Paplašinātā meklēšana
Meklējam prātīgs.
Atrasts vārdos (48):
- prātīgs:1
- ārprātīgs:1
- asprātīgs:1
- ašprātīgs:1
- ieprātīgs:1
- neprātīgs:1
- paprātīgs:1
- saprātīgs:1
- aušprātīgs:1
- bezprātīgs:1
- cēlprātīgs:1
- divprātīgs:1
- dumprātīgs:1
- godprātīgs:1
- labprātīgs:1
- lēnprātīgs:1
- lēņprātīgs:1
- lētprātīgs:1
- mazprātīgs:1
- mīlprātīgs:1
- pārprātīgs:1
- pašprātīgs:1
- tīšprātīgs:1
- vājprātīgs:1
- žēlprātīgs:1
- brīvprātīgs:1
- cietprātīgs:1
- drošprātīgs:1
- dumjprātīgs:1
- gaišprātīgs:1
- liegprātīgs:1
- lielprātīgs:1
- ļaunprātīgs:1
- mierprātīgs:1
- nesaprātīgs:1
- pilnprātīgs:1
- plānprātīgs:1
- pretprātīgs:1
- trulprātīgs:1
- vienprātīgs:1
- augstprātīgs:1
- draugprātīgs:1
- jautrprātīgs:1
- karstprātīgs:1
- pusārprātīgs:1
- taisnprātīgs:1
- vieglprātīgs:1
- nevienprātīgs:1
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (383):
- raison dʽêtre _burtiski_ "esamības jēga"; saprātīgs pamats, jēga.
- dulbins Apdullis, nesaprātīgs cilvēks.
- ulpe Aprobežots, nesaprātīgs cilvēks.
- slupšķis Aprobežots, vieglprātīgs, pļāpīgs cilvēks.
- iedzīt prātu ar bardzību panākt, ka (kāds) kļūst prātīgs.
- kriminālsodāms bankrots ar tiesas nolēmumu konstatēts maksātnespējas stāvoklis, līdz kuram parādnieks ir novests apzināti (ļaunprātīgs bankrots) vai nolaidības dēļ.
- dumprātā Ārprātīgs, muļķīgs.
- jucis Ārprātīgs, plānprātīgs.
- frenetisks Ārprātīgs, plosīgs.
- pašutoņa Ārprātīgs, traks, piedzēries cilvēks.
- durns Ārprātīgs; neprātīgs.
- ārprātis Ārprātīgs.
- ārprātnieks Ārprātīgs.
- bon mot asprātība, asprātīgs teiciens.
- asprātis Asprātīgs cilvēks.
- noredzīgs Asprātīgs, apķērīgs.
- sasmējājs Asprātīgs, jautrs cilvēks, kam patīk smieties, jokoties.
- stiķīgs Asprātīgs, jocīgs; arī spītīgs, iecirtīgs.
- ingeniozs Atjautīgs, asprātīgs, apdāvināts.
- žveiris Ātras dabas, vieglprātīgs cilvēks.
- augstprātis Augstprātīgs cilvēks.
- ūpis Augstprātīgs un dusmīgs cilvēks.
- snobs Augstprātīgs, iedomīgs cilvēks, kas pretendē uz pārākumu intelektuālajā jomā, izsmalcinātu gaumi, īpašu mākslas izpratni vai piederību pie kādas sociālās vai profesionālās grupas.
- izgāzīgs Augstprātīgs, lepns.
- labatīgs Augstprātīgs, lepns.
- vīzdegunīgs Augstprātīgs, nicīgi iedomīgs, arī uzpūtīgs, pārlieku izvēlīgs.
- arrogants Augstprātīgs, uzpūtīgs, bezkaunīgs.
- arogants Augstprātīgs, uzpūtīgs.
- vīzeklis Augstprātīgs, zobgalīgs cilvēks.
- vējskrodelis Aušīgs, nenopietns, vieglprātīgs cilvēks; arī cilvēks, kam ir psihiskas dīvainības.
- vējķērājs Aušīgs, nenopietns, vieglprātīgs cilvēks.
- vējskrabis Aušīgs, nenopietns, vieglprātīgs cilvēks.
- vējskrolla Aušīgs, nenopietns, vieglprātīgs cilvēks.
- vējpills Aušīgs, nenopietns, vieglprātīgs.
- ķeimuris Aušīgs, nesaprātīgs cilvēks.
- ujaputns Aušīgs, vieglprātīgs cilvēks; arī dusmīgs, nesavaldīgs cilvēks.
- ķeburs Aušīgs, vieglprātīgs cilvēks; cilvēks, kas mēdz niekoties, knakstīties.
- bezprāta Bezprāta cilvēks - plānprātīgs, nesaprātīgs cilvēks.
- bezprātis Bezprātīgs cilvēks.
- sdaka Brīvprātīgs labdarības maksājums Pakistānā, viens no labdarības veidiem, ko nosaka islāms.
- virsdienests Brīvprātīgs militāro speciālistu dienests armijā vai flotē pēc obligātā karadienesta pabeigšanas.
- kolekte Brīvprātīgs ziedojums (piemēram, naudā), ko parasti vāc no vairākiem vai daudziem.
- labprātīgums Brīvprātīgs.
- prāts iegriežas reti cilvēks kļūst prātīgs.
- prāts iegriežas cilvēks kļūst prātīgs.
- ēmulis Cilvēks, kas neprot pateikt neko prātīgu, kas velti cenšas būt asprātīgs.
- blazdars Cilvēks, kas, mēdz pavadīt laiku bezdarbībā, slinkot, klaiņot, staigāt apkārt; arī nenopietns, vieglprātīgs cilvēks.
- blazders Cilvēks, kas, mēdz pavadīt laiku bezdarbībā, slinkot, klaiņot, staigāt apkārt; arī nenopietns, vieglprātīgs cilvēks.
- pusdulls Daļēji nesaprātīgs, muļķīgs.
- gaisā pasists dīvains, vieglprātīgs, nenopietns.
- brālīgs Draudzīgs, tuvs, vienprātīgs, vienots uzskatos.
- dzelmīgs Dziļdomīgs, daudzslāņains (arī asprātīgs).
- piece Gabals; istaba; telpa; luga; ļaunprātīgs joks; lielgabals.
- gaisaklis Gaisa grābslis, vieglprātīgs cilvēks.
- gaulois Galliešu: asprātīgs, izlaidīgs.
- paprātīgs Gandrīz prātīgs.
- nepilnīgs Garīgi atpalicis; arī plānprātīgs.
- bezviltus cilvēks godīgs, godprātīgs cilvēks.
- godsirdīgs Godprātīgs.
- Kikns grieķu mitoloģijā - Apollona un Tirijas (variants: Hirijas) dēls, skaistulis mednieks, dzīvoja Kalidonas apkārtnē, bet augstprātīgs un sliktiem paradumiem, kopā ar māti ielēca Kanopes ezerā, bet Apollons pārvēfrta abus par gulbjiem.
- bezbērnu ģimene ģimene, kurā kādu bioloģisku, sociālu, ekonomisku vai citu faktoru dēļ nav bērnu; kas var būt pāra brīvprātīgs lēmums.
- pūslis Iedomīgs, augstprātīgs cilvēks.
- uzpūtenis Iedomīgs, augstprātīgs cilvēks.
- kūžīgs Iedomīgs, augstprātīgs, lepns.
- iebildīgs Iedomīgs, augstprātīgs; arī spītīgs.
- lepns Iedomīgs, augstprātīgs; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- iepūtīgs Iedomīgs, augstprātīgs.
- ieturīgs Iedomīgs, lepns, augstprātīgs.
- Ardžuna indiešu princis (_Arjuna_), viens no diviem galvenajiem varoņiem indiešu eposā "Mahābhārata", pāndavs, dieva Indras un Kuntī dēls, bija slavens karotājs un ideāls karavīrs, drosmīgs un spēcīgs, cēlsirdīgs un taisnprātīgs.
- plaizīgs Izgāzīgs, augstprātīgs.
- gaišīgs Izglītots; arī saprātīgs.
- izlepņa Izlutināts, augstprātīgs cilvēks, gardēdis.
- šelderis Izšķērdīgs, vieglprātīgs, nekārtīgs cilvēks.
- Figaro Izveicīgs un asprātīgs intrigants, kuru kā skatuves tipu literatūrā ievedis franču komēdiju rakstnieks P. Bomaršē ("P. Beaumarchais").
- verns Izveicīgs, prātīgs, atjautīgs.
- jēznieks Jauns, ne īpaši saprātīgs cilvēks.
- trallis Jautrs, vieglprātīgs cilvēks.
