Paplašinātā meklēšana
Meklējam rūkot.
Atrasts vārdos (2):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (59):
- pārņemt iniciatīvu Aktīvi uzbrūkot, gūt pārsvaru pār pretinieku (piemēram, sporta spēlēs)
- Amoka skrējiens amoka slimnieka skrējiens, parasti ar dunci uzbrūkot visiem, kas gadās ceļā
- spārdīt ar straujām kājas kustībām vairākkārt sist (cilvēkam vai dzīvniekam) uzbrūkot, aizsargājoties; ar straujām kājas kustībām vairākkārt sist (pa ko), lai (to), piemēram, pārvietotu, sabojātu
- spert ar strauju kājas kustību sist (cilvēkam vai dzīvniekam) uzbrūkot, aizsargājoties; ar strauju kājas kustību sist (pa ko), piemēram, lai (to) pārvietotu, sabojātu
- kreisēt Braukt, veicot izlūkošanu, apsargājot krastu vai kuģus, uzbrūkot pretinieka kuģiem (par kuģi, tā apkalpi)
- izbrukt Brūkot (vietumis) izgāzties
- iebrukt Brūkot lejup, salūzt, izjukt
- uzbrukt Brūkot uzvirzīties virsū (uz kā, kam)
- aizbrukt Brūkot, grūstot (kam), tikt aizsprostotam, piepildītam
- piebrukt Brūkot, grūstot (kam), tikt pilnīgi vai daļēji piepildītam, arī aizsprostotam (ar to)
- atbrukt Brūkot, grūstot atdalīties un nokrist nost
- iebrukt Brūkot, grūstot ievirzīties (kur iekšā)
- aizbrukt Brūkot, grūstot nokļūt (kur, aiz kā, kam priekšā u. tml.)
- jukt Dalīties daļās, atsevišķos gabalos (piemēram, lūstot, brūkot, plīstot) - par priekšmetu
- jukt ārā Dalīties, parasti atsevišķos gabalos (piemēram, lūstot, brūkot) - par ko viengabalainu, vienkopus saliktu
- mākties Draudīgi, naidīgi tuvoties; tuvojoties, uzbrūkot piespiest (pretinieku) atkāpties
- miosiderīns Dzelzs savienojums, kas atbrīvojas, sabrūkot mioglobīnam, un var nogulsnēties pigmenta veidā
- Nīss grieķu mitoloģijā - Hirtaka dēls, Aineja ceļabiedrs, Eiriala draugs, ar kuru kopā viņš gāja bojā, naktī uzbrūkot rutulu nometnei
- aizgrūt Grūstot, brūkot (kam), tikt piepildītam, aizbērtam
- aizgrūt Grūstot, brūkot nokļūt (kur, aiz kā, kam priekšā u. tml.)
- citosiderīns Intracelulārs, dzelzi saturošs pigments, kas rodas, sabrūkot eritrocītu hemoglobīnam
- sedzējspēki Karaspēka jebkura daļa vai nodaļa, kas nodrošina spēka drošību, novērojot, izlūkojot, uzbrūkot, aizsargājot, vai lietojot jebkuru šo metožu kombināciju
- ļer lieto, lai atdarinātu suņa balss skaņas, tam nikni rejot, uzbrūkot
- bradāc lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, kam pasmagam gāžoties, krītot, brūkot
- izbrukt Lūstot vai brūkot (kam), izvirzīties cauri (tam), caur (to); strauji izkrist, izslīdēt cauri (kam), caur (ko)
- micetoma Madūras pēda, endēmiska hroniska slimība tropos un subtropos; to ierosina aktinomicētes vai patogēnās sēnes; ādā un zemādā, visbiežāk pēdā, veidojas mezgli; sabrūkot tie izdala strutas ar melniem, sārtiem vai dzelteniem graudiņiem - patogēnā organisma mikrokolonijām; pēda pietūkst un deformējas
- neptūnijs mākslīgi radīts transurāna ķīmiskais elements, Np, atomnumurs 93, atommasa 237,05, aktinoīds, iegūts mākslīgi, zināmi 11 radioaktīvie izotopi; sabrūkot veido plutoniju
- grummas Mezglveida iekaisuma perēkļi sifilisa trešajā stadijā, visbiežāk veidojas galvā, sejā, locekļu ādā, kaulos (tām sabrūkot, attīstās čūlas)
- nojukt Nolietojoties sadalīties daļās, atsevišķos gabalos (piemēram, lūstot, brūkot, plīstot); arī izjukt (1)
- Piektais krusta karš norisa 1217.-1221. g., Ungārijas karaļa Andrāša II, Austrijas hercoga Leopolda VI un vēlāk par Jeruzalemes karali pasludinātā Šampaņas augstmaņa Žana de Briēna vadībā iebrūkot Ēģiptē, bet neizdevās ieņemt Kairu, tāpēc krustneši atkāpā un tika noslēgts pamiers
- struvēt Notaisīties netīram, šķidrumam pāri tekot, krāsai nobrūkot
- plosīties Piedaloties bruņotā cīņā, uzbrūkot, panākt, ka iet bojā daudzi cilvēki, lielas materiālās vērtības
- karsta kritene piltuvveida ieplaka Zemes virsmā, kas radusies, iebrūkot pazemē izskalotiem iežiem, raksturīga ģipša un karbonātiežu izplatības rajoniem
- macēdijs Pulverveida masa, kas rodas no sporām, apotēcijos sabrūkot ķērpju askiem
- radiotorijs Radioaktīvs torija izotops ar pussabrukšanas periodu 1,9 g.; sabrūkot izstaro alfa starojumu
- ļerkstēt Riet (piemēram, uzbrūkot)
- izjukt Sadalīties daļās, atsevišķos gabalos (piemēram, lūstot, brūkot, plīstot) - par priekšmetu, parasti kāda spēka iedarbībā
- sajukt Sadalīties, parasti pilnīgi, daļās, atsevišķos gabalos (piemēram, lūstot, brūkot, plīstot) - par priekšmetu
- sabrukt Sagāzties un pārvērsties drupās; sagrūt (1); arī brūkot nonākt avārijas stāvoklī
- kaverna izkrīt saka, ja izveidojas kaverna (parasti plaušās), sabrūkot audiem
- geriļas Spānijā apbruņoti iedzīvotāju pulciņi, kas ienaidniekam iebrūkot vai pilsoņu kara gadījumā karo uz savu roku; partizāni
- guerillas Spānijā apbruņoti iedzīvotāju pulciņi, kas ienaidniekam iebrūkot vai pilsoņu kara gadījumā karo uz savu roku; partizāni
- endosporas Sporas, kas veidojas slēgtos orgānos (piem., sporangijos, askos) un ārējā vidē nonāk, tiem atveroties vai sabrūkot
- izsprukt Sprūkot izkrist, izslīdēt
- pasprukt Sprūkot izkrist, izslīdēt; izsprukt (3)
- pieklupt strauji pievirzīties (pie kā, kam klāt), parasti uzbrūkot (par dzīvniekiem)
- nobrukums tas, kas brūkot ir atdalījies nost
- deglaciācija Teritorijas atbrīvošanās no ledāja, tam sarūkot
- endotoksīns Toksīns, kas atrodas baktērijas ķermenī un atbrīvojas, tikai tai sabrūkot
- brūkšķis Troksnis, kas rodas kaut kam sabrūkot, sagāžoties
- lenkt Tuvoties, sekot (kam, parasti dzīvniekam), medījot (to), uzbrūkot (tam)
- ietrenkt Uzbrūkot panākt, ka (pretinieks) ievirzās (parasti neizdevīgā vietā)
- ietriekt Uzbrūkot panākt, ka (pretinieks) ievirzās (parasti neizdevīgā vietā)
- iedzīt Uzbrūkot panākt, ka (pretinieks), strauji atkāpjoties, ievirzās (parasti neizdevīgā vietā)
- atsviest Uzbrūkot piespiest (pretinieku) strauji atkāpties (kur, līdz kādai vietai)
- iekrist Uzbrūkot strauji ieķerties (kādam, piemēram, drēbēs, matos)
- sakrist Uzbrūkot strauji saķerties (par cilvēkiem)
- klupt Uzbrūkot strauji tuvoties, virzīties klāt
- uzbrukšana uzvirzīšanās virsū brūkot
rūkot citās vārdnīcās:
LLVV
MEV