Paplašinātā meklēšana
Meklējam neskaidri.
Atrasts vārdos (1):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (224):
- aizdulburēt Aiziet neskaidri murminot.
- būksna Ar dusmām runājošais; neskaidri runājošais.
- izboksterēt Ar grūtībām, lēni, neskaidri izlasīt.
- boksterēt Ar grūtībām, lēni, neskaidri lasīt.
- novelt Ar grūtībām, neskaidri izrunāt.
- viļāt Ar grūtībām, neskaidri teikt, runāt (ko).
- velt Ar grūtībām, neskaidri, arī lēnām teikt, runāt (ko).
- berbelēt Ātri un neskaidri runāt.
- dāterēt Ātri un neskaidri runāt.
- mermelēt Ātri un neskaidri runāt.
- tervelēt Ātri un neskaidri runāt.
- verveļot Ātri un neskaidri runāt.
- vībeļot Ātri un neskaidri runāt.
- vursuļāt Ātri un neskaidri runāt.
- novībeļot Ātri un neskaidri sacīt.
- putrot Ātri, neskaidri runāt.
- novidžurēt Ātri, smalkā balsī norunāt, pateikt; arī neskaidri norunāt.
- broliski Broliski runāt - runāt augšzemnieciski, latgaliski, arī neskaidri runāt (kā mazs bērns).
- vīdēt Būt neskaidri nojaušamam, uztveramam, arī tikko jaušami izpausties (piemēram, par parādībām sabiedrībā, īpašībām).
- bālēt Būt neskaidri saskatāmam.
- viesties Būt neskaidri, vāji uztveramam (parasti ar redzi vai dzirdi), arī būt neskaidri, vāji jūtamam; jausties.
- jausties Būt neskaidri, vāji uztveramam (parasti ar redzi vai dzirdi).
- viedēt Būt redzamam (parasti vāji, neskaidri).
- viedēties Būt redzamam (parasti vāji, neskaidri).
- vīdēt Būt redzamam, parasti neskaidri.
- rēgoties Būt, parasti neskaidri, redzamam, saskatāmam: būt, atrasties (kāda) redzes lokā.
- berbelis Cilvēks, kas ātri un neskaidri runā.
- vursulis Cilvēks, kas ātri un neskaidri runā.
- ņauga Cilvēks, kas klusu, neveikli un neskaidri runā.
- svepstētājs Cilvēks, kas neskaidri runā, svepst.
- svepstiķis Cilvēks, kas neskaidri runā, svepst.
- murmuļs cilvēks, kas neskaidri runā.
- memurs Cilvēks, kas neskaidri, nesakarīgi runā.
- penteris Cilvēks, kas neskaidri, nesaprotami runā; arī pļāpa.
- murkšis Cilvēks, kas neskaidri, nesaprotami runā; murmulis (1).
- murkšķis Cilvēks, kas neskaidri, nesaprotami runā; murmulis (1).
- muršķis Cilvēks, kas neskaidri, nesaprotami runā; murmulis (1).
- bebele Cilvēks, kas neskaidri, nesaprotami runā.
- bebelis Cilvēks, kas neskaidri, nesaprotami runā.
- murmulis Cilvēks, kas neskaidri, nesaprotami runā.
- bolderis Cilvēks, kas neskaidri, nesaprotami, arī nesakarīgi runā.
- bulduris Cilvēks, kas neskaidri, nesaprotami, arī nesakarīgi runā.
- bokšis Cilvēks, kas runā aplinkus, izvairīgi, neskaidri, arī nesakarīgi.
- bokšķis Cilvēks, kas runā aplinkus, izvairīgi, neskaidri, arī nesakarīgi.
- bokšs Cilvēks, kas runā aplinkus, izvairīgi, neskaidri, arī nesakarīgi.
- bošķis Cilvēks, kas runā aplinkus, izvairīgi, neskaidri, arī nesakarīgi.
- bļerkšēt Daudz runāt (parasti skaļi, neskaidri, juceklīgi).
- blorzāt Daudz, ātri, arī neskaidri runāt (parasti skaļi); pļāpāt.
- pavīdēt Dažviet neskaidri parādīties, arī tikko pamanāmi kļūt redzamam.
- dralināt Dungāt, trallināt, neskaidri runāt.
- urkstēt Dusmīgi ņurdēt (neskaidri runājot).
- deivalāt Dzērumā neskaidri runāt jaucot krievu un vācu valodas.
- dunduļot Dzērumā streipuļot un neskaidri runāt.
- granītgneiss Gneiss ar neskaidri izteiktu joslainu tekstūru un granītam atbilstošu struktūru un sastāvu.
- atrūkt Īgni, negribīgi, arī neskaidri atbildēt.
- blorkšēt Īgni, paskaļi, arī neskaidri runāt; pļāpāt.
- blurkšēt Īgni, paskaļi, arī neskaidri runāt; pļāpāt.
- nopurpuļāt Īsu brīdi ņurdot kaut ko neskaidri bārdā noņurdēt.
- pavīdēt Īsu brīdi, parasti neskaidri, parādīties, kļūt redzamam.
- izpentarēt Izrunāt, izteikt (parasti neskaidri).
- izpenterēt Izrunāt, izteikt (parasti neskaidri).
- izpentarēties Izrunāties (parasti neskaidri).
- izpenterēties Izrunāties (parasti neskaidri).
- izmulsināt Izzobot, samulsināt, apmānīt; apmulsināt; neskaidri izteikt.
- ņurkste Kāds, kas neskaidri runā, caur degunu ņurkst; ņurkšķis (4).
- bļurkšis Kāds, kas neskaidri runā; pļāpa.
- murdekls Kāds, kas neskaidri runā.
- ņuršķis Kāds, kas neskaidri runā.
- šļeksteris Kāds, kas neskaidri runā.
- šlaburis Kāds, kas neskaidri, nesaprotami runā.
- vīsteklis Kāds, kas netiek uz priekšu ar darbu; kas neskaidri runā; viksteklis.
- vīstiķis Kāds, kas netiek uz priekšu ar darbu; kas neskaidri runā; viksteklis.
- čalava Kāds, kas pļāpā, (neskaidri murminot) runā.
- zampis Kāds, kurš daudz neskaidri runā, pļāpa.
- borra Kāds, kurš murmina, neskaidri runā.
- mermelis Kāds, kurš neskaidri runā.
- murdelis Kāds, kurš neskaidri runā.
- ņerba Kāds, kurš neskaidri runā.
- žļeburis Kāds, kurš neskaidri vai vientiesīgi runā.
- murmiķis Kāds, kurš neskaidri, nesaprotami runā.
- muris Kāds, kurš runā neskaidri un murminādams.
- noduņīties Kādu brīdi dobji un neskaidri runāt.
- nobumbarāt Kādu brīdi neskaidri runāt, murmināt pie sevis.
- pamurkšķināt Kādu brīdi neskaidri, nesaprotami runāt.
- nomutuļot Kādu laiku neskaidri un nesaprotami runāt.
- nomurmināties Kaut ko neskaidri, paklusām nomurmināt.
- urpuļot Klusām, neskaidri runāt, murmināt (par bērniem).
- pumpināt Klusi rāties, neskaidri murmināt, izrādīt neapmierinātību.
- nobubināt Klusi, neskaidri noteikt, pateikt.
- iebubināt Klusi, neskaidri pateikt (parasti ausī).
- pabubināt Klusi, neskaidri pateikt, arī parunāt.
- bubināt Klusi, neskaidri teikt, sacīt; murmināt.
- purpināt Klusi, neskaidri, arī īgni, neapmierināti runāt (parasti pie sevis).
- purpulēt klusu un neskaidri runāt pie sevis.
- murminēt Klusu un neskaidri runāt.
- sumēt Klusu un neskaidri runāt.
- murmināt Klusu, ātri, neskaidri teikt, runāt.
- nočabināt Klusu, neskaidri noteikt, pateikt.
- noīdēt Klusu, neskaidri noteikt, pateikt.
- svēpšķis lamuvārds kādam, kas neskaidri runā.
- bukināt Lūpas kustinot, pie sevis klusi, neskaidri runāt.
- mudīt Murgot, murgos svaidīties, neskaidri runāt.
- novervelēt Murmināt, neskaidri ātri runāt.
- aizmurdēt Murmināt, neskaidri runāt.
- borrāt Murmināt, neskaidri runāt.
- burināt Murmināt, neskaidri runāt.
- mermeļot Murmināt, neskaidri runāt.
- murmulēt Murmināt; neskaidri runāt.
- vurvulēt Murmināt; neskaidri un ātri runāt.
- atņurkstēt Murminot, neskaidri atbildēt.
- pablorkšēt Neapmierināti, īgni (ko) pateikt, parunāt; arī neskaidri parunāt.
- pablurkšēt Neapmierināti, īgni (ko) pateikt, parunāt; arī neskaidri parunāt.
- iegrausties Negaidīti, pārāk skaļi un neskaidri sākt runāt.
- caur zobiem (runāt, (no)vilkt, (no)rūkt, (no)ņurdēt u. tml.) negribīgi, lēni, arī neskaidri runāt, pateikt.
- norīt (retāk aprīt) vārdus (arī galotnes) neizrunāt vai neskaidri izrunāt vārdu beigu daļas.
- rīt vārdus neizrunāt vai neskaidri izrunāt vārdu beigu daļas.
- norīt (retāk aprīt) galotnes (arī vārdus) neizrunāt vai neskaidri izrunāt vārdu beigu daļas.
- aprīt (biežāk norīt) vārdus (arī galotnes) neizrunāt vai neskaidri izrunāt vārdus vai to galotnes.
- mulss Neizteikts, neskaidri jaušams (parasti par emocionālu stāvokli).
- muršķināt Nepatiesību runāt; neskaidri runāt, murmināt; radīt paklusas neskaidras skaņas.
- murgot Nesakarīgi, neskaidri runāt nesamaņā.
- ņēgot Nesaprotami, neskaidri dziedāt.
- noļurināt Nesaprotami, neskaidri teikt (kaut ko).
- užģēt Neskaidras skaņas, skaņu juceklis; neskaidri runāt, murmināt.
- zem deguna (runāt, murmināt, ņurdēt u. tml.) neskaidri (runāt).
- piesist mēli neskaidri izrunāt (kādas skaņas); arī šļupstēt
- sverpstēt neskaidri murmināt.
- raibīgs neskaidri raibs.
- raibins neskaidri raibs.
- šutiski runāt neskaidri runāt, kā tāds, kam priekšā nav zobu.
- murmināt zem deguna neskaidri runāt.
- pemperēt neskaidri runāt.
- norūkt bārda, arī norūkt (arī noņurdēt) zem deguna (arī caur zobiem) neskaidri, īgni, negribīgi noteikt, pateikt.
- rūkt bārdā, arī rūkt zem deguna (arī caur zobiem) neskaidri, īgni, negribīgi teikt, runāt.
- kā pa miegam neskaidri, neko īsti neapjēdzot; gausi, bez spraiguma; necerēti, negaidīti.
- kā pa (vienu) miglu neskaidri, nenoteikti, nekonkrēti.
- kā pa vienu miglu neskaidri, nenoteikti, nekonkrēti.
- slupski neskaidri, nesaprotami.
- viest Neskaidri, vāji uztvert (ar redzi vai dzirdi), arī neskaidri, aptuveni just; jaust.
- pablenkt Nojaust (neskaidri).
- murkšt Ņurdēt, neskaidri runāt.
- pamurkšt Ņurdēt, neskaidri runāt.
- iedūkties Padobji, neskaidri iedziedāties; padobji, stiepti ieskanēties (piemēram, par balsi, atbalsi).
- bukšināt Paklusi, neskaidri runāt; murmināt.
- nomurdēt Paklusu, neskaidri noteikt, pateikt; nomurmināt.
- spurkšēt Paklusu, neskaidri runāt, parasti aizturot smieklus.
- spurkšķēt Paklusu, neskaidri runāt, parasti aizturot smieklus.
- murdēt Paklusu, neskaidri runāt.
- murdēt Paklusu, neskaidri skanēt (parasti par balsīm).
- purkšināt Paklusu, neskaidri, arī neapmierināti runāt; purkšķēt (3).
- purkšķināt Paklusu, neskaidri, arī neapmierināti runāt; purkšķēt (3).
- pokšēt Paklusu, neskaidri, arī neapmierināti runāt.
- purkšēt Paklusu, neskaidri, arī neapmierināti runāt.
- purkšķēt Paklusu, neskaidri, arī neapmierināti runāt.
- zem deguna paklusu, pie sevis, neskaidri.
- uzrēgāties Parādīties (draudīgi un neskaidri).
- gūzmoties Parādīties neskaidri, tikai apveidā.
- paporkšēt Parunāt, pateikt (ko, parasti neapmierināti, arī neskaidri); arī papļāpāt.
- paporkšēties Parunāt, pateikt (ko, parasti neapmierināti, arī neskaidri); arī papļāpāties.
- apvīdēt Pavirši, neskaidri saskatīt, ievērot.
- rūkt ūsās pie sevis, neskaidri (parasti īgni) runāt.
- idiopātiska mēles un rīkles nerva neiralģija piepešas, neciešamas, naža dūrienam līdzīgas sāpes vienā aukslēju loka pusē, rijot cietu (it īpaši karstu vai aukstu) ēdienu, kā arī košļājot, žāvājoties vai skaļi runājot; sāpju lēkme ilgst apmēram 2 min; sāpes izstaro uz mēli, žokļiem, pieguļošo kakla daļu un ausi; stipro sāpju dēļ slimnieks vairās ēst (tāpēc stipri novājē), runā klusināti un neskaidri.
- buldurmēle Pļāpa; tāds, kas neskaidri runā.
- porkstēt Pļāpāt, neskaidri runāt.
- šļeberēt Pļāpāt, neskaidri runāt.
- lurkšēt Pļāpāt, runāt (neskaidri, arī ko nepatiesu).
- dervelēt Pļāpāt; ātri, neskaidri runāt.
- tārgalēt Pļāpāt; nesaprotami, neskaidri runāt.
- parasimbolija Runas traucējumi centrālās nervu sistēmas bojājumu dēļ: slimnieks dzirdēto nesaprot un pats runā neskaidri.
- svepstēt Runāt ar pastiprinātiem trokšņa, parasti svilpjošiem, elementiem; arī neskaidri runāt.
- pārpērt Runāt strauji, neskaidri, nesakarīgi, cenšoties visu izstāstīt, pateikt.
- vaukšēt Runāt tukši, arī neskaidri.
- vaušķēt Runāt tukši, arī neskaidri.
- šļupstēt Runāt, neskaidri vai nepareizi artikulējot skaņas, piemēram, mēles nepilnīgas attīstības vai darbības, zobu trūkuma vai defektu dēļ.
- (runā) kā karstu kartupeli mutē ieņēmis saka, ja (kāds) runā ļoti ātri un neskaidri.
- runā, kā karstu kartupeli mutē ieņēmis saka, ja (kāds) runā ļoti ātri un neskaidri.
- kā karstu kartupeli mutē ieņēmis saka, ja kāds runā aizķerdamies un neskaidri.
- rūc kā dundurs saka, ja kāds zemā balsī nemuzikāli dzied vai neskaidri runā.
- kā pa miglu saka, ja kas neskaidri, nepilnīgi atspoguļojas apziņā, ja īsti netiek apjēgts esošais, ja kāda parādība notiek neizprotami, noslēpumaini.
- norūkt bārdā (kaut ko) saka, ja vīrietis kaut ko paklusu, neskaidri norunā pie sevis, paužot neapmierinātību, dusmas.
- varšķēt Skaļi runāt; neskaidri, juceklīgi runāt.
- novāvulot Skaļi un neskaidri runāt.
- novāvuļot Skaļi un neskaidri runāt.
- noblorkšēt Skaļi, neskaidri (ko) norunāt, pateikt.
- noblurkšēt Skaļi, neskaidri (ko) norunāt, pateikt.
- narkšēt Skanēt, rībēt, it kā neskaidri runājot, kaut ko spiežot vai velkot.
- biezputra Skolotājs, kurš neskaidri izklāsta mācību vielu.
- izburmetēt Steigšus un neskaidri izrunāt.
- stomīt stomoties runāt, neskaidri, nesakarīgi teikt.
- kāķelēt Stostīties, neskaidri runāt, šļupstēt; pļurkstēt.
- bibināt Stostīties, stomīties, pļāpāt, neskaidri runāt.
- šluberēt Šļupstēt, neskaidri runāt (par mazu bērnu).
- švepstēt Šļupstēt, neskaidri runāt, radot svelpšanai līdzīgas skaņas vai pieskaņas, caur zobiem runāt; svepstēt.
- svipstēt Šļupstēt, neskaidri runāt, radot svelpšanai līdzīgas skaņas vai pieskaņas, caur zobiem runāt.
- pantarēt Šļupstēt, neskaidri runāt.
- šļipstināt Šļupstēt, neskaidri runāt.
- atšļupstēt Šļupstot atbildēt; neskaidri runājot, atbildēt.
- nošļupstēt Šļupstot noteikt, pateikt; neskaidri runājot, noteikt, pateikt.
- pašļupstēt Šļupstot pateikt; neskaidri runājot, pateikt.
- piešļupstēt Šļupstot, arī neskaidri runājot, piebilst.
- blunduris Tāds, kas buldurē, neskaidri runā.
- blorzīgs Tāds, kas daudz, ātri, arī neskaidri runā; pļāpīgs.
- dāteris Tāds, kas ir pieradis ātri un neskaidri runāt.
- nesalasāms Tāds, kas ir tik neskaidri veidots, ka to grūti vai neiespējami izlasīt.
- svēplis Tāds, kas neskaidri izrunā līdzskaņus, svepstētājs.
- dundulis Tāds, kas neskaidri runā caur degunu.
- dudinis Tāds, kas neskaidri runā.
- telderis Tāds, kas neskaidri runā.
- tulders Tāds, kas neskaidri runā.
- šļupšks Tāds, kas neskaidri, čukstus runā.
- šļupsts Tāds, kas neskaidri, čukstus runā.
- mīmis Tāds, kas runā neskaidri.
- lontano Tālu, iztālēm; nenoteikti, neskaidri.
- vurvulis Tas, kas (ātri un) neskaidri runā.
- tervelis Tas, kas daudz tervelē - ātri, neskaidri, arī nesakarīgi runā.
- vervelis Tas, kas vervelē - ātri, daudz un neskaidri runā.
- ieēnoties Tikko jaušami, arī neskaidri izpausties (sejā, skatienā) - par jūtām, domām.
- vīdēt Tikko manāmi, arī neskaidri izpausties (parasti atmiņā, iztēlē, apziņā).
- velties pār lūpām tikt izteiktam ar grūtībām, neskaidri, arī lēnām.
- paukša Tukšs cilvēks, kas nenoteikti, neskaidri runā, it kā ko slēpdams; kam nevar ticēt.
- viedēt Uztvert ar redzi (parasti vāji, neskaidri).
- lēkāt Vairākkārt strauji šķietami kustēties (par ko vāji, neskaidri saredzamu, arī par maldīgiem redzes tēliem).
- ņerkt Vārgi un neskaidri runāt; runāt blēņas.
- verveļāt Vervelēt, neskaidri runāt.
Citās vārdnīcās nav šķirkļa neskaidri.