aizprāts
aizprāts vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlis; lieto: retiLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | aizprāts | aizprāti |
| Ģen. | aizprāta | aizprātu |
| Dat. | aizprātam | aizprātiem |
| Akuz. | aizprātu | aizprātus |
| Lok. | aizprātā | aizprātos |
Tas, kas nav ar prātu aptverams, nav izprotams.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Smiekli sadusmoja Barabu, un viņš nebija apturams aizprāta skrējienā.
- Dantes aizprāta acīm nebija saskatāma vienīgi vietas patiesā jēga.
- Es satveru neredzamo, tikai ar aizprātu sajūtamo enerģiju.
- – Nāc, Vari, paklausies aizprāta fantastiku.
- Jūtas dzīvo aizprāta āderēs.