Paplašinātā meklēšana
Meklējam jēga.
Atrasts vārdos (9):
Atrasts vārdu savienojumos (3):
Atrasts skaidrojumos (132):
- raison dʽêtre _burtiski_ "esamības jēga"; saprātīgs pamats, jēga.
- bornēts Aprobežots, muļķīgs, nejēga.
- apjēga Aptuvena jēga, aptuvena izpratne.
- sajēga Apzinātu, saprastu priekšstatu kopums; arī zināšanas, izpratne; jēga (2).
- ģisma Atmiņa, nojauta, jēga.
- zilā (arī tukšā) gaisā bez jēgas, bez mērķa, arī bez rezultāta (piemēram, ko darīt).
- tukšā (arī zilā) gaisā bez jēgas, bez mērķa, arī bez rezultāta (piemēram, ko darīt).
- pa gaisu vien bez realitātes izjūtas, bez apdoma, sajēgas; bez pamatojuma; vieglprātīgi.
- embololālija Bezjēgas vai beznozīmes vārdu iestarpināšana runā.
- dzenbudisms Budisma virziens, kas radies Ķīnā 6. gs.; 12.-13. gs. ieviesās Japānā, kur pastāv arī mūsu dienās; akcentē intuīciju un izvirza meditāciju kā līdzekli apskaidrības un dzīves jēgas izpratnes iegūšanai.
- saturs būtība, jēga (piemēram, cilvēka darbībai).
- dulburis Cilvēks, kas izturas, rīkojas vai runā bez jēgas.
- dulburs Cilvēks, kas izturas, rīkojas vai runā bez jēgas.
- dolburis Cilvēks, kas runā, rīkojas, izturas nenopietni, bez jēgas.
- tukšziedis Cilvēks, kura darbībai, dzīvei nav nopietna satura, jēgas, mērķa.
- aumoņām Darīt ko bez sajēgas, bez apziņas kontroles, lielā ātrumā.
- aumoņiem Darīt ko bez sajēgas, bez apziņas kontroles, lielā ātrumā.
- supozīcija Dažādā jēga, kādu reālā teikumā var iemantot vienā un tajā pašā leksiskajā nozīmē lietots vārds.
- interpretācija Domas, teksta satura, arī fakta izskaidrošana, domas, teksta satura, arī fakta jēgas atklāšana.
- pectus Dvēsele, sirds, gars; prāts, sajēga.
- plampis Dzērājs, tāds, kas dzer kādu šķidrumu (visbiežāk alkoholu) bez sajēgas.
- plempēt Dzert bez jēgas (alkoholu u. tml.).
- plempt Dzert bez jēgas (alkoholu u. tml.).
- eksistenciālisms Filozofijas virziens, kas galveno uzmanību veltī tam, kā cilvēks kaut ko izlemj pasaulē, kura nav ar prātu izprotama; pievēršas tādām problēmām kā cilvēka eksistences jēga, viņa attiecības ar dzīvi un nāvi, gribas brīvība un determinisms u. c.
- glosolālija Folklorā (buramos vārdos, piedziedājumos) - skaņu sakopojums, kurā trūkst jēgas.
- hermeneitika Garīgās kultūras pieminekļu, gk. senu tekstu, satura un jēgas zinātniska skaidrošana.
- funkcionāla ģimene ģimenes sociālās funkcionēšanas izpausme, kad ģimene darbojas kā viens veselums un atbilstoši savai sociālajai jēgai un visu ģimenei piederošo rīcība ir vērsta uz sociālās sistēmas (ģimenes) mērķa realizēšanu.
- atminēšana iedomāšanās, izprašana, aptveršana (kā jēgas, nozīmes, būtības, parasti pēc grūti uztveramām vai nejaušām pazīmēm); risinājuma atrašana; uzminēšana
- garīgās vajadzības ietver cilvēka nepieciešamību izjust vienotību ar pasauli un cilvēkiem, vajadzību pēc dzīves mērķa un jēgas, vajadzību pēc piederības, iekšēja miera un mīlestības, kā arī ietver attiecības ar Dievu, dievišķo vai transcendenci.
- pedāļskaņa Ilgstoši izturēta skaņa, īpaši basā, kam ir relatīvi patstāvīga harmoniskā jēga.
