Paplašinātā meklēšana
Meklējam prāts.
Atrasts vārdos (15):
Atrasts vārdu savienojumos (27):
- (prāts) kā apmācies
- dabas prāts
- goda prāts
- īss prāts
- kumeļa prāts
- labs prāts
- ļauns prāts
- muļķa prāts
- plāns prāts
- prāts (arī sirds) reibst
- prāts (arī sirds) silst (arī nesas, velk)
- prāts (arī sirds) velk (arī silst, nesas)
- prāts (arī visi pieci) (kādam) nav mājā (arī mājās)
- prāts (ir) nemierīgs, arī sirds (ir) nemierīga
- prāts iegriežas
- prāts kā cālim
- prāts nesas
- prāts nesas uz jokiem
- prāts stāv (biežāk nesas)
- priecīga (arī līksma) sirds, arī priecīgs prāts
- sestais prāts
- sirds (arī prāts) reibst
- sirds (arī prāts) velk (arī nesas, silst)
- sirds (ir) nemierīga, arī prāts (ir) nemierīgs
- skābs prāts
- Vai tev (arī jums, viņam u. tml.) prāts!
- visi pieci (arī prāts) (kādam) nav mājā (arī mājās)
Atrasts skaidrojumos (74):
- zaumj Aizprāts - krievu futūristu ieviests termins viņu radīto kardinālo neoloģismu apzīmēšanai
- delirācija Ārprāts, trakums; murgi
- espri Asprātība; ass prāts
- gara ieroči ass prāts, zināšanas
- funktieris Ass prāts; neordināra domāšana
- gaiša galva Attīstīts, vērīgs prāts, arī spēja ātri uztvert, saprast, iegaumēt
- enteomānija Augstākās sūtības mānija, reliģisks ārprāts
- datrūkt būt tādam, kam ir nepilnīgi attīstīts prāts, spējas u. tml.
- sensus communis cilvēka saprāts
- muļķis cilvēks, kam ir nepietiekami attīstīts, arī nepietiekami aktivizēts prāts
- gaiša galva cilvēks, kam ir šāds prāts, spēja
- racionālists cilvēks, kam raksturīga saprātīga attieksme pret īstenību; cilvēks, kura rīcību nosaka tikai vai galvenokārt intelekts, prāts
- pusārprāts Daļējs ārprāts
- prātiņš dem. --> prāts
- pectus Dvēsele, sirds, gars; prāts, sajēga
- čita Ezoterismā zemākais saprāts
- bedlamisms Gara vājība, ārprāts
- mens Gars, prāts
- džinni Islāma mitoloģijā - fantastiskas būtnes, gari, kuriem piemīt saprāts un kuri spēj pieņemt jebkuru izskatu, kā arī izpildīt jebkuru darbu
- sapraša Izpratne, prāts
- saprata Izpratne, prāts; sapraša
- muļķība Izturēšanās, rīcība, runa, kurā izpaužas nepietiekami attīstīts, arī nepietiekami aktivizēts prāts
- ģismene Jēga, prāts
- urksts Jēga, prāts
- logoss Kristīgajā teoloģijā - Dieva prāts, kas cilvēkam aptverams intelektuālā apcerē; Jēzus Kristus, dievišķa persona, kas cilvēkam aptverama reliģiskā atklāsmē
- pantoloģisms Mācība, pēc kuras viss, kas ir īsts, ir saprātīgs un īstenība pati ir saprāta noteikta, tādējādi saprāts ir patiesi īstais (absolūtais)
- sensus maņa, sajūta, saprāts; jūtas; jēga
- cāļa smadzenes neattīstīts prāts
- vājprāts Nenormāls, slimīgs stāvoklis, kam raksturīga psihisko norišu nepareiza ievirze; ārprāts
- muļķa prāts nepietiekami attīstīts, arī nepietiekami aktivizēts prāts
- negudrība Neprāts
- caurvējš bēniņos neprāts, dumjība
- apmālis Neprāts, muļķība, miegs
- ārmaņa Neprāts, neprātība, ārprāts
- veselais saprāts noteiktām domāšanas, izturēšanās normām atbilstošs saprāts
