Paplašinātā meklēšana

Meklējam prāts.

Atrasts vārdos (14):

Atrasts vārdu savienojumos (29):

Atrasts skaidrojumos (77):

zaumj Aizprāts - krievu futūristu ieviests termins viņu radīto kardinālo neoloģismu apzīmēšanai.
delirācija Ārprāts, trakums; murgi.
espri Asprātība; ass prāts.
gara ieroči ass prāts, zināšanas.
funktieris Ass prāts; neordināra domāšana.
gaiša (arī gudra) galva Attīstīts, vērīgs prāts, arī spēja ātri uztvert, saprast, iegaumēt.
enteomānija Augstākās sūtības mānija, reliģisks ārprāts.
datrūkt Būt tādam, kam ir nepilnīgi attīstīts prāts, spējas u. tml.
sensus communis cilvēka saprāts.
muļķis Cilvēks, kam ir nepietiekami attīstīts, arī nepietiekami aktivizēts prāts.
gaiša (arī gudra) galva Cilvēks, kam ir šāds prāts, spēja.
racionālists Cilvēks, kam raksturīga saprātīga attieksme pret īstenību; cilvēks, kura rīcību nosaka tikai vai galvenokārt intelekts, prāts.
pusārprāts Daļējs ārprāts.
prātiņš Dem. --> prāts.
pectus Dvēsele, sirds, gars; prāts, sajēga.
čita Ezoterismā zemākais saprāts.
bedlamisms Gara vājība, ārprāts.
mens Gars, prāts.
džinni Islāma mitoloģijā - fantastiskas būtnes, gari, kuriem piemīt saprāts un kuri spēj pieņemt jebkuru izskatu, kā arī izpildīt jebkuru darbu.
saprata Izpratne, prāts; sapraša.
sapraša Izpratne, prāts.
muļķība Izturēšanās, rīcība, runa, kurā izpaužas nepietiekami attīstīts, arī nepietiekami aktivizēts prāts.
ģismene Jēga, prāts.
urksts Jēga, prāts.
logoss Kristīgajā teoloģijā - Dieva prāts, kas cilvēkam aptverams intelektuālā apcerē; Jēzus Kristus, dievišķa persona, kas cilvēkam aptverama reliģiskā atklāsmē.
pantoloģisms Mācība, pēc kuras viss, kas ir īsts, ir saprātīgs un īstenība pati ir saprāta noteikta, tādējādi saprāts ir patiesi īstais (absolūtais).
sensus maņa, sajūta, saprāts; jūtas; jēga.
ar vēsu (arī aukstu) prātu mierīgi, aukstasinīgi, nepakļaujoties jūtām. saprāts, kas ir saistīts ar nepakļaušanos jūtām, psihisku līdzsvarotību, aukstasinību.
cāļa smadzenes neattīstīts prāts.
vājprāts Nenormāls, slimīgs stāvoklis, kam raksturīga psihisko norišu nepareiza ievirze; ārprāts.
muļķa prāts nepietiekami attīstīts, arī nepietiekami aktivizēts prāts.
caurvējš bēniņos neprāts, dumjība.
apmālis Neprāts, muļķība, miegs.
ārmaņa Neprāts, neprātība, ārprāts.
negudrība Neprāts.
veselais saprāts noteiktām domāšanas, izturēšanās normām atbilstošs saprāts
noskaidrot Panākt, būt par cēloni, ka (apziņa, prāts) kļūst skaidrs; apskaidrot (1).
priecināt Parasti savienojumā ar "acis", "sirds", "prāts": iedarbojoties uz uztveri, izraisīt prieka, arī, uztverot (ko), izjust prieku.
priecēt Parasti savienojumā ar "acis", "sirds", "prāts": iedarbojoties uz uztveri, izraisīt prieku, arī, uztverot (ko), izjust prieku.
fledonija Pļāpība; ārstniecībā ārprāts.
pārtrūkst lenta prāts aptumšojas; zaudē apziņu (dzērumā).
smadzenes prāts, arī apziņa.
galva Prāts, saprāts, apziņa; saprašana, domāšana.
omaši Prāts, saprāts, jēga.
abstrahēšanās Process, kurā mūsu prāts veido abstrakcijas.
gars Psihe, psihisko (cilvēka, cilvēku kolektīva) īpašību kopums; arī prāts.
galva ir uz pleciem (kādam) saka, ja cilvēkam ir normāli attīstīts prāts, ja cilvēks ir spējīgs pareizi domāt, spriest.
ir zobs (uz kādu) saka, ja ir naids, ļauns prāts, dusmas uz kādu.
prāts kā cālim saka, ja kādam ir neattīstīts prāts.
samanība Samaņa - prāts, saprašana, saprāts, jēga, apjēga.
vēss saprāts saprāts, kas ir saistīts ar nepakļaušanos jūtām, psihisku līdzsvarotību, aukstasinību.
jēga Saprāts; prāts.
sajēga Saprāts; prāts.
čustva Saprāts.
gudre Saprāts.
logoss Senajiem grieķiem - jēdziens, kategorija, definīcija, doma, slēdziens, sakarība, pamats, princips, cēlonis, argumentācija, pierādījums, pētījums, hipotēze, teorija, metode, likums, zinātne, sapratne, prāts, vārds, teikums, izteikums, izklāsts, runa, saruna, patiesība.
rezoners Senās lugās iemiesots prāts, ar kura muti bieži runāja pats autors.
nūss Sengrieķu filozofijā - prāts, sapratne, apziņa un pašapziņa kosmosā un cilvēkā; cilvēka spēja aptvert pirmprincipus.
laba (arī viegla, vērīga) galva spēja ātri uztvert, saprast, iegaumēt, arī attīstīts, vērīgs prāts.
viegla galva spēja ātri uztvert, saprast, iegaumēt, arī attīstīts, vērīgs prāts.
zelta galva spēja ātri uztvert, saprast, iegaumēt, arī attīstīts, vērīgs prāts.
viegla (arī laba, vērīga) galva spēja ātri uztvert, saprast, iegaumēt, arī attīstīts, vērīgs prāts.
saprāts Spēja izzināt sakarus starp priekšmetiem, parādībām u. tml, spriest par tiem un atbilstoši izturēties; arī prāts.
bezprāts Stāvoklis, kam raksturīga nespēja saprātīgi spriest; bezprātība, neprāts.
muļķa Tāds, kam ir nepietiekami attīstīts, arī nepietiekami aktivizēts prāts; muļķīgs (1).
muļķis Tāds, kam ir nepietiekami attīstīts, arī nepietiekami aktivizēts prāts; muļķīgs (1).
muļķīgs Tāds, kam ir nepietiekami attīstīts, arī nepietiekami aktivizēts prāts.
patumšs Tāds, kam ir samērā, arī mazliet neattīstīts prāts, spējas u. tml. (par cilvēku); samērā, arī mazliet neattīstīts (par prātu, spējām u. tml.).
saprātīgs Tāds, kam piemīt saprāts.
racionāls Tāds, kura attieksmi pret dzīvi nosaka tikai vai galvenokārt prāts, intelekts (par cilvēkiem).
durns Tāds, kurā izpaužas apreibums, neprāts u. tml.
ārprātīgs Tāds, kurā izpaužas ārprāts.
vājprātīgs Tāds, kurā izpaužas vājprāts.
bon sens veselais saprāts.
common sense veselais saprāts.
oinomanija Vīna trakums, vīna dzērāja ārprāts.
vīrgalva Vīrieša prāts, gudrība (kādā darbā, rīcībā).

prāts citās vārdnīcās:

MLVV

prāts

LLVV

prāts