- der langen Rede kurzer Sinn īsi sakot; _burtiski_: "garās runas īsā jēga".
- junda Izpratne, jēga.
- samaņa Izpratne; arī sajēga.
- absurds Izteikums, kam nav jēgas.
- dulburēt Izturēties, rīkoties vai runāt bez jēgas; arī trokšņot.
- jezme Izveicība, prasme, spēks; jēga, saprašana.
- zudusī paaudze jaunie cilvēki, kas pārnāca no Pirmā pasaules kara izmisuši un bez cerībām, zaudējuši ticību dzīves jēgai.
- antimāksla Jebkura tīši provokatīva mākslas izpausme, piemēram, bezjēgas (nonsensa) dzeja.
- konceptuālā analīze jēdzieniskā analīze - termina jēgas pamatelementu meklēšana.
- tulkojums kā (piemēram, žesta, darbības, parādības) jēgas, nozīmes u. tml. skaidrojums
- burba Kāds, kas daudz un bez jēgas runā.
- burbekls Kāds, kas daudz un bez jēgas runas.
- peļu dīrātājs lamu vārds, attiecināms uz cilvēku, kas dara kaut ko, bet bez sajēgas un izpratnes.
- kā bez galvas lielā uztraukumā, apmulsumā, bez sajēgas, izpratnes.
- sensus maņa, sajūta, saprāts; jūtas; jēga.
- želejgalva muļķis, nejēga.
- bomis Muļķis, nejēga.
- glupiķis Muļķis; nejēga.
- idiots Muļķis; nejēga.
- kretīns Muļķis; nejēga.
- losis Neapķērīgs cilvēks; muļķis, stulbenis, nejēga.
- čangalis Nejēga, muļķis.
- ķezākls Nejēga, nepraša.
- ķezēklis Nejēga, nepraša.
- ķēzeklis Nejēga, nepraša.
- nemoļa Nejēga, nepraša.
- mūrlāpis Nejēga, nesapraša.
- krebulis Nejēga, netārpis.
- neomis Nejēga, plānprātiņš; nesapraša, vientiesis.
- mūjābels Nejēga; duraks.
- švēplis Nejēga; palaidnieks.
- ajēga Nejēga; vientiesīgs cilvēks.
- simurga nejēga.
- ajēgs Nejēga.
- apšaulis Nejēga.
- balonpauris Nejēga.
- čība Nejēga.
- lumbris Nejēga.
- murmulis Nejēga.
- nedaluga Nejēga.
- neģiža Nejēga.
- nejēgs Nejēga.
- nejuslis Nejēga.
- ačka Nemākulis, nejēga.
- nenojēgs Nenojēga; tāds, kas nesaprot.
- leteris Nepraša, nejēga; ļurba.
- dolburēt Neskaidri runāt, murmināt; arī runāt bez jēgas.
- grābšķis Niekablis, nejēga.
- nopraša Nojēgums, nojauta, sajēga.
- noprata Nojēgums, nojauta, sajēga.
- tukšziedība Nopietna satura, jēgas, mērķa trūkums (piemēram, darbībā, dzīvē); arī ārišķība.
- fait accompli noticis fakts (pret ko nav jēgas iebilst un kur neko nevar izlabot).
- būtijum Nozīme, jēga.
- būtījums Nozīme, jēga.
- prāts Nozīme, saturs; arī jēga.
- blāznis Palaidnis, nejēga, tukšu runu runātājs.
- rezons Pamatojums, arguments, jēga.
- izomorfisms paralēlisms valodas skaņas un valodas jēgas aspektu organizācijā (izteiksmes aspektā un satura aspektā).
- tao Pasaules kārtība, likumība vai absolūtā jēga, atbilstoši ķīniešu reliģiskajiem priekšstatiem.
- piepildījums Paveikta darbība, rezultāts --> piepildīt (5); saturs, jēga.
- ģišana Prāts, jēga.
- ģisme Prāts, jēga.
- pomņa Prāts, jēga.
- omaši Prāts, saprāts, jēga.
- bez liktas dienas priekšlaikus, bez kādas jēgas.
- eksistenciālā terapija psihoterapijas virziens, kas pievēršas cilvēka situācijai “šeit un tagad”; terapijas process notiek saskaņā ar cilvēka individuālajām vajadzībām, nepiepildītajām ilgām un dzīves jēgas izjūtu; tās mērķis ir palīdzēt indivīdam apzināties savas esamības unikalitāti, rosinot izprast savas dzīves patiesos sociālos, garīgos un fiziskos aspektus.
- saldēt nagus pūlēties darīt ko, tērēt laiku veltīgi, bez jēgas.
- dekonstrukcija Radikāls strukturālisma virziens, kura skatījumā teksts ir "decentrēta" struktūru saspēle, kurai nepiemīt nekāda galīgi noteicama jēga.
- sensus literaris raksta burtiskā jēga.
- valoda Runas darbības jēdzieniskais saturs, jēga.
- tarahteķ Runāt bez jēgas.
- čoha Sajēga, izpratne.
- sajēgs sajēga.
- sajēgsme Sajēga.
- sajoma Sajēga.
- nekāda gala saka, ja nav vēlamā rezultāta; saka, ja nav nekādas nozīmes ko darīt; saka, ja nav nekādas jēgas, labuma.
- samanība Samaņa - prāts, saprašana, saprāts, jēga, apjēga.
- loģika Saprātīgums, pareizība; (iekšēja) likumība, jēga.
- gamants Sapratne, sajēga.
- šaudelēt Skraidīt (bez jēgas).
- compos mentis spējīgs sevi kontrolēt; pie pilnas sajēgas.
- neredzēt gaismas tā dzert, ka zūd sajēga.
- jēdzīgs Tāds, kam ir jēga (1).
- prātīgs Tāds, kam ir noteikta jēga, tāds, kurā iegūst vēlamos rezultātus (par darbību, norisi).
- sajēdzīgs Tāds, kam ir sajēga; tāds, kurā izpaužas sajēga.
- bezjēdzīgs Tāds, kam nav jēgas, satura, tāds, kas nav saprotams.
- nejēdzīgs Tāds, kam nav nekādas jēgas, nozīmes; arī aplams.
- tukšs Tāds, kam nav nopietna satura, jēgas, mērķa.
- dulburīgs Tāds, kas izturas, rīkojas vai runā bez jēgas.
- tukšvārdīgs Tāds, kurā nav nopietna satura, jēgas, mērķa (parasti par runu, rakstu).
- tukšvārdīgs Tāds, kura runā, rakstos nav nopietna satura, jēgas, mērķa.
- jēgturīgs Tas, kam ir jēga.
- disjunktīvs spriedums vairākdaļīgs (salikts) spriedums, kura atsevišķās daļas savstarpēji saista propozicionālā saitiņa, kuras funkcija atbilst šķiramā saikļa "vai" vai "vai nu..., vai" jēgai (piem., "Vai nu drīzumā uzlīs lietus, vai būs neraža").
- sineze Valodniecībā - vārdu sakārtojums tā, lai rastos zināma jēga.
- signifikāts Vārda (un jebkuras zīmes) jēdzieniskais saturs, jēga.
- zilā gaisā veltīgi, bez jēgas, bez rezultāta.
- nihilisms Viedoklis, pēc kura pilnīgi tiek noliegtas visas vērtības, mērķi, progresa un izziņas iespējas, eksistences jēga.
- tulkošana Vienā valodā (oriģinālvalodā vai avotvalodā) rakstītā vai runātā vārda, teksta satura, jēgas, domas (ieskaitot zemtekstus u. c.) izteikšana ar citas valodas (mērķvalodas vai tulkojumvalodas) līdzekļiem.
- tāpiņš Vientiesis, nejēga.
- metafiziskā glezniecība virziens itāļu glezniecībā 20. gs. sākumā - dzīvās dabas vietā tēlota sastingusi, tuksnesīga, no cilvēka atsvešināta pasaule, bet ikdienišķos priekšmetos meklēta noslēpumaina, maģiska jēga.
- vandali Vispār mežonīgi ļaudis, kas bez jēgas posta visu.
- jēgums Vispārināts priekšstats; izpratne, sapratne, apjēga.
jēga citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV