Paplašinātā meklēšana
Meklējam sen.
Atrasts vārdos (957):
- sen:1
- sen-:1
- sena:1
- sene:1
- sene:2
- seno:1
- sens:2
- sens:1
- Ahsen:1
- Asena:1
- asens:1
- Esene:1
- eseni:1
- Ilsen:1
- īsene:1
- ksen-:1
- nesen:1
- Odsen:1
- Osena:1
- pasen:1
- senāk:1
- senam:1
- senāt:1
- senāt:2
- sence:1
- senča:1
- senči:1
- senči:2
- senēt:1
- senga:1
- sengo:1
- senim:1
- senis:1
- senīt:1
- senna:1
- sent-:1
- sente:2
- sente:1
- sents:1
- senza:1
- Udsen:1
- absens:1
- Aisena:1
- aizsen:1
- Ansenī:1
- apsene:1
- āpsene:1
- Ardsen:1
- asenes:1
- asenis:1
- Asensa:1
- ausene:1
- basene:1
- Bassen:1
- Birsen:1
- bosene:1
- Cosene:1
- Darsen:1
- desene:1
- Disena:1
- disene:1
- dusens:1
- esence:1
- Fehsen:1
- fisene:1
- Fisene:1
- Gilsen:1
- Gīsene:1
- Hesene:1
- Hilsen:1
- isengi:1
- izsens:1
- kāsene:1
- kaseni:1
- kāsens:1
- Keisen:1
- Keysen:1
- kosens:2
- kosens:1
- kseno-:1
- Kuseni:1
- Kussen:1
- ķesene:1
- ķīsene:1
- ķisens:1
- ķusene:1
- lasene:2
- lasene:1
- lāsens:1
- Lassen:1
- lēsena:1
- lēsens:1
- Lisena:1
- lisene:1
- Lisene:1
- losene:1
- Ludsen:1
- Lusena:1
- lūsene:1
- Masena:1
- māsena:1
- māsene:1
- māsens:1
- Medsen:1
- Mesene:1
- misene:2
- misene:1
- Mīsene:1
- misens:1
- mūsene:1
- nesens:1
- Nosene:1
- pasene:1
- pasens:1
- pesene:1
- Pussen:1
- rasene:1
- Resena:1
- Risene:1
- rūsene:1
- Ruseni:1
- rūsens:1
- senāds:1
- senais:1
- senāki:1
- senāts:1
- senega:1
- seneis:1
- seneīs:1
- senējs:1
- senele:1
- senene:1
- senfr.:1
- sengr.:1
- senhor:1
- senība:1
- senils:1
- senior:1
- seniti:1
- senoji:1
- senoni:1
- senons:1
- sensk.:1
- sensl.:1
- sensus:1
- senufi:1
- senums:1
- susens:1
- Talsen:1
- Tirsen:1
- tīsene:1
- tusene:1
- Ūsenis:1
- vēsene:1
- virsen:1
- visene:1
- Welsen:1
- Wessen:1
- Zīsene:1
- Zosena:1
- zosene:4
- zosene:2
- zosene:3
- zosene:1
- Zosens:1
- Absenau:1
- absence:1
- aizsens:1
- Apuseni:1
- Arasena:1
- asenīši:1
- ausenes:1
- ausenēt:1
- avesene:1
- avēsene:1
- baisene:1
- balsene:1
- balsens:1
- basenes:1
- basenži:1
- Bijsena:1
- Bliseni:1
- bresene:1
- būsenis:1
- cirsens:1
- dzēsene:1
- džusene:1
- eisenia:1
- Esenhof:1
- fasenda:1
- Fīrsene:1
- Foksens:1
- fuksene:1
- gaisene:1
- Gārsene:1
- Garssen:1
- Gavsene:1
- Gawesen:1
- Gisenji:1
- Golsene:1
- Groesen:1
- ģipsene:1
- Huisene:1
- iesenēt:1
- Irsenga:1
- izsenis:1
- Jasenci:1
- kalsens:1
- kasenis:1
- kausene:1
- klasene:1
- krusene:1
- krūsene:1
- Krussen:1
- ksendzs:1
- kseniji:1
- ksenons:1
- kusenis:1
- ķausene:1
- ķisenis:1
- ķīsenis:1
- Laidsen:1
- lapsene:1
- lapsene:2
- lāpsene:1
- lāpsens:1
- lasenis:1
- lepsene:1
- Liksene:1
- Mārsena:1
- māsenis:1
- Masenta:1
- Megusen:1
- Meisene:1
- Monsenī:1
- mūžsens:1
- Namsene:1
- nāsenis:1
- nesenes:1
- nesenīt:1
- nonsens:1
- palsens:1
- pasenis:1
- pelsens:1
- pepsene:1
- plīsens:1
- presene:1
- prūsene:1
- Prūsene:1
- Prūseni:1
- puisene:1
- Reisena:1
- Ryuseni:1
- Roksens:1
- Rosenau:1
- rusenis:1
- Sahdsen:1
- sausene:1
- sausens:1
- Saussen:1
- seksene:1
- senatne:1
- sencene:1
- sencīgs:1
- sencīte:1
- sendien:1
- senebr.:1
- senecio:1
- senelis:1
- sengadi:1
- senhora:1
- seniena:1
- seniene:1
- seniķis:1
- senind.:1
- seniors:1
- senisks:1
- senjora:1
- senjors:1
- senjūra:1
- senkaps:1
- senkode:1
- senleja:1
- senmāte:1
- senmežs:1
- senmūži:1
- sensals:1
- sensejs:1
- sensens:1
- sensors:1
- sensors:2
- sentavo:1
- sentēvi:1
- sentimo:1
- sentīna:1
- senusts:1
- senvecs:1
- senvēži:1
- sisenēt:1
- sisenis:1
- susenis:1
- Telssen:1
- tresens:1
- trīsene:1
- trusene:1
- trusens:1
- vapsene:1
- Velsena:1
- vērsene:1
- vēsenis:1
- virsene:2
- virsene:1
- Wandsen:1
- Weessen:1
- zibseni:1
- Aksenova:1
- Alhusena:1
- alksenes:1
- Appussen:1
- apsenājs:1
- arsenāls:1
- arsenāti:1
- arsenīdi:1
- arsenīti:1
- asenītes:1
- asenītis:1
- asenizēt:1
- asenpuķe:1
- Asenraja:1
- asentiņi:1
- asentiņš:1
- Atradsen:1
- ausenica:1
- ausenīte:1
- avasenes:1
- aviesene:1
- aviēsene:1
- basendži:1
- Bigsendi:1
- Bigsendi:2
- biksenes:1
- blisenes:1
- Blisenis:1
- blusenes:1
- brusenēt:1
- chosenia:1
- Dalfsena:1
- disenīte:1
- dvēsenis:1
- dzēsenis:1
- džesenes:1
- džinsene:1
- Elsentro:1
- Ensenada:1
- Esentuki:1
- Essenhof:1
- Garrosen:1
- Gaweesen:1
- Gawiesen:1
- Greisene:1
- Grendsen:1
- gulsenis:1
- Horsensa:1
- Ilsensee:1
- īrisenes:1
- Jesenice:1
- Jesenīka:1
- Jesenīki:1
- Joutseno:1
- karsenis:1
- kārsenis:2
- kārsenis:1
- konsenss:1
- Kosenhof:1
- krausene:1
- Kreisene:1
- kresenes:1
- kroksene:1
- krosenes:1
- ksenijas:1
- Kūlosena:1
- lamsenis:1
- lapsenes:1
- lāpsenis:1
- Leteseno:1
- Marasena:1
- māsenīca:1
- māseniņa:1
- māsenīte:1
- matasens:1
- Matisene:1
- mēnesene:1
- Monsento:1
- Mulasens:1
- nesenējs:1
- nonsenss:1
- Opsenīki:1
- praesens:1
- rasenīši:1
- rasenīte:1
- Roseneck:1
- Rosenhof:1
- Rosenowo:1
- rūsenīca:1
- saksenis:1
- samesens:1
- samisens:1
- sausenis:1
- senādība:1
- senarijs:1
- senators:1
- sencieši:1
- sencisks:1
- senčauļi:1
- sendvičs:1
- senegīns:1
- senējais:1
- senešals:1
- senforma:1
- sengadis:1
- sengadus:1
- sengrava:1
- senitāļi:1
- senlaiki:1
- senlaiku:1
- sennorv.:1
- senprūši:1
- senputni:1
- sensakši:1
- sensenis:1
- sensibls:1
- sensirms:1
- senslāvi:1
- sensuāls:1
- sentauta:1
- senteika:1
- sentence:1
- senvārds:1
- senvieta:1
- sirmsens:1
- sirsenis:1
- skansens:1
- Skansens:1
- Sosenska:1
- Timsenis:1
- Tlemsena:1
- trīsenis:1
- trusenes:1
- trūsenes:1
- Tumsenis:1
- Vāsenāra:1
- Veisenzē:1
- Vinsensa:1
- virsenis:1
- visenāds:1
- zaksenis:1
- zibsenis:1
- apvērsene:1
- asensdesa:1
- Asensjona:1
- asenskūka:1
- asenszāle:1
- asentiņas:1
- Asentofta:1
- asenzabas:1
- atkusenis:1
- aveksenes:1
- avesenāji:1
- avieksene:1
- Avlasenki:1
- Bachausen:1
- Backhusen:1
- balsenīca:1
- balsenīce:1
- Barbasena:1
- basenieki:1
- Bēsenpola:1
- Bisenieki:1
- bisenieks:1
- blusenāji:1
- Borisenki:1
- Bosentele:1
- Buseniški:1
- consensus:1
- Daškesena:1
- desenieks:1
- disenteri:1
- Disentisa:1
- dreissena:1
- džinsenes:1
- Elisenhof:1
- esenciāls:1
- Esenmuiža:1
- Fesenaima:1
- Galtosens:1
- gārsenīte:1
- hansenula:1
- Hasenpoth:1
- heksenāls:1
- Hochrosen:1
- Ilsenberg:1
- inkasents:1
- izkasenis:1
- Jesentuki:1
- Jukosengi:1
- kalsenība:1
- kalsenums:1
- kausenīte:1
- konsensus:1
- ksenolīts:1
- ksenozīts:1
- kusenieši:1
- ķisenbīrs:1
- ķisenkule:1
- lapsenīte:1
- Lissenhof:1
- Luisenhof:1
- Matisenki:1
- meksenons:1
- messenger:1
- Mindsenta:1
- misenieki:1
- mūsenieki:1
- nāsenieks:1
- nedrosens:1
- negausene:1
- Neuhausen:1
- norisenis:1
- Normhusen:1
- Nurmhusen:1
- obsenieki:1
- Obsenieki:1
- pakalsens:1
- palapsene:1
- palsenums:1
- Pikasenta:1
- pirmsenči:1
- Poliksene:1
- Posendorf:1
- Potkaisen:1
- presenils:1
- pusenieks:1
- rasenītes:1
- Rausenhof:1
- Rinkesena:1
- risentito:1
- Rosenbeck:1
- Rosendāle:1
- Rosenfeld:1
- samisengs:1
- Sassenhof:1
- Schmaisen:1
- senatnība:1
- senatnīgs:1
- senaugšv.:1
- sencerēts:1
- sendienas:1
- sendienis:1
- senebreji:1
- senēģipt.:1
- senenieks:1
- sengadiem:1
- sengrieķi:1
- sengultne:1
- senhorita:1
- senieleja:1
- senilisms:1
- seniorāts:1
- seniskums:1
- senjorija:1
- senjorita:1
- senkrasts:1
- senkrievi:1
- senlaikus:1
- senlatvji:1
- senlietas:1
- sennozīdi:1
- senpaziņa:1
- senraksts:1
- sensācija:1
- sensarija:1
- sensenējs:1
- sensibile:1
- sensigēns:1
- sensillas:1
- sensitīvs:1
- sensorais:1
- sensorijs:1
- senspārņi:1
- sentesimo:1
- seņsenējs:1
- sirsenīte:1
- sisenieki:1
- sjamisens:1
- Sohsenhof:1
- šķelpsene:1
- šķērsenis:1
- tēlksenis:1
- tenisenes:1
- timsenice:1
- trīsenīte:1
- Ūsenšēens:1
- Vlasenica:1
- Wesenberg:1
- Wiesenhof:1
- Wilsenhof:1
- zosentiņš:1
- absentisms:1
- Amt-Talsen:1
- Asendelfta:1
- asenssērga:1
- asensvārdi:1
- atsenēties:1
- auglapsene:1
- aviesenājs:1
- Bafvasende:1
- bālasenība:1
- bālasenīgs:1
- Bawsenburg:1
- bišlapsene:1
- Ciesengure:1
- cirsenhīze:1
- cirsenieki:1
- Cirsenieki:1
- disentieši:1
- drosenieks:1
- Dselsenhof:1
- dvasenieks:1
- dwasseniks:1
- eiseniella:1
- eosentomon:1
- Essenmuiža:1
- Fossenberg:1
- gaisenieks:1
- gārsenieši:1
- Grandsente:1
- Hardegsene:1
- Hejtujsene:1
- iesenēties:1
- ilksenieks:1
- jansenisms:1
- Juokosengi:1
- kamiesenis:1
- klasenieks:1
- Kohlhausen:1
- Kokenhusen:1
- koklapsene:1
- krusenieki:1
- ksenentēze:1
- kursenieki:1
- ķeisenieši:1
- ķisenbiers:1
- ķursenieši:1
- Laksfosens:1
- landsassen:1
- lapsenieki:1
- lāpseniski:1
- Lasenberga:1
- Lassenbeck:1
- leukoksens:1
- Lipsthusen:1
- Louisenhof:1
- maisenieks:1
- māņlapsene:1
- māsenēties:1
- mesendžers:2
- mesendžers:1
- miarsenols:1
- monsenjors:1
- nansenists:1
- Nersensche:1
- Nīvleisena:1
- padirsenis:1
- palsenieši:1
- Peisenieki:1
- Plasensija:1
- prosenhima:1
- puslapsene:1
- Sanvisenti:1
- Sasenheima:1
- senāklaiki:1
- senatnieks:1
- sencilvēks:1
- senčenieki:1
- sendienīgs:1
- senescence:1
- sengaidīts:1
- sengrieķis:1
- senilitāte:1
- senlaicība:1
- senlaicīgs:1
- senmeklēts:1
- senparasts:1
- senpilsēta:1
- senposmeņi:1
- senromieši:1
- sensimetrs:1
- sensoriāls:1
- sensorisks:1
- sentimento:1
- sentiments:1
- senumnieks:1
- senvēsture:1
- senzviedru:1
- Susentmeri:1
- talsenieki:1
- tiesenieks:1
- tīrasenīgs:1
- trasenieks:1
- uzbalsenis:1
- Vasenberga:1
- vērsenītis:1
- virsenieks:2
- virsenieks:1
- visenādīgi:1
- Weissensee:1
- zāģlapsene:1
- Zāsenberga:1
- Zasenskaja:1
- aiviesenāji:1
- aksenovieši:1
- asenizācija:1
- asenizators:1
- Asenovgrada:1
- blusenēties:1
- Bowsenborch:1
- brēksenieši:1
- Dīsenhofene:1
- disenterija:1
- Eisenhammer:1
- ekstrasenss:1
- Garsenskaja:1
- Groseneriha:1
- Grosenhaina:1
- Illertisene:1
- insensibile:1
- interesents:1
- jasenicieši:1
- konsensuāls:1
- ksenelazija:1
- ksenilgrupa:1
- ksenofilija:1
- ksenofobija:1
- ksenofonija:1
- ksenogāmija:1
- ksenoģenēze:1
- ksenoloģija:1
- ksenomanija:1
- ksenomēnija:1
- ksenotafijs:1
- kvintesence:1
- Lassenskaja:1
- melnkausene:1
- Muehlhausen:1
- Neu-Appusen:1
- panglapsene:1
- piroksenīts:1
- pļavsisenis:1
- Pusseneeken:1
- Sausenskaja:1
- senaramieši:1
- senarmonīts:1
- senatnīgums:1
- senegālieši:1
- senlatvieši:1
- senlatviete:1
- sensorlauks:1
- sensuālisms:1
- sensuālists:1
- sentenciozs:1
- skujlapsene:1
- spožkausene:1
- spožlapsene:1
- šķērsenisks:1
- tīkllapsene:1
