burtiski_ "bez dusmām un objektīvi" (seno romiešu vēsturnieka Tacita vārdi); bez aizspriedumiem.
- nulla dies sine linea _burtiski_ "nevienu dienu bez svītriņas", t. i. nevienu dienu beznodarbes (Plīnija Vecākā vārdi par sengrieķu gleznotāju Apellu); attiecībā uz rakstniekiem - nevienu dienu bez (uzrakstītas) rindiņas.
- veni, vidi, vici "atnācu, ieraudzīju, uzvarēju" (Jūlija Cēzara vārdi ziņojumā senātam par uzvaru pār Pontas valdnieku Farnaku).
- ceterum censeo Carthaginem esse delendam "Bez tam es domāju, ka Kartāga ir jāiznīcina" (Romas senators Katons Vecākais visas savas runas beidza ar šiem vārdiem, aicinādams uz karu ar Kartāgu).
- homo homini lupus est "cilvēks cilvēkam vilks" (no seno romiešu dramaturga Plauta komēdijas).
- ave, Caesar, morituri te salutant "Esi sveicināts, Cēzar, nāvei nolemtie tevi sveicina" (senās Romas gladiatoru sveiciens imperatoram pirms cīņas).
- homo sum, humani nihil a me alienum puto "Esmu cilvēks un nekas cilvēcisks man nav svešs" no seno romiešu dramaturga Terencija komēdijas).
- Lugs "Mirdzošais", dievišķas izcelsmes īru varonis un karotājs, iespējams, identificējams ar velsiešu karotāju Lleu un seno ķeltu dievību Lugusu.
- gaudeamus "priecāsimies"; senas studentu dziesmas nosaukums un pirmais vārds latīņu valodā.
- divide et impera "skaldi un valdi" (seno romiešu un citu iekarotāju politikas princips).
- omnia mea mecum porto "visu savu mantu nēsāju līdzi" (sengrieķu filozofa Bianta izteiciens) - cilvēka īstā bagātība ir viņa iekšējais saturs.
- Dūsburgas Pētera hronika 13.-14. gadsimta vēstures avots ("Petrus Dusburg Chronica terre Prussia"), sarakstīta latīņu valodā ap 1326. g., tās autors bijis Vācu ordeņa priesteris, aptver laikposmu no 1190. g. līdz 1326. g., ir nozīmīgs senprūšu vēstures avots, kas stāsta par viņu sabiedrisko iekārtu un dzīvesveidu, sniedz ziņas par baltu tautu brīvības cīņām 13. gs. par ordeņa karagājieniem uz Lietuvu un kaujām Livonijā (pie Ādažiem, Rēzeknes, Durbes u. c.); Pētera Dūsburga Prūsijas zemes hronika.
- psalms 150 senebreju reliģiskie dziedājumi, himnas, kas ietvertas Bībeles kanoniskajās grāmatās.
- Brimstonhila cietoksnis 17./18. gadsimtā britu celts cietoksnis sentkitsā un Nevisā, dēvēts par "Rietumindijas Gibraltāru", 1999. gadā iekļauts UNESCO pasaules mantojuma sarakstā; viens no vislabāk saglabātajiem vēsturiskajiem nocietinājumiem Amerikā, pirmie nocietinājumi celti 1689. gadā
- neohumānisms 18. gs. dzīves uzskats, kurā kristietība audzināšanā un izglītībā mēģināta apvienot ar sengrieķu dzīves ideālu.
- Altonava 19. gs. rīdzinieku izklaides vieta ar skaistu dārzu Pārdaugavā pie Māras ezera, kur no seniem laikiem svinēja Jāņus.
- Orleānvila 1980. g. 10. oktobra zemestrīcē nopostītās Alžīrijas pilsētas Asnamas senāks nosaukums.
- Simjūdu diena 28. oktobris, kad senlatvieši veļus mieloja
- Simjūddiena 28. oktobris, kad senlatvieši veļus mieloja.
- pritaneja 33 vai 36 dienu laiks, kurā seno grieķu padomes locekļi pritani izpildīja savus amata pienākumus.
- Vīnakalns Abavas senlejas labā pamatkrasta nogāze Sabilē, kur no 16. gs. audzē vīnogas brīvā dabā, augstums - 33 m
- Abavas Velnakmens Abavas Velnakmens - aizsargājams dabas un arheoloģiskais piemineklis, sena kuršu kulta vieta, atrodas netālu no Abavas Velnalas, Kandavas pagastā, tā virszemes daļai aptuvena nošķelta elipsoīda forma, augstums - 2,1 m, apkārtmērs - 15 m
- Abavas Velnala Abavas Velnala - aizsargājams ģeoloģiskais objekts, atrodas Abavas senlejas kreisā pamatkrasta nogāzes sāngravā, Kandavas pagastā, izveidojusies smilšakmeņos zem dolomīta slāņa, 6,5 m gara un 2,4 m plata ala ar šauru un zemu ieeju
- ogu ābele ābeļu suga ("Malus baccata", pēc senākas klasifikācijas "Pirus baccata")
- tīrumu āboliņš āboliņa suga ("Trifolium campestre", pēc senākas klasifikācijas arī "Trifolium procumbens")
- Hoplocampa testudinea ābolu zāģlapsene
- aldarieši Ādažu novada apdzīvotās vietas "Alderi" (senāk - "Aldermuiža", arī "Aldari") iedzīvotāji
- alderieši Ādažu novada apdzīvotās vietas "Alderi" (senāk - "Aldermuiža", arī "Aldari") iedzīvotāji
- abadzehi Adigejiešu etnogrāfiska grupa, senatnē viena no lielākajām adigu ciltīm
- prefektūra Administratīvā iedalījuma vienība (senajā Romā)
- nome Administratīvi teritoriāla vienība (apgabals) senajā Ēģiptē
- maakonds Administratīvi teritoriāla vienība senajā Igaunijā, 13. gs. Igaunija iedalījās 8 šādās vienībās: Harju, Jerva, Lēnemā, Revala, Sakala, Sāmsala, Ugandi (no tā cēlies Igaunijas latviskais nosaukums), Viru
- diecēze Administratīvi teritoriāla vienība senajā Romā
- triba Administratīvi teritoriāls apgabals (senajā Romā)
- naukrārija Administratīvs senās Atikas iedalījums nodokļu ievākšanai, katrā no 4 filām tādas bija 12
- deaferentācija Aferento, sensorisko nervšķiedru funkciju pārtraukums, kā operācijas vai saslimšanas sekas
- prātula Aforisms, sentence
- Kalunga Āfrikas bantu valodās runājošo tautu (ovambu, lubu, kongu, mbundu, čokvu u. c.) mitoloģijā plaši izplatīts personāžs - pirmsencis un pērkona dievība; Karunga
- Almadi rags Āfrikas galējais rietumu punkts, Zaļā raga pussalā, Atlantijas okeāna krastā, senegālā
- beneficijs Agrajos viduslaikos Rietumeiropā zeme (vai cits ienākuma avots), ko feodālis senjors piešķīra vasalim mūža lietošanā par militāru vai administratīvu dienestu
- pārsvēte agrāk tā sauca mazāk svarīgas svētku dienas; sena katoļu svētku diena
- agrāki Agrāk, senāk, iepriekš
- ci-devant agrāk, senāk; agrākais, senākais, iepriekšējais
- agrākgadus Agrāk, senāk; agrākos gados
- sendienas Agrākie, pagājušie laiki; tāla pagātne; senatne
- pirmssokratieši Agrie sengrieķu filozofi 6. un 5. gs. p. m. ē., kā arī daži to sekotāji (galv. pārstāvji: Taless, Anaksimandrs, Anaksimens, Heraklits, Ksenofans, Pitagors, Parmenīds, Empedokls, Anaksagors, Leikips un Dēmokrits), kas risināja gk. natūrfilozofiskus jautājumus
- Krimuldas kapulauki agro metālu un dzelzs laikmeta uzkalniņu kapulauki Siguldas novada Krimuldas pagastā; baltu kapulauki (1. gt. p. m. ē.) atrodas Gaujas senlejas krastā; atsegti skeletkapi un ugunskapi; lībiešu kapulauki (11.-12. gs.) izvietoti lielās grupās; atrasti darbarīki, ieroči, rotas
- ahajieši Ahaji - sengrieķu cilts
- Ormuzds Ahuramazda, senajiem irāņiem saules un visa laba dievība
- aistieši Aisti; tauta Baltijas jūras piekrastē, domājams senprūši
- Geriņi Aiviekstes pagasta apdzīvotās vietas "Krievciems" daļa, kas senāk bija atsevišķs ciems
- Spridzēni Aiviekstes pagasta apdzīvotās vietas "Krievciems" daļa, kas senāk bija atsevišķs ciems
- šveibēt Aizdedzināt pulveri senā pašdarinātā pistolē
- nabašnieks Aizgājējs (2) - cilvēks, kas tikko vai nesen ir nomiris
- slāvisms aizguvums (krievu valodā) no senslāvu vai baznīcslāvu valodas
- hellēnisms aizguvums no sengrieķu valodas
- Daugavas dabas parks aizņem Daugavas ieleju Aizkraukles novada Aizkraukles, Skrīveru un Sērenes pagastā, platība - 674 ha, dibināts 1977. g., lai aizsargātu Daugavas senlejas raksturīgāko posmu, kas vēl palicis nepārveidots būvējot Pļaviņu HES
- Šloss-Gazenpotskaja Aizputes pilspagasta vāciskā nosaukuma "Schloss-Hasenpoth" krieviskojums
- lundzinieks Aiztaisāms un atverams caurums pirts vai senās dūmistabas griestos dūmu novadīšanai
- agro metālu laikmets aizvēstures periods, kas aptver bronzas laikmetu (1500.-500. g. p. m. ē.) un senāko dzelzs laikmetu (500. g. p. m. ē. - 1. gs.)
- Senegālas akācija akāciju suga ("Acacia senegal")
- akadi Akadieši - semītu cilšu grupa senajā Mezopotāmijā; Akadas valsts un pilsētas iedzīvotāji
- akets Aketa laiks - ikgadējā plūdu perioda apzīmējums senajā Ēģiptē ("akhet hierglyph and seasson")
- Lielais akmens akmens Gaujas senlejas labajā krastā, Krimuldas pagastā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1974. g.), no tā apakšas izplūst spēcīgs avots, augstums avota pusē — 2,5 m, kalna pusē — 1,1 m, garums — 5,3 m, platums — 3,7 m, virszemes tilpums — 25 kubikmetri; Runtiņa avotakmens; Runtiņupītes akmens
- Dzirnavsalas apmetne akmens laikmeta dzīvesvieta Balvu novada Rugāju pagastā, Pededzes kreisajā krastā, \~1,5 km uz dienvidaustrumkiem no Mieriņu ciema, kur mainoties Pededzes gultnei, izveidojies plašs sēklis - Dzirnavsaliņa, senlietas atrastas līdz 250 m garā joslā, kas datējamas ar neolītu, taču iegūtas arī bronzas un dzelzs laikmeta senlietas
- rūnu akmens akmens, kurā iekalts uzraksts kādā no seno ģermāņu tautu valodām; rūnakmens
- rūnakmens Akmens, kurā ir iekalts uzraksts kādā no seno ģermāņu valodām; rūnu akmens
- astilbveide Akmeņlauzīšu dzimtas ģints ("Astilboides", senāk "Rodgersia"), daudzgadīgs dekoratīvs lakstaugs ar garu stublāju, lielām starainām vai plūksnainām lapām, sīkiem baltiem vai dzelteniem ziediem lielās skarās
- krāsnaita Akmeņu kaudze, kas pa daļai ar zemēm apaugusi; senu ēku pamati
- krāsnaite Akmeņu kaudze, kas pa daļai ar zemēm apaugusi; senu ēku pamati
- krāsnata Akmeņu kaudze, kas pa daļai ar zemēm apaugusi; senu ēku pamati
- krāsnate Akmeņu kaudze, kas pa daļai ar zemēm apaugusi; senu ēku pamati
- krāsnats Akmeņu kaudze, kas pa daļai ar zemēm apaugusi; senu ēku pamati
- aknīšāni Aknīstes (senāk Aknīša) pagasta iedzīvotāji
- Aksjonova Aksenova - apdzīvota vieta Šķeltovas pagastā
- Aņisimovas ezers Aksenovas ezars Šķeltovas pagastā
- Saviča ezers Aksenovas ezers Šķeltovas pagastā
- Aņisimova ezers Aksenovas ezers Šķeltovas pagastā
- Aksjonovas ezers Aksenovas ezers Šķeltovas pagastā
- difterija Akūta infekcijas slimība, kurai raksturīga organisma vispārēja intoksikācija, iekaisums, pelēcīgi aplikumi un plēves, parasti uz rīkles vai balsenes gļotādas
- Mamuta ala ala Austrijas vidienē ("Mammuthoehle"), Dahšteina kaļķakmens masīvā >1400 m vjl., eju garums - 25,9 km, dziļums - 280 m, sena Traunas pazemes gultne
- Lielā Ellīte ala Cēsu novada Liepas pagastā, ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, arheoloģiskais piemineklis, sena kulta vieta, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., platība — 10,12 ha, garums — 23 m, līdz 11 garumam 4-5 m plata un 3,5 m gara, tālāl 1 m plata šķērsplaisa; Velna ceplis; Velna krāsns; Vella ala; Liepmuižas ala; Liepas ala
- Kromaņona Ala Francijā (franču "Cro-Magnon"), kur 1868. g. atrastas seno cilvēku fosilijas
- Zīļu ala ala Gaujas labajā senkrastā starp Rāmniekiem un Strīķupes ieteku, Raiskuma pagastā, izveidojusies neliela Gaujas svītas smilšakmens atseguma pakājē, garums - 22 m (visu eju kopgarums - 36 m), platība - 83 kvadrātmetri, griestu augstums pie ieejas - 1,2 m, telpas vidū - 1,5 m, 2 lielākas telpas ar atzarojumiem
- Gūtmaņa ala ala Gaujas senlejas labajā krastā starp Igauņu gravu un Vikmestes upīti, Siguldā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1974. g.) un arheoloģiskais piemineklis (kopš 1967. g.) - sena kulta vieta, alas tilpums - 500 kubikmetri (lielākā ala Latvijā), grīdas laukums - 170 m^2^, garums - 18,8 m, pie ieejas augstums - 10 m, platums - 10,6 m
- Mazā Velnala ala Piķenes kraujā Gaujas senkrastā, garums — 10,2 m, platums — līdz 2,5 m
- Blusu ala ala Siguldā, Gaujas senlejas labā pamatkrasta pakājē, 1 km augšpus Turaidas pils, Gaujas nacionālā parka teritorijā, sarežģīts eju un strupceļu tīkls, kopgarums - 55 m, tilpums - \~70 kubikmetri, lielākais augstums - 4 m, atklāta un atrakta no smilšu aizbiruma 1991. g.
- Svētmeitu kambaris ala smilšakmens atsegumā, eventuāla kulta vieta Dundagas pagastā, uz ziemeļiem no Kaļķu ciema, bijušas vairākas ejas un telpas, kas aizgruvušas, pie ieejas liels akmens, kas senāk atradies alā un izmantots par galdu, 1993. g. atraktas alas 48,5 m kopgarumā, bet tās daļēji atkal aizbrukušas
- Vanderala Ala Vanderiezī, Raunas kreisajā krastā, Priekuļu pagastā, kas izveidojusie senas plaisas vietā, garums - 10 m, platums - 1,3 m, augstums - 2,7 m, griestos vairāki caurumi, t. s. skursteņi, ziemo sikspārņi
- Lībiešu upuralas alas Svētupes labajā krastā, Salacgrīvas pagastā, sena lībiešu kulta vieta, aizsargājams ģeoloģiskais objekts kopš 1977. g., lielākā ala 46 m gara, pie ieejas 2-3 m plata, dziļumā šaura un zema, otra 19,5 m gara un līdz 2 m augsta
- Hērons Aleksandrijas Hērons (1. gs.) - sengrieķu zinātnieks, darbi saistīti ar lietišķo mehāniku, izveidojis eolipilu - pirmo tvaika mašīnas prototipu, mūsdienu reaktīvās turbīnas priekšteci, formulējis gaismas atstarošanās principus, kas līdzīgi Fermā proncipiem optikā
- metalerģija Alerģiska reakcija uz nespecifisku alergēnu pēc sensibilizācijas ar specifisku alergēnu
- Kvinkes tūska alerģiska reakcija, kas izpaužas ar tūsku plakstiņos, lūpās, mēlē, balsenē, dzimumorgānos
- skeptofilakse Alerģiska slimnieka desensibilizācija ar mazu alergēna devu, piem., pirms antiseruma ievadīšanas
- kandidīds Alerģiski ādas izsitumi personām, kas sensibilizētas pret kandidu
- Āle Āles akmeņi - zvejnieku ciemats Zviedrijā, uz dienvidaustrumiem no Īstades, 67 m garas senas kapenes laivas veidā no dzelzs laikmeta
- Drosera aliciae Alises rasene
- jakobīns Alkaloīds, iegūts no Jēkaba krustainēm ("senecio jacobaea")
- raeti Alpu vidusdaļas iedzīvotāji senatnē, kuru piederība kādai tautu grupai nav nosakāma, vēlāk tie sajaucās ar ķeltiem un pēc pakļaušanās Romai romanizējās; reti; rētu romāņi
- Alschwangensche Alsungas (senāk Alšvangas) pagasta bijušais nosaukums vāciski
- ājurvēdiskā medicīna alternatīvās medicīnas metode, senās Indijas medicīnas zināšanu apkopojums
- Skolasupīte Alūksnes labā krasta pieteka Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā, garums - 6 km; Matisenes (Bejas) centra grāvis
- alsviķieši Alūksnes novada (līdz 2009. g. - rajona) Alsviķu pagasta apdzīvotās vietas "Alsviķi" (senāk - "Alsviķis") iedzīvotāji
- Beja Alūksnes novada Jaunalūksnes pagasta apdzīvotās vietas "Matisene" kļūdains nosaukums
- jasenicieši Alūksnes novada Padedzes pagasta apdzīvotās vietas "Jasenica" iedzīvotāji
- Nunusaku alunu un vemalu (Austrumindonēzija) mitoloģijā - pasaules koks, svētais koks, kas stāv kalna galā pie trīs upju iztekas Seramas salas rietumu pusē, no tā radušies visi aluni un vemali, tajā mīt pirmsenču dvēseles
- ām Āma, sena šķidruma mērvienība, āms 3
- bērzļaudieši Amatas novada Zaubes pagasta apdzīvotās vietas "Bērzs" (senāk – "Bērzmuiža") iedzīvotāji
- ergastērijs Amatniecības darbnīca senajā Grieķijā, Romas austrumu provincēs, vēlāk - Bizantijā; izmantoja vergu darbu
- tribūns Amatpersona senajā Romā
- eklēsiarchs Amatpersona senos klosteros, kas pārzināja baznīcas ēkas apsardzību un tīrību kā arī dievkalpojuma kārtību klosterī pēc baznīcas statūtu noteikumiem
- uzture Amatpersonu uzturēšana uz vietējo iedzīvotāju rēķina senkrievijā un Maskavas valstī līdz 16. gs.
- indiāņu valodas Amerikas aborigēnu valodas (izņemot eskimosu un aleutu val.); iedala daudzās saimēs un savrupās grupās; lielākajai daļai rakstības nav; sens hieroglifu raksts bijis maiju, kečvu un dažās citās valodās
- Amundsena-Skota Amundsenskota-Sautpola - ASV zinātniskā stacija Dienvidpolā
- pasīvā anafilakse anafilakse, kas rodas, ievadot normālam dzīvniekam sensibilizētā dzīvnieka serumu
- laringostenoze Anatomisks balsenes sašaurinājums atšķirībā no funkcionālā
- Sjerranevada Andalūzijas kalnu augstākā daļa Spānijas dienvidos ("Sierra Nevada"), garums - \~80 km, platums - līdz 40 km, augstums - līdz 3479 m (Mulasens), virsotnēs nelieli sniegāji, Mulasenā - šļūdonis
- Verhņaja Tunguska Angāras lejteces (Krievijas Krasnojarskas novadā) senāks nosaukums
- claret Anglijā senāk mākslīga aromātiska vīna nosaukums; vēlāk sarkanā Bordo vīna nosaukums
- albions Anglijas (Britānijas) senais nosaukums
- dogerels Angļu dzejā radies termins, kas apzīmē dažāda garuma negribēti vai apzināti komiski "sarīmētas" sentimentālas vārsmas
- angolārs Angolas naudas vienība 1961.-94. g., vienāda ar 100 sentavo
- Bona Annābas pilsētas Alžīrijā senāks nosaukums
- Amundsena krasts Antarktīdas piekraste pie Karalienes Modas kalniem (_Amundsen Coast_), kas robežojas ar Rosa šelfa ledāju
- Boumena krasts Antarktīdas pussalas austrumu krasts pie Vedela jūras Larsena šelfa ledāja
- Antajs Antejs, gigants sengrieķu mitoloģijā
- pelasgi Antīkajos nostāstos minētie senās Grieķijas pirmiedzīvotāji, kurus ap 2000. g. p. m. ē. pakļāvušas grieķu ciltis un vēlāk asimilējušas
- teseras Antīkas monētveidīgas, parasti no svina, bronzas, kaula vai terakotas darinātas plāksnītes, kas sastopamas jau senajā Grieķijā, bet sevišķi izplatījās Romas ķeizarvalstī
- senumnieks Antikvārs, senlietu pārzinātājs
- antisensibilizīns Antiviela sensibilizētā dzīvniekā, kura, savienojoties ar antigēnu (sensibilizīnu), izraisa anafilaktisko šoku
- imūnopsonīns Antiviela, kas sensibilizē noteiktu antigēnu fagocitozei
- antrahinons Antracēna oksidācijas produkts; tā derivāti atrodami rabarberā, alojā, sennā, krūkļa mizā, pabērza augļos un nosaka to laksatīvo darbību
- antropognozija Antropoloģijas senāks nosaukums
- Hobokena Antverpenes pilsētas dienvidrietumu daļa Beļģijā, kas senāk bija atsevišķa pilsēta, 34400 iedzīvotāju (2006. g.)
- Merksema Antverpenes pilsētas rajons, tās ziemeļu daļā, kas senāk bija atsevišķa pilsēta, osta Šeldas-Māsas kanālu sistēmā, \~42000 iedzīvotāju
- aēds Aoids - sengrieķu dziesminieks pirmsklasiskajā laikmetā; varoņdziesmu sacerētājs
- totēma stabs ap 15-20 m augsts koka stabs ar kokgrebumiem, kas attēlo kādas dzimtas senčus un totēmu; bija izplatīti gk. Ziemeļamerikas piekrastes indiāņu vidū
- Ditonas stāvs apakšdevona apakšējā daļa, kontinentālo un lagūnas nogulumu (seno sarkano smilšakmeņu formācijas) slāņkopa, nozīmīgākās vadfosilijas ir zivju un bezžokleņu atliekas
- herma apakšgalā sašaurināts četršķautņu stabs, uz kura novietots (sākotnēji sengrieķu dieva Hermesa) galvas vai krūšutēla skulpturāls attēls
- hiposkēnijs Apakšskatuve, seno grieķu teātros nodalījums starp orķestri un skatuves priekšsienu, kas atbilst moderno teātru orķestra padziļinājumam
- tulliāns Apakšzemes cietums senajā Romā
- katakombas Apakšzemes kapenes ar labirintiem un sānu ejām (piemēram, senajā Romā, Neapolē)
- monopters Apaļa celtne, kas apjozta ar kolonnu rindu, ēku tips, kas bija izplatīts sengrieķu un romiešu sakrālajā arhitektūrā
- apaļā rasene apaļlapu rasene
- Drosera rotundifolia apaļlapu rasene
- raskrētiņa apaļlapu rasene ("Drosera rotundifolia")
- raskrēte Apaļlapu rasene ("Drosera rotundifolia")
- raskrētīte Apaļlapu rasene ("Drosera rotundifolia")
- raskrīte Apaļlapu rasene ("Drosera rotundifolia")
- ieapaļā rasene apaļlapu un garlapu rasenes hibrīds ("Drosera x obovata"), kas tiek uzskatīts par atsevišķu sugu
- akmensšķirsts Apbedījuma vieta dažos senos kapulaukos, no akmeņiem izveidots šķirsts, izplatīts apbedījumu veids Latvijā vēlajā bronzas laikmetā un senākajā dzelzs laikmetā (1. gt. p. m. ē.)
- Kraujas apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Gārsenes pagastā
- Sirmele apdzīvota vieta (bijušais muižas centrs) Vītiņu pagastā, kas pēc senāka administratīvi teritoriālā iedalījuma bija Lielauces pagastā
- Bezļesje apdzīvota vieta (divas viensētas, senāk - skrajciems) Ludzas novada Rundēnu pagastā
- Plepji apdzīvota vieta (izzudusi) Dobelas novada Bērzes pagastā, senāk - Plepju muiža; Plēpji
- Plēpji apdzīvota vieta (izzudusi) Dobeles novada Bērzes pagastā, senāk - Plepju muiža; Plepji
- Alsviķi apdzīvota vieta (lielciems) Alūksnes novada austrumu daļā 9 km no Alūksnes, izveidojusies bijušās muižas "Alswig" teritorijā, pagasta centrs; ietilpa seno latgaļu zemē Atzelē, pirmoreiz vēstures dokumentos minēta 15. gs.
- Eglaine apdzīvota vieta (lielciems) Augšdaugavas novadā (2009.-2021. g. Ilūkstes novadā, 1950.-2009. g. - Daugavpils rajonā) 27 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās Lašmuižas ("Lassen") teritorijā, pagasta centrs
- Līvbērze apdzīvota vieta (lielciems) Jelgavas novadā 15 km no Jelgavas, izveidojusies bijušās muižas "Lieven-Bersen" teritorijā, pagasta centrs
- Pociems apdzīvota vieta (lielciems) Limbažu novadā 13 km no Limbažiem, izveidojusies bijušās muižas "Posendorf" teritorijā, Katvaru pagasta administratīvas centrs
- Mētriena apdzīvota vieta (lielciems) Madonas novadā 24 km no Madonas, izveidojusies bijušās Odzienas muižas "Odsen" teritorijā, pagasta centrs
- Kusa apdzīvota vieta (lielciems) Madonas novada Aronas pagastā 7 km no Madonas, izveidojusies bijušās muižas "Kussen" teritorijā
- Madliena apdzīvota vieta (lielciems) Ogres novadā 40 km no Ogres, izveidojusies bijušās Lielās muižas "Essenhof" teritorijā, pagasta centrs
- Lauciene apdzīvota vieta (lielciems) Talsu novadā 10 km no Talsiem, izveidojusies bijušās Nurmuižas "Nurmhusen" teritorijā, pagasta centrs, līdz 1939. g. saucās Nurmuiža, arī Nūrmuiža
- Laidze apdzīvota vieta (lielciems) Talsu novadā 7 km no Talsiem, izveidojusies bijušās muižas "Laidsen" teritorijā, pagasta centrs
- Indāni apdzīvota vieta (mazciems) Gārsenes pagastā
- Jakāni apdzīvota vieta (mazciems) Gārsenes pagastā
- Rūdupe apdzīvota vieta (mazciems) Gārsenes pagastā
- Zīlēni apdzīvota vieta (mazciems) Gārsenes pagastā
- Auguliena apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Beļavas pagastā 14 km no Gulbenes, tāda paša nosaukuma ezera rietumu krastā, izveidojusies bijušās muižas "Roseneck" teritorijā
- Butķēni apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Gārsenes pagastā
- Pruņķēni apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Gārsenes pagastā
- Augstrozes muiža apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Umurgas pagastā 18 km no Limbažiem, izveidojusies bijušās muižas "Schloss Hochrosen" teritorijā
- Pumpuri apdzīvota vieta (mazciems) Ogres novada Birzgales pagastā, kas senāk saucās - Daugavieši
- Kukalēni apdzīvota vieta (skrajciems) Aknīstes novada Gārsenes pagastā
- Sils apdzīvota vieta (skrajciems) Gārsenes pagastā
- Vecmuiža apdzīvota vieta (skrajciems) Gārsenes pagastā
- Žļābji apdzīvota vieta (skrajciems) Gārsenes pagastā
- Bajāri apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Gārsenes pagastā
- Elnēni apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Gārsenes pagastā
- Elsīte apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Gārsenes pagastā
- Jaunmuiža apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Gārsenes pagastā
- Ozolkalni apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Gārsenes pagastā
- Viskāļi apdzīvota vieta (skrajciems) Kokneses pagastā; senāk Viskāle, arī Viskaļi
- Baltmuiža apdzīvota vieta (skrajciems) Prodes pagastā, izveidojusies bijušās muižas ("Weissensee") teritorijā
- Zosēni apdzīvota vieta (vidējciems) Cēsu novadā (2009.-2021. g. Jaunpiebalgas novadā, 1990.-2009. g. Cēsu rajonā) 11 km no Jaunpiebalgas; bijušais nosaukums - Zosens
- Melnbārži apdzīvota vieta (vidējciems) Cēsu novada (2009.-2021. g. Jaunpiebalgas novada, 1990.-2009. g. Cēsu rajona) Zosēnu pagastā 38 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās Zosēnu muižas "Sohsenhof" teritorijā, Zosēnu pagasta administratīvais centrs; bijušais nosaukums - Melbārži, padomju laikā arī Gaujaslīči
- Gavieze apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. Grobiņas novadā, 1950.-2009. g. Liepājas rajonā) 18 km no Liepājas, pagasta centrs; bijušie nosaukumi: Gawiesen - 1904.-1919. g., Gaviezne - 1919.-1927. g.
- Tirza apdzīvota vieta (vidējciems) Gulbenes novadā 25 km no Gulbenes, izveidojusies bijušās muižas "Tirsen" teritorijā, pagasta centrs
- Bebrupe apdzīvota vieta (vidējciems) Kandavas pagastā, senāk - Kandavas stacija
- Atspuka apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novada Dekšāres pagastā 6 km no Varakļāniem; senāk - Eleonora, Laringova
- Zentene apdzīvota vieta (vidējciems) Tukuma novadā 25 km no Tukuma, izveidojusies bijušās muižas "senten" teritorijā, pagasta centrs
- Blāzma apdzīvota vieta (vidējciems) Ventspils novadā 36 km no Ventspils, izveidojusies bijušās Puzes muižas "Pussen" teritorijā, Puzes pagasta administratīvais centrs
- Altoriosengera apdzīvota vieta Argentīnā (_Alto Río senguer_), Čubutas provinces rietumu daļā
- Agonkutēnvila apdzīvota vieta Francijā (_Agon-Coutainville_), Normandijas (līdz 2016. g. - Lejasnormandijas) reģiona Manšas departamentā, senmalo līča austrumu krastā
- Arka un Senāna apdzīvota vieta Francijā (_Arc-et-senans_), Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Dū departamentā, kur atrodas Karaliskā sāls rūpnīca, kas kopš 1982. gada ir iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā
- Montreija apdzīvota vieta Francijā ("Montreuil"), Parīzes austrumu priekšpilšeta, ka senāk bija patstāvīga pilsēta
- Binika apdzīvota vieta Francijā, Bretaņas reģionā, senbrijē līča piekrastē
- Penpola apdzīvota vieta Francijā, Bretaņas reģionā, senmalo līča rietumu piekrastē
- Dināra apdzīvota vieta Francijā, Bretaņas reģionā, senmalo līča Smaragda krastā
Atrasts piemēros (26):
- redzētājs - Ko šodien sauc par pravieti, to senāk dēvēja par redzētāju.
- nesen - Nesen nopirku un izremontēju Rīgas centrā lielu dzīvokli.
- zinātne - No mūsdienu zinātnes augstumiem raugoties, šim bērnam jau sen vajadzēja būt mirušam, bet, skat, viņš vēl arvien ir dzīvs.
- spēks - Tas, Elmār, nemaz nebija tik sen, kad gribēji pret mani pielietot spēku.
- ēst - Tik sen neesmu ēdusi torti.
- dunduks – Kā tas dunduks zina, ka man jau sen pienākas kapteiņa pakāpe?
- iepazīstināt – Peldēšana ir viens no senākajiem sporta veidiem, – iesācējus Tenu Kallass iepazīstināja ar īsu ieskatu vēsturē.
- nakts – Tev jau labi teikt, bet mūs senči naktī nelaidīs no mājas laukā.
- dievs — Ā, tā grāmata par seno grieķu mākslu un dieviem.
- sens — Vai jūs zinājāt, ka senie grieķi un romieši hipodromā šķīstīja zirgus no ļaunuma pēc karagājieniem?
- dekadrahma 1974. gadā 24 gadus vecais Maknols bija apņēmības pilns izolē iegūt Atēnu dekadrahmu (monētu desmit drahmu vērtībā), ko viens no solītājiem raksturoja kā " senās Grieķijas monētu Monu Lizu".
- sapņains Abi vecākie un prātīgākie dēli jau sen bija aizbraukuši uz pilsētu un dzīvē tālu tikuši, bet Gastons pēc dabas bija sapņains, un daudzi viņu pat neņēma par pilnu.
- personāls Analītiķi skaidro, ka mājsaimniecības vairs neiegādājās personālos datorus, kā tās mēdza to darīt senāk, izvēloties izmantot viedtelefonus interneta piekļuvei.
- braukt Andrievs militāri sveicina — tas vienīgais, ko viņš iemācījies karā, jo zirgus braukt pratis jau sen.
- sniegt Andris jau sen ilgojās tuvības ar kādu cilvēku — galvenokārt garīgās tuvības, kādu varēja sniegt tikai nedaudzi cilvēki.
- trompete Ansambļa mūziķi spēlē gan klasiskos mūzikas instrumentus (akordeonu, vijoli, trompeti), gan arī senos tautas mūzikas instrumentus, tostarp harmonikas un kokles.
- apcūkot Apcūkotas vēsturisko namu sienas Rīgā, protams, nav nekas jauns- šo neradumu jau izsenis apkaro likumsargi, taču Tērbatas ielas nama gadījums pārsteidz ar to, ka vandāļi pamanījušies izpausties vien dažas nedēļas pēc tam, kad būvnieki pabeiguši darbu.
- parādīt Apstājies nekavējoties viņam parādīju savu skaisto zelta zvaigzni, kuru man piešķīra štata senators kā savam palīgam likumdošanas jautājumos.
- atminēšana Ar sliktiem laikapstākļiem saistība tiešām ir, bet datuma vieglākai atminēšanai mūsu senči, kā jau tas nereti noticis, ņēmuši talkā tolaik lietošanā esošo katoļu baznīcas kalendāru.
- sports Arī aktīvās sporta gaitas visi bija jau sen un nesen beiguši.
- modinātājs Arī Gata Gāgas Štolcs un Lienas Šmukstes Olga, divi Oblomova modinātāji, kas viņu fiziski izvelk no gultas un metaforiski dod padzerties iz zemes avotiem, nav sendienu gudrie, bet nomaldījušies, skrējienā ierauti mazi cilvēki, kuru eksistences attaisno, skaitot viņu amatu nosaukumus.
- rūts Arī lodziņi mazi un senlaicīgi — ar četrām rūtīm.
- gredzenot Atgādinām, ka nesen abi stārķēni arī gredzenoti.
- piedzimt Atkal pienākot Lielās talkas dienai, vērts aizdomāties, kāpēc atkritumi Latvijā joprojām ir problēma un kāpēc depozītsistēma plastmasenēm tā arī pie mums nav piedzimusi, kaut abās pārējās Baltijas valstīs jau veiksmīgi darbojas.
- koklētājs Atklāšanu kuplinās Rīgas Skolēnu pils koklētāju ansamblis "Austriņa" un Jelgavas senioru koris" Gaisma".
- nesen Atvēru Adeles kundzes vēstuli, kura adresēta man un, acīmredzot, uzrakstīta pavisam nesen.
sen citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV
MEV
Neatradi meklēto? Iesaki vārdu!
Aicinām Tēzaura lietotājus iesaistīties Tēzaura papildināšanā – iesakiet vārdu, ko latviešu valodā lieto, bet kas līdz šim nav iekļauts Tēzaurā! Norādiet vārdu, tā nozīmes skaidrojumu un lietojuma piemēru.
Varat ieteikt arī jaunas nozīmes vārdiem, kuri Tēzaurā jau ir, un teicienus.
Tēzaura komanda izskatīs ieteikumu, pārbaudīs tā atbilstību Tēzaura vadlīnijām, precizēs informāciju, un jaunais šķirklis būs apskatāms jau kādā no nākamajiem vārdnīcas laidieniem.
Saziņa jautājumiem un ierosinājumiem: iesaki@tezaurs.lv