ķerts
ķerts darbības vārds; formā: lokāmais ciešamās kārtas pagātnes divdabis (-ts, -ta)Locīšana
Pamata pakāpe:
Nenoteiktā galotne
Vīriešu dzimte | ||
|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | |
| Nom. | ķerts | ķerti |
| Ģen. | ķerta | ķertu |
| Dat. | ķertam | ķertiem |
| Akuz. | ķertu | ķertus |
| Lok. | ķertā | ķertos |
Sieviešu dzimte | |
|---|---|
| Vsk. | Dsk. |
| ķerta | ķertas |
| ķertas | ķertu |
| ķertai | ķertām |
| ķertu | ķertas |
| ķertā | ķertās |
Noteiktā galotne
Vīriešu dzimte | ||
|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | |
| Nom. | ķertais | ķertie |
| Ģen. | ķertā | ķerto |
| Dat. | ķertajam | ķertajiem |
| Akuz. | ķerto | ķertos |
| Lok. | ķertajā | ķertajos |
Sieviešu dzimte | |
|---|---|
| Vsk. | Dsk. |
| ķertā | ķertās |
| ķertās | ķerto |
| ķertajai | ķertajām |
| ķerto | ķertās |
| ķertajā | ķertajās |
Pārākā pakāpe: piedēklis -āk-
Vispārākā pakāpe: priedēklis vis-, piedēklis -āk- un noteiktā galotne
1.Divd. → ķert.
2.sarunvaloda Tāds, kam ir nelieli psihiski traucējumi; arī dīvains, nesaprātīgs.
Stabili vārdu savienojumiBūt (kā) ķertam (uz ko).
- Būt (kā) ķertam (uz ko) kolokācija — būt ar pārmērīgu interesi, tieksmi (uz ko)
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Viņa jautāja: “ Kāpēc tu esi ķerts uz trušiem?”
- Man liekas, tu esi ķerts,” viņa teica.
- Čārlijs Šīns nu uzvedas kā amora bultas ķerts pusaudzis.
- "Kas notiek, kad satiekas introverts matemātiķis un mazliet ķerts dzīves mākslinieks?
- Kā mazliet ķerts, bet tomēr ģēnijs savā jomā