- lāģišķs Jēdzīgs, sakarīgs; saprātīgs, gudrs.
- āļa Joku, izlēcienu taisītājs, neprātīgs cilvēks, muļķis.
- āļoknis Joku, izlēcienu taisītājs, neprātīgs cilvēks, muļķis.
- čabiņš Kāds, kas ir vieglprātīgs, lētticīgs.
- urbstiķis Kāds, kas ir vieglprātīgs, nenopietns.
- spukstiņš Kāds, kurš ir vieglprātīgs.
- Konans Plikgalvis karotājs un varoņa Finna līdzgaitnieks ķeltu mitoloģijā, sākotnēji attēlots kā nesavaldīgs un ļaunprātīgs cilvēks, bet vēlākos vēstījumos pārsvarā ir komisks -- lielīgs, gļēvulīgs un rijīgs
- pļekaputns Klaidonis; vieglprātīgs, nenopietns cilvēks.
- dabravecis Krietns, saprātīgs cilvēks.
- karakalps Latvijā 9.-13. gs. - algotnis, brīvprātīgs profesionāls karavīrs, kurš par dienestu saņēma noteiktu atlīdzību.
- lūsītis Lēnprātīgs un garīgi ierobežots cilvēks.
- ulis Lēnprātīgs, neveikls cilvēks.
- lēņprātīgs Lēnprātīgs.
- denkts Lepns, augstprātīgs cilvēks, kas uz citiem skatās no augšas.
- cīlīgs Lepns, augstprātīgs.
- dents Lepns, augstprātīgs.
- sprengsts Lepns, augstprātīgs.
- mērkaķgadi Liela vecuma posms, kad cilvēks kļūst nevarīgs, arī nesaprātīgs.
- mutainīša Liels, asprātīgs runātājs.
- mutaunieks Liels, asprātīgs runātājs.
- bēnūzis Liels, neveikls, arī nesaprātīgs cilvēks.
- ļaundabīgs Ļaunprātīgs (1).
- insinuācija Ļaunprātīgs apmelojums.
- edipisms Ļaunprātīgs paša acu bojājums.
- skaitulīgs Ļaunprātīgs, dusmīgs.
- čūska Ļaunprātīgs, viltīgs cilvēks.
- apšutains Ļaunprātīgs, viltīgs, blēdīgs.
- ceceris Ļaunprātīgs, viltīgs, pretīgs, riebīgs cilvēks.
- ģiftīgs Ļaunprātīgs; naidīgs.
- ģiptīgs Ļaunprātīgs; naidīgs.
- baisīgs Ļauns, ļaunprātīgs; dusmīgs, nikns, pikts, sirdīgs, bargs.
- tītars Ļoti augstprātīgs cilvēks.
- dumjš kā zābaks ļoti dumjš, nesaprātīgs, muļķis.
- izaicinājums liktenim ļoti liels risks, parasti vieglprātīgs, ar savu dzīvību.
- traks Ļoti pārdrošs, pārgalvīgs, arī vieglprātīgs.
- pantoloģisms Mācība, pēc kuras viss, kas ir īsts, ir saprātīgs un īstenība pati ir saprāta noteikta, tādējādi saprāts ir patiesi īstais (absolūtais).
- bohēma Materiāli nenodrošināts, vieglprātīgs, arī izlaidīgs (parasti mākslinieku, aktieru) dzīvesveids; cilvēki (parasti mākslinieki, aktieri), kam ir šāds dzīvesveids.
- paliegs Mazliet plānprātīgs, muļķīgs.
- sprauns Možs, veselīgs, izveicīgs (par cilvēkiem); arī augstprātīgs.
- tuimeklis Muļķīgs, aprobežots, nesaprātīgs.
- tuimis Muļķīgs, aprobežots, nesaprātīgs.
- kā (viens) vucēns muļķīgs, dumjš, nesaprātīgs.
- ālīgs Muļķīgs, negudrs, aušīgs, neprātīgs.
- aplamīgs Muļķīgs, neprātīgs.
- šizīgs Muļķīgs, neprātīgs.
- šizisks Muļķīgs, neprātīgs.
- pibraks Muļķīgs, nesaprātīgs cilvēks.
- dumjprātīgs Muļķīgs, nesaprātīgs.
- dumprātīgs Muļķīgs, nesaprātīgs.
- mazprātīgs Muļķīgs, plānprātīgs.
- stumška Ne īpaši saprātīgs cilvēks (ko var stumdīt).
- gaislis Neapdomīgs, vieglprātīgs cilvēks.
- aušoņa Neapdomīgs, vieglprātīgs, trakulīgs cilvēks; pļāpa.
- kā velna apsēsts negudrs, neprātīgs.
- nesajēdzīgs Nejēdzīgs, bezjēdzīgs, plānprātīgs.
- pļurka Nekārtīgs cilvēks; arī vieglprātīgs, ātrs, nenopietns cilvēks.
- diegbiksis Nekārtīgs, nevīžīgs, arī vieglprātīgs cilvēks (parasti vīrietis).
- diegadirsa Nekārtīgs, nevīžīgs, arī vieglprātīgs cilvēks.
- diegadirša Nekārtīgs, nevīžīgs, arī vieglprātīgs cilvēks.
- ļubraks Nekārtīgs, slinks, nepieklājīgs cilvēks; muļķīgs, nesaprātīgs cilvēks.
- liedzīgs Nelabprātīgs, neatsaucīgs.
- neliekams Nelūgts, bez uzaicinājuma, bez skubināšanas, labprātīgs.
- viegls Nenopietns, vieglprātīgs (par cilvēku).
- švipaste Nenopietns, vieglprātīgs cilvēks.
- svipstiķis Nenopietns, vieglprātīgs cilvēks.
- žākurs Nenopietns, vieglprātīgs cilvēks.
- skripka Nenopietns, vieglprātīgs, gaisīgs cilvēks.
- skrodelīgs Nenopietns, vieglprātīgs.
- pidele Nenosvērts, vieglprātīgs cilvēks.
- šolderīgs Nenoteikts, vieglprātīgs.
- neomīgs Neprātīgs, aušīgs, traks.
- nelgi Neprātīgs, muļķīgs.
- nenojēdzīgs Neprātīgs, muļķīgs.
- neprotīgs Neprātīgs, muļķīgs.
- pašielis Neprātīgs, pārgalvīgs.
- aumanis Neprātīgs, traks; tas, kas muļķojas, aušojas.
- amzīgs Neprātīgs.
- negaisīgs Neprātīgs.
- nesamanīgs Neprātīgs.
- dilda Nesaprātīgs cilvēks.
- nesapraša Nesaprātīgs cilvēks.
- uz augšu (arī gaisā) pasists nesaprātīgs, dīvains, nenopietns.
- tuda Nesaprātīgs, mazliet muļķīgs cilvēks.
- aungalva Nesaprātīgs, muļķīgs, neattapīgs cilvēks.
- auņgalva Nesaprātīgs, muļķīgs, neattapīgs cilvēks.
- dulls Nesaprātīgs, muļķīgs.
- dulss Nesaprātīgs, muļķīgs.
- dumjš Nesaprātīgs, neapķērīgs, muļķīgs.
- neloģisks Nesaprātīgs, nepareizs, nepamatots.
- kreizī Nesaprātīgs, nepareizs.
- neziņš Nesaprātīgs, neprātiņš, muļķis.
- kreizi Nesaprātīgs; nepareizs.
- kreiss Nesaprātīgs; pastulbs.
- iracionāls nesaprātīgs.
- gaisonis Neveiksmīgs, arī vieglprātīgs cilvēks; arī nabadzīgs, izputējis cilvēks.
- paklusns Paklausīgs, labprātīgs (ko darīt).
- piepratīgs Paklausīgs, prātīgs.
- liderīgs Palaidnīgs; vieglprātīgs; izšķērdīgs.
- litauris Palaidnis, ubags; vieglprātīgs cilvēks.
- trakulīgs Pārdrošs, pārgalvīgs, arī vieglprātīgs (par cilvēkiem); arī pārāk skaļš, straujš.
- pamēklis Pārgalvīgs, neprātīgs cilvēks.
- folatre Pārgalvīgs, vieglprātīgs.
- elberis Pārsteidzīgs, neapdomīgs, nenoteikts, arī vieglprātīgs cilvēks.
- neapsvērts Pārsteidzīgs, neprātīgs.
- svarīgs Pašapzinīgs, arī augstprātīgs, lepns.
- plānprātis plānprātīgs cilvēks
- toša Plānprātīgs cilvēks.
- vājgarīgs Plānprātīgs.
- ieprātīgs Prātīgs, saprātīgs, sapratīgs.
