Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Vācu literatūrteorētiķis J. Šute diferencē autora jēdzienu.
- Pie vainas 1949.gadā Londonā dzimušais Pīters Akroids, kurš izdaudzināts kā dzejnieks, literatūrteorētiķis, bibliogrāfs un prozaiķis ar indevi savīkšķīt savdabīgus romānus par personībām literatūrā un literatūru personībās.
- Vācu literatūrteorētiķi T. Aihers, E. Hermess, J. Sute krasi nošķir " vēstītāja" un " stāstītāja" jēdzienus, pirmais komunikē, atrodoties ārpus sižetiskā hronotopa, otrais iekļaujas notikumos - dalībnieka, liecinieka, līdzjutēja u.c. lomās.
- Literatūrteorētiķis Terijs Īgltons savā grāmatā „ Marksisms un literatūras kritika ” to apstiprinājis: „ Rakstnieki nav tikai pārindividuālu mentālu struktūru radītāji, bet arī strādnieki, kurus izdevniecības algo, lai tie ražotu preces, ko varētu pārdot” ( Īgltons 2008, 79).
- Literatūrteorētiķis, profesors Idvārds Saīds savā 1975.gadā pirmpublicētajā grāmatā „ Sākumi.