Paplašinātā meklēšana

Meklējam literat..

Vārdos nav.

Vārdu savienojumos nav.

Atrasts skaidrojumos (343):

Sturm und Drang "Vētra un dziņas"; virziens vācu literatūrā un mākslā 18. gs. beigās.
činkvečento 16. gs. itāliešu renesanses māksla un literatūra.
damaskini 17.-18. gs. bulgāru literatūras pieminekļi: svēto dzīves aprakstu, sprediķu, apokrifu, didaktisku stāstu krājumi rokrakstā.
rezonieris 17.-18. gs. literatūras (parasti komēdiju) personāžs, kas moralizē, paužot autora domas.
setečento 18. gs. apzīmējums itāliešu mākslā un literatūrā.
petimetrs 18. gs. literatūrā - satīrisks jauna švīta, vējgrābšļa tēls.
simbolisms 19. gs. beigu un 20. gs. sākuma Eiropas literatūras un mākslas virziens, kura pārstāvji savos darbos kā galveno izvirzīja simbolisku izteiksmi.
kostumbrisms 19. gs. literatūras virziens Spānijā un Latīņamerikā; raksturīga interese par tautas sadzīvi, ieražām, tikumiem.
menestrels 19. gs. romantisma literatūrā - idealizēts viduslaiku dzejnieks un mūziķis.
jaunkriticisms 20. gs. 30. un 40. gados ASV literatūrzinātnē dominējošs virziens, kas uzsver nostādni, ka literārs teksts ir autonoms un tāpēc lasāms, tam neuztiepjot nekādas biogrāfiskas vai citādas interpolācijas no malas, toties visā pilnībā respektējot tā valodisko struktūru.
etnofutūrisms 20. gs. 80. gadu beigās Igaunijā radies literatūras un mākslas grupējums, kura nolūks bija apvienot visus pasaulē izkaisītos somugrus vienotai radošai rīcībai.
Pančatantra 3.-4. gs. sanskrita literatūras piemineklis; sastāv no 5 pasaku un fabulu grāmatām, ko vieno kopīgs sižets.
ādamisms Akmeisms - virziens krievu modernisma literatūrā (gk. dzejā) 1910.-1920. g., kas prasīja stila skaidrību un realitātes pašvērtību.
epifānija Antīkajā literatūrā - himnisks dzejojums par godu dieviem.
Menipa satīra antīkās literatūras žanrs, kura būtiska pazīme ir dzejas un prozas, nopietnā un komiskā, augstā un zemā brīvs savijums; raksturīgs parodisks piegājiens, nenopietnā veidā apspēlējot kāda eposa vai traģēdijas notikumus un varoņus.
klasika Antīkie literatūras un mākslas darbi.
prēmija Apbalvojums (par izciliem sasniegumiem, nopelniem, piemēram, kādā darba jomā, zinātnē, tehnikā, literatūrā un mākslā), ko piešķir valsts vai sabiedriskas organizācijas, iestādes, uzņēmumi.
kolportieris Apkārtceļojošs sprediķotājs (kas pārdod reliģisku literatūru).
karikatūra Apzināti pārspīlēts, smieklīgs (kā negatīva) attēlojums, attēlojuma veids (daiļliteratūrā, skatuves un kino mākslā, mūzikā).
makāma arābu klasiskās literatūras žanrs; radies 9.-10. gs., izplatīts arī persiešu, ebreju literatūrā, tās varonis ir atjautīgs klaidonis un blēdis, kas dzīvo uz citu rēķina.
sirat Arābu literatūrā - bruņinieku dzīves epizode, stāsts par vēsturiskiem notikumiem, leģendāri un romantiski vēstījumi.
epineolīts Arheoloģiskā literatūrā 20. gs. sākumā lietots termins vēlā akmens laikmeta posmam Eiropas Z un ZA novados, kas hronoloģiski atbilst bronzas un, varbūt dzelzslaikmetam p. m. ē. R-Eiropā.
mehitaristi Armēņu kristīgo ordenis, ko nodibināja Mehitars, gribēdams atdzīvināt un izplatīt armēņu valodu un literatūru (1701. gadā).
hronotops Atmiņas par pagātni, kas nosaka tagadni un nākotni; mākslinieciski apgūtā laika un telpas attiecību sasaiste literatūrā.
retrospektīvais skatījums atskats uz bijušo; pagātnes notikumu tēlojums un apcere literatūrā (mākslā).
atklāt Attēlot, atveidot, parādīt (mākslā, literatūrā).
retoru skola augstākā humanitārā skola Senajā Grieķijā un Romā; tajā audzēkņi apguva ne vien retoriku, bet arī tiesības, vēsturi un literatūru.
dastans Austrumu episkās literatūras žanrs, kura pamatā tautas pasaku un teiku sižeti, kas izstāstīti prozas, dzejas vai jauktā formā.
autordarbs Autora radošās darbības rezultāts literatūras, zinātnes vai mākslas jomā neatkarīgi no tā izpausmes veida, formas un vērtības.
neoavangardisms Avangardisma izpausmes literatūrā un mākslā sākot ar 20. gs. otro pusi.
zobainais baldriņš baldriņu suga ("Valerianella dentata"), Latvijā minēts literatūrā, bet trūkst apstiprinājuma.
latviešu filoloģija baltu filoloģijas sastāvdaļa - zinātne par latviešu valodu, literatūru un folkloru to savstarpējā sakarā un saistībā ar latviešu tautas dzīvi, kultūru, vēsturi.
lietuviešu filoloģija baltu filoloģijas sastāvdaļa - zinātne par lietuviešu valodu, literatūru un folkloru to savstarpējā sakarā un saistībā ar lietuviešu tautas dzīvi, kultūru un vēsturi.
Pulicera prēmija balva, ko katru gadu (kopš 1917. g.) maijā Amerikas Savienotajās Valstīs pasniedz par sasniegumiem žurnālistikā, literatūrā, mūzikā un citās - kopskaitā 30 - jomās.
bulvāra literatūra banāla, lētai gaumei atbilstoša literatūra.
hagiogrāfija Baznīcas vēstures literatūra, kanonizēto garīgo un laicīgo personu dzīves apraksti.
kičs Bezgaumīgs, amatnieciski banāls mākslas darbs, kam raksturīga arēji efektīga dekorativitāte; parasti par kiču dēvē parādības 19. un 20. gs. mākslā, kino, arī literatūrā; kiča produkcija visbiežāk adresēta estētiski mazattīstītam patērētājam.
starpbibliotēku abonements bibliotekārās apkalpošanas forma, kas nodrošina bibliotēkas lasītājam nepieciešamās literatūras pieprasījuma izpildi, ja vajadzīgās literatūras attiecīgās bibliotēkas fondos nav.
palīgfonds Bibliotēkas fonds, kas aptver visbiežāk pieprasīto literatūru.
palīgbibliotēka Bibliotēkas nodaļa, kas ietver visbiežāk pieprasīto literatūru.
Iduna Biedrība Stokholmā, dibināta 1862. g., piedalās cilvēki, kurus interesē māksla, zinātne, literatūra un mūzika.
pikareskais romāns blēžu romāns (radās 16. gs. Spānijā; ietekmēja arī citu tautu literatūru).
kurtuāzā literatūra bruņinieku un galma literatūra 12.-14. gs. R-Eiropā.
kasīda Cildinoša vai pamācoša satura dzejolis (Austrumu literatūrā) ar atskaņām pirmajās divās rindās vai ik pēc rindas.
literārais varonis Cilvēka tēls daiļliteratūrā (parasti daudzpusīgi atveidots).
portrets Cilvēka, literāra tēla izskata atveidojums (daiļliteratūrā, biogrāfiskos darbos u. tml.).
vilks Cilvēks ar lielu pieredzi (piemēram, kādā literatūras, mākslas, sporta nozarē); daudz piedzīvojis cilvēks.
grāmatu draugs cilvēks, kas mīl literatūru; cilvēks, kas daudz lasa.
rakstnieks Cilvēks, kas profesionāli nodarbojas ar daiļliteratūras darbu sacerēšanu.
sociālreālisms Daiļdarbi tēlotājmākslā un literatūrā, kas reālistiski (un parasti kreisā skatījumā) pievēršas sociāli nozīmīgām tēmām, piemēram, nabadzībai un beztiesībai.
beletristika Daiļliteratūra (parasti prozas darbi).
literatūra Daiļliteratūra, arī folklora.
bērnu literatūra daiļliteratūra, kas atbilst bērnu interesēm un uztveres spējām.
rakstu māksla daiļliteratūra.
vārda māksla daiļliteratūra.
daiļrakstniecība Daiļliteratūra.
daiļdarbs Daiļliteratūras sacerējums.
liroepika Daiļliteratūras starpveids, kurā organiski apvienojas epikas un lirikas īpatnības.
dzeja Daiļliteratūras veids, kam raksturīgi saistītā valodā sacerēti liriski, liroepiski un humoristiski satīriski daiļdarbi.
satīra Daiļliteratūras, tēlotājas mākslas darbs, kur izmantots šāds tēlojuma veids.
rakstniecība Daiļliteratūru un tautas mutvārdu daiļrade, kas ir fiksēta ar rakstības līdzekļiem; kādas tautas literatūras un folkloras sacerējumu kopums, kas ir fiksēts ar rakstības līdzekļiem; literatūra (2).
neoromantisms Dažādu romantiski ievirzītu estētisku tendenču kopums, kas izveidojās Eiropas tautu (galvenokārt angļu, vācu) literatūrā 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā kā reakcija pret naturālismu; jaunromantisms.
jaunromantisms Dažādu romantiski ievirzītu estētisku tendenču kopums, kas izveidojās Eiropas tautu (galvenokārt angļu, vācu) literatūrā 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā kā reakcija pret naturālismu.
mežputni Dažkārt (literatūrā) medņu dzimtas putni.
Jesena apgāds dibināts 1908. g., izdeva bērnu un jaunatnes literatūru, vairākās sērijās publicēja latviešu un cittautu rakstnieku darbus, populārzinātniskas grāmatas u. c., darbojās līdz 1935. g.
bibleismi Dzejiskai valodai raksturīgi vārdi un izteiksmes paņēmieni, aizgūti no garīgās literatūras stilistiskos nolūkos.
jūdaika Ebreju raksti, literatūra par ebreju kultūru un reliģiju.
Elsteres apledojums Elsteres apledojums - Skandināvijas (Eiropas) apledojums Rietumeiropā, nosaukums retumis lietots arī ģeoloģiskajā literatūrā attiecībā uz Latvijas kvartāra nogulumiem, pēc Latvijas kvartāra nogulumu stratigrāfiskā iedalījuma Latvijā tam atbilst Lētīžas apledojums.
stāsts Episkās literatūras paveids, kam raksturīgs (parasti) vienkāršs sižets, maz darbības personu, notikumu ikdienišķums; šī episkās literatūras paveida daiļdarbs.
epika Episko darbu kopums (kāda autora daiļradē, tautas, laikmeta daiļliteratūrā).
epopeja Eposs (antīkajā literatūrā).
erotiķis Erotiskās literatūras sacerētājs vai mīlētājs.
naturālisms Estētisks uzskats, pēc kura mākslas darbā jākopē īstenības priekšmeti un parādības, necenšoties atspoguļot būtisko, tipisko; attiecīgais virziens literatūrā, tēlotājā mākslā, kas izveidojās 19. gadsimta 2. pusē.
letistika filoloģijas nozare, kas aptver latviešu valodu, literatūru, folkloru, literatūrzinātni un folkloristiku saistībā ar tautas dzīvi, kultūru un vēsturi; latvistika.
transcendentālisms Filozofijas un literatūras virziens (19. gadsimta vidū Amerikas Savienotajās Valstīs), kam raksturīga vēršanās pret sensuālismu, transcendentālās esamības atzīšana, cilvēku līdztiesības pamatu meklējumi.
preciozā literatūra franču baroka literatūras novirziens (17. gadsimtā), kam raksturīga izsmalcināta alegoriska izteiksme, galantas mīlestības attēlojums, aristokrātijas idealizācija.
daiļliteratūras stils funkcionālais literārās valodas paveids jeb stils, ko lieto daiļliteratūrā.
zinātniskais stils funkcionālais valodas paveids jeb stils, ko lieto zinātniskajā un tehniskajā literatūrā; zinātniskajā stilā lieto emocionāli neitrālus izteiksmes līdzekļus, to raksturo objektīvums, vispārīgums, loģiskums un precizitāte, speciālās terminoloģijas un abstraktas nozīmes vārdu lietojums, liels lietvārdu īpatsvars, vienlīdzīgu teikuma locekļu un apzīmētāju virknes, salikti pakārtoti un jaukti salikti saikļa teikumi, daudz ciešamās kārtas un vispārinātas personas teikumu.
senprovansieši Gallijas dienvidu daļas iedzīvotāji, kas lietoja vulgārās latīņu valodas attīstības ap 10. gs. izveidojušos divus (dienvidu un ziemeļu) dialektus, kas tika lietoti attiecīgi līdz 13. gs. un 15. gs., tomēr tautā dialekti uzglabājās un tika izmantoti arī dažos 19. gs. literatūras darbos.
glavļits Galvenā literatūras pārvalde (no abreviatūras krievu valodā) Padomju Savienībā, iestāde, kas veica cenzūras funkcijas.
Boevulfs galvenais varonis tāda paša nosaukuma senģermāņu eposā, anglosakšu poēmā, ko uzskata par senāko anglosakšu literatūras pieminekli, kura pamatā ir senas episkās dziesmas un varoņteikas, bet vienīgais eksemplārs, kas saglabājies līdz mūsu dienām, pierakstīts 10. gs. sākumā.
pavasara gauris gauru suga ("Spergula morisonii"), kas literatūrā minēta 19. gs. beigās.
eskīze Glezniecībā un literatūrā - galvenās tēmas uzmetums vispārējos vilcienos, neaizskarot detaļas.
Ziemeļeiropas jūra ģeogrāfiskajā literatūrā dažkārt lietots kopējs nosaukums Grenlandes un Norvēģu jūrai.
klasiskā ģimnāzija ģimnāzija, kurā lielu vērību veltī latīņu un sengrieķu valodai, antīkajai literatūrai.
arhetips Hipotētisks kāda valodas elementa agrākais veids, kas izsecināts ar rekonstrukciju; zinātniskā literatūrā to apzīmē ar zvaigznīti.
humoristika Humoristiskā literatūra, humoristisku daiļdarbu kopums.
virziens Ideju, atziņu u. tml. kopums, kas apvieno pasaules uztveri, uzskatus, mērķus (piemēram, literatūrā, mākslā, politikā); novirziens, strāvojums.
kita Iecienīts dzejas žanrs tradicionālajā Austrumu literatūrā - apjomā neliels (parasti sastāv no 2-5 beitiem), filozofiska vai didaktiska rakstura lirisks dzejolis.
lūzeris Iecienīts tēls postmodernisma literatūrā, cenšas ieņemt to nišu, kas agrāk piederēja varonim, vēl agrāk kultūrvaronim.
mēģinājums iesācēja darbs (piemēram, literatūrā, mākslā).
aizsākt Ieviest (ko jaunu), likt pamatus (kam - literatūrā, mākslā, zinātnē).
kalendārs Ikgadējs izdevums, kurā aiz kalendārija sniegta populārzinātniska, praktiska vai daiļliteratūras lasāmviela.
Mahābhārata Indiešu eposs, sanskritā rakstītās literatūras vecākais un nozīmīgākais darbs (ap 300. g. p. m. ē. - 300. g.); sastāv no 18 grāmatām jeb dziesmām; hinduisma svētie raksti.
rakšasi Indiešu mitoloģijā - dēmoni, kas vēdiskajā literatūrā aprakstīti kā nakts briesmoņi, kas vajā cilvēkus un neļauj tiem pienācīgi veikt upurēšanas rituālus.
indoģermāņi Indoeiropieši (vācu literatūrā lietots to apzīmējums).
dabas prāts instinkts (dažkārt vecākā literatūrā).
retoriskās figūras īpašas sintaktiskas konstrukcijas (retorisks jautājums, retorisks izsauciens, retoriska uzruna), ko daiļliteratūrā autors lieto izteiksmes pastiprināšanai; stilistiskās figūras.
recensija Īsa atsauksme par kādu literatūras, mākslas, vai zinātnes ražojumu, teātra izrādi vai koncertu; recenzija.
vorticisms Īslaicīgs britu literatūras un mākslas virziens 1912.-1915. gadā; radies kubisma un futūrisma iespaidā, gleznoja griezīgos toņos, asiem leņķiem, pusabstraktā stilā.
švanks Īss, satīrisks stāstiņš (sākumā dzejā, vēlāk prozā) vācu v-laiku literatūrā 13.-17. gs.
commedia Itāliešu literatūra, sākumā katrs itāliešu valodā sacerēts dzejas darbs ar bēdīgu sākumu un priecīgām beigām.
sečentisms Itāliešu literatūras un mākslas stila novirziens, kas visspēcīgāk izpaudās 17. gs. (it. "seicento").
cinkvečentisti Itālijā mākslas un literatūras pārstāvji 15. gs.
contrasto Itāļu literatūrā dzejolis dialoga formā, kur katrai personai piekrīt pa strofai vai sonetām; satur strīdu par kādu jautājumu.
klasiskā izglītība izglītība, kuras pamatā ir sengrieķu un latīņu valodas un antīkās literatūras studijas.
mācību līdzekļi izglītības programmu īstenošanai nepieciešamā literatūra, uzskates un tehniskie līdzekļi, materiāli un iekārtas.
Pētera akadēmija izglītības un zinātnes iestāde Kurzemē 18. gs. beigās un 19. gs. sākumā ("Academia Petrina"), ko uzturēja Kurzemes hercogs P. Bīrons par saviem līdzekļiem, atklāta Jelgavā 1775. g. 29. jūnijā, tajā varēja apgūt teoloģiju, jurisprudenci, filozofiju, grieķu un latīņu valodu un literatūru, jaunās valodas, retoriku, vēsturi, matemātiku, dabaszinātnes, jāšanu, paukošanu, dejas; vairāki priekšmeti tika mācīti universitātes kursa apjomā, bet nebija atļauts piešķirt akadēmiskos grādus. 1795. g. pēc Kurzemes pievienošanas Krievijas impērijai pārdēvēta par Akadēmisko ģimnāziju ("Gymnasium academium").
Figaro Izveicīgs un asprātīgs intrigants, kuru kā skatuves tipu literatūrā ievedis franču komēdiju rakstnieks P. Bomaršē ("P. Beaumarchais").
sinaksarijs Izvēlētas vietas no garīgas literatūras.
antiromāns Jaunais romāns - literatūras žanrs, kas parādījās Francijā 20. gs. 50. gados, jaunu vēstījuma formu meklējums.
jlat. Jaunlatīņu literatūra - latīņu valodā sarakstā līteratūra pēc 7. gs., kad pati valoda vairs netika lietota sadzīvē, bet tikai rakstos, un tika radīta arī jauna terminoloģija.
weltschmerz Jēdziens, kas iegājies romantisma virziena literatūrā visaptverošas melanholijas, pasaules sāpju apzīmēšanai.
autortiesības Juridisku normu kopums, kas noteic zinātnes, literatūras un mākslas darbu autoru tiesisko stāvokli.
aloza Kaulzivju klases siļķveidīgo kārtas siļķu dzimtas suga ("Alosa alosa"), kas dažkārt literatūrā minēta kā sastopama arī Baltijas jūrā, bet mūsu dienās ziņu par tās konstatēšanu nav.
baznīcas drāma klerikālās literatūras daļa, kas tika radīta dievkalpojumu vajadzībām, lai ar uzskatāmiem tēlojumiem palīdzētu izprast noizīmīgākos Bībeles sižetus.
opojaz Krievu formālās skolas literatūrzinātnieku un valodnieku apvienība 1916.-1918. g. "Poētiskās valodas izpētes biedrība" (krievu "Obščestvo izučenija poetičeskogo jazyka").
petimetrs Krievu literatūrā - mazkulturāls jauns muižnieks, kas verdziski seko ārzemju, lielākoties franču modei, manierēm utt.
populārā kultūra kultūras prakšu, uzskatu un objektu kopums, kas saistīts ar plašam patēriņam ražotiem produktiem, kuri ietver modi un izklaides industriju, populāro mākslu, literatūru, mūziku, sportu, kino, televīziju, radio un interneta medijus, lielveikalus, tūrisma industriju, atpūtas parkus u. c.
bogdihans Ķīnas imperatora tituls, ko lietoja 16. - 18. gs. Krievijā oficiālos dokumentos un citā literatūrā.
Kui-Sins Ķīniešu mitoloģijā - dievība, ko uzskatīja par literatūras dieva Veņ-Čana palīgu.
Veņ-Čans Ķīniešu mitoloģijā - literatūras dievs, kurš pārzina visu, kas saistīts ar literatūru un eksāmenu kārtošanu, jo nokārtots eksāmens deva tiesības ieņemt valsts ierēdņa amatu.
lasene Lasīšana; literatūra (mācību priekšmets).
katrans Latviešu literatūra sastopams nosaukums augam "Statice Gmelini", kas ljas florā nav sastopams.
LVLSA Latviešu valodas un literatūras skolotāju asociācija.
Tēvzemes balva Latvijas Republikas apbalvojums 1937.-1940. g., ko piešķīra par nopelniem literatūrā, mākslā, zinātnē, celtniecībā, politikā, valsts aizsardzībā, sportā, kā arī sabiedriskajā un saimnieciskajā darbā; to varēja piešķirt tikai LR pilsoņiem, iestādēm vai organizācijām.
gaskonāde Lielības apzīmējums franču literatūrā (pēc Gaskoņas provinces nosaukuma, kuras iedzīvotājus uzskatīja par lielībniekiem).
felibri Literāras kustības dalībnieki D-Francijā (Provansā) 19. gs. 2. pusē; kustības mērķis bija jaunprovansiešu literatūras un valodas izveidošana, pārmantojot Provansas vēsturiskā novada pagātnes kultūru.
apziņas plūsmas literatūra literatūra, kas radīta, rakstīšanas laikā brīvi ļaujoties apziņas plūsmai (piemēram Dž. Džoisa "Uliss").
nekonvencionālā literatūra literatūra, kas satur vispārpieejamu informāciju un netiek izplatīta tirdzniecības tīklā (analītisks apskats, pārskats par tehnisku vai zinātnisku pētījumu, deponēts zinātnisks darbs, konferences vai kongresa programma, materiāli u. tml.); "pelēkā literatūra".
literatūrkritiķis Literatūras kritikas speciālists; literatūras kritiķis.
literatūras lasīšana literatūras mācīšanas forma - atsevišķu literāru darbu vai to fragmentu lasīšana un analīze.
publicistika Literatūras nozare (parasti periodiskos izdevumos), kas ietver darbus par aktuāliem sabiedriski politiskiem jautājumiem; šīs literatūras nozares darbu kopums (piemēram, kāda autora jaunradē, tautas, laikmeta literatūrā).
literatūras kritika literatūras zinātnes nozare, kas nodarbojas ar sava laika daiļdarbu analīzi, vērtēšanu; literatūrkritika.
tulkojumkritika literatūras zinātnes nozare, kas nodarbojas ar sava laika daiļdarbu tulkojumu vērtēšanu.
literatūrkritika Literatūras zinātnes nozare, kas nodarbojas ar sava laika daiļdarbu vērtēšanu; literatūras kritika.
poētika Literatūras zinātnes nozare, kas pētī daiļdarba izveides likumības un paņēmienus, tā struktūru, formu, elementus un analīzes principus; arī literatūras teorija.
literatūrteorija Literatūras zinātnes nozare, kas pētī daiļliteratūras būtību, nozīmi, attīstību un daiļdarbu izveides likumības; literatūras teorija.
literatūras teorija literatūras zinātnes nozare, kas pētī daiļliteratūras būtību, nozīmi, attīstību un daiļdarbu izveides likumības; literatūrteorija.
literatūrvēsture Literatūras zinātnes nozare, kas pētī daiļliteratūru tās attīstībā, sākot no tautas mutvārdu daiļrades līdz mūsu dienām; literatūras vēsture.
literatūras vēsture literatūras zinātnes nozare, kas pētī daiļliteratūru tās attīstībā, sākot no tautas mutvārdu daiļrades līdz mūsu dienām; literatūrvēsture.
literatūras kritiķis literatūrkritikas speciālists; literatūrkritiķis.
literatūrteorētiķis Literatūrteorijas speciālists; literatūras teorētiķis.
literatūras teorētiķis literatūrteorijas speciālists; literatūrteorētiķis.
literatūrvēsturnieks Literatūrvēstures speciālists; literatūras vēsturnieks.
literatūras vēsturnieks literatūrvēstures speciālists; literatūrvēsturnieks.
literatūrzinātnieks Literatūrzinātnes speciālists; literatūras zinātnieks.
literatūras zinātnieks literatūrzinātnes speciālists; literatūrzinātnieks.
antistretfordieši Literatūrzinātnieki, literatūras vēstures pētnieki, kas uzskata, ka Viljams Šekspīrs no Stretfordas pie Eivonas nevar būt ar viņa vārdu izdoto darbu patiesais autors.
lubene Lubu literatūra - viegla satura literatūra bez mākslinieciskas vērtības.
dramaturģija Lugu kopums (piemēram, kāda autora daiļradē, tautas, laikmeta daiļliteratūrā).
impresionisms Mākslas (tēlotājas mākslas, daiļliteratūras, mūzikas) virziens (aptuveni 19. gadsimta otrajā pusē un 20. gadsimta sākumā), kam raksturīga cenšanās attēlot acumirklīgus iespaidus, sīkas nianses, detaļas.
futūrisms Mākslas un literatūras virziens 20. gs. sākumā Eiropā; noliedza pagātnes kultūru, absolutizēja dinamismu, kustības un ātruma izpausmes, poetizēja urbānismu un tehniku.
popmāksla Mākslas virziens (sākot aptuveni ar 1960. gadu), kam raksturīgi samērā vienkārši, plašu masu gaumei pielāgoti darbi (tēlotājā mākslā, mūzikā, literatūrā); arī popārts.
reālisms Mākslinieciskās daiļrades metode, ar kuru patiesi atspoguļo reālo īstenību, tās būtiskos procesus; literatūras un mākslas virziens, kas izveidojās 19. gadsimtā un kam pamatā ir šāda daiļrades metode.
alegorija Mākslinieciskās izteiksmes paņēmiens - kādas parādības nosacīts attēlojums ar citu, līdzīgu parādību; ar šādu paņēmienu veidots (literatūras, mākslas) darbs.
lubu (arī sēnalu) literatūra mākslinieciski nevērtīga, laika kavēklim domāta literatūra.
sēnalu (arī lubu) literatūra mākslinieciski nevērtīga, laika kavēklim domāta literatūra.
poētika Māksliniecisko izteiksmes līdzekļu kopums (parasti kāda žanra daiļdarbā, kāda autora daiļradē, tautas, laikmeta daiļliteratūrā).
naturālists Mākslinieks, rakstnieks, kura darbos spēcīgi izpaužas naturālisms; naturālisma pārstāvis literatūrā, tēlotājā mākslā.
prāti Maņas (tautā un vecākā literatūrā).
makulatūra mazvērtīga, nederīga literatūra.
arūds Metriskā verifikācijas sistēma arābu un persiešu literatūrā; arūzs.
arūzs Metriskā versifikācijas sistēma arābu un persiešu literatūrā; arūds.
novečentisms Modernisma literatūras virziens, kas radies 20. gs. 20. gados Itālijā, un kura pārstāvji deklarēja realitātes dziļāko - maģisko un mītisko dabu, kas jāatrod un rakstniekam savos darbos jāatveido.
dadaisms modernistisks novirziens Rietumeiropas (gk. Francijas un Vācijas) literatūrā un mākslā (20. gadsimta desmitajos un divdesmitajos gados), kuram raksturīga jebkuru estētisko vērtību noliegšana un patvaļas absolutizēšana daiļradē.
bālais zēns morāli skaidra, bet dzīvē nevarīga jaunieša tēls literatūrā.
distopija Mūsdienu literatūras termins, kas radīts kā pretstats utopijai un nozīmē satraucoši nepatīkamu (parasti nākotnes) atainojumu vai daiļdarbu, kurā ir šāds atainojums.
mūzlit Mūzikas literatūra (mācību priekšmets).
muzlits Mūzikas literatūra (mācību priekšmets).
triviālliteratūra neizkoptai gaumei pielāgota, viegli uztverama, saturā parasti sekla literatūra.
pelēkā literatūra nekonvencionālā literatūra.
samizdat Nelegāla aizliegtas literatūras izdošana Padomju Savienībā un citās Austrumeiropas valstīs.
samizdats Nelegāla aizliegtas literatūras izdošana Padomju Savienībā.
fablio Neliels, parasti humoristisks stāsts, viens no franču literatūras galvenajiem žanriem viduslaikos.
redereikeri Nīderlandē 14. un 15. gs. literatūras mīļotāji, kas bija apvienoti brālībās.
mīkstā koksne nosacīts termins, kas pieņemts kailsēkļu koksnei (skujkoku sugām); zinātniskajā literatūrā terminu "mīkstā koksne" pieņemts attiecināt uz tām koku sugām, kuru cietība ir 40 N/mm^2^.
novelistika Noveļu kopums (kāda autora daiļradē, tautas, laikmeta daiļliteratūrā).
licence oficiāla atļauja (pret atlīdzību) izmantot patentētu izgudrojumu, programmatūru, literatūras vai mākslas darbu u. tml.
oriģinālliteratūra Oriģināla 2(1) daiļliteratūra (parasti kādai tautai, šīs tautas valodā).
LEF Padomju Krievijā 20. gados izveidojies literātu grupējums (krievu "ļevij front"), kas literatūras (dzejas) vērtību uzlūkoja no praktiskās lietderības viedokļa.
padliteratūra Padomju literatūra.
didaktiskā literatūra pamācoša literatūra, kas izmanto daiļdarba formu, lai paustu zinātnes, ētikas u. tml. atziņas un idejas.
olveida pameldrs pameldru suga ("Eleocharis ovata"), atrodams tikai vecos herbārijos un minēts literatūrā.
legislatūra Parlamenta sinonīms juridiskajā un politiskajā literatūrā.
burleska Pārspīlēti komisks tēlojums (daiļliteratūrā, skatuves mākslā, bieži ar rupji komiskiem skatiem); attiecīgais žanrs.
beletrizācija Pārveidošana daiļliteratūras stilā.
PLB Pasaules literatūras bibliotēka.
parakstīties Pasūtīt sev (preses izdevumus); pasūtīt sev (parakstāmās literatūras izdevumus).
riolīts Pelēks vai sārts efuzīvs iezis, kas pēc ķīmiskā sastāva ir līdzīgs granītam, sastāv no stiklainas vai slēptkristāliskas pamatmasas ar kvarca un laukšpatu kristālu ieslēgumiem; izmanto par būvmateriālu; liparīts (krievu un vācu literatūrā).
iziet (sporta, mākslas, literatūras u. tml.) arēnā piedalīties, iesaistīties (sporta, mākslas, literatūras u. tml.) pasākumā, parasti pirmo reizi; uzsākt nopietni, sistemātiski darboties (sportā, mākslā, literatūrā u. tml.).
kriminālliteratūra Piedzīvojumu literatūras žanrs, kura darbos sižetu veido nozieguma atklāšana.
detektīvliteratūra Piedzīvojumu literatūras žanrs, kurā sižetu veido kādu noslēpumu, parasti noziegumu, atklāšana.
detektīvžanrs Piedzīvojumu literatūras, kinomākslas žanrs, kam raksturīga kādu noslēpumu, parasti noziegumu, atklāšanas tematika.
kriminālžanrs Piedzīvojumu literatūras, kinomākslas žanrs, kura darbos sižeta pamatā ir nozieguma atklāšana.
Kalamazū Pilsēta ASV ("Kalamazoo"), Mičiganas štata dienvidrietumu daļā, 75900 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētā atrodas Rietummičiganas universitāte, kurā kopš 1967. g. tiek lasīts latviešu valodas, literatūras un etnogrāfijas kurss.
debija Pirmā parādīšanās atklātībā: ar darbiem (literatūrā, mākslā).
Rigvēda Pirmais zināmais indiešu literatūras piemineklis, gk. reliģisku himnu krājums; vēdu senākā, nozīmīgāk daļa; sacerēta starp 1500. un l300. g. p. m. ē., nozīmīgs avots senindiešu vēstures un mitoloģijas izpētei.
noslēpumainā teika pirmais zināmais mongoļu vēstures un literatūras piemineklis, sarakstīts ap 1240, autors nav zināms.
debitēt Pirmo reizi parādīties atklātībā ar darbiem (literatūrā, mākslā).
porno Pornogrāfiska filma vai literatūra.
literārais varonis Pozitīvais varonis daiļliteratūrā.
tautiskais romantisms progresīvā romantisma variants (latviešu literatūrā 19. gadsimta 70. un 80. gados), kura ideāli saistīti ar tautas antifeodālo cīņu.
daiļproza Proza (daiļliteratūrā).
monogatari Prozas sacerējums japāņu literatūrā; apzīmējumu lieto par otro komponentu dažādu žanru darbu nosaukumos.
portretēt Radīt (kāda) portretu (daiļliteratūrā, biogrāfiskos darbos u. tml.).
grāmata Rakstītā literatūra kopumā; kādas atsevišķas tautas literatūra; literatūra noteiktā nozarē.
raksts Rakstītu, parasti iespiestu, publicētu (piemēram, kāda laikmeta, tautas, autora) darbu kopums; arī literatūra (1).
tautībnieki Rakstnieku grupa krievu 19. gs. literatūrā, kas savu darbību koncentrēja ap laucinieku dzīvi, atturēdamies no svarīgiem sadzīves jautājumiem.
autorlīgums Rakstveida vienošanās starp autoru vai viņa tiesību pārņēmēju un izdevniecību, teātri, kinostudiju u. tml. par literatūras, zinātniska vai mākslas darba izmantošanu pret atlīdzību.
verisms Reālistisks itāliešu 19. gadsimta beigu literatūras, mūzikas un tēlotājas mākslas novirziens, kas centās atspoguļot sabiedrības sociālos un psiholoģiskos konfliktus.
feļetons Recenzijas, kritikas raksti, arī daiļliteratūras sacerējumi (periodikā).
apokaliptika Reliģiskās literatūras veids, kurā fantastiski simbolistiskās ainās it kā atklāsmes ceļā izskaidrota pasaule un pareģots tās gals.
bruņinieku romāns romāns par bruņinieku mīlestību un neparastajiem piedzīvojumiem (12.-14. gadsimta feodālajā literatūrā).
priekšromantisms Romantiskā strāva vēlīnajā 18. gs. literatūrā, kas sagatavoja īsto romantismu.
konservatīvais (arī pasīvais) romantisms romantisma tendence (daiļliteratūrā), kurai raksturīga cilvēka personības absolutizēšana.
progresīvais (arī aktīvais, revolucionārais) romantisms romantisma tendence (daiļliteratūrā), kurai raksturīgi mēģinājumi rast indivīda sakarus ar sabiedrību, lai to pārveidotu.
romānistika Romānu kopums (piemēram, kāda autora daiļradē, tautas, laikmeta daiļliteratūrā).
provansiešu valoda romāņu valoda Francijā, Provansā, bagāta literatūra no 12. un 13. gs.
fontes Romiešu tiesību literatūra, zināšanu par romiešu likumiem avoti.
renesanses laikmeta humānisms sabiedriska kustība, literatūras virziens, kas atspoguļoja buržuāzijas antifeodālo pasaules uzskatu cīņā pret personības apspiešanu un pret baznīcas politisko varu.
pornoficēšanās Sabiedriskās telpas (kino, TV, literatūras u. tml.) piesātināšanās ar pornogrāfiska un puspornogrāfiska rakstura materiāliem.
autors Sacerētājs, radītājs (kādam literatūras, mākslas, zinātnes, tehnikas darbam).
poēzija Saistītā valodā uzrakstītu (lirisku, liroepisku vai humoristiski satīrisku) daiļdarbu kopums (piemēram, kāda autora daiļradē, tautas, laikmeta daiļliteratūrā); arī dzeja (3).
literārs Saistīts ar daiļliteratūru, tai raksturīgs.
literatūrteorētisks Saistīts ar literatūras teoriju, tai raksturīgs.
literatūrkritisks Saistīts ar literatūrkritiku, tai raksturīgs.
literatūrvēsturisks Saistīts ar literatūrvēsturi, tai raksturīgs.
literatūrzinātnisks Saistīts ar literatūrzinātni, tai raksturīgs.
klasisks Saistīts ar sengrieķu un latīņu valodas un antīkās literatūras pētīšanu, studēšanu.
aizraut Sajūsmināt, valdzināt (parasti par literatūru, mākslu).
komparatīvisms Salīdzināmā daiļdarbu, daiļliteratūras parādību pētīšana.
purānas Sanskrita literatūras pieminekļi, hinduisma svētās grāmatas, kas katra veltīta kāda dieva kultam un stāsta par visu radību izcelsmi, dieviem, gudrajiem, valdniekiem.
gudžarati Sanskrita valodas nozare ar plašu literatūru un laikrakstiem; raksta ar kursīvburtiem, kas atdarināti no devanāgari.
gimnasijs Senajā Grieķijā mācību iestāde dižciltīgiem jauniešiem, kas tur nodarbojās ar vingrošanu, mācījās politiku, filozofiju un literatūru.
pārraidība Senākā literatūrā dažkārt iedzimtības vietā lietots vārds.
sēnalliteratūra Sēnalu literatūra - mākslinieciski nevērtīga, laika kavēklim domāta literatūra.
Adriāns Senās Romas imperators (76.-138. g., imperators no 117. g.; latīņu "Hadrianus"), reformēja valsts pārvaldi un tiesvedību, izvērsa celtniecību, sekmēja literatūras un mākslas attīstību.
kraps Senatnē pazīstama sarkana krāsviela un literatūrā sastopams nosaukums krāsu augam "Rubia tinctorum", no kura saknes šo krāsu ieguva; vēlāk to aizvieto ar mākslīgo krāsvielu alizarīnu.
Raksti Senebreju Bībeles trešā un noslēdzošā daļa, kurā ietilpst Gudrības literatūra (piemēram, Ījaba grāmata un Pamācības), Psalmi, vēlāka laika vēsturiskas hronikas un citi materiāli.
pasturele Senfranču un provinsiešu literatūrā īss lirisks dzejolis, kas attēlo sarunu starp gani un mīlētāju ganu vai bruņinieku.
peripli Sengrieķu literatūras darbi, kuros aprakstīti ceļojumi gar jūras piekrasti un sniegti praktiski padomi jūrasbraucējiem.
hellēnists Sengrieķu valodas, literatūras un kultūras speciālists, pētnieks.
džataka Senindiešu literatūras žanrs (proza ar dzejas iestarpinājumiem); senākās ietvertas budistu kanona 2. grām. "Tripitaka" (5.-2. gs. p. m. ē.).
rākšasas Senindiešu mitoloģijā - viena no galvenajām dēmonu grupām, dēmoni, kas sargā ūdeni; vēdiskajā literatūrā tiek attēloti kā nakts briesmoņi, kas vajā cilvēkus un traucē upurēšanas laikā.
Bhārata senindiešu mitoloģijā un episkajā literatūrā - vārds, kurā sauc daudzas teiksmainas personas.
sūtra Senindiešu rakstos - īsa, iegaumējama tēze, teiciens; senindiešu literatūras žanrs - šādu tēžu veidā rakstīti dažāda satura darbi.
brahmanas Senindiešu svētie raksti, komentāri vēdu literatūrai, kuros ietverti mīti un leģendas, rituālu apraksti, vēsturiskas ziņas par Seno Indiju.
norito Senjapāņu literatūrā buramvārdi, kurus pavadīja maģiskas darbības; pēc uzbūves kaut kas vidējs starp dzeju un prozu (dzejproza).
verterisms Sentimentālisma un romantisma literatūrā un laikmetā populārs uzvedības modelis, kas izveidojās J. V. Gētes romāna "Jaunā Vertera ciešanas" (1774) ietekmē un saistās ar pasaules skumju, paššaustīšanas, melanholijas, pašnāvības domu kultu.
hēroidas Sevišķs literatūras paveids, nosaukts pēc Ovidija sacerējuma "Heroides", t. i. sieviešu vēstules mīļākiem no svešuma, īstenībā maskotas mīlestības vēstules.
detektīvsižets Sižets (piedzīvojumu filmās, literatūrā), kam pamatā ir kādu noslēpumu, parasti noziegumu, atklāšana.
atsegt Skaidri, uztverami attēlot, atveidot, parādīt (piemēram, mākslā, literatūrā); atklāt.
čitrīnija Skaistas sievietes apzīmējums indiešu literatūrā.
drāma Skatuves mākslas veids, kurā izmanto šī daiļliteratūras veida darbus.
Nobela prēmija starptautiska balva, pati prestižākā balva pasaulē, ko piešķir kopš 1901. gada fizikā, ķīmijā, fizioloģijā vai medicīnā, literatūrā un par darbību miera veicināšanā tiem, kuri “devuši lielāko labumu cilvēcei”; kopš 1969. g. tiek piešķirta arī Nobela memoriālā prēmija par darbiem ekonomikas zinātnēs, ko nodibināja Zviedrijas Valsts banka.
stāstniecība Stāstu kopums (kāda autora daiļradē, tautas, laikmeta daiļliteratūrā).
baironisms Strāvojums Eiropas literatūrā 19. gs. pirmajā pusē, kurā izpaudās Dž. Bairona daiļradei raksturīgas iezīmes - indivīda un sabiedrības konflikts, dumpīgums, brīvības mīlestība, vēlme cīnīties apspiesto cilvēku labā.
sentimentālisms Strāvojums Eiropas literatūrā un mākslā (18. gadsimta beigās un 19. gadsimta sākumā), kuram raksturīgs idealizēts, pārlieku emocionāls cilvēka subjektīvo izjūtu, intīmo pārdzīvojumu vai dabas atainojums un (pretēji klasicismam) pievēršanās tautas dzīves tēlojumam.
augsts Svinīgs, pacilāts (par literatūras, mākslas parādībām).
erotika Šāda rakstura literatūra, mākslas darbi.
šaržs Šāds attēlojums (daiļliteratūrā, skatuves un kino mākslā, mūzikā).
liroepika Šī daiļliteratūras starpveida daiļdarbu kopums (kāda autora daiļradē, tautas, laikmeta daiļliteratūrā).
lirika Šī daiļliteratūras veida daiļdarbu kopums (kāda autora daiļradē, tautas, laikmeta daiļliteratūrā).
sociālistiskais reālisms šķietami reālistisks mākslas un literatūras virziens, ko stingri reglamentēja komunistiskā partija PSRS u. c. komunistiskajās zemēs; raksturīgs darba tautas heroizēts attēlojums.
savādošana Tā vai cita mākslinieciskā elementa pasniegšana tekstā ārus pierastā konteksta, lasītāja uzmanības pievēršanai (angļu literatūrzinātnē "defamiliarization").
dekadence Tāda literatūras un mākslas strāva, kas atsakās no reālisma, sociālajām un nacionālajām idejām, pievēršas subjektīvajam, anormālajam, amorālajam, misticiskajam; tradicionāli par dekadenci sauc 19. gs. beigu un 20. gs. sākuma norises Eiropas literatūrā un mākslā.
nekaitīgs Tāds, kam nav kaitīgas, nevēlamas ietekmes uz cilvēka psihi, arī sabiedrību (piemēram, par literatūru).
sadzīve Tāds, kas atspoguļo ikdienas dzīvi, cilvēku attiecības tajā (parasti par literatūras, mākslas žanru).
literārs Tāds, kas ir saistīts ar rakstniecību; tāds, kas attiecas uz cilvēkiem, kuri nodarbojas ar daiļliteratūru.
cīnītājs Tas, kam ir kaujiniecisks raksturs, tas, kas dedzīgi pauž kādu ideju (parasti par mākslu, literatūru).
karognesējs Tas, kas pauž progresīvas idejas (parasti māksla, literatūra).
grands Tas, ko uzskata par ļoti izcilu kādā nozarē (piem., sportā, literatūrā, mākslā u. tml.).
nevari Tauta, dzīvo Nepālā, Katmandu ielejā, arī citur pilsētās, nelielas grupas arī Indijā, valodas (nevari, nepalbaša) pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, literatūra no XII gs. (senbengāļurakstībā, tagad - devanagari), viena no himalajiešu tautām, tradicionālā reliģija - budisms, mūsdienās stipra hinduisma ietekme.
leģenda Teiksmains, fantastisks nostāsts par kādu vietu, personu, vēsturisku notikumu (parasti folklorā); mūsdienu literatūrā - sacerējums, kam raksturīga izdoma, fantastika, heroika.
satīra Tēlojuma veids (daiļliteratūrā, tēlotājā mākslā), kam raksturīgs dzēlīgs nopēlums, nosodījums, atmaskojums.
groteska Tēlojuma veids literatūrā un mākslā, kuram raksturīgs satīrisks vai komisks pārspīlējums, asi, negaidīti kontrasti.
sirreālisms Tēlotājmākslas, literatūras un kinomākslas virziens (pēc 1. pasaules kara), kam raksturīga dažādu nereālu, fantastisku motīvu tēlošana.
pekausis Tēls bērnu literatūrā, Čeburaškas latviskotais nosaukums.
galerija Tēlu grupa, virkne (piemēram, daiļliteratūrā, tēlotājā mākslā).
kavalkāde Tēlu grupa, virkne (piemēram, daiļliteratūrā, tēlotājā mākslā).
varoņtēma Tēma par cilvēku, tautas varonību, varoņdarbiem (literatūrā, mākslā).
brīvais temats temats skolas sacerējumam, kurā nav obligāti jāiztirzā daiļliteratūras jautājumi.
sinopse Teoloģiskajā literatūrā - svēto rakstu fragmentu sakopojums vai saīsināts to interpretējumu izklāsts; arī pārskats, kopsavilkums.
ģeognozija Termina "ģeoloģija" sinonīms, kas lietots gk. 18. gs. b. un 19. gs. 1. p.; 20. gs. literatūrā sastopams darbos par ģeoloģijas vēsturi.
antilope Termins, ar kuru populārā literatūrā apzīmē graciozus, ragainus zālēdājus, kas mīt silto zemju stepēs un savannās; zinātniskajā klasifikācijā šie dzīvnieki tiek iedalīti dažādās dzimtās, ģintīs un sugās, kuru nosaukumā bieži saglabājas vārds vai vārda daļa "antilope".
grāmattirdzniecība Tirdzniecības nozare, kas aptver literatūras, nošu produkcijas, reprodukciju, plakātu un citu iespieddarbu izplatīšanu.
dīvāns Tuvo un Vidējo Austrumu literatūrā: dzejoļu krājums, kur atskaņu alfabēta secībā sakārtoti dzejoļi ar vienādām atskaņām.
dubļmīlis Ūdensmīļu dzimtas ģints ("Cercyon"), 1,7-4,5 mm gara vabole ar izliektu ķermeni, Latvijā konstatēts >20 sugu, kas sastopamas ūdeņu krastmalās, mitrās, trūdvielām bagātās vietās, dzīvnieku ekstrementos, senākā literatūrā lietots nosaukums "mēslenis".
grobiānisms Vācu literatūras virziens 15.-16 gs., tematika grozās ap visu nedaiļo un rupjo, līdz galējībai izkopta pornogrāfija un valodas vulgārisms.
Mahākāla vadžrajānas budisma mitoloģijā - idams un dharmapāla, kas literatūrā aprakstīts dažādi, Tibetā sastopamas vairākas variācijas.
zinātnes valoda valoda, ko izmanto zinātniskajā un tehniskajā literatūrā: monogrāfijās, rakstos, kvalifikācijas darbos u. c.
VLI Valodas un literatūras institūts.
sanskritoloģija Valodniecības un literatūrzinātnes nozare, kas pētī sanskritu un tajā uzrakstītos tekstus.
ecriture Vārds ar ko franču literatūrzinātniskajā tradīcijā apzīmē rakstīšanu.
varoņtēls Varoņa (1) tēls (literatūra, mākslā): spēcīgas, arī cildenas personības tēls (literatūrā, mākslā).
garhapatja Vēdiskajā literatūrā viena no trijām upurēšanas ugunīm, kuru iededz upurēšanas laukuma austrumu pusē.
aretaloģija Vēlīnā grieķu-romiešu klasicisma reliģiozi-filozofiska satura literatūra.
verists Verisma pārstāvis literatūrā, mūzikā, tēlotājā mākslā.
pasaka Vēstītājas folkloras vai daiļliteratūras žanrs, parasti ar fantastikas elementiem; šī žanra darbs.
sāga Vēsturiska teiksma, varoņstāsts, pasaka prozā, retāk dzejā (islandiešu, norvēģu, īru senajā literatūrā un folklorā).
bestiārijs Viduslaiku literatūrā – grāmata ar alegoriskiem zvēru aprakstiem.
Grāls viduslaiku literatūrā — noslēpumains, ar brīnumainu spēku apveltīts svēts priekšmets, kas nes svētlaimi tā ieguvējam, bet ko var atrast vienīgi izredzēts, šķīsts cilvēks.
lubu literatūra viegla satura literatūra bez mākslinieciskas vērtības, domāta laika kavēklim
anga Viena no divpadsmit džainisma svētās literatūras daļām, ko atzīst švetāmbaru sekta.
izdošanas (kopijas) tiesības vienošanās, ar kuru autors dod tiesības pavairot literatūras vai mākslas darbu.
epika Viens no daiļliteratūras pamatveidiem (blakus drāmai un lirikai), kam raksturīgs autora objektīvs vēstījums par notikumiem un personām.
lirika Viens no daiļliteratūras veidiem (blakus drāmai un epikai), kam raksturīgs cilvēka emocionālu pārdzīvojumu attēlojums, parasti saistītā valodā.
drāma Viens no daiļliteratūras veidiem (blakus epikai un lirikai), kam raksturīgi daiļdarbi, kuri rakstīti personu sarunu vai monologu formā bez autora stāstījuma.
garais stāsts viens no episkās, vēstītājas literatūras paveidiem, kurā atšķirībā no īsā stāsta attēlots nevis viens, bet vairāki notikumi galvenās darbojošās personas dzīvē.
šikings Viens no ķīniešu literatūras svarīgākiem pieminekļiem, "dziesmu grāmata".
prerafaelisms Virziens angļu glezniecībā un literatūrā (19. gadsimta vidū), kura pārstāvji par paraugu izmantoja agrās renesanses mākslu (pirms Rafaela).
jaunnacionālisms Virziens latviešu literatūrā, ko vadīja Andrievs Niedra, 1904 un 1905 izdodams "Austrumu".
ekspresionisms Virziens mākslā un literatūrā, kurš par mākslas galveno uzdevumu uzskata mākslinieka subjektīvās pasaules attēlojumu.
letika Visas latviešu valodā izdotās grāmatas, periodika un sīkiespieddarbi neatkarīgi no izdošanas vietas; latviešu autoru darbu tulkojumi; literatūra par latviešiem (tautu, valodu, literatūru, etnogrāfiju, vēsturi).
vēdas Vissenākie indiešu literatūras teksti, kas sarakstīti sanskritā (sākot no 15. gs. p. m. ē.), hinduisma svētās grāmatas.
pornogrāfija Vulgāri naturālistisks, nepieklājīgs dzimumdzīves, dzimumakta attēlojums literatūrā, tēlotājmākslā, kino utt.; darbs vai darbi ar šādu attēlojumu.
baltu filoloģija zinātne par baltu valodām, literatūru un folkloru to savstarpējā sakarā un saistībā ar baltu tautu dzīvi, kultūru un vēsturi.
ģermāņu filoloģija zinātne par ģermāņu valodām, literatūru un folkloru to savstarpējā saistībā ar ģermāņu tautu dzīvi, kultūru un vēsturi.
indoeiropiešu filoloģija zinātne par indoeiropiešu saimes valodām, literatūru un folkloru to savstarpējā saistībā ar indoeiropiešu tautu dzīvi, kultūru un vēsturi.
krievu filoloģija zinātne par krievu valodu, literatūru un folkloru to savstarpējā saistībā ar krievu dzīvi, kultūru un vēsturi.
romāņu filoloģija zinātne par romāņu valodām, literatūru un folkloru to savstarpējā saistībā ar romāņu tautu dzīvi, kultūru un vēsturi.
slāvu filoloģija zinātne par slāvu valodām, literatūru un folkloru to savstarpējā saistībā ar slāvu tautu dzīvi, kultūru un vēsturi.
tjurkoloģija Zinātne par tjurku valodām un šajās valodās runājošo tautu vēsturi, literatūru, kultūru.
literatūrzinātne Zinātnes nozare, kas pētī daiļliteratūru; literatūras zinātne.
literatūras zinātne zinātnes nozare, kas pētī daiļliteratūru; literatūrzinātne.
ģermānistika Zinātnes nozare, kas pētī ģermāņu valodas un literatūru.
rusistika Zinātnes nozare, kas pētī krievu valodu, literatūru, kultūru.
romānistika Zinātnes nozare, kas pētī romāņu valodas un literatūru.
semitoloģija Zinātnes nozare, kas pētī semītu valodas un šajās valodās runājošo tautu vēsturi, literatūru, kultūru.
slāvistika Zinātnes nozare, kas pētī slāvu valodas, literatūru, kultūru un vēsturi.
zinātniskā bibliotēka zinātniskās literatūras bibliotēka.
filoloģija Zinātnisko mācību kopums par kādas tautas vai tautu grupas valodu un literatūru.
amerikānistika Zinātņu komplekss, kas pētī ASV kultūru, literatūru, valodas.
balkānistika Zinātņu komplekss, kas pētī Balkānu pussalas tautu valodas, literatūru, vēsturi, ekonomiku, kultūru.
irānistika Zinātņu komplekss, kas pētī irāņu valodu grupas tautu valodas, literatūru, vēsturi, ekonomiku un kultūru.
japānistika Zinātņu komplekss, kas pētī Japānas vēsturi, filozofiju, ekonomiku, politiku, japāņu valodu, literatūru, kultūru.
kanadianistika Zinātņu komplekss, kas pētī Kanādas kultūru, literatūru, valodas u. tml.
baltistika Zinātņu komplekss, kurā ietilpst baltu valodniecība, literatūrzinātne, folkloristika, mitoloģija, arheoloģija, etnogrāfija un vēsture.
lituānistika Zinātņu komplekss, kurā ietilpst lietuviešu valodniecība, literatūras zinātne, folkloristika, mitoloģija, arheoloģija, etnogrāfija un vēsture; šaurākā nozīmē - lietuviešu filoloģija (valodniecība, literatūras zinātne un folkloristika).
latvistika zinātņu kopums - baltistikas sastāvdaļa, kurā ietilpst latviešu valodniecība, latviešu tautas literatūras, folkloras, mitoloģijas, arheoloģijas, etnogrāfijas un vēstures izpēte; šaurākā nozīmē - latviešu filoloģija; letistika.
lietuvistika Zinātņu kopums - baltistikas sastāvdaļa, kurā ietilpst lietuviešu valodniecība, lietuviešu tautas literatūras, folkloras, mitoloģijas, arheoloģijas, etnogrāfijas un vēstures izpēte; šaurākā nozīmē - lietuviešu filoloģija.
angažētā literatūra Ž. P. Sartra ieviests termins tādas literatūras apzīmēšanai, kas ir iesaistīta politiskajā cīņā.

Citās vārdnīcās nav šķirkļa literat..