- fastidiozs Pretīgs, nepatīkams; augstprātīgs.
- traks Psihiski slims (par cilvēkiem); ārprātīgs, vājprātīgs.
- pusjucis Pusārprātīgs.
- pustraks Pusārprātīgs.
- augstmanīgs Raksturīgs augstmanim; augstprātīgs, aristokrātisks.
- ēmoties Runāt muļķības, cenšoties izlikties asprātīgs.
- čerīgs Runīgs, asprātīgs.
- kaikarains Sabojāts, nepilnīgs, neprātīgs.
- konceptīvs Sajūtīgs, uzņēmīgs; saprātīgs, apķērīgs.
- vējš galvā, retāk vējš dzīvo pa galvu saka, ja cilvēks ir nenopietns, vieglprātīgs.
- dumja galva saka, ja cilvēks ir nesaprātīgs, neapķērīgs, muļķīgs.
- vēsa galva saka, ja cilvēks ir prātīgs, apdomīgs.
- deguns ir mākoņos (kādam) saka, ja kāds ir iedomīgs, augstprātīgs, lepns.
- kā pāvs saka, ja kāds ir pārlieku lepns, iedomīgs, augstprātīgs, lielīgs.
- īss prāts saka, ja kāds nav pietiekami saprātīgs; saka, ja kāds ir neattapīgs, neapķērīgs.
- nav muļķis saka, uzsverot, ka kāds ir gudrs, saprātīgs.
- patuims Samērā nesaprātīgs, aprobežots; pamuļķīgs.
- paviegls Samērā nesaprātīgs, ar ierobežotām prāta spējām; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- šautris Samērā nesaprātīgs, ar ierobežotām prāta spējām.
- pavējīgs Samērā vieglprātīgs, nenopietns; paaušīgs.
- pusdurns Samērā vieglprātīgs, nenopietns.
- pustraks Samērā vieglprātīgs, nevaldāms.
- paviegls Samērā vieglprātīgs.
- patraks Samērā, arī mazliet trakulīgs, vieglprātīgs.
- sapraša Saprātīgs cilvēks, tāds, kas ātri saprot.
- prādēnis Saprātīgs cilvēks.
- prādēns Saprātīgs cilvēks.
- prātdienis Saprātīgs cilvēks.
- racionāls Saprātīgs, lietderīgs, pamatots.
- sakarīgs Saprātīgs, mērķtiecīgs, arī līdzsvarots (par cilvēku).
- loģisks Saprātīgs, pareizs, pamatots; intelektuāls, racionāls.
- jēdzīgs Saprātīgs, prātīgs (par cilvēku).
- mācīgs Saprātīgs.
- samanīgs Saprātīgs.
- švalis Slikts, nenopietns, vieglprātīgs cilvēks (parasti par pusaudzi vai jaunu vīrieti); izlaidies puika.
- švulis Slikts, nenopietns, vieglprātīgs cilvēks (parasti par pusaudzi vai jaunu vīrieti); izlaidies puika.
- slūturis Slinks un nesaprātīgs cilvēks.
- skaidrīgs Tāds (cilvēks), kura darbībā, rīcībā izpaužas izpratne, loģiskums; saprātīgs, apķērīgs.
- elberīgs Tāds cilvēks, kas mēdz būt pārsteidzīgs, neapdomīgs, nenoteikts, arī vieglprātīgs.
- kramplauzis Tāds urķis, kas cenšas nesankcionēti piekļūt datoru sistēmai vai tīklam; ļaunprātīgs sistēmu aizsardzības līdzekļu uzlauzējs.
- ķerts Tāds, kam ir nelieli psihiski traucējumi; arī dīvains, nesaprātīgs.
- paķerts Tāds, kam ir samērā nelieli psihiski traucējumi; arī mazliet dīvains, nesaprātīgs.
- vājprātīgs Tāds, kam ir stipri psihiski traucējumi; ārprātīgs.
- ārprātīgs Tāds, kam ir stipri psihiski traucējumi; vājprātīgs.
- vājprātis Tāds, kam ir stipri psihiski traucējumi; vājprātīgs.
- tukšs Tāds, kam nav saturīgas garīgās dzīves, dziļu emociju; arī nenopietns, vieglprātīgs.
- jancīgs Tāds, kam piemīt humora izjūta; asprātīgs.
- nenopietns Tāds, kam trūkst nopietnības; vieglprātīgs.
- atskārtīgs Tāds, kas ātri apjēdz, aptver; saprātīgs.
- augstprātnieks Tāds, kas ir augstprātīgs.
- vieglkājiņa Tāds, kas ir neapdomīgs, vieglprātīgs.
- svaidulis Tāds, kas ir nepastāvīgs, nenoteikts, vieglprātīgs.
- obligāts tāds, kas ir pamatots, noteikts ar likumu, noteikumiem vai rīkojumu un ir noteikti jāpilda, jāievēro; tāds, ko nevar brīvi izvēlēties; pretstats: brīprātīgs, fakultatīvs.
- pašapzinīgs Tāds, kas ir pārliecināts par savām spējām, savu vērtību, tāds, kam ir dziļas pašcieņas jūtas: tāds, kas jūtas pārāks par citiem (ar ko) un izrāda to; arī iedomīgs, augstprātīgs.
- aušīgs Tāds, kas izturas vai rīkojas bez nepieciešamās nopietnības un cieņas; vieglprātīgs; draiskulīgs, nenopietns.
- gaisīgs Tāds, kas izturas, rīkojas nenopietni; nenosvērts, nepastāvīgs; arī vieglprātīgs.
- gudrs Tāds, kas liecina par attīstītu prātu, plašām zināšanām, bagātīgu pieredzi; saprātīgs.
- stiķains Tāds, kas mēdz jokoties, izjokot; asprātīgs, arī niķīgs.
- vienkāršs Tāds, kas nav augstprātīgs, iedomīgs; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- neracionāls Tāds, kas nav racionāls, saprātīgs, lietderīgs, ekonomisks.
- vājprātīgs Tāds, kas neatbilst kādām normām; nesaprātīgs.
- ārprātīgs Tāds, kas nemaz neatbilst kādām normām; nesaprātīgs.
- bezrūpīgs Tāds, kas nenopietni izturas pret saviem pienākumiem, veic tos nevērīgi; paviršs, vieglprātīgs.
- bezprātīgs Tāds, kas nespēj saprātīgi spriest; neprātīgs.
- ļaundarīgs Tāds, kas rīkojas ļauni, noziedzīgi, ir ļaunprātīgs; tāds, kas ir saistīts ar pārkāpumu, noziegumu.
- graža Tāds, kas skaists, lepns, augstprātīgs.
- labprātīgs Tāds, kas tiek veikts, organizēts bez pavēles, rīkojuma, piespiešanas; arī brīvprātīgs.
- nelietīgs Tāds, kurā izpaužas negodīgums, nekrietnība, arī zemiskums; tāds, kurā izpaužas ļaunprātīgs nolūks kādam kaitēt.
- tuims Traks, negudrs, neprātīgs, lempīgs.
- cerīgs Uzmanīgs, saprātīgs.
- glupjš Vājprātīgs, plānprātīgs.
- glups Vājprātīgs, plānprātīgs.
- virsūdensskrējējs Vēja grābslis, vieglprātīgs cilvēks.
- žolburs Vējagrābslis, vieglprātīgs, trakulīgs cilvēks.
- izmācīgs Vērīgs, prātīgs.
- lētdabiņa Vieglprātība; vieglprātīgs cilvēks.
- žebernīca Vieglprātīga sieviete; arī kā lamuvārds, vieglprātīgs, trakulīgs cilvēks.
- gaisenieks Vieglprātīgs cilvēks, gaisa grābslis.
- gaisāklis Vieglprātīgs cilvēks, kas mīl blēņoties.
- viendienītis Vieglprātīgs cilvēks, kura rīcība ir neapdomīga, nesaimnieciska, bez nākotnes perspektīvas; viendienis.
- viendienis Vieglprātīgs cilvēks, kura rīcība ir neapdomīga, nesaimnieciska, bez nākotnes perspektīvas.
- plederis Vieglprātīgs cilvēks, pļāpa.
- žulburs Vieglprātīgs cilvēks, vējagrābslis.
- gābars Vieglprātīgs cilvēks; kustīgs, nemierīgs cilvēks.
- čaupata Vieglprātīgs cilvēks.
- ģēvelis Vieglprātīgs cilvēks.
- jauslis Vieglprātīgs cilvēks.
- lamsis Vieglprātīgs cilvēks.
- lētdabis Vieglprātīgs cilvēks.
- lētprātis Vieglprātīgs cilvēks.
- pleduris Vieglprātīgs cilvēks.
- pļūka Vieglprātīgs cilvēks.
- spidilka Vieglprātīgs cilvēks.
- stirkša Vieglprātīgs cilvēks.
- vējagramslis Vieglprātīgs cilvēks.
- vieglprātis Vieglprātīgs cilvēks.
- žāklis Vieglprātīgs cilvēks.
- žāksts Vieglprātīgs cilvēks.
- gaisa strīpa vieglprātīgs, arī nenoteikts cilvēks.
- krētelis Vieglprātīgs, ātras dabas cilvēks.
- alkacis Vieglprātīgs, aušīgs cilvēks.
- čaukurs Vieglprātīgs, aušīgs cilvēks.
- alkatīgs Vieglprātīgs, aušīgs.
- frivols Vieglprātīgs, bez dziļāka satura; ne visai pieklājīgs.
- klenkeris Vieglprātīgs, bezatbildīgs, slinks cilvēks.
- dauzeklis Vieglprātīgs, izlaidīgs cilvēks (kas saietas ar vairākiem pretēja dzimuma pārstāvjiem).
- daudzeklis Vieglprātīgs, izlaidīgs cilvēks (kas saietas ar vairākiem pretējā dzimuma pārstāvjiem).
- grēkpraulis Vieglprātīgs, izlaidīgs vīrietis.
- plauķis Vieglprātīgs, nederīgs cilvēks.
- plauks Vieglprātīgs, nederīgs cilvēks.
- gaiseklis Vieglprātīgs, nenopietns cilvēks; arī nepastāvīgs, nenosvērts cilvēks; gaisa piļu cēlējs.
- žolduris Vieglprātīgs, nenopietns cilvēks; aušīgs, nemierīgs, draiskulīgs cilvēks.
- drabeņa Vieglprātīgs, nenopietns cilvēks.
- gaisika Vieglprātīgs, nenopietns cilvēks.
- gaisons Vieglprātīgs, nenopietns cilvēks.
- gaisputns Vieglprātīgs, nenopietns cilvēks.
- pluksts Vieglprātīgs, nenopietns cilvēks.
- šolderis Vieglprātīgs, nenopietns cilvēks.
- tišiņš Vieglprātīgs, nenopietns cilvēks.
- gaisgrābslis Vieglprātīgs, nenopietns, arī draiskulīgs, trakulīgs cilvēks; gaisgrābeķis.
- gaisgrābeķis Vieglprātīgs, nenopietns, arī draiskulīgs, trakulīgs cilvēks.
- planderīgs Vieglprātīgs, nenopietns, arī izlaidīgs.
- vējīgs Vieglprātīgs, nenopietns, arī svārstīgs, nenoteikts (par cilvēku, tā psihi, raksturu, personības īpašībām); vējains (2).
- vējains Vieglprātīgs, nenopietns, arī svārstīgs, nenoteikts (par cilvēku, tā psihi, raksturu, personības īpašībām); vēlīgs.
- auša vieglprātīgs, nenopietns, draiskulīgs cilvēks.
- gaisa pistole vieglprātīgs, nenopietns, nenosvērts cilvēks.
- vējgrābeķis Vieglprātīgs, nenopietns, nenoteikts cilvēks.
- žolderīgs Vieglprātīgs, nenopietns; aušīgs, nemierīgs, draiskulīgs.
- žoldurīgs Vieglprātīgs, nenopietns; aušīgs, nemierīgs, draiskulīgs.
- šelderīgs Vieglprātīgs, nenopietns; nekārtīgs.
- aušprātīgs Vieglprātīgs, nenopietns.
- pindzelīgs Vieglprātīgs, nenoteikts, arī kaprīzs.
- zibeņbikse Vieglprātīgs, nepastāvīgs cilvēks.
- vējgramslis Vieglprātīgs, nepastāvīgs, paviršs cilvēks; vējgrābslis.
- tukšgalvis Vieglprātīgs, pamuļķīgs cilvēks.
- skrebelis Vieglprātīgs, paviršs cilvēks; vientiesīgs cilvēks; skrebele.
- skrebele Vieglprātīgs, paviršs cilvēks.
- svilpaste Vieglprātīgs, paviršs cilvēks.
- skreblis Vieglprātīgs, paviršs, straujš cilvēks.
- čāba Vieglprātīgs, pļāpīgs cilvēks.
- putrbiksis Vieglprātīgs, straujas dabas cilvēks; arī cilvēks, kas bieži kļūdās, ir neuzmanīgs, jauc (ko) u. tml.
- žebernieks Vieglprātīgs, trakulīgs cilvēks.
- žolders Vieglprātīgs, trakulīgs, nemierīgs cilvēks.
- žeberis Vieglprātīgs, virspusējs cilvēks, melša.
- plažerīgs Vieglprātīgs; nenopietns.
- gaiselīgs Vieglprātīgs.
- gaišķīgs Vieglprātīgs.
- lētdabīgs Vieglprātīgs.
- lētprātīgs Vieglprātīgs.
- liegprātīgs Vieglprātīgs.
- skrabulīgs Vieglprātīgs.
- vējgrābslīgs Vieglprātīgs.
- vējpilns Vieglprātīgs.
- vienbalsīgs Vienprātīgs (1).
- vienbalsība Vienprātīgs visu vēlēšanu dalībnieku balsojums (par kādu lēmumu).
- unanims Vienprātīgs, vienbalsīgs (balsojot vienprātīgi pieņemts lēmums).
- viendomīgs Vienprātīgs.
- viensirdīgs Vienprātīgs.
- ārprātīgums Vispārināta īpašība --> ārprātīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- asprātība Vispārināta īpašība --> asprātīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; prāta asums.
- asprātīgums Vispārināta īpašība --> asprātīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- augstprātība Vispārināta īpašība --> augstprātīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- bezprātība Vispārināta īpašība --> bezprātīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; neprātība.
- bezprātība Vispārināta īpašība --> bezprātīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- brīvprātība Vispārināta īpašība --> brīvprātīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- brīvprātīgums Vispārināta īpašība --> brīvprātīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- godprātīgums Vispārināta īpašība --> godprātīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; godprātība.
- godprātība Vispārināta īpašība --> godprātīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- labprātība Vispārināta īpašība --> labprātīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- labprātīgums Vispārināta īpašība --> labprātīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- lēnprātība Vispārināta īpašība --> lēnprātīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; miermīlība.
- lēnprātīgums Vispārināta īpašība --> lēnprātīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- lētprātība Vispārināta īpašība --> lētprātīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ļaunprātīgums Vispārināta īpašība --> ļaunprātīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; ļaunprātība (1).
- ļaunprātība Vispārināta īpašība --> ļaunprātīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ļaunprātīgums Vispārināta īpašība --> ļaunprātīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; ļaunprātība (2).
- ļaunprātība Vispārināta īpašība --> ļaunprātīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; ļaunprātīga darbība, rīcība.
- neprātīgums Vispārināta īpašība --> neprātīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- neprātīgums Vispārināta īpašība --> neprātīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- neprātīgums Vispārināta īpašība --> neprātīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nesaprātīgums Vispārināta īpašība --> nesaprātīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- prātīgums Vispārināta īpašība --> prātīgs(1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- saprātība Vispārināta īpašība --> saprātīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- taisnprātīgums Vispārināta īpašība --> taisnprātīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; taisnprātība.
- taisnprātība Vispārināta īpašība --> taisnprātīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- vājprātība Vispārināta īpašība --> vājprātīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- vājprātīgums Vispārināta īpašība --> vājprātīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- vieglprātīgums Vispārināta īpašība --> vieglprātīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; vieglprātība.
- vieglprātība Vispārināta īpašība --> vieglprātīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; vieglprātīga attieksme (pret ko), vieglprātīga rīcība.
- vienprātība Vispārināta īpašība --> vienprātīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- evaņģēlists zemākās pakāpes garīdznieks; brīvprātīgs sprediķotājs vai misionārs.
- paskvinade Zobgalīga runa; vairāk asprātīgs, nekā ļauns joks.
- pleizeris Žūpa; arī vieglprātīgs, izšķērdīgs cilvēks; plencis; nelietis.
- pleika Žūpa; arī vieglprātīgs, izšķērdīgs cilvēks; plencis.
- plenderis Žūpa; arī vieglprātīgs, izšķērdīgs cilvēks; plencis.
- plenders Žūpa; arī vieglprātīgs, izšķērdīgs cilvēks; plencis.
- plencis Žūpa; arī vieglprātīgs, izšķērdīgs cilvēks.
prātīgs citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV
MEV