- noskaidrot panākt, būt par cēloni, ka (apziņa, prāts) kļūst skaidrs; apskaidrot (1)
- priecināt parasti savienojumā ar "acis", "sirds", "prāts": iedarbojoties uz uztveri, izraisīt prieka, arī, uztverot (ko), izjust prieku
- priecēt parasti savienojumā ar "acis", "sirds", "prāts": iedarbojoties uz uztveri, izraisīt prieku, arī, uztverot (ko), izjust prieku
- fledonija Pļāpība; ārstniecībā ārprāts
- pārtrūkst lenta prāts aptumšojas; zaudē apziņu (dzērumā)
- smadzenes prāts, arī apziņa
- galva Prāts, saprāts, apziņa; saprašana, domāšana
- omaši Prāts, saprāts, jēga
- abstrahēšanās process, kurā mūsu prāts veido abstrakcijas
- gars Psihe, psihisko (cilvēka, cilvēku kolektīva) īpašību kopums; arī prāts
- galva ir uz pleciem (kādam) saka, ja cilvēkam ir normāli attīstīts prāts, ja cilvēks ir spējīgs pareizi domāt, spriest
- ir zobs (uz kādu) saka, ja ir naids, ļauns prāts, dusmas uz kādu
- prāts kā cālim saka, ja kādam ir neattīstīts prāts
- samanība Samaņa - prāts, saprašana, saprāts, jēga, apjēga
- čustva Saprāts
- gudre Saprāts
- vēss saprāts saprāts, kas ir saistīts ar nepakļaušanos jūtām, psihisku līdzsvarotību, aukstasinību
- jēga Saprāts; prāts
- sajēga Saprāts; prāts
- logoss Senajiem grieķiem - jēdziens, kategorija, definīcija, doma, slēdziens, sakarība, pamats, princips, cēlonis, argumentācija, pierādījums, pētījums, hipotēze, teorija, metode, likums, zinātne, sapratne, prāts, vārds, teikums, izteikums, izklāsts, runa, saruna, patiesība
- rezoners Senās lugās iemiesots prāts, ar kura muti bieži runāja pats autors
- nūss Sengrieķu filozofijā - prāts, sapratne, apziņa un pašapziņa kosmosā un cilvēkā; cilvēka spēja aptvert pirmprincipus
- viegla galva spēja ātri uztvert, saprast, iegaumēt, arī attīstīts, vērīgs prāts
- zelta galva spēja ātri uztvert, saprast, iegaumēt, arī attīstīts, vērīgs prāts
- saprāts Spēja izzināt sakarus starp priekšmetiem, parādībām u. tml, spriest par tiem un atbilstoši izturēties; arī prāts
- bezprāts stāvoklis, kam raksturīga nespēja saprātīgi spriest; bezprātība, neprāts
- muļķīgs tāds, kam ir nepietiekami attīstīts, arī nepietiekami aktivizēts prāts
- muļķa tāds, kam ir nepietiekami attīstīts, arī nepietiekami aktivizēts prāts; muļķīgs (1)
- muļķis tāds, kam ir nepietiekami attīstīts, arī nepietiekami aktivizēts prāts; muļķīgs (1)
- patumšs tāds, kam ir samērā, arī mazliet neattīstīts prāts, spējas u. tml. (par cilvēku); samērā, arī mazliet neattīstīts (par prātu, spējām u. tml.)
- saprātīgs tāds, kam piemīt saprāts
- racionāls tāds, kura attieksmi pret dzīvi nosaka tikai vai galvenokārt prāts, intelekts (par cilvēkiem)
- durns tāds, kurā izpaužas apreibums, neprāts u. tml.
- ārprātīgs tāds, kurā izpaužas ārprāts
- vājprātīgs tāds, kurā izpaužas vājprāts
- bon sens veselais saprāts
- common sense veselais saprāts
- oinomanija Vīna trakums, vīna dzērāja ārprāts
- vīrgalva Vīrieša prāts, gudrība (kādā darbā, rīcībā)
prāts citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV
MEV