Paplašinātā meklēšana
Meklējam dens.
Atrasts vārdos (513):
- dens:1
- adens:1
- īdens:1
- odens:2
- odens:1
- ūdens:1
- Ardens:1
- ārdens:1
- bidens:1
- eidens:1
- gadens:1
- Hidens:1
- irdens:1
- lādens:1
- lidens:1
- lodens:1
- rēdens:1
- ridens:1
- rudens:2
- rudens:1
- Odense:1
- acūdens:1
- akūdens:1
- atūdens:1
- burdens:1
- cildens:1
- gaudens:1
- glīdens:1
- glodens:1
- gludens:1
- goldens:1
- guldens:1
- gurdens:1
- jirdens:1
- laidens:1
- liedens:1
- ļindens:1
- ļumdens:1
- neūdens:1
- ņaudens:1
- paldens:1
- paūdens:1
- peldens:1
- plidens:1
- plūdens:1
- raudens:1
- remdens:1
- rimdens:1
- rindens:1
- saldens:1
- slidens:1
- slīdens:1
- sludens:1
- šķedens:1
- šķedens:2
- šļudens:1
- šļūdens:1
- šmedens:1
- valdens:1
- verdens:1
- vildens:1
- vildens:2
- Odensee:1
- aizūdens:1
- atsēdens:1
- bezūdens:1
- briedens:1
- dižūdens:1
- glaudens:1
- glīzdens:1
- ierudens:2
- ierudens:1
- iezīdens:1
- izārdens:1
- jodūdens:1
- jokūdens:1
- kveldens:1
- ķīļūdens:1
- lodūdens:1
- mālūdens:1
- matūdens:1
- mazūdens:1
- pairdens:1
- pamudens:1
- parudens:1
- pavadens:1
- pavedens:1
- rāvūdens:1
- rožūdens:1
- sāļūdens:1
- sērūdens:1
- sklidens:1
- sklīdens:1
- skumdens:1
- slaidens:1
- smirdens:1
- šārudens:1
- šīrudens:1
- šķiedens:1
- tīrūdens:1
- vaļūdens:1
- vīnūdens:1
- zemūdens:1
- izodensa:1
- ūdensodi:1
- atlaidens:1
- augļūdens:1
- bikšūdens:1
- bromūdens:1
- dziļūdens:1
- etiķūdens:1
- fissidens:1
- hlorūdens:1
- ielaidens:1
- iesaldens:1
- ieslidens:1
- izlaidens:1
- kaļķūdens:1
- lielūdens:1
- mazgadens:1
- miežūdens:1
- miltūdens:1
- negludens:1
- nelaidens:1
- nolaidens:1
- noslidens:1
- noslīdens:1
- pagaudens:1
- pagludens:1
- pagurdens:1
- palaidens:1
- paremdens:1
- pasaldens:1
- paslidens:1
- pierudens:1
- pļāpūdens:1
- pusrudens:1
- riņķūdens:1
- saldūdens:1
- sālsūdens:1
- seklūdens:1
- siltūdens:1
- svētūdens:1
- svinūdens:1
- šmucūdens:1
- virsūdens:1
- hipodenss:1
- kondensēt:1
- ūdensaugi:1
- ūdensbuks:1
- ūdensbūve:1
- ūdensceļš:1
- ūdenscūka:1
- ūdensgars:1
- ūdensgāza:1
- ūdensgāze:1
- ūdensguve:1
- ūdenslape:1
- ūdenslāse:1
- ūdenslēpa:1
- ūdensmala:1
- ūdensmasa:1
- ūdensmāte:1
- ūdensmuca:1
- ūdensnēši:1
- ūdenspele:1
- ūdenspile:1
- ūdenspīpe:1
- ūdenspolo:1
- ūdenspuķe:1
- ūdensrats:1
- ūdensroze:1
- ūdenstece:1
- ūdensvads:1
- ūdensvējš:1
- ūdensvēre:1
- ūdensvide:1
- ūdensvīrs:1
- Ūdensvīrs:1
- ūdenszāle:1
- ūdenszari:1
- ūdenszars:1
- ūdenszeme:1
- densimetrs:1
- blakšūdens:1
- cukurūdens:1
- izklaidens:1
- karaļūdens:1
- klukuūdens:1
- ledusūdens:1
- luterūdens:1
- nosvaidens:1
- notekūdens:1
- pamatūdens:1
- pērnrudens:1
- pielaidens:1
- pirtsūdens:1
- pusgaudens:1
- smaršūdens:1
- smaržūdens:1
- sniegūdens:1
- traukūdens:1
- tvaikūdens:1
- ugunsūdens:1
- zaptsūdens:1
- ziepjūdens:1
- žvūrgzdens:1
- breikdenss:1
- Codenskaja:1
- Hēdenstede:1
- kondensāts:1
- kondensers:1
- kondensors:1
- Providensa:1
- rudensgals:1
- rudenspuķe:1
- rudenspuse:1
- ūdensādere:1
- ūdensapuža:1
- ūdensbakas:1
- ūdensbaļļa:1
- ūdensblusa:1
- ūdensbruka:1
- ūdensbumba:1
- ūdensčūska:1
- ūdensdārzs:1
- ūdensdēlis:1
- ūdensdille:1
- ūdensdrošs:1
- ūdensdzese:1
- ūdensērces:1
- ūdensgalva:1
- ūdensgāzma:1
- ūdensglāze:1
- ūdensgrēks:1
- ūdensgulta:1
- ūdenshipns:1
- ūdenskaite:1
- ūdenskalns:1
- ūdensklajs:1
- ūdenskrāns:1
- ūdenskrāsa:1
- ūdenskrese:1
- ūdenskrūze:1
- ūdensķērsa:1
- ūdensķērši:1
- ūdenslapas:1
- ūdenslapji:1
- ūdenslēcas:1
- ūdenslēpes:1
- ūdensmaize:1
- ūdensmalks:1
- ūdensmeita:1
- ūdensmēris:1
- ūdensmētra:1
- ūdensmīles:1
- ūdensmīlis:1
- ūdensnātra:1
- ūdensniere:1
- ūdensparks:1
- ūdenspelde:1
- ūdenspīpis:1
- ūdensplūdi:1
- ūdenspuķes:1
- ūdensputni:1
- ūdensrauda:1
- ūdensrozes:1
- ūdenssērga:1
- ūdensslēgs:1
- ūdensspēks:1
- ūdensstabs:1
- ūdenssūnas:1
- ūdenssvari:1
- ūdensšalts:1
- ūdensštaga:1
- ūdenstanks:1
- ūdenstārps:1
- ūdenstilpe:1
- ūdenstrūce:1
- ūdensusnes:1
- ūdensvirsa:1
- ūdensvirza:1
- ūdensvista:1
- ūdenszāles:1
- ūdenszieds:1
- burbuļūdens:1
- gruntsūdens:1
- kamparūdens:1
- lietusūdens:1
- Līmfjordens:1
- noskraidens:1
- pirmsrudens:1
- selterūdens:1
- skaidrūdens:1
- straujūdens:1
- sviestūdens:1
- Gudensberga:1
- Lindenskaja:1
- Ogdensbērga:1
- Pildenskaja:1
- Prodenskaja:1
- rudenspuķes:1
- saldenskābs:1
- ūdensapakša:1
- ūdensapgāde:1
- ūdensatdeve:1
- ūdensceliņš:1
- ūdensdzīsla:1
- ūdensgabals:1
- ūdensgušņas:1
- ūdensķērsas:1
- ūdenslīdējs:1
- ūdenslilija:1
- ūdenslīnija:1
- ūdenslīšana:1
- ūdensmetējs:1
- ūdensmētras:1
- ūdensmotors:1
- ūdensnesējs:1
- ūdensnotece:1
- ūdensnoteka:1
- ūdenspadeve:1
- ūdenspagale:1
- ūdenspaņčka:1
- ūdenspipari:1
- ūdenspipars:1
- ūdenspumpis:1
- ūdenspūslis:1
- ūdensrežīms:1
- ūdensrijējs:1
- ūdenssaturs:1
- ūdensslēpes:1
- ūdenssports:1
- ūdensstikls:1
- ūdenssūknis:1
- ūdensšķērši:1
- ūdenstilpne:1
- ūdenstornis:1
- ūdenstrauks:1
- ūdenstūkste:1
- ūdenstvaiks:1
- ūdensuzsūce:1
- ūdensvabole:1
- ūdensvabule:1
- ūdensvedējs:1
- ūdensvērsis:1
- ūdensvirsma:1
- ūdenszābaki:1
- ūdenszalkši:1
- densimetrija:1
- densitometrs:1
- densogrāfija:1
- amonjakūdens:1
- folgefondens:1
- kristālūdens:1
- minerālūdens:1
- pretzemūdens:1
- Fredensborga:1
- Gārdensitija:1
- Independensa:1
- Indipendensa:1
- Ivandenskaja:1
- kondensācija:1
- kondensators:1
- kondensētājs:1
- kondensēties:1
- Ņūprovidensa:1
- rudensgabals:1
- rudensžīdene:1
- Šrundenskaja:1
- Švardenskaja:1
- ūdensaizvade:1
- ūdensapvalks:1
- ūdensbaseins:1
- ūdensblaktis:1
- ūdenscirslis:1
- ūdensdzinums:1
- ūdensdzirnas:1
- ūdenserozija:1
- ūdensgundega:1
- ūdensklozets:1
- ūdenskrātuve:1
- ūdenskritums:1
- ūdenskukaiņi:1
- ūdenskultūra:1
- ūdenslīmenis:1
- ūdensnelaime:1
- ūdensņemšana:1
- ūdensobjekts:1
- ūdenspaparde:1
- ūdenspārgāze:1
- ūdenspencele:1
- ūdenspiegāde:1
- ūdenspiliens:1
- ūdenspolists:1
- ūdensprīmula:1
- ūdensrieksts:1
- ūdensskostas:1
- ūdensslaloms:1
- ūdensspainis:1
- ūdensspārīte:1
- ūdensspolīte:1
- ūdensstrazds:1
- ūdensstrūkla:1
- ūdenssvītras:1
- ūdensšķēlējs:1
- ūdensšķīdums:1
- ūdensšķirtne:1
- ūdensšļukums:1
- ūdenstīkliņš:1
- ūdenstriecis:1
- ūdensturbīna:1
- ūdenstūrisms:1
- ūdenstūrists:1
- ūdenstvertne:1
- ūdensvistiņa:1
- kartupeļūdens:1
- struktūrūdens:1
- Ašeradenskaja:1
- bezkondensoru:1
- gāzkondensāts:1
- Gramzdenskaja:1
- Haldenslēbene:1
- Strazdenskaja:1
- ūdensartērija:1
- ūdenserickiņš:1
- ūdensēzelītis:1
- ūdenshiacinte:1
- ūdensizspaids:1
- ūdensizturība:1
- ūdensizturīgs:1
- ūdenslapjaugi:1
- ūdensmatracis:1
- ūdensmelderis:1
- ūdensmērītājs:1
- ūdensmērītājs:2
- ūdenspārgāzne:1
- ūdenspoliceja:1
- ūdenspriedīte:1
- ūdensspogulis:1
- ūdensšķērslis:1
- ūdensterapija:1
- ūdenstiesības:1
- ūdensviesulis:1
- densitometrija:1
- apužzemesūdens:1
- Alt-Radenskaja:1
- rudensmentelis:1
- ūdensdziednīca:1
- ūdensdzirnavas:1
- ūdensdzīvnieki:1
- ūdenskliņģeris:1
- ūdenskristības:1
- ūdensnovadbūve:1
- ūdensskorpioni:1
- ūdensskraiduļi:1
- ūdensslēpošana:1
- ūdensslēpotājs:1
- ūdenssportists:1
- ūdenssūknēšana:1
- ūdenssūknētava:1
- ūdenssvētīšana:1
- virsgruntsūdens:1
- laktodensimetrs:1
- Pālmbīčgārdensa:1
- saldūdenskrabji:1
- ūdenskapacitāte:1
- ūdensmotosports:1
- ūdenspulkstenis:1
- ūdensskaitītājs:1
- ūdensslalomists:1
- ūdenstransports:1
- ūdensvelosipēds:1
- ūdenszīlniecība:1
- autokondensācija:1
- blokkondensators:1
- kinedensigrāfija:1
- maiņkondensators:1
- pārkondensēšanās:1
- polikondensācija:1
- ūdensaizsardzība:1
- ūdensārstniecība:1
- ūdenscaurlaidība:1
- ūdenscaurlaidīgs:1
- ūdensizvietojums:1
- ūdenssaimniecība:1
- ūdensspēkstacija:1
- aldolkondensācija:1
- mikrodensitometrs:1
- superkondensators:1
- ūdensdziedinātava:1
- ūdensdziedniecība:1
- ūdensmetējdzinējs:1
- ūdensmotobraucējs:1
- ūdenspārbaudījums:1
- ūdenssaimniecisks:1
- beznotekūdenstilpe:1
- kondensatorkarkass:1
- kopolikondensācija:1
- krotonkondensācija:1
- sopolikondensācija:1
- ūdenscaurlaidīgums:1
- ūdensmotosportists:1
- ūdensnecaurlaidība:1
- ūdensnecaurlaidīgs:1
- kapilārkondensācija:1
- osteodensitometrija:1
- ūdensnesējhorizonts:1
- homopolikondensācija:1
- ūdensnecaurlaidīgums:1
- regulētājūdenskrātuve:1
- dehidropolikondensācija:1
- ūdenstransportlīdzeklis:1
Atrasts vārdu savienojumos (1):
Atrasts skaidrojumos (4936):
- A "Alfa" Starptautisks signāls - nozīmē "nolaists ūdenslīdējs, ievērojiet attālumu un virzieties lēni!".
- egregors "Mentālais kondensāts", ko rada domas un emocijas un kas sāk dzīvot patstāvīgu dzīvi, palīdzot vai kaitējot cilvēkiem, kuri to radījuši.
- aizsmelties (Brienot) ūdens nejauši nonācis aiz zābaku stulmiem.
- Rankuļrags 1,5 km garš, izliekts krasta posms Rīgas līča Vidzemes piekrastē, pie Kurliņupes ietekas, Limbažu novada Salacgrīvas pagastā, turpinās arī zem ūdens 0,7 km no 4-6 m augstā abrāzijas stāvkrasta, virsas absolūtais augstums - 11,7 m vjl., ietilpst dabas liegumā "Vidzemes akmeņainā jūrmala".
- neglazētās grīdas flīzes 1050–1250 °C temperatūrā vienreiz apdedzinātas flīzes ar smalkgraudainu saķepušu krāsainu drumstalu un 3,5–4% ūdens uzsūci; izmanto iekštelpās un ārā (piemēram, terasēs, ja ir salizturīgas).
- Daugmales pagasta teritorija 1990. g. atjaunotais pagasts ietver arī daļu no pirmskara Ikšķiles un Salaspils pagastu teritorijas, savukārt pēc Rīgas HES ūdenskrātuves uzbūvēšanas daļa Daugavas ielejas applūdusi.
- Abavas rumba 2 m augsts vairākpakāpju ūdenskritums Abavā 3 km lejpus Sabiles, platums — 35 m.
- Kusas ūdenskrātuves 3 ūdenstilpes Madonas novada Aronas pagastā uz Aronas pietekas Kapupītes, platība - 7,0 ha, 0,4 un 1,2 ha.
- Livingstona ūdenskritumi 32 krāču un ūdenskritumu sērija Kongo upes lejtecē (angļu val. “Livingstone Falls”), starp Kinšasu un Matadi Kongo Demokrātiskajā Republikā un uz robežas ar Kongo Republiku, posma garums — 360 km, augstumu starpība \~260 m, lielākās krāces augstums — 87 m.
- Centra ūdenskrātuve 5 ūdenskrātuvju kaskāde uz Slampes upes Tukuma novada Slampes pagastā, platība — 12 ha.
- borovinka Ābolu rudens šķirne, iecienīta ražības un izturības dēļ, sevišķi izplatīta Latgalē.
- tetrametiletilenglikols Acetona redukcijas produkts sārmainā vidē, kas kristalizējas plāksnītēs ar 6 molekulām ūdens, izmanto mākslīgā kaučuka rūpniecībā.
- peldplēve Āda starp kāju pirkstiem (ūdensdzīvniekiem).
- Aizkraukles pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā nelielu daļu bijušās pagasta teritorijas aizņēma Aizkraukles pilsēta, neliela daļa applūdināta Pļaviņu HES ūdenskrātuvē un neliela daļa iekļauta tagadējā Skrīveru novadā.
- kriogēnā aerodinamiskā caurule aerodinamiskā caurule, kurā, izsmidzinot šķidro slāpekli, darbgāzi atdzesē līdz kondensāta līdzsvaram plūsmā.
- afotisks Afotiskā zona - jūru un saldūdens baseinu dziļumzona, kurā neiekļūst gaisma.
- rūķis Agrāk kamīnveida mūra padziļinājums dzīvojamā telpā vai piedarbā, kur rudens un ziemas vakaros kūra uguni telpas apgaismošanai, gan daļēji arī siltumam.
- ūdens sildīšanas katls agregāts, kurā karsē ūdeni (bez vārīšanas) centralizētai siltumapgādei vai ēku centrālajai apkurei; nelielas jaudas ūdens sildīšanas katlus parasti izgatavo no čuguna sekcijām ar ūdens karsēšanas temperatūru līdz 115 °C, lielākas jaudas – no tērauda caurulēm ar ūdens karsēšanas temperatūru līdz 180 °C.
- achlya Ahlijas - aļģsēņu nodalījuma saprolegniju dzimtas ģints, ūdenssēnes.
- defilē Aiza, šaura eja starp augstienēm vai ūdens šķēršļiem (kalnu defilē, ezeru defilē).
- pieziedēt Aizaugt (par ūdenstilpni).
- lemiķis Aizdambējums, (dīķa, ezera) ūdens nolaišanas vieta.
- Mazupīte Aizklāņupe, ūdenstece Dundagas un Rojas pagastā.
- slūžas Aizsprosts ūdenstilpes ūdens līmeņa regulēšanai.
- pārsedze Aizsprostveida norobežojums ūdens plūsmas novēršanai vietās, kur tiek veikti būvdarbi ūdenstilpēs un uz sauszemes.
- nosusināt Aizvadot ūdeni, padarīt izmantojamu kādam nolūkam (piemēram, purvu, ūdenstilpi).
- nolaist Aizvest lejā pa upi (ar ūdens transportlīdzekli).
- nozveņģēt Aizziest, apziest ar mālu un ūdens maisījumu.
- griežamā aka aka no kuras ūdens spaini izvelk, griežot veltni, ap kuru tinas ķēde vai tauva.
- bir Aka, ūdenskrātuve.
- Kingu akadiešu mitoloģijā - saldūdens okeāna Apsu un sāļūdens okeāna Tiamatas dēls pasaules radīšanas mītos, no kura asinīm sajauktām ar zemi tika radīti pirmie cilvēki.
- bluķis Akas veltnis, ap kuru tinas virve vai ķēde ūdens spaiņa ielaišanai akā un izvilkšanai no tās.
- svirkstenis Akas vinda, kuras galā karājas kārts ar spaini ūdens smelšanai.
- rava Akmens zem ūdens, akmeņains sēklis jūrā.
- ravs Akmens zem ūdens, akmeņains sēklis jūrā.
- Voltas ūdenskrātuve Akosombo HES aizsprosta ūdenskrātuve Voltas upē, Ganā, platība - 8500 kvadrātkilometru, garums - 400 km, vidējais dziļums - 18 m, lielākais - 75 m; Akosombo ūdenskrātuve.
- Kaplāna turbīna aksiāla reaktīvā hidroturbīna, kas aprīkota ar regulējamām lāpstiņām, un paredzēta zemam kritumam un lielam ūdens patēriņam.
- Peltona turbīna aktīvā hidroturbīna, kas paredzēta augstam ūdens kritumam un mazam ūdens patēriņam.
- pagulvirsa Aktīvā virsma; Zemes (augsnes, augāja, sniega, ledus, ūdens) virsma, kas mijiedarbībā ar atmosfēru piedalās siltuma un mitruma apmaiņā.
- pagulvirsma Aktīvā virsma; Zemes (augsnes, augāja, sniega, ledus, ūdens) virsma, kas mijiedarbībā ar atmosfēru piedalās siltuma un mitruma apmaiņā.
- hidroakustika Akustikas nozare, kas pētī skaņas rašanos, izplatīšanos un absorbciju ūdensbaseinos.
- ūdenskrāsa Akvareļa krāsa; ūdens krāsa.
- Rozulas ala ala Cēsu novada Stalbes pagastā, Braslas kreisajā krastā 70 m augšpus Rozulas tilta, ģeoloģiskais dabas piemineklis, izveidojusies dzeltenīgā smilšakmens kraujā (augstums — 7-8 m) tuvu ūdens līmenim, garums — 6,1 m, platums — 1,5 m, augstums — 1,3 m (pie ieejas), laukums — 8 kvadrātmetri.
- pagrauda Alas strauta krastos zem ūdens līmeņa.
- pagraude Alas strauta krastos zem ūdens līmeņa.
- pūslīšu aldrovanda aldrovandu suga ("Aldrovanda vesiculosa"), peldošs ūdensaugs, rets terciāra elements, sporādiski sastopama visās klimatiskajās joslās, Latvijā nav konstatēta.
- Alekša upīte Alekšupīte, ūdenstece Kuldīgas novadā un Kuldīgā.
- apomorfins Alkaloids, ko iegūst no morfina, atšķeļot ūdens molekulu.
- kolhicīns Alkaloīds, ko iegūst no rudens vēlziedēm ("Colchicum autumnale") un izmanto medicīnā, ģenētikā, selekcijā; inde, kas kavē mitozi.
- Alkāsu grāvis Alkāšu grāvis, ūdenstece Latvijā.
- todijs Alkoholiskais kokteilis (alkohols, cukurs, ūdens), kuru var dzert gan aukstu, gan arī karstu (angļu "toddy").
- fliktīdija Aļģsēņu nodalījuma hitridiomicēšu klases dzimta ("Phlyctidiaceae"), saldūdens aļģu, mikroskopisku ūdensdzīvnieku un ziedputekšņu parazīti vai saprofīti, sēnes ar vienšūnas vienkodola lapotni, kam ir paplašināta auglīgā daļa, \~100 sugu, Latvijā konstatētas 4 ģintis, 10 sugu.
- ahlijas Aļģsēņu nodalījuma saprolegniju dzimtas ģints ("Achlya"), ūdenssēnes, 35 sugas, Latvijā konstatētas 8 sugas.
- saprolegniju sēnes aļģsēņu oomicēšu klases ūdenssēnes - gan saprofīti, gan parazīti uz ūdensdzīvniekiem (bezmugurkaulniekiem, zivīm, to ikriem) un zemākajiem augiem (aļģēm).
- skārdnieks Amatnieks, kas izgatavo skārda izstrādājumus, ierīko skārda jumta segumu un ūdens novadīšanas ierīces.
- ambistomas Amblistomas, šķērszobji - astaino abinieku kārtas dzimta ("Amblystomatidae"), 4 ģintis, 35 sugas, ķermeņa garums - 8-30 cm, gk. Ziemeļamerikā un Vidusamerikā; mīt gan ūdenstilpnēs, gan uz sauszemes, dažas rāpjas kokos vai rok alas.
- Šteina amnikola amnikolu suga ("Amnicola steinii"), Latvijā sastopama saldūdeņos uz ūdensrožu saknēm un lapu kātiem.
- hidatode anatomisks veidojums augā, pa kuru notiek liekā ūdens izvadīšana pilieniņu veidā; parasti atrodas lapu vai lapu zobiņu galos; ir galvenokārt augiem, kam pavājināta transpirācija un kas aug pārmitrās vietās; ūdens atvārsnīte.
- Lukstas upe Andrupīte, ūdenstece Jumurdas pagastā.
- Cinclus leucocephalus Andu ūdensstrazds.
- todus Anglijā un citās zemēs stiprs dzēriens no spirta, ūdens, cukura un ledus.
- elements Antīkajā filozofijā - tas pats, kas stihija (uguns, gaiss, ūdens un zeme).
- stihija Antīkajā filozofijā - viens no dabas pamatelementiem: uguns, gaiss, ūdens, zeme.
- drenēšana Apakšzemes cauruļvada ierīkošana gruntsūdens novadīšanai vai tā pazemināšanai.
- drena Apakšzemes cauruļvads gruntsūdens novadīšanai vai tā līmeņa pazemināšanai.
- kolektors apakšzemes galerija dažādu kabeļu vai cauruļu (ūdensvada, gāzesvada utt.) izvietošanai.
- krājaka Apakšzemes tvertne ūdens uzkrāšanai.
- kanalizācijas caurule apaļa vai elipsveida ūdensnecaurlaidīga, ķīmiski izturīga, no iekšpuses un ārpuses glazēta, apdedzināta caurule no saķepošiem māliem, smalki malta šamota un kvarca smiltīm.
- glābšanas riņķis apaļa vai pakavveida ierīce cilvēku glābšanai uz ūdens; oranžā krāsā.
- baka Apaļa, skārda, parasti ūdens, tvertne.
- doķis Apaļas formas mārks; ūdens bedre; veca upes gultne; ieleja; aizaugusi avota vieta.
- kvēlakmeņi Apaļi, parasti dūres lieluma akmeņi, ko lietoja ēdienu gatavošanai vai ūdens uzvārīšanai sakarsējot tos ugunskurā un kvēlošus iemetot šķidrumā, ādas vai izdobta koka traukā.
- Batrachium circinatum apaļlapu ūdensgundega.
- Ranunculus circinatus apaļlapu ūdensgundegas "Batrachium circinatum" nosaukuma sinonīms.
- hidrofons Aparāts auskultācijai, kurā perkusijas skaņa piekļūst ausij caur ūdens stabu.
- hidroseparators Aparāts derīgo izrakteņu (akmeņogļu, rūdas) bagātināšanai ar kāpjošas ūdens strūklas palīdzību.
- hidrociklons Aparāts minerāla daļiņu sadalīšanai pēc to masas ūdens vidē centrbēdzes spēku ietekmē; izmanto kalnrūpniecībā - ogļu un iežu šķirošanai, arī mazgāšanai; celulozes un papīra rūpniecībā - šķiedru šķirošanai; silikātu tehnoloģijā - kaolīna bagātināšanai.
- hidromonitors Aparāts spēcīgas vadāmas ūdens strūklas iegūšanai; to gk. lieto kalnrūpniecībā.
- batitermogrāfs Aparāts temperatūras mērīšanai jūras ūdens slānī dažādā dziļumā; datus fiksē nepārtrauktas līknes veidā.
- deaerators Aparāts ūdenī izšķīdušo gāzu (skābekļa un oglekļa dioksīda) izdalīšanai, jo tās izraisa iekārtas koroziju; lieto termoelektrostacijās un katlu mājās katlu barošanas ūdens sagatavošanai.
- boilers Aparāts ūdens karsēšanai siltuma un karstā ūdens apgādes sistēmā.
- tahimetrs aparāts ūdens tecēšanas ātruma mērīšanai.
- limnimetrs Aparāts ūdenslīmeņa augstuma automātiskai reģistrēšanai (atzīmējot grafiski); lieto ezeru u. c. ūdens krātuvju līmeņu pētīšanā; limnigrafs.
- limnigrafs Aparāts ūdenslīmeņa augstuma automātiskai reģistrēšanai (atzīmējot grafiski); lieto ezeru u. c. ūdens krātuvju līmeņu pētīšanā.
- lizimetrs Aparāts, ar ko mērī ūdens daudzumu, kas izsūcas cauri virsējiem augsnes slāņiem.
- peldķermenis Aparāts, ierīce peldēšanai, parasti zem ūdens.
- Hērona strūklaka aparāts, kas darbojas automātiski ar ūdens spiedienu kā strūklaka (piem., arī zeltera pudeļu sīfoni).
- mareogrāfs Aparāts, kas reģistrē ūdens līmeņa svārstības jūras piekrastē.
- limnogrāfs Aparāts, kas reģistrē ūdens līmeņa svārstības ūdenstilpē.
- lēpots Apaudzis ar ūdensrozēm.
- inkubācija zivkopībā apaugļotu ikru turēšana ūdenstilpnē vai speciālā aparātā (rūpnieciskā metode) zivju mazuļu iegūšanai; atkarībā no zivju sugas tā ilgst no dažām dienām līdz vairākiem mēnešiem.
- Koknese apdzīvota vieta (lielciems) Aizkraukles novadā (2009.-2021. g. Kokneses novadā, 1990.-2009. g. Aizkraukles rajonā), Daugavas (Pļaviņu HES ūdenskrātuves) labajā krastā 13 km no Aizkraukles, pagasta centrs; pilsētas statuss 14.-17. gs.
- Saulkalne apdzīvota vieta (lielciems) Salaspils pagastā 23 km no Rīgas, Rīgas HES ūdenskrātuves krastā, pie Ogres novada robežas.
- Čermoza Apdzīvota vieta Krievijā, Permas apgabalā, izveidojot Kamas ūdenskrātuvi, daļēji pārvietota.
- Aleksejevka Apdzīvota vieta Krievijā, Saratovas apgabla ziemeļu daļā, Saratovas ūdenskrātuves rietumu krastā.
- eļļas drēbes apģērba gabali, kas pagatavoti no speciāli apstrādāta, ūdensnecaurlaidīga auduma (parasti lieto zvejnieki vai jūrnieki).
- glābšanas jaka apģērba gabals ar iešūtu peldošu materiālu, kas notur cilvēku virs ūdens; glābšanas veste.
- kēpelējošais apinis apiņu suga ("Humulus scandens").
- kolititrs Apkārtējās vides fekālā piesārņojuma rādītājs: mazākais substrāta (ūdens, augsnes, produktu u. c.) daudzums (ml, g), kurā iespējams konstatēt kolibaktēriju klātbūtni.
- aplēpēt Apklāties ar ūdensrožu (lēpju) lapām.
- konvekcija Apmaiņa starp augšējiem un apakšējiem ūdens slāņiem ūdenstilpēs, kuras cēlonis ir ūdens blīvuma, temperatūras un sāļuma izmaiņas.
- piepilt Applūst; celties ūdens līmenim.
- žļirks Apraksta īslaicīgas ūdens šalts radītu skaņu.
- šļadaks Apraksta paliela daudzuma šķidruma pēkšņu kritienu no augstuma (piemēram, apgāžoties ūdens spainim).
- kutiloīds Apretūras līdzeklis no 95,4% ūdens un 4,6% sausnes, gk. augu līmes, tannīna un olbaltumvielām.
- sālīt Apstrādāt (ādas) ar (parasti) sāļu ūdensšķīdumu, lai mainītu (to) īpašības.
- ozonēšana Apstrāde ar ozonu, piem., gaisa vai ūdens tīrīšana un dezinficēšana ar materiāliem, kas satur vai izdala ozonu.
- Apsū Apsu - dievs Divupes mitoloģijā, kas simbolizēja pirmatnējo saldūdens okeānu; Abzu.
- Abzu Apsu - dievs Divupes mitoloģijā, kas simbolizēja pirmatnējo saldūdens okeānu; Apsū.
- Apšupe Apšupīte - ūdenstece Latvijā, Alūksnes novadā.
- Samuras-Apšeronas kanāls apūdeņošanas kanāls Azerbaidžānas austrumu daļā, sākas Samuras lejtecē (Krievijas Dagestānas Republikā), beidzas Džeiranbatanas ūdenskrātuvē (20 km uz ziemeļrietumiem no Baku), garums 182 km.
- Ziemeļkrimas kanāls apūdeņošanas kanāls Krimas pussalas ziemeļu un austrumu daļā, Ukrainas Hersonas apgabalā un Krimas Autonomajā Republikā, sākas Kahovkas ūdenskrātuvē (Dņepra), beidzas pie Kerčas, garums — 402,6 km, izbūvēts — 1961.-1971. g., 5 atzari ar kopējo garumu 300 km, nodrošina ūdens sagādi un apūdeņošanu 1580000 ha platībā, piegādā ūdeni Feodosijai, Kerčai u. c. apdzīvotām vietām.
- hidrodroms Apvidus iecirknis, kas ierīkots kaujasmašīnu (tanku, kājnieku kaujasmašīnu, bruņutransportieru) ekipāžu (vadītāju) apmācībām vadīšanai, pārvarot ūdensšķēršļus.
- tritiks apzīmējums indonēziešu batikai, kas atgādina mazus ūdens pilienus, kas slīd lejup pa vienu līniju, bet no punktiem veido arī sarežģītu, ģeometrisku dizainu.
- Šķēlis Apzīmējums krācēm, kur ūdens šķeļas pret radzēm.
- Eiselmērs Ar 33 km garu dambi no Ziemeļjūras Vadenzē līča nodalītās un daļēji nosusinātās ūdenstilpes ziemeļu daļa.
- notekūdens Ar atkritumiem piesārņots ūdens, ko novada kanalizācijas sistēmā vai ūdenstilpēs.
- bakelitizētais papīrs ar bakelītlaku piesūcināts vai ar bakelīta pulveri kā masas pildvielu izstrādāts elektroizolācijas papīrs; lieto papīra kondensatorkarkasu izgatavošanai.
- diseitrofs Ar barības vielām nabadzīgs (parasti to attiecina uz ezeriem un citām ūdenstilpēm).
- cukurūdens Ar cukuru saldināts ūdens.
- juchtāda Ar eļļām piesūcināta liellopu āda (ūdenszābaku, zirglietu gatavošanai); juhtāda.
- vidusokeāniskās grēdas ar globāliem dziļlūzumiem saistītas, līdz 4 km augstas zemūdens kalnu grēdas, kuru kopgarums pārsniedz 60 000 km; izplatītas Atlantijas un Indijas okeānu centrālajā daļā, Klusā un Ziemeļu Ledus okeānu malas zonā.
- regulēt Ar hidrotehniskiem paņēmieniem panākt, ka (parasti ūdenstilpē) ir noteikts ūdens režīms.
- uzskalot Ar īpašu iekārtu, piemēram, zemessūcēju, panākt, ka (kas, piemēram, smiltis, no ūdenstilpes pamata, zemes dzīlēm) uzvirzās augša (kur, līdz kurienei u. tml.).
- novirzīšanās no kursa ar īstā kursa līniju nesakrītoša peldlīdzekļa pārvietošanās pa ūdens virsmu, ko izraisa drifte, straume, viļņi, kompasa vai stūrētāja kļūdas.
- uzplūdināt Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka (parasti ūdenstilpe) piepildās, uzpildās ar ūdeni.
- nosusināšanas norma ar nosusināšanu panākamais optimālais gruntsūdens līmenis, kas nodrošina vēlamo mežaudzes augsnes aerāciju visā veģetācijas periodā.
- zelteris Ar ogļskābes gāzi piesātināts atspirdzinošs dzēriens, ko gatavo no ūdens un minerālsāļiem.
- sulfoogle Ar oleumu apstrādāta sasmalcināta akmeņogle; lieto par katjonītu ūdens mīkstināšanas iekārtās.
- ūdensdārzs Ar pāļiem un ragatām nožogota ūdens platība, kurā pludināšanas un kokrūpniecības uzņēmumi saņem, novieto, šķiro, uzglabā un nosūta patērētājiem vai pārstrādāšanai apaļos kokmateriālus.
- pulkšināt Ar plaukstu viegli dauzīt pa ūdens virsmu.
- pulsometrs Ar saspiestu gaisu darbināms tilpumsūknis, kas šķidrumu izspiež ar tvaiku, bet iesūc, izmantojot retinājumu, kas rodas, tvaikam kondensējoties darbkamerā; lieto ķīmijas, pārtikas rūpniecības u. c. uzņēmumos.
- jūra Ar sauszemi vai zemūdens pacēlumiem nepilnīgi norobežota plaša okeāna daļa.
- žāvēt ar siltumu, gaisa plūsmu mazināt (kā) mitrumu, ūdens saturu; arī [kaltēt]{s:1252}
- kaltēt Ar siltumu, gaisa plūsmu mazināt (kā) mitrumu, ūdens saturu.
- hidrogrāfisks kuģis ar speciālām ierīcēm apgādāts kuģis, kas veic ūdenstilpju dibena reljefa un kuģošanas apstākļu izpēti, kartografēšanu u. c.
- uzlidot Ar spēcīgu, strauju virzību brīdi atrauties no zemes, arī ūdens (par transportlīdzekļiem, arī braucējiem tajos).
- lēkt Ar strauju kustību īslaicīgi izvirzīties virs ūdens (par zivīm).
- riņķūdens Ar šķiedrvielām un pildvielām bagāts atūdens, kas rodas papīrmasas atūdeņošanā un ko tālāk izlieto masas atšķaidīšanai.
- sāļūdens Ar šķīstošiem sāļiem piesātināts ūdens, parasti okeānā, jūrā.
- sakult Ar triecieniem, sitieniem u. tml. panākt, būt par cēloni, ka tiek sajaukts (piemēram, ūdens); ar triecieniem, sitieniem u. tml. panākt, ka (ūdenstilpē) tiek sajaukts ūdens; ar triecieniem, sitieniem panākt, būt par cēloni, ka ūdenī izveidojas (kas, piemēram, putas, viļņi).
- ūdensnesējhorizonts Ar ūdeni piesātinātu ūdenscaurlaidīgu iežu slāņkopa, ko no augšas un apakšas (gruntsūdeņiem tikai no apakšas) norobežo ūdensnecaurlaidīgi slāņi.
- palts Ar ūdeni, retāk ar dubļiem pildīts sekls padziļinājums, piemēram, zemes, ceļa virsā; ūdens, retāk dubļi šādā padziļinājumā; peļķe.
- peļķe Ar ūdeni, retāk ar dubļiem pildīts sekls padziļinājums, piemēram, zemes, ceļa virsā; ūdens, retāk dubļi šādā padziļinājumā.
- poleieļļa Ar ūdens garaiņiem pārtvaicēta mētru sugu "Mentha Pulegium L." (Spānijā, Francijā un Alžīrā) eļļa, dzeltens vai iesarkani dzeltens šķidrums ar stipru smaržu.
- izskalāt Ar ūdens plūsmu tikt izvirzītam krastā.
- ūdensmotors Ar ūdens spēku darbināts motors (dzinējs, spēkmašīna), ūdensrats vai ūdensturbīna.
- hidrokūdra Ar ūdens spiedienu iegūta kūdra, ko ieguva parasti celmainos purvos, kur ūdens ērti pieejams; kūdras slāni vispirms pārvērš pusšķidrā masā, no kuras ar īpašu sūkni izsūc ūdeni, pēc tam žāvē un sagriež ķieģelīšos.
- pieskalojums Ar ūdens straumi pakāpeniski pieskalota zeme.
- skalot Ar ūdens strūklu atbrīvot kādu maisījumu no nevajadzīgām sastāvdaļām, lai iegūtu (ko).
- pazemes ūdeņu horizonts ar ūdensnecaurlaidīgiem iežiem norobežots slānis vai slāņkopa, kas piesātināta ar ūdeni.
- uzdunkurēt Ar zvejas palīgrīku - dunkuru - uzcelt, uzvirzīt (ko augšā no ūdenstilpes dibena).
- erozija Ārdoša (ūdens straumju) iedarbība uz iežiem.
- Ardvisura Ardvisura Anahita - irāņu mitoloģijā - sena ūdens un auglības dieviete, augstākā dieva Ahuramazdas meita, kura ir kosmisko svēto ūdeņu sargātāja un lopu aizgādne, viņas aizgādnībā bija mājas saimniecība.
- apšuves daļa ūdenslīnijā ārējās apšuves daļa uz brīvsānu un zemūdens daļas robežas, ko sauc arī par kimmjoslu.
- Cinclus schulzi Argentīnas ūdensstrazds.
- hidroarheoloģija Arheoloģijas nozare, kas pētī arheoloģijas pieminekļus, kuri atrodas zem ūdens.
- hidroarheoloģiskie pieminekļi arheoloģiskie pieminekļi, kas dažādu iemeslu dēļ nokļuvuši zem ūdens; Latvijā plašākā kategorija ir ezermītnes, Latvijas piekrastē nogrimuši kuģi un laivas
- pokuna Arhitektoniski veidota ūdens tvertne indu rituālām peldēm.
- Anahita Armēņu mitoloģijā - dabas auglības un ūdens dieve, tēlota kā skaista jaunava vaiņagā un ūdra kažokā; Anaita.
- Asthika Armēņu mitoloģijā - jutekliskās mīlas un ūdens dieviete, negaisa un zibens dieva Vahagna iemīļotā.
- vardavars Armēņu mitoloģijā jutekliskās mīlas un ūdens dievietei Asthikai veltīti svētki, ko svinēja vasaras vidū.
- poliimīdi Aromātisko tetrakarbonskābju vai to atvasinājumu un diamīnu policiklokondensācijas produkti; nedegoši, ķīmiski un termiski ļoti izturīgi (vairāk par 400 C) polimēri; lieto izstrādājumiem, kas paredzēti ilgstošai lietošanai 250-350 C temperatūrā.
- benzpirēns aromātisks ogļūdeņradis C~20~H~12~ ar pieciem kondensētiem benzola gredzeniem, kancerogēns; indikatorviela apkārtējās vides kontrolē, standartviela ķīmisko savienojumu pretkancerogenitātes pētījumos.
- hidrokinēziterapija Ārstēšana ar zemūdens vingrinājumiem.
- irigācija Ārstnieciska procedūra - iekaisuma apstrāde ar ūdens vai ārstnieciska šķīduma strūklu.
- viši Ārstniecisks minerālūdens "Vichy".
- ežektorfiltrs Artēziskais dziļsūknis gruntsūdens līmeņa pazemināšanai.
- atomartilērija Artilērija, kas paredzēta šaušanai ar atomšāviņiem uz virszemes un virsūdens mērķiem.
- kalme Ārumu dzimtas ģints ("Acorus"), daudzgadīgs smaržīgs lakstaugs ar ložņājošu sakneni (ūdenstilpju malās, mitrās vietās), 2 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
- orontija Ārumu dzimtas ģints ("Orontium"), ūdenī iegrimuši dekoratīvi augi, kas iesakņojas baseina dibenā, bet to koši dzeltenās ziedvārpas parādās virs ūdens.
- piscija Ārumu dzimtas ģints ("Pistia"), dekoratīvi ūdensaugi, kas rudenī jāienes telpās, un atpakaļ dīķī tos var ievietot ap maija vidu.
- Anisus vortex asā ūdensspolīte.
- ķīsis Asaru dzimtas suga ("Gymnocephalus cernuus syn. Acerina cernua"), neliela saldūdens zivs ar zaļgani brūnu, melni plankumainu ķermeni.
- labirintzivs Asarveidīgo kārtas dzimta ("Anabantidae"), zivs ar virsžaunu orgāniem jeb labirintiem, kas ļauj elpot atmosfēras gaisu, garums - parasti 4-10 cm, var iztikt bez ūdens pat vairākas dienas.
- cihlidas Asarveidīgo kārtas dzimta, saldūdens zivis, ap 1000 sugas, D-Amerikā un Āfrikā, spilgtās krāsās, populāras akvārija zivis.
- rotans Asarveidīgo kārtas suga ("Perccottus glehni"), neliela saldūdens zivs (garums - 8-25 cm), mīt nelielās ūdenskrātuvēs ar stāvošu vai lēni tekošu ūdeni, spēj dzīvot piesārņotos ūdeņos, kur maz skābekļa, spēj īsā laikā izskaust citas zivis, izplatīts Amūras baseinā, ievazāts Krievijas Eiropas daļā, Latvijā konstatēts Latgalē un Vidzemē.
- azdiks Asdiks - iekārta, ar kuru noteic zemūdens objektu atrašanās vietu.
- elaterīts Asfalta preparāts ādu apstrādāšanai, padara tās ūdensnecaurlaidīgas un glumākas.
- termodilūcija Asins plūsmas mērīšana, ievadot asinsritē noteiktu daudzumu auksta vai karsta indikatora (sālsšķīduma vai destilēta ūdens) un mērot temperatūru noteiktās asinsrites sistēmas vietās.
- blīvziedu asparāgs asparāgu suga ("Asparagus densiflorus").
- zušsalamandra Astaino abinieku kārtas dzimta ("Amphiumidae"), ķermenis tārpveidīgs (garums - līdz 100 cm) ar 2 pāriem sīku, rudimentu kāju, izplatītas Ziemeļamerikas dienvidaustrumu daļā, mīt pārpurvotās ūdenstilpēs, rīsa laukos, 1 ģints, 3 sugas.
- segžaunis Astaino abinieku kārtas dzimta ("Cryptobranchidae"), primitīvs ūdensdzīvnieks, kas elpo ar žaunām, parasti dzīvo straujās kalnu upēs un strautos, oldējējs, pārtiek no vardēm, zivīm, kukaiņiem; 2 sugas, viena Ziemeļamerikā, otra Japānā un Ķīnas austrumos.
- Ašarova Ašarovas strauts - ūdenstece Baltinavas novadā, Supenkas labā krasta pieteka.
- attauvot Atbrīvot (ūdens transportlīdzekli) no pietauvojuma.
- atūdeņot Atbrīvot no ūdens (kādu vielu, materiālu).
- atūdeņoties Atbrīvoties no ūdens.
- atūdinēties Atbrīvoties no ūdens.
- piķelēšana Atgaļota kažokādas pusfabrikāta un atsārmotu vai mīkstinātu kailādu apstrāde ar sāls un skābes ūdensšķīdumu.
- pelde Atkailināta ķermeņa vai tā daļu pakļaušana, piemēram, gaisa, tvaika, ūdens, dūņu, smilšu iedarbībai, iegremdējot, novietojot to attiecīgajā vidē.
- atdrēksnis Atkusnis, atlaidens laiks pēc stipra sala.
- atdrēģis Atlaidens laiks pēc stipra sala.
- atdrēgnis Atlaidens laiks pēc stipra sala.
- mitens Atlaidens.
- atmosfēras robežslānis atmosfēras apakšējais slānis, kura īpašības nosaka papulvirsmas dinamiskā un termiskā iedarbe; tā biezums ir no Zemes virsmas līdz 300-2000 m augstumam, tam raksturīgs paaugstināts putekļu, dūmu, kondensācijas produktu piejaukums.
- atmosfēras pretstarojums atmosfēras garviļņu starojums, kas virzīts pret Zemes virsmu, tā intensitāte ir atkarīga no ūdens tvaiku, ogļskābās gāzes un ozona daudzuma atmosfērā.
- meteoroloģiskie elementi atmosfēras stāvokļa un procesu raksturlielumi, kas raksturo atmosfēras fizikālo stāvokli (piemēram, gaisa spiediens un mitrums, vēja virziens un ātrums, redzamība, nokrišņi, gaisa, zemes un ūdens temperatūra, saules radiācija).
- gaisa telpa atmosfēras telpiskā vide virs valsts sauszemes un ūdens teritorijas, kā arī virs starptautiskajām sauszemes un ūdens teritorijām.
- atslīdēt Atpeldēt nost (sānis, atpakaļ) - par ūdens transportlīdzekļiem vai peldošiem priekšmetiem.
- atslīdēt Atpeldēt šurp (par ūdens transportlīdzekļiem vai peldošiem priekšmetiem).
- vējatplūdi Atplūdi, vēja darbības radītās ūdenstilpju ūdenslīmeņa svārstības (pazeminās pie aizvēja krasta).
- Pesku ezers atradās Preiļu rajona Aglonas pagastā, tagad ietilpst Ciriša ūdenskrātuvē.
- Sēlpils pilskalns un viduslaiku pils atradās Sēlpils pagastā Daugavas kreisajā krastā, mūsu dienās pilskalns ar viduslaiku pils drupām ir sala Pļaviņu HES ūdenskrātuvē iepretī Oliņkalnam, neregulārs plakums — \~160 x 25-80 m, ziemeļrietumu nogāzi veidoja 22 m augsta dolomīta klints, bijis apdzīvots jau 9. gt. p. m. ē., \~1. gt. p. m. ē. te apmetusies kāda baltu kopiena, no 1. gt. vidus pilskalnā konstatēti sēļiem raksturīgi priekšmeti, 10.-12. gs. bijis apbūvēts viss plakums.
- Embūtes viduslaiku pils atradās tagadējā Dienvidkurzemes novada Embūtē, \~500 m uz dienvidiem no Embūtes pilskalna, to 1265. g. cēlis Kurzemes bīskaps uz augsta paugura ar terasēm un stāvām nogāzēm, no 3 pusēm norobežo ūdenstilpes, sākotnējais izskats nav zināms, sagrauta Ziemeļu kara laikā 18. gs. sākumā, 19. gs. uz drupām uzbūvēta muižas dzīvojamā ēka, kas nodegusi 1910. g., līdz mūsu dienām saglabājušies atsevišķi sienu fragmenti.
- Astašovas ezers atradās tagadējā Krāslavas novada Andrupenes pagastā uz dienvidiem no Astašovas ciema, 1960. gados ūdens nolaists, apaļo ezerdobi (~1 km diametrā) apņem kontūrgrāvis, kas meliorācijas ūdeņus novada uz Indru, ezera vietā izveidojies krūmains klajums, tā vidū akačains, ovāls purvs; Dzeguzes ezers; Dzegūžu ezers; Zaguzes ezers.
- Kalnaziedu upurozols atradies Aizkraukles novada Aizkraukles pagastā, Pļaviņu HES ūdenskrātuves krastā, \~300 m no Kalnaziedu pilskalna, apkārtmērs bijis \~5 m, izdedzināts un gājis bojā, bet stumbrs saglabāts un pārsegts ar jumtiņu, pēc dažām ziņām pie tā ziedota labība, ēdieni un dzērieni.
- tecēt Atrasties virzībā, kustībā (par straumi, ūdenstilpes ūdeņiem).
- slīdlaiva Ātrgaitas motorlaiva ar plakanu dibenu un mazu iegrimi (braucot laivas priekšgals paceļas virs ūdens); gliseris.
- gliseris Ātrgaitas motorlaiva ar plakanu dibenu un mazu iegrimi (braucot laivas priekšgals paceļas virs ūdens).
- steigt Ātri tecēt ūdenstilpē (par ūdeņiem); būt tādam, kur ātri tek ūdeņi (par ūdenstilpi).
- steigties Ātri tecēt ūdenstilpē (par ūdeņiem); būt tādam, kur ātri tek ūdeņi (par ūdenstilpi).
- Baltezera ūdenssūkņu stacija atrodas Ādažu pagastā pie Mazā Baltezera, uzbūvēta 1904. g., izmanto pazemes kvartāra ūdeņu atradni 20-50 m dziļumā, \~200 filtraku, kas izvietotas 9 km garā rindā, pārtver gruntsūdens plūsmu, ūdens pa sifonvadiem nonāk sūkņu stacijā un tālāk pa spiedvadiem tiek pievadīts Rīgas ūdensvada tīklam.
- Kalnaziedu pilskalns atrodas Aizkraukles novada Aizkraukles pagastā, netālu no Pļaviņu HES ūdenskrātuves pie Kalnaziedu mājām, 17 m augsts zemes izvirzījums, ko no 3 pusēm norobežo dziļas gravas, plakumam (~110 x 80 m) ir noapaļota četrstūra forma, domājams, ka bijis apdzīvots līdz 9. gs.
- Celensku pilskalns atrodas Alūksnes novada Alsviķu pagastā pie Celensku mājām, iegarens, līdz 30 m augsts paugurs, ko ietver pļavas purvāji, ziemeļaustrumu galā 5 m augsts pacēlums, plakums — nedaudz nolaidens (~50 x 40 m), bijis apdzīvots 1. gadu tūkstotī; Celišķu kalns.
- Siseņu pilskalns atrodas Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā, ir \~30 m augsts paugurs, platības ziņā lielākais pilskalns Latvijā, plakums — 2,5 ha, nolaidens un dienvidrietumu virzienā pazeminās par 10 m, \~3 m zem plakuma līmeņa apliec terase, nocietinājumi atšķiras no citu Latvijas pilskalnu nocietinājumiem pirms krustnešu iebrukuma, iespējams, ka šis pilskalns ir vēlāk izveidots Livonijas austrumu robežas aizsargāšanai pret krievu iebrukumiem.
- Ziemeru muiža atrodas Alūksnes novada Ziemeru pagastā, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1555. g., līdz mūsu dienām saglabājusies kungu māja, pārvaldnieka māja, mežkunga dzīvojamā māja, mežsarga dzīvojamā māja, 4 kalpu mājas, stallis, lielā kūts ar uzbrauktuvi, kambaris, magazīna, klēts, rija u. c. saimniecības ēkas, ūdenstornis (pavisam 20. gs. 20. gados muižā bijušas >20 ēkas).
- Kīlargo rezervāts atrodas ASV, Floridas pussalas dienvidu galā ("Key Largo"), platība - 190 kvadrātkilometru, dibināts 1960. g., pirmais zemūdens rezervāts ASV, liela koraļļu sugu formu un sugu dažādība.
- Dienvidantiļu grēda atrodas Atlantijas okeāna dienvidu daļā, Dienvidamerikas Andu kalnu turpinājums, stiepjas no Ugunszemes arhipelāga caur Dienvidsendviču salām uz Antarktīdas pussalu, garums - >3500 km, dziļums - līdz 3000 m, vietām - 1000 m, virs ūdens paceļas Dienviddžordžija, Dienvidsendviču, Dienvidorkneju un Dienvidšetlendu salas.
- Demenes ezers atrodas Augšzemes augstienē, Augšdaugavas novada Demenes pagastā, 149,4 m vjl., platība — 30,2 ha, garums 0,9 km, lielākais platums — 0,5 km, lielākais dziļums — 17,6 m, aizaugums — 8%, mīt ūdensputni, ondatras, asari, līdakas, līņi, plauži, raudas; Deglāja ezers; Degleikas ezers; Demenes-Briģenes ezers.
- Lielais Artēziskais baseins atrodas Austrālijā (angļu val. "Great Artesian Basin"), aizņem Centrālās zemienes vidusdaļu, starp Karpentārija līci un Dārlingas vidusteci, Lielo Ūdensšķirtnes grēdu un Selvina grēdu, platība - 1,74 mlj kvadrātkilometru, stiepjas ziemeļu-dienvidu virzienā >2200 km, rietumu-austrumu virzienā \~1800 km.
- Jaunanglijas grēda atrodas Austrālijas austrumos, Lielās Ūdensšķirtnes grēdas vidusdaļa, 200 km garš, līdz 1615 m augsts granīta un kaļķakmens masīvs.
- Deguma ezers atrodas Austrumlatvijas zemienē, Lielajā Pelēčāres purvā, Līvānu novada Rudzātu pagastā, 105,2 m vjl., platība - 59 ha, garums 1 km, lielākais platums - 0,8 km, lielākais dziļums - 1,1 m, virsūdens aizaugums - 5%; Pelečāres ezers; Pelēčāres ezers.
- Udas grēda atrodas Austrumsajānos, Krievijas Irkutskas apgabalā un Tivas Republikā, Udas un Hamsaras ūdensšķirtne, garums — 140 km, augstums — līdz 2875 m (Triangulatoru smaile), gneisi, marmors.
- Aņītes Garais iezis atrodas Braslas ūdenskrātuves austrumu krastā, 400 m garš un 2-7 m augsts dzeltenīgi sarkans iezis.
- Cēsu jaunā pils atrodas Cēsu centrā, uz austrumiem no Cēsu viduslaiku pils, celta 1778. g., ir divstāvu mūra ēka ar mansarda jumtu, 19. gs. 30. gados uzbūvēta torņa augšdaļa neogotikas stilā, sākotnēji izmantota kā dzīvojamā māja, bet 1841. g. ierīkota ūdensdziedināšanas iestāde, pēc 1. pasules kara - virsnieku klubs, pēc 2. pasaules kara ierīkoti dzīvokļi, bet no 1949. g. Cēsu vēstures un mākslas muzejs.
- Daudas ūdenskritums atrodas Daudas upē pie Siguldas, divpakāpju, kopējais augstums — 2,6 m, platums — 4,5 m; Vecdreļļu ūdenskritums.
- Lielā Kautraka grava atrodas Gaujas pietekas Sviķupītes kreisajā krastā, tai ir kanjonveida forma, nogāžu slīpums 35-40 grādu, gravas garums - 0,8 km, tās sākumā 2,3 m augsts un 1,3 m plats sezonālais ūdenskritums, zem tā 5,5 m dziļa un 1,6 m augsta niša.
- Grūbas ūdenskritumi atrodas Grūbas upē pie Ieriķiem, augstums — 0,5-2,4 m, platums — 5,5-7,5 m; Ieriķupītes ūdenskritumi.
- Lagodehi rezervāts atrodas Gruzijā, Lielā Kakāza dienvidu nogāzē, platība 177 kvadrātkilometri, augstums - 500-3500 m, dibināts 1912 g., lai saglabātu dabas kompleksus, kā ūdenskritumi (līdz 100 m), sērūdeņraža minerālūdeņu avoti.
- Kauķa kalns atrodas Imulas ielejas kreisā pamatkrasta nogāzē 0,5 km lejpus Matkules pilskalna, Tukuma novada Matkules pagastā, dabas parka "Abavas senleja" teritorijā, tas ir saldūdens kaļķiežu masīvs, kas 30 m augstajā upes ielejas nogāzē izgulsnējies no kaļķainiem avotu ūdeņiem, apaudzis ar gobām; Kursas Staburags; Imulas Staburags.
- Indijas okeāna Centrālā lielieplaka atrodas Indijas okeāna centrālajā daļā, starp Centrālo Indijas, Maldivu un Austrumindijas zemūdens grēdu, garums - \~3800 km, platums - \~1700 km, dziļums - līdz 6090 m, ziemeļu daļā pacēlums līdz 1549 m zjl.
- Gizilaghačas līcis atrodas Kaspijas jūras dienvidrietumu daļā, Azerbaidžaānas piekrastē, garums - 28 km, platība - \~550 kvadrātkilometru, dziļums - līdz 2 m, krasti zemi, purvaini, ziemo ūdensputni.
- Gilberta salas atrodas Klusajā okeānā ("Gilbert Islands"), abpus ekvatoram, Mikronēzijas dienvidaustrumos, platība — 260 kvadrātkilometru, uz zemūdens grēdas 16 atolu virkne ar zemām koraļļu salām, dažas vulkāniskas salas (līdz 20 m vjl.).
- Elderenes svētavoti atrodas Kuldīgas novada Snēpeles pagastā, iztek kādas upītes pakrastē no kraujas malas, ūdens uzskatīts par dziedinošu, tuvumā atrastas senlietas.
- Ķūķu ala atrodas Ķūķu klinšu augšgalā pie paša ūdens, garums - 20 m, platums pie ieejas - 5 m, augstums - 4 m.
- Kategrades ezers atrodas Latgales augstienes Feimaņu paugurainē, Rušonas pagastā, 149 m vjl., platība - 133,1 ha, garums - 2,7 km, lielākais platums - 0,7 km, lielākais dziļums - 3 m, dienvidu daļu sauc arī par Zvejnieku ezeru (arī par Ribačnoje ezeru), eitrofs, virsūdens aizaugums 30%; Kadegrades ezers; Katigrāda; Katigrades ezers.
- Ārciema parks atrodas Limbažu novada Pāles pagasta Ārciemā, platība - 8,1 ha, reljefs līdzens, viegli nolaidens pret dzirnavezeru, aug 21 vietējā un 37 introducētās koku un krūmu sugas, t. sk. balzama baltegle, Sibīrijas baltegle, kalnu kļava, sudraba kļava, Tatārijas kļava, pelēkais riekstkoks, smaržīgā apse.
- Vidrižu muiža atrodas Limbažu novada Vidrižos, senāk apbūves kompleksā ietilpušas >20 ēkas, līdz mūsu dienām saglabājušās kungu māja, t. s. Šveices jeb mednieku māja - divstāvu guļbūve ar bagātīgiem kokgriezuma apdares elementiem, klēts ar arkādes lieveni, zirgu pasta ēka, staļļi, spirta dedzinātava, divstāvu ūdens tornis un ainavu parks (platība 14,5 ha).
- Gorodku pilskalns II atrodas Ludzas novada Rundēnu pagastā, līdzās Gorodku pilskalnam I, uz dienvidiem no tā, abus pilskalnus savieno nolaidens reljefa pacēlums, dienvidu un austrumu nogāze ir stāva, ziemeļu un rietumu puse lēzena un saplūst ar apkārtni, varētu būt, ka tas ir bijis Gorodku pilskalnam I atbilstoša kulta vieta.
- Mazā Kautraka grava atrodas otrpus tā sauktajam Kautraka kalnam, gravā vairāki sezonālie ūdenskritumi, skaistāko no tiem veido 6 un 8 m augstas kāples.
- Engures ezers atrodas Piejūras Engures līdzenumā, Talsu un Tukuma novadā, 3,2 m vjl., platība — 4046 ha, garums — 17,9 km, lielākais platums — 4,4 km, vidējais dziļums — 0,4 m, lielākais dziļums — 2,1 m, no Rīgas līča atdala 1,5-2,5 km plata kāpu josla, eitrofs, virsūdens aizaugums — 65% platības.
- Raunas Staburags atrodas Raunas ielejas labā pamatkrasta nogāzē, Smiltenes novada Raunas pagastā, ir kāpņveidīga saldūdens kaļķiežu (šūnakmens) krauja, garums — 35 m, augstums — 2-3,5 m, tajā ir līdz 1,1 m augsta un līdz 1,3 m dziļa niša, kurā plūst nogāzē iztekošo avotu ūdeņi, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība — 25 ha; Mazais Staburags.
- Sietiņu dižakmens atrodas Rembates pagastā, garums - 5,8 m, lielākais platums - 5,2 m, augstums - 1,7 m, apkārtmērs - 17,5 m, virszemes tilpums - 25 kubikmetri, virspusē lēzens iedobums 1 x 1,4 m, kurā var sakrāties apmēram pusspainis ūdens.
- Zirga pēdas akmens atrodas Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā netālu no Jaunstašuļu Velna pēdas akmens, tā garums 2,65 m, platums 1,9 m, augstums 0,7 m, virsmā izveidojies 45 x 40 cm liels un 11 cm dziļš iedobums, kurā sakrājies ūdens lietots ārstniecībā (gk. mājlopu).
- Subinaites laukakmens atrodas Rēzeknes novada Sakstagala pagastā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1977. g.), iegūlis Rēzeknes upes stāvajā kreisajā krastā, tā apakšējā daļa atrodas zem ūdens, garums - 5,2 m, platums - 4,2 m, augstums no upes gultnes - 4,4 m (virs ūdens 1,6 m), virszemes tilpums - \~30 kubikmetri, sarkanbrūns, stipri sadēdējis rapakivi granīts.
- Airītes pilskalns atrodas Saldus novada Zirņu pagastā, vecupju ieskauts, iegarens ziemeļaustrumu-dienvidrietumu virzienā orientēts, 7-8 m augsts paugurs Cieceres labajā krastā, plakums - četrstūrains (40x20 m), tā austrumu gals nolaidens, pārējās 3 paugura nogāzes stāvas, nocietinājumi un kultūrslānis nav konstatēti, drīzāk uzskatāms par kulta vietu.
- Sējas muižas kungu māja atrodas Saulkrastu novada Sējas pagasta Sējā, celta 18. gs. beigās - 19. gs. sākumā baroka formās, 1883.-1885. g. pārbūvēta neogotiskās formās, mūsdienās ir sliktā tehniskā stāvoklī, no muižas kompleksa saglabājusies arī klēts (18. gs.) un neogotisks ūdenstornis (1902. g.), muižas parkā (platība 4,9 ha), kas kopš 1977. g. ir valsts aizsardzībā, aug Sējas dižozols (apkārtmērs - 9,1 m).
- Auļukalna ezermītne atrodas Smiltenes novada Drustu pagastā, Auļukalna ezera austrumu daļā, uz dienvidiem no pussalas, uz zemūdens saliņām saglabājušās celtņu konstrukciju paliekas, atrasti keramikas izstrādājumi ar apmesto, kniebto, gludo un gludināto virsmu, kuri attiecināmi uz 1. gt. vidu un otro pusi.
- Klusā okeāna dienvidu lielieplaka atrodas starp Jaunzēlandes salu zemūdens nogāzēm rietumos un Dienvidu un Austrumu pacēlumu dienvidos un austrumos, lielākais dziļums - 10882 m, ziemeļu daļā vulkānisku salu grupas: Kuka (Dienvidu) salas, Tubuajas salas.
- Klusā okeāna centrālā lielieplaka atrodas starp Markusas-Nekeras kalniem ziemeļos, Lainas grēdu austrumos, Kuka un Tokelavas grēdu dienvidos un Tuvalu, Gilberta un Māršalas salām rietumos, platība - 5700000 kvadrātkilometru, dziļums - līdz 6555 m, vietām zemūdens kalni - līdz 814 m zjl., daži paceļas virs ūdens salu veidā (Feniksa salas).
- Austrumkurzemes augstiene atrodas starp Ventas-Usmas ieplakurietumos, Zemgales līdzenumu un Rīgas smiltāju līdzenumu, Ventas un Lielupes baseina ūdensšķirtne, augstums - līdz 156 m vjl. (Smiltiņu kalns).
- Āžkalna ezers atrodas Valmieras novada Valmieras pagastā pie Valmieras pilsētas ziemeļu robežas, uzpludināts uz Rātes upītes, platība - 1,6 ha; Iršu parka dzirnavu ezers; Valmieras 11 komjauniešu varoņu ūdenskrātuve.
- Aizkarpatu zemiene atrodas Vidusdonavas līdzenuma ziemeļaustrumu daļā, Ukrainas Aizkarpatu apgabalā, līdzenums, nolaidens dienvidrietumu virzienā.
- Lādes ezers atrodas Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumā, Limbažu novada Limbažu pagastā, 47,4 m vjl., platība - 246 ha, garums - 3,3 km, lielākais platums - 1,9 km, vidējais dziļums - 5 m, eitrofs, virsūdens aizaugums - 15%, iztek Nabe uz Skujas ezeru; Nabes ezers.
- Ivaņkovas ūdenskrātuve atrodas Volgas augštecē, Krievijas Tveras apgabalā, platība - 327 kvadrātkilometri, dziļums - līdz 19 m, vidējais - 3,4 m, līmeņa svārstības - līdz 4,5 m; Volgas ūdenskrātuve; Maskavas jūra.
- peldēties Atrodoties (ūdenstilpes) ūdenī, darboties, rīkoties (piemēram, peldēt, nirt, gremdēties), ar mērķi, piemēram, aktīvi atpūsties, rotaļāties, arī mazgāties.
- sadoties Atrodoties tuvu kopā, sakļauties, veidot kādu veselumu (piemēram, par augiem, ūdenstilpēm).
- strauma Ātrs ūdens tecējums.
- mīkstināšana Atsārmotu kailādu apstrāde ar fermentu preparātiem ūdens vidē paaugstinātā temperatūrā, kā rezultātā āda kļūst mīksta un elastīga, ar gludu, maigu virsmu, piemērota apavu virsu, apģērbu un galantērijas preču ražošanai.
- rāznas atsevišķi ūdensaugi (ko lieto kā līdzekli pret kašķi).
- pavasara aršana atsevišķos gadījumos lietojams augsnes apstrādes veids, kas pieļaujams gadījumos, ja rudens apstākļi ir bijuši aršanai nepiemēroti.
- limonāde Atspirdzinošs dzēriens no ūdens un piedevām (parasti augļu sulas); šāds dzēriens, kas ir piesātināts ar ogļskābo gāzi.
- oranžāde Atspirdzinošs dzēriens no vakuumā ietvaicētas apelsīnu sulas, ūdens un cukura.
- augļūdens Atspirdzinošs dzēriens, ko pagatavo no ūdens, cukura un augļu sulām vai esencēm.
- kolinss Atspirdzinošs garā malka kokteilis (alkohols, citrona vai laima sula, pūdercukurs, sodas ūdens, ledus).
- kāpt krastā atstājot ūdens transportlīdzekli, kas piestājis krastā, doties uz sauszemi
- nokāpt malā (arī krastā) Atstājot ūdens transportlīdzekli, kas piestājis krastā, nokļūt uz sauszemes.
- liektās mēbeles atšķirībā no tradicionālās galdnieku tehnoloģijas šo mēbeļu sagataves vispirms tvaicē ūdens tvaikos vai vāra šķidrumā, tad speciālā aprīkojumā (šablonā) saliec un žāvē līdz ekspluatācijas mitrumam, piedodot tām liektu formu.
- aizpeldēt Attālināties pa ūdeni; attālinoties pa ūdeni, nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.) - par ūdens transportlīdzekļiem vai peldošiem priekšmetiem.
- iegrime Attālums no peldlīdzekļa ūdenslīnijas līdz ķīļa vai šverta viszemākajai vietas; peldes dziļums.
- brīvsānu augstums attālums no ūdenslīnijas līdz augšējai klāja malai.
- Zemeslodes ūdens bilance attiecība starp ūdens daudzumu, kas nonāk uz Zemes virsmas nokrišņu veidā, un ūdens daudzumu, kas noteiktā laikā iztvaiko no Pasaules okeāna un sauszemes.
- ūdens bilance attiecība starp ūdens pieplūdumu un patēriņu.
- saplānīt Attīrīt no zāles kādu vietu ūdenstilpē.
- vieksta Atvars, kur griežas ūdens.
- viraga Atvars, ūdens mutulis.
- virags Atvars, ūdens mutulis.
- Haribda Atvars, ūdens virpulis pretim Skillai.
- hidrosintāze Audu, membrānu vai protoplazmas uzbriedums no ūdens iesūkšanās.
- impregnēšana Auduma, koksnes u. c. materiālu piesūcināšana ar speciāliem šķīdumiem, emulsijām vai eļļām, kas padara materiālu stiprāku, ugunsizturīgāku (ar antipirēniem), ūdensnecaurlaidīgu (ar hidrofobizatoriem), izturīgu pret mikroorganismu iedarbību (ar antiseptiskām vielām).
- vaskadrāna Audums, kas no vienas vai abām pusēm ir pārklāts ar ūdensnecaurlaidīgu plēvi.
- kanadīns Auga "Hydrastis canadensis L." alkaloīds.
- ūdensmīlis Augi, kuru ziedus apputina ūdens kustība (piem., jūras zāles).
- Izīda Auglības un veselības dieviete seno ēģiptiešu mitoloģijā, laulāto uzticības aizbildne, sievietes mātes aizgādne; vēlāk arī ūdens, vēju dieviete, kuģniecības aizbildne.
- Baals Auglības, ūdens, pērkona un kara dievs seno semītu mitoloģijā.
- polderis Auglīga sauszemes platība, kas atrodas zemāk par apkārtējo ūdenstilpju līmeni un kas ir norobežota ar dambjiem, lai tā neapplūstu.
- augļūdens Augļa ūdens - šķidrums, kas aptver cilvēka vai zīdītāja dzīvnieka organismu embrionālās attīstības stadijā.
- amnioskopija Augļa ūdens pārbaude ar dzimumceļos ievadītu aparātu.
- hidramnijs Augļa ūdens pārmērīga uzkrāšanās augļa apvalku dobumos.
- amnioreja Augļa ūdens priekšlaicīga noplūšana.
- anhidramnija Augļa ūdens trūkums.
- hidrohorija Augļu, sēklu u. c. auga daļu izplatīšanās ar ūdens palīdzību.
- fruhtvasers Augļūdens, limonāde.
- fluhtvasers Augļūdens; limonāde.
- fļuktvasers Augļūdens; limonāde.
- fruktvaseris Augļūdens; limonāde.
- fruktvasers Augļūdens; limonāde.
- sausgalis Augošs koks ar nokaltušu galotni; rodas mežā, ja krasi pazeminās ūdens līmenis, ja tiek traucēta koku vainagu virsējās daļas apgāde ar ūdeni vēja izšūpošanas, sēņu infekcijas, kukaiņu un vēža bojājumu dēļ, arī gaisa piesārņošanas gadījumos.
- uranija Augs Madagaskarā, kura lapu makstis sakrājas dzeršanai derīgs ūdens, kāpēc ceļinieki to ļoti ciena.
- soloncs Augsne, kuras virskārtā ir sāls garoza un kas veidojusies necaurskalojoša ūdens režīma apstākļos, notiekot intensīvai iztvaikošanai.
- piesārņota vieta augsne, zemes dzīles, ūdens, dūņas, kā arī ēkas, ražotnes vai citi objekti, kas satur piesārņojošas vielas.
- potenciāli piesārņota vieta augsne, zemes dzīles, ūdens, dūņas, kā arī ēkas, ražotnes vai citi objekti, kuri, pēc nepārbaudītas informācijas, satur vai var saturēt piesārņojošas vielas.
- augsnes erozija augsnes auglīgās virskārtas iznīcināšana vēja, ūdens vai nogāžu procesu (nobiru, noslīdeņu, noplūdeņu u. c.) vai cilvēka saimnieciskās darbības rezultātā.
- kaļķošana Augsnes bagātināšanas līdzekļu iestrāde augsnē skābuma neitralizēšanai, mikroorganismu dzīvotspējas palielināšanai, augsnes struktūras, ūdenscaurlaidības un mēslojuma efektivitātes uzlabošanai.
- ūdenskapacitāte Augsnes ūdens uzņēmība, no kā atkarīgs augsnes mitrums bezlietus laikā; visbiežāk 100kg sausas zemes spēj aizturēt ap 25 kg ūdens.
- aktīvais slānis augsnes vai ūdens slānis, kura siltuma stāvokli nosaka Saules radiācijas procesi un siltuma apmaiņa un atmosfēru.
- piesārņojoša darbība augsnes, zemes dzīļu, ūdens, gaisa, iekārtu vai ēku un citu stacionāru objektu izmantošana, kas var radīt vides piesārņojumu vai avāriju risku, kā arī darbība, kas tiek veikta piesārņotā vietā un var izraisīt piesārņojuma izplatīšanos.
- augsnes apakšējā mitrināšana (subirigācija) augsni mitrina, apūdeņojamā platībā uz laiku paceļot gruntsūdens līmeni.
- virs jūras līmeņa augstāk par jūru un okeānu brīvas ūdens virsmas līmeni
- mikoriza Augstāko augu saknes un sēņu micēlija simbioze, tādējādi savstarpēji tiek sekmēta ūdens un barības vielu uzņemšana.
- sinkarīdi Augstāko vēžu virskārta ("Syncarida"), sīki līdz vidēji lieli (0,5 mm līdz 5 cm garumā), tievi primitīvi saldūdens vēžveidīgie.
- Buguļmas-Belebejas augstiene augstiene Austrumeiropas līdzenuma dienvidaustrumu daļā, Krievijā (Kuibiševas un Orenburgas apgabalā, Tatarstānas un Baškortostānas Republikā), Belajas, Kamas un Volgas baseina ūdensšķirtne, augstums - 200-400 m, to saposmo dziļas upju ielejas.
- Kalačas augstiene augstiene Austrumeiropas līdzenuma dienvidu daļā, Bitjugas un Hopjoras ūdensšķirtne Krievijā, Voroņežas, Volgogradas un Rostovas apgabalā, augstums — līdz 240 m.
- Ziemeļuvāli Augstiene Krievijas Eiropas daļas ziemeļos, viļņota, vietām pārpurvota Volgas un Severnaja Dvinas baseina ūdensšķirtne, garums - 600 km, augstums - līdz 293 m, gk. smilšu un māla nogulumi, skujkoku meži, purvi.
- Suomenselke Augstiene Somijas vidienē, Somu un Botnijas līča baseinu ūdensšķirtne, augstums - līdz 351 m, daudz ezeru, \~1/2 teritorijas pārpurvota.
- Mānselke Augstieņu un zemu kalnu grēda Somijas ziemeļos un austrumos, daļēji Norvēģijas ziemeļos un Krievijas ziemeļrietumos, Baltijas, Baltās un Barenca jūras ūdensšķirtne, garums - >750 km, platums - līdz 75 km, augstākā virsotne - 718 m.
- pjezometriskais līmenis augstums, kurā paceļas artēziskais ūdens spiediena iedarbībā.
- hidrofilija Augu apputeksnēšanās ar ūdens palīdzību.
- vadaudi Augu audi, pa kuriem pārvietojas ūdens un tajā izšķīdušās barības vielas.
- biogeocenoze Augu grupējums (fitocenoze) līdz ar dzīvnieku valsti (zoocenozi) tajā un attiecīgo zemes virsas daļu ar īpatnējo moikroklimatu, ģeoloģisko uzbūvi, augsni un ūdens režīmu, kas kopā veido savstarpēji nosacītu kompleksu.
- pļoga Augu kārta virs ūdens.
- fitobentoss Augu kopums, kas atrodas ūdenstilpes dibenā.
- Segnera rats augu laistīšanas ierīce, ko darbina izplūstošā ūdens reaktīvais spēks; sastāv no vertikālas pievadcaurules, uz kuras nostiprinātā horizontālā caurule ar horizontāliem pretējos virzienos atliektiem vaļējiem galiem var brīvi griezties horizontālā plaknē.
- pelde Augu pakļaušana ūdens iedarbībai, tos iegremdējot.
- ūdeņu veģetācija augu sabiedrību kopums jūru un okeānu piekrastē, upēs, ezeros, dīķos u. c. ūdenstilpēs.
- traheobakteriozes Augu slimības, ko izraisa baktērijas, kuras bojā saimniekauga ūdens pārvades sistēmu (trahejas).
- traheomikozes Augu slimības, ko izraisa sēnes, kuras bojā saimniekauga ūdens pārvades sistēmu (trahejas).
- bioģeocenoze Augu un dzīvnieku sistēma, kas izveidojas saistībā ar attiecīgo zemes virsmas rajonu, tā mikroklimatu, ģeoloģisko uzbūvi, ūdens režīmu.
- strūklu kompresora aukstummašīna aukstummašīna, kurā par aukstumaģentu parasti lieto ūdens tvaiku (gaisa kondicionēšanas iekārtās).
- krīks Austrālijā - periodiski izsīkstoša upe, kas sausā gadalaikā sadalās atsevišķās, savā starpā nesaistītās ūdenstilpēs.
- Alpi Austrālijas Alpi - Lielās Ūdensšķirtnes grēdas augstākā daļa Austrālijas dienvidaustrumos, garums - 450 km, platums - 150 km, augstākā virsotne - 2228 m.
- nargile Austrumnieku smēķēšanas ierīce, ūdenspīpe ar šļūtenīti.
- Lielais Sajāns Austrumsajānu austrumu daļas ūdensšķirtnes grēda Krievijā (Burjatijā un Tivā) un Mongolijā, augstums - līdz 3491 m (Munkusardiks), alpīnais reljefs.
- Ančutka Austrumslāvu mitoloģijā - ļaunais gars, kas mīt ūdenstilpēs, purvos un akačos, kuru attēloja kā spalvainu būtni ar radziņiem, pakaviem un spārniem.
- beregiņas Austrumslāvu mitoloģijā – dabas dievības, mežu un ūdens stihijas personifikācija, līdzīgas nārām.
- saba austrumu tautām - maiss no veselas dzīvnieka ādas kumisa, vīna, ūdens glabāšanai un pārvadāšanai.
- hidroautomāts Automātiska hidrauliska ierīce, kurā izmanto ūdens spiedienu saspiesta vai retināta gaisa iegūšanai, kā arī ierīce, ko lieto ūdens pacelšanai zināmā augstumā ar retināta vai saspiesta gaisa palīdzību.
- sprinklers Automātiska ūdens smidzināšanas uzmava ugunsdzēsības sistēmā.
- rezonanses invertors autonomais invertors, kurā ventiļu komutācijas nodrošināšanai izmanto pārejas procesu īpatnības ķēdēs ar induktivitāti un kapacitāti; strāvai plūstot caur kondensatoru, tas svārstību režīmā uzlādējas līdz spriegumam, kas ir augstāks par līdzstrāvas tīkla spriegumu, bet pēc tam strāva virzienu mainīt vairs nevar, jo tad aizveras ventiļi (tiristors); virknes invertors.
- avoksnis Avota ūdens.
- karstie avoti avoti ar (samērā) augstu ūdens temperatūru.
- siltais avots avots ar mēreni augstu ūdens temperatūru.
- siltavots Avots ar mēreni augstu ūdens temperatūru.
- Tirzas Svētavots avots Gulbenes novada Tirzas pagastā pie Zvanuleju mājām, tautā dēvēts arī par Dzīvības, Veselības vai Svēto avotu, jo senāk ar tā ūdeni dziedinātas dažādas cilvēku un dzīvnieku kaites, avotam ziedota nauda, dzīpari, ziedi u. c. dāvanas, mūsu dienās virs avota uzbūvēta nojume un tas tiek izmantots par ūdens ņemšanas vietu.
- Saltavots Avots Siguldas novada Siguldas pagastā, iztek Lorupes ielejas stāvajā labajā krastā, ūdens uzkrājas baseiniņā aiz akmeņu barjeras un lejāk, noplūstot Lorupē izveidotajā ūdenskrātuvē, veido sazarotu krāci, debits 2000 kubikmetru diennaktī, ūdens temperatūra arī vasarā nepārsniedz 5 Celsija grādus.
- minerālavots Avots, no kura izplūst minerālūdens.
- geizers Avots, no kura periodiski izplūst karsta ūdens un tvaika strūklas.
- alogs Avots; ūdens vērpete.
- Kaļļu avoti avotu grupa Cēsu novada Amatas pagastā, Amatas pietekas Nedienes labajā krastā, Kaļļu kalna nogāzē, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., ūdens strauta veidā aizplūst uz Nedieni, strautā izveidojies neliels, \~0,6 m augsts ūdenskritums.
- Cinclus pallasii Āzijas ūdensstrazds.
- Eija Babiloniešu (akadiešu) gudrības un ūdens dievs, ekvivalents šumeru dievam Enki.
- flotācijas bagātināšana bagātināšanas metode, kas pamatojas uz izejvielu minerālo sastāvdaļu ūdens slapināšanas atšķirībām, sevišķi pēc apstrādes ar flotācijas šķidrumiem; daļa minerālu kopā ar putām pāriet koncentrātā (derīgais produkts), daļa paliek ūdenī (atkritumi).
- gravitācijas bagātināšana bagātināšanas metode, kuras pamatā ir minerālo sastāvdaļu blīvuma un krišanas ātruma atšķirības ūdens vai gaisa vidē un suspensijās.
- miltaiņš Bagāts ar cieti un vārītā veidā irdens (par kartupeļiem).
- Naso Bahamu salu galvaspilsēta (angļu val. "Nassau"), atrodas Ņūprovidensas salā, 253000 iedzīvotāju (2007. g.).
- hidrofobija Bailes no ūdens.
- salikornija Balandu dzimtas augs, kas aug sāļos jūras ūdens apslacītos smiltājos; augstums - līdz 20 cm, lapas stipri reducētas; atgādina kosu; Latvijā nav sastopama.
- ballastcisterna Balasttanka tvertne kuģa ūdensbalastam, visbiežāk kuģa dubultdibenā un priekšgalā, bet arī pakaļgalā un sānos.
- Baldiešēnu Baldiešēnu grāvis - ūdenstece Cēsu novada Inešu pagastā, ietek Nedža ezera austrumu daļā.
- skraberis Balsta konstrukcija, kurā novieto no ūdens izceltu jahtu; tā var būt stacionāra vai izjaucama, izgatavota no koka vai no metāla, ar vai bez riteņiem.
- baltaispuķe Baltā ūdensroze ("Nymphaea alba").
- baltāpuķe Baltā ūdensroze ("Nymphaea alba").
- ezerkaraliene Baltā ūdensroze ("Nymphaea alba").
- ezerpuķes Baltā ūdensroze ("Nymphaea alba").
- ezerrozes Baltā ūdensroze ("Nymphaea alba").
- gaigala Baltā ūdensroze ("Nymphaea alba").
- gaigalas Baltā ūdensroze ("Nymphaea alba").
- gaigale Baltā ūdensroze ("Nymphaea alba").
- gaigula Baltā ūdensroze ("Nymphaea alba").
- krūkliņas Baltā ūdensroze ("Nymphaea alba").
- laičine Baltā ūdensroze ("Nymphaea alba").
- laičinis Baltā ūdensroze ("Nymphaea alba").
- laiksna Baltā ūdensroze ("Nymphaea alba").
- laiksne Baltā ūdensroze ("Nymphaea alba").
- laiksnis Baltā ūdensroze ("Nymphaea alba").
- laišķi Baltā ūdensroze ("Nymphaea alba").
- laišķis Baltā ūdensroze ("Nymphaea alba").
- laišķulapas Baltā ūdensroze ("Nymphaea alba").
- lēpa Baltā ūdensroze ("Nymphaea alba").
- lēpas Baltā ūdensroze ("Nymphaea alba").
- lēpe Baltā ūdensroze ("Nymphaea alba").
- lēpes Baltā ūdensroze ("Nymphaea alba").
- lēplapa Baltā ūdensroze ("Nymphaea alba").
- lilijas Baltā ūdensroze ("Nymphaea alba").
- tuļbis Baltā ūdensroze ("Nymphaea alba").
- ūdenrozes Baltā ūdensroze ("Nymphaea alba").
- ūdeņrozes Baltā ūdensroze ("Nymphaea alba").
- ūdenslapas Baltā ūdensroze ("Nymphaea alba").
- ūdenslēpes Baltā ūdensroze ("Nymphaea alba").
- ūdenspuķe Baltā ūdensroze ("Nymphaea alba").
- ūdenspuķes Baltā ūdensroze ("Nymphaea alba").
- ūdensrozes Baltā ūdensroze ("Nymphaea alba").
- Nymphaea alba baltā ūdensroze.
- gūžīna Baltā ūdensroze.
- Mazuru ezeru augstiene Baltijas grēdas daļa Polijas ziemeļaustrumos (“Pojeziere Mazurskie”), ūdensšķirtne starp Pregoļu un Vislu, augstums — līdz 312 m (Dilevskas kalns), daudz glaciālas izcelsmes ezeru (1620 ezeru lielāki par 1 ha) ar kopējo platību 310 kvadrātkilometru.
- Pomožes ezeru augstiene Baltijas grēdas daļa Polijas ziemeļrietumos (“Pojezierze Pomorskie”), ūdensšķirtne starp Odras un Vislas lejteci, augstums — līdz 329 m vjl., vairāki lieli ezeri, meži, kūdrāji, virsāji.
- Mēklenburgas ezeru plato Baltijas grēdas daļa Vācijas ziemeļaustrumos, ūdensšķirtne starp Elbu un Baltijas jūras piekrastes upēm Pēni, Reknicu, Varnovu, augstums — līdz 179 m vjl.
- gaigales Balto lēpu suga, ūdensaugs.
- ūdensbaļļa Baļļa ūdens uzglabāšanai, uzkrāšanai.
- bandži Bandži lēkšana - ekstrāmais sporta veids, lēkšana no liela augstuma, kad lēcējs karājas gumijas virvē, kura sniedzas nelielā augstumā virs zemes vai ūdens virsmas.
- Baraba Barabas stepe - mežastepes līdzenums Rietumsibīrijas dienvidu daļā, Obas un Irtišas ūdensšķirtnē, Krievijā, platība - \~117000 kvadrātkilometru, paugurains līdzenums, kas dienvidu daļā pāriet Kulundas līdzenumā.
- barības sausna barības līdzekļa sausā daļa, kas paliek pēc ūdens iztvaicēšanas termostatā 100–105 °C vai 130 °C temperatūrā.
- Tosele Bārtas kreisā krasta pieteka Dienvidkurzemes novadā, garums - 10 km, pārveidota par polderu apvadkanālu, kas novada ūdeņus, kritumam nav fizikāla pamata, jo lielākā daļa ūdens tiek pārsūknēta; Tosile.
- peldbaseins Baseins, kas ir iekārtots peldēšanai, arī peldēšanas, daiļlēkšanas un ūdenspolo treniņiem un sacensībām, kā arī iedzīvotāju apmācībām peldēšanā.
- batialā Batialā zona - dziļš jūras ūdens slānis (apmēram 200 līdz 2000 m dziļumā), kur vāja ūdens kustība, diezgan pastāvīga temperatūra un kur gaisma iekļūst tikai šā slāņa augšējā daļā.
- spilīts Bāzisks paleotipa iezis, kas veidojies no bazalta sastāva lavas zemūdens izvirdumos; galvenie minerāli: albīts, hlorīts; zaļganpelēks.
- Krogvalks Baznīcvalks, ūdenstece Rojas pagastā.
- Kanādas brebrs bebru suga ("Castor canadensis").
- duncka Bedre, ala zālienā vai purvā, kur ir maz ūdens, bet daudz dubļu.
- rimt Beigt viļņoties (parasti pakāpeniski) - par ūdenstilpi, ūdeni.
- Aido-Hvedo Beninas fonu mitoloģijā - čūska varavīksne, kas sagriezusies gredzenā notur zemi virs ūdens, viņai sakustoties notiek zemestrīces, debesīs reizēm redzams viņas atspoguļojums (varavīksne).
- švuļpstyns bērnu spēļlieta, "ūdens šautene", parasti izgatavota no lupstāja stiebra.
- stāvā berula berulu suga ("Berula erecta"), ūdensaugs ar labi attīstītiem apaļiem sakneņiem, kails ar seleriju smaržu.
- silikātbetons Betons, kas sastāv no kaļķu-silīcija dioksīda saistvielas, neorganiskas pildvielas un ūdens.
- hidrauliskās stelles bezatspoļu stelles, kurās audus šķīrienā ievada ar ūdens strūklu.
- Pjēra Sanmartēna bezdibenis bezdibenis Pireneju rietumos, uz Francijas un Spānijas robežas, dziļākā ala pasaulē - 1360 m, t. sk. \~350 m dziļa dabiska šahta, pazemes zāles, ezeri, upe, ūdenskritums.
- kordīti Bezdūmu pulveri; sastāvā ir ar nitroglicerīnu un šķīdinātājiem plastificēta nitroceluloze ar lielu slāpekļa daudzumu, stabilizators un ūdens.
- mezitiloksīds Bezkrāsains šķidrums ar piparmētru smaržu, iegūstams kondensējot acetonu sālsskābes ietekmē.
- bērzu sulas bezkrāsains, saldens šķidrums, kas pavasarī cirkulē bērza stumbrā.
- rotatorijas Bezmugurkaulnieku dzīvnieku grupa, sīki dzudzšūnu ūdensdzīvnieki, vairums sugu līdz 0,5 mm garumā, lielākās līdz 2,5 mm.
- sūklis Bezmugurkaulnieku tips ("Spongia syn. Porifera"), kurā ietilpst primitīvi daudzšūnu ūdensdzīvnieki, kuru ķermenim ir raksturīgas poras un kanālu sistēma un kuri parasti dzīvo kolonijās, piestiprinājušies pie substrāta, \~5000 sugu, kas mīt gk. jūrās, Latvijā saldūdeņos konstatētas 5 sugas.
- vainagtaustekleņi Bezmugurkaulnieku tips ("Tentaculata"), sēdoši ūdensdzīvnieki, kas dzīvo piestiprinājušies pie substrāta, ap mutes atveri ir taustekļu vainags, kas rada ūdens cirkulāciju un tādējādi piegādā barību, 3 klases - sūneņi, pleckāji un foronīdi, \~4000 sugu, zināmi \~20000 fosilo sugu, ko izmanto par vadfosilijām paleozoja nogulumiežu stratigrāfijā.
- Balhašs Beznoteces ezers Kazahstānas dienvidaustrumu daļā, 342 m vjl., platība - 18200 kvadrātkilometru, garums - 614 km, lielākais platums - 70 km, lielākais dziļums - 26 m, saimnieciskas darbības rezultātā samazinās ūdens pieplūde no Ili upes un ezers pamazām izžūst.
- sālsezers Beznoteces ezers, kura ūdens ir piesātināts ar šķīstošiem sāļiem.
- Kalahari beznoteces ieplaka Dienvidāfrikā (Botsvānā, Zambijā, Zimbabvē, DĀR, Namībijā), platība - \~630000 kvadrātkilometru, garums - \~2000 km, platums - \~1200 km, vidējais augstums - 900-1000 m, ziemeļu robežu nosaka Kongo un Zambezi upju ūdensšķirtne, dienvidu - Oranžas upes ieleja.
- beznotekūdenstilpe Beznoteces ūdenstilpe.
- Čani ezers beznotekezers Barabas stepē 106 m vjl., Krievijā, Novosibirskas apgabalā, platība - 1700-2200 kvadrātkilometru - atkarībā no sezonālajām un gada svārstībām (ūdens līmeņa svārstības \~5 m), garums - 91 km, platums - 88 km, dziļums - līdz 10 m, vidējais dziļums - 2,2 m, \~60 salu.
- Zuntorejs Beznotekezers Krievijas Aizbaikāla apgabalā, \~600 m vjl., platība - 302 kvadrātkilometri, savienots ar Baruntoreja ezeru, ūdens rūgti sāļš, sausā vasarā izsīkst.
- Siletitenizs Beznoteksāļezers Rietumsibīrijas līdzenuma dienvidu daļā 64 m vjl., Kazahstānā, Ziemeļkazahstānas apgabala dienvidaustrumos, platība - 777 km^2^, dziļums - līdz 3,2 m, ezera platība un ūdens sāļums sezonāli mainās.
- Arāla jūra beznoteksāļezers Uzbekistānā un Kazahstānā, atrodas Turānas zemienes rietumos, bija 4. lielākais ezers pasaulē, bet pēc 20. gs. 60. gados sāktās Amudarjas un Sirdarjas ūdeņu izmantošanas mākslīgajai apūdeņošanai ūdens pieplūde samazinājās un līdz 2000. g. jūras ūdens līmenis bija pazeminājies par 20 metriem, pirmo reizi minēta 10. gs. arābu tekstos, kā Horezmas ezers.
- Eltons Beznoteku sālsnogulu ezers Piekaspijas zemienes ziemeļu daļā 18 m zjl., Krievijas Volgogradas apgabalā, platība 152-200 kvadrātkilometru (atkarībā no ūdenslīmeņa), vidējais dziļums - 0,1 m, dibenā biezs vārāmā sāls un ārstniscisko dūņu (~9 m) slānis.
- monohidrāts Bezūdens sērskābe - biezs, bezkrāsains, eļļains šķidrums.
- kalcinētā soda bezūdens soda, nātrija karbonāts Na~2~CO~3~.
- sausna Bezūdens vielas daudzums, ko izsaka procentos no vielas dabiskās masas.
- slīkšņa Bieza cieši saaugušu ūdensaugu kārta, kas klāj ūdens virsu.
- cerezīts Bieza, baltas vai gaiši dzeltenas krāsas krējumveida masa, kas piešķir betonam ūdensnecaurlaidīgumu, gatavo no oleīnskābes sāls un kaļķiem.
- līkšņa Bieza, cieši saaugušu ūdensaugu kārta, kas klāj ūdens virsmu; slīkšņa.
- šinelis Biezais vadmalas (parasti vīriešu) rudens mētelis ar padrēbi.
- bildžas Bilžas - kuģa vai jahtas korpusa iekšpuses dziļākās vietas, kur satek ieplūdušais ūdens, eļļa u. c.
- bilge Bilžas - kuģa vai jahtas korpusa iekšpuses dziļākās vietas, kur satek ieplūdušais ūdens, eļļa u. c.
- hidrobioloģija bioloģijas nozare, kurā pēta bioloģiskās norises ūdenstilpēs.
- nārstot Bioloģiskās aktivitātes periodā laist ūdenī olas (ikrus), pieņus (par zivīm, dažiem citiem ūdens dzīvniekiem, abiniekiem).
- nārsts Bioloģiskās aktivitātes process (zivīm, dažiem citiem ūdens dzīvniekiem, abiniekiem), kad tie laiž ūdenī olas (ikrus), pieņus.
- birzakains Birzens, drupans, irdens.
- gurukas Bīstami ūdens gari foe cilts mitoloģijā - Papua-Jaungvinejā.
- skorpionblakts Blakšu kārtas dzimta ("Nepidae"), lielas (ķermeņa garums - 18-40 mm), plakanas, lapveidīgas vai garas, cilindriskas ūdensblaktis ar raksturīgām priekšējām tvērējkājām un divdaļīgu elpcaurlīti vēdera galā, \~150 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas - ūdens skorpions un cauruļblakts.
- ūdensskraiduļi Blakšu kārtas dzimta, pie kuras pieder kukaiņi, kas dzīvo uz ūdens un kam ir īsas kājas; šīs dzimtas kukaiņi.
- cauruļblakts Blakšu kārtas skorpionblakšu dzimtas suga ("Ranatra linearis"), ūdensblakts, Latvijā lielākā blakts (ķermeņa garums - 30-40 mm), pelēkbrūna, izstiepti cilindriska, ar garām, tievām kājām, elpcaurulīte gandrīz tikpat gara kā ķermenis, dzīvo stāvošos ūdeņos starp augiem.
- līde Blīvi noslēdzams caurums kuģu ūdensblīvās starpsienās, dubultdibenā, ūdensblīvās ūdenstvertnēs, tvaika katlos, \~30x45 cm, lai varētu ielīst cilvēks.
- brezents Blīvs, ūdens necaurlaidīgs audekls.
- ūdensnelaime Bojāeja, slīkstot ūdenī; kādas, samērā lielas, ūdens masas radītais postījums, zaudējums; ūdens nelaime.
- Bojoma Bojomas ūdenskritumi - izveidojušies Lualabas upē (Kongo augštece), \~100 km garā posmā 7 lielas kāples, kas atdalītas ar iedzelmēm, kopējais kritums - \~60 m, lielākās kāples platums - \~700 m.
- perborāti Borpārskābes sālis, ko iegūst darbojoties uz borātu ūdens šķīdumiem ar sārmiem un ūdeņraža peroksīdu.
- fumarole Borskābi saturoši ūdens tvaiki kopā ar dažādām gāzēm, kas plūst no zemes Itālijā, Toskānā; no tiem iztvaicējot tika iegūta borskābe.
- brīvborts Borta virsūdens daļa.
- branšteters Branštetera aparāts - aparāts foreļu u. c. zivju oliņu (ikru) skaitīšanai, kaučuka vai ebonīta dēlītis ar 200-250 padziļinājumiem (ligzdām), kas atbilst skaitāmo ikru izmēram, katrā padziļinājumā ir caurumiņš ūdens notecēšanai.
- Bratskas ūdenskrātuve Bratskas HES aizsprosta ūdenskrātuve Angaras augštecē, platība — 5470 kvadrātkilometru, vidējais dziļums — 31 m, veido 2 iedzelmes: Angaras (garums — 500 km, platums — 33 km) un Okas (garums — 370 km) iedzelmi.
- neceļš Braukšanai, iešanai nepiemērots ceļš (piemēram, pavasara šķīdonī, rudens lietavās).
- atklāšana Brīdis, kad novērotājs (radiolokatora operators u. c.) ierauga kādu objektu (tā attēlu indikatora ekrānā), nosaka tā stāvokli apvidū, gaisa (kosmiskajā) telpā, zem vai virs ūdens, kā arī tā darbības raksturu.
- briopse Briopsīdu rindas zaļaļģu ģints ("Bryopsis"), laponim cauruļveida galvenā ass un plūksnaini zariņi, brzšūnu uzbūve, jūrās uz zemūdens priekšmetiem, 30 sugu.
- BThU Britu siltuma vienība (angļu "British Thermal Unit") - siltuma daudzums, kas nepieciešams 1 angļu mārciņas ūdens sasildīšanai par 1 grādu Fārenheita tad, kad ūdens ir visblīvākais.
- atmosfēras perspektīva brīvā dabā uzņemtu objektu attēlu krāsas un kontūru izšķiramības samazināšanās atmosfēras ūdens tvaikuietekmē atkarā no kameras attāluma.
- peldētava Brīvdabas sporta bāze peldēšanas, daiļlēkšanas un ūdenspolo treniņiem un sacensībām, kā arī iedzīvotāju apmācībām peldēšanā.
- tabakas darva brīvs dūmu kondensāts, kam piemīt elpošanas ceļu kairinošas, vēzi izraisošas u. c. kaitīgas īpašības.
- svodrēji brūnas svītras uz skursteņa, ko atstāj kvēpi, kad lietū ūdens tek lejup.
- Buku Buku dīķis - ūdenstilpe Dienvidkurzemes novada Aizputes pagastā, platība - 1,5 ha.
- parastā bultene bulteņu suga ("Sagittaria sagittifolia"), kas Latvijā sastopama diezgan bieži visā teritorijā ezeru un upju litorālē un palienēs, arī mākslīgās ūdenstilpēs un vecupēs.
- Buļi Buļu iezis - krauja Braslas labajā krastā, \~2,5 km augšpus ietekas Gaujā, Krimuldas novada Krimuldas pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, to veido augšdevona Gaujas svītas sarkanīgie smilšakmeņi; augšgalā krauja sastāv no 2 pakāpēm: apakšējā ir 12-15 m augsta, vertikāla siena, augšējā - lēzenāka, 3-10 m augsta; lejasgalā izrobotās sienas augstums - 8-10 m; 2-4 m virs ūdenslīmeņa ir slīpslāņotu smilšakmeņu kārtas ar fosforītu un fosfātu mālu oļiem un bruņuzivju fosīlijām; piekājē izveidojies \~5 m augsts divpakāpju ūdenskritums.
- dziļumbumba Bumba, ko nomet no kuģa (zemūdeņu iznīcināšanai zem ūdens).
- bumbiere Bumbieru makrocistis - lamināriju rindas brūnaļģe dienvidu jūrās, līdz 60 m gara, peld pa ūdens virsu ar pūšļu palīdzību lapveidīgajos zaros.
- brūzgalas Burbuļi uz ūdens lietus laikā.
- burzgalas Burbuļi, kas lietus laikā parādās uz ūdens virsmas.
- stāvēt vaļā būt neaizsalušam (par ūdenstilpi).
- žāvēt būt par cēloni tam, ka (parasti augsne, siens) zaudē mitrumu, ūdens saturu (par sauli, vēju)
- kaltēt Būt par cēloni tam, ka (parasti augsne, siens) zaudē mitrumu, ūdens saturu (par sauli, vēju).
- satrakot Būt par cēloni tam, ka (piemēram, ūdenstilpe, ūdeņi) sāk iedarboties spēcīgi, arī postoši.
- saputot Būt par cēloni tam, ka (ūdenstilpē, tās ūdeņos), parasti viscaur, izveidojas putas (parasti par vēju).
- sviest Būt par cēloni tam, ka virzās, parasti augšup, uz visām pusēm (piemēram, dzirksteles, liesmas, dūmi, arī ūdens strūkla, šļakatas); mest (7).
- mest Būt par cēloni tam, ka virzās, parasti augšup, uz visām pusēm (piemēram, dzirksteles, liesmas, dūmi, arī ūdens strūkla, šļakatas).
- satecēt Būt tādam, kas savienojas un veido vienu ūdenstilpi (par upēm, strautiem u. tml.).
- viļņot Būt tādam, kur ir viļņi (1) - par ūdenstilpi, arī ūdeni; viļņoties (1).
- viļņoties Būt tādam, kur ir viļņi (1) - par ūdenstilpi, arī ūdeni.
- uzmest Būt tādam, kur izveidojas (viļņi, burbuļi) - par ūdenstilpi, šķidrumu.
- skaloties Būt tādam, kur nemitīgi plūst ūdens, veidojot viļņus, arī vairākkārt atsitoties pret ko (par ūdenstilpi).
- sist Būt tādam, kur strauji veidojas (piemēram, viļņi, burbuļi) - par ūdenstilpi, šķidrumu.
- mest Būt tādam, kur veidojas (viļņi, burbuļi u. tml.) - par ūdenstilpi, šķidrumu.
- sviest Būt tādam, kur veidojas (viļņi, burbuļi u. tml.) - par ūdenstilpi, šķidrumu.
- uzkrāt Būt tādam, kurā (kā, piemēram, ūdens) daudzums pakāpeniski palielinās (parasti par parādībām dabā).
- uzņemt Būt tādam, kurā (kāds ūdens daudzums) var ietilpt, ieplūst (par ūdenstilpi).
- velt Būt tādam, kurā (parasti vēja iedarbībā) izplatās (viļņi) - par ūdenstilpēm; ar savu plūsmu virzīt (ūdeņus) - par upēm, kanāliem u. tml.; radīt (viļņus) ūdenstilpē (par vēju).
- lāsēt Būt tādam, no kura pil, krīt ūdens lāses, pilieni (piemēram, par jumtu).
- lāsot Būt tādam, no kura pil, krīt ūdens lāses, pilieni (piemēram, par jumtu).
- kūpēt Būt tādam, no kura plūst migla, iztvaikojumi (par ūdenstilpēm, mitrām vietām u. tml.).
- tecēt Būt tādam, pa kuru pārvietojas ūdens (par ūdenstilpi); plūst (2).
- plūst Būt tādam, pa kuru virzās ūdens (par ūdenstilpi).
- hidrotehniska būve būve ūdens resursu izmantošanai vai ūdens (viļņu) kustības ierobežošanai – ūdens līmeņu un ūdens caurplūdumu regulēšanai, plūsmas virziena un ātruma mainīšanai, sanēšu režīma vadīšanai, ledus novadīšanai, mākslīgas ūdens plūsmas, ūdensteces u. c. veidošanai.
- uztvērējaka Būve virszemes noteces pārveidošanai drenāžas vai lietusūdeņu notecē; drenāžas tīkla būve ūdens uztveršanai no grāvjiem, galvenokārt kontūrgrāvjiem un ceļa grāvjiem, vai virszemes ūdeņu ievadīšanai kolektorā no reljefa ieplakām.
- preterozijas hidrotehniskās būves būves, ko ierīko, lai novērstu vai ierobežotu augsnes ūdenseroziju (ūdenskrātuves, regulēšanas aizsprosti, dambji, kritņi, straujakas).
- hidroelektroietaise Būvju, mašīnu un citu iekārtu kopums, kas galvenokārt paredzēts ūdens potenciālās enerģijas pārveidošanai elektroenerģijā.
- hidrastīns C~21~H~21~O~6~N, zeltsakņu ("Hydrastis canadensis L.") zemesstumbra alkaloīds.
- felandrens C10H16, terpens, ļoti nepastāvīgs, nosaukums no ūdens dilles, kurā vispirms atrasts, iegūts arī mākslīgi.
- fenolsarkanais C19H14O5S, fenola un ortosulfobenzoskābes kondensācijas produkts; sarkans pulveris, ko lieto par pH indikatoru (dzeltens pH <6,8, sarkans pH >8); lieto arī nieru sekretētspējas noteikšanai.
- sangvinarīns C20H14NO4, alkaloīds, ko iegūst no melnā plūškoka ("Sambucus nigra L.") lapām un mizas un no auga "Sanguinaria canadensis L." sakneņa.
- evacuantia Caurejas zāļu līdzekļi, pie kuriem pieder: rīcineļļa, krūkļu miza un tās ekstrakts, rabarbers, Karlsbades sāls, Vīnes dzēriens, rūgtais ūdens u. c.
- naīdas Caurspīdīgi tārpiņi uz ūdens augiem.
- aizsargcaurule caurule, kas paredzēta kā aizsardzībai, piemēram, kabeļa, ūdensvada.
- sildcaurule Caurule, pa kuru plūst karsts ūdens vai tvaiks un ko izmanto (kā) sildīšanai.
- jumta notekcaurules caurules (no skārda vai plastmasas) jumta teknēs savākta nokrišņu ūdens novadīšanai uz kanalizāciju vai zemē, tālāk no ēkas pamatiem.
- balasta sistēma cauruļu, sūkņu un cisternu sistēma ūdens balasta regulēšanai.
- komunikācija cauruļu, vadu un ierīču sistēma elektriskās strāvas, ūdens, gāzes pārvadei, kanalizācijai; satiksmes ceļi.
- ūdensvads Cauruļvads ūdens pārvietošanai.
- izcilins Caurumains, irdens, drupans, čaugans.
- caurtece Caurums brangās, lai ūdens varētu satecēt viszemākajā jahtas vietā.
- Celenski Celensku pilskalns - atrodas Alūksnes novada Alsviķu pagastā pie Celensku mājām, iegarens, līdz 30 m augsts paugurs, ko ietver pļavas purvāji, ziemeļaustrumu galā 5 m augsts pacēlums, plakums - nedaudz nolaidens (~50 x 40 m), bijis apdzīvots 1. gadu tūkstotī; Celišķu kalns.
- pūtēt celt ūdens līmeni.
- java Celtniecībā lietojama masa, kas sastāv no saistvielas (piemēram, cementa, ģipša), pildvielas (piemēram, smilts, drupinātiem akmeņiem) un ūdens.
- hidroizolācija Celtniecības konstrukciju, būvju u. tml. pasargāšana no ūdens iedarbības.
- ceļa segas papildkārta ceļa sega, kas atrodas zem ceļa seguma pamata un var sastāvēt no drenējošā, salizturīgā, izlīdzinošā u. c. slāņiem; uzlabo ceļa konstrukcijas ūdens un siltuma režīmu, galvenokārt akumulē un izvada segā iekļuvušo ūdeni.
- būvgrāvis Ceļamās ēkas pamatu, kanalizācijas un ūdensvada cauruļu, elektrības kabeļa ierīkošanai izrakts grāvis.
- polimērcementbetons Cementbetons, kura saistvielai pievienota polimēra ūdensemulsija vai ūdenī šķīstoši polimāri.
- ekspandējošs cements cements, kas sastāv no aluminātcementa, kaļķa un ģipša; ūdensnecaurlaidīgs cements, kas cietējot izplešas par 1% pirmajās trīs dienās; lieto urbumu aizdarīšanai.
- Panamas zemesšaurums Centrālamerikas šaurākā kontinenta daļa (sp. val. “Istmo de Panama”), starp Karību jūru ziemeļos un Klusā okeāna Panamas līci dienvidos, mazākais platums — 48 km, mazākais augstums ūdensšķirtnē — 87 m, lielākais — 180 m.
- Bukupe Cieceres kreisā krasta pieteka, Saldus novada Zirņu pagastā, ietek Pakuļu ūdenskrātuvē; Bakupe; Bekupe.
- macerācija Cieta ķermeņa atmiekšķēšanās ūdens ietekmē.
- slīpēšana Cieta materiāla, piem., stikla, virsmas apstrāde ar abrazīvu, lai noņemtu virskārtu vai padarītu virsmu mikronelīdzenu; parasti slīpē, lietojot dažāda smalkuma pulverus (korundu, karborundu, smiltis), ko padod uz slīpējamās virsmas pastas vai ūdens suspensijas veidā.
- saneši Cietas daļiņas, kuras ūdenstilpē pārvieto teces vai straumes; iežu noārdīšanās produkti, ko pārvieto vējš, ūdens, ledāji.
- katlakmens Cietas ūdens nogulsnes uz katla iekšējās virsmas.
- katlakmens cietas ūdens nogulsnes, ko uz motora dzeses sistēmas elementu iekšējām sieniņām veido ūdenī esošie sāļi, kas vada siltumu, tāpēc pat plāna kārtiņa var būt par iemeslu motora pārkaršanai; no katlakmens atbrīvojas, ķīmiski šķīdinot to veidojošos sāļus.
- cietā notece cietās vielas, kas kopā ar ūdeni pārvietojas pa upēm un grāvjiem; ūdens plūsmas ātrumam samazinoties, daļa duļķu nosēžas gultnē un izveido sēres.
- gramslis Cieti, asi padibeņi zem ūdens.
- antracēns Ciets aromātiskais ogļūdeņradis C14H10, sastāv no trim taisnā virknē kondensētiem benzola gredzeniem.
- hidrotermāla atradne Cietu derīgo izrakteņu iegula, kas veidojusies no Zemes garozā cirkulējošiem karstajiem ūdens šķīdumiem.
- slapjā malšana cietu materiālu malšana ūdens vai cita šķidruma vidē.
- pentožu cikls ciklisku, fermentatīvu, aerobisku glikozes oksidēšanās reakciju virkne, kuras galaprodukti ir ūdens un oglekļa dioksīds.
- gentil Cildens, smalks, patīkams.
- pindarisks Cildens, svinīgs; tāds, kas līdzīgs grieķu dzejniekam Pindaram (miris 441. g. p. m. ē.).
- cilds Cildens.
- cils Cildens.
- olbaltummaiņa Cilvēkam raksturīgo olbaltumvielu rašanās no tievajā zarnā uzsūktajām aminoskābēm un olbaltumvielu izmantošana dažādos sintēzes procesos vai to noārdīšana mitohondrijos enerģijas iegūšanai, olbaltumvielas noārdot, rodas ogļskābā gāze, ūdens un amonjaks.
- pluncka Cilvēks, kas daudz ūdens patērē.
- ūdensnesējs Cilvēks, kas nodarbojas ar ūdens piegādi, to nesot (kādā traukā); cilvēks, kas (kādā traukā) nes ūdeni; ūdens nesējs.
- ūdensvedējs Cilvēks, kas nodarbojas ar ūdens piegādi, to vedot; cilvēks, kas ved ūdeni.
- ūdenstūrists Cilvēks, kas nodarbojas ar ūdenstūrismu; sportists, kas specializējies ūdenstūrismā.
- rīkstnieks Cilvēks, kas prot noteikt ūdens atradnes ar rīkstniecības paņēmieniem.
- pilots Cilvēks, kas, parasti sarežģītā braucienā, vada ūdens vai sauszemes transportlīdzekli.
- pārcēlājs Cilvēks, kura nodarbošanās ir pasažieru vai kravas pārvadāšana pāri ūdenstilpei (ar laivu, prāmi).
- čavans Cilvēks, kura runa atgādina (ūdens) čalošanu.
- glābšanas josta cilvēku dzīvības glābšanas ierīce uz ūdens - josta ar negrimstošu pildījumu, kas tiek aplikta ap jostas vietu.
- zvejniecība Cilvēku nodarbošanās veids - zivju, arī, piemēram, ūdens bezmugurkaulnieku, ieguve; arī attiecīgā ražošanas nozare.
- lielais ūdens cirslis ciršļu suga ("Neomys fodiens"), kas dzīvo ūdens malā, nevairās arī peldēt, Latvijā aizsargājama; Lielais ūdenscirslis.
- bultene Cirveņu dzimtas ģints ("Sagittaria"), daudzgadīgs ūdens vai mitru vietu lakstaugs ar bultveida lapām un baltiem ziediem, 20-25 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
- mazlēpjaugi Cirveņu rindas dzimta ("Hydrocharitaceae"), daudzgadīgi un viengadīgi ūdensaugi ar apaļām līdz lentveida lapām, ziedi nelieli, čemurveida ziedkopās, 16 ģinšu, \~120 sugu, Latvijā konstatētas 4 ģintis, 4 sugas.
- glīveņaugi Cirveņu rindas dzimta, daudzgadīgi ūdensaugi ar peldošām un zemūdens lapām, ziedi nelieli, vārpās, 2-4 ģintis, >100 sugu, Latvijā konstatēts 17 sugu.
- akonītskābe Citronskābe bez vienas ūdens molekulas.
- pūslene Cūknātru rindas dzimta ("Lentibulariaceae"), lakstaugs ar veselām vai plūksnaini dalītām lapām, kukaiņēdājs, mitru vietu augs vai ūdensaugs, 4 ģintis, \~250 sugas, Latvijā konstatētas 2 ģintis.
- pūsleņaugi Cūknātru rindas dzimta, lakstaugi bez saknēm (izņemot kreimules), ar veselām vai plūksnaini dalītām lapām, kukaiņēdāji, mitru vietu augi vai ūdensaugi, \~4 ģintis, \~250 sugu, Latvijā konstatētas 5 sugas.
- cukura ūdens cukurūdens.
- čaugains Čaugans - irdens, neblīvs; viegli lūstošs.
- caugans Čaugans - irdens, neblīvs; viegli lūstošs.
- pūznīgs čaugans, irdens.
- čaudrans Čaugans; irdens.
- padilles Čemurziežu dzimtas ģints ("Oenanthe"), lakstaugs ūdeņos un ūdeņu malās ar atšķirīgām virsūdens un apakšūdens lapām, ar stāvu, kailu stublāju un divkārt līdz trīskārt plūksnainām lapām, 35 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
- komplūvijs Četrstūraina atvere seno romiešu dzīvojamās mājas jumtā virs implūvija, kas kalpoja mājas centrālās daļas jeb ātrija apgaismošanai un lietusūdens savākšanai.
- Pampa Dabas apgabals Laplatas zemienes dienvidos, starp 29. un 39. dienvidu platuma grādu, Argentīnā, austrumu daļa līdzena (30-150 m vjl.), rietumos - viļņota (300-600 m), vietām kāpas, virskārtu veido irdens lesveida smilšmāls, subtropu klimats.
- Čertoka ezers dabas liegums (Valnezers), Šķeltovas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (līdz 1999. g. kompleksais dabas liegums), platība - 53 ha (ezera platība - 1,9 ha), ezerā ūdens ļoti dzidrs (redzamība >12 m), satur sāļus; augu un dzīvnieku maz; Čortoks, Velnezers.
- Dvietes dumbrāji dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Augšdaugavas novada Dvietes pagasta ziemeļaustrumu daļā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., te ligzdo dažādi putni, pavasaros pārplūdušajās pļavās uzturas caurceļojošie ūdensputni.
- Diļļu pļavas dabas liegums Kuldīgas novada Alsungas pagasta ziemeļaustrumu daļā, bijušā Baltijas ledus ezera krasta pakājē, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība 141 ha, uz saldūdens kaļķa nogulām izveidojušies reti biotopi, aug vairākas orhideju dzimtas sugas, to vidū smaržīgā un zaļziedu nakstvijole, kas ir aizsargājamas.
- Pildas ezers dabas liegums Latgales augstienes Rēzeknes pazeminājumā, Ludzas novada Isnaudas un Ņukšu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (4 salas — dabas piemineklis kopš 1924. g.), platība — 611 ha, liegumā ietilpst ezers un tā apkārtne, ir daudzveidīga ligzdojošo ūdensputnu fauna, konstatētas vairākas retas sikspārņu sugas.
- Ašinieku purvs dabas liegums Preiļu novada Upmalas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (līdz 1999. g. dzērvenāju liegums), platība 1575 ha, purvs veidojies nepietiekamas noteces dēļ pārpurvojoties sauszemei ūdensšķirtnē starp Feimanku un Dubnu.
- Krēmeri Dabas liegums Rīgā, Pārdaugavā, Kurzemes rajona ziemeļu daļā, Daugavas kreisajā krastā, valsts aizsardzībā kopš 1993. g., platība - 15 ha, tā centrā atrodas ar niedrēm un vilkvālītēm aizaugusi ūdenskrātuve, ligzdo daudzas putnu sugas, arī aizsargājamas.
- Garākalna smilšu krupja atradne dabas liegums Viduslatvijas zemienes Zemgales līdzenumā Dobeles novada Bēnes pagasta dienvidaustrumu daļā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g. (līdz 1999. g. zooloģiskais liegums), platība - 34,9 ha, izveidots bijušajā grants karjerā, kura vidusdaļā esošajā ūdenskrātuvē mājo Latvijā aizsargājams abinieks - smilšu krupis.
- Kārķu purvs dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Burtnieka līdzenumā, Bezdibeņa purvā, Valkas novada Kārķu pagastā, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta teritorijā, platība - 316 ha, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., lieguma vidū Bezdibeņa ezers, purvā ligzdo retas un aizsargājamas putnu sugas, migrācijas laikā atpūšas ūdensputni.
- Pirtslīča-līkā atteka dabas liegums Ziemeļvidzemes zemienes Sedas līdzenumā, Valkas novada Valkas pagastā, ietilpst Ziemeļgaujas aizsargājamo ainavu apvidū, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 241 ha, to veido sarežģits Gaujas vecupju labirints, kurā ir gan nelielas atklātas ūdenstilpes, gan senākas vecupju ieplakas dažādās aizauguma stadijās, ietilpst arī ozolu un liepu tīraudzes, ligzdo daudzas putnu sugas.
- Dolomītu krauja dabas piemineklis, atrodas Amatas labajā krastā augšpus Kārļu ūdensktrituma Cēsu novada Drabešu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., 25 m augstā atseguma augšdaļā zem plānas kvartāra nogulumu kārtas ir 5-6 m biezs augšdevona Pļaviņu svītas dolomītu un dolomītmerģeļu slānis, ka pārbīdīts ledāja darbības gaitā.
- ūdenstiesības dabas resursu tiesību apakšnozare, kas regulē ūdens resursu izmantošanas (lietošanas) un aizsardzības kārtību.
- Geigela rezervāts dabas rezervāts Azerbaidžānā, Mazā Kaukāza Murovdaga grēdas ziemeļu nogāzē, platība — 71 kvadrātkilometrs, dibināts 1925. g., lai saglabātu un pētītu Mazā Kaukāza dabas kompleksus — platlapju mežus, subalpīnās pļavas, Eldaras priežu audzes, ezeros ziemojošos ūdensputnus, reaklimatizēti staltbrieži (Kaukāza pasuga).
- ūdens objekts dabas vidē esoša ūdenstilpe - upe, ezers, ūdenskrātuve, kanālu un dīķu ūdeņi, pazemes ūdeņi, jūras ūdeņi, teritoriālie ūdeņi.
- ezers Dabiska ūdenskrātuve, kas aizņem sauszemes virsas iedobumu.
- baseins Dabiska ūdenskrātuve.
- promteka Dabiska vai mākslīga gultne, arī ūdenstilpe, kurā ieplūst nosusināšanas sistēmas ūdeņi.
- bioloģiskais dīķis dabiska vai mākslīga ūdenskrātuve lopkopības lielfermas notekūdeņu attīrīšanai.
- ūdenstilpe Dabiski izveidojies vai mākslīgi izveidots, ar ūdeni pildīts reljefa pazeminājums (piemēram, jūra, ezers, upe, kanāls); ūdens kopums šādā reljefa pazeminājumā.
- haki Dabiski zemes iedobumi (piem., Vidusāzijas tuksnešos), kuros lietus laikā sakrājas ūdens un veidojas staigni dubļi.
- ūdensbaseins Dabisks reljefa pazeminājums, iedobums ar atklātu ūdens krājumu.
- helioterma dabisks vai mākslīgs ārstnieciskos nolūkos izveidots, atklāts nātrija hlorīda ūdens baseins ar 38-40⁰ C temperatūru.
- ūdenskritumu kaskāde dabisku vai mākslīgu ūdenskritumu sērija, kas rodas, ūdenim plūstot pa terasveidīgu vairākpakāpju gultni.
- daphnia Dafnijas jeb ūdensblusas.
- daiveris Daivinga speciālists, nirējs, zemūdens peldētājs.
- sēklis Daļa (ūdenstilpē), kurā salīdzinājumā ar apkārtni ir neliels dziļums.
- kokmasas sabiezināšana daļēja ūdens aizvākšana uz atūdeņošanas iekārtām, iegūstot kokmasu ar palielinātu sausnas procentu.
- acetilētais papīrs daļēji acetilēts papīrs ar palielinātu ūdensnecaurlaidību un termoizturību.
- līgotnis Daļēji aizaugusi, bet vēl dūksnaina vieta ūdens tilpnes vai purva malā, kas ejot līgojas.
- pleistons Daļēji iegrimušu, ūdens virsējā slānī pasīvi peldošu organismu kopums.
- pakreijāt Daļēji izzvejot (ūdenstilpi, tās daļu).
- pakārst Daļēji izzvejot (ūdenstilpi).
- akacis daļēji pāraugusi vai vēl nepāraugusi vieta, dziļa ūdens bedre tādā purvā, kas radies no ezera; dzelve.
- kaišelis Daļēji sakults sviests jeb baltais sviests, parasti no skāba krējuma gatavots sviesta paveids, kam kuļot nelielās devās vairākkārt pievienots piens, rūgušpiens, paniņas vai retāk ūdens, vienlaicīgi šo masu sildot; dažkārt arī krējumā iekuļot siltu ūdeni.
- aizsargdambis Dambis, kas aizsargā pret postošu ūdens iedarbību.
- kondensācija Darbība, process --> kondensēt (2).
- Apo Darbīgs vulkāns Filipīnās, Mindanao salas dienvidos, augstākā virsotne - 2954 m vjl., izplūst sēra un ogļskābā gāze, ūdens tvaiki.
- Krakatau Darbīgs vulkāns Zunda šaurumā (indon. val. "Krakatau"), starp Javas un Sumatras salu, Indonēzijā, tā virsūdens daļa veido salu, kuras platība - 10500 kvadrātkilometru, augstums - līdz 813 m, kalderas diametrs - 4-5,5 km.
- drīve Darvā mērcētas pakulas, kuras iedzen spraugās, lai ūdens nesūcas laivā.
- darvas ūdens darvas ražošanas blakusprodukts, dažu zemmolekulāru organisko vielu, piemēram, metanola, ūdens šķīdums.
- dinamiskā brīvpiekļuves atmiņa datora atmiņa, kurā informācijas bitu uzglabāšanai izmanto mikroskopiskus kondensatorus. Tā kā šie kondensatori pakāpeniski izlādējas, tie vairākus simtu reižu sekundē ir jāuzlādē, lai saglabātu tajos ierakstīto informāciju.
- Vecdreļļu ūdenskritums Daudas ūdenskritums Daudas upē pie Siguldas.
- plūrēt Daudz ūdens dzert, izliet, arī spēcīgi līt.
- daudzlape Daudzlapju dzimtas ģints ("Myriophyllum"), daudzgadīgi ūdensaugi ar 0,2-3 m garu, ļoganu, nedaudz zarotu stublāju, kas ar piesaknēm nostiprināts ūdenstilpes dibenā, \~40 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas.
- alkīdsveķi Daudzvērtīgu skābju, daudzvērtīgu spirtu un vienvērtīgu augstāko taukskābju kondensācijas produkts; lieto laku un krāsu izgatavošanai.
- Sausā Daugava Daugavas kreisā sānupe, Ķekavas un Salaspils novadu robežupe, no Daugavas atdala Doles sala, pēc Rīgas HES uzcelšanas augšgals applūdināts, tagad garums 8,5 km, Rīgas HES nevienmērīgās darbības dēļ reizēm mainās ūdens plūsmas virziens.
- Rīterupīte Daugavas labā krasta pieteka Kokneses pagastā, augštece Klintaines pagastā, vidustecē šo pagastu robežupe, ietek Pļaviņu HES ūdenskrātuvē; Rīterupe; Grotene; Grotupe; Grotupīte.
- Pērse Daugavas labā krasta pieteka Madonas un Aizkraukles novadā, garums - 50 km, kritums - 122 m, ietek Pļaviņu HES ūdenskrātuvē pie Kokneses pilsdrupām.
- Dāvids Dāvida dzirnavu avoti - ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Vaives kreisā krasta nogāzē pie bijušajām Dāvida dzirnavām Cēsu novada Vaives pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., tajā ir avotu virkne (>25 avoti), kas izplūst nogāzē un veido 7-8 m augstu krāčveidīgu ūdenskritumu, ūdenī ir daudz dzelzs savienojumu, kas avotu gultni iekrāsojuši rūsganu.
- iekšledus Dažādas formas ledus kristāli vai to sakopojums porainā, necaurlaidīgā masā ūdenstilpes ūdenī; veidojas atklātu ūdeņu virsējos slāņos, pāratdzesētam ūdenim kristalizējoties.
- vanna Dažādas formas tilpe materiālu apstrādei šķidrā (arī irdenā) vidē (piemēram, ūdens, metālu sakarsēšanai, galvanizācijai).
- heterofilija dažādlapainība, lapu formas dažādība vienam un tam pašam augam; piemēram, daudziem ūdensaugiem zemūdens lapas atšķiras no virsūdens lapām.
- strautspāre Dažādspārnu spāru apakškārtas dzimta ("Cordulegasterdae"), Latvijā konstatēta 1 reti sastopama suga, spāres ķermenis dzeltenmelns, uzturas pie dažādām ūdenstilpēm.
- smaragdspāre Dažādspārnu spāru apakškārtas dzimta ("Cordulidae"), Latvijā konstatētas 5 sugas, vairākumam sugu ķermenis zaļš ar metālisku spīdumu, mīt pie dažādām ūdenstilpēm, bieži sastopamas arī sausās vietās - izcirtumos, mežmalās.
- atomflote Dažādu tipu kuģi ar atomu (kodolu) dzinējiem - zemūdenes un virsūdens kuģi.
- sula Dažādu vielu ūdens šķīdums, ko satur augi, to daļas; šāds šķīdums kā pārtikas produkts.
- patmala Dažos apvidos (īpaši Latgalē) vēja vai ūdens dzirnavas.
- patmaļa Dažos apvidos (īpaši Latgalē) vēja vai ūdensdzirnavas; patmala.
- patmaļi Dažos apvidos (īpaši Latgalē) vēja vai ūdensdzirnavas; patmala.
- reotropisms Dažu augu spēja ieņemt noteiktu stāvokli attiecībā pret ūdens kustību.
- birotācija Dažu vielu īpašība ūdens šķīdumos ar laiku mainīt polarizēta stara griešanas spēju.
- Mežāzis debess dienvidu puslodes zodiaka zvaigznājs (latīņu "Capricornus", saīsinājums "Cap") starp Ūdensvīru un Strēlnieku, spožākā zvaigzne Mežāža δ jeb Deneb-Algiedi; Latvijā vislabāk novērojams rudens vakaros.
- rudens punkts debess sfēras punkts (viens no diviem debess ekvatora un ekliptikas krustpunktiem), kurā Saules diska centrs atrodas rudens ekvinokcijā.
- aqua vitae degvīns; _burtiski_: "dzīvības ūdens".
- kesona slimība dekompresijas slimība, kas rodas, ja cilvēku pēc darba kesonā, kur ir paaugstināts spiediens, pārāk ātri izceļ virs ūdens.
- strūklaka Dekoratīvs veidojums, kurā vizuāla efekta radīšanai izmanto ūdens strūklu vai strūklas, noteiktā formā līstošu, tekošu u. tml. ūdeni.
- aponogetons Dekoratīvu ūdensaugu ģints ("Aponogeton"), kuras peldošie augi iesakņojas dīķa dibenā.
- Klusā okeāna baltsānu delfīns delfīnu suga ("Lagenorhynchus obliquidens"), garums 2,1-2,5 m, svars - 75-90 kg, dzīvo Klusā okeāna ziemeļos, rada putu šļakatas, kas bieži redzamas krietni ātrāk pirms paša delfīna.
- ziemeļu vaļdelfīns delfīnu suga ("Lissodelphis borealis"), garums - līdz 3 m, svars - 60-115 kg, dzīvo Klusā okeāna ziemeļdaļas mērenajā joslā, ātruma cienītājs, var uzlēkt pat 7 metrus virs ūdens.
- Iravadi delfīns delfīnu suga ("Orcaella brevirsotris"), garums 2,1-2,8 m, svars - 90-150 kg, dzīvo Dienvidaustrumāzijā un Austrālijas ziemeļos, izbāzis galvu no ūdens mēdz izšļākt iespaidīgu ūdens strūklu.
- lielzobu delfīns delfīnu suga ("Steno bredanensis"), garmus līdz 2,5 m, svars - 100-150 kg, dzīvo tropiskajās un subtropiskajās jūrās, ilgi uzturas zem ūdens, vienā reizē ienirst pat uz 15 min.
- īkustiņs Dēļu iežogots avots, no kā tek ūdens; īkasts.
- īkasts Dēļu iežogots avots, no kā tek ūdens.
- rudentiņš Dem. --> rudens.
- ūdisniņš Dem. --> ūdens (1).
- ūdenītis Dem. --> ūdens.
- ūdinītis Dem. --> ūdens.
- MKD Denārs; Ziemeļmaķedonijas Republikas valūtas kods, sīknauda - dens.
- destilācija ar ūdens tvaiku destilācija, destilējamā šķīdumā barbotējot ūdens tvaiku (sk. barbotēšana) (pazeminās destilācijas temperatūra); izmantojamā destilējamā viela ar ūdeni nejaucas.
- flegma Destilācijas procesā kondensēto tvaiku daļa, kas tek tvaiku plūsmai pretī un veicina tīrāka destilāta iegūšanu.
- blīvziedu deviņvīruspēks deviņvīruspēku suga ("Verbascum densiflorum"), kas Latvijā ir adventīvs augs, tiek audzēts arī kā krāšņumaugs.
- ūdensroze Didīgļlapju klases augu dzimta ("Nymphaeaceae"), pie kuras pieder daudzgadīgi ūdensaugi (piemēram, ūdensroze, lēpe, lotoss u. c.) ar lielām peldošām vai pacilus lapām un dažādas krāsas palieliem ziediem, 6 ģintis, 60 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis.
- diengrāds Dienas vidējā ūdens temperatūra.
- Činavezi Dienvidāfrikas un Centrālafrikas tautu mitoloģijā - pirmatnējā kosmosa čūska, visa esošā māte, sadalīja pasauli ar savu vīru Nkubu ("zibeni"), viņa bija zemes un ūdens saimniece.
- lepidosirēna Dienvidamerikas saldūdens zivs, kas elpo ar žaunām un plaušām (divējādi elpojošu zivju pārstāve).
- para- Dienvidamerikas vietu, īpaši upju nosaukumos vārdu sākumā nozīmē: lietus, daudz ūdens, liela upe.
- zvejniekkaķis Dienvidaustrumāzijā mītoša kaķu dzimtas suga ar apspalvojumu, kas daļēji atgrūž šķidrumu un nesamirkst ūdenī, spēj nirt un medīt zivis arī zem ūdens.
- Nanlina kalni Dienvidķīnas kalnu daļa Ķīnas dienvidaustrumos ("Nanling"), garums - \~1200 km, augstums - līdz 2185 m, Jandzi un Sidzjanas baseina ūdensšķirtne.
- Salāte Dienvidsusējas kreisā krasta pieteka Neretas pagastā (ietek Neretas ūdenskrātuvē), augštece Rites pagastā, iztek no Krīgānu ezera, garums - 12 km, kritums - 3,8 m.
- Ea Dievs (dažkārt sieviete) vairākās senajās Tuvo Austrumu reliģijās; babiloniešiem - ūdens un gudrības Dievs.
- Apsu Dievs Divupes mitoloģijā, kas simbolizēja pirmatnējo saldūdens okeānu; Apsū; Abzu.
- hidrodifūzija Difūzija ūdens šķīdumos.
- sēklu dīgtspējas stimulēšana dīgšanas ātruma palielināšana, veicinot sēklapvalka ūdenscaurlaidību un aktivizējot bioķīmiskos procesus endospermā.
- lielais dīķgliemezis dīķgliemežu suga ("Lymnaea stagnalis") ar slaidi konisku čaulu 4-5 cm augstumā, barojas ar ūdensaugiem un sīkiem dživniekiem.
- breiks Dinamiska deja ar akrobātikas elementiem; populāra 20. gs. 80. gadu otrajā pusē; breikdānss; breikdenss.
- sauropoda Dinozauru rindas "saurischia" iedalījums, ūdens un purvu apdzīvotāji, vislielākās formas līdz 30 m lielumā.
- miosarvalsāns Dioksidiamīnoarsēnobenzoldimetilēnsulfīnskābes nātrijs, iegūst, kondensējot salvarsānu ar nātrija bisulfītu, lieto sifilisa ārstniecībā.
- ūdens vīrs divdabis ūdens gars, minēts pasakās kā bagātības piešķīrējs cilvēkiem, bet arī kā jaunu sieviešu aizvīlējs savā ūdens valstībā; Ūdens puisis
- halorrhagidaceae Divdīgļlapju augu dzimta "Myrtiflorae" rindā, ūdens un cietzemes augi ar sīkiem vien- un divdzimumu ziediem, kuriem bieži nav ziedlapu; \~160 sugu mērenā un subtropiskā joslā.
- nimfeācejas Divdīgļlapju augu dzimta ranāļu rindā, ūdens vai purva augi peldošām vai ūdenī iegrimušām lapām.
- podostemonācejas Divdīgļlapju augu dzimta rožaugu rindā ("Rosales"), sīki ūdens augi ar stipri izteiktām piemērošanās parādībām, \~150 sugas 30 ģintīs tropiskās upēs un ūdenskritumos; podostēmi.
- limnanthemum Divdīgļlapju augu ģints gencianu dzimtā, ūdens vai ložņīgi purva augi, \~20 sugu tropu un subtropu apgabalos.
- ūdenīte Divdīgļlapju klases dzimta ("Callitrichaceae"), peldoši vai iegrimuši, ļoti mainīgi vienmājas ūdensaugi, 1 ģints.
- raglape Divdīgļlapju klases dzimta ("Ceratophyllaceae"), peldoši, ūdenī iegrimuši, daudzgadīgi lakstaugi, ūdensaugi bez sakņu sistēmas, tikai 1 ģints.
- sīkeglīte Divdīgļlapju klases dzimta ("Elatinaceae"), viengadīgi vai divgadīgi ūdens un mitru vietu lakstaugi, 2 ģintis, Latvijā konstatēta 1 ģints.
- daudzlapji Divdīgļlapju klases dzimta ("Haloragaceae"), purvu augi, ūdensaugi un retumis sausu vietu augi, 160 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints - daudzlapes - ar 3 sugām.
- ezerrieksts Divdīgļlapju klases dzimta ("Trapaceae"), ūdensaugs, 1 ģints.
- puplaksis Divdīgļlapju klases dzimta genciānu rindas dzimta ("Menyanthaceae"), daudzgadīgs ūdensaugs vai pārmitru vietu vietu lakstaugs ar gariem sakneņiem, 5 ģintis, \~40 sugu.
- palēpe Divdīgļlapju klases puplakšu dzimtas ģints ("Nymphoides"), daudzgadīgi ūdensaugi vai pārmitru vietu lakstaugi ar gariem sakneņiem, 20 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
- skujene Divdīgļlapju klases rožu apakšklases rinda ("Hippuridales, Haloragales"), ūdeņu un purvu lakstaugi, daudzgadīgs ūdensaugs, lapas lineāras, mieturos, ziedi sīki, lapu žāklēs, auglis - kaulenis, sastopams ziemeļu puslodē, Dienvidamerikas un Austrālijas dienvidu daļās, Latvijā gk. lēni tekošu vai stāvošu ūdeņu krastmalās.
- podostēmi Divdīgļlapju klases rožu apakšklases rinda ("Podostemales"), sīki ūdensaugi, ziedi atveras virs ūdens, auglis - pogaļa, tropos, gk. Dienvidamerikā, 1 dzimta.
- laktidi Divkārši esteri, kas attīstās no divām oksiskābes molekulām, atskaldot divas molekulas ūdens.
- Rumbiņa Divpakāpju ūdenskritums Rumbiņas upē pie Lielvārdes, kopējais augstums - 1,8 m, platums - 1 m.
- Grūbes ūdenskritums divpakāpju ūdenskritums Vaidavā (augšpus Apes), kopējais augstums — 4,3 m, platums — 12 m, nostiprināts ar betonu.
- gliemežmuša Divspārņu kārtas dzimta ("Sciomyzidae"), vidēji lielas mušas, kāpuri plēsīgi, pārtiek no sauszemes un saldūdens gliemežiem, \~450 sugu, Latvijā zināmas 54 sugas.
- apgrieztais filtrs divu vai vairāku kārtu dabiska vai mākslīgi sagatavota (šķirota) grunts materiāla slāņi, kas sakārtoti ar pieaugošu daļiņu caurmēru gruntsūdens filtrācijas plūsmas virzienā, lai novērstu filtrācijas deformācijas gruntī.
- krotonkondensācija Divu viena aldehīda molekulu kondensācijas reakciju vai dažādu aldehīdu kondensācijas reakciju 1. un 2. pakāpe.
- krāšņā djērvila djērvilu suga ("Diervilla x splendens").
- Samara Dņepras kreisā krasta pieteka Ukrainā, garums - 311 km, sākas Doņecas skraustā, ietek Dņepras ūdenskrātuvē pie Dņepropetrovskas.
- kesons Doba dzelzs kārba (metalurģiskajās krāsnīs), kurā cirkulē ūdens.
- trauks Dobs, parasti ūdensnecaurlaidīgs, dažādas formas priekšmets, arī veidojums (kā; parasti šķidrumu, beramu vielu, arī sīku priekšmetu) ievietošanai, glabāšanai, transportēšanai, arī gatavošanai, apstrādei; šāds priekšmets kopā ar tā saturu; šāda priekšmeta saturs.
- rūsas doks doks, kurā ievietotos peldlīdzekļus var sagāzt uz sāniem, lai notīrītu vai nokrāsotu to zemūdens daļu.
- liters Dokuments, kas dod tiesību bez maksas vai par pazeminātu maksu braukt vai pārvadāt kravu (ar vilcienu, pa ūdensceļu u. tml.).
- Nabesupe Donaviņa, ūdenstece Limbažos.
- laisties Doties (ar ūdens vai sauszemes transportlīdzekli kur, kādā virzienā); doties (kur, kādā virzienā) - par ūdens vai sauszemes transportlīdzekli.
- gumstīties Drebināties, nākot ārā no auksta ūdens.
- drens Drena - pazemes kanāls (caurule) gruntsūdens novadīšanai.
- drene Drena - pazemes kanāls (caurule) gruntsūdens novdīšanai.
- novaddrena Drena (ūdens) novadīšanai.
- šķērsdrenāža Drenāža, kurā drenas ir novietotas šķērsām gruntsūdens plūsmas virzienam.
- pusblīva drumstala drumstala ar ūdens uzsūci 2–10%.
- aknains Drupans, irdens.
- dropans Drupans, irdens.
- drupains Drupans, irdens.
- drupaklains Drupans, irdens.
- drupalains Drupans, irdens.
- drupanains Drupans, irdens.
- trupins Drupans, irdens.
- truslens Drupans, irdens.
- trusens Drupans, trausls; irdens.
- drupens Drupens - viegli drūpošs; arī irdens.
- jūkls Drūzma; kaut kas haotisks, nekārtīgs, irdens.
- mēslenis Dubļmīlis - ūdensmīļu dzimtas ģints.
- Oša Dubnas labā krasta pieteka Riebiņu un Līvānu novadā, garums - 62 km, kritums - 44 m, sākas Latgales augstienes ziemeļrietumu nogāzē, stipri aizaugusi ar ūdensaugiem.
- natrons Dubultskābais nātrijs jeb nātrija bikarbonāts, caurspīdīgi kristāli, ko iegūst sodas ūdens šķīdumam laižot cauri divogļskābi (CO2) un lieto dziedniecībā kuņģa lieko skābju neitralizēšanā.
- Planorbis planorbis dūkstāja ūdensspolīte.
- ragainais dūkuris dūkuru dzimtas suga (“Podiceps auritus”), drukns ūdensputns ar samērā strupu knābi un paresnu kaklu, Latvijā dzīvo dažādās aizaugušās ūdenstilpēs, gājputns.
- pelēkvaigu dūkuris dūkuru dzimtas suga (“Podiceps grisegena”), samērā drukns ūdensputns ar resnu kaklu, vaigi gaišpelēki, mugurpuse tumšbrūna, ķermeņa garums - \~43 cm, masa - 700-900 g.
- cekulainais dūkuris dūkuru suga ("Podiceps cristatus"), cekuldūkuris, arī baltkakla dūkuris; meža pīles lieluma ūdensputns ar garu kaklu un taisnu, zobenveidīgu, sarkanu knābi.
- žļārga Duļķains sārms, netīrs mazgāšanas ūdens.
- drunka Duļķains šķidrums, netīrs ūdens.
- sanda Duļķains ūdens palu laikā.
- zanda Duļķains ūdens palu laikā.
- jūka Duļķains ūdens.
- suspensijas plūsma duļķu plūsma - duļķēm piesātināta ūdens plūsma, kas pārvietojas pa okeānu un citu ūdenstilpju zemūdens nogāzēm.
- Kulla Dūre, ūdenstece Burtnieku novadā.
- kontrastduša Duša, kurā pārmaiņus laiž aukstu un karstu ūdens strūklu.
- plaiksne Dzeltenā lēpa - divdīgļlapju ģints ūdens un purva augs, zieds ar 5 dzeltenām kauslapām, daudz vainaglapām un putekšlapām, pudeles veida auglis; \~12 sugu, Latvijā 2 sugas.
- butkundziņš Dzeltenā ūdensroze; dzeltenā lēpe ("Nuphar lutea").
- boļa Dzeltenā ūdensroze.
- boļīna Dzeltenā ūdensroze.
- sviestenīca Dzeltenā ūdensroze.
- sviestenīte Dzeltenā ūdensroze.
- diferenciāltarifs Dzelzceļa vai ūdensceļa vedummaksa, kas, palielinoties attālumam, attiecīgi samazinās.
- distance Dzelzceļa, šosejas vai ūdensceļa iecirknis (pēc administratīvi tehniskā dalījuma).
- deferizācija Dzelzs atdalīšana - ūdens attīrīšana no tā dzelzs sāļiem.
- hlorēšana Dzeramā ūdens vai notekūdeņu dezinficēšana ar hloru.
- šerrikoblers Dzēriens no šerrija, cukura, citrona un ūdens, ko sūc ar salma stiebru.
- skābums dzēriens, kas pagatavots no rudzu miltiem un ūdens; Latgalē - zupa no kartupeļiem un maizes mīklas; Kurzemē - vārītu sūkalu nogulsnes.
- nektārs Dzēriens, ko gatavo no sīki sasmalcinātiem augļiem, cukura un ūdens.
- grogs Dzēriens, ko gatavo no viskija, konjaka vai tml., un gāzēta ūdens vai limonādes.
- ūdensvistiņa Dzērvjveidīgo kārtas dumbrvistiņu dzimtas suga ("Gallinula chloropus"), ūdensputns ar olīvbrūnu muguru, tumšbrūnu vēderu, balti plankumotiem sāniem, baltu astes apakšpusi un sarkanu knābi un pieri, gājputns; ceru vistiņa; kūpis; ormaniņš.
- ūdensapvalks Dzesējošs ūdens apvalks, ko izmanto dažādos tehnoloģiskos procesos, piem., krāsainajā metalurģijā.
- tīrūdens Dzidrs, tīrs ūdens.
- Ai-ais Dziedinošs avots Greitfišas kanjonā Dienvidāfrikā (hotentotu val. - liels siltums), līdz 85 Celsija grādiem sasilušais ūdens atjauno veselību daudziem smagiem slimniekiem.
- boržoms Dziedniecībā lietojams ogļskābs minerālūdens, kura avoti atrodas Gruzijā, Boržomi pilsētas apkārtnē.
- ūdensdziedniecība Dziedniecība, kurā izmanto ūdens termisko, mehānisko un ķīmisko iedarbību uz organismu.
- sarkankrūšu dzilnītis dzilnīšu dzimtas suga ("Sitta canadensis").
- dzelme Dziļa ūdens bedre (akacis) purvā.
- antikosmoss Dziļo ūdens vai zemes slāņu apzīmējums.
- kolka Dziļš ūdens, dzelme, padziļinājums jūrā vai citā ūdenī.
- kolka Dziļš ūdens, dzelme, padziļinājums jūrā vai citā ūdenī.
- batiskafs Dziļūdens kamera, kas var pārvietoties zem ūdens.
- globigerīnu dūņas dziļūdens nogulu tips - sīku planktona foraminīferu ar lodveidīgām vairākkameru čaulām sakopojumi.
- abisālā cenoze dziļūdens organismu grupējums, kas izveidojies okeānā vai jūrā dziļāk par 2000 m.
- ultraabisālā cenoze dziļūdens organismu grupējums, kas izveidojies okeānā vai jūrā dziļāk par 6000 m.
- spokzivs Dziļūdens zivju suga ("Dolichopteryx longipes"), kas dzīvo okeānos aptuveni 1000 metru dziļumā, to acīm blakus atrodas ļoti precīzas no sīkām spoguļplātnēm veidotas virsmas, kas spēj fokusēt gaismu tā, lai tā nonāktu uz acs tīklenes un veidotu kontrastainu attēlu.
- bedre Dziļums jūrā (retāk citās ūdenskrātuvēs); akacis.
- Romanša dziļvaga dziļvaga Atlantijas okeāna ekvatora rajonā, atdala Ziemeļatlantijas un Dienvidatlantijas zemūdens grēdas, dziļums - līdz 7758 m.
- Vitjaza dziļvaga dziļvaga Klusajā okeānā, gar Santakrusas salas, Anudas, Tikopijas u. c. salu ziemeļu zemūdens nogāzi, garums - \~800 km, lielākais dziļums - 6150 m, kopā ar Rietummelanēzijas dziļvagu veido dziļvagu sistēmu gar Melanēzijas salām.
- dzirdāmierīces Dzirdīšanas ietaises mājlopiem ganībās pie tekoša ūdens vai arī ar akas ierīkošanu.
- ūdens dzirnavas dzirnavas, ko darbina ar tekoša ūdens spēku.
- ūdensdzirnavas Dzirnavas, ko darbina ūdensrats vai hidroturbīna.
- Rideļu dzirnavezers dzirnavezers Tukuma novada Engures pagastā, Kalnupes ielejā, platība — 45 ha, garums — 2,1 km, lielākais platums — 0,4 km, lielākais dziļums — 3,5 m, eitrofa, vidēji aizaugusi ūdenstilpe; Rīdeļu ezers; Stulbais ezers; Stulbis; Vanadziņš.
- ūdensmelderis Dzirnavnieks ūdensdzirnavās; ūdensdzirnavu vadītājs.
- anamnia Dzīvnieki bez amniona, zemāko mugurkaulnieku, primāro ūdensdzīvnieku grupa.
- zoobentoss Dzīvnieku kopa, kas apdzīvo ūdenstilpes dibenu; dzīvnieku bentoss.
- bilančizmēģinājumi Dzīvnieku vielmaiņas pārbaude enerģijas, olbaltumvielu, ūdens u. c. vielu izmantošanas noteikšanai.
- pelagiālā cenoze dzīvo būtņu kopums, kas mīt ūdenstilpnes pelagiālē.
- labiekārtots dzīvoklis dzīvoklis, kurā ir ūdensvads, kanalizācija, centralizēta siltumapgāde un gāze.
- Džaspers Džaspera nacionālais parks ("Jasper"), atrodas Kanādā, Albertas provincē, Klinšu kalnu austrumu nogāzē, platība - 10878 kvadrātkilometri, augstkalnu reljefs (augstākā virsotne - 3747 m) ar dziļām kanjonveida aizām, ūdenskritumiem, ezeriem, plašas teritorijas klāj mūžīgais sniegs un šļūdoņi (233 kvadrātkilometri).
- Enki Ea - dievs (dažkārt sieviete) vairākās senajās Tuvo Austrumu reliģijās; babiloniešiem - ūdens un gudrības Dievs.
- biguze Ēdiens no miltiem, piena, speķa, sīpoliem un sāls; arī no maizes, cukura un ūdens.
- čubītes Ēdiens no miltiem, piena, speķa, sīpoliem un sāls; arī no maizes, cukura un ūdens.
- rančkas ēdiens no rupjmaizes, ūdens un cukura.
- kultenis Ēdiens no sakultām olām un piena vai ūdens, kurus karsē uz pannas un sarecējušo masu savelk nelielās pikās.
- sigumiņš Ēdiens no ūdens, maizes un cukura.
- dzjupka Ēdiens, kas ir pagatavots no ūdens, rupjmaizes šķēlēm, sīpoliem, sāls un linsēklu eļļas.
- murcavka Ēdiens, kas pagatvots no ūdens, rupjmaizes šķēlītēm, sīpoliem, sāls un linu eļļas.
- rabačkas ēdiens, kas sastāv no rupjmaizes, ūdens un cukura.
- izlijumieži Efuzīvie ieži - magmatiskie ieži (bazalti, andezīti u. c.), kas veidojušies zemes virspusē vai zem ūdens no šķidras lavas izplūdumiem.
- blīvā egērija egēriju suga ("Egeria densa").
- sēras Egļu un priežu ziedputekšņi, kas, šiem kokiem pavasarī ziedot, vairumā sakrituši ūdens paltēs.
- Kebhuta Ēģiptiešu mitoloģijā - dieva Anubisa meita, aukstā, tīrā ūdens dieviete, kas veldzē ceļinieku slāpes, dod spēku nevarīgajiem un nogurušajiem.
- Neita Ēģiptiešu mitoloģijā - duālistiskā dievība, kas ietver sevī vīrišķo un sievišķo pirmsākumu - tā radījusi dievu un cilvēku sēklas; viņa ir ūdens un jūras dieviete, medību un kara dieviete, kā arī dziedinātāja, kas atvaira ļaunos dēmonus.
- Herišefs ēģiptiešu mitoloģijā - Hērakleopoles (Vidusēģiptē) dievs, kuru attēloja kā cilvēku ar auna galvu, viņš bija "tuvais dievs", kas apūdeņo zemi un apsargā ūdens avotus, atzinību un izplatību visā Ēģiptē šis kults neguva.
- Sopdeta Ēģiptiešu mitoloģijā - planētas Sīriuss dieviete un mirušo aizgādne, Jaunā gada, tīra ūdens un plūdu dieviete.
- Sebeks ēģiptiešu mitoloģijā - ūdens un Nīlas plūdu dievs, kura kulta centrs bija Faijūmas oāze Lībijas tuksnesī, svētais dzīvnieks bija krokodils.
- šiša Ēģiptiešu ūdenspīpe.
- trahelomona Eiglēnaļģu nodalījuma ģints ("Trachelomonas"), mikroskopiskas, kustīgas vienšūnas aļģes, kas ietvertas cietā, parasti brūnā, ar dzelzs oksīdu piesātinātā dažāda veida un uzbūves čaulā, \~300 sugu, Latvijā konstatētas 44 sugas, kas plaši izplatītas nelielās ūdenstilpnēs, arī ezeros.
- eiribats Eiribatie organismi - ūdens organismi, kas dzīvo dažādā dziļumā.
- Gavarnī Eiropas lielākais šļūdoņa kars Centrālajos Pirenejos, Monteperdida kalna ziemeļu nogāzes kaļķakmeņos, Gavdepo augštecē (Francijas dienvidrietumos) 1600 m vjl., to ietver 400-500 m augstas sienas, no kurām gāžas 12 ūdenskritumi (augstākais - 422 m).
- undīne Eiropas tautu (parasti ģermāņu) mitoloģijā - ūdensmeita (dažkārt ar zivs asti), kas ar dziesmām un savu skaistumu ievilina dzelmē un pazudina ceļiniekus; nāra.
- eistatisks Eistatiskās svārstības - Pasaules okeāna līmeņa lēnas svārstības, kas radušas netektonisku cēloņu ietekmē vai ūdens masas un okeāna tilpuma izmaiņu rezultātā, galvenokārt sakarā ar ledāju veidošanos un kušanu, kā arī ar jūras nogulumu uzkrāšanos.
- kriohidrāts Eitektisks maisījums, īpaši tāds, kurā ietilpst ūdens.
- eitrofs Eitrofisks - barības vielām bagāts (parasti to attiecina uz ezeriem un citām ūdenstilpēm).
- uziet Ejot nokļūt (uz ūdens transportlīdzekļa, arī laipas, trapa u. tml.).
- planktons Ekoloģiska organismu kopa, kura apdzīvo ūdens slāni un kurai trūkst spēju aktīvi pārvietoties vai arī tās ir ierobežotas.
- holeragēns Eksotoksīns, ko producē holeras vibrions un kas veicina elektrolītu un ūdens sekrēciju tievajā zarnā holeras gadījumā.
- zorbings Ekstrēms izklaides, arī sporta veids - pārvietošanās (piem., lejup no kalna, pa ūdens virsu), cilvēkam atrodoties caurspīdīgā, ar gaisu pildītā bumbā - zorbā.
- ģeomembrāna Elastīga viengabala ģeosintētiska, šķidrumu necaurlaidīga plēve, ko izmanto, lai aizsargātu konstrukcijas no ūdens vai norobežotu ūdeni noteiktas konstrukcijas iekšpusē.
- motors Elektriska ierīce ūdens vārīšanai.
- kondensatorkarkass elektriskā kondensatora karkass.
- svārstību kontūrs elektriskā ķēde, kura sastāv no indukcijas spoles un kondensatora un kurā iespējamas brīvas elektromagnētiskās svārstības.
- gove Elektriskā spirāle ūdens vārīšanai.
- govs Elektriskā spirāle ūdens vārīšanai.
- pārejas process elektriskās ķēdes (ja tajā ir enerģijas uzkrājēji – induktīvas spoles vai kondensatori) pāreja no viena stacionāra režīma otrā; pārejas procesu cēlonis parasti ir komutācija.
- hidroakustiskais pārveidotājs elektroakustisks pārveidotājs ūdens vides akustisko svārstību enerģijas pārvēršanai elektrisko svārstību enerģijā vai otrādi.
- elektrodialīze Elektrolītu šķīdumu koncentrēšana vai atsāļošana līdzstrāvas elektriskajā laukā, lietojot jonu apmaiņas membrānas; lieto dzeramā ūdens iegūšanai no jūras un sāļiem pazemes ūdeņiem, rūpniecībā - šķīdumu koncentrēšanai un attīrīšanai.
- pirmscaursites elektroluminiscence elektroluminiscence, kas vērojama luminoforos, piemēram, cinka sulfīdā (ZnS), kuri ievietoti starp kondensatora klājumiem, kuriem pielikts maiņspriegums.
- eholote Elektronavigācijas ierīce attāluma mērīšanai ūdensbaseina dzīlēs, izmantojot atstaroto skaņu vilni.
- spēkstacija Elektrostacija, kurā mehānisko enerģiju (parasti ūdens enerģiju turbīnās) vai siltuma enerģiju pārvērš elektroenerģijā.
- hidroelektrostacija Elektrostacija, kurā ūdens kustības enerģiju pārvērš elektroenerģijā.
- Kanādas elodeja elodeju suga ("Elodea canadensis").
- pernica Eļļa, ar ko piesūcina koku vai drēbi, lai padarītu ūdens necaurlaidīgu.
- santaleļļa Eļļa, ko iegūst pārtvaicējot auga "Santalum album" sakni ar ūdens garaiņiem.
- eikalipteļļa Eļļa, ko iegūst pārtvaicējot svaigas eikaliptu lapas ar ūdens tvaiku.
- hidroenerģētika Enerģētikas nozare, kas aptver ūdens kustības enerģijas izmantošanu (parasti elektroenerģijas iegūšanai hidroelektrostacijās).
- energoavots Enerģijas avots - tehniska ietaise (elektriskais ģenerators, tvaika ģenerators, ūdens sildkatls u. tml.) vai dabas ķermenis (saule, vējš, ūdenskritums u. tml.), no kura var iegūt enerģiju tieši izmantojamā veidā.
- hidrauliskais slīpums enerģijas līnijas kritums – lielums ūdens kustības raksturošanai vaļējā gultnē – plūsmas enerģijas maiņas attiecība pret plūsmas noieto ceļu; vienmērīgā plūsmā tas ir vienāds ar gultnes ģeodēzisko slīpumu.
- enkurs augšā enkurs izvilkts no ūdens un atrodas uz klāja.
- maldu gruntsūdens epizodisks gruntsūdens aerācijas zonā, kurš vietumis veidojas uz vājāk filtrējošu nogulumu slāņiem vai lēcām un atrodas virs attiecīgā apvidus gruntsūdeņu līmeņa; virsgruntsūdens.
- trombidiformes Ērču kārtas apakškārta, pie kuras pieder četrkājērces, plēsīgās ērce, ūdensērces, sārtērču un tīklērču dzimta.
- acercus Ērču kārtas ūdensērču grupas ģints, kas sastopama dīķos.
- kserocīts Eritrocīts, kas zaudējis daļu ūdens un katjonu palielinātas membrānas caurlaidības dēļ.
- suņzoba eritronija eritroniju suga ("Erythronium dens-canis").
- ūdeņu ērkšķuzāle ērkšķuzāļu suga ("Scolochola festucacea"), samērā reti sastopams līdz 2 m augsts, daudzgadīgs lakstaugs ar gariem, resniem sakneņiem, aug upju un ezeru litorāles seklajās vietās virsūdens augu sabiedrībās.
- pārziepjošanās Esteru un ūdens reakcija, kuras rezultātā rodas spirts un skābe.
- halogēnieži Evaporīti - hemogēni nogulumieži, kas veidojas ūdens baseinos sausa un silta klimata apstākļos, iztvaikošanai pārsniedzot ūdens pieplūdi.
- gultne Ezera ieplakas zemākā daļa, kuru piepilda (ezera) ūdens.
- Planorbis varinatus ezera ūdensspolīte.
- limn- Ezera; ūdens; saldūdens.
- limni- Ezera; ūdens; saldūdens.
- limno- Ezera; ūdens; saldūdens.
- peldošais ezerrieksts ezerriekstu ģints suga (“Trapa natans”), viengadīgs ūdensaugs ar garu lokanu stublāju, Latvijā sastopams tikai dažos ezeros, aizsargājams
- Bodenezers Ezers ("Bodensee") uz robežas starp Šveici, Austriju un Vāciju, Priekšalpos 395 m vjl., platība - 538 kvadrātkilometri, garums - 63 km, lielākais dziļums - 252 m.
- Ungurpils dzirnavezers ezers Alojas pagastā, uzstādināts Salacas pietekā Joglā, tā platība — 22,4 ha, garums — 1,75 km, lielākais platums — 0,25 km, lielākais dziļums — 3,2 m, virsūdens aizaugums — \~40%.
- Šampleins ezers ASV un Kanādā (angļu val. "Lake Champlain"), platība - 1130 km^2^, dziļums - līdz 122 m, \~80 salu, ūdensceļa posms, kas savieno Sentlorensu ar Hudzonu.
- Krivoje ezers ezers Augšdaugavas pazeminājumā, Kaplavas pagastā, 127,6 m vjl., platība - 45 ha, garums - 1,9 km, lielākais platums - 0,3 km, lielākais dziļums - 10,6 m, eitrofs, aizaugums - \~30%, daudz ūdensputnu; Vilnīšu ezers.
- Dūnakļu ezers ezers Augšzemes augstienē, Silenes mežos, Augšdaugavas novada Salienas pagastā, 154,7 m vjl., platība - 18,7 ha, garums - 0,6 km, platums - 0,4 km, vidējais dziļums - 0,5 m, sala 1,2 ha, mīt zivis un ūdensputni.
- Viktorijas ezers ezers Austrumāfrikā (angļu val. "Lake Victoria"), Tanzānijā, Ugandā un Kenijā, 1134 m vjl., pēc platības otrais lielākais saldūdens ezers pasaulē (aiz Augšezera) — 68800 kvadrātkilometru, garums — 337 km, lielākais platums — 240 km, lielākais dziļums — 84 m, astotais ietilpīgākais ezers pasaulē — 2700 kubikkilometru; Viktorijas-Njanzas ezers, Ukereves ezers.
- Ļūbasts Ezers Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumā, Daugavpils novada Līksnas pagastā, 89 m vjl., platība - 59 ha, garums - 1,1 km, lielākais platums - 0,6 km, vidējais dziļums - \~0,3 m, lielākais dziļums - 1 m, ultraeitrofs ezers, aizaudzis ar ūdensaugiem; Ļūbasta ezers; Ļubests; Ļūbista ezers; Ļubosta ezers; Ļubistas ezers; Ļubosts.
- Geraņimovas Ilzas ezers ezers Feimaņu paugurainē, Kastuļinas pagastā, 150,3 m vjl., platība — 328 ha, garums — 8,1 km, lielākais platums — 0,8 km, vidējais dziļums — 9,8 m, lielākais dziļums — 46 m, aizaugums — 20% (meldri, niedres, kosas, glīvenes, ūdensrozes); Geraņimova ezers; Ilzas ezers; Ilza ezers; Ilžas ezers; Ilzes ezers.
- Stupānu ezers ezers Feimaņu paugurainē, Rušonas pagastā, 152 m vjl., platība — 32,0 ha, garums — 0,9 km, lielākais platums — 0,5 km, lielākais dziļums — 2,5 m, eitrofs, virsūdens aizaugums — 10%; Kavčaru ezers.
- Hammārs Ezers Irākā ("Hammar"), Eifratas lejteces rajonā, platība - 2000-5000 kvadrātkilometru (atkarībā no Eifratas ūdenslīmeņa un paliem), garums - 120 km, platums - līdz 20 km, dziļums - 1-2 m.
- Zaisans Ezers Kazahstānas austrumu daļā, 395 m vjl., ieplakā starp Altaja dienvidu grēdām un Tarbagataju, platība - 1800 kvadrātkilometri (kopā ar Buhtarmas ūdenskrātuvi 5510 kvadrātkilometru), garums - >500 km, platums - līdz 35 km, lielākais dziļums - 17 m, pēc Buhtarmas HES izbūves Irtišā līmenis paaugstināts par 7 m.
- Jenisjervi Ezers Krievijā, Karēlijas Republikā ("Jaenisjaervi"), uz Somijas robežas 64 m vjl., platība - 200 kvadrātkilometri, garums - 26 km, platums - līdz 14 km, vidējais dziļums - 12 m, lielākais - 57 m, pēc Jenisjoki aizsprosta uzcelšanas pārvērsts ūdenskrātuvē.
- Kovdezers Ezers Krievijā, Murmanskas apgabala dienvidu daļā, platība - 294 kvadrātkilometri (kopā ar salām), lielākais dziļums - 56 m, krasta līnija ļoti izrobota, \~580 salu ar 70 kvadrātkilometru kopējo platību, 1955. g. pārvērsts HES ūdenskrātuvē ar kopējo platību 608 kvadrātkilometri.
- Ilmeņa ezers ezers Krievijā, Novgorodas apgabalā, 18 m vjl., vidējā platība - 982 kvadrātkilometri (atkarībā no ūdens līmeņa 733-2090 kvadrātkilometru), garums - \~45 km, platums - līdz 35 km, dziļums - līdz 10 m, ietek \~50 upes, iztek Volhova, ūdens svārstības no 2,3 m (martā) līdz 5,8 m (maijā).
- Belojes ezers ezers Krievijā, Vologdas apgabalā, 113 m vjl., ir Volgas-Baltijas ūdensceļa sastāvdaļa, platība — 1290 kvadrātkilometru, dziļums — līdz 20 m.
- Segezers Ezers Krievijas Karēlijas Republikā 120 m vjl., dziļums - līdz 97 m, krasta līnija izrobota, 76 salas, pēc Ondas HES izbūves (1957. g.) pārvērties par HES ūdenskrātuvi, platība - līdz 906 kvadrātkilometriem, līmeņa svārstības - līdz 2,4 m.
- Duntinhu Ezers Ķīnas dienvidaustrumu daļā (ķīn. val. "Dongting Hu") garums - 45 km, platums - \~25 km, platība mainās no 2000 kvadrātkilomeriem pie zema ūdens līmeņa, līdz 12000 kvadrātkilometriem kopā ar appludinātajām teritorijām, dziļums - līdz 15 m.
- Gadrinkas ezers ezers Latgales augstienē, Rēzeknes novada Feimaņu pagastā, 150 m vjl., platība - 34,2 ha, garums - 1 km, lielākais platums - 0,3 km, dziļums - 1-1,7 m, eitrofs, virsūdens aizaugums - 30%; Godrinka; Gordinkas ezers; Gordrinkas ezers.
- Birža ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, 163 m vjl., Krāslavas novada Aulejas pagastā, platība - 1,05 km^2^, garums — 3,2 km, lielākais platums — 0,6 km, vidējais dziļums — 3,6 m, lielākais dziļums — 10 m, dzīvo ūdensputni, daudz zivju; Biržas ezers.
- Kustaru ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Kastuļinas pagastā, 155,4 m vjl., platība - 144 ha, garums - 3,4 km, lielākais platums - 0,9 km, lielākais dziļums - 24 m, krasti slīpi, vietām 10-12 m augsti, 4 kokiem apaugušas salas (kopējā platība - 2,7 ha), eitrofs, virsūdens aizaugums - 12%, iztek Randovka; Kustari ezers; Kustarezers.
- Lielais Gauslis ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Aulejas pagastā, 159,6 m vjl., platība - 72,2 ha, kopā ar 3 salām 79,2 ha, garums - 1,9 km, lielākais platums - 1,3 km, vidējais dziļums - 2,2 m, lielākais dziļums - 7,6 m, eitrofs, aizaugums - \~60% (niedres, meldri, ūdensrozes); Gauslis; Gaušļu ezers; Lielais Gausla ezers.
- Tosmares ezers ezers Piejūras zemienē, Liepājas pilsētas teritorijā, uz robežas ar Medzes pagastu, 0,4 m vjl., platība — 405-415 ha (gandrīz pilnīgi aizaudzis, ūdens spoguļlaukums tikai \~50 ha), garums — 5,85 km, lielākais platums — 1,2 km, lielākais dziļums — 1,2 m.
- Babītes ezers ezers Piejūras zemienē, Mārupes novada Babītes un Salas pagastā, 0,2 m virs jūras līmeņa, platība — 2556 ha, garums — 13,5 km (dienvidrietumu-ziemeļaustrumu virzienā), lielākais platums — 2,7 km, lielākais dziļums — 1,7 m, ūdensputnu koncentrēšanās vieta; Babja ezers.
- Slokas ezers ezers Piejūras zemienes Rīgavas līdzenumā, Jūrmalas pilsētā starp Sloku un Ķemeriem, Ķemeru nacionālā parka teritorijā, 1,4 m vjl., platība — 250 ha, garums — 2,98 km, lielākais platums — 1,23 km, vidējais dziļums — 0,6 m, ultraeitrofs, dibena aizaugums — \~90%, virsūdens aizaugums — \~10%; Slocenes ezers.
- Kaņieris Ezers Piejūras zemienes Rīgavas līdzenumā, Lapmežciema pagastā, Ķemeru nacionālā parka teritorijā, platība - 1128 ha, 2,1 m vjl., garums - 5,2 km, lielākais platums - 3,6 km, lielākais dziļums - 1,8 m, eitrofs ezers, kopējais virsūdens aizaugums >50%; Kaņiera ezers; Kaņieru ezers.
- Klāņezers Ezers Piejūras zemienes Ventavas līdzenumā, Ventspils novada Popes un Tārgales pagastā, Klāņu purva dabas liegumā, 18 m vjl., platība - 67 ha, garums - 1,2 km, lielākais platums - 0,7 km, lielākais dziļums - 1,8 m, dibenā >2 m dūņu slānis, eitrofs, virsūdens aizaugums - 40%; Klaņu ezers; Klāņu ezers.
- Kovšu ezers ezers Rēzeknes pilsētas teritorijas dienvidrietumu daļā, platība - 22 ha, garums - 0,8 km, lielākais platums - 0,4 km, lielākais dziļums - 3,8 m, dibens dūņains, ūdenszāles; Kauša ezers; Kovševas ezers; Rēzeknes ezers.
- Sudrabezers Ezers Ropažu līdzenumā, Garkalnes novadā, platība - 31,4 ha, garums - 0,8 km, lielākais platums - 0,65 km, lielākais dziļums - 9,8 m, sala (0,6 ha), īpaša režīma ūdenstilpe Baltezera ūdens ņemšanas sanitārajā zonā; Sidraba ezers; Sidrabezers; Sudraba ezers.
- Buļļezers Ezers šajā dabas liegumā, platība - 2,8 ha, lielākais dziļums - 2,5 m, tajā aug Dortmaņa lobēlija ("Lobelia dortmanna"), gludsporu ezerene ("Isoetes locustris"), dzeloņsporu ezerene("Isoetes echinospora"), sniegbaltā ūdensroze ("Nymphaea candida"), apkārt ezeram plešas Piejūras zemienei raksturīgs sils.
- Taimiras ezers ezers Taimiras pussalas vidusdaļā, 6 m vjl., sezonālu ūdens līmeņa svārstību dēļ platība mainās no 4600 kvadrātkilometriem palu laikā līdz 1200 kvadrātkilometriem ziemā, lielākais dziļums — 26 m, vidējais dziļums — 2,8 m.
- Dzirciema ezers ezers Vanemas paugurainē, Tukuma novada Zentenes pagastā, platība — 27,1 ha, garums — 1,2 km, lielākais platums — 0,4 km, vidējais dziļums — 2,4 m, eitrofs, virsūdens aizaugums — līdz 55%; Laimiņu ezers.
- Mazums Ezers Vidzemes augstienē, Amatas un Raunas (tās pietekas Vaives) ūdensšķirtnē, Cēsu novada Vaives pagastā, 183,3 m vjl., platība - 25,9 ha, garums - 0,65 km, lielākais platums - 0,45 km, lielākais dziļums - 5,3 m; Mazais ezers; Mazuma ezers.
- Sietnieku ezers ezers Vidzemes augstienē, Madonas novada Vestienas pagastā, 199 m vjl., platība — 26,5 ha, garums — \~850 m, lielākais platums — \~500 m, dziļums — līdz 5,5 m, stipri aizaudzis ar ūdensrozēm, niedrēm; Lepju ezers; Lepu ezers; Liepu ezers.
- sāļezers Ezers, kura ūdens satur samērā daudz sāļu.
- Mordangas ezeri ezeru grupa Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Irbes un Ventas lielbaseinā, Talsu un Kuldīgas novadā, kopplatība — >200 ha, ūdensšķirtne dala to 2 daļās, ziemeļu grupa ar noteci uz Usmas ezeru un Irbes baseinu un dienvidu grupa ar noteci uz Abavu, tie ir subglaciālās iegultnes ezeri, orientēti aptuveni dienvidu-ziemeļu virzienā, krasti augsti, apkārt mežainas iekšzemes kāpas.
- Sniedziņu ezeri ezeru grupa Latgales augstienes Rāznavas paugurainē, Pildas augšteces baseinā, Ilžas un Kivdolicas ūdensšķirtnē, gk. Ludzas novada Pildas un Ņukšu pagastā, centrālo grupu veido Porkaļu, Augšsniedziņu un Lejassniedziņu ezers, netālu ir Rogaižas, Voicu, Sleinovas, Vorkaļu, Bečeru un Šostu ezers, kā arī Lielais un Mazais Peisānu ezers un Dziļūts.
- limnimetrija Ezeru ūdens līmeņa un tā svārstību mērīšana, limnoloģijas nozare.
- stūres falle falle, ar kuru nolaiž un izceļ no ūdens stūres lāpstu švertlaivai.
- pirmā veida fāžu pāreja fāžu pāreja, kurā lēcienveidīgi mainās vielas iekšējā enerģija (izdalās vai absorbējas siltums) un blīvums; tas notiek, vielai iztvaikojot, kūstot, kondensējoties, kristalizējoties u. tml.
- fāžu pārejas siltums fāžu pārejas enerģija, siltuma daudzums, ko viela absorbē vai izdala pirmā veida fāžu pārejā – kušanā, iztvaikošanā un sublimācijā (kad siltumu absorbē) vai sacietēšanā, kondensācijā, desublimācijā (kad siltums izdalās) un dažādu alotropisko modifikāciju savstarpējās pārejās.
- laktofenīns Fenetidīna savienojums ar pienskābi; balti kristāli, šķīst 330 daļās ūdens un 10 daļās alkohola.
- katanoli Fenola, krezola un to derivātu kondensācijas produkti ar sēru, ko lieto krāsošanā tannīna un antimona savienojumu vietā bazisko krāsvielu saistīšanai augu šķiedrā un krāsu laku izgatavošanai.
- ortokrezolftaleīns Fenolu un ftalskābes anhidrīda kondensācijas produkts, indikators pH noteikšanai, krāsu maiņa pH = 8,2-9,5.
- alfanaftolftaleīns Fenolu un ftalskābes anhidrīda kondensācijas produkts, indikators pH noteikšanai, krāsu maiņa pH = 9,3-10,5.
- citrongenāze Ferments muskuļos, kas katalizē acetetiķskābes un augstāko betaketoskābju kondensāciju ar oksāletiķskābi, veidojot citronskābi vai citas trikarboksilskābes.
- hidrāze Ferments, kas katalizē ūdens molekulas pievienošanos savienojumam bez hidrolīzes.
- anhidrāze Ferments, kas katalizē ūdens molekulu atņemšanu savienojumam.
- vijīgais filodendrs filodendru suga ("Philodendron scandens").
- ūdenszieds Fitoplanktons, kas masveidā ir savairojies ūdenstilpē un sablīvējies pie ūdens virsmas.
- gaisa mitrums fizikāls lielums, kas raksturo ūdens tvaika daudzumu (blīvumu) atmosfērā attiecīgā temperatūrā un gaisa spiedienā.
- reabsorbcija Fizioloģijā - tā saucamā primārā urīna ūdens uzsūkšanās atpakaļ organismā, kad šis urīns iet pa nieru kanāliņiem; rezultātā galīgi izveidojas urīns, kas izdalās no organisma.
- ultraskaņas terapija fizioterapijas metode, kurā izmanto augstas frekvences mehāniskas svārstības eļļainā vai ūdens vidē.
- vibroterapija Fizioterapijas metode, kurā izmanto zemas frekvences mehāniskas svārstības, piestiprinot ķermenim vibratorus aplikatoru veidā vai izmantojot ūdens vannas.
- apdares flīzes flīzes iekšsienu un ārsienu apdarei; no virspuses glazētas ar porainu smalkgraudainu struktūru un drumstalas ūdens uzsūci 9–20%; ārsienu apdares flīzēm jābūt salizturīgām.
- fluorūdeņražskābe Fluorūdeņraža ūdens šķīdums, vienīgā skābe, kas šķīdina stiklu un smiltis.
- formols Formaldehida 40% ūdens šķīdums.
- pleijertipija Fotolitogrāfija bez fotogrāfiska uzņēmuma. Zem bromsudraba papīra paliktu zīmējumu vai iespiedumu (arī abpusīgu) apgaismo, attīsta ar 1 daļu hidrohinona, 2 daļām jodkālija, 12 daļām nātrija sulfāta, 480 daļām ūdens un nedaudz kodināmā natrona.
- frakcionēšana kondensējot frakcionēšana, kurā gāzu maisījumu sadala, to pakāpeniski atdzesējot un radušos kondensātus savācot atsevišķi.
- spīdošā frīzeja frīzeju suga ("Vriesea splendens").
- fenolftaleīns Ftalskābes anhidrīda un fenola kondensēšanās produkts, balts kristālisks pulveris.
- mirdzošā fukjērija fukjēriju suga ("Fouquieria splendens").
- spožā fuksija fuksiju suga ("Fuchsia splendens").
- hidrogrāfs gadā, sezonā vai kādā citā periodā notikušo ūdens krājuma pārmaiņu grafisks attēlojums, kas uzskatāmi raksturo maksimālo, minimālo un vidējo ūdens līmeni ūdenstilpēs, noteces apjomu, līmeņa kāpuma un krituma tempu.
- ūdens aerācija gaisa apmaiņa starp ūdens slāni un atmosfēru.
- nokrišņi Gaisā esošo ūdens tvaiku kondensācijas rezultātā izveidojies, piemēram, lietus, sniegs, rasa, sarma, atkala.
- aerofors Gaisa tvertne ūdenslīdēju un glābšanas aparātos; arī īpašs ventilators.
- advekcija Gaisa un tā īpašību (gaisa masu, aukstuma, siltuma, ūdens tvaiku, spiediena) pārvietošanās horizontālā virzienā no apgabala uz apgabalu.
- aerohidroterapija Gaisa un ūdens lietošana terapijas nolūkā.
- epicentrs Gaisa, zemūdens vai apakšzemes kodolsprādziena centra projekcija uz Zemes virsmas.
- burzbalas Gaisīgi ūdens burbuļi.
- hialīnšūnas Gaišas, lielas bezhlorofila šūnas sfagnu lapās, kuras sausumā pildās ar gaisu, tāpēc izskatās caurspīdīgas; spēj uzsūkt 20-25 reizes vairāk ūdens par sfagnu kopējo masu.
- bezžokleņi Galvaskausaiņu nodalījums ("Agnatha syn. Entobranchiata"); ūdensdzīvnieki, kuriem ir mute bez žokļiem, senākā un primitīvākā mugurkaulnieku grupa, kas apvieno nedaudzus mūsdienu un daudzus izmirušos ūdensdzīvniekus; Latvijā atliekas atrodamas silūra un devona nogulumos (70 sugu).
- pamatgultne Galvenā (ūdenstilpes) gultne.
- Uraltavs Galvenā Dienvidurālu ūdensšķirtnes grēda, atrodas gk. Krievijas Baškorostānas Republikā, garums - \~300 km, augstums - līdz 1068 m, kristāliski slānekļi, kvarcīti, filīti.
- Ou grēda galvenā ūdensšķirtnes grēda Honsju salas ziemeļos (“Ou sammyaku”), Japānā, garums — \~400 km, augstums — līdz 2041 (vulkāns Ivate), grēdā 7 vulkānu grupas, arī darbīgais vulkāns Bandajs.
- maģistrāls Galvenais (piemēram, par ūdensvadu, kanalizācijas, telefona, telegrāfa tīkla, elektrotīkla sastāvdaļām).
- tranzītmaģistrāle Galvenais vads (piemēram, ūdensvadu, kanalizācijas, telefona, telegrāfa tīklā, elektrotīklā), kas ir virzīts no vienas vietas uz otru caur kādu citu vietu vai kādām citām vietām.
- maģistrāle Galvenais vads (piemēram, ūdensvadu, kanalizācijas, telefona, telegrāfa tīklā, elektrotīkla).
- stepes ieplaciņa gandrīz līdzens, parasti ieapaļš pazeminājums, kas sastopams pa vienam vai grupās ūdensšķirtņu līdzenās virsmās pustuksnešu, stepju vai mežastepju zonās.
- absolūtais spirts gandrīz pilnīgi no ūdens atbrīvots spirts; lieto par šķīdinātāju, degvielu, reaģentu u. c.
- dziļvaga Gara (tūkstošiem km), šaura okeāna dibena ieplaka ar stāvām sienām, parasti stiepjas gar kontinentu zemūdens nomali paralēli kontinentam vai vulkānisko salu lokiem, vairākums atrodas pie subdukcijas zonām; 10 dziļākās - Marianas, Tongas, Kuriļu-Kamčatkas, Filipīnu, Kermadeka, Idzu-Ogasavaras, Japānas, Puertoriko, Japas un Dienvidsendviču dziļvaga.
- bulštarāgs Gara kārts ar galā uzbāztu ripu, ar ko sita pa ūdens virsmu zivis dzenot abarā.
- Lielais Barjerrifs garākā (2300 km) koraļļu rifu virkne pasaulē (angļu val. "Great Eastern Erg"), atrodas Koraļļu jūrā, Austrālijas ziemeļaustrumu piekrastē, stiepjas no Torresa šauruma apmēram līdz dienvidu tropu lokam, platums - 2-150 km, lielākā daļa - zemūdens rifi, kas atsedzas bēguma laikā.
- Tangaņikas ezers garākais saldūdens ezers pasaulē (angļu val. "Lake Tanganyika"), Austrumāfrikā, Kongo Demokrātiskajā Republikā, Burundi, Tanzānijā, Zambijā, atrodas tektoniskā ieplakā Austrumāfrikas lūzumzonā, 774 m vjl., platība - 34000 kvadrātkilometru, garums - \~650 km, platums - līdz 80 km, lielākais dziļums - 1470 m, pasaulē trešais ietilpīgākais ezers - 18900 kubikkilometru.
- ūdens joma garena, parasti nošķirta, ūdens josla.
- vareks Gari jūras ūdensaugi pie Normandijas, ar tiem piebāž gultu maisus, ēdina lopus, mēslo zemi, un no pelniem iegūst sodu.
- bridējputni Garkājaini putni, kas pa lielākai daļai pārtiek no purvu un ūdens dzīvniekiem.
- upes gultne garš, šaurs pazeminājums upes ielejas dibenā, ko visu gadu aizpilda upes ūdens.
- Vējupīte Gaujas kreisā krasta pieteka Siguldas pagastā, lejtecē arī Siguldas pilsētas austrumu robežupe, garums - 14 km, kritums - 88 m, lejtecē 3 km posmā kritums - \~46 m un 2 ūdenskritumi 0,6 un 0,8 m; Vējstrauts.
- Ķūķu krāces Gaujas seklūdens posms lejpus Amatas ietekas, gar Ēdelnieku un Ķūķu klintīm, 1 km garumā veido 3 pakāpes.
- Juglas kanāls Gaujas-Daugavas ūdensceļš, ko izbūvēja 20. gs. sākumā koku pludināšanai.
- spilgtā gazānija gazāniju suga ("Gazania x rigens"), viengadīgi lakstaugi ar kuplu, lāpstveidīgu lapu rozeti, ziedu kurvīši pa vienam 20-25 cm garu ziednešu galā, kurvīši atveras tikai saulainā laikā, zied no VII līdz rudens salnām.
- BTPS Gāzes stāvoklis 37 Celsija grādu temperatūrā faktiskā atmosfēras spiediena apstākļos, ja gāze piesātināta ar ūdens tvaikiem (angļu "body temperature and pressure, saturated with water vapour").
- STPD Gāzes tilpums 0 Celsija grādu temperatūrā pie atmosfēras spiediena 760 mm Hg, ja tā ir sausa, t. i. bez ūdens tvaikiem (angļu "standart temperature and pressure, dry").
- vulkāniskās gāzes gāzes, kas izplūst no vulkāniem izvirduma laikā vai pēc tā; visbiežāk tās veido ūdens tvaiki, slāpeklis, ūdeņradis, sērūdeņradis, hlors, fluors un argons.
- toniks Gāzēts minerālūdens ar hinīna piedevu.
- sprikstenis Gāzēts ūdens, zelteris.
- baktericīdspuldze Gāzizlādes ultravioletā starojuma avots, lieto ūdens, pārtikas produktu, operāciju telpu u. c. sterilizēšanai.
- degazācija gāzu izvadīšana no dažādiem izkausētiem materiāliem, ūdens u. c.
- hidrogels Gels, kura dispersijas vide ir ūdens.
- limnantems Gencianu dzimtas divdīgļlapis, ilggadīgs ūdensaugs ložņīgu zemes stumbru, spīdīgām apaļi nierveidīgām lapām un lieliem dzelteniem piltuves izskata ziediem, Latvijā sastopams tikai pie Ziemupes.
- puplakšaugi Genciānu rindas dzimta ("Menyantacea"), daudzgadīgi ūdensaugi vai pārmitru vietu augi ar veselām vai trīsstaraini dalītām lapām, 5 ģintis, \~40 sugu, Latvijā 1 suga.
- glaims Gleims - slidens, glums, lipīgs.
- lavēt Glezniecībā, nomazgāt uztrieptās krāsas ar ūdeni, arī ēnot, tušēt ar vājām ūdens krāsām.
- al fresco gleznošana ar ūdenskrāsām uz mitra sienas apmetuma; šāds gleznojums.
- alfresko Gleznošana ar ūdenskrāsām uz mitra sienas apmetuma.
- sēdgliemene Gliemeņu klases lapžauņu kārtas dzimta ("Dreissenidae"), čaulas garums - līdz 5 cm, pieaugot piestiprinās ar bisusa pavedieniem pie zemūdens priekšmetiem, kāpuri planktoniski; \~20 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
- armiger Gliemežu klases plaušgliemežu apakšklases ūdensspolīšu dzimtas ģints.
- smaillapu glīvene glīveņu suga ("Potamogeton acutifolius"), Latvijā sastopama reti, aizsargājama, līdz 60 cm garš daudzgadīgs ūdensaugs.
- iesārtā glīvene glīveņu suga ("Potamogeton rutilus"), līdz 50 cm garš, ūdenī iegrimis, daudzgadīgs ūdensaugs ar sīkiem ziediem nelielās vārpās.
- dumbla Glīzdens māls, jaukts ar kūdras melnzemi.
- lodens Glodens.
- ūdens spogulis gluda (parasti ūdenstilpes) ūdens virsa.
- spogulis Gluda (parasti ūdenstilpes) ūdens virsa.
- Anisus laevis gludā ūdensspolīte.
- gludins Gludens.
- lidens Gluds, gludens.
- sklaids Gluds, slidens (par ledu).
- gloms Gluds, slidens, glums.
- glošs Gluds, slidens, glums.
- spalgans gluds, slidens.
- glaumens Gluds, slidens.
- glieds Gluds, slidens.
- klīns Gluds, slidens.
- šļūgans Gluds, slidens.
- kā ieziepēts glums, slidens.
- slīdans glums, slidens.
- glums kā vēdzele gļotains, lipīgs; slidens; viltīgs, liekulīgs.
- hidrogramma Grafiks, kas raksturo ūdens caurplūduma maiņu noteiktā laika periodā konkrētā ūdensteces profilā.
- pleziomonas Gramnegatīvu, fakultatīvi anaerobisku baktēriju ģints; atrodamas zīdītāju un ūdensdzīvnieku gremošanas traktā, var izraisīt caureju cilvēkam.
- paātrinātā graudu kondicionēšana graudus 20–40 sekundes silda ar ūdens tvaiku līdz 45–60 °C temperatūrai, atdzesē, kaltē līdz 15–16% mitrumam un 3 stundas iztur 20–25 °C temperatūrā; ar karsto un paātrināto paņēmienu kondicionē tikai kviešus.
- ūdensžurka Grauzēju kārtas kāmju dzimtas suga ("Arvicola terrestris"), drukns, brūns grauzēju kārtas dzīvnieks, kas vasarā dzīvo ūdenstilpju krastos, bet rudenī, ziemā - tīrumos, dārzos; ūdens strupaste.
- vecgrava gravas attīstības pēdējā stadija - ar velēnotām nogāzēm izveidojusies plata, lēzena ieleja, kas parasti ir noaugusi ar krūmājiem un var būt sausa vai ar īslaicīgu ūdensteci; sengrava.
- novadgrāvis Grāvis (ūdens) novadīšanai.
- ķivete grāvis ūdens novadīšanai no sliežu ceļa.
- nosusināšanas tīkls grāvju tīkls, ko izmanto liekā ūdens savākšanai un aizvadīšanai.
- Gravu dzirnavezers Gravu dīķis, ūdenskrātuve Pūres pagastā.
- Keivi Grēdveida pacēlums Kolas pussalas vidienē, Krievijā, Murmanskas apgabalā, garums - 200 km, augstums - līdz 397 m, Barenca un Baltās jūras upju ūdensšķirtne, saposmo aizas un dziļas ielejas.
- lagūna Gredzenveida ūdenstilpe ap koraļļu salu.
- nirt Gremdēties ūdenī tā, lai tas apņemtu pilnīgi (par cilvēkiem); peldus pārvietoties zem ūdens (parasti virzoties dziļumā, arī ārā no tā).
- mērcēties Gremdēties, arī slapināties (piemēram, ūdenī, ūdenstilpē).
- blīvā grenlandija grenlandiju suga ("Groenlandia densa").
- Lēte grieķu mitoloģijā - aizmirstības upe pazemes valstībā; tās ūdens liekot mirušo dvēselēm aizmirst pagātni.
- Tantals grieķu mitoloģijā - ar savu bagātību slavens varonis, Zeva un Plūto dēls, kas valdīja Dienvidfrīģijā (Mazāzijā), un bija ieguvis dievu labvēlību, varēja piedalīties viņu dzīrēs, bet izrādīja nepateicību atklājot cilvēkiem dievu noslēpumus, par ko Zevs viņu soda, likdams tam pazemes valstībā mūžīgi ciest badu un slāpes, lai gan augļi un ūdens ir tuvumā.
- Harbida Grieķu mitoloģijā - briesmonis - milzīgs ūdens virpulis, kas apdraudēja kuģotājus Mesīnas šaurumā.
- Glauke grieķu mitoloģijā - Nēreja un Dorīdas meita, viena no nereīdām, kuras vārds ('glaucos' - zaļgans, gaišzils) norāda uz ūdens krāsu.
- Pēgass grieķu mitoloģijā - spārnotais zirgs, no kura pakava sitiena Helikona kalnā radies Hipokrēnes avots, kura ūdens esot iedvesmojis dzejniekus.
- telhīni grieķu mitoloģijā - zemūdens burvji, Poseidona pavadoņi un pēc seniem nostāstiem Rodas salas vissenākie iemītnieki; tie izgudrojuši dažādas mākslas un amatus.
- izgriezt Griežot un spiežot (parasti slapjas drēbes), atbrīvot (tās no ūdens).
- izgriezt Griežot un spiežot atbrīvot no ūdens (parasti slapjas drēbes).
- Griguļu strauts Griguļupe, ūdenstece Vērgales pagastā.
- slīkt Grimt (par ūdens transportlīdzekļiem, braucējiem tajos).
- dižmeldrs Grīšļu dzimtas ģints ("Cyperus"), parasti ūdensaugs, kuru izmanto dekoratīvos nolūkos, >600 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
- Silenes upe Grīva, ūdenstece Talsu novadā.
- Mucupe Grīva, ūdenstece Talsu un Mērsraga novadā.
- Grūba Grūbas ūdenskritumi - atrodas Grūbas upē pie Ieriķiem, augstums - 0,5-2,4 m, platums - 5,5-7,5 m; Ieriķupītes ūdenskritumi.
- Gruiķu Gruiķu dīķis - ūdenstilpe Ventspils novada Ugāles pagastā, platība - 1,7 ha.
- Grunču Grunču grāvis - ūdenstece Tukuma novada Zentenes pagastā, ietek Engures ezerā.
- grunts stabilizēšana grunts uzlabošana, pievienojot citus materiālus, īpaši saistvielas, kas padara grunti salizturīgu un noturīgu pret ūdens iedarbību, palielina stiprību.
- nosusināšanas pakāpe gruntsūdens līmeņa pazeminājums nosusināšanas ietekmē, ko izsaka centimetros, un tas katrā vietā ir citāds, piemēram, mētru kūdrenī 15 m attālumā no grāvja tas ir 20 cm, 75 m attālumā — 5 cm; tomēr nosusināšanas efekts sniedzas tālāk no grāvja, nekā to iezīmē reāli aprēķināmā nosusināšanas pakāpe.
- pamatūdens Gruntsūdens.
- krītošs avots gruntsūdeņu un citu bezspiedienūdeņu avots ar ūdens pieplūdi no augšas uz leju.
- paugurknābja gulbis gulbju suga ("Cygnus olor"), liels ūdensputns ar melnu pauguru pie knābja pamata un melnām kājām.
- ūdensgundega Gundegu dzimtas ģints ("Batrachium"), ūdensaugs, kam raksturīgi balti ziedi ar dzelteniem plankumiem pie vainaglapas pamatnes, peldošas un zemūdens vai tikai zemūdens lapas, kas dalītas šauros segmentos, \~20 sugu, Latvijā konstatētas 7 sugas.
- slābs Gurdens (par cilvēkiem vai dzīvniekiem); slābans.
- slābans Gurdens (par cilvēkiem vai dzīvniekiem); slābs.
- glema Gurdens, gļēvs, kūtrs, slinks, tūļīgs cilvēks; tas, kas gausi, negribīgi, bez apetītes ēd.
- gļema Gurdens, gļēvs, kūtrs, slinks, tūļīgs cilvēks; tas, kas gausi, negribīgi, bez apetītes ēd.
- glemis Gurdens, gļēvs, kūtrs, slinks, tūļīgs cilvēks; tas, kas gausi, negribīgi, bez apetītes ēd.
- nolaidies Gurdens, slābs.
- nošļucis Gurdens, vārgs.
- gurds Gurdens.
- hidrofizika Ģeofizikas nozare, kas pētī ūdens fizikālās īpašības un procesus, kuri noris hidrosfērā.
- okeanogrāfija Ģeogrāfijas nozare, kas pētī ūdens vides fizikālās un ķīmiskās īpašības, fizikālo un ķīmisko procesu un parādību likumsakarības pasaules okeānā.
- saberšanās Ģeoloģijā, iežu atlūzu smalcināšanās to pārvietošanās gaitā ūdens vai gaisa vidē, bet īpaši glaciālā transporta apstākļos.
- Īvandes ūdenskritumi ģeoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Īvandes upē, Kuldīgas novada Rendā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., platība - 0,31 ha, lielākā ūdenskrituma (Rendas Lielās rumbas) augstums - 2 m, platums - 9 m, augšpus tā pie Valdātu mājām ir otrs līdzīgs ūdenskritums (Rendas Mazā rumba), kura augstums ir 1,7 m, platums - 9 m.
- Zartapu grava ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Dundagas pagastā, Zartapu upītes 4,2 m augstā krasta kraujā, Slīteres nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., platība - 14,1 ha, 500 m garā posmā vairākās vietās atsedzas vissenāko Latvijas zemes virspusē iznākušo pamatiežu - vidusdevona Narvas svītas iesarkano smilšakmeņu, aleirolītu un mālu - slāņu mija, kraujā izveidojies 2,4 m augsts sezonāls ūdenskritums.
- Viesulēnu slāņi ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Gaujas kreisajā krastā, Inčukalna pagastā, netālu no "Viesulēnu" mājām, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., kraujas apakšā virs ūdenslīmeņa terases cokolā atsedzas slāņkopa, kurā mijas smilšainu aleirītu un maz sadalījušos hipnu sūnu kārtas, kas atbilst 3. virspalu terases alūvija vecupju fācijas nogulumiem, vecums \~11200 gadu.
- Brāžu krāces un Akmeņupītes ūdenskritums ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Madonas novada Ērgļu un Sausnējas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., lejpus Ērgļiem ir \~3 km garš Ogres upes visstraujākais posms - Brāžu krāces, turpat sāngravā, pa kuru ieplūst Akmeņupīte, izveidojies ūdenskritums.
- Dauģēnu klintis un alas ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Salacas labajā krastā, \~4 km lejpus Mazsalacas, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., klintis veido >10 m augsta un \~300 m gara Burtnieku svītas irdeno, iesarkano un slīpkārtaino smilšakmeņu krauja (kopējais krasta augstums \~16 m), klintīs ir 2 dabiski izveidojušās alas, kurās var iekļūt tikai mazūdens periodā; lielākās alas eju kopgarums 315 m, lielākā grota tajā - t. s. Sikspārņu pils (platums - 7,7 m, augstums - 7 m), mazākā ala atrodas \~100 m augšpus lielākās, tās eju kopgarums 125 m.
- Korkuļu sausgultne ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Sērenes pagastā, \~1,5 km uz dienvidaustrumiem no Pļaviņu HES, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., Dešupīte tek pa 10-15 m dziļu gravu, bet \~300 m lejpus Korkuļu mājām izzūd karsta kritenēs un vēl pēc 200 m ūdens atkal izplūst virspusē.
- Staburags Ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Staburaga pagastā, Daugavas dzelmē, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., aizsargājamās teritorijas platība - 8,1 ha, ir \~18,5 m augsta saldūdens kaļķiežu klints Daugavas ielejas kreisā krasta dolomītu kraujas malā, applūdināts 1966. g. izveidojot Pļaviņu HES ūdenskrātuvi, tagad virsotne atrodas \~6,5 m zem ūdenslīmeņa.
- Sudmaļu ūdenskritumi ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Talsu novada Abavas pagastā, Abavas kreisā krasta pietekā Valgalē \~0,5 km no tās ietekas Abavā, dabas parka "Abavas senleja" teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., aizsargājamās teritorijas platība - 1 ha, augšējais ūdenskritums ir 0,6 m augsts un 15 m plats, apmēram 100 m lejāk, pie Sudmaļu mājām ir otrs, apakšējais ūdenskritums - 0,6 m augsts un 6 m plats.
- Dāvida dzirnavu avoti ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Vaives kreisā krasta nogāzē pie bijušajām Dāvida dzirnavām Cēsu novada Vaives pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., ir avotu virkne (~25 avoti), kas izplūst nogāzē un veido 7-8 m augstu krāčveidīgu ūdenskritumu, ūdenī daudz dzelzs savienojumu.
- Vizlas lejteces atsegumi un Žākļu dižakmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Trapenes līdzenumā, Virešu pagastā, aizsargājamo ainavu apvidus "Ziemeļgauja", dabas liegumā "Vireši", valsts aizsardzībā kopš 1962. g., aizsargājamā platība - 13 ha, abos Vizlas krastos ir dolomīta atsegumi, 2 ūdenskritumi, dižakmens atrodas Vizlas labajā krastā, \~70 m no ietekas, augstums - 3,4 m, apkārtmērs - 15 m, tilpums - 35 kubikmetri, tam blakus 6 kubikmetru liels atlūzums.
- Vecmelderu avoti ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Aknīstes pagastā, Dienvidsusējas labā krasta sāngravā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 35,7 ha, no morēnas smilšmāla un augšdevona Pļaviņu svītas dolomītu kontaktzonas izplūst \~10 avotu, kam ir liels debits, ūdens kaļķains, ar palielinātu dzelzs saturu, liela daļa avotu izplūst zem Vecmelderu dzirnavu ūdenskrātuves līmeņa.
- Pitragsupes krasti ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Dundagas pagastā pie Pitragsupes un Zviedrgrāvja satekas, Slīteres nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., aizsargājamā platība — 8,3 ha, atsedzas vidusdevona aleirolīti un smilšakmeņi (augstums — līdz 2 m), atrodamas brahiopodu atliekas, šajā vietā upē ir 1,1 m augsts ūdenskritums.
- Piķenes krauja ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Gaujas labajā senkrastā, 2 km lejpus Siguldas tilta, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., krauja ir stāva, gandrīz 1 km gara un līdz 80 m augsta, tajā smilšakmeņu atsegumi, avoti, ūdenskritumi un 2 alas.
- Adamovas krauja ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā, Daugavas labajā krastā 30-40 m augstas kraujas pamatnē, 7 m virs ūdenslīmeņa, starpleduslaikmetā izveidojusies 1-2 m bieza mālu un kūdras slāņkopa, kas izsekojama vairākus simtus metru garā krasta posmā zem 2 sarkanbrūnas morēnas joslām un vairākiem smilts un grants slāņiem.
- Jumpravas dolomīta atsegums ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Lielupes labajā krastā pie Jumpravas parka, Bauskas novada Mežotnes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība 2,427 ha, augstums līdz 5 m, garums \~1,5 m, vidusdaļu šķērso grava, kurā ir 1,5 m augsta ūdenskritumu kaskāde (vasarā ūdens tajā izsīkst).
- Krākas avoti ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Madonas novada Mārcienas pagastā, Svētes ezera rietumu krastā, Krustkalnu dabas rezervātā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 2,3 ha, 30 m platā joslā zemes virspusē izplūst vismaz 7 avoti, kas atrodas 2,5-3 m virs ezera līmeņa, ūdens noplūst uz Svētes ezeru pa īsu, oļainu strautu.
- Kalamecu un Markuzu gravas ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Smiltenes novada Gaujienas pagastā pie Markuzu upes un tās pietekas, valsts aizsardzībā kopš 1962. g., platība - 28,78 ha, Kalamecu gravas garums - 240 m, dziļums - 12 m, vairāki ūdenskritumi; Markuzu grava atrodas \~1 km uz austrumiem no Kalamecu gravas, tās labajā nogāzē, iegūstot dolomītu, izlauzta 1,2 m augsta un 8 m dziļa ala.
- Kalnasmīžu avots ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Vidzemes augstienes Mežoles paugurainē, Amatas labajā krastā, Drabešu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., pēc debita lielākais avots Latvijā, no tā izplūstošais ūdens veido 3 m platu, \~0,25 m dziļu un 80 m garu strautu.
- Ventas rumba ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, platākais Latvijas ūdenskritums, atrodas Kuldīgā, Ventā, dabas lieguma "Ventas ieleja" teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 7,6 ha, platums vasarā - \~110 m, palu laikā - līdz 150 m, augstums - 1,8-2,2 m, izskalojot dolomīta slāņus pakāpeniski pārvietojas augšup pa Ventu.
- Grūbes dolomīta atsegums ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, Smiltenes novada Apes pagastā, atrodas Vaidavas labajā krastā, platība 0,5 ha, Vaidavā dolomīta slāņi veido 12 m platu divpakāpju (augstums 1,5 m un 2,8 m) ūdenskritumu.
- Svētciema akmeņu saliņa ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, vaļņveida reljefa forma Rīgas līča piekrastes zemūdens nogāzē, atrodas Salacgrīvas pagastā iepretī Svētciemam, 200 m no krasta, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1962. g., aizsargājamās teritorijas platība - 0,1 ha, paralēli krastam orientēts \~150 m garš akmeņu valnis, kas parasti atrodas zem ūdens, pazeminoties ūdenslīmenim daži akmeņi kļūst redzami.
- Roču ala ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais piemineklis Līgatnes pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kops 2001. g., aizsargājamā platība - 6,6 ha, eju kopgarums - \~30 m, izveidojusies Gaujas svītas smilšakmeņos, no alas izplūst spēcīgs avots, tās grīdu klāj ūdens, ieeja ir šaura un zema, bet iekšpuse plaša ar vairākiem sašaurinājumiem, sikspārņu ziemošanas vieta.
- subakvālie procesi ģeoloģiskie procesi, kas norisinās zem ūdens, - nogulumu uzkrāšanās, ūdensbaseinu dibenu izskalošanās.
- Ģibolas Ģibolu dīķis - ūdenstilpe Priekuļu pagastā.
- tiosērskābe H~2~S~2~O~3~, brīvā veidā nav pagatavojama, pazīstama tikai ļoti atšķaidītos ūdens šķīdumos un sāļu (tiosulfātu) veidā.
- pirosērskābe H~2~S~2~O~7~, caurspīdīga kristāliska masa, ko iegūst ar molekulāru daudzumu sērskābes anhidrīda apstrādājot bezūdens sērskābi.
- borskābe H~3~BO~3~ (ortoborskābe), balta, cieta viela, neorganiska vāja skābe; 1–2% ūdens šķīdums ir vājš antiseptiķis.
- anedoti Haldiešu (Persijas līča ziemeļrietumu piekraste) mitoloģijā - četras svētās būtnes, pa pusei cilvēki, pa pusei dzīvnieki, kas netālu no Babilonas iznāca no ūdens, mācīja cilvēkiem reliģiju, likumus, deva zināšanas un attīstīja kultūru.
- halogēnūdeņraži Halogēnu savienojumi ar ūdeņradi, to ūdens šķīdumi ir stipras skābes, to sāļi - halogenīdi.
- Vitkans Hantu un mansu (Tjumeņas apgabals, Krievija) mitoloģijā - ūdeņu pavēlnieks un ūdens bagātību sadalītājs, dod cilvēkiem zivis, spēj izdziedināt no slimībām.
- jukls Haotisks, nekārtīgs, neritmisks, irdens.
- hemogēns Hemogēni ieži - ieži, kas veidojušies, izgulsnējoties no ūdens šķīdumiem, piem., minerālsāļi, krams.
- Kremenčukas ūdenskrātuve HES aizsprosta ūdenskrātuve Dņeprā (14 km augšpus Kremenčukas), Ukrainā, Kirovohradas, Poltavas un Čerkasu apgabalā, izveidota 1959. g., platība - 2250 kvadrātkilometru, garums - 185 km, lielākais platums - 30 km, vidējais dziļums - 6 m, ūdenslīmenis svārstās līdz 5 m.
- Kamjanskas ūdenskrātuve HES aizsprosta ūdenskrātuve Dņeprā, izveidota 1963.-1965. g., platība — 567 kvadrātkilometri, garums — 140 km, platums — līdz 20 km, vidējais dziļums — 4,3 m.
- Dņepras ūdenskrātuve HES aizsprosta ūdenskrātuve Dņeprā, Ukrainas Dņepropetrovskas un Zaporožjes apgabalā, izveidota 1932. g., platība — 420 kvadrātkilometru, garums — 170 km, platums — līdz 3,5 km, vidējais dziļums — 8,2 m.
- Kahovkas ūdenskrātuve HES aizsprosta ūdenskrātuve Dņeprā, Ukrainas Hersonas, Dņepropetrovskas un Zaporožjes apgabalā, platība 2155 kvadrātkilometri, garums — 230 km, lielākais platums — 25 km, vidējais dziļums — 8,4 m, lielākais — 36 m.
- Buhtarmas ūdenskrātuve HES aizsprosta ūdenskrātuve Irtišas augštecē, Kazahstānā, garums — 425 km, lielākais platums — 35 km.
- Kairokumas ūdenskrātuve HES aizsprosta ūdenskrātuve Sirdarjā, Tadžikistānā, Fergānas ielejas rietumu daļā, izveidota 1951. g., platība — 513 kvadrātkilometru, garums — 55 km, lielākais platums — 20 km, vidējais dziļums — 8,1 m, lielākais — 28 m, ūdenslīmenis svārstās — līdz 7 m.
- Illujanka Hetu (vēst. Anatolijas līdzenums, Turcija) mitoloģijā - pazemes valstības dievs, kas saistīts arī ar ūdens stihiju.
- slūžas Hidrauliska būve, piemēram, ūdens transportlīdzekļu caurlaišanai ūdenstilpes vietā, kur krasi mainās ūdens līmenis.
- bremze hidrauliska enerģijas disipācijas (izkliedēšanas) ierīce, ko izmanto motoru jaudas noteikšanai; sastāv no rotora ar vairākiem ratiem, kas griežas ar ūdeni pildītā tvertnē; bremzē mehāniskā jauda pāriet ūdens virpuļos un pārvēršas siltumā.
- ūdenskrāns Hidrauliska ierīce no ūdensvada plūstoša ūdens daudzuma regulēšanai; ūdens krāns.
- ūdens krāns hidrauliska ierīce no ūdensvada plūstoša ūdens daudzuma regulēšanai; ūdenskrāns.
- krāns Hidrauliska ierīce no ūdensvada, kāda trauka u. tml. plūstoša šķidruma daudzuma regulēšanai.
- hidroturbīna hidrauliskā turbīna, ūdens turbīna – dzinējs, kurš ūdens plūsmas enerģiju pārvērš rotācijas mehāniskajā enerģijā un kura darbratu griež ūdens plūsma; lieto elektroenerģijas ražošanai, dzirnavu mašīnu darbināšanai u. c.; jauda atkarīga no ūdens straumes jaudas.
- ūdensrats Hidrauliskais dzinējs - rats ar lāpstiņām, kuru griež ūdens plūsma.
- reversīvs hidroagregāts hidroagregāts, kas ir piemērots gan elektroenerģijas ražošanai, gan ūdens pārsūknēšanai.
- hidrolokators hidroakustiska iekārta zemūdens objektu atrašanās vietas noteikšanai ar aktīvās hidrolokācijas metodi; sonārs; sonors.
- paisuma elektrostacija hidroelektrostacija, kas okeāna (jūras) paisuma enerģiju pārveido elektroenerģijā, izmantojot ūdenslīmeņa starpību paisuma un bēguma laikā; PES.
- pirolīts Hidroizolācijas materiāls, kura sastāvā ir oleīns vai stearīns, kālija hidroksīds, nātrija silikāta ūdens šķīdums, smalki samalts krīts un ūdens.
- hidroksils Hidroksilgrupa, daudzos ķīmiskos savienojumos sastopamā HO- grupa; vienvērtīgs ūdens radikālis.
- hidrometrija Hidroloģijas nozare, kurā izstrādā metodes dažādu tekošam ūdenim raksturīgu lielumu mērīšanai; ūdens caurteces mērīšana ūdensteces (upes, strauta, kanāla) gultnē.
- asdiks Hidrolokācijas iekārta zemūdens objektu atrašanās vietas noteikšanai.
- ūdenszīlniecība Hidromantika - zīlēšana ar apvārdota ūdens palīdzību, kurā zīlnieks it kā saskata parādāmies nākotnes un pagātnes tēlus un ainas.
- lidlaiva Hidroplāns - jūras lidmašīna, kam fizelāža ir veidota tāpat kā laivas korpuss; paceļas un nosēžas tieši uz ūdens, balstoties uz fizelāžas.
- ūdensnovadbūve Hidrotehniska būve liekā ūdens novadīšanai no ūdenskrātuves, apūdeņošanas kanāla augšbjefa, lai tas nepārpildītos.
- ūdenspārgāzne Hidrotehniska būve neizmantotā ūdens aizvadīšanai.
- dambis Hidrotehniska būve tekoša ūdens aizturēšanai un tā līmeņa celšanai; aizsprosts.
- zemteka Hidrotehniska būve ūdens izvadīšanai zem šķēršļa, piemēram, zem upes, ceļa, gravas.
- pārgāzne Hidrotehniska būve vai būves daļa, kas šķērso ūdens plūsmu un kam pāri plūst ūdens.
- caurteka Hidrotehniska būve vai caurule ūdens vadīšanai šķērsām zem kāda objekta (piemēram, zem ceļa).
- straujteka Hidrotehniska būve, pa kuru ūdens pārvietojas ar palielinātu ātrumu.
- ragata Hidrotehniska ierīce (kā, parasti pludināmo koku) virzīšanai pa ūdenstilpi vai arī aizturēšanai kādā ūdenstilpes vietā.
- baļķu tekne hidrotehniska ierīce vaļēju baļķu pludināšanai caur aizsprostu, ja ūdenskritums augstāks par 1 m.
- sprostsijas Hidrotehnisko būvju aizvaru tips, ko izmanto neliela spiediena hidrobūvēs, arī regulējot daļēju ūdens noteci; vairākas sijas, kas veido aizsprostojumu ūdens notecei.
- aktīvā hidroturbīna hidroturbīna, kurā izmanto tikai ūdens plūsmas kinētisko enerģiju.
- reaktīvā hidroturbīna hidroturbīna, kuras darbrats izmanto gan ūdens plūsmas kinētisko enerģiju, gan ūdens potenciālo enerģiju.
- duša higiēniska vai ārstnieciska ūdensdziedniecības procedūra.
- aitupiepe himēnijsēņu klases piepju dzimtas ģints (“Albatrellus”), Latvijā konstatētas 2 sugas, kurām raksturīgas kopā saaugušas neregulāras formas augļķermeņu cepurītes, gar kātiņu nolaidens, balts, vēlāk dzeltenīgs poru slānis un gaļīgs trausls mīkstums.
- Dasara Hinduistu rudens svētki par godu dievietei Kālī.
- Ankorvats Hinduistu svētnīca Kambodžā ("Angkor Wat"), kas celta ap 1150. g. un 15. gs. pamesta, atrodas Ankoras ("Angkor") tempļu, piļu, ūdenskrātuvju un kanālu kompleksā (8.-13. gs.).
- adiuretīns Hipofīzes pakaļējās daļas hormons; veicina nātrija hlorīda izdali un kavē ūdens atpakaļrezorbciju nierēs.
- termobarometrs Hipsotermometrs - ierīce atmosfēras spiediena noteikšanai pēc ūdens vārīšanās temperatūras.
- hloramīns T hlora savienojums, lieto brūču antiseptiskai apstrādei, dzeramā ūdens dezinfekcijai.
- hlorskābe Hloru saturoša skābe; pazīstama tikai savienojumos (hlorātos) un ūdens šķīdumos.
- pantocīds Hloru saturošs antiseptisks līdzeklis, ko lieto gk. ūdens hlorēšanai, gatavo arī šķīdumu roku un brūču apdarei.
- sālsskābe Hlorūdeņraža ūdens šķīdums; pārtikas piedeva E507, skābuma regulētājs, modificētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- kveršlāgs Horizontāla vai ieslīpa pazemes eja derīgo izrakteņu izpētei, transportēšanai, ventilācijai, ūdens notecei.
- ūdenslīnija Horizontālas, ar mierīga ūdens virsu sakrītošos plaknes un ūdens transportlīdzekļa korpusa šķēluma līnija, kuras augstums sakrīt ar transportlīdzekļa iegrimi un ir atkarīgs no ūdensizspaida; šādas līnijas apzīmējums uz transportlīdzekļa korpusa.
- tunelis Horizontāli vai slīpi izbūvēta apakšzemes eja transportam, ūdensapgādei, pazemes komunikāciju izvietošanai.
- atūdeņot Iedarboties tā, ka (organisms) atbrīvojas no liekā, nevēlamā ūdens daudzuma (par dažādām vielām).
- apgultne Iedobums, kam nav noteces, un kura dibenā ūdens sakrājas ezera vai purva veidā.
- nolaist dibenā iegremdēt ūdenstilpē līdz tās dibenam, nogremdēt.
- pabāzt zem ūdens iegremdēt, ievirzīt (ko) ūdenī tā, ka ūdens (to) nosedz, pārklāj
- meliseļļa Iegūstama no melisas, pārtvaicējot to ar ūdenstvaiku; vislielāko iznākumu (0,1%) iegūst, kad augi ir pilnos ziedos.
- nostrādāt Iegūstot enerģiju, pazemināt (ūdenstilpes lietderīgo tilpumu).
- zvejot Iegūt (zivis, arī, piemēram, ūdens bezmugurkaulniekus) ar zvejas rīkiem.
- norudēties Iegūt rudens krāsas, krītošās lapas.
- sasmakt Iegūt, parasti ļoti, nepatīkamu smaku (par gaisu neizvēdinātā telpā); plūsmas trūkuma, piemaisījumu dēļ iegūt, parasti ļoti, nepatīkamu smaku (par ūdeni, ūdenstilpi).
- iejava iejavs; malta iesala un ūdens sajaukums noteiktā attiecībā alus pagatavošanai.
- zemessūcējs Iekārta grunts izstrādāšanai zem ūdens un hidromasas transportēšanai pa caurulēm, teknēm.
- piena kannu dzesētājs iekārta piena dzesēšanai kannās un īslaicīgai glabāšanai; sastāv no ūdens vannas un aukstuma agregāta.
- stasanizators Iekārta piena stasanizācijai kurā to plānā kārtiņā spiež pa šauru 1-1,5 mm spraugu starp divām caurulēm, kurās pretējā virzienā plūst karsts ūdens un pēc tam strauji atdzesē ar aukstu ūdeni vai saldējamā iekārtā.
- ūdens attīrīšanas filtrs iekārta suspendētu, koloidālu un izšķīdušu piemaisījumu atdalīšanai no ūdens.
- dekarbonizators Iekārta tvaika katlu barošanas ūdens atbrīvošanai no oglekļa dioksīda.
- hidroagregāts Iekārta ūdens plūsmas enerģijas pārvēršanai elektriskajā enerģijā; galvenās sastāvdaļas ir hidroturbīna un hidroģenerators.
- laistīšanas iekārta iekārta ūdens sadalīšanai pa lauku un izsmidzināšanai uz augiem; sastāv no sūkņa vai sūkņu stacijas maģistrālā cauruļvada, sadales un laistīšanas cauruļvadiem, armatūras un laistīšanas aparātiem.
- hidrofons Iekārta, ar kuru uztver zemūdens skaņas.
- slips Iekārta, kas sastāv no ratiņiem un ūdenī slīpi iegremdētām sliedēm un kas ir paredzēta kuģu izcelšanai no ūdens vai to nolaišanai ūdenī.
- gemmulas Iekšējie pumpuri, ar kuriem vairojas lielākā daļa saldūdens sūkļu un arī daži jūras sūkļi.
- dibenledus Iekšledus, kas nostiprinājies ūdenstilpnes dibenā.
- ielaidans Ielaidens, ar pakāpenisku slīpumu uz leju.
- sausieleja Ieleja, kuras dibenā nekad nav vai reti ir ūdens.
- ote Iemērktu linu smarža; ūdens ar šādu smaržu.
- katls Iemūrēts liels (metāla) trauks (piemēram, dzīvnieku barības vārīšanai, ūdens sildīšanai).
- Ziemeļamerikas lielieplaka ieplaka Atlantijas okeānā, starp Ziemeļatlantijas zemūdens grēdu, Ziemeļamerikas kontinenta nogāzi un Vestindijas salu loku, dziļums — >5000 m, vidusdaļā — Sargasu jūra, dienvidrietumu daļā — Puertoriko dziļvaga, gultnē mālainas dūņas.
- teicis Ieplaka, padziļinājums (laukā, pļavā), kur uzkrājas ūdens; zema, grīšļaugiem noaugusi pļava.
- rennis Ieplaka, padziļinājums (pļavā, tīrumā), kur uzkrājas ūdens.
- ģēpelis Ierīce (ar zirgspēku darbināmu mašīnu, piemēram, kuļmašīnu, ūdens sūkņu) piedziņai; zirgs, ejot pa apli, ar dīseles palīdzību griež lielu zobratu, no kura ar mazāku zobratu pārvadu palīdzību tiek darbināta vajadzīgā (parasti lauksaimniecības) mašīna.
- draga ierīce (arī daudzzaru enkurs) augu un dzīvnieku izcelšanai no ūdenskrātuvju dibena
- dzenskrūve Ierīce (ūdens transportlīdzekļos), kas sastāv no lāpstiņām un rumbas.
- hipsotermometrs ierīce atmosfēras spiediena noteikšanai pēc ūdens viršanas temperatūras; hipsometrs.
- piknozonde Ierīce ātrai jūras ūdens blīvuma noteikšanai dažādā dziļumā.
- drāga Ierīce augu un dzīvnieku izcelšanai no ūdenskrātuvju dibena; draga (2).
- droga Ierīce augu un dzīvnieku izcelšanai no ūdenstilpes dibena; draga (1).
- ūdensmērītājs Ierīce caurplūduma ūdens daudzuma mērīšanai.
- akvalangs Ierīce elpošanai zem ūdens.
- kalorifers Ierīce gaisa sasildīšanai (apkures un ventilācijas sistēmās un kaltēs) - sistēmā savienotas caurules, pa kurām plūst karsts ūdens, ūdens tvaiki vai karsti sadegšanas produkti.
- gruntssmēlējs Ierīce grunts parauga iegūšanai no ūdenstilpes gultnes - kauss ar divviru aizvērtņiem; izmanto arī kuģuceļa padziļināšanai.
- gruntscaurule Ierīce grunts parauga iegūšanai no ūdenstilpes gultnes - tērauda caurule, kas ieiet gruntī sava svara, krītošā svara sitiena, vibrācijas vai citas darbības rezultātā; iegūst 20-30 m garu paraugu 2,5-20 cm diametrā.
- alonžs Ierīce nekondensējušos cinka tvaiku uztveršanai cinka ieguves procesā.
- ūdensskaitītājs Ierīce plūstoša ūdens daudzuma, patēriņa mērīšanai (parasti ūdensvadā).
- korobats Ierīce reljefa un celtnes virsmas slīpuma noteikšanai, ko izmantoja akvaduktu būvē, līmeņrāža priekštecis, 6 m gara, solam līdzīga konstrukcija ar rievu ūdens ieliešanai virspusē un svērteņiem pie galu balstiem, lai precizētu vertikāli.
- salinometrs Ierīce sāļu koncentrācijas noteikšanai ūdenī un ūdens tvaikos.
- siltumsūknis Ierīce siltuma pārnesei (termiskais sūknis) no siltuma avota ar zemāku temperatūru (āra gaiss, grunts, ūdenstilpne, notekūdeņu kolektors u. c.) uz patērētāju ar augstāku temperatūru (siltumapgādes, apkures, ventilācijas, gaisa kondicionēšanas sistēmas u. c.), patērējot mehānisko vai elektrisko enerģiju.
- siltumcaurule Ierīce siltuma pārnesei ar mazu temperatūras kritumu; sastāv no hermētiski noslēgta kanāla, kas daļēji aizpildīts ar šķidru siltumnesēju, kurš, iztvaikojot vienā kanāla galā, uzņem siltumu, bet, kondensējoties otrā kanāla galā, to atdod; tvaika kustība kanālā notiek spiediena starpības dēļ starp iztvaikošanas un kondensācijas zonām.
- siltumakumulators Ierīce siltumenerģijas uzkrāšanai siltumenerģētikas iekārtās; lieto dažādās ierīcēs enerģētisko slodžu izlīdzināšanai nevienmērīgas siltuma piegādes gadījumā; tvaika un ūdens akumulators siltumu uzkrāj ar karstu ūdeni; termoakumulators.
- ūdensmetējs Ierīce spēcīgas ūdens strūklas raidīšanai.
- akvadukts Ierīce tekoša ūdens aizvadīšanai; romiešu, seno grieķu ūdensvads.
- atmometrs Ierīce ūdens iztvaikošanas ātruma mērīšanai.
- evaporometrs ierīce ūdens iztvaikošanas mērīšanai; iztvaikotājs.
- meniķis Ierīce ūdens līmeņa regulēšanai ūdenstilpē - slūžu dambis.
- enkurs Ierīce ūdens transportlīdzekļu nostiprināšanai brīvā ūdenī.
- lote Ierīce ūdenstilpes dziļuma mērīšanai no kuģa, laivas; lieto gan rokas, gan elektronisko loti.
- dziļummērītājs Ierīce zemūdeņu un citu zemūdens aparātu ieniršanas dziļuma mērīšanai.
- akvamobilis Ierīce, ar kuras palīdzību viegli ekipēti ūdenslīdēji pārvietojas zem ūdens.
- batometrs Ierīce, ar kuru dažādā dziļumā ņem paraugus no ūdenskrātuvēm, urbumiem.
- batometrs-tahimetrs Ierīce, ar kuru ņem ūdens paraugus, lai noteiktu duļķainību, vienlaicīgi var noteikt arī straumes ātrumu.
- atgaisotājs ierīce, kas automātiski izlaiž no ūdensvada caurulēm gaisu, kurš traucē ūdenim plūst, un ielaiž tajās gaisu, caurules iztukšojot; vantūzs.
- vantūzs Ierīce, kas automātiski izlaiž no ūdensvada caurulēm gaisu, kurš traucē ūdenim plūst, un ielaiž tajās gaisu, caurules iztukšojot.
- ūdensmetējdzinējs Ierīce, kas nodrošina peldoša ūdenslīdzekļa kustību, izmantojot izmestās ūdensstrūklas reaktīvo spēku.
- monitors Ierīce, kas rada spēcīgu ūdensstrūklu (piemēram, iežu izskalošanai).
- dzineklis Ierīce, kas, iedarbodamās uz atbalstvidi, rada dzinējspēku, kurš pārvieto transportlīdzekli; pēc atbalstvides tos iedala sauszemes (riteņi, kāpurķēde), ūdens (airi, dzenskrūve), gaisa (buras, propelleris), reaktīvajos (gāzes vai šķidruma) un elektromagnētiskā lauka (elektromagnētiskais pasts, elektromagnētiskais sūknis) dzinekļos.
- duša Ierīce, no kuras plūst sašķīstošos pilienos izkliedētas ūdens strūklas; no šādas ierīces plūstošas ūdens strūklas.
- inženiertehniskās komunikācijas ierīces, cauruļvadi u. c. aprīkojums, kas paredzēts enerģētisko resursu, ūdens u. c. piegādei, netīro ūdeņu aizvadīšanai vai sakaru nodrošināšanai.
- kanalizācija Ierīču komplekss (apdzīvotu vietu, ražošanas teritoriju) notekūdeņu savākšanai, aizvadīšanai, attīrīšanai un ievadīšanai ūdenstilpē.
- kabeļmeklētājs Ierīču komplekts apakšzemes vai zemūdens kabeļa trases, tā dziļuma, kā arī bojājuma vietas noteikšanai.
- Lubāna hidrotehniskā sistēma ierīkota Lubānas ezera un tam piegulošo zemju ūdens režīma regulēšanai, aptver \~1000 kvadrātkilometru lielu Lubāna līdzenuma daļu.
- ūdensceliņš Ierobežota vai iezīmēta ūdens josla (parasti peldbaseinā, ezerā, upē), kas paredzēta ūdenssporta sacensībām, treniņiem.
- uzmutuļot Iesākt mutuļot (par ūdenstilpi, viļņiem, ūdeni u. tml.); īsu brīdi, parasti spēcīgi, mutuļot.
- uzvirmot Iesākt virmot (par ūdeni, ūdenstilpi); īsu brīdi, parasti spēcīgi, virmot.
- uzvirpuļot Iesākt virpuļot (par ūdeni, ūdenstilpi); īsu brīdi, parasti spēcīgi, virpuļot.
- nogāzens Ieslīps, arī nolaidens.
- potenciālā iztvaikošana iespējamā maksimālā iztvaikošana noteiktos meteoroloģiskos apstākļos, ja ūdens pieplūde iztvaikojošajai virsmai ir neierobežota.
- spa Iestādes, kuras piedāvā tradicionālos ūdens procedūru pakalpojumus: vannas, pirts procedūras, baseinus, masāžas, kosmētiskos un citus pakalpojumus.
- augsnes sasalums iestājas, kad temperatūra nokrīt zem 0 °C un ūdens sacementē augsnes daļiņas; sasluma dziļums atkarīgs no sala intensitātes un ilguma, no augsnes mitruma, siltumietilpības, no augu segas, bet it īpaši no sniega segas; mitra augsne sasalst seklāk nekā sausa, jo, ūdenim sasalstot, izdalās siltums, kas aizkavē dziļāku augsnes sasalšanu.
- kāpt krastā iet ārā no ūdens uz sauszemi
- aizvars Ietaise aizsprostā vai ūdens kanālā, kuru atverot, izlaiž ūdens plūsmu.
- elektrolīzers Ietaise, kurā notiek ūdens, izšķīdinātu sāļu un skābju sadalīšana, ja caur šķīdumu plūst elektriskā strāva.
- satecēt Ietecēt (kādā ūdenstilpē) - par vairākām, daudzām upēm, strautiem u. tml.
- nobils Ievērojams, pazīstams, krietns, augstsirdīgs, cēls, cildens.
- iepeldēt Ievirzīties (kur iekšā), pārvietojoties pa ūdeni (par ūdens transportlīdzekļiem vai peldošiem priekšmetiem).
- ienirt Ievirzīties pilnīgi zem ūdens (par zemūdens transportlīdzekli).
- ienirt Ievirzīties zem ūdens, pārvietojoties ar zemūdens transportlīdzekli.
- hidatopirogeni Ieži, kas radušies no ūdens tvaikiem piesātinātas magmas.
- hemogēni ieži ieži, kas veidojušies, izgulsnējoties no ūdens šķīdumiem, piemēram, minerālsāļi, krams.
- akumulācija Iežu atlūzu, ūdenī izšķīdušo minerālvielu nogulšņu un organismu atlieku uzkrāšanās ūdens baseinu dibenā vai uz sauszemes (ieplakās, nogāžu pakājēs).
- tamponāža Iežu dobumu un plaisu piepildīšana ar ūdensnecaurlaidīgu materiālu, lai ūdens caur šiem iežiem nesūktos karjeros vai naftas urbumos.
- ofiolīti Iežu komplekss, kas sastāv no ultrabāziskiem intruzīviem iežiem un dziļūdens nogulumiežiem; domājams, tie ir senas okeāniskās Zemes garozas relikti.
- pazemes ūdeņi iežu porās, plaisās un citos tukšumos esošais ūdens šķidrā, gāzveida vai cietā stāvoklī.
- Igvasu Igvasu ūdenskritums - atrodas Igvasu, 26 km no ietekas Paranā, uz Brazīlijas un Argentīnas robežas, ūdens pa 2 vertikālām bazalta kāplēm (36 un 33 m) starp klinšu salām krīt 72 m dziļā aizā, veidojot 21 lielu un 254 mazus ūdenskritumus.
- pavasara pali ikgadēja ūdens caurteces daudzumu un līmeņu paaugstināšanās upēs, strautos un kanālos, kas rodas, sniegam pavasarī strauji kūstot.
- ftaleīns Ikviens fenolu un ftalskābes anhidrīda kondensācijas produkts.
- sagulēties Ilgāku laiku gulēt tā, ka kļūst gurdens, apātisks u. tml.
- ordinārs ilggadējais (ūdenstilpes) vidējais ūdens līmenis.
- atsūknēšana Ilgstoša ūdens sūknēšana no akas vai urbuma, lai noteiktu tā produktivitāti.
- ākāša Indiešu metafizikā - smalkais pirmelements, kuram pakāpeniski sabiezējot rodas visi četri vieliskās pasaules elementi: uguns - siltums, gaiss - gāze, ūdens - šķidrums un zeme - cietā viela.
- hukā Indiešu ūdenspīpe, kas ieviesusies arī Āfrikā un citur.
- hidrocefāls Indivīds ar ūdensgalvu.
- medības uz gaidi individuālo medību veids, kurā medī pārnadžus, plēsējus un ūdensputnus; galvenās priekšrocības: medījamie dzīvnieki tiek mazāk traucēti, pirms šaušanas tos var labi apskatīt un novērtēt, var precīzāk trāpīt, jo ir iespēja šaut pa stāvošu vai lēni ejošu dzīvnieku, mednieks ir nodrošināts pret nelaimes gadījumiem.
- peldjosta Individuāls glābšanas līdzeklis - no korķa, putuplasta izgatavota jostas veida ierīce cilvēka noturēšanai virs ūdens; glābšanas josta.
- peldveste Individuāls glābšanas līdzeklis - piepūšama vai no korķa, putuplasta izgatavota ap muguru un krūtīm apliekama ierīce cilvēka noturēšanai virs ūdens.
- aspergiloze Infekcijas slimība, ko ierosina patogēno aspergilu ģints mikroorganiskas sēnes; biežāk slimo jaunputni, it sevišķi ūdensputni, retāk govis, aitas, cūkas; var saslimt arī cilvēks.
- spa Iniciāļsaliktenis no teiciena "veselība caur ūdeni" (latīņu "sanus per aquam"), ar ko apzīmē plašu pakalpojumu kopumu, kurā ietvertas dažādas ūdens procedūras labsajūtas un veselības uzlabošanai.
- amniotoms Instruments augļa ūdens pūšļa atvēršanai (amniotomijai).
- hidrometrs Instruments tekoša ūdens (u. c. šķidrumu) kustības ātruma u. c. parametru mērīšanai.
- evaporimetrs Instruments ūdens iztvaikošanas mērījumiem.
- apsviežamais termometrs instruments ūdens temperatūras mērīšanai dziļumā; dzīvsudraba termometrs, kas ar virvi nolaists konkrētā dziļumā, nolaižot pa virvi kādu smagumu rada termometra strauju apsviešanos par 180 grādiem, kas izsauc dzīvsudraba pavediena pārtraukšanu noteiktā vietā un izvelkot pēc notrūkušās daļas nolasa temperatūru, ko termometrs rādījis dziļumā apsviešanās momentā.
- hipsometrs instruments, ko lieto, lai, mērot ūdens vārīšanās temperatūru, noteiktu gaisa spiedienu kādā vietā un līdz ar to tās augstumu virs jūras līmeņa; hipsotermometrs.
- ūdens ziedēšana intensīva planktona attīstība ūdenstilpēs; tā krasi maina ūdens fizikālās un ķīmiskās īpašības, pasliktina ūdens garšu, maina krāsu, samazina dzidrumu.
- kāst Intensīvi zvejot (ūdenstilpē).
- zoospora Īpaša dažu ūdensaugu un zemāko sēņu vairošanās šūna, kas spēj kustēties ūdenī līdzīgi vienkāršākajiem dzīvniekiem.
- radioslāpējošie materiāli īpaša kompozītu materiālu klase, kuru sastāvs un struktūra efektīvi absorbē radiodiapazona elektromagnētiskos viļņus; lieto lidaparātu, ūdens un zemūdens objektu radiolokācijas kontrasta samazināšanai.
- līnijtiesa Īpaša tiesa, kas izskata lietas par noziegumiem, kuri apdraud (dzelzceļa vai ūdensceļu) transporta normālu darbību.
- hidroželeja Īpaša viela, poliakrilamīds, kas satur garas ķīmisko vielu akrilamīda un akrilskābes molekulu virtenes, un spēj līdzīgi sūklim uzsūkt lielu daudzumu ūdens.
- ūdensdziedinātava Īpaši iekārtota ārstniecības iestāde, kur ārstē ar ūdensdziedniecības metodēm.
- jordāna īpaši ierīkota vieta ūdenstilpē (parasti āliņģis), kur kristiešu svētkos Kunga kristīšanas dienā tiek izdarīta rituāla ūdens svētīšanas ceremonija.
- izlietne Īpaši izveidota (parasti zem krāna piestiprināta) ietaise, pa kuru aizplūst ūdens.
- hidatodas Īpaši lapām pazīstamie atdalīšanas (sekrēcijas) orgāni ūdens atdalīšanai šķidrā, pilienu veidā (gutācija).
- kserofilija Īpatnēja augu morfoloģiska un sevišķi fizioloģiski anatomiska izveidošanās, lai varētu iztikt ar mazu ārienē pieejamu ūdens daudzumu.
- kseromorfija Īpatnēja augu morfoloģiska un sevišķi fizioloģiski anatomiska izveidošanās, lai varētu iztikt ar mazu ārienē pieejamu ūdens daudzumu.
- maiandrs Īpatnējs seno grieķu joslas ornaments, kas simbolizēja viļņotu ūdens virsmu.
- Ardvisura Anahita irāņu mitoloģijā - sena ūdens un auglības dieviete, augstākā dieva Ahuramazdas meita, kura ir kosmisko svēto ūdeņu sargātāja un lopu aizgādne, viņas aizgādnībā bija mājas saimniecība.
- Karšiptars Irāņu mitoloģijā - spārnota dievība, ūdens stihijas aizgādnis, ko attēloja putna izskatā.
- Abars Irāņu mitoloģijā - ūdens gars.
- orcella Iravadi delfīns - delfīnu suga ("Orcaella brevirsotris"), garums - 2,1-2,8 m, svars - 90-150 kg, dzīvo Dienvidaustrumāzijā un Austrālijas ziemeļos, izbāzis galvu no ūdens mēdz izšļākt iespaidīgu ūdens strūklu.
- viegla augsne irdena smilts augsne, arī zeme ar lielu ūdens un gaisa caurlaidību.
- viegla zeme irdena smilts zeme, arī augsne, arī zeme ar lielu ūdens un gaisa caurlaidību.
- palss Irdens (parasti par sniegu, arī smiltīm); palsens (2).
- palsens Irdens (parasti par sniegu, arī smiltīm); palss (3).
- grants Irdens drupu nogulumu iezis, kas sastāv no dažādu iežu graudiem.
- regolīts Irdens iežu slānis, kas sastāv no dažāda lieluma šķembām, putekļiem un kas klāj tādu planētu, pavadoņu un mazo planētu virsmu, kurām nav atmosfēras.
- smiltis Irdens nogulumiezis, kas sastāv no atsevišķiem minerālu graudiem, daļēji no iežu, gliemežvāku atlūzām, diatomeju atliekām; augsne, kuras sastāvā pārsvarā ir šis iezis.
- mollase Irdens smilšakmens Alpos.
- rusenis Irdens sniegs.
- uzsalne Irdens, balts sīku ledus kristālu slānis, kas zemā temperatūrā un mitrā gaisā veidojas uz augsnes, zemes, sniega segas u. tml.
- sačākstējis Irdens, caurumains, nestiprs.
- paldens Irdens, čagans.
- cilu Irdens, čaugans (tāds, kas nav cirši sablīvēts).
- čaurans Irdens, čaugans, caurumains.
- šautrs Irdens, čaugans; porains, nesablīvēts.
- ārdavains Irdens, čaugans.
- ārdavs Irdens, čaugans.
- ārdens Irdens, čaugans.
- izčākstējis Irdens, čaugans.
- peldens Irdens, čaugans.
- pelkans Irdens, čaugans.
- rekls Irdens, čaugans.
- sautrs Irdens, čaugans.
- sterbeļains Irdens, čaugans.
- čauga Irdens, drupans.
- čauka Irdens, sačākstējis sniegs pavasarī.
- čauksters Irdens, saplaisājis, drupans.
- izčērkstējis Irdens, satrunējis, porains.
- idrs Irdens, satrunējis.
- aleirīts Irdens, smalkgraudains (0,01-0,1 mm) drupiezis, kas ir starpstāvoklī starp smiltīm un māliem, sastāv gk. no kvarca, laukšpata un vizlas graudiem.
- trepans Irdens, trapans.
- trepens Irdens, trapans.
- trupans Irdens, viegli drūpošs; trapans.
- truslis Irdens, viegli lūstošs.
- trusnis Irdens, viegli lūstošs.
- šķidrs irdens, viegli šķirams, nesapikājies.
- drupalns Irdens.
- ērdrs Irdens.
- ērds Irdens.
- ērtans Irdens.
- ērtns Irdens.
- gaurs Irdens.
- irdans Irdens.
- irdns Irdens.
- irds Irdens.
- irtens Irdens.
- izburbējis Irdens.
- jirdens Irdens.
- rušens Irdens.
- virzens Irdens.
- Irikļinskas ūdenskrātuve Irikļinskas HES aizsprosta ūdenskrātuve Urālas upē, Krievijā, Orenburgas apgabala austrumu daļā, platība — 260 kvadrātkilometru, garums — 70 km, vidējais dziļums — 12,7 m.
- Irkutskas ūdenskrātuve Irkutskas HES aizsprosta ūdenskrātuve Angārā, Krievijas Irkutskas apgabalā, izveidota 1956.-1959. g., platība — 154 kvadrātkilometri, platums — 0,5-4 km, garums — 65 km, aizpilda Angāras ieleju no Baikāla līdz aizsprostam, pēc uzstādināšanas Baikāla vidējais ilggadējais līmenis pacēlies par 1 m.
- Irtišas-Karaghandi kanāls Irtišas-Karaghandi kanāls - apūdeņošanas un ūdensapgādes kanāls Kazahstānā, sākas no Irtišas pie Aksu, stiepjas līdz Karaghandi rūpniecības rajoniem, izbūvēts 1966.-1971. g., garums - 451 km, platums - 20-40 m, dziļums - 5-7 m, apūdeņo 120000 ha zemes.
- nipelis Īsa metāla caurule ar vītni galos (piemēram, gāzes, ūdensvada cauruļu savienošanai).
- nopakšināties Īsu brīdi radīt skaļas skaņas (piemēram, ūdens pilēm krītot ūdenī u. tml.).
- Rendas rumba Īvandes ūdenskritumi.
- Volgas ūdenskrātuve Ivaņkovas ūdenskrātuve.
- filtraka Izbūve avotu ūdens uztveršanai vai virszemes ūdens attīrīšanai no rupjām duļķvielām pirms ūdens ievadīšanas segtos vados.
- nocepums izceptās maizes masas un mīklas masas starpības attiecība pret mīklas masu; rodas ūdens, etilspirta, oglekļa dioksīda, gaistošo skābju u. c. gaistošo vielu iztvaikošanas rezultātā (var būt 6–14%).
- augsts Izcili nozīmīgs (ētiski), godpilns, cildens; tāds, kam ir dziļš saturs.
- izcelties Izkāpt (krastā no ūdens transportlīdzekļa pēc brauciena).
- avoksnājs Izkliedēta pazemes ūdeņu, visbiežāk gruntsūdeņu, izplūdes vieta, kur palielināta mitruma apstākļos veidojas kūdra, saldūdens kaļķi vai limonīti; avotaina vieta.
- izalaisties Izkustot ledum, kļūt brīvam no tā (par ūdenstilpi).
- gāts Izlietne, ūdens noteces ceļš virtuves kaktā.
- antiarhi Izmirušu bruņuzivju apakšklase ("Antiarchi"), dzīvoja devona periodā dažāda sāļuma ūdenstilpju bentālē; Latvijā zināmas 25 sugas, no tām 18 atklātas Latvijā.
- hidroizolācija Izolācijas materiāla kārta, kas pasargā (celtniecības konstrukcijas, būves u. tml.) no ūdens iedarbības.
- tikonds Izolācijas materiāls; iegūst no titāna dioksīda, tam piemaisot mālu; lieto kondensatoros kā dielektriķi.
- piekļūt Izplatoties sasniegt (ko), nonākt (pie kā, kam klāt) - piemēram, par gaisu, gaismu, ūdens plūsmu.
- izpļurināties Izplunčāties (radot skaņas, kas atgādina guldzēšanu, burbuļošanu) - par ūdensputniem.
- erodēt Izskalot (iežus) - par ūdens straumēm.
- drenčers Izsmidzinātājs, ugunsdrošības ūdensvadu tīkla cauruļu uzgalis; ugunsgrēka gadījumā ar to rada ūdens aizsegu, kā arī laista degošos priekšmetus un konstrukcijas.
- batisfēra Izturīga lodveida kamera dziļūdens pētījumiem, ko iegremdē no kuģa ar troses palīdzību.
- Kuibiševas ūdenskrātuve izveidota uz Volgas upes Krievijā, izbūvējot Volgas HES 1955.-1957. g., platība - 5900 kvadrātkilometru, garums - 510 km, lielākais platums - 27 km, ūdens līmeņa svārstības līdz 5,7 m.
- ievilkties Izveidoties (verdoša ūdens iedarbībā) - piemēram, par uzlējumu.
- Babītes ezera ornitoloģiskais liegums izveidots 1957. g. ligzdojošo un caurceļojošo ūdensputnu aizsardzībai, 385 ha platībā aizliegta uzturēšanās visā bezledus periodā, 2270 ha ir sezonāls liegums, tikai putnu migrācijas un ligzdošanas laikā, ezerā un piekrastes pļavā ligzdo \~60 putnu sugas, to vidū putni, kuru eksistence apdraudēta visā pasaulē.
- Mēķes polderis izveidots 1963. g., ietver bijušo Mēķes ezeru, platība — 2371 ha, iekārtota sūkņu stacija ūdens atsūknēšanai.
- izcelt Izvilkt (no ūdens); izmakšķerēt.
- izzvejot Izvilkt (priekšmetu, piemēram, no upes, ūdens).
- iznirt Izvirzīties (no ūdens, parasti no dziļuma) un parādīties (virspusē).
- iznirt Izvirzīties no ūdens, pārvietojoties ar zemūdens transportlīdzekli; izvirzīties no ūdens (par zemūdens transportlīdzekli).
- fotomedības Izziņas tūrisma aktivitāte, kas paredzēta, lai izziņas objektu - visbiežāk reti sastopamus, eksotiskus dzīvniekus, novēro, lai iegūtu viņu fotogrāfijas dabiskajā dzīves vidē (džungļos, savannā, zem ūdens u. c).
- izkāst Izzvejot (visas vai daudzas zivis no ūdenskrātuves).
- eksikoze Izžūšana; ūdens trūkums audos.
- vieglsvara jahta jahta ar nelielu ūdensizspaidu.
- pārkare Jahtas daļa, kas brīvi guļ pār ūdens virsmu.
- slēgts kokpits jahtas klāja padziļinājums ar ūdensnecaurlaidīgām sienām.
- bugs Jahtas vai kuģa priekšgala virsūdens daļa, priekšgals.
- platums ūdenslīnijā jahtas visplatākā vieta ūdenslīnijas augstumā.
- eļļjaka Jaka, arī pusmētelis no speciāli apstrādāta, ūdensnecaurlaidīga auduma (parasti lieto zvejnieki vai jūrnieki).
- Kanādas jānītis jānīšu suga ("Erigeron canadensis").
- Cukujomi Japāņu mitoloģijā - dieva Idzanagi dēls, kas piedzimis no ūdens lāsēm un ir mēness dievs, saules dievietes Amaterasu un vētras un ūdens stihijas dieva Susano brālis, viņam pieder valstība, kurā valda nakts.
- Otosi japāņu mitoloģijā - dievība, kuras tēvs ir vētras un ūdens stihijas dievs Susano, viņam ir sešpadsmit bērnu, to vidū mājas pavarda un ģimenes sargdievības, pavarda un pavarda uguns dievības.
- plodēt Jauna koka kuģa korpusa apstrāde pēc koksnes izžūšanas un saplaisāšanas ar smalki saberztu priedes mizas pulveri aizpildot plaisas un piesūcinot, lai padarītu kuģa korpusu ūdens necaurlaidīgu.
- pārsalas Jauns, plāns ledus, kas ir izveidojies uz uzplūduša vai atkušņa radīta ūdens, zem kura ir vecāks ledus.
- kaļķu java java no kaļķiem un ūdens, kam pievienotas izsijātas smiltis.
- normālkonsistence Javas normākonsistence - neorganisko saistvielu iejaukšanai nepieciešamais ūdens daudzums (H~2~O masa attiecināta pret sausas saistvielas masu), lai java būtu plastiska, viegli apstrādājama un veidojama.
- tiazīds Jebkura benzotiadiazēnsulfonamīda atvasinājumu grupas viela, diurētisks līdzeklis, kas kavē nātrija jonu reabsorbciju nieru kanāliņa proksimālajā daļā un veicina hlorīdjonu izdalīšanos, tāpēc palielinās ūdens izvade.
- ķiguris Jebkurš sīks kukainis, kas traucē cilvēkam vai dzīvniekam pie ūdenskrātuvēm.
- pamata sociālie pakalpojumi jēdziens, ar kuru apzīmē tādus publiskā sektora nodrošinātos pakalpojumus, kuriem jābūt pieejamiem visiem iedzīvotājiem: tie ir primārā veselības aprūpe, pamatizglītība, pensijas un pabalsti, mājoklis, dzeramais ūdens un sanitārija.
- naftas pārstrāde jēlnaftas pārstrāde pēc tās izsūknēšanas no zemes - gāzu, ūdens, sāļu un mehānisko piemaisījumu atdalīšana un naftas pārtvaice.
- Jeta Jetas kanāls - ūdensceļš no Baltiļas jūras (pie Mēmas) līdz Vēnernam (pie Šētorpas), garums - 190 km, no tiem 87 km izrakts kanāls, 58 slūžas, dziļums - 3 m, platums dibenā - 14 m, pie ūdens virsas - 26 m, kopā ar Vēnernu, Trolhetas kanālu un Jētas upi veido ap 390 km garu ūdensceļu, tika būvēts 1810.-1832. g.
- pseudojonons Jonona ieguves procesa neattīrīts starpprodukts, ko iegūst kondensējot citrālu ar acetonu barija hidroksila klātbūtnē.
- Oduduva Jorubu (Nigērijas dienvidrietumi, Benina, Togo) mitoloģijā - dieva Obatalas sieva, auglības un mīlas dieviete, kopā ar Obatalu radīja zemes un ūdens dievības, vēlāk viņu uzskatīja par jorubu valdošo dzimtu ciltsmāti.
- aerācijas zona josla starp gruntsūdens līmeni un zemes virsu, kurā iežu poras un plaisas ir aizpildītas ar gaisu, tvaikveidīgo, higroskopisko, plēvīšu un kapilāro ūdeni.
- Kanādas jūdaskoks jūdaskoku suga ("Cercis canadensis").
- hidrostats Jūras dibenā uz grunts novietojams aparāts zemūdens darbiem un pētniecībai.
- torpēdzivs Jūras dziļūdens zivs, kas var dot elektrisku triecienu.
- dibenzivs Jūras dziļūdens zivs.
- gaijots Jūras kalns; vulkāniskas izcelsmes zemūdens kalns ar plakanu virsotni.
- krauklis Jūras krauklis - liels pelikānveidīgo kārtas ūdensputns.
- antenmīna Jūras mīnu karā - ar antenām aprīkota kontakta jūras mīna, kuras uzspridzinātājs iedarbojas, kuģa korpusam saskaroties ar mīnas metāla troses veida antenu, kuras apakšējais gals piestiprināts pie enkura, kas atrodas ūdenstilpnes dibenā, bet augšējais gals - pie bojas.
- mīnulauks Jūras mīnu karā - ūdens teritorija, kurā pēc shēmas vai bez tās izvietotas jūras mīnas.
- halmirolīze jūras nogulu zemūdens sadēdēšana, izšķīšana, kas notiek oksidēšanās u. c. procesu ietekmē.
- akvanautika Jūras pētīšana ar novērojumiem zem ūdens.
- akvanauts Jūras pētnieks, kas izdara novērojumus zem ūdens.
- putojoša jūra jūras stāvoklis 9 balles stiprā vējā (18,3-21,5 m/s), kad ūdens virsma gandrīz vienlaidus pārklāta ar baltām putām.
- Vestfjords Jūras šaurums starp Skandināvijas pussalas piekrasti un Lofotu salām ("Vestfjorden"), Norvēģu jūras austrumos, garums - 203 km, platums - 11 km ziemeļos, līdz 74 km dienvidos, stipras plūdmaiņu straumes un ūdens vērpetes.
- kanāls Jūras šaurums, dabiski radies savienojums starp divām ūdenstilpēm.
- promile Jūras ūdens sāļuma mērvienība, kas atbilst vienam gramam sāļu vienā kilogramā ūdens.
- vaļūdens Jūras ūdens, kurā atrodas pelēkās ambras tīrradņi.
- Batrachium baudotii jūras ūdensgundega.
- Batrachium marinum jūras ūdensgundegas sinonīms nosaukums.
- pelagiāle Jūras vai okeāna ūdens slānis virs bentāles kā organismu dzīves vide.
- pelagiāls Jūras vai okeāna ūdens slānis virs bentāles kā organismu dzīves vide.
- zemūdens kanjons jūras vai okeānu kontinenta zemūdens nogāzes šaura, līkumaina un dziļa ieleja ar stāvām nogāzēm, šauru pamatu, kam ir izteikts garenisks slīpums, līdz pat 20–30 grādiem.
- dūņlēcēji Jūrasgrunduļu dzimtas ģints ("Periophtalmus"), garumā 10-30 cm, spēcīgas krūšu spuras, kas ļauj tiem pārvietoties pa sauszemi, acis atrodas galvas augšpusē, elpo ar žaunām (ūdenī) un ādu (ārpus ūdens), tropiskajos Āfrikas, D-Āzijas un Austrālijas dūņainajos piekrastes sēkļos.
- plūdmaiņas Jūru un okeānu ūdenslīmeņa Zemes cietās virsas un atmosfēras spiediena periodiskas svārstības Mēness un Saules gravitācijas spēka iedarbībā.
- Mērčisona ūdenskritums Kabaregas ūdenskritums Ugandā.
- čurgulis Kādā atverē aizplūstošs ūdens.
- nodziras Kāda dzēriena (alus, ūdens) pusnederīgās paliekas, kad dzēriens pats jau izdzerts; dzēriena paliekas vispār.
- populāji Kāda ūdensaugu suga.
- zālats Kāda ūdenspuķe ar gaišām lapām un dzeltenīgu kausu.
- dukna Kāda ūdensputnu suga.
- tīkls Kādas teritorijas (reljefa veidojumu, ūdenstilpju u. tml.) sistēma.
- upju sistēma kādas teritorijas galvenā upe ar visām tās pietekām, kas saplūst kopā un iznes savus ūdeņus no šās teritorijas ar kopējo ūdensteci.
- ihtiofauna kādas ūdenstilpes, baseina, zooģeogrāfiskā apgabala vai kāda ģeoloģiskā laikmeta zivju un apaļmutnieku sugu komplekss; pasaulē ir \~20000 sugu, Latvijā - \~70 sugu.
- ūdens nelaime kādas, samērā lielas, ūdens masas radītais postījums, zaudējums; ūdensnelaime.
- skrullītis kāds jūrmalas putns, kas staigā gar ūdens malu.
- dilas Kāds ūdensaugs ar sīkām lapiņām.
- cēse Kāds ūdensaugs.
- ezervāles Kāds ūdensaugs.
- gurtene Kāds ūdensaugs.
- plēpis Kāds ūdensaugs.
- zujlapa Kāds ūdensaugs.
- mūlis Kāds ūdensdzīvnieks (vai putns), kas mauro kā govs.
- knēvs Kāds ūdensputns.
- nars Kāds ūdensputns.
- tītīts Kāds ūdensputns.
- noriņa Kāds zināms ūdensputns.
- piļčka Kāds, kas patērē daudz ūdens.
- nošķorēt Kādu brīdi paturēt uz uguns (katlu ar novārītiem kartupeļiem, lai iztvaikotu atlikusī ūdens daļa).
- kajaks kaijveidīgo apakškārtas kaiju apakšdzimtas suga ("Larus canus"), ūdensputns ar dzeltenpelēku knābi un zaļganpelēkām kājām; vētras kaija.
- sālīšana Kailādas apstrāde ar koncentrētiem amonija sulfāta, nātrija sulfāta, nātrija hlorīda ūdensšķīdumiem.
- vides problēmas kaitīgās sekas cilvēka darbības ietekmei uz biofizisko vidi; būtiskākās no tām ir nedrošs dzeramais ūdens, slikta sanitārija, gaisa piesārņojums, dabas daudzveidības mazināšanās, fosilās enerģijas patēriņš un globālās klimata pārmaiņas.
- peldplezna Kāja (ūdensdzīvniekiem) ar peldplēvi starp pirkstiem.
- bioherma Kalcija karbonātu izgulsnējošu organismu - koraļļu, sūkļu, sūneņu, foraminīferu veidojumi, kuros atmirušie organismi saglabā stāvokli, kāds tiem bijis dzīves laikā ūdenstilpes dibenā.
- dekalcinācija kalcija sāļu izzušana no kaulaudiem dažu slimību gadījumos, kā arī ja vispār traucēta ūdens un minerālu apmaiņa organismā.
- Valmieras minerālūdens kalcija un nātrija hlorīda tipa ūdens no vidusdevona Pērnavas svītas smilšakmeņu augšējās daļas, atklāts Valmierā 1928. g., sastopams arī plašākā apkārtnē.
- torņskābe Kalcija, nātrija, magnija vai amonija bisulfīta un sērpaskābes H~2~SO~3~ ūdens šķīduma maisījums.
- lāsakmens Kalcīta vai aragonīta veidojums, kas rodas no cieta, kalcija karbonātu saturoša ūdens, kad tas pilieniem krīt no alu griestiem vai sienām; stalaktīts.
- Kalncempji Kalncempju dīķis - ūdenskrātuve Alūksnes novada Kalncempju pagastā, platība - 1,8 ha.
- Ates dzirnavas Kalncempju pagasta novadpētniecības muzejs atrodas Alūksnes novada Kalncempju pagasta "Dzirnavās", dibināts 1985. g., izvietots 1785. g. celtajās Ates ūdensdzirnavās, teritorijā atrodas Vidzemes sēta ar 13 ēkām, kā arī seno darbarīku kolekcija; Ottes dzirnavas.
- Mučingas kalni kalni Austruāfrikā ("Muchinga Mountains"), Zambijas ziemeļaustrumos, stiepjas dienvidrietumu-ziemeļaustrumu virzienā \~400 km, augstums - līdz 1908 m, Čambeši un Luangvas ūdensšķirtne.
- Suntarhajatas grēda kalni Krievijas Habarovskas novadā un Sahas Republikā (Jakutijā), Aldanas, Indigirkas un Ohotskas jūras upju ūdensšķirtne, garums - 450 km, augstums - līdz 2959 m (Mushajas kalns), izvirdumieži, granīti, apledojuma platība - 204 kvadrātkilometri, >200 šļūdoņu, uzledojumi - \~800 kvadrātkilometru.
- Sengiļens Kalniene Dienvidsibīrijā, Krievijas Tivas Republikas dienvidaustrumos, Mazās Jeņisejas un Teshemas ūdensšķirtne, garums - \~230 km, platums - līdz 120 km, augstums - līdz 3276 m.
- Kalnlauka Kalnlauka dīķis - ūdenskrātuve Aizputes pagastā, platība 2,6 ha.
- urbšana Kalnrakšanas darbi, kuros, ar speciālām ierīcēm sagraujot iežus, izveido zemē cilindriskus kanālus; izmanto dažādos ģeoloģiskos darbos, ūdensapgādē.
- Kurajas grēda kalnu grēda Altaja dienvidaustrumu daļā, Krievijas Altaja Republikā, Baškausas un Čujas ūdensšķirtne, garums - \~140 km, augstums - līdz 3412 m.
- Saiļugems Kalnu grēda Altajā, Krievijas un Mongolijas robežgrēda, garums - 130 km, augstums - līdz 3500 m, Argutas, Čujas un Kobdo baseina ūdensšķirtne, rietumu daļā nelieli šļūdoņi.
- Selvina grēda kalnu grēda Austrālijas ziemeļaustrumu daļā ("Selwyn Range"), Kvīnslendā, starp Bārklija plato un Lielo Ūdensšķirtnes grēdu, augstums - līdz 461 m, savanna.
- Kimgansans Kalnu grēda Austrumkorejas kalnu Tebeka grēdas ziemeļu daļā, Ziemeļkorejā (KTDR), garums - 80 km, augstums - līdz 1683 m, gk. granīti, kanjoni, ūdenskritumi.
- Križina grēda kalnu grēda Austrumsajānos, Krievijas Krasnojarskas novadā, Kiziras un Kaziras ūdensškirtne, garums - \~200 km, augstums - līdz 2922 m, virsotnes klinšainas, nelieli šļūdoņi.
- Jablonu grēda kalnu grēda Austrumsibīrijā, veido ūdensšķirtni starp Ļenas un Amūras baseinu, garums - \~650 km, augstākais punkts 1680 m vjl.
- Tashajahtahs Kalnu grēda Čerska grēdājā Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), Janas un Indigirkas ūdensšķirtne, garums - \~100 km, augstums - līdz 2356 m.
- Irendiks Kalnu grēda Dienvidurālos, Sakmaras un Boļšojkizilas ūdensšķirtne Krievijā, Baškortostānas Republikā, garums - 120 km, augstums - līdz 987 m.
- Kalbas grēda kalnu grēda Kazahstānā, Altaja rietumu daļā, Rūdu Altajā, Buhtarmas ūdenskrātuves rietumu krastā, garums - \~400 km, augstums - līdz 1606 m.
- Turanas grēda kalnu grēda Krievijas Amūras apgabalā un Habarovskas novadā, garums — \~300 km, augstums — līdz 1861 m, Selemdžas un Zejas ūdensšķirtne.
- Tannuola Kalnu grēda Krievijas Tivas Republikas dienvidos, Ubsunura ezera un Jeņisejas ūdensšķirtne, garums - \~300 km, vidējais augstums - 2500-2700 m, lielākais - 3061 m, lēzeni viļņotajās korēs akmeņu kliedņi, augstkalnu tundra.
- Bajanharaula Kalnu grēda Kunluna austrumos ("Bayan Hara Ula"), Ķīnā, Huanhes un Jandzi ūdensšķirtne, garums - \~750 km, augstums - līdz 5500 m, lēzenas, kupolveida virsotnes.
- Cjiņlins Kalnu grēda Ķīnas austrumu daļā (ķīn. val. "Qin Ling"), Jandzi un Huanhe baseinu ūdensšķirtne, garums - \~1000 km, augstums - līdz 4113 m.
- Dabešana grēda kalnu grēda Lielā Ķīnas līdzenuma dienvidu daļā ("Dabieshan"), uz dienvidaustrumiem no Cinlina grēdas, Jandzi un Huaihes ūdensšķirtne, garums - 250 km, vidējais augstums - \~1000 m, lielākais - 1860 m (Fanšana kalns).
- Hisaras grēda kalnu grēda Pamira-Alaja sistēmas rietumu daļā, Uzbekistānā un Tadžikistānā, Zeravšanas un Amudarjas baseina ūdensšķirtne, garums — \~200 km, augstums — līdz 4643 m.
- Badžalas grēda kalnu grēda Pieamūrā, Krievijā, Habarovskas novadā, Amūras un Amguņas ūdensšķirtne, garums - 220 km, augstums - līdz 2640 m.
- Karligans Kalnu grēda Rietumsajānos, Krievijā, Krasnojarskas novadā, Boļšaja Abakanas un Malijabakanas ūdensšķirtnē, garums - \~100 km, augstums - līdz 2860 m.
- Fihtela kalni kalnu grēda starp Frankenvaldi un Rūdu kalniem ("Fichtelgebirge"), Vācijā, Elbas, Donavas un Reinas baseina ūdensšķirtne, augstākā virsotne - 1053 m (Šnēbergs).
- Vitoša Kalnu masīvs Bulgārijā ("Vitoša"), uz dienvidiem no Sofijas, augstākā virsotne - 2290 m (Černi Vrehs), platoveida virsa, stāvas nogāzes, ūdenskritumi.
- Akšijraks Kalnu masīvs Centrālajā Tjanšanā, Kirgizstānā, Narinas un Saridžazas baseina ūdensšķirtne, garums - \~50 km, augstums - līdz 5126 m vjl., sastāv no 3 kalnu grēdām, apledojums - 439 km^2^, 59 šļūdoņi.
- Sihotealins Kalnu sistēma Krievijas Tālajos Astrumos (Piejūras un Habarovskas novadā), veido ūdensšķirtni starp Amūras un Japāņu jūras baseinu, garums - 1200 km, platums - 200-250 km, vidējais augstums - 800-1000 m, augstākā virsotne - 2077 m.
- Plaušupe Kalnupe, ūdenstece Engures pagastā.
- gramkalorija Kalorija, kuru definējot par masas vienību ņemts grams; siltuma daudzums, kas nepieciešams lai 1 g ūdens temperatūru palielinātu par 1 Celsija grādu.
- sakaltēt Kaltējot panākt, ka (kas) iegūst vēlamās īpašības; kaltējot samazināt, parasti ievērojami (kā) mitrumu, ūdens saturu.
- Kalves Kalves dīķis - ūdenskrātuve Kuldīgas novada Ēdoles pagastā, platība - 9,3 ha; Kalvas dīķis.
- kaļķu piens kaļķu java ar lielu ūdens daudzumu.
- kaļķu liniments kaļķūdens un lineļļas maisījums ādas apdegumu ārstēšanai.
- Kama Kamas ūdenskrātuve - HES aizsprosta ūdenskrātuve Kamā, Krievijā, Permas apgabalā, izveidota 1954. g., platība - 1915 kvadrātkilometru, garums (pa Kamas gultni) - \~272 km, vidējais dziļums - 6,3 m, lielākais - 30 m.
- Permas ūdenskrātuve Kamas ūdenskrātuve.
- mezoskafs Kamera okeānu vidējo dziļumu pētīšanai, kas apgādāta ar speciālu aparatūru un var patstāvīgi pārvietoties zem ūdens.
- Cornus canadensis Kanādas pundurgrimoņa "Chamaepericlymenum canadense" nosaukuma sinonīms.
- klozetpods Kanalizācijas tīklam un ūdensvadam pievienota tualetes iekārta.
- Piekrastes ūdensceļš kanalizēta ūdensceļu sistēma ("Intracoastal Waterway") pa lagūnām, līčiem un kanāliem gar Atlantijas okeāna (Bostona-Kīvesta, \~2700 km) un Meksikas līča (Braunsvila-Sentmarksa, \~1700 km) piekrasti ASV, dziļums galvenajos iecirkņos -- 2,85--3,66 m
- novadkanāls Kanāls (kā, parasti ūdens) novadīšanai.
- Cietokšņa kanāls kanāls Liepājas pilsētas ziemeļu daļā, ieplūst Ālandē un izveido ūdensceļu no Ziemeļu fortiem uz Liepājas ezeru.
- Kaņiva Kaņivas ūdenskrātuve – HES aizsprosta ūdenskrātuve Dneprā, Ukrainā, Kijivas un Čerkasu apgabalā, izveidota 1972. g., platība – 675 kvadrātkilometri, garums – 162 km, lielākais platums – \~5 km, vidējais dziļums – 4,4 m.
- kritnis kapitāli izbūvēts gultnes posms, kura robežās īsā posmā strauji mainās gultnes dibena līmeņi; kritnī (atšķirībā no straujtekas) ūdens plūsma atsevišķos posmos atraujas no gultnes; kritņu galvenais uzdevums ir ūdens plūsmas enerģijas dzēšana.
- pseidoterase Kāpļveida reljefa forma, kas nav radusies ūdens darbības rezultātā.
- iznīcinātājbumbvedējs Kara lidmašīna tehnikas, mazu un kustīgu zemes un ūdens mērķu iznīcināšanai; izmanto arī cīņā pret pretinieka lidmašīnām, helikopteriem, bezpilotu lidaparātiem un kaujas izlūkošanai.
- koferdams Karakuģiem - ūdensnecaurlaidīgs nodalījums gar bortiem kuģa papildu aizsardzībai pret lādiņu triecieniem.
- bruņukuģis Karakuģis ar lielkalibra artilēriju un bruņām uz klāja un gar kuģa ūdenslīniju. Izplatīts gk. 19. gs. b.
- aqua regia karaļūdens (slāpekļskābes un sālsskābes maisījums).
- karmelītu spirts karmelītu 17. gs. tirdzniecībā ievestais spirts, kas sastāv no 150 daļām alkohola, 250 daļām ūdens, 14 daļām melisas, 12 daļām citronu mizu, 6 daļām muskata riekstu 3 daļām kanēļa mizu un 3 daļām nagliņu.
- karpe Karpa - saldūdens zivs ar lielām zvīņām un pelēcīgi zaļganu ķermeni.
- karpis Karpa - saldūdens zivs ar lielām zvīņām un pelēcīgi zaļganu ķermeni.
- karūsa Karpu dzimtas ģints ("Carassius"), saldūdens zivs dzeltenīgi brūnā, arī sudraboti pelēcīgā, zeltaini sarkanā, baltā vai melnā krāsā ar iesārtām spurām.
- sapals karpu dzimtas suga (_Leuciscus cephalus_), saldūdens zivs ar platu muguru, sarkanām spurām.
- plaudis Karpu dzimtas suga ("Abramis brama"). līdz 60 cm gara saldūdens zivs, kam raksturīgs no sāniem saplacināts ķermenis un lielas zvīņas.
- salate Karpu dzimtas suga ("Aspius aspius"), slaida, ātraudzīga saldūdens zivs ar pilnīgu sānu līniju, lielu muti un konisku purnu; meža vimba.
- plicis Karpu dzimtas suga ("Blicca bjoerkna"), līdz 30 centimetriem gara saldūdens zivs, kurai ir no sāniem saplacināts ķermenis un vidēja lieluma zvīņas.
- ausleja karpu dzimtas suga ("Leucaspius delineatus"), neliela (6-8 cm gara) saldūdens zivs ar zaļganmelnu muguru un sudrabainiem sāniem, uz kuriem iz zilgana svītra, bieži sastopama ezeros, dīķos un upēs, kur ir mērena straume, dzīvo baros; vēja zivtiņa.
- mailīte Karpu dzimtas suga ("Phoxinus phoxinus"), neliela saldūdens zivs ar vārpstveida ķermeni, zaļganbrūnu muguru, zilganu vēderpusi, nelieliem tumšiem plankumiem.
- spidiļķis Karpu dzimtas suga ("Rhodeus sericeus", senāk "Rhodeus amarus"), neliela saldūdens zivs ar plakanu ķermeni, lielām zvīņām, sudrabotiem sāniem un zaļganzilu svītru astes daļā; pempiņš.
- rauda Karpu dzimtas suga ("Rutilus rutilus"), sudrabbalta saldūdens zivs ar sarkanām spurām un sarkanām acīm.
- rudulis Karpu dzimtas suga ("Scardinius erythrophthalmus"), saldūdens zivs ar zaļgani melnu muguru, dzeltenīgi mirdzošiem sāniem un vēderu un spilgti sarkanām spurām.
- drakons karpu dzimtas zivs Venecuēlas un Trinidadas salas ūdenstilpēs.
- karpzivis Karpveidīgo kārtas dzimta, daudzveidīgas, gk. saldūdens zivis, >270 ģinšu, >1500 sugu.
- kalcinēt Karsēt (krītu, sodu, sāļus, rūdas), lai atbrīvotu no gaistošām vielām (piemēram, ūdens, ogļskābās gāzes).
- siltumapgāde Karsta ūdens vai tvaika piegāde apkures, ventilācijas, karstā ūdens apgādes sistēmām, kā arī tehnoloģiskām vajadzībām.
- suta Karsts, parasti slapjš, ūdens tvaiks; gaiss, kurā ir daudz šāda tvaika.
- glaukonīts kārtains kāliju, magniju, dzelzi, ūdeni saturošs, iezaļgans silikāts (mālu sastāvdaļa); dzelzs, magnija un kālija alumosilikāts (K, Na)(Al, Fe, Mg)~2~(Al, Si)~4~O~10~(OH)~2~, lieto kā minerālkrāsu, minerālmēslojumu, ūdens mīkstinātāju.
- katla iekārta katla un palīgiekārtu kopums tvaika vai karstā ūdens ražošanai, izmantojot kurināmā sadedzē iegūto siltumu.
- katla agregāts katlu iekārtas sastāvdaļa – konstruktīvi vienots ierīču komplekss, kurā, dedzinot kurināmo, ražo tvaiku vai karstu ūdeni; sastāv no kurtuves, cauruļu sistēmas ar boileriem, ūdens ekonomaizera, gaisa uzsildītajā, apmūrējuma, dūmejām, armatūras un karkasa ar kāpnēm un platformām katla apkopei.
- Katuņa Katuņas grēda - kalnu masīvs Centrālajā Altajā, Krievijā, Altaja Republikā, garums - \~150 km, augstums - līdz 4506 m, Katuņas un Argutas ūdensšķirtne, virs 2700 m - mūžīgais sniegs un šļūdoņi.
- Batrachium kaufmannii Kaufmaņa ūdensgundega.
- Ranunculus kaufmanii Kaufmaņa ūdensgundegas "Batrachium kaufmanii" nosaukuma sinonīms.
- vīķe Kaulzivju klases karpu dzimtas suga ("Alburnus alburnus"), neliela slaida saldūdens zivs ar tumšu, zilgani zaļu muguru un sudrabbaltiem sāniem.
- lidzivs Kaulzivju klases vējzivjveidīgo kārtas dzimta ("Exocoetidae"), dzīvo siltajās jūrās, izplešot palielinātās krūšu spuras var pārvietoties pa gaisu vairākus simtus metru, laiku pa laikam "atsperoties" pret ūdens virsmu ar lielo apakšējo astes spuru.
- Kauņa Kauņas jūra - Kauņas HES aizsprosta ūdenskrātuve Lietuvā, Nemunas vidustecē (augšpus Kauņas), izveidota 1959. g., garums - 83 km, lielākais platums - 5 km, vidējais dziļums - 7 m.
- gliemesis Kaut kas gluds, slidens, glums; glemesis.
- glemesis Kaut kas gluds, slidens, glums.
- birsnis Kaut kas irdens, drupans.
- ķauzis Kaut kas irdens.
- būža Kaut kas izspūris, pinkains; biedēklis, ķēms; budēlis, ūdens gars; būzēlis.
- būzis Kaut kas izspūris, pinkains; biedēklis, ķēms; budēlis, ūdens gars; būzēlis.
- būzulis Kaut kas izspūris, pinkains; biedēklis, ķēms; budēlis, ūdens gars.
- buzulis Kaut kas izspūris, pinkains; dusmīgs, noskaities; biedēklis, ķēms; budēlis, ūdens gars.
- lomens Kaut kas smags, kā ūdens piesūcināts.
- Kazenieku Kazenieku strauts - ūdenstece Saldus novada Blīdenes, Remtes un Cieceres pagastā, ietek Brocēnu ezerā; augštecē - Līčupīte.
- klinkers keramikas materiāls ar saķepušu, blīvu, rupjgraudainu, krāsainu drumstalu, lielu mehānisko izturību, mazu ūdens uzsūci (<5%); lieto ārējās apdares ķieģeļu, ietvju un gājēju celiņu plākšņu ražošanai.
- kristālporcelāns keramikas materiāls, kura drumstalai ir lielāka ūdens uzsūce nekā porcelānam; izgatavo saimniecības traukus un sanitāri tehnisko keramiku; pusporcelāns.
- Ķickiņurga Kickiņurga, ūdenstece Slacgrīvas pagastā.
- Kijivas ūdenskrātuve Kijivas HES aizsprosta ūdenskrātuve Dņeprā, Ukrainas Kijivas un Černihivas apgabalā, kā arī Baltkrievijas Gomeļas apgabalā, izveidota 1966. g., platība - 925 kvadrātkilometri, garums - 110 km, lielākais platums - 12 km, vidējais dziļums - 4,1 m.
- Kilenca Kilencas ūdenskritums - atrodas Korejas Tatas Demokrātiskās Republikas rietumu daļā Kurenksonas upē (Čončonganas pieteka), augstums - 100 m.
- Kireins Kireins Kroins - skotu zemākā līmeņa mitoloģijā - milzīga ūdensčūska, vislielākais radījums pasaulē.
- Kitoja Kitojas kailkalni - kalnu grēda Austrumsajānos, Kitojas, Urikas, Onotas un Malaja Belajas ūdensšķirtnē, Krievijā, Burjatijas Republikā, garums - \~180 km, augstums - līdz 3215 m.
- Kivačs Kivača ūdenskritums - atrodas Kivača rezervāta teritorijā, Sunas upē, 27 km no ietekas Oņegas ezerā, ūdens pa kaskādēm krīt no 11 m augstuma.
- Kjoga Kjogas ezers - atrodas Austrumāfrikā (angļu val. "Lake Kyoga"), Ugandā 1029 m vjl., platība - \~2590 kvadrātkilometru (pēc citiem datiem 1720 kvadrātkilometru), dziļums - 3-5 m, ūdens līmenim pazeminoties atdalījies no Viktorijas ezera, aizaudzis niedrēm un papirusiem.
- klājslota Klāja mazgāšanai paredzēta, otai līdzīga, slota ar garām bārkstīm, kurās labi saglabājas ūdens.
- Divrubļdīķis Kleinis - ūdenskrātuve Ģibuļu pagastā.
- Ugandas klerodendrs klerodendru suga ("Clerodendrum ugandense").
- Kličkas Kličkas dzirnavezers - Feimankas ūdenskrātuve Vārkavas pagastā.
- košā klintene klinteņu suga ("Cotoneaster splendens").
- ūdensklozets Klozets - tualetes telpa ar iekārtu, kas pievienota kanalizācijas tīklam un ūdensvadam.
- kāpt Kļūt ar augstāku līmeni (par šķidrumu); kļūt augstākam (par šķidruma, ūdenstilpes līmeni).
- sakāpt Kļūt ar ievērojami augstāku līmeni (par šķidrumu); kļūt ievērojami augstākam (par šķidruma, ūdenstilpes līmeni).
- kristies Kļūt ar zemāku līmeni, plakt (par šķidrumu); kļūt zemākam (par šķidruma, ūdenstilpes līmeni); krist (7).
- nokristies Kļūt ar zemu vai zemāku līmeni (par šķidrumu); kļūt zemam vai zemākam (par šķidruma, ūdenstilpes līmeni); nokrist (5).
- nokrist Kļūt ar zemu vai zemāku līmeni (par šķidrumu); kļūt zemam vai zemākam (par šķidruma, ūdenstilpes līmeni); nokristies (1).
- kāpt Kļūt augstākam (par viļņiem); kļūt intensīvākam (par plūdiem); plūst (piemēram, pret krastu, pāri krastam) - par ūdeni, viļņiem, ūdenstilpi.
- svīst Kļūt mitram, pārklāties ar sīkiem ūdens pilieniem, atdziestot tvaikiem.
- atšķīst Kļūt tādam, kam, parasti no vienas malas, ir nokusis ledus (par ūdenstilpi).
- satrakoties Kļūt tādam, kas iedarbojas spēcīgi, arī postoši (piemēram, par ūdenstilpi, ūdeņiem).
- uzplūst Kļūt tādam, kurā ievērojami paceļas ūdens līmenis (par ūdenstilpi); arī pārplūst.
- noplakt Kļūt tādam, kurā pazeminās ūdens līmenis (par ūdenstilpi).
- pārplūst Kļūt tādam, kurā ūdens plūst pāri krastiem, malām (par ūdenstilpi); izraisīt plūdus.
- saputot Kļūt tādam, kura ūdeņos, parasti pēkšņi, izveidojas putas (par ūdenstilpi).
- plakt Kļūt zemākam (par ūdens līmeni ūdenstilpē); kļūt tādam, kur pazeminās ūdens līmenis (par ūdenstilpi).
- nosēst Kļūt zemākam (par ūdenstilpes līmeni).
- nosakristies Kļūt zemam vai zemākam (par šķidruma, ūdenstilpes līmeni).
- sēsties Kļūt zemam vai zemākam (par ūdens līmeni ūdenstilpē); kļūt tādam, kur pazeminās ūdens līmenis (par ūdenstilpi).
- aplepis Kļuvis gurdens, gauss, gļēvs.
- kāpelējošā kobeja kobeju suga ("Cobaea scandens").
- kodolmīna Kodolmunīcija, kas paredzēta, lai ierīkotu kodollādiņu šķēršļus gruntī un zem ūdens.
- cecere Koka celms; koka saknes krastā zem ūdens.
- bluķis Koka klucis, ko Bluķa vakarā vēla no mājas uz māju un pēc tam sadedzināja; pabeigto rudens darbu un nākamā gada auglības simbols.
- lejasgala kokmateriālu krautuve kokmateriālu krautuve, kur novieto no meža izvestos kokmateriālus pirms to tālākas transportēšanas; parasti iekārto pie dzelzceļa, autoceļa, senāk – pludināšanai piemēroto upju u. c. ūdenstilpju krastos.
- enkurnieks Kokmateriālu šķirotājs, kas baļķus šķiro uz ūdens (velkot, bīdot, virzot tos ar īpašu ķeksi - enkuru).
- pašlencējošs kokpits kokpits, kurā ieplūdušais ūdens pats iztek pa speciālām caurulēm.
- pašnoteces kokpits kokpits, kurā ieplūdušais ūdens pats iztek pa speciālām caurulēm.
- slīkonis Koks, kokmateriāls, kas (piemēram, pludināšanas gaitā) grimst vai ir nogrimis ūdenstilpē; grimonis.
- bodziņa Koks, miets ar paresninājumu abos galos, uz kura uztin no ūdens izvilkta tīkla virvi.
- absolūtais koksnes mitrums koksnē esošais ūdens daudzums, ko izsaka procentos no sausas koksnes masas.
- koksnes termoķīmiskā modificēšana koksnes modificēšana, piesūcinot to ar monomēriem, oligomēriem vai sveķiem un pēc tam termiski apstrādājot ar nolūku panākt piesūcināšanas sastāva polimerizāciju vai polikondensāciju.
- HDF Koksnes pārstrādes produkts, ļoti blīvas kokšķiedras plātne (angļu "hard density fiber").
- MDF Koksnes pārstrādes produkts, vidēji blīvas kokšķiedras plātne (angļu "medium density fiber (fiberboard)").
- defibrēšana Koksnes šķiedru iegūšana, beržot koka šķilas defibrerā ūdens klātbūtnē.
- koksnes tilpuma uzbriešana koksnes tilpuma palielināšanās, palielinoties tajā saistītā ūdens daudzumam.
- koksnes nožuvuma koeficients koksnes vidējais nožuvums, samazinoties saistītā ūdens saturam uz mitruma vienu procentu.
- slings Kokteiļa veids, garo malku dzēriens; gatavo kā karsto un arī kā auksto kokteili; aukstā kokteiļa pamatkomponentes - ledus, ūdens (tēja), stiprais alkohols, liķieris, sula (sīrups).
- plostu laišana koku transportēšana pa ūdensceļiem, ko Latvijā plaši izmantoja līdz 20. gs. 60. gadiem, bet Gaujā pēdējie plosti pludināti 70. gados.
- kokaugu ūdensrežīms koku un vides ūdens apmaiņa.
- peldņi Koku zari, stumbri, pludināšanā zuduši baļķi u. tml., kas ir sakrājušies ūdenstilpes krastā.
- smalkšķiedras kokvilna kokvilnas suga ("Gossypium barbadense").
- Amerikas kokžņaudzējs kokžņaudzēju suga ("Celastrus scandens").
- Kolima Kolimas kalniene - vidēji augstu kalnu sistēma Āzijas ziemeļaustrumos, Krievijā (Magadanas apgabalā), garums - 1300 km, veido ūdensšķirtni starp Kolimas baseina un Klusā okeāna baseina upēm, augstākā virsotne - 1962 m.
- hidrokoloīds Koloidāla sistēma, kurā ūdens ir dispersijas vide.
- hidrosols Koloidāls šķīdums, kura šķīdinātājs ir ūdens.
- ekvinokciju kolūrs kolūrs, kas iet caur pavasara un rudens punktiem.
- ūdenspolo Komandu sporta spēle uz ūdens, kuras mērķis ir ieraidīt bumbu pretinieka vārtos; ūdens polo.
- ūdens polo komandu sporta spēle uz ūdens, kuras mērķis ir ieraidīt bumbu pretinieka vārtos; ūdenspolo.
- Čortoka ezers ar apkārtējo ainavu kompleksais dabas liegums Aglonas novada Grāveru pagastā, dibināts 1977. g., platība - 53 ha, aizsargājams sufozijas izcelsmes ezers (platība - 1,9 ha, dziļums - 17 m), ūdenī neliels sāļu daudzums, tāpēc maz ūdensaugu un ūdensdzīvnieku.
- kompleksonometrija Kompleksometrija - ķīmiskās analīzes metode, kuras pamatā ir metālu jonu spēja veidot kompleksus savienojumus ar kompleksoniem; izmanto sakausējumu, minerālu u. c. analīzei, ūdens cietības noteikšanai.
- nitrējošie maisījumi koncentrēta slāpekļskābe NHO~3~, koncentrēta sērskābe H~2~SO~4~ un ūdens noteiktās attiecībās.
- KES kondensācijas elektrostacija.
- termofikācijas turbīna kondensācijas tvaika turbīna ar regulējamiem nozarojumiem.
- maiņkondensators Kondensators ar maināmu kapacitāti.
- blokkondensators Kondensators ar nemaināmu kapacitāti.
- trimers Kondensators augstfrekvences kontūru regulēšanai radioiekārtās.
- trimmeris Kondensators, ar ko radioaparatūrā regulē augstfrekvences kontūras.
- keramiskais kondensators kondensators, kas sastāv no keramiska dielektriķa un uz tā uzklātiem metāla elektrodiem.
- MDP Kondensators, kura viens elektrods ir metāla, otrs - pusvadītājmateriāls, un starp tiem atrodas dielektriķa slānis (metāls - dielektriķis - pusvadītājs).
- kondensētājs Kondensators.
- kondiķis Kondensators.
- līt Kondensējoties pilienos, klāties (kam pāri), arī plūst (par miglu, rasu).
- kvazidaļina Kondensētas vides elementārie ierosinājumi, kuru īpašības ir līdzīgas kvantu daļiņu īpašībām.
- sarasoties kondensēties rasas pilienos.
- kuprens Kondensētu ogļūdeņražu maisījums.
- Lualaba Kongo augšteces (no iztekas līdz Bojonas (Stenlija) ūdenskritumam Kongo Demokrātiskajā Republikā) nosaukums (fr. val. "Lualaba"), sākas Šabas plato - 1435 m vjl., garums - \~2100 km.
- kaltēšana Konservēšanas veids - ūdens iztvaicēšana siltumā no šķidriem, pastveida vai cietiem pārtikas produktiem līdz produkta beigu mitrumam 4-15%.
- katlagregāts Konstruktīvi vienots ierīču komplekss (kurtuve, tvaika pārkarsētājs, ūdens ekonomaizers u. c.), kurā iegūst tvaiku vai karstu ūdeni, dedzinot kurināmo.
- kontinenta zemūdens nomala kontinenta sauszemes daļas turpinājums zem ūdens.
- kontinenta nogāze kontinenta zemūdens nomales galvenā daļa, kas atrodas starp šelfu un okeāna dziļgultni; platums parasti 20–100 km, dziļums no 100–200 m līdz 1400–3200 m.
- kontinenta piekāje kontinenta zemūdens nomaļas apakšējā daļa, kas veido pārejas zonu starp kontinenta nogāzi un okeāna dibenu.
- trumele Konusveida metāla trauks ar snīpi un rokturi ūdens vārīšanai.
- jūras līmenis konvencionāla atskaites virsma (kā) augstuma pakāpes noteikšanai uz Zemes - jūru un okeānu brīvas ūdens virsmas līmenis.
- augsnes mitrums kopējais ūdens daudzums augsnē; izšķir ķīmiski saistīto, tvaikveida, higroskopisko, plēvīšu, kapilāro, gravitācijas ūdeni un gruntsūdeni.
- Odesas limāni kopējs nosaukums 3 sāļūdens limāniem (Kujaļņikas, Hadžibejas un Tiļihulas limānam) Melnās jūras piekrastē, Odesas apkārtnē, Ukrainā.
- Josemitu ūdenskritums kopējs nosaukums ūdenskritumu kaskādei Josemitu Nacionālajā parkā (angļu val. "Yosemiite Falls"), kopējais krituma augstums — 727 m (lielākais ūdenskritums — 430 m).
- darbķermenis Kopīgs nosaukums gāzveida vai šķidrām vielām (ūdens tvaiks, dūmgāzes, gaiss, amonjaks u. c.), ko lieto enerģijas pārveidošanas mašīnās.
- Kanādas korinte korintu suga ("Amelanchier canadensis").
- jūraskrauklis Kormorānu dzimtas suga ("Phalacrocorax carbo"), ūdensputns ar slaidu ķermeni, garu kaklu un spēcīgu, galā āķveidīgi noliektu knābi; lielais kormorāns.
- minerālkortikoīdi Kortikosteroīdi, kas piedalās ūdens un elektrolītu līdzsvara regulācijā; veidojas virsnieru garozas glomerulārajā zonā.
- sudraba nitrāts kosmētikā izmanto kā metālisku krāsvielu matiem, var būt indīgs, kodīgs un kairinošs, var palieliāt ādas jutīgumu, ļoti toksisks ūdens organismiem.
- glutarolaldehīds Kosmētikas sastāvdaļa, konservants, baktericīds, izmanto pretsviedru līdzekļos, matu lakās, dezodorantos, fiksācijas losjonos un bezūdens ziepēs rokām, var būt kontakta alerģiskas reakcijas, kontakta dermatīts, toksisks imūnsistēmai, attīstībai, dzimumorgāniem, ādai un elpošanas orgāniem.
- glutarols Kosmētikas sastāvdaļa, konservants, baktericīds, izmanto pretsviedru līdzekļos, matu lakās, dezodorantos, fiksācijas losjonos un bezūdens ziepēs rokām, var būt kontakta alerģiskas reakcijas, kontakta dermatīts, toksisks imūnsistēmai, attīstībai, dzimumorgāniem, ādai un elpošanas orgāniem.
- etoksietanolacetāts Kosmētikas sastāvdaļa, šķīdinātājs, izmanto nagu lakām, var būt toksisks, kaitīgs ūdens organismiem.
- dodecilbenzosulfonskābe Kosmētikas sastāvdaļa, virsmaktīva viela, izmanto šampūnos un citos mazgāšanas līdzekļos, var radīt ādas kairinājumus un pastiprinātu ādas jutīgumu, vemšanu, ja ieēsts, toksisks ūdens organismiem.
- toniks Kosmētisks sejas ūdens, arī matu ūdens.
- rumba krāce, neliels ūdenskritums.
- akvamarīns Krāsa jūras ūdens zaļumā.
- zemūdens krāsa krāsa, kas pasargā peldlīdzekļa zemūdens daļu apaugšanas ar sīkbūtnēm (gliemežiem) un augiem.
- tempera Krāsa, kuras pigmentu šķīdināšanai izmanto emulsiju, ko gatavo, piemēram, no olas dzeltenuma un ūdens vai augu sulas, no ūdenī šķīdinātas augu vai dzīvnieku līmes, sajauktas ar eļļu.
- sālīšana Krāsota kažokādas pusfabrikāta apstrāde ar dažādu sāļu ūdensšķīdumiem.
- lielā krastkaņepe krastkaņepju suga ("Eupatorium cannabinum"), augs ar purpursārtiem, sīkiem ziediem, kurš parasti aug ūdenstilpju tuvumā, no lapām un sakneņiem var iegūt melnu un zilu krāsvielu.
- alene Krastu čurkste - zvirbuļveidīgo kārtas putns ar mazliet iešķeltu asti; mājo stāvos ūdensbaseinu krastos pašizraktās alās.
- upes krāšņspārnis krāšņspārņu suga ("Calopteryx splendens").
- krāšņspārīte Krāšņspāru dzimtas ģints ("Coenagrion"), Latvijā konstatētas 6 sugas, ķermenis 22-30 mm garš, raibs, krāsa un zīmējums bieži mainīgi, attīstās dažādās ūdenstilpnēs, arī purvos.
- sīkspārīte Krāšņspāru dzimtas ģints ("Nehalennia"), Latvijā konstatēta 1 reti sastopama suga "Nehalennia speciosa", spāres ķermenis \~20 mm garš, zaļš, metāliski spīdīgs, uz deniņiem gaišs plankums, kāpuri mīt ezeros u. c. ūdenstilpēs.
- Buļu iezis krauja Braslas labajā krastā, \~2,5 km augšpus ietekas Gaujā, Krimuldas pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, to veido augšdevona Gaujas svītas sarkanīgie smilšakmeņi, augstums līdz 30 m, garums 110 m, piekājē izveidojies \~5 m augsts divpakāpju ūdenskritums; iezī ir 4 alas - Adamaita ala un 3 Buļu alas.
- lihterpacēlājs Kravas celtnis, ar kuru izceļ lihterus no ūdens līdz kravas klāja līmenim un novieto uz sliežu ratiņiem.
- karavāna Kravas kuģu grupa, kas devusies ceļā karakuģu apsardzībā; ūdens transportlīdzekļu grupa, ko velk velkonis; vairāki kuģi, kas cits aiz cita seko ledlauzim.
- kombinētais pārvadājums kravas pārvadājums, ja kravas automobilis, piekabe, puspiekabe ar vilcēju vai bez tā, vai to kombinācijā vai 20 vai vairāk pēdu konteineri brauciena sākuma (beigu) posmā izmanto autoceļu, bet pārējā posmā dzelzceļu, iekšējos ūdensceļus vai jūras ceļus, ja kāds no ceļa posmiem, izņemot autoceļu, pārsniedz 100 kilometrus taisnā līnijā.
- kuģa tīrā kravnesība kravas, pasažieru un viņu bagāžas, pārtikas un ūdens krājumu kopējā masa.
- ūdenskrese Krešu dzimtas ģints ("Nasturtium"), diezgan reti sastopami augi, kas labi nosedz dīķa dibenu; ūdensķērsa; baltķērsa.
- creeks Krīki, nelielas, seklas smilšainas upju gultnes Austrālijā, kurās ūdens tek tikai pēc lielām lietus gāzēm; citā laikā tās pavisam sausas, vai satur tikai atsevišķas peļķes ar stāvošu ūdeni.
- hidrogetīts Kriptokristālisks getīta un lepidokrokīta veidojums ar palielinātu adsorbcijas ūdens daudzumu.
- cietie elektrolīti kristāli, kuriem cietā stāvoklī ir raksturīga jonu tipa vadāmība līdzīgi elektrolītiem ūdens šķīdumos.
- heksametilēntetramīns kristāliska viela ar bāziskām īpašībām C~6~H~12~N~4~, ko iegūst, kondensējot amonjaku ar formaldehīdu, lieto vielu sintēzē un par antiseptisku līdzekli.
- kristālhidrāts Kristāliska viela, kas sastāv no savstarpēji saistītām ogļūdeņražu un ūdens molekulām.
- pusporcelāns Kristālporcelāns - keramikas materiāls, kura drumstalai ir lielāka ūdens uzsūce nekā porcelānam.
- atsēst Kristies (par ūdens līmeni).
- submersija Kristīšanas veids, kad kristāmais tiek pilnīgi pagremdēts zem ūdens.
- Krišupīte Krišupe, ūdenstece Salacgrīvas pagastā.
- Krišu strauts Krišupe, ūdenstece Salacgrīvas pagastā.
- kalcinācija Krīta, kaļķa, sodas, sāļu, rūdu karsēšana, ar ko tos atbrīvo no gaistošām vielām, piem., ūdens, ogļskābās gāzes; kalcinēšana.
- evorsijas katls krītoša ūdens trieciena, ūdens virpuļu un vērpešu veidota katlveidīga iedobe straumes gultnē.
- Glyceria plicata krokainā ūdenszāle.
- Krūkliņu Krūkliņu ūdenskrātuve - atrodas Jēkabpils novada Kalna pagastā, platība - 40 ha.
- subulārija Krustziežu dzimtas ģints ("Subularia"), mazi, kaili ūdensaugi, lapas īlenveidīgas, sakārtotas rozetē, ziedi sīki, sakārtoti skrajos ķekaros, 2 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
- pārpurvošanās Kūdras slāņa veidošanās augsnes virskārtā ilgstoša pārmitruma apstākļos; to izraisa sekls gruntsūdens, virszemes ūdeņu sastrēgšana, purvu veģetācija, augsnes ūdenscaurlaidības samazināšanās glejošanās vai rūsakmens veidošanās dēļ, kā arī cilvēku saimnieciskā darbība.
- sentīna Kuģa apakšdaļa, kur sakrājas ūdens.
- satece Kuģa iekšienē dziļākās vietas, kur satek ieplūdušais ūdens, eļļas u. c.
- peldspējas rezerve kuģa korpusa ūdensnecaurlaidīgās daļas tilpums virs ūdenslīnijas.
- klājkrava Kuģa krava, kas novietota uz klāja, parasti viegla un tāda, ko nebojā ūdens.
- bulbs Kuģa priekšvadņa pilienveidīgs vai pussfērisks izvirzījums, kas samazina ūdens viļņu pretestību un dinamisko triecienu līdz 5%.
- kravas līnija kuģa sānos pret vidu ūdenslīnijas augstumā, uzkrāsota balta kravas markas līnija, kas norāda kuģa pieļaujamo iegrimi, kad to piekrauj.
- brīvsāni Kuģa vai jahtas sāni virs ūdens līnijas, skaitot no kravas markas centra līdz augšējam klājam.
- nenogremdējamība Kuģa vitabilitāte, ko nosaka tā korpusa izturība un ūdensnecaurlaidība, negrimstība, ūdens atsūknēšanas un ugunsdzēsības sistēmas jauda, kā arī kuģa galveno sistēmu dublēšana un rezervēšana.
- velkonis Kuģis (kā, piemēram, peldošu objektu, ūdens transportlīdzekļu) pārvietošanai pa ūdenstilpēm, (tos) velkot, stumjot, piestūrējot.
- zemūdens spārnu kuģis kuģis ar ūdenī iegremdētiem spārniem, kas pie noteikta ātruma paceļ kuģa korpusu virs ūdens.
- lihterkuģis Kuģis lihteru pārvadāšanai, iekraujot tos ar celtņiem vai iepludinot, t. i., kuģim palielinot iegrimi tā, ka kravas klājs atrodas zem ūdens.
- ledlauzis Kuģis, kas paredzēts braukšanai pa aizsalušām ūdenstilpēm (drupinot, laužot ledu).
- zemūdene Kuģis, kas var peldēt arī zem ūdens (līdz 500 metru dziļumā).
- Kaledonijas kanāls kuģojams kanāls Skotijas ziemeļos (“Caledonian Canal”), Lielbritānijā, savieno Fērtoflorna līci dienvidrietumos un Mari līci ziemeļaustrumos (Invernesas osta), ūdensceļa kopgarums — 96 km, no tā mākslīgais ūdensceļš — 35 km (28 slūžas).
- Velenda kanāls kuģojams kanāls starp Ēri un Ontario ezeru ("Welland Canal"), Kanādā, garums — 44 km, dziļums — 8,1 m, kritums — 99,2 m, 8 slūžas, uzcelts 1824.-1829. g., lai apietu Niagaras ūdenskritumu.
- fārvaters Kuģu ceļš - ūdens satiksmes maršruts, marķēts ar navigācijas zīmēm.
- locija Kuģu vadīšanas zinātnes nozare, kurā pēta kuģošanas apstākļus dažādās ūdenstilpēs un ūdenstecēs.
- garsprāklis Kukainis ar gariem spārniem, kuru var atrast pie ūdens; spāre.
- ūdensmērītājs Kukaiņu klases blakšu kārtas dzimta ("Gerridae"), pie kuras pieder vidēji lielas, garkājainas blaktis, kas dzīvo uz ūdens un pārvietojas, skraidot pa ūdens virsu, \~300 sugu, Latvijā konstatētas 8 sugas.
- krastmuša Kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Ephydridae"), sīki, retāk vidēji lieli (ķermeņa garums - 0,9-7 mm) tumšas krāsas mušveidīgie, visbiežāk sastopami ūdenstilpju krastos, Latvijā nav pētīta.
- krastods Kukaiņu klases divspārņu kārtas odveidīgo apakškārtas dzimta ("Ptychnopteridae"), nelieli un vidēji lieli odveidīgie (ķermeņa garums - 5-11 mm), kāpuri mīt stāvošu un lēni tekošu ūdeņu seklumā, divi pēdējie ķermeņa posmi veido garu elpcauruli, pa kuru tie var elpot, pārvietojoties pa dūņām vai ūdensaugiem, Latvijā nav pētīta.
- plaucētās kūkas kūkas no plaucētiem miltiem ar sviestu, sāli un olām; cepoties kūku iekšpusē veidojas tukšums, jo plaucēšanas procesā klīsterizētā ciete veido uz kūkas virsmas blīvu garozu, kas nelaiž cauri ūdens tvaikus.
- Galetenes svētavots kulta vieta Talsu novada Balgales pagastā, meža malā pie Doru mājām, \~1 km uz dienvidaustrumiem no bijušās Galtenes muiža, iztek no \~3 m dziļa padziļinājuma paugurgrēdas austrumu pakājē, iztekas vieta ir dažus kvadrātmetrus liela, tālāk tas kā neliels strautiņš tek uz Oksles upi; ūdens satur daudz karbonātu.
- Galtenes svētavots kulta vieta, atrodas Talsu novada Balgales pagastā, iztek no \~3 m dziļa padziļinājuma, kas aizņem dažus kvadrātmetrus, veido strautiņu, kas ietek Oksles upē, ūdens satur daudz karbonātu, tādēļ tam ir neparasta krāsa, jau senatnē tas lietots dažādu slimību ārstēšanai.
- Lielā māja kults, ko praktizē Ziemeļamerikas indiāņi - delavari, kā arī ziemeļrietumu piekrastes ieziemieši; kulta centrs ir kvadrātveida plānojuma ēka, kuras stūri atbilst četru debespušu virzieniem un kura simbolizē pasauli, tās centrā nereti ir novietots pīlārs ar divām sejām, kas simbolizē radītāju; tempļa zālē notiek ceremoniālās rudens dejas un lūgšanas, kas iezīmē jaunā gada un jaunas pasaules sākumu.
- Grūba Kumadas labā krasta pieteka Drabešu pagastā, augštece Amatas pagastā, garums - 11 km, lejpus Vidzemes šosejas upē ir 2 ūdenskritumi (augstums - 2,5 un 2 m), kas kopā ar bijušo Ieriķu dzirnavezeru ir aizsargājams dabas objekts (kopš 1974. g.); Grūbe; Ieriķupīte; Melderupe; Meldrupīte.
- Lemna gibba kuprainais ūdenszieds.
- zemākais kurināmā sadedzes siltums kurināmā sadedzes siltums, kas ir mazāks nekā augstākais kurināmā sadedzes siltums par dūmgāzēs esošā ūdens tvaika kondensācijā izdalīto siltuma daudzumu.
- Oltūža Kurliņupe, ūdenstece Viļķenes un Salacgrīvas pagastā.
- Oltužupīte Kurliņupe, ūdenstece Viļķenes un Salacgrīvas pagastā.
- kepšuks Kuršu (kursenieku) mitoloģijā - divdabīgs jūras, ūdens gars, kas var līdzēt zvejniekam gūt bagātu lomu, bet var pamest zvejas vīrus pavisam bez loma.
- ķepšuks Kuršu (kursenieku) mitoloģijā divdabīgs jūras, ūdens gars, kas var līdzēt zvejniekam gūt bagātu lomu, bet var pamest zvejas vīrus pavisam bez loma; kepšuks.
- kamerkurtuve Kurtuve, kas izveidota vertikālas prizmatiskas kameras veidā; cietais putekļu, šķidrais vai gāzveida kurināmais tajā sadeg gaisa strūklā - liesmas kūlī; parasti lieto tvaika katlu un ūdens sildīšanas katlu iekārtās.
- sunīši Kurvjziežu dzimtas ģints ("Bidens"), viengadīgi lakstaugi ar pretējām, staraini vai plūksnaini šķeltām lapām, brūngani dzelteniem vai zeltaini dzelteniem ziediem kurvīšos un sēkleni, kam ir divi vai četri atskabargaini izaugumi, \~230 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas.
- helēnija Kurvjziežu dzimtas ģints ("Helenium"), \~40 sugu (Amerikā), Latvijā audzē kā krāšņumaugu atsevišķas rudens šķirnes, daudzgadīgi lakstaugi, stublājs 90-150 cm augsts, spārnains, lapas pamīšas, zied VII-IX zelta dzelteniem ziediem, kas sakārtoti kurvīšos.
- Kolkasrags Kurzemes pussalas ziemeļu gals, zems, smilšains akumulācijas līdzenums ar smilšu vaļņiem un krasta vaļņveida kāpām, turpinājums jūrā ziemeļu virzienā ir lēzens zemūdens sēklis, kurā uz mākslīgas saliņas 1884. g. uzbūvēta Kolkas bāka.
- pusgaita Kustība, pārvietošanās ar nepilnu, samazinātu ātrumu (parasti ūdens transportlīdzekļiem).
- zoogonidijas Kustīgas ūdensaugu šūniņas, kas patstāvīgi kustas un der vaislai.
- pērties Kustinot spārnus, vairākkārt gremdēties ūdenī (par ūdensputniem).
- Bozes gāze kvantu gāze, kas sastāv no bozoniem un pakļaujas Bozes-Einšteina statistikai; tuvojoties absolūtajai nullei, daļiņu skaits šādā gāzē neierobežoti aug un var iestāties Bozes–Einšteina kondensācija.
- Bozes–Einšteina kondensācija kvantu parādība bozonu sistēmā, raksturīga ar to, ka zemāk par noteiktu temperatūru daļa daļiņu pāriet stāvoklī ar nulles impulsu; par kondensāciju nosaukta pēc analoģijas ar tvaika molekulu kondensāciju šķidrumā.
- fonons Kvazidaļiņa, kondensētas vides elastisko svārstību lauka kvants, bozons ar nulles spinu, kas atbilst kristāla atomu kolektīvu elastisko svārstību vilnim ar enerģiju E=hv un kvaziimpulsu p=hn/l (h - Planka konstante, v - svārstību frekvence, n - viļņu izplatīšanās ātrums, l - viļņu garums).
- Ņega Ķeguma ūdenskrātuves līcis, uzplūdinājums Daugavas kreisās pietekas Ņegas (Melderupes, Norupītes) ielejas lejgalā Ķeguma novada Birzgales pagastā, platība - 33,3 ha, garums - 1,6 km, lielākais platums - 0,2 km, lielākais dziļums - 4,9 m; Ņegas ezers.
- odekoloņa Ķelnes ūdens, smaržīgs šķidrums, sastāv no spirta un dažādām ēteriskām eļļām; odekolons.
- Nehtans Ķeltu (vēst. Īrija, Velsa) mitoloģijā - ūdens dievs, viņam bija svētais zināšanu avots, kuram piekļūt drīkstēja tikai viņš pats un trīs galma vīna lējēji.
- brīvā krišana ķermeņa brīva pārvietošanās telpā bez sākuma ātruma, uz to darbojoties tikai debess ķermeņa pievilkšanas spēkam, piemēram, Zemes gravitācijas spēkam, ievērojot vides (gaisa, ūdens) pretestību.
- hidrotomija Ķermeņa daļas atvēršana vai sadalīšana ar spēcīgu ūdens strūklu.
- Jaunciema grāvis Ķikans, ūdenstece Talsu un Ventspils novadā.
- Lielais Ķikans Ķikans, ūdenstece Ventspils un Talsu novadā.
- ķīļvaters Ķīļūdens.
- peroksiradikālis Ķīmiska daļiņa, kas satur peroksigrupu -O-O; rodas, reaģējot brīvajiem radikāļiem ar skābekļa molekulām (parasti ūdens šķīdumos).
- kompleksometrija Ķīmiskās analīzes metode, kuras pamatā ir metālu jonu spēja veidot kompleksus savienojumus ar kompleksoniem; izmanto sakausējumu, minerālu u. c. analīzei, ūdens cietības noteikšanai.
- dubultsāļi Ķīmiski savienojumi ar dubultsaiti, kas ūdensšķīdumā pilnīgi disociējas jonos.
- hidrāts Ķīmisks savienojums, kas satur ūdens molekulas.
- Žušou ķīniešu mitoloģijā - rietumu valdnieka palīgs, metāla gars, kas dzīvoja Juišaņa kalnā un katru vakaru vēroja, kā saule noriet rietumu pusē un tās stari atstarojas austrumu pusē, viņam bija cilvēka seja, tīģera nagi, baltu spalvu apaudzis ķermenis, rokās viņš parasti turēja cirvi, viņa pārziņā bija rudens.
- Žu-Šovs Ķīniešu mitoloģijā - rudens dievs, kuru uzskatīja arī par metālu garu, viņš bija atbildīgs par sodiem debesīs.
- Gunguns ķīniešu mitoloģijā - ūdens dievs, pēc dažiem mītiem, labdabīgā uguns dieva un Visuma valdnieka Džužuna dēls, kuru attēloja kā būtni ar čūskas ķermeni, cilvēka seju un sarkaniem matiem.
- Luņ-Vans Ķīniešu mitoloģijā - ūdens stihijas valdnieks un pūķu pavēlnieks, kurš dzīvo zemūdens kristāla pilī un kuram pieder neizmērojamas bagātības.
- Ķirkums Ķirkuma ūdenskrātuve Dzērbenes pagastā.
- Ķirkuru ūdenskrātuve Ķirkuma ūdenskrātuve Dzērbenes pagastā.
- parastā ķiverene ķivereņu suga ("Scutellaria galericulata"), sastopama samērā bieži visā Latvijā, arī mitros, pārpurvotos mežos, zemajos un pārejas purvos, ūdenstilpju krastos, tā ir 10—50 cm augsts daudzgadīgs lakstaugs, lapas iegareni olveidīgas vai lancetiskas, ziedi pa 1 lapu žāklēs, zilvioleti, divlūpaini, ar ķiverveidīgu augšlūpu, zied jūnijā—augustā, auglis — riekstiņu kopauglis.
- Ēdernieku krāces Ķūķu krāces, Gaujas seklūdens posms lejpus Amatas ietekas.
- saharopīns L-saharopīns - C11H20N2O6, lizīna metabolisma starpposms, veidojas, kondensējoties lizīnam un alfa ketoglutarātam, anomāli uzkrājas dažu lizīna degradācijas traucējumu gadījumā.
- laivviesnīca Labiekārtota tūristu mītne ūdens ceļu krastos vai uz pārbūvēta kuģa, liellaivas un citiem samērā lieliem ūdens transporta līdzekļiem, kas ietver labiekārtotu ūdens transporta piestātni ar degvielas uzpildes iespējām, un ir radīti apstākļi ūdens transporta līdzekļu neliela remontu veikšanai, kā arī darbojas slīcēju glābšanas stacija; klienti galvenokārt ierodas motorlaivās, jahtās vai arī citos nelielos ūdens transporta līdzekļos; botelis.
- botelis Labiekārtota tūristu mītne ūdens ceļu krastos vai uz pārbūvēta kuģa, liellaivas un citiem samērā lieliem ūdens transporta līdzekļiem, kas ietver labiekārtotu ūdens transporta piestātni ar degvielas uzpildes iespējām, un ir radīti apstākļi ūdens transporta līdzekļu neliela remontu veikšanai, kā arī darbojas slīcēju glābšanas stacija; klienti galvenokārt ierodas motorlaivās, jahtās vai arī citos nelielos ūdens transporta līdzekļos; laivviesnīca.
- autofurgons Labiekārtots specializēts automobilis ceļošanai, kurā parasti ir telpa ar guļvietām, sanitārais mezgls un vieta ēdiena pagatavošanai, tiem tiek iekārtoti specializēti stāvlaukumi kempingos un pie citām tūristu mītnēm ar iespējām pievienoties elektriskajam tīklam, ūdensvadam un kanalizācijai.
- kūmetrs Labuma mērītājs - radiomēraparāts, ko lieto svārstību kontūra, spoles un kondensatora labuma Q noteikšanai; Q-metrs.
- Lagžu Lagžu valks - ūdenstece Talsu novada Valdgales pagastā, ietek Stūriņezerā.
- rudenspuse Laika posms, kad tuvojas vai ir sācies rudens.
- pirmsrudens Laikposms pirms rudens.
- bezsala periods laikposms starp pēdējās pavasara salnas un pirmās rudens salnas ilggadējiem vidējiem datumiem, Latvijas teritorijā jūras piekrastē 160-180 dienas, dienvidaustrumu daļā 140-160 dienas, pauguru virsotnēs un nogāžu augšdaļās tas ir par 20-25 dienām garāks nekā atklātās, līdzenās vietās, bet starppauguru ieplakās - par 25-30 dienām īsāks.
- navigācija Laikposms, kurā vietējie laikapstākļi pieļauj kuģošanu (kādā ūdenstilpē, tās daļā).
- tālstrūklas laistīšanas aparāts laistīšanas aparāts, kurā ūdensstrūklas kinētiskā enerģija nepārtraukti griež laistīšanas stobru, aplaistot laukumu 35–80 m rādiusā.
- laišlapa Laišu (ūdensrožu) lapa.
- hidroplāksnis Laiva, kuģis uz zemūdens spārniem.
- laivas guļa ūdenī laivas stāvoklis attiecībā pret ūdens virsmu, ko nosaka priekšgala un pakaļgala iegrime.
- nokantēšana Laivas vai jahtas sagāšana uz sāniem, lai notīrītu zemūdens daļu no apaugumiem (aļģēm, gliemežiem).
- tēviņš Laivas, kuģa priekšgala un pakaļgala detaļa, kas paredzēta ūdens, viļņu šķelšanai.
- Lamingtona Lamingtonas nacionālais parks ("Lamington") Austrālijā, Kvīnslendas dienvidaustrumos, Lielajā Ūdensšķirtnes grēdā, uz dienvidiem no Brisbenas, platība - 196,3 kvadrātkilometri, dibināts 1915. g.
- ūdeņainais lanolīns lanolīns, ko iegūst, sajaucot bezūdens lanolīnu (30%) ar ūdeni.
- Vecpils upe Lāņupe, ūdenstece Lejaskurzemes novadā.
- zaigvabole Lapgraužu dzimtas apakšdzimta ("Donaciinae"), nelielas, parasti metāliski zaigojošas vaboles, kas dzīvo uz ūdensaugiem, fitofāgi, >1200 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis, >25 sugas.
- kladocera Lapkājvēžu kārtas apakškārta ("Cladocera"), sīki vēži, no sāniem saspiests ķermenis, ko ietver hitīna čaula, \~380 sugu; Latvijā konstatēts 11 dzimtu, 83 sugas, no tām 5 sugas jūrā; saldūdens planktons, vērtīga zivju barība.
- lesmins Lāsmenis, neaizsalusi vai atkusus vieta (ūdenstilpē).
- mērkārts Lata (garums - \~1 m) ar iedaļām ik pa 1 cm, kas kopā ar reperi nekustīgi nostiprināta ūdenslīmeņa postenī.
- kūča Latgaliešu Ziemassvētku sesatdienas vakara ēdiens, ko vāra no piestā grūstiem miežiem, kamēr graudi piebrieduši un viss ūdens novārījies, tad šo biezeni saldina ar medu vai cukuru un ēd kā našķi.
- Būzēlis Latviešu mitoloģijā - ūdens gars, ar kuru pārsvarā baidīja bērnus, cenšoties atturēt tos no upes un citiem ūdeņiem.
- