Paplašinātā meklēšana
Meklējam mala.
Atrasts vārdos (278):
- mala:1
- mala:2
- Imala:1
- smala:1
- malace:1
- malacs:1
- malaga:1
- malaj.:1
- malaji:1
- apmala:1
- ārmala:1
- atmala:1
- atmala:2
- čamala:1
- čumala:2
- čumala:1
- Damala:1
- dumala:1
- dūmala:1
- ežmala:1
- gūmala:1
- iemala:1
- jumala:1
- Jumala:1
- kamala:1
- ķamala:1
- nomala:1
- pamala:1
- sāmala:1
- sēmala:1
- sūmala:1
- ūdmala:1
- upmala:1
- Upmala:1
- Ušmala:1
- uzmala:1
- uzmala:2
- zemala:1
- zīmala:1
- malacis:1
- malako-:1
- malaxis:1
- anomala:1
- basmala:1
- ceļmala:1
- cērmala:1
- ciemala:1
- čaumala:1
- dīķmala:1
- drimala:1
- drumala:1
- harmala:1
- ielmala:1
- jūrmala:1
- Jūrmala:1
- kapmala:1
- kāpmala:1
- kokmala:1
- kremala:1
- krimala:1
- ķaumala:1
- lokmala:1
- lūkmala:1
- ļermala:1
- mežmala:1
- Mežmala:1
- normala:1
- Normala:1
- ņermala:1
- ostmala:1
- pārmala:1
- patmala:1
- piemala:1
- pīsmala:1
- podmala:1
- purmala:1
- sānmala:1
- sētmala:1
- silmala:1
- Silmala:1
- sirmala:1
- takmala:1
- tekmala:1
- Termala:1
- vadmala:1
- vagmala:1
- Vammala:1
- varmala:1
- viņmala:1
- ziemala:1
- žogmala:1
- Jomalas:1
- sāmalas:1
- ūdmalas:1
- Upmalas:1
- malaceae:1
- malacīgi:1
- malacīgs:1
- malagasi:1
- malageņa:1
- malahīts:1
- malajali:1
- malakati:1
- malakija:1
- malakoma:1
- malakučā:1
- malamuts:1
- malazejs:1
- malazeņš:1
- malazijs:1
- Abavmala:1
- augšmala:1
- auzumala:1
- Baužmala:1
- birzmala:1
- ceļamala:1
- Četumala:1
- dārzmala:1
- drosmala:1
- druvmala:1
- ezarmala:1
- ezermala:1
- Ezermala:1
- Gaujmala:1
- grāvmala:1
- gultmala:1
- iekšmala:1
- kalnmala:1
- klājmala:1
- krāsmala:1
- krūmmala:1
- laukmala:1
- leišmala:1
- lietmala:1
- lizdmala:1
- lizgmala:1
- margmala:1
- mežamala:1
- paežmala:1
- platmala:1
- pļavmala:1
- pretmala:1
- puramala:1
- purvmala:1
- Purvmala:1
- rudzmala:1
- sētsmala:1
- sienmala:1
- Silamala:1
- strēmala:1
- strimala:1
- strīmala:1
- virsmala:1
- bezmalas:1
- ceļmalas:1
- Ceļmalas:1
- Himalaji:1
- kurmalas:1
- Mežmalas:1
- ņurmalas:1
- patmalas:1
- Pemalana:1
- Silmalas:1
- smalains:1
- sudmalas:1
- Sudmalas:1
- šērmalas:1
- malachīts:1
- malachium:1
- malachius:1
- malacozoa:1
- maladzejs:1
- maladzeņš:1
- maladzivs:1
- malajieši:1
- malations:1
- apakšmala:1
- apukšmala:1
- audummala:1
- celīnmala:1
- dārzamala:1
- debesmala:1
- dižupmala:1
- grāvjmala:1
- Gvatemala:1
- kalnamala:1
- kanālmala:1
- kanavmala:1
- krāsnmala:1
- krastmala:1
- kraujmala:1
- kraulmala:1
- krauļmala:1
- Krievmala:1
- lejasmala:1
- mežīnmala:1
- plītsmala:1
- purvamala:1
- pusudmala:1
- robežmala:1
- rudzumala:1
- Sastamala:1
- tīreļmala:1
- tīrummala:1
- ūdensmala:1
- untežmala:1
- dumalains:1
- marmalads:1
- Mpumalana:1
- rimalains:1
- Silamalas:1
- skarmalas:1
- malacosoma:1
- malakologs:1
- malandrija:1
- malandrīni:1
- malasledus:1
- daugavmala:1
- Daugavmala:1
- Gaujasmala:1
- jēlčaumala:1
- karpeļmala:1
- krāsnsmala:1
- Liedesmala:1
- linceļmala:1
- Niedrumala:1
- pļavasmala:1
- priekšmala:1
- pusvadmala:1
- rietummala:1
- strautmala:1
- čurmalains:1
- čurmalaiņš:1
- Emalahleni:1
- robmalains:1
- malachiidae:1
- malahītzaļš:1
- malahoļnijs:1
- malaksācija:1
- malasēzijas:1
- ganībasmala:1
- griezummala:1
- lielceļmala:1
- himalajieši:1
- Kotaimalajs:1
- platmalains:1
- pusvadmalas:1
- skarmalains:1
- šaurmalains:1
- Tasikmalaja:1
- vējsudmalas:1
- Vimalakirti:1
- zemčaumalas:1
- malacostraca:1
- malakoloģija:1
- malakosteoze:1
- malapropisms:1
- kartupeļmala:1
- kreimalaizis:1
- Pinamalajana:1
- rupjvadmalas:1
- virsčaumalas:1
- malabsorbcija:1
- malahītzaļais:1
- malakometrija:1
- malakoplakija:1
- malarioloģija:1
- Agastjamalajs:1
- kreimalaišķis:1
- metromalakoma:1
- osteomalakija:1
- smalkvadmalas:1
- Transhimalaji:1
- malariometrija:1
- malasimilācija:1
- Tirikunamalaja:1
- malakozooloģija:1
- malarioterapija:1
Atrasts vārdu savienojumos (33):
- ab ovo usque ad mala
- aizgādāt (arī nogādāt) no ceļa (arī pie malas)
- aizgādāt (arī nogādāt) pie malas (arī no ceļa)
- apkraut visas malas
- bez gala (un) bez malas
- bez gala un malas
- dabūt pie malas
- debess mala
- greifera mala
- griezt apkārt visas malas
- mala fide
- Mala Viska
- malas dislokācija
- malas ieliece
- malas jūra
- malu malas
- mest pie malas
- ne gala, ne malas
- ne(dz) gala, ne(dz) malas neredzēt
- ne(dz) gala, ne(dz) malas, retāk nav gala, nav malas
- nedz gala, nedz malas
- nobīdīt pie malas
- nobīdīt pie malas (arī malā)
- nogādāt (arī aizgādāt, aizvākt, novākt, dabūt) pie malas, arī nogādāt (arī aizgādāt, aizvākt, novākt) no ceļa
- nolikt pie malas
- novākt pie malas
- pasaules otra mala
- pieskandināt visas malas (arī malu malas)
- sāp visas malas (arī visās malās)
- sāp visas malas (art visās malās)
- sviest pie malas
- veģes mala
- visas malas
Atrasts skaidrojumos (1620):
- trifenilmetāns (C~6~H~5~)~3~CH, ogļūdeņradis, kas ir krāsvielu parafuksīna, fuksīna, malahītzaļās u. c. pamatstruktūra
- čauls (Olas) čaumala
- Riga-Strand (Rīgas) Jūrmala
- Rankuļrags 1,5 km garš, izliekts krasta posms Rīgas līča Vidzemes piekrastē, pie Kurliņupes ietekas, Limbažu novada Salacgrīvas pagastā, turpinās arī zem ūdens 0,7 km no 4-6 m augstā abrāzijas stāvkrasta, virsas absolūtais augstums - 11,7 m vjl., ietilpst dabas liegumā "Vidzemes akmeņainā jūrmala".
- ķieģeļu savienojuma sistēmas 1) laidņu savienojums (pretskatā redzamas ķieģeļu malas), 2) galenieku savienojums (pretskatā redzami ķieģeļu gali), 3) ķēdes jeb virknes savienojums, 4) krusta savienojums, 5) daudzkārtu savienojums un 6) trīskārtu savienojums.
- Maltas pagasta teritorija 1991. g. atjaunotais Maltas pagasts aizņem pirmskara Maltas pagasta teritorijas dienvidrietumu daļu, bet pārējā bijušā Maltas pagasta teritorija ietilpst tagadējā Mākoņkalna, Lūznavas, Feimaņu un Silmalas pagastā.
- jaunkriticisms 20. gs. 30. un 40. gados ASV literatūrzinātnē dominējošs virziens, kas uzsver nostādni, ka literārs teksts ir autonoms un tāpēc lasāms, tam neuztiepjot nekādas biogrāfiskas vai citādas interpolācijas no malas, toties visā pilnībā respektējot tā valodisko struktūru.
- zobkarpa 7-11 cm gara zivtiņa, dzīvo Meksikas un Gvatemalas ūdeņos; zaļgana, ar sarkanu svītru sānos, tēviņa astes spurai ir zobenveida pagarinājums, parasti zils, taču iespējami krāsu varianti, mātīte dzemdē dzīvus mazuļus; audzē arī akvārijos.
- miežagrauds Acs plakstiņa malas vai tauku dziedzera iekaisums
- irka Ādas strēmeles, ar ko apšuj kažoka malas
- irks Ādas strēmeles, ar ko apšuj kažoka malas
- sviķele Adījuma (zeķes, cimda) mala, vīle, sviķelis
- uzvalaiži Adītu zeķu un cimdu augšējā mala
- Cīravas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa pirmskara Cīravas pagasta rietumu mala iekļauta Sakas pagastā, savukārt Cīravas pagastā iekļauta pirmskara Dzērves pagasta teritorijas lielākā daļa
- Kaives pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Skujenes un Vecpiebalgas pagasta teritorijas, kā arī bijušā Ērgļu pagasta Katriņas meža masīvs un Kosas pagasta dienvidaustrumu mala
- Jumpravas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta pirmskara Skrīveru pagasta dienvidaustrumu mala, savukārt pirmskara Jumpravas pagasta ziemeļu daļa iekļauta Lēdmanes pagasta teritorijā
- Lažas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauts pirmskara Apriķu pagasts un Dzērves pagasta ziemeļaustumu mala, savukārt neliela daļa pirmskara Lažas pagasta pievienota tagadējam Kazdangas pagastam
- Aizputes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastam pievienota pirmskara Dzērves pagasta dienvidaustrumu mala, kā arī daļa Vecpils pagasta - Mariju, Luku un Mazdupļu apkaime
- Zebrenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastam pievienota pirmskara Lielauces un Īles pagasta ziemeļu mala, savukārt pirmskara Zebrenes pagasta ziemeļu mala pievienota tagadējam Bikstu pagastam
- Lutriņu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Lutriņu pagasta teritorijas ziemeļu daļā atjaunots Jaunlutriņu pagasts (kas 1890. g. bija pievienots Lutriņu pagastam), bet rietumu mala iekļauta Zirņu pagastā un neliela tās daļa arī Skrundas pagastā
- āžome aiz jūrmalas kāpām izraktas, nolīdzinātas ielejas, kur stādīja kartupeļus
- palēvene Aizaugusi krastmala
- aizlipināt Aizdarīt (ar ko lipīgu salipinot malas, galus u. tml.)
- aizlīmēt Aizdarīt, aiztaisīt ar līmi (salīmējot malas, galus u. tml.)
- Ādmiņu dižakmens aizsargājams ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Aizkraukles novada Staburaga pagastā, Sēlijas paugurvalnī, Ādmiņu kalna austrumu pusē, akmenim atsegta tikai viena vertikāla, 3,8 m augsta mala 6 m platumā
- gājēju aizsargbarjera aizžogojums gājēju un citu tilta lietotāju (jātnieku, riteņbraucēju), arī dzīvnieku, aizsardzībai, tas novietots tilta garenvirzienā uz atbalstsienas augšmalas vai uz līdzīgām konstrukcijām, bet nav aizsargsistēma transportlīdzekļiem
- Līksnas meteorīts akmens meteorīts, kas 1820. g. 12. jūlijā nokritis Līksnas muižas laukā (tagadējā Upmalas pagastā), masa – \~16 kg, daļa (5213 g) glabājas Ukrainas Ģeoloģijas muzejā Kijivā
- Nīkrāces akmens akmens Nīkrāces pagastā Sudmalnieku strauta (Imalas augšteces) ielejā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1957. g.), garums — 7,5 m, platums — 5,0 m, augstums — līdz 1,7 m, apkārtmērs — 21 m, virszemes tilpums — \~20 kubikmetri
- mieža grauds akūts, strutojošs acs plakstiņa malas skropstu maisiņa vai tauku dziedzera iekaisums
- miežgrauds Akūts, strutojošs plakstiņa malas skropstu maisiņa vai tauku dziedzera, vai arī plakstiņa saistaudu plātnītes dziedzera iekaisums
- suns Āķis zāģēšanas ierīcē, kas pietur, balsta dēli apstrādes procesā (apzāģējot, gropējot malas)
- harmalīns Alkaloīds savvaļas rūtas "Peganum harmala" saknēs un sēklās
- malamuts Aļaskas malamuts - suņu šķirne, darba suns; nosaukums pēc kādas inuītu cilts
- Amērsforta Amersforta - pilsēta Dienvidāfrikas Republikā (_Amersfoort_), Mpumalanas provinces Hērta Sibandes distriktā
- prostijs Antropoloģijā lietots ķermeņa punkts, kas atrodas mediānā plāksnē starp abiem augšējiem iekšējiem griezējzobiem pie smaganu apakšējās malas
- stērbele Apakšējā (apģērba gabala) daļa, mala
- apakšmala Apakšējā mala
- lejasmala Apakšējā mala
- pamale Apakšējā mala
- apukšmala Apakšmala
- kājrāja Apaļkoks, kas piestiprināts priekšējās štagburas (fokburas) apakšējai malai
- grotbomis Apaļkoks, kura viens gals kustīgi iestiprināts masta (grotmasta) apakšdaļā, bet otrā galā piestiprināta grotšote, tas kalpo grotburas apakšējās malas piestiprināsanai un buras vadīšanai
- bezānbomis Apaļkoks, kura viens gals kustīgi piestiprināts bezānmasta apakšdaļā, bet tam otrā galā piestiprināta bezānšote, ko izmanto bezānburas apakšējā līķa (malas) piestiprināšanai un buras vadīšanai
- fokbomis Apaļkoks, pie kura piestiprināta pašapkalpojošās priekšburas apakšējā mala visā tās garumā
- Vecružina apdzīvota vieta (lielciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā
- Pūgaiņi apdzīvota vieta (mazciems) Preiļu novada Upmalas pagastā
- Antonopole apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā
- Baļucki apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā
- Belobabina apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā
- Jekimovka apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā
- Karnopole apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā
- Krasutina apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā
- Karnopoles Bikaunieki apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā
- Odumāni apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā
- Ostrovski apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā
- Zahariha apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā
- Marģitava apdzīvota vieta (mazciems) Upmalas pagastā
- Podosinovka apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Preiļu novada Upmalas pagastā
- Andriveņi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Upmalas pagastā
- Ārnīši apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Upmalas pagastā
- Ašenieki apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Upmalas pagastā
- Baganišķi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Upmalas pagastā
- Bojāri apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Upmalas pagastā
- Bušines apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Upmalas pagastā
- Caunes apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Upmalas pagastā
- Dambīši apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Upmalas pagastā
- Divkle apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Upmalas pagastā
- Dzeņi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Upmalas pagastā
- Egļupe apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Upmalas pagastā
- Kazēri apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Upmalas pagastā
- Kļavinski apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Upmalas pagastā
- Pogas apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Upmalas pagastā
- Rusiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Upmalas pagastā
- Upenieki apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Upmalas pagastā
- Vilcāni apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Upmalas pagastā
- Agejevka apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā
- Beloglazovka apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā
- Bikaunieki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā
- Bodrovka apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā
- Bondari apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā
- Borisovka apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā
- Burlakovka apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā
- Čulki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā
- Danilovka apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā
- Deneliški apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā
- Dzeņi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā
- Feklistovka apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā
- Gasuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā
- Groveriški apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā
- Gruzdeļi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā
- Gušči apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā
- Hatki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā
- Ignatovka apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā
- Indričāni apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā
- Jaskina apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā
- Jaunružina apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā
- Kļonovka apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā
- Kurteņi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā
- Kvasovka apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā
- Lisovski apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā
- Losa apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā
- Māmulnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā
- Meža Juri apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā
- Teiruma Pīgožņi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā
- Trūpu Zamoži apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā
- Losu Čači apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā
- Meža Pīgožņi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā
- Paramonovka apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā
- Paški apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā
- Patrejevka apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā
- Putni apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā
- Rubāni apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā
- Sopri apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā
- Špēļi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā
- Sprinda apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā
- Šutovka apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā
- Tarakanovka apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā
- Tuči apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā
- Zabolotje apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā
- Zaikovka apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā
- Zakutajevka apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā
- Zemski apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā
- Zuji apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā
- Trūpu Čači apdzīvota vieta (skrajciems) Silmalas pagastā
- Zaikova apdzīvota vieta (skrajciems) Silmalas pagastā
- Berezovka apdzīvota vieta (skrajciems) Upmalas pagastā
- Bratiški apdzīvota vieta (skrajciems) Upmalas pagastā
- Broduži apdzīvota vieta (skrajciems) Upmalas pagastā
- Brokovski apdzīvota vieta (skrajciems) Upmalas pagastā
- Čukuri apdzīvota vieta (skrajciems) Upmalas pagastā
- Gavari apdzīvota vieta (skrajciems) Upmalas pagastā
- Kaļvi apdzīvota vieta (skrajciems) Upmalas pagastā
- Krīvore apdzīvota vieta (skrajciems) Upmalas pagastā
- Ksaverinova apdzīvota vieta (skrajciems) Upmalas pagastā
- Lauski apdzīvota vieta (skrajciems) Upmalas pagastā
- Lielkursīši apdzīvota vieta (skrajciems) Upmalas pagastā
- Mačāni apdzīvota vieta (skrajciems) Upmalas pagastā
- Mazkursīši apdzīvota vieta (skrajciems) Upmalas pagastā
- Melnā Zeme apdzīvota vieta (skrajciems) Upmalas pagastā
- Mazie Kūrsīši apdzīvota vieta (skrajciems) Upmalas pagastā
- Šķiļteri apdzīvota vieta (skrajciems) Upmalas pagastā
- Svaļbiški apdzīvota vieta (skrajciems) Upmalas pagastā
- Timenova apdzīvota vieta (skrajciems) Upmalas pagastā
- Vanagi apdzīvota vieta (skrajciems) Upmalas pagastā
- Vilkopa apdzīvota vieta (skrajciems) Upmalas pagastā
- Zablūdnīki apdzīvota vieta (skrajciems) Upmalas pagastā
- Zaļesje apdzīvota vieta (skrajciems) Upmalas pagastā
- Zosini apdzīvota vieta (skrajciems) Upmalas pagastā
- Spūles apdzīvota vieta (skrajciems) Upmalas pagastā pie Vārkavas pagasta robežas
- Vepri apdzīvota vieta (skrajciems) Vārkavas novada Upmalas pagastā
- Spūles apdzīvota vieta (skrajciems) Vārkavas pagastā pie Upmalas pagasta robežas
- Gornica apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novadā 24 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušās Prezmas muižas teritorijā, Silmalas pagasta administratīvais centrs
- Kruki apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā
- Prezma apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā
- Pustinka apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā
- Štikāni apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā
- Tiskādi apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā
- Rogoviki apdzīvota vieta (vidējciems) Silmalas pagastā
- Vārkava apdzīvota vieta (vidējciems) Upmalas pagastā
- Barsukovska apdzīvota vieta bez pastāvīgiem iedzīvotājiem Krievijā, Jamalas Nencu autonomajā apvidū
- Jamburga apdzīvota vieta Krievijas ziemeļos, Jamalas Ņencu autonomajā apvidū, Obas līča austrumu piekrastē, gāzes ieguves centrs, \~5000 iedzīvotāju, gk. apvienības "Gazprom" darbinieki
- Vildene apdzīvota vieta tagadējās Jūrmalas pilsētas Majoru teritorijā
- Centrālāzija Apgabals Āzijas vidienē, ko ierobežo augstās kalnu grēdas - Altajs, Himalaji un Pamirs
- zemiene apģērba apakšmala
- zemuška apģērba apakšmala
- iemala apģērba ārmalas vīle
- griezummala apģērba piegriezuma mala
- apmalot apstrādājot kokmateriālu, apzāģēt, nogriezt sānu malas
- malināt Apstrādāt (līdzināt, apaļot, kantēt) malas
- apšļaupt Apstrādāt klišeju malas, noēvelējot tās ieslīpas un gludas; nošļaupt
- iekleidot Apšūt (logu un durvju malas) ar dēlīšiem
- apmetināt Apšūt palieliem dūrieniem (drānas malas, lai tās neirtu)
- apkārtējs Apšuvumi, apmales, malas
- aptēse Aptēstas daļas (malas) pie slīperiem, brusām u. c. tēstiem koka materiāliem
- nomale ar cietu segumu nenoklātā (ceļa) mala
- vidusokeāniskās grēdas ar globāliem dziļlūzumiem saistītas, līdz 4 km augstas zemūdens kalnu grēdas, kuru kopgarums pārsniedz 60 000 km; izplatītas Atlantijas un Indijas okeānu centrālajā daļā, Klusā un Ziemeļu Ledus okeānu malas zonā
- šūt ar ķirurģiskiem pavedienveida materiāliem saistīt malas (brūcei, plīsumam u. tml.); šādā veidā saistīt (orgānu daļas)
- sašūt ar ķirurģiskiem pavedienveida materiāliem savienot malas (brūcei, plīsumam u. tml.); šādā veidā savienot (orgānu daļas)
- rēvgradzens ar metāla gredzenu pastiprināts caurums, kas atrodas buras rēvlentes galos pie priekšējās un pakļējās malas
- apvāks Ārējā (grāmatas) ietērpa elements - poligrāfiski noformēts (papīra vai cita materiāla) aizsargs, ko apliek grāmatas vākiem, ielokot sānmalas
- līnija Ārējā (kā) robeža, mala, arī robeža (starp ko)
- ārmala Ārējā mala
- apmala Ārējā robeža, mala
- apmale Ārējā robeža, mala
- jetijs Arī "sniega cilvēks" - pērtiķveidīgs vai lāčveidīgs cilvēks, kas dzīvojot Himalaju kalnos (tiešu liecību, zinātnisku pierādījumu par to pagaidām nav)
- asmens Asā (griežamo, cērtamo rīku vai cērtamo, duramo auksto ieroču) daļa, mala
- atskabarga asa šķēluma formas "nags", kas piekļaujas zāģmateriāla vai detaļas garenmalai
- Makmerdo ASV zinātniskā stacija Antarktīdā, Rosa salā, Rosa jūrā, pie Rosa šelfa ledāja malas, dibināta - 1956. g.
- atara Atarums - citā virzienā uzarta lauka mala, kas grāvju, žogu vai citu šķēršļu dēļ palikusi nearta, iepriekšējā virzienā arot
- atvaigot Atdalīt, nocirst (baļķa apaļās malas - vaigus)
- Skotijas jūra Atlantijas okeāna malas jūra (angļu val. "Scotia Sea") Antarktīdas piekrastē, starp Dienviddžordžijas salu, Dienvidsendviču un Dienvidorkneju salām, Dreika šaurums to savieno ar Kluso okeānu, platība — 1247000 kvadrātkilometru, dziļums — līdz 6022 m
- Ķeltu jūra Atlantijas okeāna malas jūra, dienvidos no Īrijas un rietumos no Kornvolas pussalas
- atlocījums Atlocītā vai atlocījusies mala (drānai, papīram u. tml.); atloks
- atloks Atlocīta, īpaši veidota atliekta mala (parasti apģērba gabaliem, apaviem)
- Anniņmuiža Atradās Rīgā, Pārdaugavā, līdz mūsu dienām saglabājusies dzīvojamā ēka (Jūrmalas gatvē 74/76), kas stipri bojāta un nolaista, kā arī regulārais parks ar liepu alejām un dīķi; muižas teritorijā uzbūvētas LU Pedagoģijas fakultātes ēkas
- Dangreka kalni atrodas Indoķīnas pussalā ("Dang Raek"), uz Taizemes un Kampučijas robežas, Koratas plato dienvidu malas kuestu kāple, garums \~300 km, vidējais augstums - 500-700 m, virsotne - 761 m
- Lēdurgas dižakmens atrodas Krimuldas novada Lēdurgas dendroloģiskajos stādījumos, garums - 4,3 m, platums - 3,7 m, augstums - līdz 2 m, apkārtmērs 13,5 m, virszemes tilpums 19 m^3^, stāvas sānmalas, izliekta virsa, pēc formas tas atgādina stūrainu maizes klaipu; Lēdurgas akmens; Mudurgas dižakmens
- Nīkrāces pilskalns atrodas Kuldīgas novada Nīkrāces pagastā, tas ir \~11 m augsts paugurs starp Šķērveļa kreiso stāvkrastu un gravu, plakums 80 x 60 m, mazāk aizsargātā rietumu mala nocietināta ar 3-4 m augstu valni un grāvi ārpusē; datējums nav zināms
- Elderenes svētavoti atrodas Kuldīgas novada Snēpeles pagastā, iztek kādas upītes pakrastē no kraujas malas, ūdens uzskatīts par dziedinošu, tuvumā atrastas senlietas
- Tanglas pāreja atrodas Lielo Himalaju grēdā ("Tang La"), Ķīnā, Butānas ziemeļrietumu robežas tuvumā, augstums — 5060 m, to šķērso nozīmīgs tirdzniecības ceļš no Tibetas uz Indiju
- Duboviku pilskalns atrodas Ludzas novada Zaļesjes pagasta Dubovikos, Zaļesjes ezera dienvidu galā, tas ir savrups \~10 m augsts paugurs, ko ietver slapjas pļavas un ezermalas purvs, plakums - \~40 x 17 m, datējums nav zināms
- Tarakanovas ezers atrodas Rēzeknes novada Silmalas pagastā, platība — 12,7 ha; Ludinkas ezers; Ludzenka ezers; Ludziņa ezers
- Lošu pilskalns atrodas Rēzeknes novada Silmalas pagsatā, Lošu ciemā, ir 12 m augsts paugurs ar stāvām nogāzēm, plakums - gandrīz apaļš \~23 m diametrā, bijis apdzīvots līdz \~10 gs.
- Filhnera šelfa ledājs atrodas Rietumantarktīdā (angļu val. "Filchner Ice Shelf"), Vedela jūras dienvidu daļā, starp Kotsa zemi un Berknera salu, 200 x 450 km, biezums - 200-700 m, malas augstums - 30 m vjl., centrālā daļa 70-120 m vjl.
- Centrālais tirgus atrodas Rīgā, Latgales priekšpilsētā, starp Prāgas un Maskavas ielu, nodots ekspluatācijā 1930. g. (ar nosaukumu Centrāltirgus, no 1949. g. - Centrālais kolhozu tirgus; tagadējais nosaukums kopš 1995. g.), aizstāja likvidēto Daugavmalas tirgu un bija viena no modernākajām šāda veida būvēm tālaika Eiropā
- Garciema paraboliskā kāpa atrodas Vidzemes jūrmalā, Piejūras dabas parkā, Ādažu novada Carnikavas pagastā, garums - 2,8 km, platums - līdz 0,4 km, ieliektā mala vērsta pret jūru, augstākā virsotne - 27,6 m vjl., atrodas 350 m no jūras
- apauda Atsevišķi austa (parasti koša) mala (villainēm, lakatiem, priekšautiem u. tml.); izgreznotās malas latviešu sieviešu apmetnim
- Mazie Himalaji atsevišķu kalnu masīvu un grēdu sistēma Himalaju vidusdaļā, starp Lielajiem Himalajiem (ziemeļos) un Šivalika grēdām (dienvidos), garums - \~2000 km, platums - no 10 km (austrumos) līdz 100 km (rietumos), vidējais augstums - 3000-4000 m, atsevišķas virsotnes - līdz 6000 m
- apmala Atšķirīga mala, kas veidota, piemēram, ar krāsojumu
- apmale Atšķirīga mala, kas veidota, piemēram, ar krāsojumu
- štote Atšūta drēbēs mala
- štose Atšūta drēbes mala; apmale, apmalojums
- bezānburas priekšējā līķa garums attālums gar bezānmastu no bezānburas halzstūra līdz fallstūra augšējai malai
- brīvsānu augstums attālums no ūdenslīnijas līdz augšējai klāja malai
- platums Attālums šķērsvirzienā no (kā) izplatības joslas vienas malas līdz otrai
- platums Attālums šķērsvirzienā no (kā) vienas malas līdz otrai
- apaļšuvums Audekla gabalu savienošanas paņēmiens ar rokdarbu adatu un diegu; gabalus saliek kopā, to malas atloka katru uz savu pusi un šuj cauri abiem atlokiem
- valmis Audekla mala, kas neirst (eģe)
- virpatas Audekla malas, ko nogriež drēbi sagatavojot
- malene Auduma mala
- vebe Auduma malas josla
- apaudumi Audumu raibas malas
- Ašenieku purvs augstais purvs Preiļu novada Upmalas pagastā izveidojies nepietiekamas noteces dēļ pārpurvojoties ūdensšķirtnei starp Feimanku un Dubnu, tai regulāri pārplūstot; dabas liegums, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (līdz 1999. g. dzērvenāju liegums), platība 1575 ha
- Anaimudi Augstākā virsotne Rietumgatos Anaimalaja masīvā, Indijas dienvidos, 2698 m vjl., gneisi un kvarcīti
- Kinabals Augstākais kalnu masīvs Austrummalaizijā, Kalimantānas salas ziemeļos, Krokera grēdā, augstums - 4101 m, granīti un granodiorīti, nogāzes saposmotas
- augstkalnājs Augstkalnu reljefs - jauno kalnzemju (Alpu, Kaukāza, Pamira, Himalaju u. c.) reljefs, raksturīgas stāvas nogāzes, dziļš un izteikts posmojums, smailas, klinšainas virsotnes; absolūtais augstums - >2000-2500 m virs jūras līmeņa
- augšmala Augšējā mala
- blefarohalāze Augšējā plakstiņa atslābušās ādas nokarāšanās pāri plakstiņa brīvajai malai
- tilles augu anatomijā šūnas vadu audos, kas ieaug sulas stobru dobumā no malas un tā noslēdz to, apturot sulas plūšanu
- AUM AUM Šinrikjo - starptautiska reliģiska budisma organizācija, kuru nodibināja 1989. g. Japānā, apvienojot sākotnējā un Tibetas budisma, indiešu un himalajiešu jogas un daoisma mācības
- malajiešu valoda austronēziešu valodu saimes indonēziešu valodu grupas valoda, oficiālā valoda Malaizijā, Indonēzijā, Brunejā (līdzās angļu val.), Singapūrā (līdzās ķīniešu, tamilu, angļu val.); 2 literārās formas: Malaizijas malajiešu valoda (malaiziešu valoda) un indonēziešu valoda; rakstības pamatā latīņu alfabēts
- indonēziešu valodas austronēziešu valodu saimes valodu grupa; \~ 300 valodas, plašāk izplatītās: malajiešu, javiešu, malagasu, indonēziešu valoda, filipīniešu valodas (tagalu valoda u. c. val.)
- Pieurāli Austrumeiropas līdzenuma austrumu mala pie Urālu rietumu nogāzes, gk. Kamas un Pečoras baseinā, Krievijā
- auzumala Auzu lauka mala
- sīlava Aužamā šķieta mala
- šķiets Aužamo stāvu sastāvdaļa - taisnstūrveida rāmis, kam ir vertikāli zobi un ar ko vienmērīgi sadala šķērus iekārtotā auduma platumā un pievirza audus pie auduma malas
- šķietlāde Aužamo steļļu mehānisms (ar nostiprinātu šķietu), kas vada atspoli šķīrienā un pievirza audus pie auduma malas
- Dienvidāzija Āzijas daļa, ietver Himalajus, Indas-Gangas līdzenumu, Indostānas pussalu, Dienvidaustrumu Āziju (Indoķīnas pussala, Malajas arhipelāgs), Indijas okeāna austrumu daļas salas (Šrilanka, kā arī sīkās vulkāniskās un koraļļu salas), teritorijas garums rietumu-austrumu virzienā - >7000 kilometru, platība - >8000000 kvadrātkilometru
- ūbele Baložu dzimtas ģints ("Streptopelia"), neliels putns ar brūnu vai pelēku mugurpusi un garu, noapaļotu asti, kurai ir baltas malas, 16 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas
- silamalieši Balvu novada Balvu pagasta apdzīvotās vietas "Silamala" iedzīvotāji
- Sylamola Balvu novada Balvu pagasta apdzīvotās vietas "Silamala" nosaukums latgaliski
- vaigs Baļķa neapdarinātā apaļā mala
- sasa Bambusu dzimtas ģints ("Sasa"), dekoratīvs augs, kura vecajām lapām ir nokaltušas krēmkrāsas malas
- bandāžas (riteņa) velšanās virsma bandāžas (riteņa) virsma, kas saskaras ar sliedi un kam ir koniska rorma (1:20 vidū un 1:7 ārmalā), kura riteņu nobraukto ceļu daļēji izlīdzina, samazinot velšanās virsmas un bandāžas uzmalas nodilumu
- pārbērt Berot norobežot (no vienas malas līdz otrai)
- mežmalieši Bērziņu pagasta apdzīvotās vietas "Mežmala" iedzīvotāji
- liekne Bezgalīgs pļavu plašums pa visu upmalas līdzenumu
- Čada ieplaka beznoteces baseins Āfrikā (Čadā, Nigērā, Nigērijā, Kamerūnā), Āfrikas platformas lēzena ieliece ar kvartāra upju un ezeru sanesām un Čada ezeru vidusdaļā, līdzens reljefs, malas lēzeni paceltas (400-900 m), atsevišķi masīvi >3000 m
- lindraks Bieza auduma, parasti vadmalas, sieviešu svārki
- šinelis Biezais vadmalas (parasti vīriešu) rudens mētelis ar padrēbi
- svita Biezas vadmalas mētelis bez padrēbes (ko parasti uzvelk virsū kažokam vai kādam citam apģērbam)
- Ružina Bijusī apdzīvotā vieta Rēzeknes novada Silmalas pagastā
- Bokowo Bikavas muiža, kas atradās Jaunlatgales apriņķa Purvmalas pagastā
- mazbiksītes Biksītes - apakšveļas staklētais gurnapģērbs, kas cieši aptver iegurni tā, ka lejasmala nesniedzas zemāk par kājstakles līmeni un neveido staras
- baika Blīva, labajā pusē plūksnota vadmala
- audummala Blīvā, neirstošā mala (audumam, adījumam)
- Belinshauzena jūra Bmalas jūra Dienvidu okeānā, Antarktīdas piekrastē, starp Antarktīdas un Tērstona pussalu, platība - 487000 kvadrātkilometru, lielākais dziļums - 4115 m
- Boforta Boforta jūra - Ziemeļu Ledus okeāna malas jūra ("Beaufort Sea") starp Barova ragu Aļaskā un Kanādas Arktisko arhipelāgu, platība - 481000 kvadrātkilometru, lielākais dziļums - 3749 m
- Bokova Bokovas pagasts - pastāvēja bijušajā Jaunlatgales apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Purvmalas pagastu; teritorija 1944. g. pievienota Krievijai
- Baltā kāpa Bolderājas-Priedaines kāpu grēdas rietumu gals, kas beidzas ar 15-20 m augstu, brūkošu krauju; atrodas Jūrmalas pilsētas teritorijā, Lielupes labajā krastā, netālu no Vārnukroga un Buļļupes ietekas, absolūtais augstums 20-21 m virs jūras līmeņa
- Jūrmalas miķelītes atradne botāniskais liegums jūrmalas miķelītes aizsardzībai, atrodas Liepājā, Liepājas ezera ziemeļrietumu krastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 0,45 ha
- Spuļu ezers Bratišku ezers Upmalas pagastā
- Spūļu ezers Bratišku ezers Upmalas pagastā
- Braciška ezers Bratišku ezers Upmalas pagastā
- storte Brunča stērbele, apmala
- stota Brunča stērbele, apmala
- kremle Brunču apakšējā mala; lieks piešuvums pie sieviešu brunčiem
- kremele Brunču apakšējā mala; piešuvums pie sieviešu brunčiem
- Lumbini Budas dzimšanas vieta Himalaju priekškalnē netālu no Nepālas un Indijas robežas
- ahterlīķis Buras pakaļējā mala
- killēšana Buras pakaļējās malas drebēšana, ja bura nostādīta tā, ka tās virziens gandrīz sakrīt ar vēja virzienu
- plivināšanās Buras pakaļējās malas drebēšana, ja stūrē pārāk augstu pie vēja
- trimlīne Buras pakaļējās malas vīlē ievērta līne, kuru pievelkot vai palaižot vaļīgāk piešķir burai vajadzīgo profilu
- pogājams štagas jātnieks buras piestiprināšanas elements, kas piešūts pie fokburas priekšējās malas un paredzēts uzpogāšanai uz fokštagas
- priekšējā līķa liekums buras priekšējās malas izliekums, kas ir tik liels, cik lielu vēlas buras "vēderu"
- Timphu Butānas Karalistes galvaspilsēta, atrodas Himalajos, Džomolari kalna austrumu nogāzē, 79200 iedzīvotāju (2005. g.)
- rotlerīns C30H28O8, kamalas darbīgā viela
- tekmala Celiņa mala
- ceļa apmale ceļa elements atšķirīgu segumu atdalīšanai, iezīmējot brauktuvi vai veidojot segas malas balstošu ietvaru
- bankets Ceļam ierakumā vismaz 1 m attālumā no nogāzes malas uzbērta trīsstūrveida grunts prizma, kas neļauj virszemes ūdeņiem pa ierakuma nogāzi noplūst uz ceļa
- ceļamala Ceļmala
- celīnmala Ceļmala
- ceļmalis Ceļmala
- pacele Ceļmala
- iegāznis Ceļš, kam viena mala izbraukta dziļāka un zemāka par otru
- Vintera ceļteka ceļteku suga ("Plantago winteri"), reti sastopama jūrmalas liedagā, sāļās augsnēs
- platmale Cepure ar samērā augstu vidusdaļu, kurai visapkārt ir samērā plata mala
- Lhodze Ceturtā augstākā pasaules virsotne Lielo Himalaju centrālajā daļā, uz Ķīnas un Nepālas robežas, blakus Džomolungmai, uz rietumiem no tās, ceturtā augstākā pasaules virsotne, augstums - 8516 m, ledāji
- riobiksītes cieši piekļāvīgas mazbiksītes, kuru piegriezumam augšmalā raksturīgs taisns vai U veidā ieliekts pavēderes griezums, bet lejasmalā - gandrīz līdz sānu augšmalai augšup izliekti izgriezumi, kas iluzori pagarina kājas
- vīkšķis cieši sasiets un apgriezts salmu kūlis jumta apakšējas malas izveidei
- zibīte cieši sasiets un apgriezts salmu kūlis jumta apakšējas malas izveidei
- līdzulis Cieta koka, malās rievots kluģis, formu nolīdzināšanai; augšmala, pa kuru dauza ar veseri, apsista ar ādu
- oranglauti Cilšu grupa (badžavi, illanuni, siluki, obiani, sekahi, binadi, pesukuani, baroki), dzīvo upju grīvās, gk. Kalimantānas, Sumatras, Sulavesi u. c. Malajas arhipelāga salu piekrastē, valodas pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, tuvas malajiešu valodai, ģints ticējumi, daļa - musulmaņi; jūras klejotāji
- gudžari Cilšu grupas, dzīvo izklaidus Himalaju rietumu priekškalnēs Indijā un Pakistānā, runā radniecīgos dialektos, kas pieder pie indoāriešu valodām, reliģija - islāms (sunnisms), saglabājuši arī cilšu kultus, ģints iekārtas paliekas
- sētlaipis cilvēks, kas (daudzkārt) staigā no vienas mājas malas uz otru
- ostmalnieks cilvēks, kas dzīvo ostas krastmalas tuvumā
- asminis Cirvja asā mala
- ķamala Čamala
- čula Čaula, čaulmala, apvalks; miza; krevele
- čuliņa Čaula, čaulmala, apvalks; miza; krevele; čula
- čamala Čaula, čaumala
- čaumula Čaumala
- ķaumala Čaumala
- čaula Čaumala (olai)
- čuma Čaumala, apvalks
- kozalas Čaumalas, mizas
- bokstas Čaumalas, sēnalas
- gafellīķis Četrstūra buras mala, kas piestiprināta pie gafeles
- rājbura Četrstūraina bura, kuras augšējā mala ir nostiprināta pie rājas; taisnā bura
- trapece Četrstūris, kam divas malas ir paralēlas, bet pārējās divas nav paralēlas
- paralelograms Četrstūris, kura ik divas pretējās malas ir paralēlas
- Čo Oju Čooju - virsotne Lielo Himalaju centrālajā daļā
- Teraji Dabas apgabals Gangas līdzenuma ziemeļos, Himalaju piekājē, Indijā un Nepālā, platums - 30-50 km, augstums - līdz 900 m, mitrie tropu meži, ezeru piekrastēs un purvos līdz 5 m gara zāle
- Sēlijas paugurvalnis dabas apvidus Augšzemes augstienē, Augštaitijas augstienes (Lietuvā) rietumu malas turpinājums, platība — 79000 ha, robežojas ar Taurkalnes līdzenumu, Viduslatvijas zemienes Lejasdaugavas senleju, Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumu un dienvidos \~7 km iesniedzas Lietuvas teritorijā
- Abrenes nolaidenums dabas apvidus Mudavas zemienes rietumu malā Latvijas ziemeļaustrumu daļā, austrumos tas iestiepjas tagadējā Krievijas Pitalovas rajonā, kur no Mudavas zemienes pazeminātās daļas to norobežo Ostrovas-Opočkas purvu josla, no Zilupes līdzenuma - purvu virkne ziemeļos no Malnavas, rietumos robeža ar Adzeles pacēlumu ir Kacēnu-Dzērvēnu paugurgrēda un tajā ietilpstošā Viļakas vaļņa austrumu mala
- Ovīši Dabas liegums Piejūras zemienes Irves un Ventavas līdzenumā, Ventspils novada Ances, Popes un Tārgales pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 5078 ha, sastopami dažādi jūrmalas biotopi, konstatētas vairākas retas un saudzējamas bezmugurkaulnieku un augu sugas
- Ziemupe dabas liegums Piejūras zemienes Piemares līdzenumā, Dienvidkurzemes novada Sakas un Vērgales pagastā, Valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība 2458 ha, liegums izveidots, lai saglabātu retus jūrmalas biotopus (priekškāpas, pelēkās kāpas ar sīkkrūmu audzēm, pelēkās kāpas ar ložņu kārklu, melnalkšņu staignājus, slapjus virsājus ar grīņu sārteni, grīni), konstatētas vairākas retas augu un bezmugurkaulnieku sugas
- Lielupes grīvas pļavas dabas liegums Piejūras zemienes Rīgavas līdzenumā, Jūrmalas pilsētas teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 277 ha, aug >20 retas un aizsargājamas augu sugas
- Užava Dabas liegums Piejūras zemienes Ventavas līdzenumā, Ventspils novada Užavas pagastā, Užavas kreisajā krastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 3012 ha, teritorija aizņem \~1 km platu un \~4 km garu joslu Baltijas jūras piekrastē, īpaši aizsargājami ir jūrmalas un pelēko kāpu biotopi, konstatētas daudzas retas augu sugas
- Paņemūnes meži dabas liegums Viduslatvijas zemienes Upmalas paugurlīdzenumā, Bauskas novada Brunavas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 800 ha, izveidots, lai aizsargātu mitros un pārmitros lapu koku biotopus, ir nozīmīga putnu ligzdošanas vieta, konstatētas daudzas retas putnu sugas
- Darmštates priežu audze dabas liegums, atrodas Jūrmalas pilsētas teritorijā, Priedaines-Salas ceļa malā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., šī audze ir 90-100 g. veca, priedes sētas 20. gs. sākumā, izmantojot nezināmas izcelsmes parastās priedes sēklas, ko ievedusi kāda Darmštates (Vācijā) sēklu tirdzniecības firma
- nukleoalbumoze daļēji hidrolizēts nukleoalbumīns, atrasts urīnā osteomalacias gadījumā
- dārzmale Dārzmala
- dārzmalis Dārzmala
- regulārs daudzstūris daudzstūris, kura visas malas ir vienādas; n-stūris (n=3, 4,...)
- apvilkts daudzstūris daudzstūris, kura visas malas pieskaras dotajai riņķa līnijai
- daugavmala Daugavas krastmala
- daugavmale Daugavas mala, krasts
- daugmale Daugavas mala, krasts
- patmaļa Dažos apvidos (īpaši Latgalē) vēja vai ūdensdzirnavas; patmala
- patmaļi Dažos apvidos (īpaši Latgalē) vēja vai ūdensdzirnavas; patmala
- debess mala Debesmala
- Austrumgati Dekānas plakankalnes austrumu malas kalni Indijā (bengāļu val. _Purva Ghat_, angļu _Eastern Ghats_), garums - >1400 km, augstums - līdz 1680 m
- Rietumgati Dekānas plakankalnes rietumu malas kalni Indostānas pussalā (angļu val. "Western Ghats"), Indijā, kopējais garums ziemeļu-dienvidu virzienā - \~1500 km, vidējais augstums - 900 m, lielākais augstums - 2698 m
- frīze Dekoratīva sienas, grīdas, griestu, paklāja u. tml. priekšmetu mala, kas rotāta ar vienlaidu ornamentu
- ķemme Dēļa mala (ar garenvirziena izcilni un rievu) sastiprināšanai ar citu dēli
- pāze Dēļu malas grope
- iemaliņa dem. --> iemala
- jumulīte dem. --> jumala (3)
- kalnmalīte dem. --> kalnmala
- maliņa dem. --> mala
- sudmaliņas dem. --> sudmalas
- zemaliņa dem. --> zemala
- zīmaliņa dem. --> zīmala
- Bahaverapasa departaments Gvatemalas ziemeļaustrumos (_Baja Verapaz_), administratīvais centrs - Kobana
- Avačapana departaments Salvadorā (_Apuachapán_), atrodas valsts rietumu daļā pie Gvatemalas robežas
- palīgdiegs Diegs, ar ko, piemēram, nostiprina adījuma malas, valdziņus, iezīmē izšuvumu rakstus
- Rīsera-Larsena jūra Dienvidu okeāna malas jūra (angļu val. "Riiser-Larsen Sea"), pie Karalienes Modas Zemes krastiem (Austrumantarktīdā iepretim Āfrikas dienvidiem)), starp 14. un 34. austrumu garuma grādu, platība - 1,1 mlj km^2^, dziļums pārsvarā - >3000 m, daudz aisbergu
- dīķmala Dīķa mala, krasts; apkārtne ap dīķi
- dīķmale Dīķmala
- prodsmale Dīķmala
- limbs Diska mala (debess spīdeklim)
- malkasjancis Divmastu burukuģis 19. gs. un 20. gs. sākumā, kas gk. no Vidzemes jūrmalas pārvadāja kokmateriālus līdz Rīgai un Pēterpilij
- vējdēļi Divslīpju jumta galos piestiprināti dēļi, kas aizsedz jumta stateniskās, atklātās malas (virs zelmiņa), lai jumta segumu pasargātu no vēja postījumiem un nokrišņiem
- šķautne Divu (daudzskaldņa) skaldņu kopējā mala
- Lindes meža dižakmens dižakmens Zantes pagastā, Aizupes mežniecības Lindes apgaitā, garums — 4,9 m, platums — 4,3 m, augstums — 2 m, apkārtmērs — 15,75 m, virszemes tilpums — 21 kubikmetrs, tramplīna forma, viena mala slīpa, pārējās stāvas
- bezzobe Dižgliemeņu dzimtas ģints ("Anodonta"), šo gliemeņu čaulas slēdzējmalas ir bez zobiem, Latvijā konstatētas 3 sugas
- dižupmala Dižupes krastmala
- dižupmale Dižupmala
- druka ar apvēršanu druka nortiek divos laidienos, no diviem iespiedformu komplektiem - vispirms nodrukā A pusi, tad novilkumu apvērš, mainot sānu malas, un otrajā laidienā drukā B pusi
- druka ar apvēršanu drukas tehnoloģija, kad uz vienas formu plates kopē drukas darba A un B pusi; druka notiek divos laidienos bez iespiedformu maiņas, pēc pirmā laidienaloksnes apvērš, mainot sānu malas, tad veic otro laidienu
- druvmāle Druvmala
- druvmalis Druvmala
- Egļupe Dubnas labā krasta pieteka Preiļu novada Upmalas pagastā, augštece Līvānu novada Sutru pagastā, garums – 6 km
- Diukle Dubnas labā krasta pieteka Preiļu novada Upmalas pagastā, augštece Līvānu novada Sutru pagastā, garums 8 km; Dūklis
- Asari Dzelzceļa stacija Jūrmalas pilsētā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Tukums, 30,5 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1877. g. ar nosaukumu "Assern", no 1919. g. tagadējais nosaukums, bet 1927.-1938. g. saucās "Asari I"
- palīgdzija Dzija, ar ko, piemēram, nostiprina adījuma malas, valdziņus
- kanavmala Dziļa un plata grāvja mala
- Edinburg Dzintari, Jūrmalas pilsētas daļa
- eģis Eģe – nošūta drēbes mala
- palts Ēkas pamatu ārmala, kur nav baļķu virsū, kas paliek brīva
- Vitbanka Emalahleni, pilsēta Dienvidāfrikas Republikā, tās nosaukums ("Witbank") līdz 2006. g.
- Himalaju eremūrs eremūru suga ("Eremurus himalaicus")
- Džomolungma Everests - Himalaju kalnu virsotne uz Ķīnas un Nepālas robežas (tibetiešu val. "Chomolungma"), augstākā virsotne pasaulē - 8848 m
- Čomolungma Everests, arī Džomolungma - Himalaju kalnu virsotne uz Ķīnas un Nepālas robežas (tibetiešu val. "Chomolungma"), augstākā virsotne pasaulē - 8848 m
- ezermala Ezera mala, krasts, vieta ap ezeru
- donas Ezera seklākā daļa malas tuvumā
- ezarmala Ezermala
- ezermale Ezermala
- ezermalieši Ezermalas iedzīvotāji
- ezermalietis Ezermalas iedzīvotājs
- ezernieks Ezermalas iedzīvotājs
- Pakšēnu ezers ezers Augšogres pazeminājumā uz Vestienas pauguraines robežas, Madonas novada Jumurdas pagastā, 173 m vjl., platība - 41,6 ha, garums - 1,3 km, lielākais platums - 1 km, lielākais dziļums - 1,9 m, eitrofs, krastmalas apaugušas, iztek Valola, ietek Lubija; Valolas ezers
- Pakalnis ezers Latgales augstienes malas ieplakā, Preiļu novada Aglonas pagastā, 127,6 m vjl., platība - 54,8 ha, garums - 1,7 km, lielākais platums - 0,3 km, vidējais dziļums - 4,9 m, lielākais dziļums - 11,5 m, eitrofs, vidēji aizaudzis, cauri tek Tartaks; Pakalna ezers; Pakalnes ezers; Pakaļņa ezers; Pakalniņu ezers; Pakaļnes ezers; Pakaļņa ezers
- Tiskāda ezers ezers Latgales augstienes Maltas pazeminājumā, Rēzeknes novada Silmalas pagastā, 129,9 m vjl., platība — 179 ha, garums — 3 km, lielākais platums — 1 km, vidējais dziļums — 3 m, lielākais dziļums — 7 m, eitrofs, stipri aizaudzis
- Lomonda ezers ezers Lielbritānijas ziemeļu daļā (_Loch Lomond_), Skotijā, uz ziemeļrietumiem no Glāzgovas, Grempjanu kalnu dienvidrietumu malas ielejā 7 m vjl., platība - 71 kvadrātkilometrs (lielākais ezers Skotijā), dziļums - līdz 187 m, tektoniski glaciālas izcelsmes, daudz salu
- Slokas ezers ezers Piejūras zemienes Rīgavas līdzenumā, Jūrmalas pilsētā starp Sloku un Ķemeriem, Ķemeru nacionālā parka teritorijā, 1,4 m vjl., platība — 250 ha, garums — 2,98 km, lielākais platums — 1,23 km, vidējais dziļums — 0,6 m, ultraeitrofs, dibena aizaugums — \~90%, virsūdens aizaugums — \~10%; Slocenes ezers
- Dupenu ezers ezers Rēzeknes novada Silmalas pagastā, platība - 1 ha
- Dužņeva ezers ezers Rēzeknes novada Silmalas pagastā, platība - 1 ha
- Gluhoje ezers Rēzeknes novada Silmalas pagastā, platība - 2,2 ha
- Sļepoje ezers ezers Rēzeknes novada Silmalas pagastā, platība - 2,5 ha; Slemoje ezers
- Baļucku ezers ezers Rēzeknes novada Silmalas pagastā, platība - 2,8 ha
- Javines ezers ezers Rēzeknes novada Silmalas pagastā, platība - 4,1 ha
- Timseņš ezers Rēzeknes novada Silmalas pagastā, platība - 4,4 ha; Timsiņa ezers; Tomsiņa ezers; Tumsiņa ezers; Tumšņa ezers
- Veduščeje ezers Rēzeknes novada Silmalas pagastā, platība - 7,6 ha
- Prezmas ezers ezers Rēzeknes novada Silmalas pagastā, platība — 3 ha, dziļums — līdz 3,4 m; Prezmu ezers
- Kondratjeva ezers ezers Silmalas pagastā, platība - 4,2 ha
- Gluhoje ezers ezers Silmalas pagastā, platība — <1 ha
- Aklais ezers ezers Slokas purvā, 1,6 m virs jūras līmeņa, Jūrmalas pilsētas rietumu daļā, platība - 42 ha, garums - 0,9 km dienvidu-ziemeļu virzienā, baseinā veidojas sērūdeņi, agrāk iegūta kūdra
- Čumals ezers Talsu novada Lībagu pagastā, 130,6 m vjl., platība - 5,3 ha, lielākais dziļums - 11,5 m; Čumalas ezers; Čumalu ezers; Izsušu ezers
- Bratišku ezers ezers Upmalas pagastā, pie Vārkavas pagasta robežas, platība — 3,4 ha, cauri tek Ūdzeņa1; Braciška ezers; Spuļu ezers; Spūļu ezers
- Vepru ezers ezers Upmalas pagastā, platība - 3,9 ha; Spūļu ezers
- Bricu ezers ezers Vidzemes augstienē, Jaunpiebalgas pagastā, 207 m vjl., platība — 16 ha, apaļa ezerdobe, diametrs — 0,5 km, dziļums — 2,7 m; Cebuļu ezers; Cibuļu ezers; Jumalas ezers
- druvmala Eža, tīruma mala
- ežmalis Eža; ežas mala
- ežmala Ežas mala; arī eža
- ežmale Ežas mala; arī eža
- ežmālis Ežas mala; ežas tuvākā apkaime
- paežmala Ežas zemākā mala
- ežmāle Ežmala
- noroza Ežmala
- riezis Ežmala, robeža starp laukiem
- riežis Ežmala, robeža starp laukiem
- bukstiņš Fabrikā austa vilnas drāna (pretstatā lauku vadmalai)
- klinšumedņi Fazānu apakšdzimtas ģints, spārna garums - 25-34 cm, masa - 1,6-3 kg, fitofāgi, ligzdo uz zemes, kalnos klinšainās vietās, no Kaukāza līdz Sajāniem un Himalajiem
- brugioze Filarioze, ko ierosina "Wuchereria malayi"
- Galējā Tūle galējā robeža, pasaules mala (latīņu "Ultima Thule"); nosaukums lietots romiešu rakstnieka Vergilija darbā "Georgikas"; senatnē par galējo Tūli sauca salu, ko galējos ziemeļos it kā esot atklājis grieķu jūrasbraucējs Pitijs; mūsdienās par Tūli nereti sauc Islandi, bet par Galējo Tūli - Grenlandi
- balustrāde galerijas, terases, balkona, jumta malas nožogojums, kas sastāv no stabiņiem (balustriem) un horizontālās margas
- olekšdrēbe Galvas lakats, kas šūts no puķaina katūna (6 olektis katūna pārgriež vidū pušu un gareniskās malas sašuj kopā)
- giross Gaļas ēdiens, ko cep uz rotējoša vertikāla iesma; porcijas griež no malas
- Džamna Gangas upes labā krasta pieteka ("Yamuna"), Indijā, garums - 1384 km, sākas Himalajos (3255 m vjl.)
- sliemji gliemeži (bez čaumalas, uz lapām)
- Himalaju gorals goralu suga ("Himalayan goral")
- apcirpšana Grafiska attēla rediģēšana, kurā apgriež attēla malas vai atmet nevajadzīgās daļas, lai to varētu ievietot atvēlētajā displeja ekrāna laukumā
- augšgriezums Grāmatas augšmalas apgriezums
- grāmatas muguriņa grāmatas bloka mala, kurā savienoti visi grāmatas tehnoloģiskie elementi (burtnīcas, marle, kaptāls, šķirlente u. c.)
- aprota Grāmatrūpniecībā apmales ārējā mala
- čogys graudu čaumalas pēc peļu postījumiem
- pukcinellija Graudzāļu dzimtas ģints ("Puccinellia"), daudzgadīgs lakstaugs, \~120 sugu, Latvijā konstatētas 4 sugas, kas aug nezālienēs, ceļmalās, apdzīvotu vietu tuvumā, mitrās jūrmalas smiltīs
- gravmale Gravas, grāvja mala
- grāvmala Grāvja mala; grāvja tuvākā apkārtne
- grāvmale Grāvja mala; grāvja tuvākā apkārtne
- grāvjmala Grāvja mala; grāvmala
- kontreskarps Grāvja priekšējā, t. i., pretiniekam tuvākā lēzenā mala
- grāvmāle Grāvmala
- grāvmalis Grāvmala
- pagrāve Grāvmala
- boja Gremdakmens (pie zvejas tīkla apakšējās malas)
- aslape Grīšļu dzimtas ģints ("Cladium"), līdz 2 m augsti daudzgadīgi lakstaugi, kam lapas malas un vidusdzīsla ir dzeloņaini zobainas, \~5 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
- Obas līcis grīvlīcis Karas jūrā, starp Jamalas, Gidanas un Tazas pussalu, applūdināta Obas upes ieleja, garums — 800 km, platums — 30-90 km, dziļums — 10-12 m, pusdiennakts plūdmaiņas — līdz 0,7 m
- Baidaratas līcis grīvlīcis Karas jūras dienvidos, starp Jugru un Jamalas pussalu, garums - \~180 km, platums - pie ieejas 78 km, dziļums - līdz 20 m, ietek Kara, Juribeja, ziemā aizsalst, vasarā ziemeļu vēji piedzen ar ledu
- rēvlente Grotburas apakšējai malai paralēli piešūta lente, kurā var būt izveidoti nelieli apaļi caurumiņi (gāķeni) reilīnes ievēršanai vai piešūtas rēvsaites
- slīdskava Grotburas priekšējai malai (līķim) piestiprināts profilēts apkalums, kas pārvietojas (slīd) pa sliedīti pie masta
- sunīši Grotburas priekšējai malai (līķim) vienādos attālumos cita no citas piešūtas skaviņas, kas apņem masta sliedīti un slīd pa to
- ceļmalieši Gulbenes novada Stradu pagasta apdzīvotās vietas "Ceļmalas" iedzīvotāji
- gultmala Gultas mala
- piejosta Gurnģērba augšmalai vai augšģērba lejasmalai piešūta vai citādi, piemēram, līmējot, metinot, piestiprinātā griezummalu glītapstrades papilddetaļa, ar kuru attiecīgo ģērba joslu piekļauj valkātāja ķermenim
- GT Gvatemala, valsts divburtu kods
- Gvatemalas Republika Gvatemala, valsts pilnais nosaukums
- GTM Gvatemala, valsts trīsburtu kods
- Gvatemala Gvatemalas Republika - valsts Centrālamerikā (sp. val. "Guatemala"), platība - 108889 kvadrātkilometri, 13550440 iedzīvotāju (2010. g.), administratīvais iedalījums - 22 departamenti, robežojas ar Meksiku, Belizu, Hondurasu un Salvadoru, austrumos apskalo Karību jūras Hondurasas līcis, rietumos - Klusais okeāns
- Gvatemala Gvatemalas Republikas galvaspilsēta (sp. val. "Ciudad de Guatemala"), atrodas kalnienes ieplakā \~1500 m vjl., 1022000 iedzīvotāju (2002. g.)
- dravīdu valodas ģenealoģiski izolēta valodu saime, kas ietver tamilu, brahuju, malajalu, telugu, kannaru, kolamu, pardžu, gondu, pengu, malto u. c. valodas; kopumā dravīdu valodās runā ap 130 mij cilvēku
- Veczemju klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Vidzemes jūrmalā, starp Rankuļragu un Kutkāju ragu pie Veczemju mājām Salacgrīvas pagastā, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta un Vidzemes akmeņainās jūrmalas dabas lieguma teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., ir \~480 m garš un \~3,5 m augsts vidusdevona Burtnieku svītas smilšakmens atsegums jūras krastā, līdz 2005. g. janvāra vētrai, kas noskaloja piekrasti, atsegums bija tikai 160 m
- Vaiķu akmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Vīpes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., apkārtmērs - 19,8 m, garums - 6,7 m, platums - 5,9 m, augstums - 2,3 m, virszemes tilpums - 45 kubikmetri, neregulāra forma, stāvas malas, plakana virsa (tās platība - 23 kvadrātmetri), iesārts lielkristālisks rapakivi granīts, ir nostāsti, ka pie tā pusdienojis gan Pēteris I, gan Napoleons I; Pētera akmens; Napoleona akmens
- Velna skroderis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, akmens, kas atrodas Madonas novada Praulienas pagastā, Kujas kreisajā krastā, augstums — 4,2 m, garums — 6,4 m, platums — 6 m, apkārtmērs — 20 m, tilpums — 100 kubikmetri, akmenim gandrīz cilindriska forma, malas stāvas, sarkanīgs rapakivi granīts ar ļoti lieliem kristāliem
- Krauju akmeņu saliņa ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, akmeņu sēklis jūrā \~200 m no krasta Piejūras zemienes Vidzemes piekrastē, Vidzemes akmeņainās jūrmalas dabas lieguma teritorijā, Salacgrīvas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g.
- Lielais Krauju jūrakmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas jūrā \~300 m no krasta, \~150 m no Krauju akmeņu saliņas, Vidzemes akmeņainās jūrmalas dabas lieguma teritorijā, Salacgrīvas novada Salacgrīvas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., garums - 5,2 m, platums - 4,8 m, augstums - 4 m
- ātruma paralelograms ģeometriska konstrukcija, kas attēlo ātrumu saskaitīšanas likumu: ja materiālais punkts vai ķermenis vienlaikus piedalās divās kustībās, tad rezultējošais kustības ātrums attēlojams ar diagonāli paralelogramā, kura divas malas veido šo divu kustību ātrumu vektori
- spēku paralelograms ģeometriska konstrukcija, kurā rezultējošo spēku attēlo ar diagonāli paralelogramā, kam divas malas veido šo spēku vektori
- daudzskaldnis ģeometrisks ķermenis, ko ierobežo galīgs skaits daudzstūru (skaldņu), kam malas ir kopīgas (daudzskaldņa šķautnes); poliedrs
- Lāčupīte Hapaka grāvja pieteka Rīgā, Kurzemes rajonā, garums - 10 km, veidojas satekot grāvjiem Jūrmalas dzelzceļa līnijas tuvumā, Zolitūdes apkaimē, vidustecē līdz Nordeķiem ietverta dzelzsbetona kolektorā, lejtece paralēli Bolderājas dzelzceļa līnijai
- Harčonoks Harčenku ezers Silmalas pagastā
- Harčonku ezers Harčenku ezers Silmalas pagastā
- Betula utilis Himalaju bērzs
- Žakmana bērzs Himalaju bērzu pasuga ("Betula utilis Jackemontii") ar varakrāsas mizu, ko audzē kā dekoratīvu koku
- emodi Himalaju ceriņš ("Syringa emodi")
- Cedrus deodora Himalaju ciedrs
- Sivaliks Himalaju dienvidu priekškalnu grēdas Indijā un Nepālā (angļu val. "Siwalik"), garums - \~1700 km, platums - 8-50 km, augstākā virsotne - 2591 m
- Eremurus himalaicus Himalaju eremūrs
- bon Himalaju iedzīvotāju šamaniski reliģiski ticējumi pirms budisma izplatīšanās, kas vēlāk, kā pārveidota mācība, tika atzīta par Tibetas "blakus" reliģiju
- Lielie Himalaji Himalaju kalnu sistēmas galvenā, augstākā daļa starp Mazajiem Himalajiem dienvidos un Ladaka grēdu ziemeļos, garums - >2400 km, platums - 50-90 km, 10 virsotnes >8000 m vjl., sniega līnija - 4500-5500 m vjl.
- Annapūrna Himalaju kalnu virsotne Nepālā (_Annapūrna_), desmitā augstākā virsotne pasaulē - 8091 m
- Manaslu Himalaju kalnu virsotne Nepālā, septītā augstākā virsotne pasaulē - 8156 m
- Khančendžunga Himalaju kalnu virsotne uz Indijas un Nepālas robežas, trešā augstākā virsotne pasaulē - 8598 m
- Meconopsis betonicifolia Himalaju zilā magone
- mietene Himēnijsēņu klases beku rindas dzimta ("Paxillaceae"), saprofītiska sēne ar piltuvveida cepurīti, kurai parasti ir ieritināta mala, un ar nolaidenām lapiņām, 4 ģintis, 30 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 4 sugas
- koppensnellers Holandiešu nosaukums malajiešu mežoņu ciltīm Borneo, Sumatras un Filipīnu salās, kam ieradums ienadnieku gūstekņiem nogriezt galvas (holandiešu "galvu griezēji")
- gorža Ieeja apcietinājumā (cietoksnī); apcietinājuma aizmugurējā (uz savējo pusi vērstā) mala
- iekšmala Iekšējā mala
- ielmala Ielas mala
- iekantēt Ielocīt un atšūt (apģērba malas)
- apvillāt Ielocīt viscaur uz iekšu (patronas čaulītes atvērtā gala malas)
- ieloks Ielocīta vai īpaši iestrādāta (iešūta, ieausta, ieadīta) mala (apģērbam)
- greifera mala iespiedloksnes priekšējā mala (apm. 10 mm), kas atrodas ārpus apdrukājamā laukuma un paredzēta loksnes paņemšanai ar satvērējiem un tālākai virzīšanai caur iespiedmašīnu drukas procesa laikā
- ievilkums Iespiesta teksta rindas atvirzījums no malas (rindkopas sākumā)
- Rēzeknes rajons padomju laikā ietvēra (1984. g.) Viļānu pilsētu, Maltas pilsētciematu, Audriņu, Bērzgales, Čornajas, Dekšāres, Dricēnu, Feimaņu, Gaigalavas, Gailumu, Griškānu, Kantinieku, Kaunatas, Kruku, Lendžu, Mākoņkalna, Nagļu, Ozolaines, Pušas, Radopoles, Rikavas, Ružinas, Sakstagala, Silmalas, Slobodas, Sokolu, Stoļerovas, Stružānu, Špēļu un Vērēmu ciemu
- margsiena Iežogojums ciešas sienas veidā ap kuģa klāju; margmala
- Lēnupe Imala, Ventas pieteka
- Imulas strauts Imala, Ventas pieteka
- Vētrasleja Imala, Ventas pieteka
- kiči Indiāņu tauta, dzīvo gk. Gvatemalas vidienē, valoda pieder pie maijosoku saimes maiju zara, reliģija - katolicisms, senie ticējumi
- mami Indiāņu tauta, dzīvo Gvatemalas rietumos un Meksikas dienvidaustrumos, valoda pieder pie maijosoku saimes maiju zara, reliģija - katolicisma un seno ticējumu sajaukums
- kakčikeli Indiāņu tauta, dzīvo Gvatemalas vidienē, valoda pieder pie maijosoku saimes maiju zara, reliģija - kristiānisms (katolicisms), arī pirmatnējie ticējumi
- kekči Indiāņu tauta, dzīvo Gvatemalas vidienē, valoda pieder pie maijosoku saimes, reliģija - katolicisms, daudz seno ticējumu
- Lakšadvīpa Indijas Republikas teritorija Indijas okeānā ("Laksadvīp"), ko no kontinenta atdala Lakšadvīpu jūra, administratīvais centrs - Kavarati, platība - 32 kvadrātkilometri, 69000 iedzīvotāju (2008. g.), valoda - malajalu
- Ladākha Indijas savienības teritorija tās ziemeļos (hindi: लदाख), Himalaju rietumu daļā, izveidota 2019. g. oktobrī, tās administratīvais centrs ir Leha
- Himāčala Pradēša Indijas štats, atrodas valsts ziemeļrietumos, Himalaju dienvidrietumu piekājē, platība - 55673 kvadrātkilometri, 6550000 iedzīvotāju (2008. g.), administratīvais centrs - Šimla, valodas - dogru un hindi
- Čandīgarha Indijas teritorija Himalaju piekājē, platība - 114 kvadrātkilometri, 1063000 iedzīvotāju (2008. g.), valodas - pendžābu, hindi, angļu
- gāzelīgums īpašība, kas piemīt peldlīdzeklim, kurš nelielas (mazas) sākotnējās korpusa formas pretestības dēļ viegli sveras no vienas malas (gala) uz otru
- pajungs Īpašs malajiešu saules sargs
- rēvknitele Īsa aukliņa, kas piešūta noteiktā attālumā no buras apakšējās malas, lai buru varētu nosiet, to ierēvējot
- rēvsaite Īsa aukliņa, kas piešūta noteiktā attālumā no buras apakšējās malas, lai buru varētu nosiet, to ierēvējot
- rēvceiziņš Īsa aukliņa, kas piešūta noteiktā attālumā no no buras apakšējās malas, lai buru varētu nosiet, to ierēvējot
- Zulkarnains Islāma mitoloģijā - divradzis, mītu varonis, kas reiz aizgājis līdz pat zemes malai un tur uzbūvējis mūri, kas pasargā ļaudis no Jādžūdža un Mādžūdža
- asminis Izkapts asā mala
- krauns Izkapts asmenim pretējā neasā mala
- krauna Izkapts asmens augšējā, biezā mala
- krauja Izkapts biezākā mala
- izlaupīties Izlobīties (no pākstīm, čaumalas)
- ņārba Izspūrusi, nogrieztas drēbes mala
- caka Izstrādāta, robaina apmale (parasti tērpiem, veļai); robainā ārējā (mežģīņu) mala
- Šēderes pagasta teritorija izveidojusies padomju laikā, tajā iekļauta pirmskara Lašu pagasta dienvidaustrumu daļa, gandrīz viss bijušais Raudas pagasts, bijušā Sventes pagasta dienvidrietumu mala un neliela daļa no bijušā Pilskalnes pagasta
- Silmalas pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, tajā ietilpst gandrīz viss pirmskara Ružinas pagasts un bijušā Maltas pagasta rietumu mala
- Preiļu novads izveidots 2000. gadā Preiļu rajona sastāvā, apvienojot Preiļu pilsētu un pagastu ar Aizkalnes pagastu, 2009. g. teritoriālajā reformā rajoni tika likvidēti un novadam pievienoti Pelēču un Saunas pagasti, 2021. g. reformā pievienots Aglonas, Galēnu, Riebiņu, Rožkalnu, Rušonas, Silajāņu, Sīļukalna, Stabulnieku, Upmalas un Vārkavas pagasts, robežojas ar Varakļānu, Rēzeknes, Krāslavas, Augšdaugavas, Līvānu un Jēkabpils novadu
- Vārkavas novads izveidots 2002. g. Preiļu rajonā apvienojot Rožkalnu un Upmalas pagastu, ar administratīvo centru Vecvārkavā, 2009. g. pievienots Vārkavas pagasts un kļuva par patstāvīgu novadu, 2021. g. teritorija iekļauta Preiļu novadā
- Rēzeknes novads izveidots 2009. g., ietverot Audriņu, Bērzgales, Čornajas, Dricānu, Feimaņu, Gaigalavas, Griškānu, Ilzeskalna, Kantinieku, Kaunatas, Lendžu, Lūznavas, Mākoņkalna, Maltas, Nagļu, Naurtēnu, Ozolaines, Ozolmuižas, Pušas, Rikavas, Sakstagala, Silmalas, Stoļerovas, Stružānu un Vērēmu pagastu, 2021. g. pievienots Dekšāres, Sokolku un Viļānu pagasts, robežojas ar Balvu, Ludzas, Krāslavas, Preiļu, Varakļānu un Madonas novadu
- dzega Izvirzīta augšmala telpu iekārtas priekšmetiem (piemēram, krāsnīm, kamīniem, mēbelēm)
- karnizs Izvirzīta, parasti rotāta augšmala, piemēram, mēbelēm
- izlikt Izvirzot (no kurienes) pārlikt (malai pāri)
- ceļš apkorēm ja ceļam vidus augstāks, malas nolaidenas
- ātrumu saskaitīšana ja materiāls punkts vai ķermenis vienlaikus piedalās divās kustībās, tad rezultējošais kustības ātrums attēlojams ar diagonāli paralelogramā, kura divas malas veido atsevišķo ātrumu kustības vektori
- Skota Jaunzēlandes zinātniskā stacija Antarktīdā, Rosa salā, Rosa jūrā, pie Rosa šelfa ledāja malas 24 m vjl.
- Dzineļu ezers Javines ezers Silmalas pagastā
- panda Jenotveidīgo dzimtas apakšdzimta ("Ailurinae"), neliels plēsīgs zīdītājs, kas dzīvo Himalajos; bambuslācis; dažkārt iekļauj lāču dzimtā vai nodala patstāvīgā dzimtā "Ailuropodidae"
- apmala Josla, kas piekļaujas ārējai malai, veido robežu
- apmale Josla, kas piekļaujas ārējai malai, veido robežu
- birzmala Josla, kas robežojas ar birzi; birzes mala
- Anomala dubia aenea jūlijvaboles "Anomala aenea" nosaukuma sinonīms
- jumaliene Jumala
- jumanīte Jumala
- jumalēns Jumja un jumalas bērns
- pusšļaupsts Jumta daļa, kas nesniedzas līdz apakšmalai, bet gulstas uz ēkas gala sienas, kas paceļas jumta telpā
- nokare Jumta pārkaru mala
- Amatikes līcis jūras līcis Karību jūras Hondurasas līcī (_Amatique, Bahia de_), Belizas un Gvatemalas teritorijā
- jūrmale Jūrmala
- jūrmāle Jūrmala
- jūrmalis Jūrmala
- jūrmule Jūrmala
- jūrkraste Jūrmala, jūras krasts
- jūrmaliens Jūrmala, piekraste
- Armeria maritima jūrmalas armērija
- Centaurium vulgare jūrmalas augstiņa "Centaurium littorale" nosaukuma sinonīms
- Centaurium littorale jūrmalas augstiņš
- Triglochin maritimum jūrmalas āžloks
- Atriplex littoralis jūrmalas balodene
- Plantago maritima jūrmalas ceļteka
- Lathyrus maritimus jūrmalas dedestiņa
- jūrmalzirņi Jūrmalas dedestiņa ("Lathyrus maritimum")
- Lathyrus japonicus jūrmalas dedestiņas "Lathyrus maritimus" nosaukuma sinonīms
- dižpīle Jūrmalas dižpīle - pīļu apakšdzimtas suga ("Tadorna tadorna"), zosij līdzīgs putns ar zaļi melnu galvu un kaklu, baltu ķermeni, brūni sarkanu svītru ap ķermeņa priekšējo daļu, melnām spārnu spalvām, Latvijā aizsargājama, ligzdo kopš 20. gs. 70. gadiem, 10-20 pāru; Sāmsalas dižpīle; Sāmsalas pīle
- mara Jūrmalas ezers, ezera veida jūras līcis, joma
- Scirpus maritimus jūrmalas gumumeldra "Bolboschoenus maritimus" nosaukuma sinonīms
- Bolboschoenus maritimus jūrmalas gumumeldrs
- arājnieki Jūrmalas iedzīvotāju (zvejnieku) lietots apzīmējums tālāk no jūras dzīvojošiem ļaudīm
- JIeA Jūrmalas iedzīvotāju apvienība
- Tadorna tadorna jūrmalas jeb Sāmsalas dižpīle
- Corispermum intermedium jūrmalas kamieļzāle
- jūrkāpa Jūrmalas kāpa
- JKA Jūrmalas koncertapvienība
- jūras kāposti Jūrmalas krambe
- jūrmalas sālsķērsa jūrmalas krambe ("Crambe maritima")
- Lobularia maritima jūrmalas lobulārija
- Aster tripolium jūrmalas miķelīte
- priedainieši Jūrmalas pagasta apdzīvotās vietas "Priedaine" iedzīvotāji
- pumpurieši Jūrmalas pagasta apdzīvotās vietas "Pumpuri" iedzīvotāji
- slocenieki Jūrmalas pagasta apdzīvotās vietas "Sloka" iedzīvotāji
- vaivarieši Jūrmalas pagasta apdzīvotās vietas "Vaivari" iedzīvotāji
- Spergularia salina jūrmalas pagaura "Spergularia marina" nosaukuma sinonīms
- Spergularia marina jūrmalas pagaurs
- Anthyllis maritima jūrmalas pērkonamoliņš
- Glaux maritima jūrmalas pienzāle
- buldurieši Jūrmalas pilsētas apdzīvotās vietas "Bulduri" iedzīvotāji
- buļļciemieši Jūrmalas pilsētas apdzīvotās vietas "Buļļuciems" iedzīvotāji
- dubultieši Jūrmalas pilsētas apdzīvotās vietas "Dubulti" iedzīvotāji
- dzintarieši Jūrmalas pilsētas apdzīvotās vietas "Dzintari" iedzīvotāji
- jaundubultieši Jūrmalas pilsētas apdzīvotās vietas "Jaundubulti" iedzīvotāji
- jaunķemerieši Jūrmalas pilsētas apdzīvotās vietas "Jaunķemeri" iedzīvotāji
- kaugurieši Jūrmalas pilsētas apdzīvotās vietas "Kaugurciems" iedzīvotāji
- kūdrenieki Jūrmalas pilsētas apdzīvotās vietas "Kūdra" iedzīvotāji
- kūdrieši Jūrmalas pilsētas apdzīvotās vietas "Kūdra" iedzīvotāji
- ķemerieši Jūrmalas pilsētas apdzīvotās vietas "Ķemeri" iedzīvotāji
- ķemernieki Jūrmalas pilsētas apdzīvotās vietas "Ķemeri" iedzīvotāji
- lielupieši Jūrmalas pilsētas apdzīvotās vietas "Lielupe" iedzīvotāji
- majorieši Jūrmalas pilsētas apdzīvotās vietas "Majori" iedzīvotāji
- mellužnieki Jūrmalas pilsētas apdzīvotās vietas "Melluži" iedzīvotāji
- Kauguri Jūrmalas pilsētas daļa dzelzceļa Rīga - Tukums labajā pusē pie Slokas stacijas līdz Talsu šosejai
- Kaugurciems Jūrmalas pilsētas daļa iepretim Slokai starp Talsu šoseju un jūru
- Vārnukrogs Jūrmalas pilsētas daļa Lielupes labajā krastā pie Buļļupes attekas
- Priedaine Jūrmalas pilsētas daļa Lielupes labajā krastā un dzelzceļa stacija 17,5 km no Rīgas; sākusi veidoties kā vasarnīcu rajons 20. gs. sākumā
- Ķemeri Jūrmalas pilsētas daļa no 1959. g., pilsētas statuss 1928.-1959. g., dzelzceļa stacija 44 km no Rīgas
- Sloka Jūrmalas pilsētas daļa no 1959. gada; 1785.-1959. g. - pilsēta Rīgas apriņķī (no 1950. g. rajonā); dzelzceļa stacija 35,23 km no Rīgas
- Dzintari Jūrmalas pilsētas daļa starp Bulduriem un Majoriem, 17. gs. šī vieta dēvēta par Avotiem, bet 1874.-1922. g. tās nosaukums bija Edinburga
- Jaundubulti Jūrmalas pilsētas daļa starp Dubultiem un Mellužiem, ietver arī Pumpurus
- Jaunķemeri Jūrmalas pilsētas daļa tās rietumos Rīgas jūras līča krastā starp Kaugurciemu un Bigauņciemu
- Lielupe Jūrmalas pilsētas daļa un dzelzceļa stacija 19 km no Rīgas
- Majori Jūrmalas pilsētas daļa un dzelzceļa stacija 23,9 km no Rīgas, aizņem senā Vildenes ciema teritoriju, gruntsgabalus vasarnīcu būvei sāka iznomāt ap 1835. g.
- Pumpuri Jūrmalas pilsētas daļa un dzelzceļa stacija 27,9 km no Rīgas
- Melluži Jūrmalas pilsētas daļa un dzelzceļa stacija 29,3 km no Rīgas
- Vaivari Jūrmalas pilsētas daļa un dzelzceļa stacija 32 km no Rīgas
- Kūdra Jūrmalas pilsētas daļa un dzelzceļa stacija 40,3 km no Rīgas
- Buļļuciems Jūrmalas pilsētas daļa, atrodas 3 km uz ziemeļaustrumiem no Lielupes dzelzceļa stacijas, pie Lielupes grīvas, vēstures avotos minēta jau 1495. g. (pārceltuve "Buļļu prāmis"), izveidojusies bijušās muižas ("Bullenhof") teritorijā kā zvejnieku ciems
- Asari Jūrmalas pilsētas daļa, izveidojusies bijušā Saušu zvejniekciema teritorijā, apbūve sākusies 19. gs. 2. pusē
- Dubulti Jūrmalas pilsētas daļa, Jūrmalas administratīvais centrs, kā apdzīvota vieta sāka veidoties 18. gs., 1863. g. ieguva miesta tiesības, 1920.-1945. g. bija Rīgas Jūrmalas sastāvā, 1945.-1959. g. Rīgas pilsētas Jūrmalas rajona sastāvā, 1959. g. iekļauta Jūrmalas pilsētā
- Bulduri Jūrmalas pilsētas daļa, kas izveidojusies bijušās muižas ("Bilderlingshof") teritorijā, kas no 1905. g. piederējusi Krievijas Ķeizariskās dārzkopības biedrības Rīgas nodaļai
- asarieši Jūrmalas pilsētas daļas "Asari iedzīvotāji
- Bilderiņi Jūrmalas pilsētas daļas "Bulduri" nosaukums līdz 1922. gadam
- pumpurnieki Jūrmalas pilsētas daļas "Pumpuri" iedzīvotāji
- JPD Jūrmalas pilsētas dome
- jūrmalnieks Jūrmalas pilsētas iedzīvotājs
- Puccinellia maritima jūrmalas pukcinellija
- Crambe maritima jūrmalas sālsķērsa
- Odontites litoralis jūrmalas sārtžibulītis
- Rumex marilimus jūrmalas skābene
- Cicindela maritima jūrmalas smilšvabole
- Suaeda maritima jūrmalas sveda
- jūrmala Jūrmalas svīta - apakšsilūra stratigrāfiskā vienība Latvijas rietumu un dienvidu daļā, biezums - 30-54 m, nodalīta Ragaciema urbumā
- Cakile maritima jūrmalas šķēpene
- Jūrmalene Jūrmalas šoseja
- Elytrigia x littorea jūrmalas vārpata
- Artemisia maritima jūrmalas vībotne
- Viola littoralis jūrmalas vijolīte
- Eryngium maritimum jūrmalas zilpodze
- ceļmallapa Jūrmalu ceļmallapa - jūrmalas ceļteka ("Plantago maritima")
- dona kāda trauka mala
- iekrauja kādas kraujas vietas augšējā mala
- skrullītis kāds jūrmalas putns, kas staigā gar ūdens malu
- kalnmala Kalna mala, piekāje
- kalnmale Kalna mala, piekāje
- kalnmalis Kalna mala, piekāje
- Kardamona kalni kalni Indijas dienvidu daļā ("Cardamon Hills"), garums - \~200 km, platums - līdz 120 km, augstums - līdz 2019 m (Kotaimalaja kalns)
- Zaskars Kalnu grēda Himalaju ziemeļrietumos ("Zāskār Range"), Indijā un Ķīnā, garums - \~600 km, augstums - līdz 7756 m
- Pīrpandžāla grēda kalnu grēda Mazo Himalaju rietumu daļā ("Pīr Panjāl Range"), Indijas ziemeļrietumos, garums - \~450 km, augstums - līdz 5130 m, no Lielajiem Himalajiem atdala Kašmiras ieleja
- Ladaks Kalnu grēda uz ziemeļiem no Lielajiem Himalajiem (angļu val. "Ladakh"), Indas augštecē, Ķīnā un Nepālā, garums - 600 km, vidējais augstums - 4000-5000 m, augstākā virsotne - 7728 m, atsevišķas virsotnes klāj mūžīgais sniegs un ledus
- Anapurna Kalnu masīvs Himalajos (angļu valodā "Annapurna"), 3 virsotnes (augstums - 8091 m), sastāv no granītiem un gneisiem, nogāzēs ledāji
- Kančendžanga Kalnu masīvs Lielajos Himalajos (nepāliešu val. "Kānchenjunga"), uz Nepālas un Indijas robežas, 4 virsotņu augstums pārsniedz 8000 m, augstākā - 8586 m, vairāki līdz 30 km gari šļūdoņi
- Baralačas pāreja kalnu pāreja Indijā, Himāčala Pradēšas štatā, Himalajos, augstums - 4892 m
- Gandisišaņs Kalnu sistēma (angļu val. "Gangdisishan") Centrālajā Āzijā, Tibetas kalnienes dienvidos, Ķīnā, no Himalajiem to atdala Cangpo (Bramaputras) un Indas upes ielejas, garums - \~1600 km, platums - līdz 300 km, augstums - līdz 7315 m, nelieli ladāji; Transhimalaji
- Pontijas kalni kalnu sistēma Melnās jūras dienvidu piekrastē (angļu val. _Pontus_), Turcijā, Mazāzijas kalnienes ziemeļu mala, garums - 1000 km, platums - līdz 130 km, augstākā virsotne - 3937 m; Pontas kalni
- Taurs Kalnu sistēma Turcijā, Mazāzijas kalnienes un Armēnijas kalnienes dienvidu mala, garums - \~1000 km, augstums - līdz 3726 m (Demirkazika smaile), šķērso aizas un kalnu pārejas
- Bandarpūnčs kalnu virsotne Himalajos, Indijā, Utarakhandas štata ziemeļu daļā, augstums - 6315 m
- Nangaparbats Kalnu virsotne Lielo Himalaju ziemeļos (angļu val. "Nanga Parbat"), Pakistānā, devītā augstākā virsotne pasaulē - 8126 m
- kamalīns Kamala darbīgā viela
- kanālmala Kanāla mala; kanāla tuvākā apkārtne
- kapmala Kapa mala
- kapmale Kapa mala
- kapmalis Kapa mala
- atkapāt Kapājot padarīt neasu (darba rīku, kam ir asmens vai asa mala)
- kāpmala Kāpu mala
- kāpmale Kāpu mala
- kāpmalis Kāpu mala
- ķivere Karavīra cepure no ādas vai vadmalas (no 18. gadsimta līdz 20. gadsimta sākumam)
- karpeļmala Kartupeļu lauka mala
- kartupeļmala Kartupeļu lauka mala
- Kaulinka Kaulinka ezers - Kaulinkas ezers Silmalas un Ozolaines pagastā
- Kaulinkas Kaulinkas ezers - atrodas Rēzeknes novada Silmalas un Ozolaines pagastā, platība - 4,6 ha; Kaulinka; Kauliņa ezers; Kauliņu ezers; Kaupiņka ezers
- Kauliņa Kauliņa ezers - Kaulinkas ezers Silmalas un Ozolaines pagastā
- Kauliņi Kauliņu ezers - Kaulinkas ezers Silmalas un Ozolaines pagastā
- Kaupiņka Kaupiņka ezers - Kaulinkas ezers Silmalas un Ozolaines pagastā
- tārs Kazu apakšdzimtas suga, vienīgā ģintī, ķermeņa masa līdz 105 kg, dzīvo Arābijas pss., DA Himalajos un R-Indijas D daļā
- pusaita Kazu apakšdzimtas suga, vienīgā ģintī, sastopama gk. Himalajos, Tibetā, dzīvo baros plakankalnēs un klinšainās nogāzēs 3000-5000 m augstumā
- Kukumacs Kiču (Gvatemala) mitoloģijā - dieviete, dievietes - mātes vīrs, kam ir liela nozīme Visuma un cilvēku radīšanā
- Tepeva Kiču (Gvatemala) mitoloģijā - dieviete, pasaules radītāja, dieva Kukumaca sieva un palīdze
- Balamakabs Kiču (Gvatemala) mitoloģijā - dievu radīts ciltstēvs, kas izveidoja kiču valsti
- Škakau Kiču (Gvatemala) mitoloģijā - kakao pupiņu aizgādne; visu Centrālamerikas tautu vidū vienīgā kakao dievība
- Vukubkame Kiču (Gvatemala) mitoloģijā - nāves dievs, viens no pazemes pasaules Šibalbas valdniekiem
- Tohils Kiču (Gvatemala) mitoloģijā - negaisa un iznīcības dievs, kiču cilšu aizgādnis
- Hurakans Kiču (Gvatemala) mitoloģijā - viena no galvenajām dievībām, pasaules radītājs un tās pavēlnieks, dievs, kas dāvā dēlus un meitas, pērkona, negaisu un vētru valdnieks
- Kintana Kintana Roo - Meksikas pavalsts - Brīvā un Suverēnā Kintanas Roo Valsts ("Quintana Roo" / "Estado Libre y Soberano de Quintana Roo"), administratīvais centrs - Četumala, platība - 42535 kvadrātkilometri, 1135300 iedzīvotāju (2005. g.)
- apšuva Kleitas, malas apmalojums, apmale
- mezoklimatoloģija Klimatoloģijas nozare, kas pētī klimata specifiskās īpatnības relatīvi nelielās teritorijās (ieleja, pakalns, mežmala, jūrmala, kāpas utt.), atšķirībā no makroklimatoloģijas, kas nodarbojas ar kontinenta, jūras, ainavu klimatu, un no mikroklimatoloģijas, kas nodarbojas ar nelielu teritoriju klimatu
- atšķīst kļūt tādam, kam, parasti no vienas malas, ir nokusis ledus (par ūdenstilpi)
- norautne Koka daļa, kas paliek pie vienas celma malas pēc koka nozāģēšanas
- masta krēsla vaigi koka vai metāla vertikāli veidotas masta krēsla sānmalas, starp kurām iestiprināta nolaižamā masta pēda
- vainags Kokgriezumu apļveida rotājums skapja augšējai malai
- zemala Kokiem un krūmiem neapaugusi grāvja mala
- kaptāls kokvilnas vai zīda lente (platums līdz 10 mm) ar sabiezinātu malu, ko pielīmē grāmatas bloka muguriņas augšā un apakšā, lai sastiprinātu tā malas un nosegtu aizvērtā veidā redzamo spraugu starp grāmatas bloka muguriņu un iesējuma vāku; kaptāllente; greznumlente
- Ragakāpa Kompleksais dabas liegums Jūrmalas pilsētas austrumu daļā, pie Lielupes ietekas jūrā, valsts aizsardzībā kopš 1962. g., platība - 26 ha; pati Ragakāpa ir 800 m garš, 100 m plats un 12-17 m augsts asimetrisks smilšu valnis, ko klāj vecu priežu audze
- pingvekula Konjunktīvas sabiezējums trīsstūraina, iedzeltena plankuma veidā pie radzenes iekšējās malas; novēro vecākiem cilvēkiem
- alfūri Kopējs nosaukums vairākām malajiešu ciltīm, kas apdzīvo Moluku, Selebes, Jaungvinejas u. c. salu vidienes
- harafuri Kopējs nosaukums vairākām malaju ciltīm, kas apdzīvo Moluku, Selebes, Jaungvinejas u. c. salu vidienes; alfūri
- Andi Kordiljeru kalnu sistēmas dienvidu daļa (_Andes, Cordillera de los_), jeb Andu Kordiljera, kalni Dienvidamerikas ziemeļos un rietumos, Venecuēlā, Kolumbijā, Ekvadorā, Peru, Bolīvijā, Argentīnā un Čīlē, stiepjas no Karību jūras līdz Ugunszemei 9000 km garumā, platums centrālajā daļā - 800 km; pēc Himalajiem otra augstākā kalnu sistēma pasaulē, augstākā virsotne Akongava (6960 m)
- Kosmonautu Kosmonautu jūra - malas jūra Atlantijas okeānā, pie Antarktīdas krastiem starp Enderbiju Zemi un Rīsera-Larsena jūru (starp 34.-48. austrumu garuma grādiem), platība - 699000 kvadrātkilometru, lielākais dziļums - 4798 m
- bazions Kraniometrijā galvaskausa pakauša cauruma priekšējās malas viduspunkts
- opistions Kraniometrijā pakauša lielās atveres apakšējās malas viduspunkts, iepretī bazionam
- ofrions Kraniometrijā virsdegunes viduspunkts - līnijas vidus, kura novilkta šķērsām pāri pierei acs dobuma augšējās malas līmenī
- klitions Kraniometrisks punkts, kas atrodas spārnkaula nogāzes priekšējās malas vidū
- pusdārgakmeņi Krāsaini, puscaurspīdīgi minerāli, kas izmantojami rotas lietu un māksliniecisku darinājumu izgatavošanai (piemēram, dzintars, lazurīts, malahīts, granāts, cirkons un topāzs)
- krāsmala Krāsns mala
- krāsnmala Krāsns mala
- podmala Krāsns mūra vai plīts mala, kurā iemūrēts vārāmais katls
- šķits krāsns; siena, kas ir arī krāsns mala
- bulverķis Krasta nostiprinājums; izbūvēta krastmala
- krastmale Krastmala
- Carex acutiformis krastmalas grīslis
- Rumex hydrolapathum krastmalas skābene
- Xanthium albinum krastmalas smaildadzis
- sistēmas krāsas krāsu palete (parasti 20 krāsas), ko izmanto operētājsistēma _Microsoft Windows_, lai iekrāsotu tādus loga elementus kā malas, titrus, paskaidrojošus uzrakstus, ekrāna pogas u. tml.
- trīskārtainā krāšņžubīte krāšņžubīšu dzimtas suga ("Lonchura malaccara")
- piekrauje Kraujas mala
- kraujmala Kraujas, nogāzes mala
- krauļmala Kraujas, nogāzes mala
- kraujmalis Kraujmala
- kraulmala Krauļmala - kraujas, nogāzes mala
- cērmala Krūmmala
- krūmmale Krūmmala
- krūmmalis Krūmmala
- krūmmala Krūmu audzes mala; krūmu audzes tuvākā apkārtne
- torneši Krustziežu augu ģints, auglis papākstis (mazākais 3 reizes garāks nekā plats), skaujlapām sirdsveidīgs vai bultveidīgs pamats, ziedi dzeltenbalti, lapas gludmalainas (izņemot apakšlapas)
- turnīši Krustziežu augu ģints, auglis papākstis (mazākais 3 reizes garāks nekā plats), skaujlapām sirdsveidīgs vai bultveidīgs pamats, ziedi dzeltenbalti, lapas gludmalainas (izņemot apakšlapas)
- krambe Krustziežu dzimtas ģints ("Crambe"), viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi, Kanāriju salās un Madagaskarā arī puskrūmi, \~20 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga - jūrmalas krambe
- virspleiras membrāna krūškurvja fascijas daļa, kas piestiprināta pie I ribas iekšējās malas un pārklāj pleiras galotni
- LSB Krūšu kaula kreisā mala (angļu "left sternal border")
- Valgales baznīcas kalns kulta vieta uz dienvidrietumiem no Valgales pilskalna, 10-15 m augsts paugurs, tā dienvidaustrumu mala nobrukusi
- rantnazis Kurpnieka darbarīks - nazis, ar ko apgriež apavu zoļu malas
- Manasla Kutangs, virsotne Lielajos Himalajos
- solejs Ķemmdziju audums, kurā regulāri mainās atlasa, kēpera un vadmalas sējumi
- divpusējs ķīlis ķīlis, kam abas pretējās malas ir slīpas
- vienpusējs ķīlis ķīlis, kam viena mala ir slīpa
- patisons Ķirbjaugu dzimtas suga ("Cucurbita pepo var. patison"), viengadīgs dārzenis ar šķīvjveida augļiem, kam ir rievotas malas
- slēgt Ķirurģiski aizvērt (brūci), savienojot (tās) malas
- sēnala Ķīvīte, sēmala
- sēmaliņš Ķīvīte; sēmala
- sēmalis Ķīvīte; sēmala
- sāns Labā vai kreisā puse, mala (parasti priekšmetam) atšķirībā no (tā) viena vai otra gala, priekšpuses vai mugurpuses, augšas vai apakšas
- padmale Labības klājiena mala piedarbā
- Malajas lācis lāču suga ("Helarctos malayanus")
- duļbārds Laivas borta malai uznaglots cieta bērza koka stiprinājums, lai airi pastāvīgā kustībā neizgrauztu pašu borta malu (vācu "das Dollbord")
- dona Laivas mala, sāni
- klucis Laivas malai piestiprināts koka gabals, kurā iedzendzelzs bultas, starp kurām ieliek airus
- bante Laivas malas virsējais dēlis
- tukta Laivas riba, pie kuras piestiprina malas dēli
- apkubeklis Lakats, vadmala
- asminis lāpstas asā mala; sirpja asā mala
- novālis Lauka mala, eža
- laukmāle Laukmala
- brovka Laukuma mala gar sānu līniju (piem., futbolā)
- kvadrātmetrs laukuma mērvienība starptautiskajā mērvienību sistēmā – tāda kvadrāta laukums, kura malas garums ir viens metrs [m²]
- Lazareva Lazareva jūra - malas jūra Dienvidu okeānā, apskalo Antarktīdas krastus starp 0. un 14. austrumu garuma grādu, platība - 929000 kvadrātkilometru, lielākais dziļums - >4500 m
- vieksts Lazdu rieksta čaumala
- recesija Ledāja malas atkāpšanās
- oscilācija Ledāja malas robežas svārstība
- perifērais pauguru grēdu reljefs ledāja malas veidojumu reljefa tips, kas raksturīgs ledusšķirtņu zonu akumulatīvo salveida augstieņu perifērijai
- Ronnes šelfa ledājs ledājs Rietumantarktīdā (angļu val. "Ronne Ice shelf"), Vedela jūras dienvidu piekrastē, starp Antarktīdas pussalu un Berknera salu, izmēri \~600 x 500 km, augstums vjl. malas daļā - \~30 m, biezums - 200 m, iekšējā daļā attiecīgi līdz 120 m un 400-700 m
- ledus barjera ledāju mēles vai šelfa mala, augstums var būt no diviem metriem līdz dažiem desmitiem metru virs jūras līmeņa
- hormions Lemeša mugurējās malas savienojuma vieta ar spārnkaulu
- strucināt lēnām iet pāri trauka malai (par alu)
- ārējais leņķis leņķis starp daudzstūra malu un blakus malas pagarinājumu
- pretleņķis Leņķis, kas daudzstūrī atrodas pretī citam šī daudzstūra leņķim vai malai
- ārleņķis Leņķis, ko veido trīsstūra vai daudzstūra viena mala ar blakus malas turpinājumu
- izstiepts leņķis leņķis, kura lielums ir 3,142 radiāni (180 grādi) un kura malas veido taisni
- centra leņķis leņķis, kura virsotne ir riņķa līnijas centrā un malas veido divi rādiusi
- džūks Lēts ceļmalas krodziņš ASV dienvidaustrumos
- pludmale lēzena krastmala, kas veidojas viļņu, straumju iedarbībā un kur uzkrājas, piemēram, smilts, grants, oļi
- šķeltplāksnis Lidmašīnas spārna priekšējās malas atveramais plāksnis, kas paredzēts celtspējas regulēšanai
- pārliekt Liecot (piemēram, galus, malas kopā), salikt (ko) divkārtīgi, pārdalīt (liekuma vietā); pārlocīt (1)
- lietmale Liedags; tā (smilšainās) jūrmalas daļa, ko viļņi skalo gludu
- kontūrkanāls liela izmēra kontūrgrāvis, kura dziļums var būt trīs un vairāk metru un kuru izmanto liela, no malas pietekoša ūdens daudzuma uztveršanai un novadīšanai
- sniega cilvēks liela, cilvēkam līdzīga būtne, kas pēc nostāstiem dzīvo Himalajos
- jāņeglīte Lielākā cūknātru dzimtas ģints ("Pedicularis"); gk. daudzgadīgi pusparazītiski lakstaugi; ziemeļu puslodē, gk. Himalajos; \~600 sugu; Latvijā 4 sugas
- Gangotri šļūdonis lielākais šļūdonis Himalajos, Indijā, (angļu val. "Gangotri"), atrodas Himalaju ziemeļrietumu daļā Zaskara grēdas dienvidu nogāzē, garums — 32 km, platība — 300 kvadrātkilometru, noslīd līdz 3800 m vjl.
- Dienvidāzijas rase lielās mongoloīdās rases dienvidu atzars (dienvidmongoloīdi) ar austroloīdās rases piejaukumu, parasti tiek uzskatīta par pārejas formu; malajiešu rase
- linceļmala Lielceļmala
- Kutkāju dižakmens liels akmens Salacgrīvas pagastā, Vidzemes piekrastē, mežā iepretī Kutkāju ragam, 100 m no akmeņainās jūrmalas (dabas liegums), garums - 6 m, platums - 3 m, augstums - 2 m, virszemes tilpums - \~16 kubikmetri, stipri sadēdējis, saplaisājis, ar vertikālām malām, šķautnains
- Bullen Lielupe, Jūrmalas pilsētas daļa
- jūras zars Lielupes kreisais atzarojums pie Zirgu salas Jūrmalas pilsētā
- margo lietišķa dokumenta, darījumu vēstules mala dažādām piezīmēm
- līksna Līgana vieta (ezera mala u. tml.) zem kuras ir ūdens un ļoti mīksta dūņa
- lizdmala Ligzdas mala
- lizgmala Ligzdas mala
- siet likt (ko ap ķermeņa daļu) un saistīt (tā) stūrus, malas, saites mezglā
- aspidistra Liliju rindas ģints ("Aspidistra"), kas savvaļā aug Himalajos, Ķīnā, Japānā, audzē augu mājās un dzīvokļos, pastāvīgi zaļš krāšņumaugs ar 30-50 cm garām lapām un tumši violetiem ziediņiem pie pašas zemes
- lokmale Lokmala
- strupā lokmala lokmala, kas aizņem daļu no zāģmateriāla šaurās skaldnes (malas)
- asā lokmala lokmala, kas aizņem zāģmateriāla malas visu platumu
- pārlocīt Lokot (piemēram, galus, malas kopā), salikt (ko) divkārtīgi, pārdalīt (locījuma vietā); pārliekt
- Zilie kalni lokveidā izliekta krauja Kurzemes pussalas ziemeļu daļā, Dundagas novada Dundagas pagastā, stiepjas \~20 km garumā no Slīteres līdz Vīnkalniem un veido dabisku robežu starp Ziemeļkursas augstienes Dundagas pacēlumu un Piejūras zemienes Irves līdzenumu, kraujas augšmala paceļas līdz 82,5 m vjl., tās relatīvais augstums ir līdz 42,5 m; Slīteres krauja
- Čači Losu Čači - apdzīvota vieta (skrajciems) Silmalas pagastā
- Luosi Lošu Čači - Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Losu Čači" nosaukuma variants latgaliski
- ezermalieši Ludzas novada Zvirgzdenes pagasta apdzīvotās vietas "Ezermala" iedzīvotāji
- rumbuču vadmala ļoti rupja vadmala no nevienādiem diegiem
- Madagaskara Madagaskaras Republika - valsts Indijas okeāna rietumos (malagasu val. _Madagasikara_, fr. val. _Madagascar_), Madagaskaras salā un tai tuvējās nelielās saliņās, platība - 587041 kvadrātkilometrs, 20653500 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Antananarivu, administratīvais iedalījums 6 provinces
- Makals Makalu, virsotne Lielajos Himalajos
- Bastejkalns mākslīgi uzbērts paaugstinājums Rīgā, kanālmalas apstādījumu apstādījumu joslā, izveidots 19. gs. nojaucot Rīgas vaļņus bijušā Smilšu bastiona vietā
- uzmala Mala ar izveidotu paaugstinājumu, arī paaugstinājums, kas izveidots kā mala
- padmalis Māla klona (pada) mala piedarbā
- pretmala Mala, kas daudzstūrī atrodas pretī citai šī daudzstūra malai vai šī daudzstūra leņķim
- Nectarinia famosa malahīta nektārputns
- sundieši Malajiešu tauta Javas salas rietumu daļā, samērā gaišāku ādas pigmentāciju nekā citi Javas malajieši
- malaiziešu valoda malajiešu valodas literārā forma - Malaizijas malajiešu valoda, austronēziešu valodu saimes indonēziešu valodu grupas valoda
- D'Irvila jūra malas jūra (Dienvidu okeānā) Indijas okeāna Antarktīdas piekrastē ("d'Urville Sea") starp 136. un 148. Austrumu garuma grādu, apskalo Adelijas zemi, lielākais dziļums - 3610 m
- Īrijas jūra malas jūra Atlantijas okeānā (angļu val. _Irish Sea_), starp Lielbritānijas salu austrumos un Īrijas salu rietumos, ar Atlantijas okeānu savieno Ziemeļu un Sentdžordža šaurums, platība — 47000 kvadrātkilometru, vidējais dziļums — 43 m, lielākais dziļums — 159 m, pusdiennakts plūdmaiņas — līdz 6,1 m
- Labradoras jūra malas jūra Atlantijas okeāna ziemeļrietumos (angļu val. "Labrador Sea"), starp Grenlandi un Labradoras pussalu, platība - 841000 kvadrātkilometru, lielākais dziļums - 4316 m, pusdiennakts plūdmaiņas - līdz 4 m
- Rosa jūra malas jūra Dienvidu okeānā (angļu val. "Ross Sea"), Antarktīdas piekrastē, starp Adēra un Kolbeka ragu (starp 170. austrumu un 158. rietumu garuma grādu), platība – 439000 kvadrātkilometru, lielākais dziļums – 2972 m
- Vedela jūra malas jūra Dienvidu okeāna dienvidos (angļu val. "Weddell Sea"), pie Antarktīdas krastiem, uz austrumiem no Antarktīdas pussalas, platība - 2,9 mlj kvadrātkilometru, dziļums - līdz 6820 m
- Arafuru jūra malas jūra Indijas okeānā (_Arafura Sea_), , starp Austrāliju, Jaungvineju un Tanimbaru salām (Indonēzijā), platība - 1037 kvadrātkilometru, dziļums - pārsvarā līdz 200 m, lielākais - 3680 m, neregulāras pusdiennakts plūdmaiņas - 2,5-7,6 m, Toresa šaurums savieno ar Koraļļu jūru, rietumos - Timoras jūra
- Deivisa jūra malas jūra Indijas okeānā (angļu val. "Davis Sea"), atrodas Antarktīdas piekrastē starp 82. un 97. austrumu platuma grādu, platība — 21000 kvadrātkilometru, lielākais dziļums — 1369 m
- Mosona jūra malas jūra Indijas okeānā (angļu val. “Mawson Sea”), pie Antarktīdas krastiem starp 95. un 113. rietumu garuma grādu, platība — 333000 kvadrātkilometru, dziļums — \~1000 m, daudz aisbergu
- Andamanu jūra malas jūra Indijas okeānā (angļu valodā _Andaman Sea_) starp Indoķīnas un Malakas pussalu, Sumatras, Nikolaru un Andamanu salām, Malakas šaurums to savieno ar Dienvidķīnas jūru
- Timoras jūra malas jūra Indijas okeānā, starp Austrāliju un Timoras salu (angļu val. "Tiimor Sea"), platība — 432000 kvadrātkilometru, lielākais dziļums — 3310 m, neregulāras pusdiennakts plūdmaiņas — 3-4 m
- Lakšadvīpu jūra malas jūra Indijas okeānā, starp Indostānas pussalas dienvidrietumiem, Šrilankas salu, Lakšadvīpu (Lakadivu) un Maldivu salām, platība — 786000 kvadrātkilometru, lielākais dziļums — 4131 m; Lakadivu jūra
- Tasmana jūra malas jūra Klusā okeāna dienvidrietumos, starp Austrāliju, Tasmaniju, Jaunzēlandi, Norfolku un Jaunkaledoniju, Basa šaurums savieno ar Indijas okeānu, Kuka šaurums - ar Kluso okeānu, platība - 3340000 kvadrātkilometru, dziļums - līdz 6015 m, pusdiennakts plūdmaiņas - līdz 5,3 m
- Amundsena jūra malas jūra Klusajā okeānā (angļu valodā _Amundsen Sea_), Mērijas Bērdas Zemes (Antarktīdas rietumos) piekrastē starp 100. un 123. rietumu garumu grādu, platība - 98000 kvadrātkilometru, lielākais dziļums - 585 m
- Zālamana jūra malas jūra Klusajā okeānā, starp Zālamana, Jaungvinejas un Jaunbritānijas salu (angļu val. "Solomon Sea"), platība - 755000 kvadrātkilometru, vidējais dziļums - 2652 m, lielākais - 9103 m, diennakts plūdmaiņas - \~1 m
- Austrumsibīrijas jūra malas jūra Ziemeļu Ledus okeānā (_Vostočno-Sibirskoe more_), Āzijas Ziemeļu piekrastē, starp Jaunsibīrijas salām un Vrangeļa salu
- Linkolna jūra malas jūra Ziemeļu Ledus okeānā (angļu val. “Lincoln Sea”), Grenlandes un Elsmīras salas ziemeļu piekrastē, platība — 38000 kvadrātkilometru, lielākais dziļums — 582 m
- Laptevu jūra malas jūra Ziemeļu Ledus okeāna Āzijas piekrastē, starp Taimiras pussalu, Severnaja Zemļu un Jaunsibīrijas salām, platība - 662000 kvadrātkilometru, vidējais dziļums - \~50 m, lielākais dziļums - 3385 m
- Grenlandes jūra malas jūra Ziemeļu Ledus okeānā, starp Grenlandi, Islandi, Jana Majena, Lāču salu un Špicbergenu, platība — \~1,2 mlj kvadrātkilometru, lielākais dziļums — 5527 m, pusdiennakts plūdmaiņas — līdz 4,4 m
- Niči Mālpils novada apdzīvotās vietas "Upmalas" otrs nosaukums
- upmalieši Mālpils pagasta apdzīvotās vietas "Upmalas" iedzīvotāji
- Mozgupe Maltas kreisā krasta pieteka Rēzeknes novada Feimaņu, Maltas un Silmalas pagastā, garums - 10 km
- Šaloņa Maltas kreisā krasta pieteka Rēzeknes novada Silmalas pagastā, garums - 7 km; Šalonupīte
- Līčupe Maltas labā krasta pieteka Rēzeknes novada Silmalas pagastā, garums - 14 km; Leičupe
- Leičupe Maltas labā krasta pieteka Rēzeknes novada Silmalas pagastā, garums - 14 km; Līčupe; Sapra; Sopra
- Prezma Maltas labā krasta pieteka Rēzeknes novada Silmalas pagastā, iztek no Losu ezera, garums - 5 km
- ieloks Mapēm un līdzīgiem iesējuma darbiem atlokāmās malas
- Silamalas Mārupes novada Salas pagasta apdzīvotās vietas "Silmalas" nosaukuma variants
- pārmala materiāla mala, kas sniedzas pāri apstrādājamam (parasti pārklājamam) priekšmetam
- atgriezējiekārtas Mehāniskas ierīces ritošā sastāva riteņa uzmalas un sliedes mijiedarbībā radušos horizontālo šķērsvirziena dinamisko slodžu samazināšanai
- melne Melna vadmala; melle
- biešu blāvais kapracis melna, plakana vabole 9-12 mm garumā, ar dzeltenbrūniem matiņiem, kas rada blāvu izskatu, vaboles sakošļā lapu malas un izsūc sulu, kāpuri grauž lapas
- triangulācija Mērīšanas metode (piemēram, ģeodēzijā, astronomijā), kurā izmanto sakarību starp trijstūru leņķu lielumu un vienas malas garumu; mērīšana, kurā izmanto šo metodi
- enkurlīze Metāla apkalums, kas pasargā jahtas vai kuģa klāja malas no berzēšanās ar enkurķēdi, to izlaižot vai ieņemot
- greifera satvērēji metāla saspiedēji lokšņu iespiedmašīnā apdrukājamā materiāla transportēšanai uz iespiedaparātu vai loksnes malas piespiešanai pie iespiedcilindra
- špices Mežģīnes; drēbes malas izrotājums
- mežamala Mežmala
- mežīnmala Mežmala
- mežmāle Mežmala
- silmalietis Mežmalas apdzīvotājs
- mežapuža Mežmalas koku paēna
- miezis Miežu grauds - akūts, strutojošs acs plakstiņa malas skropstu maisiņa vai tauku dziedzera (arī plakstiņa saistaudu plātnītes dziedzera) iekaisums
- milava Mīksta, biezi savelta vadmala
- kvadrātkilometrs Miljons kvadrātmetru, laukums, kas atbilst tāda kvadrāta laukumam, kura malas garums ir viens kilometrs
- irki Mītas ādas strēmeles ar ko apšuj kažoka malas
- Šambala Mītiska zeme Himalajos, kuras atrašanās vieta un pastāvēšanas laiks nav zināmi
- kalnu mizložņa mizložņu suga ("Certhia himalayana")
- mūrmale Mūra mala
- skroderputns Mušķērāju dzimtas dziedātājputnu suga, ligzdu veido no vienas vai vairākām lapām, kuru malas sašuj kopā ar augu šķiedras u. c. pavedieniem, sastopams Indijā un Šrilankā
- malajali Nācija, Keralas štata (Indijā) pamatiedzīvotāji; runā malajalu valodā, ticīgie - hinduisti, kristieši, musulmaņi
- Krīgera nacionālais parks nacionālais parks Dienvidāfrikas Republikas ziemeļaustrumos (“Kruger National Park”), Limpopo un Mpumalanas provinces austrumu daļā, pie Mozambikas robežas, platība — 18200 kvadrātkilometru, dibināts 1898. g. kā rezervāts, nacionālā parka statuss kopš 1926. g.
