Paplašinātā meklēšana

Meklējam paska.

Atrasts vārdos (64):

Vārdu savienojumos nav.

Atrasts skaidrojumos (191):

ā pas ā, paskaties taču!
stirkšķis Ass, paskarbs troksnis, kas rodas, piemēram, plīstot audumam, kam sīkam beržaties gar ko.
viršķis Ass, paskarbs troksnis, kas rodas, piemēram, plīstot audumam.
stirkšķiens Ass, paskarbs, īslaicīgs troksnis.
pazibsnīt Ātri paskatīties (parasti paužot spēcīgas jūtas).
uzmest acis (arī aci) ātri paskatīties (uz ko)
uzmest skatienu (arī skatu, acis) ātri paskatīties (uz ko).
uzmest skatienu (arī skatu, mirkli) ātri paskatīties (uz ko).
pamest acis ātri vai pavirši paskatīties.
atskaits Atskaite; Lutera paskaidrojumi par baušļiem un ticību.
ilustrācija Attēls, kas papildina vai paskaidro tekstu.
dzestrs Bez maiguma, atturīgs, arī paskarbs; dzedrs (2).
dzedrs Bez maiguma, atturīgs, arī paskarbs.
pablisināt Blisinot (acis), paskatīties (parasti uz ko).
pablisināties Blisinot acis, paskatīties.
pabolīt Bolot (acis), paskatīties (parasti uz ko).
pabolīties Bolot acis, paskatīties.
pasakalties Cieši paskatīties acīs.
saprotamība Darbības vai darbības produkta izteikšana, ko var saprast bez paskaidrošanas.
analoģizēšana Divu dažādu lietu salīdzināšana, ko parasti veic, lai paskaidrotu vai izskaidrotu sarežģītu vai neparastu ideju.
būvprojekts Dokumenti būves realizēšanai (piemēram, zīmējumi, paskaidrojoši apraksti, maketi).
remarka Dramatiskos sacerējumos, arī libretos - autora paskaidrojums par situāciju, tēlu rīcību, izturēšanos, raksturiem u. tml.
švirksts Griezīgs, paskarbs troksnis, kas rodas, piemēram, ja kas strauji deg, izplatās no kā degoša, tiek stipri karsēts, arī berzts, plēsts, strauji lido.
pielikuma ģenitīvs ģenitīvs (parasti īpašvārda ģenitīvs), kas paskaidro tuvāk citu lietvārdu, konkretizējot to pēc ģeogrāfiskā novietojuma vai radniecības.
iečakstināties Iesākt radīt raksturīgas paskarbas balss skaņas un tūlīt apklust (parasti par putniem).
Austrumviru apriņķis Igaunijas administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība ("Ida-Viru maakond"), administratīvais centrs - Jehvi, platība - 3364 km^2^, 147600 iedzīvotāju (2015. g.), robežojas ar Jegevas un Austrumviru apriņķi, kā arā ar Krieviju, ziemeļos apaskalo Somu līcis, Dienvidos Peipusa ezers .
blorkšēt Īgni, paskaļi, arī neskaidri runāt; pļāpāt.
blurkšēt Īgni, paskaļi, arī neskaidri runāt; pļāpāt.
programma Instrumentāla skaņdarba satura izklāsts īpašā paskaidrojošā tekstā vai arī tikai darba nosaukumā.
šņaksts Īslaicīgs, paskarbs troksnis, kas rodas, piemēram, ja kas ciets strauji saskaras ar ko vai tiek strauji smalcināts.
paraksts Īss, paskaidrojošs teksts (zem kā).
noņerkstēt Īsu brīdi, vienu reizi radīt griezīgu, parasti paskarbu, troksni.
noņerkstēt Īsu brīdi, vienu reizi radīt raksturīgas, parasti paskarbas, balss skaņas (par dzīvniekiem).
šņākt Izelpā vai ieelpā radīt samērā vienmērīgu, paskaļu troksni sašaurinātās vai šaurās elpvada daļās (par cilvēkiem); atskanēt šādam troksnim.
kas Izsaka prasību, lai sarunbiedrs atkārto vai paskaidro teikto; izsaka rosinājumu, lai sarunbiedrs uztver teikto, pievienojas tam.
komentārs izskaidrojums, paskaidrojošas piezīmes vai papildinājums (kādam tekstam)
vieža Izskats, paskats, vecums.
viežus Izskats, paskats, vecums.
nezināt, kur acis likt justies neērti, kaunēties, nevarēt ne uz vienu paskatīties.
pablensties Kādu laiku paskatīties.
paskanāji Kaņepju vīrišķie augi; paskaņi.
paskaņas Kaņepju vīrišķie augi; paskaņi.
paskaņepi Kaņepju vīrišķie augi; paskaņi.
paskanes Kaņepju vīrišķie augi; paskaņi.
paskenāji Kaņepju vīrišķie augi; paskaņi.
izskaidrošana Kaut kā padarīšana pilnīgi saprotamu, izmantojot paskaidrojumu.
sistēmas krāsas krāsu palete (parasti 20 krāsas), ko izmanto operētājsistēma _Microsoft Windows_, lai iekrāsotu tādus loga elementus kā malas, titrus, paskaidrojošus uzrakstus, ekrāna pogas u. tml.
Balors Ķeltu (vēst. Īrija) mitoloģijā - fomoru valdnieks, kuram bija tikai viena acs, kas iznīcināja katru, uz kuru viņš paskatījās.
clavis Leksiski paskaidrojumi seno klasiķu vai bībeles tekstam.
švirks Lieto, lai atdarinātu griezīgu, paskarbu troksni, kas rodas, piemēram, ja kas strauji deg, izplatās no kā degoša, tiek stipri karsēts, arī berzts, plēsts, strauji lido.
šņakt Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paskarbu troksni, kas rodas, piemēram, ja ko griež, plēš, arī (strauji) sacērt zobus.
šņaks Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paskarbu troksni, kas rodas, piemēram, ja ko plēš, griež, kož.
čer Lieto, lai atdarinātu paskarbas, pazemas putnu balss skaņas.
čak Lieto, lai atdarinātu raksturīgas paskarbas, parasti putnu, balss skaņas.
proti Lieto, lai norādītu uz sekojošu paskaidrojumu.
protiet Lieto, lai norādītu uz sekojošu paskaidrojumu.
respektīvi Lieto, lai norādītu, ka tekstā seko paskaidrojums; lieto, lai norādītu, ka tekstā tiek saistīti līdzīgas vai tuvas nozīmes vārdi vai vārdu savienojumi.
stirkt Lieto, lai raksturotu ātru un īslaicīgu paskarbu troksni, stirkšķi.
novērties Lūkoties, paskatīties turp, apskatīt.
paglūnēt Ļauni, naidīgi paskatīties; cieši paskatīties.
ieskarbs Mazliet skarbs; paskarbs.
paplonckāt Ne visai rūpīgi pamazgāt, paskalot (piemēram, veļu).
pažonckāt Ne visai rūpīgi pamazgāt, paskalot (piemēram, veļu).
ieburkšēties Neapmierināti, īgni, paskaļi ierunāties.
ieburkšķēties Neapmierināti, īgni, paskaļi ierunāties.
burkšķēt Neapmierināti, īgni, paskaļi murmināt.
urkšķēt Neapmierināti, īgni, paskaļi murmināt.
noburkšēt Neapmierināti, īgni, paskaļi nomurmināt.
noburkšķēt Neapmierināti, īgni, paskaļi nomurmināt.
paburkšēt Neapmierināti, īgni, paskaļi pamurmināt.
paburkšķēt Neapmierināti, īgni, paskaļi pamurmināt.
izburkšēt Neapmierināti, īgni, paskaļi pateikt, izrunāt.
izburkšķēt Neapmierināti, īgni, paskaļi pateikt, izrunāt.
pačakstināt Neilgu laiku, mazliet radīt raksturīgas paskarbas balss skaņas (parasti par putniem).
ne acu neuzmest nepaskatīties (uz kādu, ko).
finanšu pārskats no valsts budžeta tieši finansēta komersanta finanšu darbības rezultāta aprēķins, kas sastāv no bilances, saimnieciskās darbības rezultāta aprēķina, pašu kapitāla izmaiņu pārskata, ilgtermiņa ieguldījumu pārvērtēšanas pārskata, nemateriālo ieguldījumu un pamatlīdzekļu kustības pārskata un ilgtermiņa un īstermiņa finanšu ieguldījumu pārskata un paskaidrojuma.
tad Norāda uz darbības, norises, stāvokļa situāciju, apstākļiem, ko paskaidro nosacījuma piebildumi (ar aptuvena ierobežojuma vai atrunas nozīmi).
dubultkrustiņš Norādes zīme tekstā uz zemsvītras paskaidrojumu, kā arī šī paskaidrojuma sākuma iezīme.
reskripts Oficiāla (parasti valdnieka, augstas amatpersonas) rakstiska atbilde, paskaidrojums, arī rīkojums, pavēle.
konsultācija Padoms, paskaidrojums (ko sniedz speciālists kādā jautājumā); padoma, paskaidrojuma došana.
pasapužavāties Padusmoties, paskaisties.
pašļanckāt Pakratīt, paskalināt (šķidrumu traukā, arī trauku ar šķidrumu).
pažļadzināt Pakratīt, paskalināt (šķidrumu traukā, arī trauku ar šķidrumu).
pažļanckāt Pakratīt, paskalināt (šķidrumu traukā, arī trauku ar šķidrumu).
motivēt Pamatot, paskaidrot (piemēram, darbību, rīcību, domu); arī argumentēt.
ielaidumkarte Papildkarte, kas paskaidro, papildina un paplašina pamatkartes attēlu.
leģenda Paraksts, paskaidrojums (kartei, plānam, attēlam).
prokimens Pareizticīgo liturģijas terminoloģijā bībeles pants, ko nolasa dievkalpojumā pirms apustuļa lekcijas, lai paskaidrotu attiecīgās svinamās dienas nozīmi.
konsultēties Pārrunāt, noskaidrot kādu jautājumu (ar speciālistu); saņemt padomu, paskaidrojumus (kādā jautājumā).
zinātniskais aparāts paskaidrojošu tekstu, piezīmju un rādītāju sistēma zinātniskam darbam, kopotiem rakstiem u. tml.
pazlankšķināt paskalināt; uz brīdi radīt skaņas kas rodas slēgtā tilpumā, kad šķidrums triecas pret tā sienu
pavērst (pagriezt) skatu (arī skatienu) paskatīties (kāda virzienā).
pagriezt skatienu (arī skatu) paskatīties (kādā virzienā).
pamest skatu (arī skatienu) gaisā paskatīties uz augšu, augšup.
pamest skatu gaisā paskatīties uz augšu, augšup.
paraudzīties Paskatīties, parasti īsu brīdi; paskatīties (kur, kādā virzienā), parasti īsu brīdi; palūkoties (1).
palūkoties Paskatīties, parasti īsu brīdi; paskatīties (kur, kādā virzienā), parasti īsu brīdi.
palūrēties Paskatīties; paslepus paskatīties.
pavērst skatienu (arī skatu) paskatīties.
uzmest ērgļa aci paskatīties.
saņirgt paskatoties vienam uz otru izplūst smieklos.
paklāstīt Pastāstīt, paskaidrot (parasti īsi).
pažvanckāt Pasvārstīt, pakratīt (šķidrumu traukā, arī trauku ar šķidrumu); paskalināt.
pažvonckāt Pasvārstīt, pakratīt (šķidrumu traukā, arī trauku ar šķidrumu); paskalināt.
čičerone Pavadonis, kas sniedz tūristiem paskaidrojumus ievērojamu vietu, muzeju un dažādu objektu apskatē (Rietumeiropas valstīs, it īpaši Itālijā).
paskaidrojums Paveikta darbība, rezultāts --> paskaidrot; teksts, kurā kas ir paskaidrots.
afidāvits Personas ar zvērestu apliecināts rakstisks paziņojums, liecība, apliecinājums, ko apliecinājis notārs vai amatpersona, par to, ka vērtspapīri ir īpašumā, kā arī paskaidrojums par to ieguves avotiem.
Bednodemjanovska Pilsēta Krievijā, Penzas apgabala ziemeļrietumu daļā, rajona administratīvais centrs, pilsētas tiesības kopš 1779. g., līdz 1925. g. saucās Spaska, dibināta 1647. g. kā Bogdanovas ciems.
Spaska-Rjazanska Pilsēta Krievijā, Rjazaņas apgabalā, piestātne Okas kreisajā krastā, 7000 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1929. g. saucās Spaska.
mutiskums Princips tiesvedībā, kas nosaka, ka visām uz tiesu aicinātām personām liecības vai paskaidrojumi jāsniedz mutiski, par pētāmajiem materiāliem un dokumentiem ir jāpaziņo un viss jāapspriež mutiski.
ņirkstēt Radīt asu, paskarbu troksni (piemēram, par to, kas beržas gar ko); atskanēt šādam troksnim.
stirkšķēt Radīt asu, paskarbu troksni, kas rodas, piemēram, plīstot audumam, kam sīkam beržoties gar ko; atskanēt šādam troksnim.
ņerkstēt Radīt griezīgu, parasti paskarbu, troksni (piemēram, par ko cietu, kas beržas gar ko); atskanēt šādam troksnim.
cirkstēt Radīt griezīgu, parasti paskarbu, troksni (piemēram, par to, kas beržas gar ko); atskanēt šādam troksnim; čirkstēt (1).
čirkstēt Radīt griezīgu, parasti paskarbu, troksni (piemēram, par to, kas beržas gar ko); atskanēt šādam troksnim.
švirkstēt Radīt griezīgu, paskarbu troksni (piemēram, par ko tādu, kas strauji deg, izplatās no kā degoša, tiek stipri karsēts); atskanēt šādam troksnim.
kurkstēt Radīt īsas, paskarbas, parasti ritmiskas, balss skaņas (piemēram, par vardēm, krupjiem).
šņakstēt Radīt īslaicīgu, paskarbu troksni (piemēram, par ko cietu, kas strauji saskaras ar ko vai tiek strauji smalcināts); atskanēt šādam troksnim.
šķaudīt Radīt paskalos, šņācošas balss skaņas (par dzīvniekiem).
plorkšēt Radīt paskaļu stieptu troksni (piemēram, strebjot šķidru ēdienu, šļakstinot ūdeni); atskanēt šādam troksnim.
žļagzdēt Radīt paskaļu troksni (piemēram, par šķidru masu, šķidrumu, kas tiek spēcīgi skarts vai kustībā atsitas pret ko); atskanēt šādam troksnim.
žļakstēt Radīt paskaļu troksni (piemēram, par šķidru masu, šķidrumu, kas tiek spēcīgi skarts vai kustībā atsitas pret ko); atskanēt šādam troksnim.
žļarkstēt Radīt paskaļu troksni (piemēram, par šķidru masu, šķidrumu, kas tiek spēcīgi skarts vai kustībā atsitas pret ko); atskanēt šādam troksnim.
žļerkšēt Radīt paskaļu troksni (piemēram, par šķidrumu, kas tek cauri šķēršļiem vai kustībā atsitas pret ko); atskanēt šādam troksnim; žļarkšēt.
žļarkšēt Radīt paskaļu troksni (piemēram, par šķidrumu, kas tek cauri šķēršļiem vai kustībā atsitas pret ko); atskanēt šādam troksnim.
žvaukstēt Radīt paskaļu, švīkstošu troksni (piemēram, par priekšmetu, kas vilkšanas kustībā saskaras ar ko).
čorkšēt Radīt paskarbas, pazemas balss skaņas (par putniem); čurkstēt.
čorkstēt Radīt paskarbas, pazemas balss skaņas (par putniem); čurkstēt.
čarkšēt Radīt paskarbas, pazemas balss skaņas (par putniem).
čārkstēt Radīt paskarbas, pazemas balss skaņas (par putniem).
čerkstēt Radīt paskarbas, pazemas balss skaņas (par putniem).
čērkstēt Radīt paskarbas, pazemas balss skaņas (par putniem).
turkšēt Radīt paskarbas, pazemas balss skaņas (par putniem).
šņakstēt Radīt paskarbu troksni, ēdot (parasti ko cietu, arī sulīgu); atskanēt šādam troksnim.
žvindzēt Radīt paskarbu, sīcošu troksni (par priekšmetiem ātrā kustībā); atskanēt šādam troksnim.
žvindzināt Radīt paskarbu, sīcošu troksni.
žvinkstināt Radīt paskarbu, sīcošu troksni.
žvīkstēt Radīt paskarbu, švīkstošu troksni (piemēram, par priekšmetiem, kas ātrā kustībā saskaras ar ko); atskanēt šādam troksnim.
krākt Radīt raksturīgas paskaļas, vibrējošas skaņas mutes, rīkles dobumā (parasti miegā, arī bezsamaņā, krampju lēkmē).
klakšināt Radīt raksturīgas paskarbas balss skaņas (par dažiem dzīvniekiem).
klakšķināt Radīt raksturīgas paskarbas balss skaņas (par dažiem dzīvniekiem).
čakstināt Radīt raksturīgas paskarbas balss skaņas (parasti par putniem).
čagināt Radīt raksturīgas paskarbas balss skaņas (parasti par žagatām); žadzināt.
ņerkstēt Radīt raksturīgas, parasti paskarbas, balss skaņas (par dzīvniekiem).
kļūdu labojums rakstu darba uzdevums, kurā (skolēnam) jāpārraksta rakstu darbā labotais, par nepareizu atzītais bez kļūdām, pareizi, arī ar paskaidrojumiem.
telka Raksturs, izskats, paskats; veidols.
vienpēdiņas rakstzīme ( ' ' ), ko latviešu valodā lieto augu un dzīvnieku šķirņu nosaukumu un vārdu nozīmju paskaidrojumu grafiskai apzīmēšanai.
paskaloties Refl. --> paskalot(1).
prospekts Reklāmas lapa vai brošūra, kas pamatos iepazīstina (ar ko); cenrādis ar paskaidrojumiem.
kamēr Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas paskaidro, precizē šajā teikuma komponentā minēto vārdu ar laika nozīmi, un vienlaikus norāda uz laika attieksmi starp tiem.
kā eglis saka par nepakļāvīgu, paskarbu, arī asu cilvēku.
skatieni (arī skati) saduras (arī sastopas) saka, ja divi vienlaicīgi paskatās viens uz otru.
skatieni (arī skati) sastopas (arī saduras) saka, ja divi vienlaicīgi paskatās viens uz otru.
skati (arī skatieni) saduras (arī sastopas) saka, ja divi vienlaicīgi paskatās viens uz otru.
padzestrs Samērā atturīgs, arī paskarbs; padzedrs (2).
padzedrs Samērā atturīgs, arī paskarbs.
pasniegums Satura atklāšanas vai paskaidrošanas rezultāts ar nolūku padarīt to pēc iespējas uztveramāku.
paskaidrojoša vārdu grupa sintakstiska konstrukcija, ko veido ievadītājvārds kopā ar vārdu vai vārdu savienojumu, kas paskaidro kādu no teikuma locekļiem.
paglūnēt Slepus paskatīties, pavērot (par cilvēku).
palūrēt Slepus paskatīties, pavērot.
paskambāt Smalki paskaldīt.
Spaska Spaskas-Rjazanskas pilsētas Krievijā (Rjazaņas apgabalā) nosaukums līdz 1929. g.
konsultants Speciālists, kas sniedz padomus, paskaidrojumus (kādā jautājumā).
zemsvītras Tāds (piemēram, vārda, teksta paskaidrojums), kas atrodas lappuses apakšā zem galvenā teksta un ir atdalīts no tā ar taisnu svītru; parinde.
iestarpināt Tāds (vārds, vārdu savienojums), kas attieksmē pret pārējām teikuma sastāvdaļām ir sintaktiski neatkarīgs un izsaka blakus paskaidrojumu vai piezīmi par teikumā minēto.
kails Tāds, kam nav paskaidrojuma; tāds, kam nav ilustratīvā materiāla; tāds, kam nav mākslinieciska ietērpa.
pliks Tāds, kam nav paskaidrojuma; tāds, kam nav ilustratīvā materiāla; tāds, kam nav mākslinieciska ietērpa.
skaidrs Tāds, kas ir ļoti labi, viegli uztverams, saprotams (piemēram, par faktu, ideju, tekstu, mākslas darbu); tāds, kura uztverei, izpratnei nav nepieciešami precizējumi, paskaidrojumi u. tml.
ilustratīvs Tāds, kas papildina vai paskaidro (kādu tematu, domu u. tml).
ilustratīvs Tāds, kas papildina vai paskaidro (tekstu) ar attēliem.
eksplikatīvs Tāds, kas paskaidro, papildina.
pamatojums Tāds, kura nozīmē ir ietverts (kā) patiesuma pierādījums, arī paskaidrojums (par ko).
programmatisks Tāds, kura saturs ir izklāstīts īpašā paskaidrojošā tekstā vai arī tikai nosaukumu (par instrumentālu skaņdarbu).
hagāda Talmūdā ietvertas paskaidrojoša rakstura alegoriskas pamācības, leģendas u. tml.
palīgloceklis Teikuma loceklis, kas ko paskaidro par teikuma virslocekli, galveno locekli vai par kādu citu tiem pakārtotu teikuma locekli.
zemsvītra Teksta paskaidrojums, kas atrodas lappuses apakšā zem galvenā teksta un kas atdalīts no tā ar taisnu svītru; arī parinde.
parinde Teksta paskaidrojums, kas lappusē novietots zem teksta rindām.
pēcvārds Teksts (grāmatas, brošūras u. tml. beigās), kurā izteikti autora vai citas personas paskaidrojumi, piezīmes par iespieddarbu, tā autoru.
priekšvārds Teksts (grāmatas, brošūras u. tml. sākumā), kurā izteikti autora vai citas personas iepriekšēji paskaidrojumi, piezīmes (par šo grāmatu, brošūru u. tml.).
albums Tematiski apvienots (fotoattēlu, zīmējumu, gleznu reprodukciju u. tml.) izdevums grāmatas veidā ar īsu, paskaidrojošu tekstu.
apgreidot uzlabot, atjaunināt (datora programmatūru); paskaidrot.
illūstrēt Uzskatāmi paskaidrot kādu jēdzienu ar konkrētiempiemēriem, priekšmetiem vai to attēliem.
ilustrācija Uzskatāms, konkrēts piemērs, kas noder paskaidrojumam, pierādījumam.
pavadvārdi Vārdi, teksts, ko pievieno kam (piemēram, sūtījumam) un kas parasti izsaka paskaidrojumu, norādījumu.
iestarpinājums Vārds, vārdu savienojums, kas attieksmē pret pārējām teikuma sastāvdaļām ir sintaktiski neatkarīgs un izsaka blakus paskaidrojumu vai piezīmi par teikumā minēto.
izteikums Vārdu savienojums (parasti viens vai vairāki teikumi), kurā izteikta, piemēram, atziņa, secinājums, paskaidrojums u. tml.
apakšvēre Vēres paskaidrojums.
tad Virsteikumā norāda uz darbības, norises realizēšanās, stāvokļa eksistēšanas nosacījumiem un laiku, ko paskaidro nosacījuma palīgteikums.
makimono zīmējums uz papīra vai zīda, kurā attēlots vēsturisks vai reliģisks sižets un dots paskaidrojums; pazīstams Japānā un Ķīnā kopš 11. gs. kā ilustrētas grāmatas vissenākais veids.
komikss Zīmējumu sērija, kurā attēlots komiska stāsta vai piedzīvojumu žanra stāsta saturs un kurai pievienoti attiecīgi paskaidrojumi.
komentēt Zinātniski pamatoti izskaidrot, paskaidrot (kādu tekstu).

Citās vārdnīcās nav šķirkļa paska.