- tumšlapsene:1
- Veisenberga:1
- Veisenburga:1
- Veisenfelsa:1
- Veisenhorna:1
- Veisenstein:1
- Veisenštate:1
- Veisentūrme:1
- Visenbjerga:1
- Voznesenska:1
- Vozņesenska:1
- arsenopirīts:1
- Avresenpjēra:1
- Bādšusenrīde:1
- Beisentluisa:1
- Būrsenmorisa:1
- busenišķieši:1
- cikāžlapsene:1
- dreissenidae:1
- durkļlapsene:1
- Gausensciems:1
- Gross-Bersen:1
- Gross-Lassen:1
- kameņlapsene:1
- kāpurlapsene:1
- Klein-Bersen:1
- klusenītiņām:1
- krāšņlapsene:1
- ksenoftamija:1
- ksenoglosija:1
- ksenogrāfija:1
- ksenokarpija:1
- ksenokratija:1
- Laudon-Odsen:1
- Liewenbersen:1
- Liven-Bersen:1
- Marienhausen:1
- plastmasenes:1
- Portsentmeri:1
- purpurlāsene:1
- racējlapsene:1
- resentiments:1
- Sackenhausen:1
- senaizmirsts:1
- senkatolisks:1
- senlaicīgums:1
- senmuižnieks:1
- senpagānisks:1
- senpazīstams:1
- sensacionāls:1
- sensacionels:1
- sensibilizēt:1
- sensimonisms:1
- sensimonisti:1
- sensitometrs:1
- sensualitāte:1
- sentimentāls:1
- Sentvinsenta:1
- skrejsisenis:1
- smilšlapsene:1
- vālīšlapsene:1
- Voskresenska:1
- Weissenstein:1
- Zaksenhāgene:1
- zālājsisenis:1
- Bigsendikrīka:1
- dzēlējlapsene:1
- eksencefālija:1
- ekstrasensors:1
- Ērisentpētera:1
- Gausenesciems:1
- Grothusenshof:1
- hanseniaspora:1
- hemosensitīvs:1
- Hesene-Nasava:1
- kalnansenieki:1
- ksenoftalmija:1
- ksenoparazīts:1
- kukaiņlapsene:1
- lasenberģieši:1
- lasenberģišķi:1
- Lieven-Bersen:1
- lisencefālija:1
- Neu-Rosensche:1
- panglapsenīte:1
- Pelkosenniemi:1
- Ponsenmartēna:1
- prusaklapsene:1
- senmartēnieši:1
- sensibilitāte:1
- sensitivitāte:1
- sensitizators:1
- sensitogramma:1
- senskandināvi:1
- sensoparalīze:1
- sensorslēdzis:1
- sentenciārijs:1
- Sentivinsenta:1
- spožlapsenīte:1
- stiebrlapsene:1
- sunjatsenisms:1
- Velsena-Norda:1
- Viljavisensio:1
- Zaksenhauzene:1
- Zalasentgrota:1
- Altoriosengera:1
- Apanasenkovska:1
- Būrsentandeola:1
- ciesengurnieki:1
- dzimtmisenieki:1
- hemosensorisks:1
- iežmauglapsene:1
- Klein-Gaweesen:1
- Kunsentmārtona:1
- Kunsentmikloša:1
- Lasenvolkanika:1
- Marošsentģerģa:1
- misenmutācijas:1
- ochsenheimeria:1
- parazītlapsene:1
- Ponsenmaksansa:1
- prosencephalon:1
- Sajosentpētera:1
- Schloss-Tirsen:1
- senestopātijas:1
- senprovansieši:1
- sensacionālums:1
- sensitometrija:1
- sensomotorisks:1
- sensuālistisks:1
- sentimentālums:1
- senziemeļnieki:1
- Serdālshalsene:1
- smiltājsisenis:1
- Šepšisentģerģa:1
- Šerdālshalsene:1
- tlipsencefālis:1
- Tongdžosenmans:1
- Amundsena-Skota:1
- Dičesentmartona:1
- Dilsene-Stokeme:1
- Grosencersdorfa:1
- insensibilitāte:1
- Klein-Potkaisen:1
- klejotājsisenis:1
- psihosensorisks:1
- pundurlapsenīte:1
- sencontotočtini:1
- senioraizņēmums:1
- sensibilizācija:1
- sensibilizators:1
- sensomobilitāte:1
- sentimentālisms:1
- sentimentālists:1
- arsensudrabmānis:1
- Berisentedmundsa:1
- ekstrasensorisks:1
- Ģerģosentmikloša:1
- Ivanovozņesenska:1
- ksenodiagnostika:1
- nonsensmutācijas:1
- sensacionalitāte:1
- sentimentalitāte:1
- Sigetsentmikloša:1
- Tereksentmikloša:1
- tievvēderlapsene:1
- antisensibilizīns:1
- desensibilizācija:1
- Hēdehusene-Flenga:1
- hiposensitivitāte:1
- ochsenheimeriidae:1
- Schloss-Hasenpoth:1
- viscerosensorisks:1
- Beisentdžordžsauta:1
- hipersensibilitāte:1
- ksenotransplantāts:1
- radiosensibilitāte:1
- fotosensibilizācija:1
- hipersensibilizācija:1
- ksenotransplantācija:1
- radiosensibilizācija:1
- Amundsenskota-Sautpola:1
Atrasts etimoloģijās (37):
- no sengrieķu _κοσμοπολίτης_ 'pasaules pilsonis'. (šķirklī kosmopolitizācija)
- angļu: _CMOS image sensor_; _CMOS sensor_; _CMOS_; _complementary metal oxide semiconductor_ (šķirklī CMOS fotosensors)
- itāļu: _Basento_ (šķirklī Bazento)
- latīņu val. _ līdzenums, laukums; seno romiešu tautas sapulču, vingrošanas utt. laukumi _ (šķirklī campus)
- No Romas imperatora Jūlija Cēzara vārda, kam par godu tika pārsaukts seno romiešu piektais mēnesis (kvintili). (šķirklī jūlijs)
- _Borisenki_ (šķirklī Borisenki)
- senebr. "iesākumā" (šķirklī Berēšīt)
- _Bїsen_ (šķirklī Bijsena)
- angļu: _Boysen Reservoir_ (šķirklī Boisena ūdenskrātuve)
- senebreju val. (šķirklī Šēma Jisrael)
- No angļu _jury_, senfranču _jurée_ 'zvērests; iztaujāšana'. (šķirklī žūrija)
- No franču _orchestre_, kam pamatā grieķu _orchēstra_ 'laukums, uz kura darbojās koris sengrieķu teātrī'. (šķirklī orķestris)
- senpersiešu val. 'dievkalpojums' (šķirklī jasna)
- _Bossentélé_ (šķirklī Bosentele)
- No senkrievu _звон_. (šķirklī zvans)
- no sengrieķu φῶς, φωτός (_phôs_, _phōtós_) 'gaisma' (šķirklī fotons)
- _Chutsen_, _Wenquan_ (šķirklī Čhuchena)
- angļu: _Bellingshausen_ (šķirklī Belinshauzena)
- angļu: _Bellingshausen Island_ (šķirklī Belinshauzena sala)
- _Battsengel_ (šķirklī Batcengela)
- angļu: _Bellingshausen Sea_ (šķirklī Belinshauzena jūra)
- vācu: _Barsinghausen_ (šķirklī Bārzinghauzene)
- _Banaba_, arī _Banaba Island_, senāk _Ocean Island_ (šķirklī Banaba)
- No latīņu _november_ (_novem_ 'deviņi'), jo senajiem romiešiem novembris bija devītais kalendāra mēnesis. (šķirklī novembris)
- No seno romiešu dievietes, precēto sieviešu aizbildnes _Junonas_ vārda. (šķirklī jūnijs)
- no sengrieķu val. (šķirklī omfals)
- No seno romiešu dievības _Janusa_ vārda, kam bija divas sejas (viena vērsta uz pagātni, otra – uz nākotni, simbolizējot visa sākumu un beigas). (šķirklī janvāris)
- No latīņu _october_ (_mensis_) 'astotais (mēnesis)', jo seno romiešu kalendārā līdz Cēzara reformai tas bija astotais mēnesis. (šķirklī oktobris)
- franču _coutil_, senfranču _keutil_ (šķirklī kutils)
- No senkrievu _божница_ 'dievnams'. (šķirklī baznīca)
- spāņu: _Broa, Esenada de la_ (šķirklī Broas līcis)
- angļu: _Larsen Shelf Ice_ (šķirklī Larsena šelfa ledājs)
- _Mesropa Maštoca seno rokrakstu institūts "Matenadarans"_ (šķirklī Matenadarans)
- vācu: _Mautsausen_ (šķirklī Mauthauzene)
- vācu val. _Rosenkreuzer_ (_Rose_ 'roze' un _kreuz_ 'krusts'). (šķirklī rozenkreicieši)
- _Tsenher_ (šķirklī Cenhera)
- _Tsenane_ (šķirklī Cenane)
Atrasts normatīvajos komentāros (4):
- Nav vēlams apstākļa vārdu atpakaļ lietot ar 4. nozīmi 'iepriekš, senāk', piem., trīs gadus atpakaļ, neilgi atpakaļ. Šādā nozīmē pareizāk lietot apstākļa vārdu pirms: pirms trim gadiem, pirms neilga laika. (šķirklī atpakaļ)
- Teoloģiska satura darbos šo vārdu raksta ar *eu-* (*euharistija*), kas ir precīzāks oriģinālformas atveidojums. Tomēr atveidot grieķu valodas *eu-* ar divskani *ei-* ir sena latviešu valodas tradīcija, ko respektē arī latviešu valodas pareizrakstības vārdnīcas. (šķirklī eiharistija)
- Teoloģiska satura darbos šo vārdu raksta ar *eu-* (*euharistisks*), kas ir precīzāks oriģinālformas atveidojums. Tomēr atveidot grieķu valodas *eu-* ar divskani *ei-* ir sena latviešu valodas tradīcija, ko respektē arī latviešu valodas pareizrakstības vārdnīcas. (šķirklī eiharistisks)
- Vārds _birojs_ ir senāks aizguvums no franču valodas vārda _bureau_, savukārt _ofiss_ – jaunāks aizguvums no angļu vārda _office_, tāpēc latviešu valodā ieteicams lietot senāko aizguvumu _birojs_. (Sk. https://www.valodaskonsultacijas.lv/en/search?utf8=%E2%9C%93&search%5Border%5D=&search%5Bq%5D=ofiss&search%5Bquestions%5D=1&search%5Bsources%5D=1) (šķirklī ofiss)
Atrasts vārdu savienojumos (273):
- (šaurs) kā biksenes
- Abavas senleja
- ābolu zāģlapsene
- Acacia senegal
- Aišēnu senkapi
- Aišpuru senkapi
- aizāru senkapi
- aizbetņu apmetne un senkapi
- Aizelkšņu senkapi
- Aizkalnes senkapi
- Aizkārkles senkapi
- Aizpurvju senkapi
- Aizpurvu senkapi
- Aizstirnes senkapi
- Akmeņrūču senkapi
- Aksenovas ezers
- Aleksandrovas senkapi
- Alises rasene
- Alksnīšu senkapi
- Allium senescens
- Aļļu senkapi
- Ambrozu senkapi
- Amundsena jūra
- Amundsena krasts
- Amundsena līcis
- Amundsena lielieplaka
- Ances senkapi
- Ančkinu senkapi I
- Ančkinu senkapi II
- Ankeršmitu senkapi
- Antūžu apmetne un senkapi
- apaļā rasene
- apaļlapu rasene
- Aronmūrnieku senkapi
- Asaru senkapi
- Asensjona de Gvarajosa
- Atapuerkas senvieta
- Atkalnu senkapi
- Atvašu senkapi
- Audaru senkapi
- Augstie Jesenīki
- Auru senkapi
- Avenu senkapi
- Babru senkapi
- Baltijas ledus ezera senkrasts
- Barankroga senkapi
- Bašķu senkapi
- Bataru senkapi
- Batņu senkapi
- Bebru senkapi un zīmogakmens
- Beitu senkapi
- Belogrudovas Egļu senkapi
- Beltēnu senkapi
- bērnu progresējošā sensoriskā neiropātija
- Bērzkalnu senkapi
- bērzu lielā vālīšlapsene
- Bigsenda ezers
- Boisena ūdenskrātuve
- bon sens
- bono sensu
- Braslas senleja
- bumbieru tīkllapsene
- Bumilleriopsis peterseniana
- Calocybe chrysenteron
- Cephalocereus senilis
- Chosenia arbutifolia
- cik sen
- CMOS fotosensors
- common sense
- communi consensu
- con sentimento
- consensus omnium
- daudzgadīgā mēnesene
- Dienvidsendviču dziļvaga
- Dienvidsendviču salas
- divgadīgā mēnesene
- divgadīgā sausene
- Dobeles pilskalns ar priekšpili un senpilsētu
- Dreissena polymorpha
- Drepanocladus sendtneri
- Durbes-Vārtājas senleja
- Eisenia foetida
- Eisenia rosea
- Eiseniella tetraedra
- ekstrasensoriskā uztvere
- Eleutherococcus senticosus
- Ephippiorhynchus senegalensis
- Ērika Ēriksena šaurums
- ērkšķogulāju gaiškāju zāģlapsene
- esenciālā anēmija
- esenciālā hipertensija
- esenciālais metabolīts
- esenciālais neirotiskais dermatīts
- etiķa esence
- ēzeļu ausene
- Fāsena kaķumētra
- Fridrihsena čuža
- gaišā plūmju zāģlapsene
- garā rasene
- garīgi sensitīvs sociālais darbs
- garkātu ģipsene
- garlapu rasene
- Gārsenes dzirnavezers
- Gārsenes muiža
- Gārsenes pagasts
- Gaujas senleja
- gleznā ģipsene
- gludā kausenīte
- Hesenes zeme
- hoc sensu
- ieapaļā rasene
- iet pie senčiem
- in absentia
- jāņogulāju zāģlapsene
- Jesena apgāds
- kā lapsene
- kausveida purpurlāsene
- Khya senegalensis
- ķiršu zāģlapsene
- klājeniskā apvērsene
- Kloster Hasenpoth
- konjuģēt noriseni
- konsensuālā laulība
- konsensuālā savienība
- konsensuāls līgums
- Kresenta rifs
- krokainā purpurlāsene
- kursenieku valoda
- labības stiebrlapsene
- Lactarius repraesentaneus
- Laganosticta senegala
- Lanius senator
- Lapsenku ezers
- Larsena šelfa ledājs
- Laschen und Paddern-Hasenpoht
- Lasena smaile
- Lasenbekas pilskalns
- Lasenbergas pilskalns
- Lejasdaugavas senleja
- Lelī Kuseni
- Lendsenda rags
- Leuconostoc mesenteroides
- lielā trīsene
- Lielais Gusena ezers
- Limbažu-Nabes senleja
- Lisenas ezers
- Lisenes ezers
- ložņu ģipsene
- Maisenu ezers
- Mammillaria senilis
- mazā egļu tīkllapsene
- mazā trīsene
- Mazais Gusena ezers
- Meisenes porcelāns
- melnā spožkausene
- Mozī Kuseni
- Mycosphaerella sentina
- Nansena lielieplaka
- Nectarinia senegalensis
- Nepeta faassenii
- nihil est in intellectu, quod non prius fuerit in sensu
- Ochsenheimeria taurella
- omnium consensu
- Onoclea sensibilis
- ozolu ābolveida panglapsene
- ozolu melnkausene
- ozolu sarkansvītru panglapsene
- Palenkes senpilsēta
- Panax giseng
- parastā ausenīte
- parastā lapsene
- parastā priežu zāģlapsene
- parastā trīsene
- Pentaphylloides x friedrichsenii
- Pilsenes ezers
- Piptocephalis freseniana
- plūmju tīkllapsene
- Pokaiņu senvieta
- priežu stādu tīkllapsene
- priežu tīkllapsene
- Prūsenieku ciems
- pulicaria dysenterica
- purvu sisenis
- quot homines, tot sententiae
- Rēzeknes senleja
- Rīsera-Larsena jūra
- rožu panglapsene
- Rubus nessensis
- rudā lapsene
- rūsganā priežu zāģlapsene
- sabiedriskās lapsenes
- Sabiles pilskalns un senpilsēta
- Sanvisente del Respeča
- Sanvisente dels Ortsa
- Sanvisenti rags
- sarkanspārnu sisenis
- Schloss Hasenpoth
- Schloss Hochrosen
- sen senis
- senā jūras (krievu) jūdze
- senais akmens laikmets
- senču gari
- senču godāšana
- senču kults
- senebreju valoda
- seni laiki
- senie laiki
- senilā anodotija
- senilā demence
- senilā hipertensija
- senilā katarakta
- senilā keratoma
- senilā kseroderma
- senilā mioze
- senilā neiropātija
- senilā plānprātība
- senilais vulvovaginīts
- senilās psihozes
- senioru ļaunprātīga izmantošana
- senioru zvanu centrs
- senitāļu valodas
- senjorālā monarhija
- senkrievu valoda
- seno laiku otrais posms
- seno laiku pirmais posms
- sensibilizētā luminiscence
- sensitīvi personas dati
- senskandināvu valoda
- senslāvu valoda
- sensorā alālija
- sensorā analīze
- sensorie nervi
- sensoriskā afāzija
- sensoriskā amūzija
- sensoriskais nervs
- sensoriskās nervu šķiedras
- sensu stricto
- sensus communis
- sensus literaris
- Sentvinsenta līcis
- Sentvinsenta un Grenadīnas
- senza repetizione
- sfagnu spožkausene
- sirma senatne
- sirma senatnība
- skarainā ģipsene
- skaujošā ģipsene
- sociālais darbs ar senioriem
- svītrainā kausenīte
- tacito consensu
- Talsu pilskalns un senpilsēta
- tievs kā lapsene
- tīruma ģipsene
- trauslā lāsenīte
- Tremella mesenterica
- Tūsenejanes arhipelāgs
- upeņu zāģlapsene
- Vaives senleja
- vardarbība pret senioriem
- vasaras mēnesene
- Vesenberga ezers
- Vesenbergu ezers
- vidējā rasene
- viduklis kā lapsenei
- viengadīgā mēnesene
- viengadīgā sausene
- vientuļās lapsenes
- Visentona šizante
- Xerocomus chrysenteron
- Zaķīšu senkapi
- zaķu ausene
- Zascennyje Kuseni
- Zemie Jesenīki
Atrasts skaidrojumos (400):
- sine ira et studio _burtiski_ "bez dusmām un objektīvi" (seno romiešu vēsturnieka Tacita vārdi); bez aizspriedumiem.
- nulla dies sine linea _burtiski_ "nevienu dienu bez svītriņas", t. i. nevienu dienu beznodarbes (Plīnija Vecākā vārdi par sengrieķu gleznotāju Apellu); attiecībā uz rakstniekiem - nevienu dienu bez (uzrakstītas) rindiņas.
- veni, vidi, vici "atnācu, ieraudzīju, uzvarēju" (Jūlija Cēzara vārdi ziņojumā senātam par uzvaru pār Pontas valdnieku Farnaku).
- ceterum censeo Carthaginem esse delendam "Bez tam es domāju, ka Kartāga ir jāiznīcina" (Romas senators Katons Vecākais visas savas runas beidza ar šiem vārdiem, aicinādams uz karu ar Kartāgu).
- homo homini lupus est "cilvēks cilvēkam vilks" (no seno romiešu dramaturga Plauta komēdijas).
- ave, Caesar, morituri te salutant "Esi sveicināts, Cēzar, nāvei nolemtie tevi sveicina" (senās Romas gladiatoru sveiciens imperatoram pirms cīņas).
- homo sum, humani nihil a me alienum puto "Esmu cilvēks un nekas cilvēcisks man nav svešs" no seno romiešu dramaturga Terencija komēdijas).
- Lugs "Mirdzošais", dievišķas izcelsmes īru varonis un karotājs, iespējams, identificējams ar velsiešu karotāju Lleu un seno ķeltu dievību Lugusu.
- gaudeamus "priecāsimies"; senas studentu dziesmas nosaukums un pirmais vārds latīņu valodā.
- divide et impera "skaldi un valdi" (seno romiešu un citu iekarotāju politikas princips).
- omnia mea mecum porto "visu savu mantu nēsāju līdzi" (sengrieķu filozofa Bianta izteiciens) - cilvēka īstā bagātība ir viņa iekšējais saturs.
- irsis [sirsenis]{s:2880}
- Dūsburgas Pētera hronika 13.-14. gadsimta vēstures avots ("Petrus Dusburg Chronica terre Prussia"), sarakstīta latīņu valodā ap 1326. g., tās autors bijis Vācu ordeņa priesteris, aptver laikposmu no 1190. g. līdz 1326. g., ir nozīmīgs senprūšu vēstures avots, kas stāsta par viņu sabiedrisko iekārtu un dzīvesveidu, sniedz ziņas par baltu tautu brīvības cīņām 13. gs. par ordeņa karagājieniem uz Lietuvu un kaujām Livonijā (pie Ādažiem, Rēzeknes, Durbes u. c.); Pētera Dūsburga Prūsijas zemes hronika.
- psalms 150 senebreju reliģiskie dziedājumi, himnas, kas ietvertas Bībeles kanoniskajās grāmatās.
- Brimstonhila cietoksnis 17./18. gadsimtā britu celts cietoksnis sentkitsā un Nevisā, dēvēts par "Rietumindijas Gibraltāru", 1999. gadā iekļauts UNESCO pasaules mantojuma sarakstā; viens no vislabāk saglabātajiem vēsturiskajiem nocietinājumiem Amerikā, pirmie nocietinājumi celti 1689. gadā
- neohumānisms 18. gs. dzīves uzskats, kurā kristietība audzināšanā un izglītībā mēģināta apvienot ar sengrieķu dzīves ideālu.
- Altonava 19. gs. rīdzinieku izklaides vieta ar skaistu dārzu Pārdaugavā pie Māras ezera, kur no seniem laikiem svinēja Jāņus.
- Orleānvila 1980. g. 10. oktobra zemestrīcē nopostītās Alžīrijas pilsētas Asnamas senāks nosaukums.
- Simjūdu diena 28. oktobris, kad senlatvieši veļus mieloja
- Simjūddiena 28. oktobris, kad senlatvieši veļus mieloja.
- pritaneja 33 vai 36 dienu laiks, kurā seno grieķu padomes locekļi pritani izpildīja savus amata pienākumus.
- Vīnakalns Abavas senlejas labā pamatkrasta nogāze Sabilē, kur no 16. gs. audzē vīnogas brīvā dabā, augstums - 33 m
- Abavas Velnakmens Abavas Velnakmens - aizsargājams dabas un arheoloģiskais piemineklis, sena kuršu kulta vieta, atrodas netālu no Abavas Velnalas, Kandavas pagastā, tā virszemes daļai aptuvena nošķelta elipsoīda forma, augstums - 2,1 m, apkārtmērs - 15 m
- ogu ābele ābeļu suga ("Malus baccata", pēc senākas klasifikācijas "Pirus baccata")
- tīrumu āboliņš āboliņa suga ("Trifolium campestre", pēc senākas klasifikācijas arī "Trifolium procumbens")
- Hoplocampa testudinea ābolu zāģlapsene
- aldarieši Ādažu novada apdzīvotās vietas "Alderi" (senāk - "Aldermuiža", arī "Aldari") iedzīvotāji
- alderieši Ādažu novada apdzīvotās vietas "Alderi" (senāk - "Aldermuiža", arī "Aldari") iedzīvotāji
- abadzehi Adigejiešu etnogrāfiska grupa, senatnē viena no lielākajām adigu ciltīm
- prefektūra Administratīvā iedalījuma vienība (senajā Romā)
- nome Administratīvi teritoriāla vienība (apgabals) senajā Ēģiptē
- maakonds Administratīvi teritoriāla vienība senajā Igaunijā, 13. gs. Igaunija iedalījās 8 šādās vienībās: Harju, Jerva, Lēnemā, Revala, Sakala, Sāmsala, Ugandi (no tā cēlies Igaunijas latviskais nosaukums), Viru
- diecēze Administratīvi teritoriāla vienība senajā Romā
- triba Administratīvi teritoriāls apgabals (senajā Romā)
- naukrārija Administratīvs senās Atikas iedalījums nodokļu ievākšanai, katrā no 4 filām tādas bija 12
- deaferentācija Aferento, sensorisko nervšķiedru funkciju pārtraukums, kā operācijas vai saslimšanas sekas
- prātula Aforisms, sentence
- Kalunga Āfrikas bantu valodās runājošo tautu (ovambu, lubu, kongu, mbundu, čokvu u. c.) mitoloģijā plaši izplatīts personāžs - pirmsencis un pērkona dievība; Karunga
- Almadi rags Āfrikas galējais rietumu punkts, Zaļā raga pussalā, Atlantijas okeāna krastā, senegālā
- beneficijs Agrajos viduslaikos Rietumeiropā zeme (vai cits ienākuma avots), ko feodālis senjors piešķīra vasalim mūža lietošanā par militāru vai administratīvu dienestu
- pārsvēte agrāk tā sauca mazāk svarīgas svētku dienas; sena katoļu svētku diena
- agrāki Agrāk, senāk, iepriekš
- ci-devant agrāk, senāk; agrākais, senākais, iepriekšējais
- agrākgadus Agrāk, senāk; agrākos gados
- sendienas Agrākie, pagājušie laiki; tāla pagātne; senatne
- pirmssokratieši Agrie sengrieķu filozofi 6. un 5. gs. p. m. ē., kā arī daži to sekotāji (galv. pārstāvji: Taless, Anaksimandrs, Anaksimens, Heraklits, Ksenofans, Pitagors, Parmenīds, Empedokls, Anaksagors, Leikips un Dēmokrits), kas risināja gk. natūrfilozofiskus jautājumus
- Krimuldas kapulauki agro metālu un dzelzs laikmeta uzkalniņu kapulauki Siguldas novada Krimuldas pagastā; baltu kapulauki (1. gt. p. m. ē.) atrodas Gaujas senlejas krastā; atsegti skeletkapi un ugunskapi; lībiešu kapulauki (11.-12. gs.) izvietoti lielās grupās; atrasti darbarīki, ieroči, rotas
- ahajieši Ahaji - sengrieķu cilts
- Ormuzds Ahuramazda, senajiem irāņiem saules un visa laba dievība
- aistieši Aisti; tauta Baltijas jūras piekrastē, domājams senprūši
- Geriņi Aiviekstes pagasta apdzīvotās vietas "Krievciems" daļa, kas senāk bija atsevišķs ciems
- Spridzēni Aiviekstes pagasta apdzīvotās vietas "Krievciems" daļa, kas senāk bija atsevišķs ciems
- šveibēt Aizdedzināt pulveri senā pašdarinātā pistolē
- nabašnieks Aizgājējs (2) - cilvēks, kas tikko vai nesen ir nomiris
- slāvisms aizguvums (krievu valodā) no senslāvu vai baznīcslāvu valodas
- hellēnisms aizguvums no sengrieķu valodas
- Daugavas dabas parks aizņem Daugavas ieleju Aizkraukles novada Aizkraukles, Skrīveru un Sērenes pagastā, platība - 674 ha, dibināts 1977. g., lai aizsargātu Daugavas senlejas raksturīgāko posmu, kas vēl palicis nepārveidots būvējot Pļaviņu HES
- Šloss-Gazenpotskaja Aizputes pilspagasta vāciskā nosaukuma "Schloss-Hasenpoth" krieviskojums
- Abavas Velnala aizsargājams ģeoloģiskais objekts, atrodas Abavas senlejas kreisā pamatkrasta nogāzes sāngravā, Kandavas pagastā, izveidojusies smilšakmeņos zem dolomīta slāņa, 6,5 m gara un 2,4 m plata ala ar šauru un zemu ieeju
- lundzinieks Aiztaisāms un atverams caurums pirts vai senās dūmistabas griestos dūmu novadīšanai
- agro metālu laikmets aizvēstures periods, kas aptver bronzas laikmetu (1500.-500. g. p. m. ē.) un senāko dzelzs laikmetu (500. g. p. m. ē. - 1. gs.)
- Senegālas akācija akāciju suga ("Acacia senegal")
- akadi Akadieši - semītu cilšu grupa senajā Mezopotāmijā; Akadas valsts un pilsētas iedzīvotāji
- akets Aketa laiks - ikgadējā plūdu perioda apzīmējums senajā Ēģiptē ("akhet hierglyph and seasson")
- Lielais akmens akmens Gaujas senlejas labajā krastā, Krimuldas pagastā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1974. g.), no tā apakšas izplūst spēcīgs avots, augstums avota pusē — 2,5 m, kalna pusē — 1,1 m, garums — 5,3 m, platums — 3,7 m, virszemes tilpums — 25 kubikmetri; Runtiņa avotakmens; Runtiņupītes akmens
- Dzirnavsalas apmetne akmens laikmeta dzīvesvieta Balvu novada Rugāju pagastā, Pededzes kreisajā krastā, \~1,5 km uz dienvidaustrumkiem no Mieriņu ciema, kur mainoties Pededzes gultnei, izveidojies plašs sēklis - Dzirnavsaliņa, senlietas atrastas līdz 250 m garā joslā, kas datējamas ar neolītu, taču iegūtas arī bronzas un dzelzs laikmeta senlietas
- rūnu akmens akmens, kurā iekalts uzraksts kādā no seno ģermāņu tautu valodām; rūnakmens
- rūnakmens Akmens, kurā ir iekalts uzraksts kādā no seno ģermāņu valodām; rūnu akmens
- astilbveide Akmeņlauzīšu dzimtas ģints ("Astilboides", senāk "Rodgersia"), daudzgadīgs dekoratīvs lakstaugs ar garu stublāju, lielām starainām vai plūksnainām lapām, sīkiem baltiem vai dzelteniem ziediem lielās skarās
- krāsnaita Akmeņu kaudze, kas pa daļai ar zemēm apaugusi; senu ēku pamati
- krāsnaite Akmeņu kaudze, kas pa daļai ar zemēm apaugusi; senu ēku pamati
- krāsnata Akmeņu kaudze, kas pa daļai ar zemēm apaugusi; senu ēku pamati
- krāsnate Akmeņu kaudze, kas pa daļai ar zemēm apaugusi; senu ēku pamati
- krāsnats Akmeņu kaudze, kas pa daļai ar zemēm apaugusi; senu ēku pamati
- aknīšāni Aknīstes (senāk Aknīša) pagasta iedzīvotāji
- Aksjonova Aksenova - apdzīvota vieta Šķeltovas pagastā
- Aņisimovas ezers Aksenovas ezars Šķeltovas pagastā
- Saviča ezers Aksenovas ezers Šķeltovas pagastā
- Aņisimova ezers Aksenovas ezers Šķeltovas pagastā
- Aksjonovas ezers Aksenovas ezers Šķeltovas pagastā
- difterija Akūta infekcijas slimība, kurai raksturīga organisma vispārēja intoksikācija, iekaisums, pelēcīgi aplikumi un plēves, parasti uz rīkles vai balsenes gļotādas
- Mamuta ala ala Austrijas vidienē ("Mammuthoehle"), Dahšteina kaļķakmens masīvā >1400 m vjl., eju garums - 25,9 km, dziļums - 280 m, sena Traunas pazemes gultne
- Lielā Ellīte ala Cēsu novada Liepas pagastā, ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, arheoloģiskais piemineklis, sena kulta vieta, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., platība — 10,12 ha, garums — 23 m, līdz 11 garumam 4-5 m plata un 3,5 m gara, tālāl 1 m plata šķērsplaisa; Velna ceplis; Velna krāsns; Vella ala; Liepmuižas ala; Liepas ala
- Kromaņona Ala Francijā (franču "Cro-Magnon"), kur 1868. g. atrastas seno cilvēku fosilijas
- Zīļu ala ala Gaujas labajā senkrastā starp Rāmniekiem un Strīķupes ieteku, Raiskuma pagastā, izveidojusies neliela Gaujas svītas smilšakmens atseguma pakājē, garums - 22 m (visu eju kopgarums - 36 m), platība - 83 kvadrātmetri, griestu augstums pie ieejas - 1,2 m, telpas vidū - 1,5 m, 2 lielākas telpas ar atzarojumiem
- Gūtmaņa ala ala Gaujas senlejas labajā krastā starp Igauņu gravu un Vikmestes upīti, Siguldā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1974. g.) un arheoloģiskais piemineklis (kopš 1967. g.) - sena kulta vieta, alas tilpums - 500 kubikmetri (lielākā ala Latvijā), grīdas laukums - 170 m^2^, garums - 18,8 m, pie ieejas augstums - 10 m, platums - 10,6 m
- Mazā Velnala ala Piķenes kraujā Gaujas senkrastā, garums — 10,2 m, platums — līdz 2,5 m
- Blusu ala ala Siguldā, Gaujas senlejas labā pamatkrasta pakājē, 1 km augšpus Turaidas pils, Gaujas nacionālā parka teritorijā, sarežģīts eju un strupceļu tīkls, kopgarums - 55 m, tilpums - \~70 kubikmetri, lielākais augstums - 4 m, atklāta un atrakta no smilšu aizbiruma 1991. g.
- Svētmeitu kambaris ala smilšakmens atsegumā, eventuāla kulta vieta Dundagas pagastā, uz ziemeļiem no Kaļķu ciema, bijušas vairākas ejas un telpas, kas aizgruvušas, pie ieejas liels akmens, kas senāk atradies alā un izmantots par galdu, 1993. g. atraktas alas 48,5 m kopgarumā, bet tās daļēji atkal aizbrukušas
- Vanderala Ala Vanderiezī, Raunas kreisajā krastā, Priekuļu pagastā, kas izveidojusie senas plaisas vietā, garums - 10 m, platums - 1,3 m, augstums - 2,7 m, griestos vairāki caurumi, t. s. skursteņi, ziemo sikspārņi
- Lībiešu upuralas alas Svētupes labajā krastā, Salacgrīvas pagastā, sena lībiešu kulta vieta, aizsargājams ģeoloģiskais objekts kopš 1977. g., lielākā ala 46 m gara, pie ieejas 2-3 m plata, dziļumā šaura un zema, otra 19,5 m gara un līdz 2 m augsta
- Hērons Aleksandrijas Hērons (1. gs.) - sengrieķu zinātnieks, darbi saistīti ar lietišķo mehāniku, izveidojis eolipilu - pirmo tvaika mašīnas prototipu, mūsdienu reaktīvās turbīnas priekšteci, formulējis gaismas atstarošanās principus, kas līdzīgi Fermā proncipiem optikā
- metalerģija Alerģiska reakcija uz nespecifisku alergēnu pēc sensibilizācijas ar specifisku alergēnu
- Kvinkes tūska alerģiska reakcija, kas izpaužas ar tūsku plakstiņos, lūpās, mēlē, balsenē, dzimumorgānos
- skeptofilakse Alerģiska slimnieka desensibilizācija ar mazu alergēna devu, piem., pirms antiseruma ievadīšanas
- kandidīds Alerģiski ādas izsitumi personām, kas sensibilizētas pret kandidu
- Āle Āles akmeņi - zvejnieku ciemats Zviedrijā, uz dienvidaustrumiem no Īstades, 67 m garas senas kapenes laivas veidā no dzelzs laikmeta
- Drosera aliciae Alises rasene
- jakobīns Alkaloīds, iegūts no Jēkaba krustainēm ("senecio jacobaea")
- raeti Alpu vidusdaļas iedzīvotāji senatnē, kuru piederība kādai tautu grupai nav nosakāma, vēlāk tie sajaucās ar ķeltiem un pēc pakļaušanās Romai romanizējās; reti; rētu romāņi
- Alschwangensche Alsungas (senāk Alšvangas) pagasta bijušais nosaukums vāciski
- ājurvēdiskā medicīna alternatīvās medicīnas metode, senās Indijas medicīnas zināšanu apkopojums
- Skolasupīte Alūksnes labā krasta pieteka Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā, garums - 6 km; Matisenes (Bejas) centra grāvis
- alsviķieši Alūksnes novada (līdz 2009. g. - rajona) Alsviķu pagasta apdzīvotās vietas "Alsviķi" (senāk - "Alsviķis") iedzīvotāji
- Beja Alūksnes novada Jaunalūksnes pagasta apdzīvotās vietas "Matisene" kļūdains nosaukums
- jasenicieši Alūksnes novada Padedzes pagasta apdzīvotās vietas "Jasenica" iedzīvotāji
- Nunusaku alunu un vemalu (Austrumindonēzija) mitoloģijā - pasaules koks, svētais koks, kas stāv kalna galā pie trīs upju iztekas Seramas salas rietumu pusē, no tā radušies visi aluni un vemali, tajā mīt pirmsenču dvēseles
- ām Āma, sena šķidruma mērvienība, āms 3
- bērzļaudieši Amatas novada Zaubes pagasta apdzīvotās vietas "Bērzs" (senāk – "Bērzmuiža") iedzīvotāji
- ergastērijs Amatniecības darbnīca senajā Grieķijā, Romas austrumu provincēs, vēlāk - Bizantijā; izmantoja vergu darbu
- tribūns Amatpersona senajā Romā
- eklēsiarchs Amatpersona senos klosteros, kas pārzināja baznīcas ēkas apsardzību un tīrību kā arī dievkalpojuma kārtību klosterī pēc baznīcas statūtu noteikumiem
- uzture Amatpersonu uzturēšana uz vietējo iedzīvotāju rēķina senkrievijā un Maskavas valstī līdz 16. gs.
- indiāņu valodas Amerikas aborigēnu valodas (izņemot eskimosu un aleutu val.); iedala daudzās saimēs un savrupās grupās; lielākajai daļai rakstības nav; sens hieroglifu raksts bijis maiju, kečvu un dažās citās valodās
- Amundsena-Skota Amundsenskota-Sautpola - ASV zinātniskā stacija Dienvidpolā
- pasīvā anafilakse anafilakse, kas rodas, ievadot normālam dzīvniekam sensibilizētā dzīvnieka serumu
- laringostenoze Anatomisks balsenes sašaurinājums atšķirībā no funkcionālā
- Sjerranevada Andalūzijas kalnu augstākā daļa Spānijas dienvidos ("Sierra Nevada"), garums - \~80 km, platums - līdz 40 km, augstums - līdz 3479 m (Mulasens), virsotnēs nelieli sniegāji, Mulasenā - šļūdonis
- Verhņaja Tunguska Angāras lejteces (Krievijas Krasnojarskas novadā) senāks nosaukums
- claret Anglijā senāk mākslīga aromātiska vīna nosaukums; vēlāk sarkanā Bordo vīna nosaukums
- albions Anglijas (Britānijas) senais nosaukums
- dogerels Angļu dzejā radies termins, kas apzīmē dažāda garuma negribēti vai apzināti komiski "sarīmētas" sentimentālas vārsmas
- angolārs Angolas naudas vienība 1961.-94. g., vienāda ar 100 sentavo
- Bona Annābas pilsētas Alžīrijā senāks nosaukums
- Amundsena krasts Antarktīdas piekraste pie Karalienes Modas kalniem (_Amundsen Coast_), kas robežojas ar Rosa šelfa ledāju
- Boumena krasts Antarktīdas pussalas austrumu krasts pie Vedela jūras Larsena šelfa ledāja
- Antajs Antejs, gigants sengrieķu mitoloģijā
- pelasgi Antīkajos nostāstos minētie senās Grieķijas pirmiedzīvotāji, kurus ap 2000. g. p. m. ē. pakļāvušas grieķu ciltis un vēlāk asimilējušas
- teseras Antīkas monētveidīgas, parasti no svina, bronzas, kaula vai terakotas darinātas plāksnītes, kas sastopamas jau senajā Grieķijā, bet sevišķi izplatījās Romas ķeizarvalstī
- senumnieks Antikvārs, senlietu pārzinātājs
- antisensibilizīns Antiviela sensibilizētā dzīvniekā, kura, savienojoties ar antigēnu (sensibilizīnu), izraisa anafilaktisko šoku
- imūnopsonīns Antiviela, kas sensibilizē noteiktu antigēnu fagocitozei
- antrahinons Antracēna oksidācijas produkts; tā derivāti atrodami rabarberā, alojā, sennā, krūkļa mizā, pabērza augļos un nosaka to laksatīvo darbību
- antropognozija Antropoloģijas senāks nosaukums
- Hobokena Antverpenes pilsētas dienvidrietumu daļa Beļģijā, kas senāk bija atsevišķa pilsēta, 34400 iedzīvotāju (2006. g.)
- Merksema Antverpenes pilsētas rajons, tās ziemeļu daļā, kas senāk bija atsevišķa pilsēta, osta Šeldas-Māsas kanālu sistēmā, \~42000 iedzīvotāju
- aēds Aoids - sengrieķu dziesminieks pirmsklasiskajā laikmetā; varoņdziesmu sacerētājs
- totēma stabs ap 15-20 m augsts koka stabs ar kokgrebumiem, kas attēlo kādas dzimtas senčus un totēmu; bija izplatīti gk. Ziemeļamerikas piekrastes indiāņu vidū
- Ditonas stāvs apakšdevona apakšējā daļa, kontinentālo un lagūnas nogulumu (seno sarkano smilšakmeņu formācijas) slāņkopa, nozīmīgākās vadfosilijas ir zivju un bezžokleņu atliekas
- herma apakšgalā sašaurināts četršķautņu stabs, uz kura novietots (sākotnēji sengrieķu dieva Hermesa) galvas vai krūšutēla skulpturāls attēls
- hiposkēnijs Apakšskatuve, seno grieķu teātros nodalījums starp orķestri un skatuves priekšsienu, kas atbilst moderno teātru orķestra padziļinājumam
- tulliāns Apakšzemes cietums senajā Romā
- katakombas Apakšzemes kapenes ar labirintiem un sānu ejām (piemēram, senajā Romā, Neapolē)
- monopters Apaļa celtne, kas apjozta ar kolonnu rindu, ēku tips, kas bija izplatīts sengrieķu un romiešu sakrālajā arhitektūrā
- apaļā rasene apaļlapu rasene
- Drosera rotundifolia apaļlapu rasene
- raskrētiņa apaļlapu rasene ("Drosera rotundifolia")
- raskrēte Apaļlapu rasene ("Drosera rotundifolia")
- raskrētīte Apaļlapu rasene ("Drosera rotundifolia")
- raskrīte Apaļlapu rasene ("Drosera rotundifolia")
- ieapaļā rasene apaļlapu un garlapu rasenes hibrīds ("Drosera x obovata"), kas tiek uzskatīts par atsevišķu sugu
- akmensšķirsts Apbedījuma vieta dažos senos kapulaukos, no akmeņiem izveidots šķirsts, izplatīts apbedījumu veids Latvijā vēlajā bronzas laikmetā un senākajā dzelzs laikmetā (1. gt. p. m. ē.)
- Kraujas apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Gārsenes pagastā
- Sirmele apdzīvota vieta (bijušais muižas centrs) Vītiņu pagastā, kas pēc senāka administratīvi teritoriālā iedalījuma bija Lielauces pagastā
- Bezļesje apdzīvota vieta (divas viensētas, senāk - skrajciems) Ludzas novada Rundēnu pagastā
- Plepji apdzīvota vieta (izzudusi) Dobelas novada Bērzes pagastā, senāk - Plepju muiža; Plēpji
- Plēpji apdzīvota vieta (izzudusi) Dobeles novada Bērzes pagastā, senāk - Plepju muiža; Plepji
- Alsviķi apdzīvota vieta (lielciems) Alūksnes novada austrumu daļā 9 km no Alūksnes, izveidojusies bijušās muižas "Alswig" teritorijā, pagasta centrs; ietilpa seno latgaļu zemē Atzelē, pirmoreiz vēstures dokumentos minēta 15. gs.
- Eglaine apdzīvota vieta (lielciems) Augšdaugavas novadā (2009.-2021. g. Ilūkstes novadā, 1950.-2009. g. - Daugavpils rajonā) 27 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās Lašmuižas ("Lassen") teritorijā, pagasta centrs
- Līvbērze apdzīvota vieta (lielciems) Jelgavas novadā 15 km no Jelgavas, izveidojusies bijušās muižas "Lieven-Bersen" teritorijā, pagasta centrs
- Pociems apdzīvota vieta (lielciems) Limbažu novadā 13 km no Limbažiem, izveidojusies bijušās muižas "Posendorf" teritorijā, Katvaru pagasta administratīvas centrs
- Mētriena apdzīvota vieta (lielciems) Madonas novadā 24 km no Madonas, izveidojusies bijušās Odzienas muižas "Odsen" teritorijā, pagasta centrs
- Kusa apdzīvota vieta (lielciems) Madonas novada Aronas pagastā 7 km no Madonas, izveidojusies bijušās muižas "Kussen" teritorijā
- Madliena apdzīvota vieta (lielciems) Ogres novadā 40 km no Ogres, izveidojusies bijušās Lielās muižas "Essenhof" teritorijā, pagasta centrs
- Lauciene apdzīvota vieta (lielciems) Talsu novadā 10 km no Talsiem, izveidojusies bijušās Nurmuižas "Nurmhusen" teritorijā, pagasta centrs, līdz 1939. g. saucās Nurmuiža, arī Nūrmuiža
- Laidze apdzīvota vieta (lielciems) Talsu novadā 7 km no Talsiem, izveidojusies bijušās muižas "Laidsen" teritorijā, pagasta centrs
- Indāni apdzīvota vieta (mazciems) Gārsenes pagastā
- Jakāni apdzīvota vieta (mazciems) Gārsenes pagastā
- Rūdupe apdzīvota vieta (mazciems) Gārsenes pagastā
- Zīlēni apdzīvota vieta (mazciems) Gārsenes pagastā
- Auguliena apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Beļavas pagastā 14 km no Gulbenes, tāda paša nosaukuma ezera rietumu krastā, izveidojusies bijušās muižas "Roseneck" teritorijā
- Butķēni apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Gārsenes pagastā
- Pruņķēni apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Gārsenes pagastā
- Augstrozes muiža apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Umurgas pagastā 18 km no Limbažiem, izveidojusies bijušās muižas "Schloss Hochrosen" teritorijā
- Pumpuri apdzīvota vieta (mazciems) Ogres novada Birzgales pagastā, kas senāk saucās - Daugavieši
- Kukalēni apdzīvota vieta (skrajciems) Aknīstes novada Gārsenes pagastā
- Sils apdzīvota vieta (skrajciems) Gārsenes pagastā
- Vecmuiža apdzīvota vieta (skrajciems) Gārsenes pagastā
- Žļābji apdzīvota vieta (skrajciems) Gārsenes pagastā
- Bajāri apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Gārsenes pagastā
- Elnēni apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Gārsenes pagastā
- Elsīte apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Gārsenes pagastā
- Jaunmuiža apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Gārsenes pagastā
- Ozolkalni apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Gārsenes pagastā
- Viskāļi apdzīvota vieta (skrajciems) Kokneses pagastā; senāk Viskāle, arī Viskaļi
- Baltmuiža apdzīvota vieta (skrajciems) Prodes pagastā, izveidojusies bijušās muižas ("Weissensee") teritorijā
- Zosēni apdzīvota vieta (vidējciems) Cēsu novadā (2009.-2021. g. Jaunpiebalgas novadā, 1990.-2009. g. Cēsu rajonā) 11 km no Jaunpiebalgas; bijušais nosaukums - Zosens
- Melnbārži apdzīvota vieta (vidējciems) Cēsu novada (2009.-2021. g. Jaunpiebalgas novada, 1990.-2009. g. Cēsu rajona) Zosēnu pagastā 38 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās Zosēnu muižas "Sohsenhof" teritorijā, Zosēnu pagasta administratīvais centrs; bijušais nosaukums - Melbārži, padomju laikā arī Gaujaslīči
- Gavieze apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. Grobiņas novadā, 1950.-2009. g. Liepājas rajonā) 18 km no Liepājas, pagasta centrs; bijušie nosaukumi: Gawiesen - 1904.-1919. g., Gaviezne - 1919.-1927. g.
- Tirza apdzīvota vieta (vidējciems) Gulbenes novadā 25 km no Gulbenes, izveidojusies bijušās muižas "Tirsen" teritorijā, pagasta centrs
- Bebrupe apdzīvota vieta (vidējciems) Kandavas pagastā, senāk - Kandavas stacija
- Atspuka apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novada Dekšāres pagastā 6 km no Varakļāniem; senāk - Eleonora, Laringova
- Zentene apdzīvota vieta (vidējciems) Tukuma novadā 25 km no Tukuma, izveidojusies bijušās muižas "senten" teritorijā, pagasta centrs
- Blāzma apdzīvota vieta (vidējciems) Ventspils novadā 36 km no Ventspils, izveidojusies bijušās Puzes muižas "Pussen" teritorijā, Puzes pagasta administratīvais centrs
- Altoriosengera apdzīvota vieta Argentīnā (_Alto Río senguer_), Čubutas provinces rietumu daļā
- Agonkutēnvila apdzīvota vieta Francijā (_Agon-Coutainville_), Normandijas (līdz 2016. g. - Lejasnormandijas) reģiona Manšas departamentā, senmalo līča austrumu krastā
- Arka un Senāna apdzīvota vieta Francijā (_Arc-et-senans_), Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Dū departamentā, kur atrodas Karaliskā sāls rūpnīca, kas kopš 1982. gada ir iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā
- Montreija apdzīvota vieta Francijā ("Montreuil"), Parīzes austrumu priekšpilšeta, ka senāk bija patstāvīga pilsēta
- Binika apdzīvota vieta Francijā, Bretaņas reģionā, senbrijē līča piekrastē
- Penpola apdzīvota vieta Francijā, Bretaņas reģionā, senmalo līča rietumu piekrastē
- Dināra apdzīvota vieta Francijā, Bretaņas reģionā, senmalo līča Smaragda krastā
- Granvila apdzīvota vieta Francijā, Normandijas (līdz 2016. g. - Lejasnormandijas) reģionā, senmalo līča piekrastē
- Ansažalē apdzīvota vieta Haiti (_Anse-á-Galets_), Gonavas salas ziemeļaustrumu daļā, senmarkas šaurima piekrastē
- Burla apdzīvota vieta Indijā, Odišas (senāk Orisas) štata ziemeļrietumu daļā
- Bali apdzīvota vieta Indijā, Rietumbengālē, Kalkātas satāvdaļa, senāk tās piepilsēta
- Kortaunhārbora apdzīvota vieta Īrijā, Veksfordas grāfistē, sentdžordža šauruma krastā
- Ančovi apdzīvota vieta Jamaikā, sentdžeimsas pagasta ziemeļrietumu daļā
- Anotobeja apdzīvota vieta Jamaikā, sentmēri pagastā, salas ziemeļu piekrastē
- Bērina apdzīvota vieta Kanādā, Ņūfaundlendas un Labradoras provincē, Ņūfaundlendas salas dienvidos Plasenšas līča krastā
- Apanasenkovska apdzīvota vieta Krievijā (_Apanasenkovskoe_), Stavropoles novada ziemeļu daļā
- Pukova apdzīvota vieta Ķīnā, Naņdzjiņas pilsētas sastāvdaļa tās ziemeļrietumu daļā, kas senāk bija atsevišķa pilsēta Jandzi upes kreisajā krastā
- Solihala apdzīvota vieta Lielbritānijā ("Solihull"), Anglijas vidienē, Birmingemas dienvidaustrumu priekšpilsēta, kas senāk bija atsevišķa pilsēta, bet 20. gs. beigās iekļauta Birmingemas sastāvā
- Aitbenhadū apdzīvota vieta Marokā (_Aït Ben Haddou_), cietoksnis pie sena karavānu ceļa, Sūsa-Māsa-Draa reģionā
- Talsi apdzīvota vieta Medzes pagastā, senāk saucās arī Talsu muiža jeb Talses muiža
- Mušina apdzīvota vietā Nigērijas dienvidrietumos, Lagosas pilsētas rajons, kas senāk bija atsevišķa pilsēta
- Grillefjūra apdzīvota vieta Norvēģijā, Trumses filkē, senjas salas rietumos
- Anslarī apdzīvota vieta sentlūsijā, Mazo Antiļu salu Sentlūsijas salas rietumu piekrastē
- Britanjabeja apdzīvota vieta sentvinsentā un Grenadīnās, Mazo Antiļu salu Grenadīnu salās
- Joutseno apdzīvota vieta Somijā (_Joutseno_), Dienvidkarēlijas reģiona dienvidaustrumos
- Pelkosenniemi apdzīvota vieta Somijā (_Pelkosenniemi_), Lapzemē
- Abū Hidžāra apdzīvota vieta Sudānā (_Abū Ḩijār_), sennāras vilājā, Zilās Nīlas kreisajā krastā
- Jukosengi apdzīvota vieta Zviedrijā (_Juoksengi_), Norbotenas lēnes austrumos
- Viskāle Apdzīvotās vietas "Viskāļi" senāks nosaukums
- satraps apgabala vai provinces pārvaldnieks ar neierobežotu varu (senās Persijas valstī un tās iekarotajās teritorijās kopš 6. gadsimta pirms mūsu ēras)
- deša Apgabala, valsts nosaukums senajā Indijā
- Natāla Apgabals Dienvidāfrikas Republikā, kas mūsdienās ietilpst Kvazulu-Natālas provincē, bet senāk bija patstāvīga province
- Ingrija Apgabals gar Ņevas krastiem un Somu jūras līci līdz Narvai, senatnē dažādu somu cilšu apdzīvots, kopš 1721. g. iekļauts Krievijā; Ingermanlande; Ižoras zeme
- terebra Aplenkuma svārpsts, ar ko senie romieši urba pilsētu sienas
- himātijs Apmetnis, ko sengrieķu vīrieši uzvilka virs hitona, izejot no mājas, to pārlika pāri plecam tā, lai viena roka paliktu brīva, bet uz pleca sastiprināja ar saspraudēm jeb fibulām
- nome Apollona cildinājuma dziesma senajā Grieķijā
- Apollona templis Delfos Apollonam veltīts templis, kuru pēc tradīcijas uzskata par senāko Grieķijā; tajā atradās Delfu orākuls
- noms Apolona cildinājuma dziesma senajā Grieķijā
- hipokausts Apsildīšanas ietaise ar karstu gaisu seno romiešu termās
- mucs Āpsis ("Meles meles", senāk "Meles vulgaris")
- Rietumrumānijas kalni Apuseni, Karpatu kalnu sistēmas daļa
- Bihori Apusenu kalnu augstākā daļa Rumānijas rietumos, augstākā virsotne - Kukurbeta - 1848 m vjl.
- Ļubļinas ūnija apvienoja Poliju un LIetuvas lielkņazisti vienotā valstī - Žečpospolitā (1569.-1795. g.); saskaņā ar to Žeščpospolitai bija viens karalis, kā arī kopīgs seims un senāts
- jaunpagānisms Apzīmējums kustībām, kuru piekritēji cenšas atjaunot savu tutu senās reliģijas, piemēram, Latvijas dievturiem un Lielbritānijas jaunajiem druīdiem
- pūšļošana Apzīmējums seniem tautas ārstniecības paņēmieniem; vārdošana
- apdāvināts bērns apzīmējums, kas tiek attiecināts uz bērnu ar izteiktiem talantiem, dotībām un spējām; visspilgtāk raksturo atšķirības no vispārpieņemtajām normām konkrētajā vecumposmā, piemēram, pastiprināta zinātkāre, ideju oriģinalitāte, radošums uzdevumu izpildē, liels vārdu krājums, var būt izteikta sensitivitāte
- ruma kūkas ar cukura sīrupu, kam pievienota ruma esence, piesūcinātas kūkas
- seriba ar dzeloņžogu iežogota pagaidu nometne Sudānā, ko senāk ierīkoja arābu tirgotāji pirktu vai salaupītu lopu sadzīšanai un vergu koncentrācijai
- manuskripts ar roku rakstīts (parasti sens) teksts
- nabatieši Arābu vai aramiešu cilts, kas ap 4. gs. p. m. ē. nākdama no Arābijas ziemeļrietumiem, ieņēmusi senākos edomiešu apgabalus uz dienvidiem no Nāves jūras, kur nodibinājuši savu valsti ar galvaspilsētu Petru; m. ē. 2. gs. pievienoti Romai
- Soltanabada Arākas pilsētas Irānā senāks nosaukums
- Ardvisura Ardvisura Anahita - irāņu mitoloģijā - sena ūdens un auglības dieviete, augstākā dieva Ahuramazdas meita, kura ir kosmisko svēto ūdeņu sargātāja un lopu aizgādne, viņas aizgādnībā bija mājas saimniecība
- Aress Arejs, seno grieķu mitoloģijā - kara dievs; tas pats, kas seno romiešu mitoloģijā - Marss
- ARS Argentīnas peso; Argentīnas Republikas valūtas kods, sīknauda - sentavo
- Azilas kultūra arheoloģiska kultūra senā akmens laikmeta (paleolīta) beigās Rietumeiropā, Austrumeiropas dienvidos, galvenokārt Krimā un Aizkaukāzā; nosaukta pēc pirmajiem atradumiem Masdazilas alā Francijā
- Elkus kalns arheoloģiskais piemineklis (sena kulta vieta) Austrumkursas augstienē, Dobeles novada Bikstu pagastā, starp Zebrus un Svētes ezeru, paugura garums - \~600 m, platums - 300 m, absolūtais augstums - 107,5 m vjl., relatīvais augstums - 18 m
- Beitina arheoloģiskais piemineklis Ķīnā, senpilsētas drupas tagadējā Šindžanas / Sidzjanas Uiguru autonomajā apgabalā, Džungārijas līdzenuma dienvidaustrumos
- Gulbju krustakmens arheoloģiskais piemineklis, atrodas Alūksnes novada Annas pagastā, tas ir stabveidīgs, 1 m augsts, apskaldīts, nolīdzinātajā priekšpusē iekalts krusts ar iedobumu pamatnē, uzskatāms par senu piemiņas akmeni kāda traģiska notikuma atcerei
- Cibēnu upurakmens arheoloģiskais piemineklis, atrodas Dobeles novada Annenieku pagastā, Cepures kalna dienvidrietumu nogāzē, 2,5 m garā un 2 m platā akmens plakanā virsma ir paralēla paugura nogāzei, virsmā 2 neregulāri iedobumi, kas raksturīgi senajiem kultakmeņiem; kopā ar netālu esošajiem Cibēnu senkapiem un Cepures kalnu veido arheoloģisko pieminekļu kompleksu
- Čančana arheoloģisko izrakumu vieta Peru, Lalibertadas reģionā, kas senāk bija Čimoras karalistes galvaspilsēta un lielākā pirmskolumba laikmeta pilsēta Dienvidamerikā, aptuveni 5 km uz rietumiem no mūsdienu Truhiljo pilsētas
- Lielā Zimbabve arheoloģisks komplekss (senpilsēta) Zimbabvē, 18 km uz dienvidaustrumiem no Masvingo pilsētas, daudzu celtņu drupas, skulpturāli veidojumi, domājams, ka celta X-XI gs., XIV-XVII gs. bijusi Monotapas valsts galvaspilsēta, atklāta 1868. g.
- senkaps Arheoloģisks piemineklis - sena apbedījuma vieta
- Laukskola arheoloģisku pieminekļu grupa tagadējā Salaspils novada teritorijā, Daugavas labajā krastā, senākā zināmā cilvēku apmešanās vieta Latvijas teritorijā, 2 lībiešu ciemi un kapulauks (10. gs. - 13. gs. sākums), baltu apmetne (1. gt. 1. puse m. ē.), vēlā paleolīta apmetne (9. gt. p. m. ē.); appludināta HES celtniecības laikā
- Havaju salas arhipelāgs Klusā okeāna centrālajā daļā (angļu val. "Hawaiian Islands"), platība — 16700 kvadrātkilometru, 8 apdzīvotas salas un 136 mazākas salas un koraļļu rifi; sendviču salas
- rostra Arhitektoniski dekoratīvs elements senlaicīga kuģa priekšgala formā
- Amanors armēņu mitoloģijā - Jaunā gada dievība, kas nes pirmos jaunā gada augļus (pēc seno armēņu kalendāra tas sākas augustā)
- Masisa Armēņu mitoloģijā - kalns - Ararats, senākajos mītos tas bijis pūķu mājoklis, bet kalna virsotnē mitis pūķu valdnieks
- Arevs Armēņu mitoloģijā - saules personifikācija, viņa kults Armēnijā bija izplatīts kopš senseniem laikiem, viņam upurēja zirgus; Aregaks
- Sarkiss Armēņu mitoloģijā - tēls, kas radies pirmskristietības periodā - tas pārņēmis senās vēja un vētras dievības funkcijas; pēc kristietības ieviešanas identificēts ar tādā pašā vārdā saukto kriestiešu svēto
- Arams Armēņu mitoloģijā - varonis un armēņu sencis, kas cīnījās ar naidīgām ciltīm un sargāja armēņu zemju robežas, pēc teiksmām, viņa vārdā armēņu zemi sākušas saukt citas tautas
- Haiks armēņu mitoloģijā - varonis, pirmais sencis, armēņu eponīms, pēc senajiem priekšstatiem - astrāls varonis, dievišķas izcelsmes strēlnieks - mednieks, milzis, skaistulis; izdaudzināts arī kā laika pārzinātājs
- ambrozija Aromātiska ziede senajām tautām
- cincari Aromūni - seno romanizēto ilīriešu un trāķiešu cilšu pēcteči
- kucovlahi Aromūni - seno romanizēto ilīriešu un trāķiešu cilšu pēcteči
- vlahi Aromūni - seno romanizēto ilīriešu un trāķiešu cilšu pēcteči Albānijā
- vlehi Aromūni - seno romanizēto ilīriešu un trāķiešu cilšu pēcteči Albānijā
- nikelīns Arsenīdu grupas minerāls, niķeļa rūda
- osteorefleksterapija Ārstēšanas metode, kurā izmanto kaulu sensorisko sistēmu, lai ietekmētu perifērās un centrālās nervu sistēmas atbildes reakcijas
- lupstāji ārstniecības lupstājs (_Levisticum officinale_, senāk _Ligusticum levisticum_)
- lubstaga Ārstniecības lupstājs ("Levisticum officinale", senāk "Ligusticum levisticum")
- lubstenāji Ārstniecības lupstājs ("Levisticum officinale", senāk "Ligusticum levisticum")
- lubstāji Ārstniecības lupstājs ("Levisticum officinale", senāk "Ligusticum levisticum")
- lustuki Ārstniecības lupstājs ("Levisticum officinale", senāk "Ligusticum levisticum")
- ķērsis Ārstniecības žodzene ("Sisymbrium officinale", senāk "Nasturtium officinale")
- ķelvkši Ārstniecības žodzene ("Sisymbrium officinale", senāk "Sisymbrium nasturtium")
- artaugs Artavs - sena (16.-18. gs.) sudraba naudas vienība
- metoiki Ārzemnieki, kas bija apmetušies uz dzīvi kādā seno grieķu pilsētā, parasti bez pilsoņu tiesībām, maksāja speciālu nodokli un nevarēja iegūt zemi īpašumā
- nigliņš Asarveidīgo kārtas tūbīšu dzimtas suga ("Hyperoplus lanceolatus syn. Ammodytes lanceolatus", senāk "Ammodytes tobianus"), jūras zivs ar tievu, līdz 40 cm garu, sīkām, apaļām zvīņām klātu ķermeni un smailu galvu
- šinderis Asenizators
- Stanimaka Asenovgrada, pilsētas nosaukums līdz 1934. g.
- knifofija Asfodelaugu dzimtas ģints ("Kniphofia"), dekoratīvi, senlaicīgi augi, kas jāaudzē saulainā vietā
- Oronta Āsī, upe Libānā, Sīrijā un Turcijā, tās nosaukums senatnē
- līnija Asinsradniecības saitēm (ar kādu) vienotu cilvēku (piemēram, senču, pēcteču) kopums
- dzimta Asinsradniecīgu cilvēku kopa, kuri cēlušies no viena senča
- lipene Asinszāle (senāk "Lychnis viscaria")
- Efeju līga astoņas sen dibinātas ASV augstskolas ar augstu akadēmisko un sabiedrisko prestižu (Brauna, Kolumbijas, Kornela, Dārtmutas, Hārvarda, Pensilvānijas, Prinstonas un Jeila); tās savā starpā sacenšas vieglatlētikā
- oktants astronomisks instruments, ko senāk lietoja, lai izmērītu leņķiskos attālumus starp debess ķermeņiem, tā skalas garums atbilst 1/8 riņķa līnijas
- Nacionālais standartu un tehnoloģijas institūts ASV valdības organizācija, kas veicina nacionālo standartu izstrādāšanu un ieviešanu mērīšanas, skaitļošanas, tīklošanas un citu tehnoloģiju jomā; senāk - Nacionālais standrtu birojs
- ASV Virdžīnas ASV Virdžīnu salas (angļu _Virgin Islands_ / _Virgin Iislands of the United States_), kas ir ASV nepievienota teritorija ar iekšēju pašpārvaldi, atrodas Vidusamerikā, Mazo Antiļu salu ziemeļos, ietver Santakrusu, sentomasu, Sentdžonu un 65 sīkas salas, administratīvais iedalījums - 3 distrikti, 109800 iedzīvotāju (2010. g.), administratīvais centrs - Šarlote Amālija
- Amundsenskota-Sautpola ASV zinātniskā stacija Antarktīdā, Dienvidpolā (_Amundsen-Scott South Pole_), polārajā plato 2800 m vjl., ledus biezums - 2810 m, dibināta 1957. g.
- zelta vedējs ateju tīrītājs; asenizators
- atēnieši Atēnu pilsētvalsts pilsoņi senajā Grieķijā
- celt augšā vecas lietas atgādināt, pieminēt ko senu, aizmirstu
- dievturība Atjaunota seno latviešu pagāniskā reliģija, kas pamatojas uz latviešu folklorā izteiktajiem morāles principiem
- Skotijas jūra Atlantijas okeāna malas jūra (angļu val. "Scotia Sea") Antarktīdas piekrastē, starp Dienviddžordžijas salu, Dienvidsendviču un Dienvidorkneju salām, Dreika šaurums to savieno ar Kluso okeānu, platība — 1247000 kvadrātkilometru, dziļums — līdz 6022 m
- praulene Atmateņu (senāk - celmeņu) suga ("Agaricus mutabilis")
- atpēžos Atpēžos iet - apmeklēt vietu, kur nesen viesojies
- Lejasbitēnu kapulauks atradās Aizkraukles novadā, Daugavas labajā krastā (tagad Pļaviņu HES ūdenskrātuvē), atsegti 459 kapi, atrastas 2797 senlietas (3.-11. gs.); latgaļi un sēļi apbedīti skeletkapos; atsegti arī lībiešu ugunskapi (11. gs.)
- Janopoles upuru vīksna atradās Rēzeknes novada Griškānu pagasta Janopolē, tās apkārtmērs bija 4,8 m, bet 1991. g. to nolauza vējš; senos laikos vīksnā bijis iekārts Dievmātes tēls, vēlāk - svētbilde, ļaudis pie tās nākuši lūgt Dievu, dobumā un zaros ziedojumam liktas monētas; vieta, kur tā auga ir aizsargājama kā kulta vieta
- Sarkanais tornis atradās Rīgā, Pārdaugavā, Mārupītes labajā krastā pie tās senākās ietekas Daugavā (iepretī Bieķensalai), bija no sarkaniem ķieģeļiem būvēts sešstāvu sardzes tornis, nojaukts 17. gs. vidū, kad paplašināta blakusesošā Kobronskansts, devis nosaukumu Torņakalnam
- Daudu dižakmens atrodas \~50 m no Gaujas senlejas Daudas gravas augšmalā, Siguldas novada Siguldas pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, atsegta tikai viena vertikālā šķautne (augstums — 2,7 m, garums 5 m), pārējā dižakmens daļa paslēpta gravas nogāzē
- Kreiču apmetne un kapulauks atrodas 2 km uz dienvidaustrumiem no Ludzas, Isnaudas pagastā; apmetnē (3. gt. 2. p. - 2. gt. v. p. m. ē.) atsegtas celtņu paliekas, atrastas raga, akmens, krama senlietas, keramika; kapulaukā (2. gt. 1. puse p. m. ē.) atsegti 22 apbēdījumi ( daļa no tiem apbērta ar sarkano okru), atrasti krama un kaula bultu gali, dzintara, kaula, dzīvnieku zobu piekariņi
- Kameņecas lielais akmens atrodas Aglonas novada Aglonas pagasta Jaunaglonā, Kameņecas muižas parkā, garums - 3,2 m, platums - 2,7 m, augstums - 1,5 m, sena kulta vieta, 18. gs. pie tā uzcelta kristiešu kapela
- Meļķitāru Muldas akmens atrodas Aizkraukles novada Aizkraukles pagastā pie bijušajām Meļķitāru mājām, augstums - \~3 m, apkārtmērs pie zemes - \~15 m, akmens virsā izkalts muldveida iedobums (garums - 1,95 m, platums - 0,5 m, dziļums - 18 cm), kas ir Latvijā lielākais šāda veida iedobums, pie akmens konstatēts ogles un apdeguša māla klājums, kas, domājams, bijusi senā ziedošanas vieta
- Pastmuižas Velnakmens atrodas Aizkraukles novada Kokneses pagastā pie bijušās Pastmuižas, sastāv no 2 daļām, lielākās daļas garums - 3,5 m, platums - 3,1 m, augstums - 0,9-1,9 m, mazākās daļas garums - 2,7 m, platums - 2 m, augstums - 1,7 m, abu daļu forma liecina, ka senatnē tas varēja būt viens akmens
- Meļķitāru muldas akmens atrodas Aizkraukles pagastā, augstums \~3 m, apkārtmērs pie zemes \~15 m, tā virsā izkalts muldveida iedobums (garums 1,95 m, platums 0,5 m, dziļums 18 cm, tas ir Latvijā lielākais šāda veida iedobums), domājams, ka pie tā bijusi sena ziedošanas vieta
- Tāšu pilskalns atrodas Ālandes labajā krastā, 3 km uz ziemeļrietumiem no Tāšu ezera, ir reljefa veidojums, ko dienvidrietumu pusē norobežo \~5 m augstais Ālandes senkrasts, bet ziemeļaustrumu un dienvidaustrumu pusē — gravas, dabiski neaizsargātajā ziemeļrietumu pusē bijis nocietināts ar valni, kas laika gaitā noarts, plakums — 60 x 40 m, bijis apdzīvots 9.-12. gs.
- Ambrozu senkapi atrodas Alūksnes novada Alsviķu pagastā starp Ambrozu un Cerkazu mājām, Paparzes senkrastā, krūmiem un lapu kokiem apaugušā paugurā, nav pētīti, to kultūrpiederība nezināma
- Vārņu ezermītne atrodas Alūksnes novada Jaunlaicenes pagastā kādreizējā ezera, tagad Vārņu purva ziemeļu daļā, kur senāk konstatēti 150-200 purvā iedzīti koka pāļi, bet lielākā daļa no tiem laika gaitā aizvākti un izlietoti malkai, tagad purvs pāraudzis ar krūmiem un pāļi vairs nav saskatāmi, datējums nav zināms
- Dienvidantiļu grēda atrodas Atlantijas okeāna dienvidu daļā, Dienvidamerikas Andu kalnu turpinājums, stiepjas no Ugunszemes arhipelāga caur Dienvidsendviču salām uz Antarktīdas pussalu, garums - >3500 km, dziļums - līdz 3000 m, vietām - 1000 m, virs ūdens paceļas Dienviddžordžija, Dienvidsendviču, Dienvidorkneju un Dienvidšetlendu salas
- Lasenbergas pilskalns atrodas Augšdaugavas novada Tabores pagastā, \~0,5 km uz austrumiem no bijušās Lasenbergas muižas centra, apaļš 4-5 m augsts paugurs, ko norobežo stāva grava, plakums - \~43 x 40 m, bijis apdzīvots līdz \~10 gs.
- Jorkas pussala atrodas Austrālijas dienvidu daļā, Dienvidaustrālijas štatā, starp Spensera un sentvinsenta līci, iepretim Ķenguru salai, no kuras to atdala Investigeitora šaurums
- Budbergas parks atrodas Bauskas novada Brunavas pagastā 25 km uz dienvidaustrumiem no Bauskas, Mēmeles senlejas kreisajā krastā, platība - 8,4 ha, bijusī Budbergas muižas pils nopostīta 2. pasaules karā, uz austrumiem no pils parks veidots regulārs ar apaļu dīķi un salu tajā, saglabājušās vairākas alejas un koku rindas, aug 25 vietējās un 24 introducētās koku un krūmu sugas
- Aužeļu pilskalns atrodas Bauskas novada Ceraukstes pagastā pie Aužeļu mājām, Mēmeles kreisajā krastā, trīsstūrveida zemesragā starp Mēmeli un tajā ietekošā strauta gravu, ziemeļu galā plaknums norobežots ar 2 m dziļu grāvi un 4 m augstu valni, atrastās senlietas un ripas keramikas trauku lauskas norāda, ka šis senvietu komplekss izmantots arī vēlajā dzelzs laikmetā (10.-12. gs.)
- Krotes Brūveru avots atrodas Bunkas pagastā, izrakumos atrastas rotaslietas, kas datējamas ar 11.-13. gs., senākais droši datētais kulta avots Latvijā
- Ujuni solončaks atrodas Centrālajos Andos ("Salar de Uyuni"), Altiplanas dienvidos, Bolīvijā, platība - 10000 kvadrātkilometru, izveidojusies tektoniskā depresijā sena ezera vietā 3680 m vjl.
- Lasiņu pilskalns atrodas Daugavpils novada Tabores pagastā, \~0,5 km uz austrumiem no bijušās Lasenbekas muižas centra Lasiņiem, apaļš 4-5 m augsts paugurs, ko norobežo stāva grava, plakums - \~43 x 40 m, bijis apdzīvots līdz \~10 gs.
- Daugmales pilskalns atrodas Daugmales pagastā, Daugavas kreisajā krastā pie Varžupītes ietekas, \~30 km no Daugavas grīvas, pilskalnam izraudzīta \~25 m augsta krauja, tās austrumu pusē uzbērts līdz 7 m augsts valnis, pakājē atradusies \~2 ha liela senpilsēta, kas lielāko uzplaukumu sasniegusi 10. gs. beigās un 11. gs. pirmajā pusē
- Kazdangas pilskalns atrodas Dienvidkurzemes novada Kazdangas pagastā, \~3 km uz dienvidiem no Kazdangas, Alokstes kreisajā krastā, plakuma garums – 120 m, platums – 30–70 m, uz ziemeļiem no pilskalna \~3 ha platībā konstatēta senpilsētas vieta
- Audaru senkapi atrodas Dobeles novada Bikstu pagastā, \~150 m no Audaru mājām, nelielā, ziemeļu-dienvidu virzienā orientētā uzkalnā, kam pāri iet Liepājas-Glūdas dzelzceļa līnija, izrakumos atrastās senlietas liecina par piederību vidējā dzelzs laikmeta zemgaļu kultūrai
- Nurmižu gravu rezervāts atrodas Gaujas senlejas kreisā krasta nogāzē augšpus Siguldas, Siguldas novada Siguldas pagastā, platība - 728 ha, sastopamas kanjonveida gravas, smilšakmens klintis, alas, nišas, noslīdeņi
- Grobiņas pilskalns atrodas Grobiņā, Ālandes labajā krastā, pussalā, ko apliec Ālandē uzstādinātais dzirnavezers, plakums ovāls (garums 80 m, lielākais platums 40-45 m), datējams ar 9.-13. gs.; uz austrumiem no pilskalna ir senpilsētas vieta (platība 3 ha)
- Krāču pilskalns atrodas Gulbenes novada Lejasciema pagastā, Gaujas kreisajā krastā pie Lejaskrāču mājām, līdz 17 m augsts reljefa pacēlums, ko austrumu un rietumu pusē norobežo gravas, dienvidu pusē - Gaujas senleja, plakums - \~130 x 25-30 m, bijis apdzīvots 1. gt.
- Tikalas nacionālais parks atrodas Gvatemalā, Centrālamerikā, senas civilizācijas drupas, izveidots 1955. g., platība - 576 km^2^
- Kauķa kalns atrodas Imulas ielejas kreisā pamatkrasta nogāzē 0,5 km lejpus Matkules pilskalna, Tukuma novada Matkules pagastā, dabas parka "Abavas senleja" teritorijā, tas ir saldūdens kaļķiežu masīvs, kas 30 m augstajā upes ielejas nogāzē izgulsnējies no kaļķainiem avotu ūdeņiem, apaudzis ar gobām; Kursas Staburags; Imulas Staburags
- Bebru senkapi un zīmogakmens atrodas Jaunjelgavas novada Staburga pagastā pie bij. Bebru mājām, senkapu uzkalniņš izpostīts 1. pasaules karā, tagad tā diametrs — \~15 m, augstums — 1 m, tā ziemeļu pakājē atrodas Zīmogakmens (garums — 1,8 m, platums — 1,6 m, augstums — 0,2 m), kura virsmā ir 2 ovāli zīmogi un cilvēka pēdas atveidojums
- Dignājas pilskalns un apmetne atrodas Jēkabpils novada Dunavas pagastā, 300 m no Daugavas kreisā krasta, iepretī Jersikas pilskalnam un senpilsētai, pilskalns aizņem dienvidrietumu-ziemeļaustrumu virzienā orientēta paugura dienvidu daļu, kura ir 13-15 m augsta, paugura nogāzes augšdaļā mākslīgi izveidotas stāvākas, pilskalna plakuma garums 80 m, platums — 25-35 m, bijis apdzīvots 1. gt. p. m. ē. līdz 13. gs. sākumam
- Gārsenes muiža atrodas Jēkabpils novada Gārsenes pagastā, kompleksā ietilpst pils, stallis ar lieveņa arkādi, klēts, spirta brūža strādnieku māja, pienotava, kalpu māja, kūtis, parks (4 ha), pie dīķa atrodas dzirnavas, garām tek Dienvidsusēja, pāri dīķa sašaurinājumam un upei uzcelti tilti; parkā aug 24 vietējās un 50 introducētas koku un krūmu sugas
- Asotes pilskalns atrodas Jēkabpils novada Kūku pagastā, Daugavas labajā krastā, norobežots 10 m augsts paugurs, ko apliec Dārzupīte jeb Lagzde (senāk Asote), bija apdzīvots 1. gt. p. m. ē. līdz 13. gs. m. ē.
- Kandavas pilskalns atrodas Kandavas ziemeļu daļā, Abavas ielas kreisajā pusē, \~400 m no pilsētas robežas, ir \~20 m augsts zemes izvirzījums Abavas senlejas malā, plakums izlīdzināts 26 x 40 m, tajā konstatēts līdz 1 m biezs kultūrslānis, domājams, ka bijis apdzīvots līdz 13. gadsimtam
- Cimpēnu pilskalns atrodas Kocēnu pagastā, \~1,5 km uz dienvidrietumiem no Kocēniem, Anuļupītes kreisajā krastā, stipri postīts, nenoraktā daļa (garums - \~45 m, platums - 5-6 m, augstums - 6-7 m) ir bez izteikta plakuma, ziemeļrietumu pusē paugura galu no apkārtne atdala grāvis un valnis, iespējams, ka senatnē šeit bijusi Imeras novada iedzīvotāju dzīvesvieta, izteikts pieņēmums, ka šeit atradusies 13. gs. sākumā rakstītajos dokumentos minētā Beverīnas pils
- Belogrudovas Egļu senkapi atrodas Krāslavas novada Grāveru pagasta Belogrudovā, plašā, lēzenā, daļēji apbūvētā paugurā, kur 1882. g. atrastas vēlā dzelzs laikmeta latgaļu senlietas, kas nonāca Krievijas Ķeizariskās arheoloģijas komisijas rīcībā
- Mīsnīku pilskalns atrodas Krāslavas novada Ķepovas pagastā pie Mīsnīku mājām, Latvijas un Baltkrievijas robežupes Aktīcas labajā krastā, \~15 m augsts paugurs, plakums 60 x 25-30 m, atrastās senlietas un keramikas trauku lauskas liecina, ka bijis apdzīvots 1. gt. 2. pusē un 2. gt. sākumā
- Aišpuru senkapi atrodas Krāslavas pagastā Olksnas ezera dienvidu krastā pie Aišpuru mājām, kādreiz šajā vietā ņemta smilts un atrasti cilvēku kauli un latgaļu vēlā dzelzs laikmeta senlietas
- Dzirkaļu pilskalns un apmetne ar baznīckalnu atrodas Krustpils novada Kūku pagastā, 1,5 km uz dienvidrietumiem no Kūku dzelzceļa stacijas, senais nocietinājums ierīkots paugura atzarā, kas robežojas ar purvainu zemieni, pilskalna pakājē konstatēta plaša apmetne, ko datē ar 1. gadu tūkstoti
- Basu pilskalns atrodas Kuldīgas novada Gudenieku pagastā, Basu-Alsungas ceļa labajā pusē, \~12 m augstā zemesmēlē, kuras ziemeļu un rietumu pusē ir gravas ar stāvām nogāzēm, plakums (~20 x 30 m) izlīdzināts, ar nelielu slīpumu pret rietumiem, konstatēts intensīvs līdz 1 m dziļš kultūrslānis; vietvārds "Bassen"vēstures avotos pirmo reizi minēts 1338. g.
- Elderenes svētavoti atrodas Kuldīgas novada Snēpeles pagastā, iztek kādas upītes pakrastē no kraujas malas, ūdens uzskatīts par dziedinošu, tuvumā atrastas senlietas
- Lipaiķu pilskalns atrodas Kuldīgas novada Turlavas pagastā, Rīvas labajā krastā, savrups, \~10 m augsts paugurs, plakumā (~60 x 40 m) jau senos laikos ierīkota kapsēta, tādēļ kultūrslānis ir sapostīts, domājams, ka saistāms ar 1253. g. kuršu zemju dalīšanas dokumentos minēto apdzīvoto vietu "Lippayten"
- Prīšmanču kapulauki atrodas Lietuvā Kretingas rajona Prīšmanču ciemā; senākajā kapulaukā (2.-5. gs.) ap apbedījumiem sakrauti akmeņu vainagi; atrasti ieroči, darbarīki, rotas, romiešu monētas; netālu no šā kapulauka atsegti, domājams, kuršu apbedījumi (9.–12. gs.)
- Ikšķiļu svētā liepa atrodas Limbažu novada Limbažu pagastā pie Ikšķiļu mājām, senāk tai bijuši vairāki stumbri (saglabājies tikai viens), pēc nostāstiem pie tās senatnē pielūgti dievi, nesti ziedojumi, pie tās atradusies baznīca
- Vidrižu muiža atrodas Limbažu novada Vidrižos, senāk apbūves kompleksā ietilpušas >20 ēkas, līdz mūsu dienām saglabājušās kungu māja, t. s. Šveices jeb mednieku māja - divstāvu guļbūve ar bagātīgiem kokgriezuma apdares elementiem, klēts ar arkādes lieveni, zirgu pasta ēka, staļļi, spirta dedzinātava, divstāvu ūdens tornis un ainavu parks (platība 14,5 ha)
- Jersikas pilskalns atrodas Līvānu novada Jersikas pagastā, Daugavas labajā krastā uz dienvidiem no Līvāniem, bijušais latgaļu valsts "Jersika" centrs, pils un senpilsēta ("Gerzika", "Gercike", "Gerseke") minēta 13.-14. gs. vēstures avotos
- Goveiku pilskalns atrodas Ludzas novada Ņukšu pagastā, pie Goveiku kapsētas, \~30 m augsts paugurs, kas daļēji nopostīts, plakums līdzens, konstatēti 2 apdzīvotības periodi; senākais datējams ar agro dzelzs laikmetu (1. gt. sākums), vēlākais - ar 10.-13. gadsimtu
- Arnicēnu pilskalns atrodas Madonas novada Aronas pagastā, mežā 1,5 km uz ziemeļiem no Arnicēnu mājām, 15 m augsts paugurs, kam ziemeļu un dienvidu nogāze stāva, bet austrumu pusē senāk bijusi terase, kas tagad gandrīz pilnīgi saplūdusi ar nogāzēm, plaknums 40 x 20 m
- Liepleju elku ozoli atrodas nelielā uzkalnā Umurgas pagastā pie Liepleju mājām, senos laikos pie šiem ozoliem ļaudis nākuši lūgt dievus un to zaros ziedojumiem kārtas lupatiņas, senāk bijuši 7 ozoli, bet 3 no tiem nokaltuši, ozolu apkārtmērs - >4 m
- Zīmes akmens atrodas Nīcas pagastā, pie Nīcas un Rucavas pagasta senās robežas, daļēji noapaļots ar jumtveidīgu augšu, apkārtmērs - 15,8 m, augstums - 2,1 m, garums - 5 m, platums - 4,4 m, virszemes tilpums - \~23 kubikmetri
- Nītaures pilskalns atrodas Nītaurē, Mērgupes labajā krastā, ir stāvs \~10 m augsts paugurs, ko no 3 pusēm apliec Mērgupe un ceturtā nocietināta ar grāvi un 3 m augstu valni, plakums - neregulārs (garums - 50-60 m, platums - 20-45 m), atrastās senlietas datējamas ar 9.-12. gs, vai pat vēlāku laiku (13.-14. gs.)
- Lauberes dobumakmens atrodas Ogres novada Lauberē, ir zemē iegrimis neregulāras formas granītakmens (augstums līdz 1,2 m, garums 2,5 m, platums 2,2 m), tā virsā izveidots garens iedobums (garums \~1,2 m, platums \~0,5 m, dziļums 0,18 m), pieskaitāms pie Vidzemē izplatītajiem senajiem kultakmeņiem - dobumakmeņiem
- Ančiņu Velnakmens atrodas Ogres novada Lauberes pagastā 900 m no Ozolmuižas-Madlienas ceļa, 300 m uz dienvidrietumiem no Ančiņu mājām, sena kulta vieta, garums - 4,8 m, platums - 4,6 m, augstums - 1,7-2,4 m, apkārtmērs - 16,5 m
- Aizpurvu senkapi atrodas Praulienas pagastā pie Aizpurvu mājām, salasveida tīrumā, bijuši 4 ar akmeņiem nokrauti uzkalniņi un tajos atrastas agrā dzelzs laikmeta senlietas, kas piedēvējamas Baltijas somiem; tagad saglabājušies 4 nelieli pacēlumi tīruma vidū
- Kategrades pilskalns atrodas Preiļu novada Rušonas pagasta Kategradē, savrups \~17 m augsts paugurs, plakums - ovāls (~70 x 50 m), ziemeļrietumu un dienvidaustrumu nogāzes dabiski stāvas, pārējās nostiprinātas ar vaļņiem un grāvjiem, atrastas 9-12 gs. senlietas
- Šnepstu pilskalns atrodas Preiļu novada Rušonas pagasta Šnepstu ciemā, Preiļu-Aglonas ceļa kreisajā pusē, \~19 m augsts paugurs, tā nogāzes mākslīgi padarītas stāvākas, , plakums 80 x 60 m, atrastās senlietas liecina, ka bijis apdzīvots no vēlā bronzas laikmeta līdz vēlajam dzelzs laikmetam
- Uldevena pils atrodas Rembates parkā pie Daugavas, ir Indriķa hronikā pieminētā Lielvārdes novada virsaiša Uldevena pils versija, kas būvēta pēc arheoloģisko izrakumu materiāliem, kompleksā ietilpst dzīvojamās mājas ar nelielām dūmistabām, podnieku un kalēju darbnīcas; telpu iekārtojumā atspoguļota senlatviešu dzīve vēlajā dzelzs laikmetā
- Zaļā raga pussala atrodas Rietumāfrikā, Atlantijas okeāna piekrastē, senegālā, garums — 50 km, ar kontinentu to savieno smilšu strēle
- Aizstirnes senkapi atrodas Rugāju pagastā, mežā starp Aizstirni un Mazezeru, ovālā, 60 x 40 m lielā paugurā, kas daļēji norakts, atrastas vēlā dzelzs laikmeta un viduslaiku senlietas
- Sabiles pilskalns un senpilsēta atrodas Sabilē pie Pilskalna un Kandavas ielas, Abavas senlejas malā, tas ir reljefa pacēlums, ko no 3 pusēm norobežo gravas, bet austrumu pusē tas nocietināts ar valni un grāvi, plakums 60 x 45 m, spriežot pēc atradumiem bijis apdzīvots no 10. gs. beigām līdz 13. gs. beigām
- Habarda šļūdonis atrodas senteliasas kalnos ("Hubbard"), sākas uz austrumiem no Logana kalna - Jukonā (Kanādā), ieslīd Dizenčentmenta līcī (Aļaskā, ASV), garums - 145 km, platums - līdz 16 km
- Siguldas Viduslaiku pils atrodas Siguldā, Gaujas senlejas kraujas malā, celta, domājams, starp 1207. un 1209. g., pirmoreiz minēta Indriķa hronikā 1210. g. notikumu aprakstā, vairākkārt pārbūvēta, 17. gs. sākumā Polijas-Zviedrijas kara laikā tika izpostīta, bet 18. gs. sākumā Ziemeļu kara laikā pamesta pavisam
- Lībiešu muzejs atrodas Staicelē, Lielajā ielā 14 (Staiceles lībiešu muzejs "Pivälind"), dibināts 1999. g., ekspozīcijā materiāli par Staiceles vēsturi, seni lībiešu sadzīves priekšmeti un darbarīki, novadnieku gleznas, fotogrāfijas, rokdarbi, amatnieku darbi
- Līvu centrs atrodas Talsu novada Kolkas pagasta "Zītaros", dibināts 1991. g. ar mērķi apzināt lībiešu kultūras mantojumu, tajā glabājas etnogrāfisku priekšmetu kolekcija, kurā ir lībiešu senie sadzīves priekšmeti, darbarīki, amatniecības izstrādājumi u. tml.; regulāri organizē lībiešu mākslinieku un amatnieku darbu izstādes
- Strazdes Baznīcas kalns atrodas Talsu novada Strazdes pagastā, ir \~4 m augsts uzkalns (~40 x 20 m), kura abi gali jau senākos laikos norakti grantī, arheoloģiskajos izrakumos atrastas senlietas, kas datējamas ar 11.-14. gadsimtu, domājams, ka bijis ciema vai novada svētnīca ar upurbedrēm
- Pūres Zviedru kapulauki atrodas Tukuma novada Pūres pagastā pie Zviedru mājām, atsegti 9 ugunskapi (12. - 14. gs.), 2 skeletkapi (16. gs.), atrastas kuršiem raksturīgas senlietas; 12. - 19. gs. kapulauka teritorijā bijusi kapsēta
- Matkules pilskalns atrodas Tukuma novadā, Imulas senlejas krastā, 1. un 2. gt. p. m. ē. tur bijusi nocietināta apmetne, 10.-13. gs. pilskalns pastiprināti nocietināts, izveidota priekšpils un senpilsēta; netālu no pilskalna ir Baznīcas kalns - kulta un sapulču vieta, kuršu ugunskapi
- Āraišu ezerpils atrodas uz salas Āraišu ezerā, kopplatība - \~2000 m^2^, apdzīvoja latgaļi 9.-10. gs., 1981. g. sākta rekonstrukcija, uzbūvētas 16 senās celtnes (2002. g.)
- Augstie Jesenīki atrodas vairāk uz dienvidiem ("Hruby Jesenik"), augstākā virsotne - 1491 m (Pradeds)
- Valmieras elku saliņa atrodas Valmierā, uz austrumiem no Valmieras viduslaiku pils drupām, ir neliels reljefa pacēlums (diametrs \~50 m), ir nostāsti, ka senāk šeit atradusies svētbirzs vai svētozols ar elku tēliem, arheoloģisko izrakumu laikā atsegtas 3 ugunskuru vietas, bet liecības par izmantošanas laiku nav atrastas
- Zaķīšu senkapi atrodas Vārkavas pagastā bijušās Šusta muižas teritorijā, senāk bijuši 18 kapu uzkalniņi, mūsu dienās saskatāmas tikai dažas uzkalniņu vietas, atradumi liecina, ka izmantoti vēlajā dzelzs laikmetā (9.-12. gs.)
- Usmas elku liepa atrodas Ventspils novada Ugāles pagastā pie bijušās Usmas muižas, Elkaragā, Usmas ezera krastā, pēc nostāstiem senāk tai bijuši 9 vai pat 12 žuburi, saglabājušies tikai 2 lieli žuburi (apkārtmērs 3,8 m un 2,6 m) un daudzas atvases
- hierātiskais raksts ātrraksts, ko reliģisku tekstu uzrakstīšanai un pārrakstīšanai no hieroglifiem izveidoja senās Ēģiptes priesteri
- catillaria Atsevišķas lecideju dzimtas sugas, kas pēc senākas klasifikācijas ietilpa katillāriju ģintī
- nomoteti Atsevišķās sengrieķu valstīs iestāde, kuru ievēlēja noteiktiem likumdošanas uzdevumiem, sevišķi satversmes reformai
- chamaecereus Atsevišķu ehinopšu ("Echinopsis") sugu nosaukums pēc senākas klasifikācijas
- lobivia Atsevišķu ehinopšu ("Echinopsis") sugu nosaukums pēc senākas klasifikācijas
- augļūdens Atspirdzinošs dzēriens, ko pagatavo no ūdens, cukura un augļu sulām vai esencēm
- solis Attālums, kāds, cilvēkam ejot, izveidojas starp kāju pēdām; sena garuma mērvienība - aptuveni 70 -80 centimetri
- attaka Atteka, sena upes gultne vai upes atzars; maza saliņa
- norietne Atvašu saulrietenis ("Jovibarba globifera", senāk "Sempervivum soboliferum")
- noriņš Atvašu saulrietenis ("Jovibarba globifera", senāk "Sempervivum soboliferum")
- noraki Atvašu saulrietenis ("Jovibarba sobolifera", arī "Jobivara globifera", senāk "Sempervivum soboliferum")
- laringostomija Atveres izveidošana balsenē, kakla priekšpusē
- masora Atzīmes pie Vecās Derības senebreju teksta par patskaņu un akcentu izrunu
- perilaringīts Audu iekaisums ap balseni
- spartiskā audzināšana audzināšanas sistēma senajā Grieķijā, Spartā (no 8. līdz 4. gadsimtam pirms mūsu ēras) ar mērķi sagatavot fiziski attīstītus, valsts interesēm pilnīgi pakļautus karavīrus
- Krapas krusta priede aug Gulbenes novada Daukstu pagastā, 200 m no Krapas senkapiem, stumbra apkārtmērs - 2,8 m, vainaga augstums - 12,5 m, vainaga projekcija - 13,2 x 14,7 m, pēc senas paražas, ceļā uz kapiem krusta priedē iegrieza krustu, lai mirušais nenāktu atpakaļ uz mājām
- Allažu svētliepa aug Kuldīgas novada Ēdoles pagastā, 100 m uz austrumiem no Burtnieku mājām (senāk pie svētliepas bijušas Allažu mājas), stumbra apkārtmērs - 6 m, augstums - 16 m, izcili ainaviska, aug tīruma vidū, stumbrā milzīgs dobums ar savdabīgiem izaugumiem
- Popraga divdesmitčetrstumbru liepa aug Talsu novada Laidzes pagastā pie Popraga dzirnavām, aizsargājama kā unikāls dabas retums, domājams, ka pie tās senatnē bijusi upurvieta
- Zauskas priede auga Smiltenes pagastā, Valmieras-Smiltenes ceļa malā, 5 km no Smiltenes, stumbra apkārtmērs bija 4,63 m, senatnē bijusi bišukoks ar stumbrā izdobtu dori un nozāģētu galotni (tādēļ augstums bija tikai 13, 7 m), 1951. g., sasniegusi \~370 g. vecumu tā nokalta, un līdz mūsdienām palikusi vien daļa stumbra
- symphyta Auglapsenes
- Izīda Auglības un veselības dieviete seno ēģiptiešu mitoloģijā, laulāto uzticības aizbildne, sievietes mātes aizgādne; vēlāk arī ūdens, vēju dieviete, kuģniecības aizbildne
- bakhanālijas Auglības un vīna dievam Bakham veltīti svētki senajā Grieķijā un Romā
- Baals Auglības, ūdens, pērkona un kara dievs seno semītu mitoloģijā
- ksenokarpija Augļu attīstīšana pēc ksenogāmijas, krustiskas apputekšņošanas
- kermess Augļu uts "Coccus ilicis" krāsviela, ko senāk kultivēja D Francijā, Spānijā, Grieķijā un it īpaši Krētas salā
- maģistrāts Augsta amatpersona, piemēram, konsuls, pretors (senajā Romā)
- prefekts Augsta pārvaldes amatpersona (senajā Romā)
- arhakets Augstākā amatpersona senajā Spartā, amats bija mantojams, tomēr to salīdzinoši viegli varēja atstādināt; vienlaicīgi valdīja divi arhaketi
Atrasts piemēros (26):
- redzētājs - Ko šodien sauc par pravieti, to senāk dēvēja par redzētāju.
- nesen - Nesen nopirku un izremontēju Rīgas centrā lielu dzīvokli.
- zinātne - No mūsdienu zinātnes augstumiem raugoties, šim bērnam jau sen vajadzēja būt mirušam, bet, skat, viņš vēl arvien ir dzīvs.
- spēks - Tas, Elmār, nemaz nebija tik sen, kad gribēji pret mani pielietot spēku.
- ēst - Tik sen neesmu ēdusi torti.
- dunduks – Kā tas dunduks zina, ka man jau sen pienākas kapteiņa pakāpe?
- iepazīstināt – Peldēšana ir viens no senākajiem sporta veidiem, – iesācējus Tenu Kallass iepazīstināja ar īsu ieskatu vēsturē.
- nakts – Tev jau labi teikt, bet mūs senči naktī nelaidīs no mājas laukā.
- dievs — Ā, tā grāmata par seno grieķu mākslu un dieviem.
- sens — Vai jūs zinājāt, ka senie grieķi un romieši hipodromā šķīstīja zirgus no ļaunuma pēc karagājieniem?
- dekadrahma 1974. gadā 24 gadus vecais Maknols bija apņēmības pilns izolē iegūt Atēnu dekadrahmu (monētu desmit drahmu vērtībā), ko viens no solītājiem raksturoja kā " senās Grieķijas monētu Monu Lizu".
- sapņains Abi vecākie un prātīgākie dēli jau sen bija aizbraukuši uz pilsētu un dzīvē tālu tikuši, bet Gastons pēc dabas bija sapņains, un daudzi viņu pat neņēma par pilnu.
- personāls Analītiķi skaidro, ka mājsaimniecības vairs neiegādājās personālos datorus, kā tās mēdza to darīt senāk, izvēloties izmantot viedtelefonus interneta piekļuvei.
- braukt Andrievs militāri sveicina — tas vienīgais, ko viņš iemācījies karā, jo zirgus braukt pratis jau sen.
- sniegt Andris jau sen ilgojās tuvības ar kādu cilvēku — galvenokārt garīgās tuvības, kādu varēja sniegt tikai nedaudzi cilvēki.
- trompete Ansambļa mūziķi spēlē gan klasiskos mūzikas instrumentus (akordeonu, vijoli, trompeti), gan arī senos tautas mūzikas instrumentus, tostarp harmonikas un kokles.
- apcūkot Apcūkotas vēsturisko namu sienas Rīgā, protams, nav nekas jauns- šo neradumu jau izsenis apkaro likumsargi, taču Tērbatas ielas nama gadījums pārsteidz ar to, ka vandāļi pamanījušies izpausties vien dažas nedēļas pēc tam, kad būvnieki pabeiguši darbu.
- parādīt Apstājies nekavējoties viņam parādīju savu skaisto zelta zvaigzni, kuru man piešķīra štata senators kā savam palīgam likumdošanas jautājumos.
- atminēšana Ar sliktiem laikapstākļiem saistība tiešām ir, bet datuma vieglākai atminēšanai mūsu senči, kā jau tas nereti noticis, ņēmuši talkā tolaik lietošanā esošo katoļu baznīcas kalendāru.
- sports Arī aktīvās sporta gaitas visi bija jau sen un nesen beiguši.
- modinātājs Arī Gata Gāgas Štolcs un Lienas Šmukstes Olga, divi Oblomova modinātāji, kas viņu fiziski izvelk no gultas un metaforiski dod padzerties iz zemes avotiem, nav sendienu gudrie, bet nomaldījušies, skrējienā ierauti mazi cilvēki, kuru eksistences attaisno, skaitot viņu amatu nosaukumus.
- rūts Arī lodziņi mazi un senlaicīgi — ar četrām rūtīm.
- gredzenot Atgādinām, ka nesen abi stārķēni arī gredzenoti.
- piedzimt Atkal pienākot Lielās talkas dienai, vērts aizdomāties, kāpēc atkritumi Latvijā joprojām ir problēma un kāpēc depozītsistēma plastmasenēm tā arī pie mums nav piedzimusi, kaut abās pārējās Baltijas valstīs jau veiksmīgi darbojas.
- koklētājs Atklāšanu kuplinās Rīgas Skolēnu pils koklētāju ansamblis "Austriņa" un Jelgavas senioru koris" Gaisma".
- nesen Atvēru Adeles kundzes vēstuli, kura adresēta man un, acīmredzot, uzrakstīta pavisam nesen.
sen citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV
MEV
Neatradi meklēto? Iesaki vārdu!
Aicinām Tēzaura lietotājus iesaistīties Tēzaura papildināšanā – iesakiet vārdu, ko latviešu valodā lieto, bet kas līdz šim nav iekļauts Tēzaurā! Norādiet vārdu, tā nozīmes skaidrojumu un lietojuma piemēru.
Varat ieteikt arī jaunas nozīmes vārdiem, kuri Tēzaurā jau ir, un teicienus.
Tēzaura komanda izskatīs ieteikumu, pārbaudīs tā atbilstību Tēzaura vadlīnijām, precizēs informāciju, un jaunais šķirklis būs apskatāms jau kādā no nākamajiem vārdnīcas laidieniem.
Saziņa jautājumiem un ierosinājumiem: iesaki@tezaurs.lv