- Čubu-Sangaku nacionālais parks nacionālais parks Japānā, Honsju salas vidienē, Hidas grēdā, platība - 1697 kvadrātkilometri, augstums - līdz 3190 m, dibināts 1934. g., skujkoku meži un alpīnās pļavas, sastopami Himalaju lāči, Japānas makaki, mežcūkas
- ieaudzis nags nags, kam plātnes sānu malas ir iespiedušās zem naga valnīša
- ketsals Naudas vienība Gvatemalas Republikā, sīknauda - sentavo
- bomkante Neapdarināta dēļa slīpā mala, kam saglabāts koka (tievgaļa) apaļums
- pašķēpelēt nedaudz izlīdzināt, gludināt (izrakta grāvja malas)
- novaļas Nederīgas, pie malas "noveltas" lietas
- gludā nefroma nefromu suga ("Nephroma laevigatum"), sastopama reti, atrasta Slīterē, kā arī Žīguru pagastā, parasti pie koku pamatnes vai uz apsūnojušām klintīm, tās daivu malas ir gludas vai mazliet robainas, retāk viļņainas, virspuse dzeltenīgi brūngana vai brūngana, lapoņa virspuse gluda, spīdīga, kaila, apakšpuse gaišāka, dažreiz dzeltenīga vai bāli oranža, augļķermeņi — apotēciji — attīstās lielā skaitā
- vienādā nefroma nefromu suga ("Nephroma parile") sastopama reti uz apsūnojušām koku stumbru pamatnēm, apsūnojušiem akmeņiem un cita substrāta, lapoņi pelēkbrūni vai brūni, daivu malas ar sorēdijām
- veģes mala neirstošā mala (audumam, adījumam)
- eģe Neirstošā mala (audumam, adījumam)
- veģe Neirstošā mala (audumam, adījumam)
- Mofene neliela sala Špicbergenas arhipelāga ziemeļu daļā, iepretim Vijdefjorda rietumu malai
- šerpa Nelielas Himalaju kalnu tautas piederīgais; šerpas ir izslavēti alpīnisti, visas ekspedīcijas Himalajos viņus salīgst par pavadoņiem
- apgriešanas zīmes nelielas krustveida zīmes iespiedloksnes stūros, kas ir atbīdītas no darba malas apmēram par 2 mm un sniedz norādes griešanas iekārtas operatoram par vietu, kur jāgriež
- ūka neliels konusveida izvirzījums mīksto aukslēju mugurējās daļas malas vidū
- Nepāla Nepālas Federatīvā Demokrātiskā Republika - valsts Dienvidāzijā (nepāliešu val. "Nepāl"), Himalaju centrālajā daļā, platība - 147181 kvadrātkilometrs, 28563000 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Katmandu, administratīvais iedalījums - 7 provinces, robežojas ar Ķīnu un Indiju
- intensitātes skaņas celiņš nepārtrauktas līnijas platuma gradācijas perpendikulāri skaņu celiņa malai
- netaisnots Netaisnots teksts - tāds teksts, kura malas ir nelīdzenas, t. i., kuram nav taisnojuma
- trijstūra nevienādība nevienādība c
- pārlaist Neviļus, negribēti pieļaut, ka (šķidrums) vāroties pārplūst (pāri trauka malai)
- nieres vārti nieres ieliektās malas vidusdaļa, pa kuru iet asinsvadi, limfvadi, nervi un urīnvads
- aiznīdēt Nīstot aizgādāt prom (dabūt prom, nogādāt pie malas)
- burka no lietotas vadmalas vai no kāda cita auduma šūti apavi, kas pēc formas ir līdzīgi velteņiem
- pāri no vienas malas uz otru, no vienas puses uz otru (virzīties, ko virzīt)
- šņārka Nocirstam kokam pie resgaļa iecirtuma pusē palikusī garākā mala
- Tukuma novads nodibināts 2009. g. ietverot Tukuma pilsētu, Degoles, Džūkstes, Irlavas, Jaunsātu, Lestenes, Pūres, Sēmes, Slampes, Tumes un Zentenes pagastu, 2021. g. reformā pievienota Kandavas pilsēta, kā arī Cēres, Engures, Kandavas, Lapmežciema, Matkules, Smārdes, Vānes, Viesatu, Zantes un Zemītes pagasts, robežojas ar Jūrmalas pilsētu, Mārupes, Jelgavas, Dobeles, Saldus, Kuldīgas un Talsu novadu, apskalo Rīgas jūras līcis
- mediāna Nogrieznis, kas savieno trīsstūra virsotni ar pretējās malas viduspunktu
- snodara Nogriežamā drēbes mala (lupatiņa)
- noridēt Nokopt, novākt pie malas
- pievākt Nokopt, novietot pie malas
- atlādēt Nolādēt, lādot nogādāt pie malas
- atšuve Nolocīta un atšūta drānas mala
- zēmele Nomala (2)
- lomezis Nomaļa (dēļa) malas puse ar mizu
- atpļaut Nopļaut (no malas); appļaut (lauka malas)
- pār norāda uz to (priekšmetu, vietu), kuram (kas) virzās, tiek virzīts pāri (no vienas malas, puses uz otru)
- pār norāda uz to (vietu, priekšmetu), pa kura virsmu (kas) virzās, tiek virzīts (parasti no vienas malas, puses līdz otrai)
- sān- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā virzība, iedarbība noris (kā) sānu daļas, puses, malas virzienā, arī virzienā prom no (kā) sānu daļas, puses, malas
- normala Noras mala
- normalis Noras mala
- normale Noras mala; normala
- atmalot nostiprināt, nofiksēt atlokot malas
- Mārupes novads novads Vidzemē, nodibināts 2009. g. bijušā Marupes pagasta teritorijā, 2021. g. pievienots Babītes un Salas pagasts, robežojas ar Olaines, Jelgavas un Tukuma novadu, kā arī ar Jūrmalas un Rīgas pilsētu
- nopuijāt Novākt, nokopt, likt pie malas, iznīcināt
- nopujāt Novākt, nokopt, likt pie malas, iznīcināt
- pārlaidums Novietojums, veidojums, kurā kāda materiāla, detaļas u. tml. daļa (parasti gals, mala) atrodas pāri (kam), pār (ko)
- pārlaist Novietot, izveidot (ko, piemēram, materiālu, detaļu) tā, ka (tā) dala (parasti gals, mala) atrodas pāri (kam), pār (ko)
- atlikt Novietot, nolikt nost (sānis, pie malas u. tml.)
- nozeimerēt Nozāģēt (dēļa malas), veidojot gropes (dēļa malā)
- vējola Ola bez čaumalas
- mīčaulu ola ola, kurai nav čaumalas, bet tā pārklāta tikai ar plānu ādas plēvi
- rinorāfija Operācija epikanta novēršanai, izgriežot no virsdegunes ovālu ādas gabalu un sašujot brūces malas
- kai-nodokļi Ostas krasta nodokļi, kas vairākās valstīs ostas valde vai krastmalas īpašnieks iekasēja par kuģa piestāšanos pie krasta
- ostmala Ostas krastmala, ostas mala
- Karakorums Otra augstākā (aiz Himalajiem) kalnu sistēma pasaulē (angļu val. "Karakoram"), atrodas Centrālajā Āzijā, uz ziemeļrietumiem no Himalajiem, garums - \~500 km, platums - 150-250 km, grēdu vidējais augstums - 6000 m, 4 virsotnes >8000 m, augstākā virsotne - 8611 m
- dubultvārpa Pa pārim kopā saaugušas vārpas; jumala
- dubultauglis Pa pārim kopā saauguši augi; jumala
- Vīksnas pagasts pagasts Balvu novadā, robežojas ar Žīguru, Susāju, Kupravas, Bērzkalnes un Kubulu pagastu, kā arī ar Alūksnes novadu; pagasts nodibināts 1936. g. pēc tā teritorijas atdalīšanas no Balvu pagasta, administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Vīksnas pagasta rietumu mala pievienota tagadējam Kubulu pagastam, savukārt tagadējā Vīksnas pagastā iekļauta daļa bijušā Liepnas pagasta
- Gailīšu pagasts pagasts Bauskas novadā ar administratīvo centru Uzvarā, robežojas ar Īslīces, Ceraukstes un Brunavas pagastu, kā arī ar Lietuvu; pagasts izveidots pēc 2. pasaules kara, tajā iekļauta pirmskara Ceraukstes pagasta rietumu daļa Mūsas kreisajā krastā un Īslīces pagasta austrumu mala
- Babītes pagasts pagasts Mārupes novadā, kura teritorijā sākotnēji izveidojās Piņķu un Beberbeku pagasti, kas 1925. g. apvienoti ar tagadējo nosaukumu, pagasta administratīvais centrs Piņķos, robežojas ar Salas un Mārupes pagastu, Olaines un Jelgavas novadu, kā arī ar Jūrmalas un Rīgas pilsētu; bijušie nosaukumi: Piņķu pagasts, vāciski — Pinkenhof, krieviski — Pinkenskaja
- Salas pagasts pagasts Mārupes novadā, robežojas ar Babītes pagastu, kā arī ar Jūrmalas pilsētu un Jelgavas un Tukuma novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Holmhof, krieviski — Salaskaja
- Rožkalnu pagasts pagasts Preiļu novadā ar administratīvo centru Rimeicānos (teritorija izveidojusies padomju laikā, aizņem bijušā Kalupes pagasta ziemeļu daļu un bijušā Līvānu pagasta dienvidaustrumu malu), robežojas ar Upmalas pagastu, kā arī ar Augšdaugavas un Līvānu novadu
- Vārkavas pagasts pagasts Preiļu novadā, robežojas ar Preiļu, Pelēču un Upmalas pagastu, kā arī ar Līvānu novadu; bijušie nosaukumi: Vorkovas pagasts, krieviski — Vorkovskaja
- Ozolaines pagasts pagasts Rēzeknes novadā ar administratīvo centru Bekšos, robežojas ar Rēzeknes pilsētu, Griškānu, Čornajas, Lūznavas, Sakstagala, Silmalas un Ozolmuižas pagastu; bijušie nosaukumi: Ozolmuižas pagasts, krieviski — Uzulmuižskaja
- Vērēmu pagasts pagasts Rēzeknes novadā ar administratīvo centru Sondoros, robežojas ar Rēzeknes pilsētu, Ozolmuižas, Audriņu, Ilzeskalna, Bērzgales, Lendžu un Griškānu pagastu: pagasta teritorija izveidojusies padomju laikā, tajā iekļauta bijušā Makašēnu pagasta dienvidaustrumu daļa, bijušā Bērzgales pagasta dienvidrietumu daļa un bijušā Rēznas pagasta ziemeļrietumu mala
- Feimaņu pagasts pagasts Rēzeknes novada dienvidrietumu daļā, robežojas ar Silmalas, Maltas un Pušas pagastu, kā arī ar Aglonas un Riebiņu novadu
- Ozolmuižas pagasts pagasts Rēzeknes novadā, izveidots 1990. gadā, robežojas ar Ozolaines, Silmalas, Sakstagala un Audriņu pagastu, kā arī ar Rēzeknes pilsētu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, pirmskara Ozolaines pagasta ziemeļrietumu daļā un Makašēnu pagasta teritorijā Rēzeknes upes kreisajā krastā
- Lūznavas pagasts pagasts Rēzeknes novadā, robežojas ar Čornajas, Mākoņkalna, Maltas, Silmalas un Ozolaines pagastu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, pirmskara Maltas pagasta ziemeļaustrumu daļā un pievienota neliela daļa no bijušā Rēznas pagasta teritorijas
- Maltas pagasts pagasts Rēzeknes novadā, robežojas ar Lūznavas, Mākoņkalna, Pušas, Feimaņu, Silmalas pagastu; bijušie nosaukumi: krieviski — Rozentovskaja
- Sakstagala pagasts pagasts Rēzeknes novadā, robežojas ar Rikavas, Kantinieku, Audriņu, Ozolmuižas, Ozolaines, Silmalas, Sokolku un Viļānu pagastu; bijušais nosaukums krieviski — Sakstigoļskaja
- Sokolku pagasts pagasts Rēzeknes novadā, robežojas ar Viļānu pilsētu un Viļānu, Sakstagala un Silmalas pagastu, kā arī ar Preiļu novadu; bijušais nosaukums — Sokolu pagasts (1990.-2001. g.)
- Slampes pagasts pagasts Tukuma novadā, robežojas ar Džūkstes, Lestenes, Degoles un Smārdes pagastu un Jūrmalas pilsētu, kā arī ar Mārupes un Jelgavas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Schlampen, krieviski — Šlampenskaja
- Lapmežciema pagasts pagasts Tukuma novadā, robežojas ar Engures un Smārdes pagastu, kā arī ar Jūrmalas pilsētu un Rīgas jūras līci; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, pirmskara Slokas pagasta teritorijā
- Smārdes pagasts pagasts Tukuma novadā, robežojas ar Engures, Lapmežciema, Slampes, Degoles, Tumes un Sēmes pagastu, Mārupes novadu, kā arī ar Jūrmalas un Tukuma pilsētu; bijušie nosaukumi: Ozolnieku pagasts, vāciski — Eckendorf, krieviski — Ekendorfskaja
- opistons Pakauša lielās atveres apakšējās malas viduspunkts, iepretī bazionam
- Islāmābāda Pakistānas galvaspilsēta no 1967. g. ("Islamabad"), atrodas 14 km uz ziemeļaustrumiem no Ravalpindi, 1900000 iedzīvotāju (2014. g.), sākta celt 1960. g., atrodas Himalaju priekškalnē 550 m vjl.
- fasete Paklājs klišeju, stereotipu u. c. iespiežamo plākšņu ieslēgšanai; arī klišeju un stereotipu plākšņu slīpā mala, kas noder to piestiprināšanai uz koka kājenes vai cita paklāja
- applešāt Paplašināt (ragavu) malas
- pārstiepts pakaļējais līķis par daudz nostiepjot buru uz leju, tās pakaļējā mala tiek pārstiepta un kļūst garāka; līdz ar to pasliktinās tās aerodinamiskās īpašības
- hromatiskā aberācija parādība, kurā dažādas krāsas (viļņa garuma) gaismas stari, kas nāk no viena punkta, izejot cauri optiskajai sistēmai, dažādas lūšanas dēļ nekrustojas vienā punktā; tāpēc priekšmeta attēls ir neass, bet tā malas krāsainas
- pors Parastā purvmirte ("Myrica gale"), krūmaugs līdz 1,25 m augstumā, divdīgļlapis, stipri zarots un lapots, ar spēcīgu balzamisku smaržu; blusu kārkls, purva balzams; lielie vāverāji; aug jūrmalas rajonā kūdras purvos un purvainās meža pļavās
- bluķis Paresns, apaļš koks vadmalas velšanai
- popenis Pāri ezera malai pāraugusi līgana pļava
- pārlaidbūve Pārlaidbūves apšuve - apšuves veids, kurā katras laides apakšējā mala nosedz iepriekšējās laides augšmalu
- pārlaistīt Pārliet (pāri trauka malai)
- pāršļakāties Pārlīt (pāri malai)
- viceniski Pārmalas (dūriens šūšanā)
- gorals pārnadžu kārtas dobradžu dzimtas antilopju ģints ("Goral"), izplatīta Himalajos, Austrumtibetā, Ķīnas dienvidaustrumos, Korejas pussalā un Krievijas Piejūras novadā
- Himalaji Pasaules augstākā kalnu grēda ("Himalaya"), atrodas pie Indijas ziemeļu robežas, \~2500 km gara, 80-200 km plata, 14 virsotnes >8000 m vjl., veido klimatisko robežu starp Indijas tropisko musonu klimatu un Centrālāzijas sauso un auksto apgabalu
- Everests Pasaules augstākā virsotne (8848 m) Himalajos, saukta arī - Džomolungma
- nomalene Pastalas mala
- Līvānu pagasts pastāvēja 1861.-1949. g. ap Līvānu pilsētu (miestu) un bija viens no lielākajiem Latgalē, tas stiepās gar Daugavas labo krastu, robežojās ar Vīpes, Atašienes, Kalupes, Rudzātu, Vārkavas Līksnas, Rubenes un Dignājas pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Rožupes un Jersikas pagastā, neliela daļa — Upmalas un Rožkalnu pagastā
- Abrenes apriņķis pastāvēja 1938.-1944. g., ietvēra Augšpils, Baltinavas, Balvu, Bērzpils, Gauru, Kacēnu, Liepnas, Linavas, Purvmalas, Rugāju, Šķilbēnu, Tilžas un Viļakas pagastu, robežojās ar Ludzas, Rēzeknes, Madonas un Valkas apriņķi, kā arī ar Igauniju un Krieviju
- Rīgas rajons pastāvēja 1950.- 2009. g., ietvēra (1995. g.) Baldones, Baložu, Olaines, Siguldas un Vangažu pilsētu, Salaspils un Saulkrastu pilsētu ar lauku teritoriju, Ādažu, Allažu, Babītes, Baldones, Carnikavas, Daugmales, Garkalnes, Inčukalna, Krimuldas, Ķekavas, Mālpils, Mārupes, Mores, Olaines, Ropažu, Salas, Sējas, Stopiņu pagastu; robežojās ar Limbažu, Cēsu, Ogres, Bauskas, Jelgavas un Tukuma rajonu, kā arī ar Jūrmalas pilsētu un Rīgas jūras līci
- Preiļu rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Preiļu un Līvānu pilsētu, Aglonas, Aizkalnes, Galēnu, Jersikas, Pelēču, Preiļu, Riebiņu, Rožkalnu, Rožupes, Rudzātu, Rušonu, Saunas, Silajāņu, Sīļukalna, Stabulnieku, Sutru, Turku, Upmalas un Vārkavas pagastu, robežojās ar Madonas, Rēzeknes, Krāslavas, Daugavpils un Jēkabpils rajonu
- Rēzeknes rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Rēzeknes un Viļānu pilsētu, Audriņu, Bērzgales, Čornajas, Dekšāres, Dricānu, Feimaņu, Gaigalavas, Griškānu, Ilzeskalna, Kantinieku, Kaunatas, Lendžu, Lūznavas, Mākoņkalna, Maltas, Nagļu, Naurtēnu, Ozolaines, Ozolmuižas, Pušas, Rikavas, Sakstagala, Silmalas, Sokolku, Stoļerovas, Stružānu, Vērēmu un Viļānu pagastu, robežojās ar Balvu, Ludzas, Krāslavas, Preiļu un Madonas rajonu
- Tukuma rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Tukuma un Kandavas pilsētu, Cēres, Degoles, Džūkstes, Engures, Irlavas, Jaunpils, Jaunsātu, Kandavas, Lapmežciema, Lestenes, Matkules, Pūres, Sēmes, Slampes, Smārdes, Tumes, Vānes, Viesatu, Zantes, Zemītes un Zentenes pagastu, robežojās ar Jūrmalas pilsētu, Jelgavas, Dobeles, saldus, Kuldīgas un Talsu rajonu, kā arī ar Rīgas jūras līci
- Rozentovas pagasts pastāvēja bijušajā Rēzeknes apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Maltas pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst gk. Maltas pagastā, bet daļa arī Mākoņkalna, Lūznavas, Feimaņu un Silmalas pagastā
- Ružinas pagasts pastāvēja bijušajā Rēzeknes apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Rēzeknes novada Silmalas, neliela daļa — Feimaņu un Sakstagala pagastā
- Slokas pagasts pastāvēja bijušajā Rīgas apriņķī līdz 1945. gadam, kad pievienots Salas pagastam; teritorija mūsu dienās ietilpst Engures novada Lapmežciema pagastā, Babītes novada Salas pagastā un Jūrmalas pilsētā
- Jaunlatgales apriņķis pastāvēja no 1925. g. līdz 1938. g., kad pārdēvēts par Abrenes apriņķi, ietvēra (1935. g.) Augšpils, Baltinavas, Balvu, Bērzpils, Gauru, Kacēnu, Liepnas, Linavas, Purvmalas, Rugāju, Šķilbēnu, Tilžas un Viļakas pagastu, robežojās ar Ludzas, Rēzeknes, Madonas un Valkas apriņķi, kā arī ar Igauniju un Krieviju
- PSIA Pašvaldības sabiedrība ar ierobežotu atbildību (PSIA "Jūrmalas ūdens")
- padmalis Patmala - vēja vai ūdens dzirnavas
- Babītes pagasta teritorija pēc 2. pasaules kara daļa bijušā Babītes pagasta teritorijas pievienota Mārupes un Salas pagastam, Rīgai un Jūrmalai, savukārt tagadējā Babītes pagastā iekļauta daļa bijušā Kalnciema un Salas pagasta; salīdzinot ar 1935. g. teritorija ir samazinājusies vairāk nekā divas reizes
- Vārkavas pagasta teritorija pēc 2. pasaules kara ievērojami samazinājusies, tās lielākā daļa iekļauta pēckara laikā izveidotajā Upmalas pagastā, daļa Rožkalnu pagastā
- ezeraine Pēdējā segledāja malas zonas (marginālās zonas) augstieņu reljefa josla vai apgabals, kurā parasti ir daudz ezeru
- Centrālāzijas peļkājīte peļkājīšu suga ("Prunella himalayana")
- meža peonija peoniju suga ("Paeonia anomala")
- iridodiastāze Perifērās varavīksnenes malas defekts, kas neskar zīlītes malu; izskatās it kā būtu vairākas zīlītes
- kolorpoints Persijas kaķa varietāte, respektīvi, Persijas kaķis ar Siāmas kaķa krāsojumu, tiek saukts arī par Himalaju kaķi
- klampa Pie laivas malas piestiprināts koks, kurā ieliek duļļus
- tamzot Pieaust tīkla malas
- tamzēt Pieaust tīkla malas ar rupjāku pavedienu
- padmale Piedarba klona mala
- sēklinieka piedēklis piedēklis pie sēklinieka mugurējās malas, kurā uzkrājas un nogatavojas spermatozoīdi
- ševroni Piedurknes uzšuves - zeltītas krāsas treses (lentes) uz krāsainas vadmalas atloka, ko horizontāli vai leņķī uz leju uzšuj uz mundiera (šineļa) piedurknes
- iekārties logā pieķeroties pie loga malas (vai malām), izliekties (ārā) pa logu
- sasakārties Pieķerties pie loga malas, izliekties (ārā) pa logu (par vairākiem, daudziem)
- umštroms Pieledāja ledājkušanas ūdeņu noteces ieleja, kas stiepjas paralēli kādreizējai ledāja malai; pradolina
- pielīmināt Piepildīt līdz malas līmenim (aizpildot trauku ar šķidrumu)
- stillēt Piestiprināt tīkla linumu pie malas auklām
- kremeļi Piešuvums pie sieviešu brunču apakšmalas; volāni
- pienākt pie borta pietuvoties pie malas, pie trapa
- marginālija Piezīme, norāde, arī apakšvirsraksts uz lappuses malas
- pārpilēt Pilēt pāri (malai)
- Agvāta pilsēta Alžīrijā (fr. _Laghouat_, angļu _Laghwat_), Sahāras Atlasu dienvidu nogāzē, pie Sahāras tuksneša ziemeļu malas, 135000 iedzīvotāju (2010. g.)
- Punakha pilsēta Butānā ("Punakha"), Himalajos >1575 m vjl., bijusī karaļa ziemas rezidence
- Akornhuka pilsēta Dienvidāfrikā (_Acornhoek_), Mpumalanas provlnces ziemeļaustrumu daļā
- Emalahleni pilsēta Dienvidāfrikā ("eMalahleni"), Mpumalanas provincē, 119500 iedzīvotāju (2011. g.)
- Mbombela pilsēta Dienvidāfrikā ("Mbombela"), Mpumalanas provinces administratīvais centrs, 58700 iedzīvotāju (2012. g.); līdz 2009. gada oktobrim pilsētas nosaukums bija Nelspreita
- Alkmāra pilsēta Dienvidāfrikas Republikā (_Alkmaar_), Mpumalanas provincē
- Amersforta pilsēta Dienvidāfrikas Republikā (_Amersfoort_), Mpumalanas provinces Hērta Sibandes distriktā; Amērsforta
- Amstērdama pilsēta Dienvidāfrikas Republikā (_Amsterdam_), Mpumalanas provinces Hērta Sibandes distriktā
- Badplāsa pilsēta Dienvidāfrikas Republikā (_Badplaas_), Mpumalanas provincē
- Čārlstauna pilsēta Dienvidāfrikas Republikā ("Charlestown"), Mpumalanas provincē, \~10000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Balfūra pilsēta Dienvidāfrikas Republikā, Mpumalanas provincē, Hērta Sibandes distriktā
- Bārbertona pilsēta Dienvidāfrikas Republikā, Mpumalanas provinces austrumu daļā
- Belfāsta pilsēta Dienvidāfrikas Republikā, Mpumalanas provinces Nkanalas distriktā
- Antigva Gvatemala pilsēta Gvatemalā ("Antigua Guatemala"), Sakatepekesas departamenta administratīvais centrs, 1500 m vjl., 35000 iedzīvotāju (2002. g.)
- Viljanueva pilsēta Gvatemalā, galvaspilsētas Gvatemalas piepilsēta, 301900 iedzīvotāju (2002. g.)
- Misko pilsēta Gvatemalā, galvaspilsētas Gvatemalas piepilsēta, 384400 iedzīvotāju (2002. g.)
- Amatitlana pilsēta Gvatemalā, galvaspilsētas Gvatemalas piepilsēta, 60900 iedzīvotāju (2002. g.)
- Viljakanalesa pilsēta Gvatemalā, galvaspilsētas Gvatemalas piepilsēta, 74600 iedzīvotāju (2002. g.)
- Činautla pilsēta Gvatemalā, galvaspilsētas Gvatemalas piepilsēta, 77100 iedzīvotāju (2002. g.)
- Petapa pilsēta Gvatemalā, galvaspilsētas Gvatemalas piepilsēta, 94200 iedzīvotāju (2002. g.)
- Dārdžilinga pilsēta Indijā, Rietumbengāles štata ziemeļrietumos, Himalaju austrumu priekškalnē >1800 m vjl.
- Gāntoka pilsēta Indijas ziemeļaustrumos, Himalajos, netālu no Natu pārejas 1900 m vjl., Sikimas štata administratīvais centrs, 98700 iedzīvotāju (2012. g.)
- Šimla pilsēta Indijas ziemeļos, Himalaju pakājē, Himāčalas Pradēšas štata administratīvais centrs, 2275 m vjl., 169600 iedzīvotāju (2015. g.); senāk - Simla
- Saļeharda pilsēta Krievijā, Jamalas Ņencu autonomā apvidus administratīvais centrs, 47900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Nojabrska pilsēta Krievijā, Jamalas Ņencu autonomajā apvidū, 107400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Novijurengoja pilsēta Krievijā, Jamalas Ņencu autonomajā apvidū, 115700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Tarkosaļe pilsēta Krievijā, Jamalas Ņencu autonomajā apvidū, 21100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Gubkinska pilsēta Krievijā, Jamalas Ņencu autonomajā apvidū, 26200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Labitnagi pilsēta Krievijā, Jamalas Ņencu autonomajā apvidū, 26300 iedzīvotāju (2014. g.), piestātne Obas kreisajā krastā (iepretī Saļihardai)
- Muravļenka pilsēta Krievijā, Jamalas Ņencu autonomajā apvidū, 33000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Nadima pilsēta Krievijā, Tjumeņas apgabalā, Jamalas Ņencu autonomajā apvidū, liela gāzes ieguves rajona centrs, 45800 iedzīvotāju (2014. g.)
- panadze Pirksta daļa, ko sedz naga augšmala; arī vieta zem naga augšmalas
- Litlamerika Pirmā ASV zinātniskā stacija Antarktīdā ("Little America"), Rosa jūrā, uz Rosa šelfa ledāja malas, darbojās ar pārtraukumiem 1929.-1959. g., atlūstot aisbergam stacija vairākas reizes pārvietota
- pīsmala Pīsa mala - lapkoku jaunaudzes mala
- piedura Plaisa, robs maizes kukulim, kas rodas pieduroties pie krāsns malas vai otra kukuļa
- plaukts Plāksne, kas horizontāli piestiprināta pie sienas, sienas padziļinājumā vai šādā veidā ievietota skapī, bufetē u. tml. kā (piemēram, trauku, drēbju, grāmatu) novietošanai; mēbele, ko veido šādas karkasā iestiprinātas plāksnes un kam parasti ir sānu malas, starpsienas
- brakets Plāksnes veida dibenbrangas gabals kuģa dibenā, tā apakšmala pielaikota kuģa dibena apaļumam, bet augšmala ir taisna un piekļaujas dubultdibenam no apakšas
- ciklektomija Plakstiņa brīvās malas daļas izgriešana
- tarsofīma Plakstiņa brīvās malas hipertrofija vai audzējs
- trilaterācija Plāna atbalstpunktu tīkla veidošanas metode ģeodēzijā; veido savstarpēji saistīto trijstūru sistēmu un mērī šo trijstūru malas, bet iekšējos leņķus un atbalstpunktu koordinātas aprēķina
- mičola Plānā plēvē ietverta ola bez čaumalas
- tarsoplastika Plastiska plakstiņa malas operācija
- tarsheiloplastika Plastiska plakstiņa malas operācija; veic, piem., trihiāzes ārstēšanai
- tarsoheiloplastika Plastiska plakstiņa malas operācija; veic, piem., trihiāzes ārstēšanai
- platmala Plata mala
- apekle Plata mala bikšu augšējā malā
- platmalis Platmalains
- platmalu Platmalains
- mazlāči Plēsīgu zīdītāju dzimta, mežu apdzīvotāji, uzturas gk. kokos, vairākas ģintis tropu un mērenā Amerikā, viena ģints Āzijā Himalajos līdz 4000 m augstumam
- plītsmala Plīts virsmas mala
- bēgt Plūst pāri trauka malai (par ko verdošu); kūsāt
- pļavasmala Pļavmala
- pļavmāle Pļavmala
- pļavmalis Pļavmala
- pļavmālis Pļavmala
- Andriveni Preiļu novada Upmalas pagasta apdzīvotās vietas "Andriveņi" nosaukums latgaliski
- Orneiši Preiļu novada Upmalas pagasta apdzīvotās vietas "Ārnīši" nosaukuma variants
- Ašinieki Preiļu novada Upmalas pagasta apdzīvotās vietas "Ašenieki" nosaukuma variants
- Ašinīki Preiļu novada Upmalas pagasta apdzīvotās vietas "Ašenieki" nosaukuma variants
- Berezauka Preiļu novada Upmalas pagasta apdzīvotās vietas "Berezovka" nosaukuma variants
- Bojori Preiļu novada Upmalas pagasta apdzīvotās vietas "Bojāri" nosaukuma variants
- Bojuori Preiļu novada Upmalas pagasta apdzīvotās vietas "Bojāri" nosaukums latgaliski
- Bušinis Preiļu novada Upmalas pagasta apdzīvotās vietas "Bušines" nosaukuma variants latgaliski
- Caunis Preiļu novada Upmalas pagasta apdzīvotās vietas "Caunes" nosaukuma variants latgaliski
- Dambeiši Preiļu novada Upmalas pagasta apdzīvotās vietas "Dambīši" nosaukuma variants
- Diukle Preiļu novada Upmalas pagasta apdzīvotās vietas "Divkle" nosaukuma variants
- Dyukle Preiļu novada Upmalas pagasta apdzīvotās vietas "Divkle" nosaukuma variants latgaliski
- Deukle Preiļu novada Upmalas pagasta apdzīvotās vietas "Divkle" nosaukuma variants vietējā izloksnē
- Dzeni Preiļu novada Upmalas pagasta apdzīvotās vietas "Dzeņi" nosaukuma variants latgaliski
- Kazieri Preiļu novada Upmalas pagasta apdzīvotās vietas "Kazēri" nosaukuma variants
- Pūgas Preiļu novada Upmalas pagasta apdzīvotās vietas "Pogas" nosaukuma variants
- Pūgys Preiļu novada Upmalas pagasta apdzīvotās vietas "Pogas" nosaukuma variants latgaliski
- priekulieši Preiļu novada Upmalas pagasta apdzīvotās vietas "Priekuļi" iedzīvotāji
- Pūgaini Preiļu novada Upmalas pagasta apdzīvotās vietas "Pūgaiņi" nosaukuma variants latgaliski
- Vylcāni Preiļu novada Upmalas pagasta apdzīvotās vietas "Vilcāni" nosaukums latgaliski
- Prezmu ezers Prezmas ezers Silmalas pagastā
- priekšmala Priekšējā (kā) mala
- marga Priekškars; smalki adītas malas
- malas ieliece priekšmalas ieliece, priekškaļņu ieliece; tektoniska sinklināla tipa struktūra platformu un ģeosinklinālo apgabalu robežzonā; rodas kalnu veidošanās laikā
- rante Priekšmeta mala, arī īpaši veidota apmale
- kants Priekšmeta šaura mala
- ciršļpērtiķi Primātu kārtas puspērtiķu apakškārtas dzimta ("Tupiidae"), dažreiz tos pieskaita pie kukaiņēdāju kārtas, nelieli zīdītāji (<0,4 kg) ar garu purnu, mežos Indomalajas zooģegrāfiskajā apgabalā; tupajveidīgie
- tiesnešu neatkarība princips tiesvedībā, kas nozīmē, ka tieneši lietas tiesā izlemj pamatojoties tikai uz likumu, faktiskajiem lietas apstākļiem un personisko pārliecību tādos apstākļos, kas izslēdz jebkādu iejaukšanos no malas
- Mpumalana Province Dienvidāfrikas Republikā ("Mpumalanga"), atrodas valsts ziemeļaustrumos, administratīvais centrs - Mbombela, platība - 79490 kvadrātkilometru, 3606800 iedzīvotāju (2009. g.)
- Transvāla Province Dienvidāfrikas Republikas ziemeļaustrumu daļā, ietvēra tagadējo Limpopo un Hautenas provinci, kā arī daļēji Mpumalanas un Ziemeļrietumu provinci
- virsotne Punkts, kurā krustojas daudzskaldņa šķautnes, daudzstūra malas, leņķa malas, konusa veidules vai kurā plaknes līknes liekums sasniedz ekstrēmu
- papurve Purva mala
- lēmene Purvaina krastmala aizaugušam ezeram
- soklājs Purvaina pļavmala gar mežu
- līvenis Purvaina vieta, kur virsma šūpojas, šāda ezermala
- puramala Purvmala
- purmala Purvmala
- purmale Purvmala
- purmalis Purvmala
- purmālis Purvmala
- purvamala Purvmala
- Jukatanas pussala Pussala Centrālajā Amerikā, starp Karību jūru un Meksikas līci, ziemeļu daļa pieder Meksikai, dienvidu daļa — Belizai un Gvatemalai, platība — \~180000 kvadrātkilometru, augstākā virsotne — 1122 m, daudzu maiju kultūras pilsētu drupas
- pusudmala Pusvadmala
- bambaziņš Pusvadmalas audums
- bambažiņš Pusvadmalas audums
- pusvadmalkārta Pusvadmalas uzvalks
- vaziri Puštunu (afgāņu) cilšu grupa, dzīvo Pakistānas ziemeļrietumos, Kuramas un Gumalas upstarpā, runā rietumpuštunu dialektā (indoeiropiešu saimes irāņu grupa), reliģija - islāms (sunnisms)
- monauli Putni, fazānu ģints, ar skaistu raibu spalvu, sastopami Himalaju mežos 2000-3000 m augstumā, medību putni
- audējputns Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Ploceidae"), 10 ģintis, 106 sugas, gk Mežos Āfrikā uz dienvidumiem no Sahāras, arī Madagaskarā, paretam Indomalajas apgabalā
- borda Rakstaina cita auduma apmale vai mala (priekšautam, kleitai)
- atkāpe Rakstīta, iespiesta teksta rindas atvirzījums no malas (rindkopas sākumā)
- redeles Ratu sānu mala, kas veidota, ieurbjot tapas paralēli novietotos apaļkokos
- rauga Ratu sastāvdaļa, pret kuru balstās ratu sānu mala
- rauka Ratu sastāvdaļa, pret kuru balstās ratu sānu mala
- Vaziristāna Reģions Pakistānas ziemeļrietumos, Kuramas un Gumalas upstarpā, kur dzīvo vaziri - puštunu (afgāņu) cilšu grupa
- oranglauti Relikta aborigēna cilts no džakuni grupas, dzīvo Malakas pussalā (Malaizijā), runā malajiešu valodas dialektā (austronēziešu saimes indonēziešu grupa), dzīvo dobtās laivās, tradicionālie animistiskie ticējumi
- biduandi Relikta aborigēna cilts no džakuni grupas, dzīvo Malakas pussalā (Malaizijā), runā malajiešu valodas dialektā (austronēziešu saimes indonēziešu grupa), dzīvo pāļu celtnēs, tradicionālie animistiskie ticējumi
- blandi Relikta aborigēna cilts no džakuni grupas, dzīvo Malakas pussalā (Malaizijā), runā malajiešu valodas dialektā (austronēziešu saimes indonēziešu grupa), dzīvo pāļu celtnēs, tradicionālie animistiskie ticējumi
- manteri Relikta aborigēna cilts no džakuni grupas, dzīvo Malakas pussalā (Malaizijā), runā malajiešu valodas dialektā (austronēziešu saimes indonēziešu grupa), dzīvo pāļu celtnēs, tradicionālie animistiskie ticējumi
- orangkanaki Relikta aborigēna cilts no džakuni grupas, dzīvo Malakas pussalā (Malaizijā), runā malajiešu valodas dialektā (austronēziešu saimes indonēziešu grupa), dzīvo pāļu celtnēs, tradicionālie animistiskie ticējumi
- oranguli Relikta aborigēna cilts no džakuni grupas, dzīvo Malakas pussalā (Malaizijā), runā malajiešu valodas dialektā (austronēziešu saimes indonēziešu grupa), dzīvo pāļu celtnēs, tradicionālie animistiskie ticējumi
- džakuni Relikta aborigēno cilšu grupa (manteri, biduandi, blandi, oranguli, orangkanaki, oranglauti), dzīvo Malakas pussalā (Malaizijā), runā malajiešu valodas dialektos (austronēziešu saimes indonēziešu grupa), lielākā daļa dzīvo pāļu celtnēs, oranglauti - dobtās laivās, tradicionālie animistiskie ticējumi
- marginālais reljefs reljefa formu kopums, kas izveidojies segledāju vai kalnu ledāju malas zonā glaciotektoniskos un glaciogēnos vai ledāja kušanas ūdeņu (retāk erozijas) procesos
- Augštazas augstiene reljefa paaugstinājums Krievijā (_Verhnetazovskaja vozvyšennost’_), Tjumeņas apgabala Jamalas Ņencu autonomajā apvidū un Krasnojarskas novada rietumu daļā, augstums - līdz 285 m
- slikte reņģe, strīmala
- Silamola Rēzeknes novada apdzīvotās vietas "Silmala" nosaukuma variants
- Silmola Rēzeknes novada apdzīvotās vietas "Silmala" nosaukuma variants
- Sylmola Rēzeknes novada apdzīvotās vietas "Silmala" nosaukuma variants latgaliski
- baļuckieši Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Baļucki" iedzīvotāji
- Belobabino Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Belobabina" kļūdains nosaukuma variants
- beloglazovcieši Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Beloglazovka" iedzīvotāji
- beloglazovkietis Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Beloglazovka" iedzīvotāji
- Bikaunīki Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Bikaunieki" nosaukuma variants
- Bykaunīki Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Bikaunieki" nosaukums latgaliski
- ciskadieši Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Ciskadi" iedzīvotāji
- čulkieši Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Čulki" iedzīvotāji
- Daņilovka Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Danilovka" nosaukuma variants
- Denelišķi Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Deneliški" literarizēts nosaukuma variants
- denelišķieši Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Denelišķi" iedzīvotāji
- Dzeni Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Dzeņi" nosaukums latgaliski
- Fekļistovka Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Feklistovka" nosaukuma variants
- gasulieši Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Gasuļi" iedzīvotāji
- Gasuli Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Gasuļi" nosaukums latgaliski
- Gorņica Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Gornica" nosaukuma variants
- gorņicieši Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Gorņica" iedzīvotāji
- Groverišķi Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Groveriški" kļūdains nosaukuma variants
- Gruoveriški Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Groveriški" nosaukums latgaliski
- groverišķi Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Groverišķi" iedzīvotāji
- Gruzdeli Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Gruzdeļi" nosaukums latgaliski
- Jaši Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Jaskina" nosaukuma variants
- jaunružinieši Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Jaunružina" iedzīvotāji
- Karnopoles Bikaunīki Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Karnopoles Bikaunieki" nosaukuma variants
- Karnopolis Bykaunīki Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Karnopoles Bikaunieki" nosaukums latgaliski
- krukānieši Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Kruki" iedzīvotāji
- Kurtiņi Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Kurteņi" neprecīzs nosaukuma variants
- Kurteni Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Kurteņi" nosaukums latgaliski
- Losi Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Losa" nosaukuma variants
- Loši Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Losa" nosaukuma variants
- Luosi Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Losa" nosaukuma variants latgaliski
- Luoši Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Losa" nosaukuma variants latgaliski
- Lošu Čaci Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Losu Čači" nosaukuma variants
- Luošu Čaci Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Losu Čači" nosaukuma variants latgaliski
- Luosu Čaci Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Losu Čači" nosaukuma variants latgaliski
- Lošu Čači Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas “Losu Čači” nosaukuma variants latgaliski
- ļisovskieši Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Ļisovski" iedzīvotāji
- Māmuļnīki Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Māmuļnieki" nosaukuma variants
- Mežajuri Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Meža Juri" nosaukuma variants
- piegāznieši Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Meža Piegāžņi" iedzīvotāji
- pīgoznieši Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Meža pīgožņi" iedzīvotāji
- Meža Pīguožni Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Meža Pīgožņi" nosaukuma variants
- mežajurieši Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Mežajuri" iedzīvotāji
- ostrovskieši Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Ostrovski" iedzīvotāji
- paramonovcieši Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Paramonovka" iedzīvotāji
- prezmieši Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Prezma" iedzīvotāji
- pustinkieši Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Pustinka" iedzīvotāji
- Pustynka Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Pustinka" nosaukums latgaliski
- putnieši Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Putni" iedzīvotāji
- rogovicieši Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Rogoviki" iedzīvotāji
- Rubini Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Rubāni" nosaukuma variants
- Rubyni Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Rubāni" nosaukuma variants latgaliski
- ružinavieši Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Ružina" iedzīvotāji
- ružinieši Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Ružina" iedzīvotāji
- silmalieši Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Silmala" iedzīvotāji
- Sylamola Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Silmala" nosaukuma variants latgaliski
- sprindieši Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Sprinda" iedzīvotāji
- Sprynda Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Sprinda" nosaukuma variants latgaliski
- Špeļi Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Špēļi" kļūdains nosaukuma variants
- Špieļi Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Špēļi" nosaukuma variants
- Špieli Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Špēļi" nosaukums latgaliski
- štikānieši Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Štikāni" iedzīvotāji
- Štikoni Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Štikāni" nosaukuma variants
- Štykoni Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Štikāni" nosaukums latgaliski
- Tīruma Pīgožņi Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Teiruma Pīgožņi" nosaukuma variants
- Teiruma Pīguožni Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas “Teiruma Pīgožņi” nosaukuma variants
- tiskadieši Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Tiskadi" iedzīvotāji
- Ciskodi Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Tiskādi" nosaukuma variants
- Tiskadi Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Tiskādi" nosaukuma variants
- Cyskodi Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Tiskādi" nosaukums latgaliski
- Trūpi-Zamoži Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Trūpu Zamoži" nosaukuma variants
- Trūpi-Zamuoži Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Trūpu Zamoži" nosaukums latgaliski
- tūčenieši Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Tūči" iedzīvotāji
- Tūči Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Tuči" nosaukuma variants
- vecružinavieši Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Vecružina" iedzīvotāji
- vecružinieši Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Vecružina" iedzīvotāji
- Vacružina Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Vecružina" nosaukuma variants
- Zemskie Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Zemski" nosaukuma variants
- Zemskī Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Zemski" nosaukums latgaliski
- paramonovkieši Rēzkenes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Paramonovka" iedzīvotāji
- Pieobas plato Rietumsibīrijas līdzenuma dienvidu daļa, Obas kreisajā krastā, Krievijas Altaja novadā, augstums - 250-260 m, ko saposmo Barnaulkas, Kamalas, Kulundas un Burlas ielejas (līdz 80-120 m dziļas)
- Edinburga Rīgas Jūrmalas pilsētas daļas starp Bulduriem un Majoriem - Dzintaru - nosaukums 1875.-1922. g.
- Buļļi Rīgas pilsētas apkaime Kurzemes rajonā, Daugavgrīvas salas centrālajā un dienvidrietumu daļā, starp Rīgas līci un Buļļupi, izveidojusies bijušās Buļļu muižas teritorijā, atrodas Rīgas galējā ziemeļrietumu stūrī uz Buļļu salas, robežojas ar Daugavgrīvas un Kleistu apkaimēm, kā arī Jūrmalas pilsētu, lai gan pa sauszemi šai apkaimei vienīgais savienojums ir ar Daugavgrīvu
- Čiekurkalns Rīgas pilsētas apkaime Ziemeļu rajonā, starp Ķīšezeru, Ezermalas, Viskaļu ielu un Rīgas-Lugažu dzelzceļa līniju, par apdzīvotu vietu sāka veidoties 19. gs. 2. pusē uz Šreienbušas muižas zemes, 1924. g. iekļauts Rīgas pilsētā
- basmati Rīsu šķirne ar gariem graudiem, aug Himalaju kalnu pakājē
- robmalains Robains, tāds, kam ir robainas malas
- robežmala Robežas mala
- raškete Rokas iespiedmašīnā - rāmis ar tam piestiprinātu papīra lapu, kurā izgriezti caurumi, kas atbilst salikuma lapām; pasargā papīra malas no aptraipīšanās iespiešanas laikā
- supinācija Rokas pagrieziens, kurā delna pavērsās uz priekšu un uz augšu; pēdas pagrieziens, kurā tās iekšējā mala paceļas uz augšu, bet ārējā pagriežas lejup
- rudzmala Rudzu lauka mala
- rudzmale Rudzu lauka mala
- rudzumala Rudzu lauka mala
- Nīdrumola Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Niedrumala" nosaukums latgaliski
- ruka Rukata - vadmalas velšanas aizgādne, gars
- kersey Rupja krustā austa vadmala vai vilnas drāna
- Ružina Ružinas pagasts - pastāvēja bijušajā Rēzeknes apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Rēzeknes novada Silmalas, neliela daļa - Feimaņu un Sakstagala pagastā
- sērksnis Sakņaina pār ūdeni pārkarīga krastmala
- dungriņi sākotnēji – no ilgizturīgā dungrauduma piegrieztās melnstrādnieku ārdrēbju bikses ar augšmalai piešūtu krūšautu un aizmugurē krusteniskām maiņgaruma plecu lencēm; kopš 20. gs. vidus – no dažādiem, īpaši no balējoši zilo šķēru denima u. tml. audumiem darinātas līdzīga piegriezuma arī modes tērpu virsdrēbju krūšautlenču bikses, parasti ar džinsiem raksturīgām fasona īpatnībām
- Belija sala Karas jūrā, Krievijā, Tjumeņas apgabalā, no Jamalas pussalas to šķir Maligina šaurums, platība – 1900 kvadrātkilometru, augstums – līdz 24 m, daudz ezeru, arktiskā tundra
- tālu samērā lielā attālumā no (kā) malas, robežas (virzīties, virzīt)
- rēzus samērā liels mērkaķu dzimtas dzīvnieks (Himalajos) ar zaļganpelēku apmatojumu, sārtu seju un ausīm, sarkanām sēžas tulznām
- dziļai Samēra tālu no kādas noteiktas vietas; tālu iekšā (no malas)
- samtkāte Samtainā mietene ("Paxillus atrotomentosus"), mazvērtīga ēdama sēne ar dzeltenbrūnu pūkaini samtainu cepurīti, kurai parasti ir ieritinātas malas, un tumšu, samtainu kātu
- malene Sānu, malas gabals
- vadmalbaķis Saritināts vadmalas audums
- sarkani Sarkana debess mala pēc saules rieta
- aizķert Satvert, saņemt (aiz gala, malas, stūra)
- krasts sauszemes mala (ūdenstilpei); saskares josla starp ūdenstilpi un sauszemi
- piekraste Sauszemes mala (ūdenstilpei); saskares līnija starp ūdenstilpi un sauszemi
- plats savienojumā ar garuma mērvienības nosaukumu: tāds, kam šķērsvirzienā ir noteikts attālums no vienas malas līdz otrai
- līmēt Savienot ar līmi (kā) malas, galus u. tml.
- harmīns Savvaļas rūtas "Peganum harmala" alkaloīds, ķīmiskā ziņā identisks ar banisterīnu; ietekmē centrālo nervu sistēmu, sevišķi motoriskos centrus; lieto trīcošās triekas terapijā
- brauna Sega vai čaumala, kas paliek izlienot kukaiņiem no kūniņas vai izšķiļoties cāļiem
- brauņas Sega vai čaumala, kas paliek izlienot kukaiņiem no kūniņas vai izšķiļoties cāļiem
- grebines Sekstes robainā mala
- Pļaviņu valnis Sēlijas vaļņa turpinājums Daugavas labajā krastā, Austrumlatvijas zemienes Aronas paugurlīdzenuma paceltā rietumu mala, garums — \~8,5 km, platums — 8 km
- Milzkalnes baznīcas kalns sena kulta vieta Smārdes pagastā, \~0,5 km uz ziemeļiem no Šlokenbekas pils, \~8 m augsts iegarens paugurs (~150 x 100 m), viena mala norakta
- sēnelas Sēnalas - no graudiem atdalītas miziņas, čaumalas, maize, putra no graudu miziņām
- Himavats senindiešu mitoloģijā - dievs, kas personificē Himalaju virsotni, rākšasu, pišāču un jakšu mājokli
- kemānče Sens arābu stīgu instruments ar mazu rezonanses ķermeni (kokosrieksta čaumala, pārstiepta ar čūskas ādu) un garu kaklu, 1-3 stīgas
- vīle Sēre, sēklis; valnis; eža, ežmala
- sētmala Sētas (1) mala; sētas tuvākā apkārtne
- sētmale Sētas (1) mala; sētas tuvākā apkārtne
- sētmalis Sētmala
- sētmals Sētmala
- sētsmala Sētmala
- vijmale Sētmala
- žogmalis Sētmala
- sienmāle sienmala
- aizsiet Sienot aizdarīt ciet (galu, malas u. tml.)
- siermalis Siera rituļa mala; siera gabals no rituļa malas
- biksītes sieviešu apakšbikses, kas cieši aptver iegurni tā, ka lejasmala nesniedzas zemāk par kājstakles līmeni un neveido staras
- rumbucis sieviešu svārki no ļoti rupjas vadmalas
- atstote Sieviešu svārku (brunču) lejas malas atloks
- pastote Sieviešu svārku apakšējā mala; apmale
- atšuva Sieviešu svārku apakšējās malas atloks
- apskrote Sieviešu svārku augšējā mala
- apdriksējušās lindroku stērbeles sieviešu svārku noskrandusī mala
- apdroksts Sieviešu svārku noskrandusī mala
- zobiņi Sīki izvirzījumi, robiņi (smaili, apaļīgi ar smailu galu, noapaļoti u. tml.) auga daļai (parasti lapas malai)
- oolīti Sīki sfēriski ogļskābes kaļķu vai dzelzs oksīdu graudi ar koncentriski čaumalainu vai radiāli starainu struktūru
- silmala Sila mala
- silmale Sila mala; silmala
- kovaļovcieši Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Kovaļovka" iedzīvotāji
- Singapūra Singapūras Republika - valsts Āzijas dienvidaustrumos (malajiešu val. "Singapura", ķīn. val. "Xinjiapo", tamilu val. "Sinkappūr", angļu val. "Singapore"), ietver Singapūras salu un tuvējās saliņas (>50) Malakas pussalas dienvidos, platība - 710 kvadrātkilometru, 4987600 iedzīvotāju (2010. g.), administratīvais iedalījums - 5 distrikti
- parastā skaldlapīte skaldlapīšu ģints suga ("Schizophyllum commune"), kas sastopama ļoti bieži, saprotrofs uz trupošas koksnes, kritalām, zaru kaudzēm, reizēm uz apstrādātas koksnes, augļķermeņi gliemeņveidīgi, 2—5 cm plati, to virspuse gaiši pelēcīga, pūkaina, mala viļņaina; apakšpusē sārtbrūnas, sazarotas lapiņas
- nomizis Skals, kas atdalīts no skalu koka ārējās malas
- jūlijvabole Skarabeju dzimtas suga ("Anomala aenea syn. Anomala dubia aenea"), vaboles ķermenis 11-15 mm garš, tumšzils vai zaļš ar metālisku spīdumu
- rampa Skatuves grīdas priekšējā mala, kur izvietoti gaismas ķermeņi
- skujot Skujot ceļu - nospraudīt ar skujām (ceļa malas ziemā, lai grāvī neiebrauktu)
- gafelbura Slīpa četrstūrveida bura, kuras augšējā mala piestiprināta pie gafeles
- lāvs Slīpa mala, krasts
- Slocenes ezers Slokas ezers Jūrmalas pilsētā
- Slemoje ezers Sļepoje ezers Silmalas pagastā
- zandri Smilšu un oļu līdzenumi, ko veidojuši kūstošu ledāju ūdeņi tieši priekšā seno ledāju pēdējo morēnu grēdu ārmalai
- Pīlādžlapu sorbārija sorbāriju suga ("Sorbaria sorbifolia"), ko Latvijā bieži audzē kā dekoratīvu krūmu, vairodamās ar sakņu atvasēm, dažās vietās pārgājusi savvaļā; līdz 3 m augsts krūms, lapas (garums - līdz 30 cm) ar 9-21 lapiņu, kam divkārt zāģzobaina mala, ziedi sīki, balti, sakopoti lielās skarās vasu galotnē
- laminārs aerodinamiskais profils spārna profils ar laminārās applūsmas pāreju uz turbulento plūsmu tālu no profila priekšējās malas bez papildenerģijas (robežslāņa atsūknēšanas, virsmas dzesēšanas u. tml.) lietošanas
- rūdīts stikls speciāli termiski apstrādāts, termiski un mehāniski izturīgs, elastīgs lokšņu stikls; no spēcīga trieciena sadrūp šķembās (<1 cm^2^), kuru malas nav asas
- spinakera apakšējais līķis spinakera buras mala starp šotstūri un halzstūri
- spinakera priekšējais līķis spinakera lūvmala
- spinakera priekšlīķis spinakera lūvmala
- spinakera pakaļējais līķis spinakera sānu mala, kura atrodas lēpusē (aizvēja pusē) un kuru vada (ievalk vai atlaiž) ar spinakeršoti
- spinakera lēmala spinakera sānu mala, kura atrodas lēpusē (aizvēja pusē) un kuru vada (ievelk un atlaiž) ar spinakeršoti
- spinakera lūvmala spinakera sānu mala, kura atrodas lūvpusē (vēja pusē), tā iet no spinakerbomja noka uz masta topu vai augšdaļu
- aizspraust Spraužot aizdarīt; spraužot savienot (parasti drēbes malas)
- pieledāja baseins sprostezers, ledāja kušanas ūdeņu ūdenstilpe, kas radusies leduslaikmeta beigu posmā, ūdeņiem sastājoties ledāja malas priekšā
- velēnstāds Stāds, ko iegūst, izrokot ar speciālām doblāpstām vai cilindriskām lāpstām zem audzes vainaga klāja vai mežmalas saaugušas paaugas pašizsējas sējeni kopā ar saknes ietverošo augsnes tilpumu
- lēmenis Staignājs, purvaina krastmala aizaugušam ezeram
- ainavformāts Standarta formāta papīrs, ko lieto sāniski, tā lai garākās malas būtu horizontāli
- krastaugša Stāva krasta augšējā mala
- krantmale Stāva krastmala
- krants Stāva, arī asa mala
- koilonihija stāvoklis, kurā nagu sānu malas ir paceltas, bet naga centrs iespiests; novēro dzelzs deficīta anēmijās
- kraulis Stāvs krasts, stāva kalna mala
- krauls Stāvs krasts, stāva kalna mala
- krante Stāvs upes krasts, krastmala
- priekšējā līķa lente stipra lente, kas piešūta buras priekšējai malai, lai to nostiprinātu
- paķert strauji satvert, saņemt (aiz gala, malas), lai paceltu, virzītu, arī saturētu
- strautmala Strauta mala; strauta tuvākā apkārtne
- strautmale Strauta mala; strauta tuvākā apkārtne
- Brachythecium rivulare strautmalas īsvācelīte
- Aksaičina strīdus teritorija Himalaju kalnos, uz kuru pretendē Ķīna un Indija
- šņucis Stūris, kakts, mala
- spārns Stūris, malas izvirzījums (apģērbam, tā detaļai)
- bruslaki Suitu novadā pelēki vai melni vīriešu vadmalas svārki ar divrindu baltām pogām uz krūtīm
- bruslaks Suitu novadā pelēki vai melni vīriešu vadmalas svārki ar divrindu baltām pogām uz krūtīm
- kuļāties Svaidīties, mētāties šurp turp, no vienas malas uz otru (piemēram, somā, kabatā) - par priekšmetiem
- kūļāties Svaidīties, mētāties šurp turp, no vienas malas uz otru (piemēram, somā, kabatā) - par priekšmetiem
- sterbele Svārku apakšmala
- sterble Svārku apakšmala
- šķēte Svārku stūris, svārku apakšējā mala; šķēlums
- Krievijas sveda svedu ģints suga ("Suaeda salsa"), radnieciski tuva Jūrmalas svedai, no tās atšķiras gk. ar augstumu (25-100 cmm)
- smaļains Sveķains; smalains
- smelains Sveķains; smalains
- svešiena Svešatne, sveša zeme, mala
- apmala Šaura (auduma, ādas vai cita materiāla) sloksne, kas piestiprināta (apģērba, cepures, apavu) malai
- apmale Šaura (auduma, ādas vai cita materiāla) sloksne, kas piestiprināta (apģērba, cepures, apavu) malai
- apšuve Šaura (auduma, ādas vai cita materiāla) sloksne, kas piešūta (apģērba, cepures, apavu u. tml.) malai; apmale
- šūla Šaura mākoņu līnija, kas stiepjas gar horizontu no vienas malas līdz otrai
- locīte Šaura papīra vai cita materiāla mala grāmatā lapu pielipināšanai
- nūte Šaura, gara mastā izveidota rieva, pa kuru slīd buras mala
- ķīļstīpa Šaura, pusapaļa metāla stīpa, kas no klājmalas priekšvadnim pa vidu iet zem laivas dibena līdz pat ķīlim (švertam)
- mazais panda šīs apakšdzimtas suga ("Ailurus fulgens"), jenotveidīgs dzīvnieks ar sarkanbrūnu apmatojumu un garu pūkainu asti, sastopams gk. Himalajos
- sarkanpieres saraste šīs ģints suga ("Stipiturus malachurus")
- šķaudere Šķautne, mala
- šķaudure Šķautne, mala
- šķauteris Šķautne, mala; šķaudere
- šķētele Šķēte - svārku stūris, svārku apakšējā mala; šķēlums
- vaiņa Šķiba mala ar mizu dēlim vai plankai
- varāna Šķieta mala
- žļuncināties Šļakstīties pāri malai
- snucis Šņucis - stūris, kakts, mala
- Kerala Štats Indijas dienvidrietumos ("Kerala"), Lakšadvīpu jūras piekrastē, administratīvais centrs - Thiruvananthapurama, platība - 38863 kvadrātkilometri, 34232000 iedzīvotāju (2008. g.), valodas - malajalu un angļu
- aizšūt Šujot savienot (kā malas)
- bocmaņa šuve šūšanas paņēmiens, labojot mazus buru plīsumus, bez ielāpa, tikai savelkot kopā šujamās malas
- pārmalas (arī pārmalu) dūriens šūšanas tehnika - dūriens, ar ko piestiprina auduma malu tā, lai šuvuma vieta nebūtu redzama, vai ar ko apmetina auduma malas
- pārkūleņš Šūt malas vīli (atlocītu)
- apdiegšana Šuvekļa griezummalas apdarināšana ar rokdarba vai overloka šujmašīnas pārmalas diegu dūrieniem, kas novērš griezummalas iršanu
- atšūšana Šuvekļa malas nolocījuma galīgā nostiprināšana ar rokām vai šujmašīnu, arī uz abām pusēm atlocītu sašuvumvīles uzlaižu nostiprināšana ar papildu nošuvēm
- pārmaliski Tā (šūt), ka (dzija, diegs) virzās pāri malai no vienas auduma puses uz otru
- nedziļš tā, ka (atrodoties, virzoties kur iekšā) ir samērā netālu no kā malas, robežas u. tml.; netālu
- dziļš tā, ka (atrodoties, virzoties kur iekšā) ir tālu no kā malas, robežas u. tml.; tālu
- pārlaidus tā, ka kā daļa (parasti gals, mala) atrodas pāri (kam), pār (ko)
- sāns tā, ka nav saistījuma (ar ko, parasti stāvokli, darbību); no malas
- cakains tāds (mežģīņizstrādājums), kam ir robaina mala; tāds (apģērba gabals), kam ir robaina apmale
- zimzains tāds (priekšmets, parasti mēbele), kam ir īpaši veidota mala, apmale
- zimzaiņš tāds (priekšmets, parasti mēbele), kam ir īpaši veidota mala, apmale
- abpusgriezīgs tāds, kam ir asas abas malas, šķautnes
- ieapaļš tāds, kam ir noapaļots gals, mala
- platmalains tāds, kam ir plata mala (parasti par cepuri)
- cesns tāds, kam ir samērā mazs šķērsizmērs no vienas malas līdz otrai (par telpu, tās daļu)
- šaurmalains tāds, kam ir šaura mala (parasti par cepuri)
- vienādmalu tāds, kam ir vienādas malas (par priekšmetiem, veidojumiem u. tml.)
- nedziļš tāds, kam mala, robeža ir samērā netālu (no viduspunkta, centra); arī netāls
- dziļš tāds, kam mala, robeža ir tālu (no viduspunkta, centra); arī tāls
- vienādsānu tāds, kam sānu malas ir vienādas (par ģeometrisku figūru)
- plats tāds, kam šķērsvirzienā ir samērā liels attālums no vienas malas līdz otrai; pretstats: šaurs
- šaurs tāds, kam šķērsvirzienā ir samērā mazs attālums no vienas malas līdz otrai: tāds, kam ir samērā mazs diametrs (par apaļas, ieapaļas formas priekšmetiem, veidojumiem); pretstats: plats
- vienādmalu tāds, kam visas malas ir vienādas (parasti par trijstūri)
- epikontinentāls tāds, kas atrodas pie kontinenta malas, uz kontinentālās nogāzes, piem. Ziemeļjūra
- inframargināls tāds, kas atrodas zem kādas malas
- submargināls tāds, kas atrodas zem malas vai tās tuvuma
- virsčaumalas tāds, kas atrodas, noris virs čaumalas
- zemčaumalas tāds, kas atrodas, noris zem čaumalas
- padziļš tāds, kas atrodas, sniedzas, ievirzās (kur iekšā) samērā tālu no (kā) virsmas, arī malas, robežas
- smalkvadmalas tāds, kas ir darināts no smalkas vadmalas
- rupjvadmalas tāds, kas ir izgatavots no rupjas vadmalas
- malahītzaļš tāds, kas ir malahīta zaļumā
- milinis tāds, kas ir šūts no vadmalas (par apģērbu)
- sānisks tāds, kas ir vērsts (kā) sānu daļas, malas virzienā, arī virzienā prom no (kā) sānu daļas, malas (parasti par kustību, iedarbību)
- pamīšs tāds, kurā viena elementa, detaļas mala, gals u. tml. sniedzas pāri cita elementa, detaļas malai, galam u. tml. (par kādu kopumu, konstrukciju u. tml.); tāds, kā malas, gali u. tml. sniedzas pāri cits citam (parasti par priekšmetiem)
- vāzt Taisīt, vērt (kārbu, trauku u. tml., kam vāka malas apkļaujas, iekļaujas); taisīt, vērt (vāku šādai kārbai, traukam u. tml.)
- hipoteinūza Taisna leņķa trijstūrī mala pretim taisnajam leņķim, kamēr abas pārējās sauc par katetēm; hipotenūza
- diagonāle Taisnes nogrieznis, kas savieno divas daudzstūra virsotnes, kuras nav uz vienas malas, vai divas daudzskaldņa virsotnes, kas neatrodas vienā plaknē
- hipotenūza Taisnleņķa trīsstūra mala, kas atrodas pretī šī trīsstūra taisnajam leņķim
- takmala Takas mala, celiņa apkārtne
- nostūris Tāla vieta (kādā teritorijā); mala
- aptamborēt Tamborējot izveidot malas rotājumu (piem., apkaklītei, piedurknēm)
- Tarakanova Tarakanova ezers - Tarakanovkas ezers Silmalas pagastā
- Tarakanovka Tarakanovkas ezers - atrodas Rēzeknes novada Silmalas pagastā, platība - 12,7 ha; Ludinkas ezers; Ludzenka ezers; Ludziņa ezers; Tarakanova ezers; Tarakanovas ezers
- Ludinkas ezers Tarakanovkas ezers Silmalas pagastā
- Ludzenkas ezers Tarakanovkas ezers Silmalas pagastā
- Ludziņa ezers Tarakanovkas ezers Silmalas pagastā
- akmeņtārtiņš Tārtiņveidīgo putnu kārtas sloku dzimtas suga ("Arenaria interpres"), Latvijā pareti jūrmalas joslā sastopams putns, caurceļotājs, ap 23 cm garumā, melnbrūnu mugurpusi, baltu vēderu un rīkli; barību meklējot apgroza akmentiņus un gliemežvākus
- sirpjspārnis tauriņu kārtas dzimta ("Drepanidae"), kuras pārstāvjiem ir raksturīga sirpjveidīgi pagarināta priekšējo spārnu priekšmala, Latvijā konstatētas 5 sugas
- nātru zeltpūcīte tauriņu kārtas pūcīšu dzimtas krāšņpūcīšu apakšdzimtas suga ("Plusia chrysitis"), spārnu plētums 36-42 mm, priekšspārnu malas laukā un pie pamatnes zeltains zīmējums, kāpuri dzīvo uz nātrēm, panātrēm, sārmenēm
- palembangi tauta Indonēzijā, dzīvo Sumatras dienvidaustrumos, valoda - malajiešu, pēc izcelsmes un kultūras tuvi kaimiņiem džambiem un riaviem, arī Kalimantānas malajiešiem un džakartiešiem (Java), reliģija - islāms (sunnisms)
- ampatlavani tauta Indonēzijā, pieder pie redžanglampongiem, dzīvo Sumatras salas dienvidu piekrastē, valoda pieder austronēziešu saimes indonēziešu grupai, tuva malajiešu valodai, reliģija - islāms (sunnisms šafiisms), animistiskie ticējumi
- kroji tauta Indonēzijā, pieder pie redžanglampongiem, dzīvo Sumatras salas dienvidu piekrastē, valoda pieder austronēziešu saimes indonēziešu grupai, tuva malajiešu valodai, reliģija - islāms (sunnisms šafiisms), animistiskie ticējumi
- redžanglebongi tauta Indonēzijā, pieder pie redžanglampongiem, dzīvo Sumatras salas dienvidu piekrastē, valoda pieder austronēziešu saimes indonēziešu grupai, tuva malajiešu valodai, reliģija - islāms (sunnisms šafiisms), animistiskie ticējumi
- semendi tauta Indonēzijā, pieder pie redžanglampongiem, dzīvo Sumatras salas dienvidu piekrastē, valoda pieder austronēziešu saimes indonēziešu grupai, tuva malajiešu valodai, reliģija - islāms (sunnisms šafiisms), animistiskie ticējumi
- seraveji tauta Indonēzijā, pieder pie redžanglampongiem, dzīvo Sumatras salas dienvidu piekrastē, valoda pieder austronēziešu saimes indonēziešu grupai, tuva malajiešu valodai, reliģija - islāms (sunnisms šafiisms), animistiskie ticējumi
- ņenci tauta Krievijā - Ņencu autonomā apvidus, Jamalas Ņencu autonomā apvidus, Taimiras autonomā apvidus rietumu daļas pamatiedzīvotāji; runā ņencu valodā
- tamangi tauta, dzīvo gk. Nepālas austrumos, arī kaimiņrajonos Indijā, pieder pie himalajiešu tautām, reliģija - hinduisms
- lepči tauta, dzīvo gk. Sikimā, arī Rietumbengālē (Indijā), Nepālas austrumos un Butānas rietumos, pieder pie himalajiešu tautām, reliģija - budisms (lamaisms), arī animistiski ticējumi
- šerpi tauta, dzīvo Himalajos, uz dienvidiem no Džomolungmas, Nepālas ziemeļaustrumos, arī kaimiņrajonos Indijā, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, tuva tibetiešu valodai, senču kults; labi pazīst kalnus, tāpēc bieži pavada ekspedīcijas Himalajos
- nevari tauta, dzīvo Nepālā, Katmandu ielejā, arī citur pilsētās, nelielas grupas arī Indijā, valodas (nevari, nepalbaša) pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, literatūra no XII gs. (senbengāļurakstībā, tagad - devanagari), viena no himalajiešu tautām, tradicionālā reliģija - budisms, mūsdienās stipra hinduisma ietekme
- gvatemalieši tauta, Gvatemalas pamatiedzīvotāji, runā spāņu valodā, ticīgie - katoļi, saglabājušies arī indiāņu tradicionālie ticējumi
- malagasi tauta, Madagaskaras Republikas pamatiedzīvotāji, runā malagasu valodā, saglabājuši tradicionālos ticējumus, daļa - kristieši
- malajieši tauta, Malaizijas, Singapūras un Taizemes dienviddaļas pamatiedzīvotāji; īstie malajieši
- annamieši tauta, mongolīdu un malajiešu krustojums, tumšu ādas krāsu, DA Āzijā
- gurki Tautas, kas dzīvo Nepālas centrālajā un dienvidrietumu daļā, kas gk. cēlušās, ienācējiem no Indijas sajaucoties ar vietējiem himalajiešiem; no XIX gs. par gurkiem sauca Nepālā vervētos kareivjus, kas veidoja izlases karaspēka vienības, sākotnēji - britu-indiešu, vēlāk - indiešu armijā
- čami tautība, dzīvo Mekongas ielejā Vjetnamā un Kambodžā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, tuvu radniecīgi malajiešiem, reliģija - islāms (ar hinduisma elementu piejaukumu); tjami
- himalajieši Tautību un cilšu grupa, dzīvo gk. Nepālā, nedaudz arī Butānā un Indijas ziemeļu daļā, Himalajos 2000-3000 m vjl., valodas veido sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas himalajiešu apakšgrupu, reliģijas - hinduisms un budisms, izplatīti arī vietējie tradicionālie kulti
- botiji Tautību un cilšu grupa, dzīvo Himalajos, gk. Nepālā, Sikimā (Indijā), arī Ladakā (Kašmirā) un dažos citos Indijas rajonos, runā valodās un dialektos, kas pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, viena no tautām, kas dzīvo visaugstāk kalnos, izplatīta poliandrija, reliģija - budisms (lamaisms), Indijā arī hinduisms
- redžanglampongi Tautu grupa (lumpongi, redžanglebongi, pasemahi, seraveji, semendi, ampatlavani, kroji), dzīvo Sumatras salas dienvidu piekrastē, Indonēzijā, valodas pieder austronēziešu saimes indonēziešu grupai, tuvas malajiešu valodai, reliģija - islāms (sunnisms šafiisms), animistiskie ticējumi
- malajieši Tautu grupa dienvidaustrumu Āzijā, kas runā malajiešu valodā (galvenokārt Indonēzijā, kā arī Malaizijā, Singapūrā, Brunejā); ticīgie - gk. musulmaņi
- pahari Tautu grupa Indijā, gk. Himalaju dienvidi priekškalnēs, Indijas ziemeļos un Nepālā, valoda pieder pie indoāriešu valodām, ticīgie - hinduisti
- bataki Tautu grupa, Sumatras (Indonēzijā) pamatiedzīvotāji, valoda pieder malajiešu valodu grupai, ticīgie - musulmaņi, kristieši, daļa saglabājusi tradicionālos ticējumus
- nobīde teksta apstrādē nobīde rāda dokumentā nodrukātā teksta attālumu no tā kreisās malas
- zilbjdale Tekstu apstrādes un izklājlapu programmās - operācija, kas automātiski sadala vārdu zilbēs, ja tas sniedzas pāri labajai dokumenta malai, un pārnes daļu no tā uz nākošo teksta rindiņu
- Kašmiras ieleja tektoniska starpkalnu ieplaka starp Lielajiem Himalajiem un Pirpandžala grēdu Indijas ziemeļrietumiem, garums \~200 km, platums - līdz 64 km, augstums - \~1600 m vjl.
- marīna Tēlotājas mākslas žanrs, kurā attēlota jūra, jūrmala, cilvēka darbs, kas saistīts ar jūru; šī žanra mākslas darbs
- mats tērauda gabals, kas piemetināts pie cirvja asās malas
- kokmala Tēstiem un zāģētiem materiāliem cirvja vai zāģa neskārtā koka stumbra apaļā ārējā mala
- Abotēni Tibetiešu un mjanmiešu mitoloģijā - pirmtēvs, kas ieradies no austrumu Himalajiem
- retinodialize Tīklenes atslāņošanās tās priekšējā daļā vai robainās malas apvidū
- retinodialīze Tīklenes atslāņošanās tās priekšējā daļā vai robainās malas apvidū
- Tomsiņa ezers Timseņš, ezers Silmalas pagastā
- Tumšņa ezers Timseņš, ezers Silmalas pagastā
- Timsiņa ezers Timseņš, ezers Silmalas pagastā
- Tumsiņa ezers Timseņš, ezers Silmalas pagastā
- Timsiņa Timseņš, ezers Silmalas pagastā
- Tumsiņa Timseņš, ezers Silmalas pagastā
- tīreļmala Tīreļa mala; tīreļa tuvākā apkārtne
- nočumalāt Tīrīt (ogu vai pupu) čaumalas vai pākstis
- laukgals Tīruma gals, mala
- Ciskada ezers Tiskāda ezers Silmalas pagastā
- deserta vīni tokajiešu tipa vīni, kagors, malaga, saldie portvīni un muskati, ko gatavo, neļaujot vīnogu (arī citu ogu un dažu augļu) sulai pilnīgi norūgt un pieliekot tai cukuru; raksturīgs liels alkohola procents (13% un vairāk)
- učikake Tradicionāls sieviešu kāzu tērps Japānā, ļoti svinīgs kimono paveids, ko valkā tikai līgava vai skatuves priekšnesumos, tas paredzēts valkāšanai virs cita kimono, un tam raksturīga biezi polsterēta apakšmala, kas velkas pa grīdu
- linu plūcējs traktoram uzkarināma lauksaimniecības mašīna linu plūkšanai un noklāšanai uz lauka; ar linu plūcēju arī sagatavo lauku darbam ar linu kombainu – applūc lauka malas un sadala lauku slejās
- kosinuss Trigonometriska funkcija - kustīgās leņķa malas patvaļīga punkta abscisas attiecība pret šī punkta vektora garumu; taisnleņķa trijstūra šaurā leņķa kosinuss ir šim leņķim pieguļošās katetes attiecība pret hipotenūzu
- sinuss Trigonometriska funkcija - leņķa pretmalas attiecība pret hipotenūzu
- Hērona formula trijstūra laukuma formula S=√p(p–a)(p–b)(p–c) , kur a, b, c – malas, p=(1/2)·(a+b+c) – pusperimetrs
- sfērisks trijstūris trijstūris, ko veido trīs lielo riņķu loki uz sfēras; sfēriska trijstūra malas izsaka ar attiecīgajiem centra leņķiem
- priekšējais līķis trīsstūra vai četrstūra buras priekšējā mala
- kaņējums Trīsstūrveida vai ieapaļš tēsts iedziļinājums guļkoka apakšdaļā vai augšdaļā, kurā iekļaujas otra guļkoka ieapaļā mala
- kaķējums Trīsstūrveida vai ieapaļš, tēsts iedziļinājums guļkoka apakšdaļā, kurā iekļaujas otra guļkoka ieapaļā mala
- Čači Trūpu Čači - apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā
- kemalisms Turku nacionālās atbrīvošanās kustība, kas sākās 1919. g. un nosaukta tās vadoņa Kemala Ataturka - Turcijas Republikas pirmā prezidenta un nacionālās republikāniskās partijas līdera - vārdā
- kemalisti Turku nacionālās atbrīvošanās kustības vadoņa Kemala Ataturka - Turcijas Republikas pirmā prezidenta un nacionālās republikāniskās partijas līdera atbalstītāji
- saitēt Tuvināt, arī sakļaut (piemēram, apavu, apģērba gabala) atvēruma malas ar tām piestiprinātu saiti
- Harčenku ezers ūdenskrātuve Rēzeknes novada Silmalas pagastā, platība — 11,8 ha; Harčonku ezers; Harčonoks
- ūdensmala Ūdenstilpes mala
- Brahmaputra upe Dienvidāzijā (Ķīnā, Indijā un Bangladešā, angļu val. "Brahmaputra"), garums - \~2900 km, sākas Tibetā (nos. _Cangpo_, _Jarluna_), saplūstot vairākām iztekām no Himalaju ziemeļu un Kailasa dienvidu nogāzēm, ietek Bengālijas līcī kopā ar Gangu
- Ganga upe Indijā un Bangladešā (sanskritā "Ganga"), garums - 2700 km, sākas Himalajos >4500 m vjl., no satekupēm Bagirati un Alaknandas, ietek Bengālijas līcī, 500 km no ietekas kopā ar Bramaputru veido vienu no lielākajām deltām pasaulē (~100000 kvadrātkilometru), lejtecē plūdmaiņu ietekme līdz 300 km (3-5,5 m)
- Čināba upe Indijā un Pakistānā (angļu val. "Chenab", augštecē Čandra, lejtecē Trimaba), Satledžas labā krasta pieteka, garums - 1100 km, sākas Himalaju rietumu daļā
- Džheluma upe Indijā un Pakistānā, Činābas labā krasta pieteka (Indas bas.), garums - \~800 km, sākas Himalajos, Pirpandžala grēdā, tek caur Vulara ezeru, musonu režīms, pali vasarā
- Rāvi upe Indijā un Pakistānā, Činābas lielākā kreisā krasta pieteka, garums - 725 km, sākas Himalajos, Pirpandžala grēdā, musonu režīms, uzplūdieni vasarā, izmanto apūdeņošanai, noteci regulē aizsprosti
- Kverfisbljouta upe Islandē, Dienvidu Zemes rietumos, iztek no Vahdnajegidla dienvidrietumu malas un ietek Atlantijas okeānā
- Skafdau upe Islandes dienvidos, iztek no Vahdnajegidla rietumu malas, ietek Atlantijas okeānā
- Apakapura upe Krievijā (_Apakapur_), Jamalas Ņencu autonomajā apvidū, Vingapuras labā krasta pieteka
- Nadima upe Krievijā, Tjumeņas apgabala ziemeļos, Jamalas Ņencu autonomajā apvidū, garums - 545 km, ietek Karas jūras Obas līcī
- Ščučja upe Krievijā, Tjumeņas apgabalā, Jamalas Ņencu autonomajā apvidū, Obas labā krasta pieteka
- Ļevaja Heta upe Krievijas Tjumeņas apgabalā, Jamalas Ņencu autonomajā apvidū, Nadimas kreisā krasta pieteka
- Inda upe Ķīnā, Indijā un Pakistānā, garums - 3180 km, sākas Tibetas kalnienes Kailaša grēdas nogāzēs \~5300 m vjl., tek starp Himalajiem un Hindukušu pa 3000 m dziļu aizu, deltā sadalās 11 atzaros un ieplūst Arābijas jūrā
- Ghāghara upe Ķīna, Nepālā un Indijā (_Ghāghara_), Gangas kreisā krasta pieteka, garums - 950 km, sākas Tibetas kalnienes dienvidos, Nepālā šķērso Himalajus
- Kosī upe Ķīnā, Nepālā un Indijā ("Kosi"), Gangas kreisā krasta pieteka, garums - 730 km, sākas Tibetas kalnienes dienvidos, uz austrumiem no Makalu kalna dziļā aizā šķērso Himalajus
- Balsasa upe Meksikā, Meskalas un Kucamalas satekupe, visā garumā ir Gerrero un Mičoakana de Okampo pavalsts robežupe, ietek Klusajā okeānā
- pamatkrasts Upes ielejas vai senlejas malas nogāze
- upmala Upes mala; upes tuvākā apkārtne
- upmale Upes mala; upes tuvākā apkārtne
- upmalis upmala
- upmāle Upmala
- upmālis Upmala
- upenieši Upmalas iedzīvotāji
- Uorneiši Upmalas pagasta apdzīvotās vietas "Ārnīši" nosaukums latgaliski
- Braciškas Upmalas pagasta apdzīvotās vietas "Bratiški" nosaukuma variants
- Braciški Upmalas pagasta apdzīvotās vietas "Bratiški" nosaukuma variants
- Braciškys Upmalas pagasta apdzīvotās vietas "Bratiški" nosaukuma variants latgaliski
- brodūzieši Upmalas pagasta apdzīvotās vietas "Brodūži" iedzīvotāji
- Brodeuži Upmalas pagasta apdzīvotās vietas "Broduži" nosaukuma variants
- Brodiuži Upmalas pagasta apdzīvotās vietas "Broduži" nosaukuma variants
- Brodyuži Upmalas pagasta apdzīvotās vietas "Broduži" nosaukuma variants latgaliski
- Brakovski Upmalas pagasta apdzīvotās vietas "Brokovski" nosaukuma variants
- Brokauski Upmalas pagasta apdzīvotās vietas "Brokovski" nosaukuma variants latgaliski
- kalvieši Upmalas pagasta apdzīvotās vietas "Kalvji" iedzīvotāji
- kaļvieši Upmalas pagasta apdzīvotās vietas "Kalvji" iedzīvotāji
- Krīvuore Upmalas pagasta apdzīvotās vietas "Krīvore" nosaukuma variants latgaliski
- Siurinova Upmalas pagasta apdzīvotās vietas "Ksaverinova" nosaukuma variants
- Syurinova Upmalas pagasta apdzīvotās vietas "Ksaverinova" nosaukuma variants latgaliski
- Lielie Kūrsīši Upmalas pagasta apdzīvotās vietas "Lielkursīši" nosaukuma variants
- Lelī Kūrsīši Upmalas pagasta apdzīvotās vietas "Lielkursīši" nosaukums latgaliski
- mačānieši Upmalas pagasta apdzīvotās vietas "Mačāni" iedzīvotāji
- Margitava Upmalas pagasta apdzīvotās vietas "Marģitava" nosaukuma variants
- Margitova Upmalas pagasta apdzīvotās vietas "Marģitava" nosaukuma variants
- Mozī Kūrsīši Upmalas pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Kūrsīši" nosaukums latgaliski
- Malnzeme Upmalas pagasta apdzīvotās vietas "Melnā Zeme" nosaukuma variants
- Malnuo Zeme Upmalas pagasta apdzīvotās vietas "Melnā Zeme" nosaukuma variants
- Ruseņi Upmalas pagasta apdzīvotās vietas "Rusiņi" nosaukuma variants
- Ruseni Upmalas pagasta apdzīvotās vietas "Rusiņi" nosaukuma variants latgaliski
- Spūlis Upmalas pagasta apdzīvotās vietas "Spūles" nosaukuma variants latgaliski
- šķilterieši Upmalas pagasta apdzīvotās vietas "Šķilteri" iedzīvotāji
- Šķilteri Upmalas pagasta apdzīvotās vietas "Šķiļteri" nosaukuma variants
- Škiļteri Upmalas pagasta apdzīvotās vietas "Šķiļteri" nosaukuma variants latgaliski
- Timinava Upmalas pagasta apdzīvotās vietas "Timenova" nosaukuma variants
- Tymynava Upmalas pagasta apdzīvotās vietas "Timenova" nosaukuma variants latgaliski
- Tymynova Upmalas pagasta apdzīvotās vietas "Timenova" nosaukuma variants latgaliski
- Upinīki Upmalas pagasta apdzīvotās vietas "Upenieki" nosaukuma variants
- upesčeirānieši Upmalas pagasta apdzīvotās vietas "Upesčeirāni" iedzīvotāji
- Vecvārkava Upmalas pagasta apdzīvotās vietas "Upmala" bijušais nosaukums
- upmalieši Upmalas pagasta apdzīvotās vietas "Upmala" iedzīvotāji
- Vonogi Upmalas pagasta apdzīvotās vietas "Vanagi" nosaukuma variants
- Vārkava II Upmalas pagasta apdzīvotās vietas "Vārkava" bijušā nosaukuma variants padomju laikā
- Vārkavas muiža Upmalas pagasta apdzīvotās vietas "Vārkava" bijušais nosaukums
- Vorkovas muiža Upmalas pagasta apdzīvotās vietas "Vārkava" bijušais nosaukums
- Otrā Vārkava Upmalas pagasta apdzīvotās vietas "Vārkava" bijušais nosaukums padomju laikā
- Vecvārkava Upmalas pagasta apdzīvotās vietas "Vārkava" bijušais nosaukums padomju laikā
- Vorkova Upmalas pagasta apdzīvotās vietas "Vārkava" nosaukuma variants
- Vuorkova Upmalas pagasta apdzīvotās vietas "Vārkava" nosaukums latgaliski
- Vylkopa Upmalas pagasta apdzīvotās vietas "Vilkopa" nosaukums latgaliski
- Zabludnīki Upmalas pagasta apdzīvotās vietas "Zablūdnīki" nosaukuma variants
- Zūsini Upmalas pagasta apdzīvotās vietas "Zosini" nosaukuma variants
- Zūsyni Upmalas pagasta apdzīvotās vietas "Zosini" nosaukums latgaliski
- Veronica anagallis-aquatica upmalas veronika
- malenisks uz malas nolikts
- vižņi uz ūdens virsas uzpeldējis ūdeņu ledus, kas veidojas tekošā pārdzesētā ūdenī, kā arī no ūdenī iekrituša sniega un malasledus atlūzām
- iziet uz ledus uzsākt slidošanu no ledus laukuma malas; arī izslidot
- buras pastiprinājums uzšuve no divām vai vairākām auduma kārtām, kas pastiprina buras stūrus un malas, kā arī izlīdzina spriegumu buras materiālā
- buras uzšuve uzšuve no divām vai vairākām auduma kārtām, lai pastiprinātu buras stūrus un malas, kā arī lai izlīdzinātu spriegumu buras materiālā
- myla vadmala
- milna Vadmala
- pusmila Vadmala, kam viens velku pavediens ir vilnas, otrs - kokvilnas, audi - vilnas
- sukna Vadmala, tūks
- vadmalnieks Vadmalas audējs
- vadmalnīcas Vadmalas bikses
- seki vadmalas jaciņa
- vadmalkārta Vadmalas uzvalks
- rukata Vadmalas velšanas aizgādne, gars
- rukums vadmalas vērpšanas aizgādne, gars
- vagmala Vagas mala
- pārvāls vāla mala augstākā mala, kas paliek rudzus pļaujot
- valiņš Valiņu mala - auduma ārējā gareniskā mala
- Gaidēni Valmieras novada Vaidavas pagastā pagasta apdzīvotās vietas "Baužmala" daļa, kas agrāk bija atsevišķs mazciems
- valna Valnītis, mala
- austronēziešu valodas valodu saime, kurā ietilpst indonēziešu, polinēziešu, melanēziešu un mikronēziešu valodas; sauc arī par malajiešu-polinēziešu valodām
- Butāna valsts Āzijas dienvidu daļā (angļu val. "Bhutan"), Himalaju dienvidaustrumos, platība - 46500 kvadrātkilometri, 691140 iedzīvotāju (2009. g.), administratīvais iedalījums - 20 distrikti, robežojas ar Ķīnu un Indiju
- Malaizija Valsts dienvidaustrumu Āzijā ("Malaysia"), federatīva konstitucionāla monarhija, sastāv no Rietummalaizijas (Malakas pussalas dienvidu daļā) un Austrummalaizijas (Kalimantānas salas ziemeļos un ziemeļrietumos), kuras šķir Dienvidķīnas jūra, platība - 329758 kvadrātkilometri, 25715800 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Kualalumpura, valdības mītne Putradžaja, administratīvais iedalījums - 13 štatu un 3 federālas teritorijas, sauszemes robežas ar Taizemi, Indonēziju un Bruneju
- valstspilsēta valsts pakļautības pilsēta, kas ir noteikta kā nacionālas nozīmes attīstības centrs; Latvijā (2023. g.) tādas ir desmit, no tām septiņas ar atsevišķu pašvaldību (Daugavpils, Jelgava, Jūrmala, Liepāja, Rēzekne, Rīga un Ventspils), bet Jēkabpils, Ogre un Valmiera ietilpst atbilstošajos novados
- primārā varavīksne varavīksne, kuras ārējā mala ir sarkana, iekšējā - violeta, pārējās krāsas izvietojas atbilstoši viļņu garumam; leņķiskais rādiuss 42°
- zimķis Vārda "zīmaļa" (arī "zīmala") saīsināta forma ar nievājošu nokrāsu
- kursieši Vārkavas novada Upmalas pagasta apdzīvotās vietas "Kursīši" iedzīvotāji
- rejieši Vārkavas novada Upmalas pagasta apdzīvotās vietas "Mežarejas" iedzīvotāji
- rejnieki Vārkavas novada Upmalas pagasta apdzīvotās vietas "Mežarejas" iedzīvotāji
- rijieši Vārkavas novada Upmalas pagasta apdzīvotās vietas "Mežarejas" iedzīvotāji
- rijnieki Vārkavas novada Upmalas pagasta apdzīvotās vietas "Mežarejas" iedzīvotāji
- parizieši Vārkavas novada Upmalas pagasta apdzīvotās vietas "Pariža" iedzīvotāji
- vanadzieši Vārkavas novada Upmalas pagasta apdzīvotās vietas "Vanagi" iedzīvotāji
- Vuorkovys muiža Vārkavas novada Upmalas pagasta apdzīvotās vietas "Vārkava" bijušais nosaukums latgaliski
- veprieši Vārkavas novada Upmalas pagasta apdzīvotās vietas "Vepri" iedzīvotāji
- vilcānieši Vārkavas novada Upmalas pagasta apdzīvotās vietas "Vilcāni" iedzīvotāji
- zīberdzieši Vārkavas novada Upmalas pagasta apdzīvotās vietas "Zīberģi" iedzīvotāji
- burnass Vatēts vīriešu vadmalas pusmētelis
- Azarmale Vecumu pagasta apdzīvotās vietas "Ezermala" nosaukuma variants
- upmalieši Vecumu pagasta apdzīvotās vietas "Upmala" iedzīvotāji
- Upmola Vecumu pagasta apdzīvotās vietas "Upmala" nosaukuma variants
- padziļinājums Veidojums (kādā virsmā), kura malas (sienas), pamatne atrodas dziļāk (par šo virsmu)
- siet Velkot (kā) stūrus, malas, saites no mezgla, padarīt (to) vaļīgu, ņemt nost no ķermeņa daļas
- novilkt Velkot aiz gala, malas, atdalīt nost (mizu, plēvi u. tml.)
- maļa Veļama vadmala (ironiski par sliktu vadmalu)
- upmalnieki Ventspils novada Tārgales pagasta apdzīvotās vietas "Upmalas" iedzīvotāji
- silmalnieki Ventspils novada Užavas pagasta apdzīvotās vietas "Silmalas" iedzīvotāji
- Spūļu ezers Vepru ezers Upmalas pagastā
- atbruka Vērpjot spoles malai pāri nobrukušā dzijas daļa
- Bertrama sēravots Vēršupītes kreisā krasta pieteka Jūrmalas pilsētas teritorijā pie Ķemeriem
- Kašmira Vēsturisks novads Āzijā ("Kāshmīr"), Himalaju un Tibetas kalnienes saskares rajons, kur dzīvo gk. kašmirieši; līdz 19. gs. vidum termins "Kašmira" tika attiecināts tikai uz Kašmiras ieleju, kas atrodas starp Pīrpandžālas kalniem un atlikušo Himalaju kalnu sistēmu; mūsdienās ar terminu "Kašmira" apzīmē daudz lielāku teritoriju, kas robežojas ar Sindžanas Uiguru autonomo reģionu ziemeļaustrumos un Tibetas autonomo reģionu rietumos, kā arī ar Indijas štatiem Himāčalu Pradēšu un Pendžābu dienvidos, Pakistānu austrumos un Afganistānu ziemeļrietumos
- Ligūrijas jūra Vidusjūras malas jūra starp Korsikas salu un Itāliju un Franciju
- Viļujas plato Vidussibīrijas plakankalnes paceltā mala Viļujas augšteces baseinā, Krievijas Krasnojarskas novadā un Sahas Republikā (Jakutijā), garums — 400 km, platums — 200 km, augstums — līdz 962 m, lēzenajās virsotnēs — tundra, nogāzēs — lapegļu skrajmeži
- bluzons Viegla virsjaka ar vaļīgā stāva pārkrituma savilkumu vai piekrokojumu lejasmalas piejostai
- kvadrātmilimetrs Viena miljondaļa kvadrātmetra - tāda kvadrāta laukums, kura malas garums ir viens milimetrs
- kanauri viena no himalajiešu ciltīm, dzīvo Himalajos 2000-3000 m vjl., valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas himalajiešu apakšgrupas
- lahuli viena no himalajiešu ciltīm, dzīvo Himalajos 2000-3000 m vjl., valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas himalajiešu apakšgrupas
- magari viena no himalajiešu tautām Nepālā, kas sajaucoties ar ienācējiem no Indijas XVIII gs. veidoja Gorkas radžistes iedzīvotāju būtisku daļu, bet vēlāk kļuva par topošās nepāliešu nācijas etnisko pamatu
- gurungi viena no himalajiešu tautām Nepālas centrālajā un rietumu daļā, kas sajaucoties ar ienācējiem no Indijas XVIII gs. veidoja Gorkas radžistes iedzīvotāju būtisku daļu, bet vēlāk kļuva par topošās nepāliešu nācijas etnisko pamatu, dzīvo Himalajos 2000-3000 m vjl., valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas himalajiešu apakšgrupas, reliģija - hinduisms
- badžavi viena no oranglautu grupas ciltīm, dzīvo upju grīvās, gk. Kalimantānas, Sumatras, Sulavesi u. c. Malajas arhipelāga salu piekrastē, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, tuva malajiešu valodai
- baroki viena no oranglautu grupas ciltīm, dzīvo upju grīvās, gk. Kalimantānas, Sumatras, Sulavesi u. c. Malajas arhipelāga salu piekrastē, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, tuva malajiešu valodai
- binadi viena no oranglautu grupas ciltīm, dzīvo upju grīvās, gk. Kalimantānas, Sumatras, Sulavesi u. c. Malajas arhipelāga salu piekrastē, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, tuva malajiešu valodai
- illanuni viena no oranglautu grupas ciltīm, dzīvo upju grīvās, gk. Kalimantānas, Sumatras, Sulavesi u. c. Malajas arhipelāga salu piekrastē, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, tuva malajiešu valodai
- obiani viena no oranglautu grupas ciltīm, dzīvo upju grīvās, gk. Kalimantānas, Sumatras, Sulavesi u. c. Malajas arhipelāga salu piekrastē, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, tuva malajiešu valodai
- pesukuani viena no oranglautu grupas ciltīm, dzīvo upju grīvās, gk. Kalimantānas, Sumatras, Sulavesi u. c. Malajas arhipelāga salu piekrastē, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, tuva malajiešu valodai
- sekahi viena no oranglautu grupas ciltīm, dzīvo upju grīvās, gk. Kalimantānas, Sumatras, Sulavesi u. c. Malajas arhipelāga salu piekrastē, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, tuva malajiešu valodai
- siluki viena no oranglautu grupas ciltīm, dzīvo upju grīvās, gk. Kalimantānas, Sumatras, Sulavesi u. c. Malajas arhipelāga salu piekrastē, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, tuva malajiešu valodai
- sunvari viena no tautībām Nepālā, kas XVIII gs. veidoja bijušo Gorkas militāro konfederāciju, bet vēlāk veido gurku tautu daļu, dzīvo Himalajos 2000-3000 m vjl., valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas himalajiešu apakšgrupas
- kirati viena no tautībām Nepālā, kas XVIII gs. veidoja bijušo Gorkas militāro konfederāciju, bet vēlāk veido gurku tautu daļu, viena no himalajiešu tautām (dzīvo arī Indijā un Butānā), valoda (rai) pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, reliģija - budisms (lamaisms)
- zole Vienlemeša arkla balstdaļa - sliedes - apakšējā mala
- pellijas Vienmājas vai divmāju augi, sūnas, parasti aug lielās audzēs, laponis zarots, daudzkārtains, tā malas plānas, viļņainas vai lēverainas, vidusdaļa biezāka; Latvijā konstatētas 3 sugas
- finieru slīpsadars vienpusējas fazītes (šļaupuma) noņemšana no finiera šķērsmalas
- krustleņķis viens no diviem leņķiem leņķu pārī, kuri veidojas, krustojoties divām taisnēm tā, ka viena leņķa malas ir otra leņķa malu turpinājums
- blakusleņķis viens no diviem leņķiem, kuriem viena mala ir kopēja, bet abas pārējās malas veido vienu taisni
- pasienis vieta cieši pie sienas apakšmalas
- dārzamala vieta dārza malā, dārza tuvumā; dārza mala
- dārzmala vieta dārza malā, dārza tuvumā; dārza mala
- piemala vieta pie malas
- piemale vieta pie malas
- pasile vieta sila malā, mežmala
- assbalsta elektromotora pakare vilces elektromotora novietojums ratiņos, kad tā karkasa viena mala ar slīdes gultņiem balstās uz riteņpāra ass, bet otra mala ar atsperu komplektu piekārta pie ratiņu rāmja šķērssijas
- nardes Vilkakūla, daudzgadīgi, aromātiski baldriānu dzimtas lakstaugi; aug Himalajos
- otomans Vilnas, kokvilnas, zīda un mākslīgā zīda audums vadmalas pinumā, ko lieto dāmu mēteļiem, kā arī dekorāciju un mēbeļu drānām u. tml.
- milinis vīriešu vadmalas bikses
- virsmala Virsējā, augšējā mala
- Makalu Virsotne Lielajos Himalajos, 20 km uz dienvidaustrumiem no Džomolungmas, uz Nepālas un Ķīnas robežas, 5. augstākā pasaules virsotne - 8462 m, apledojusi
- Kutangs Virsotne Lielajos Himalajos, Nepālā, \~100 km uz ziemeļrietumiem no Katmandu, augstums - 8126 m
- Gosaintans Virsotne Lielo Himalaju centrālajā daļā ("Gosainthan"), uz Ķīnas un Nepālas robežas, augstums - 8013 m
- Čooju virsotne Lielo Himalaju centrālajā daļā (angļu val. "Cho Oyu"), uz Ķīnas un Nepālas robežas, astotā augstākā pasaules virsotne - 8201 m; Čo Oju
- Dhaulāgiri Virsotne Lielo Himalaju centrālajā daļā (angļu val. "Dhaulagiri"), Nepālā, augstums - 8167 m
- Lodze Virsotne Lielo Himalaju centrālajā daļā, uz rietumiem no Džomolungmas, augstums - 8501 m
- noviras Virums, kas pārkūsājis pāri katla malai
- izsudīt Visas malas apskraidīt vai izložņāt
- dziļums vispārināta īpašība --> dziļš (3), šīs īpašības konkrēta izpausme; vieta, kas atrodas samērā tālu no (kā) malas, robežas
- Ārjāvarta vissenāko indoāriešu cilšu apdzīvoto teritoriju nosaukums Indostānas pussalas apvidum Lielajā Ziemeļindijas līdzenumā no jūras līdz jūrai austrumos un rietumos un no Himalajiem ziemeļos līdz Vindjas un Satpūras kalniem dienvidos; senindiešu mitoloģijā - zeme, kur norisinās teiksmainie mitoloģiskā laika notikumi
- Atitlans vulkāns Gvatemalā (_Atitlán, Volcán_), aktīvs stratovulkāns blakus Atitlanas ezera kalderai Gvatemalas augstienē, augstums - līdz 3535 m
- zēmerēt Zāģēt (dēļa malas), veidojot noteikta platuma dēli, arī veidot gropes (dēļa malā)
- ziemerēt Zāģēt (dēļa malas), veidojot noteikta platuma dēli, arī veidot gropes (dēļa malā)
- zeimerēt Zāģēt zāģmateriālu (piemēram, dēļu, planku) malas līdzenas (parasti ar ripzāģi)
- lokmala Zāģmateriāla šaurā mala, kas nav apzāģēta (pilnā lokmala) vai ir daļēji apzāģēta (daļējā lokmala)
- hematohlorīns Zaļš pigments placentas malas joslā, radies no hemoglobīna
- grauzenis Zeķes vai cimda augšējā mala
- uzvalnis Zeķu vai cimdu augšējā mala, valnītis
- piedurknes uzšuves zeltītas krāsas treses (lentes) uz krāsainas vadmalas atloka, ko horizontāli vai leņķī uz leju uzšuj uz mundiera (šineļa) piedurknes; ševroni
- lejmale Zemāka vieta, mala
- zemuliņa Zemala (1)
- zemuļiņa Zemala (1)
- zemulīte Zemala (1)
- zemuļa Zemala (2)
- piekraste Zemes josla gar krastu; krastmala (1)
- valiņš Zemes valiņš - izrakta grāvja mala, kur izveidots izraktās zemes valnis
- Piai rags zemesrags (malajiešu val. "Tanjung Piai"), Āzijas kontinentālās daļas galējais dienvidu punkts, atrodas Malaizijā, Malakas pussalas dienvidos
- Belija rags zemesrags Belija salas ziemeļos, Krievijas Tjumeņas apgabalā, Karas jūrā, ziemeļos no Jamalas pussalas
- kūķi Ziemassvētku, arī Meteņa u. c. svētku reižu ēdiens, ka gatavots no piestā grūstiem miežiem vai kviešiem, kam nolobīta čaumala; kūčas
- kūčas Ziemassvētku, arī Meteņa u. c. svētku reižu ēdiens, kas gatavots no piestā grūstiem miežiem vai kviešiem, kam nolobīta čaumala
- Centrālamerika Ziemeļamerikas kontinenta sašaurinātā dienvidu daļa uz dienvidiem no Balsasas upes ielejas, ietilpst Meksikas dienvidaustrumu daļa, Gvatemala, Beliza, Salvadora, Hondurasa, Nikaragva, Kostarika, Panama
- Norvēģu jūra Ziemeļu Ledus okeāna malas jūra (angļu val. "Norwegian Sea", norv. val. "Norskehavet") starp Skandināvijas pussalu, Šetlendas, Fēru salām, Islandi, Jana Majena un Lāču salu, platība - 1,34 mlj kvadrātkilometru, lielākais dziļums - 3970 m
- Barenca jūra Ziemeļu Ledus okeāna malas jūra Eiropas ziemeļu piekrastē, starp Lāča salu, Špicbergenu, Franča Jozefa Zemi, Novaja Zemļu un Vaigaču salu, platība - 1,42 mlj kvadrātkilometru, vidējais dziļums - 186 m, lielākais dziļums - \~600 m
- Čukču jūra Ziemeļu Ledus okeāna malas jūra starp Ziemeļamerikas un Āzijas krastiem un Vrangeļa salu, ziemeļos robeža pa 200 m izobatu, platība - 595000 kvadrātkilometru, vidējais dziļums - 71 m, lielākais dziļums - 1256 m
- Karas jūra Ziemeļu Ledus okeāna malas jūra, atrodas starp Eirāzijas ziemeļu krastu (dienvidos), Vaigača salu, Novaja Zemļu, Franča Jozefa zemi (rietumos), Severnaja Zemļu Taimiras pussalu (austrumos), platība - 883000 kvadrātkilometru, lielākais dziļums - 620 m, pusdiennakts plūdmaiņas - līdz 1 m
- prošava Zīlēm izrakstīta vai citādi rotāta sieviešu krekla vai brunču apakšējā mala
- zīmale Zīmala
- kamstavi Zirga kakla virsējā mala
- kūris Zivju sālītava jūrmalas ciemos
- avosete Zobenknābis, jūrmalas putns sloku dzimtā, lauku baloža lielumā, garām kājām, īlenveidīgu līku knābi un melni baltām spalvām
- gremds Zvejas tīkla apakšējai malai piestiprināti priekšmeti, kas nodrošina apakšējās malas vajadzīgo iegrimi
- klēcinieks Zvejas tīkla malas koks
- lenca Zvejniecībā vada (loma) mala jūras pusē
- lencis Zvejniecībā vada (loma) mala jūras pusē
- Sauši Zvejniekciems tagadējā Jūrmalas pilsētas teritorijā, kurā 19. gs. 2. pusē izveidojusies apdzīvotā vieta "Asari", kas mūsdienās iekļauta Jūrmalas pilsētas sastāvā
- agāma Zvīņrāpuļu kārtas ķirzakveidīgo apakškārtas dzimta ("Agamidae"), rāpulis ar akrodontiem (pie žokļa augšējās malas pieaugušiem) zobiem, 35 ģintis, >300 sugu
- iguāna Zvīņrāpuļu kārtas ķirzakveidīgo apakškārtas dzimta ("Iguanidae"), 50 ģinšu, \~700 sugu, 0,1-2 m garas ķirzakas, kurām zobi pieauguši pie žokļa ārmalas, pārtiek no bezmugurkaulniekiem un sīkiem mugurkaulniekiem, retāk no augiem, dzīvo Centrālamerikas un Dienvidamerikas tropos, Polinēzijā, Madagaskarā; leguāna
- gaišais žagaterickiņš žagaterickiņu suga ("Copsychus malabaricus")
- žogmala Žoga mala; žoga tuvākā apkārtne
- žogmale Žoga mala; žoga tuvākā apkārtne
- pažoģis Žogmala
- žogmāle Žogmala
mala citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV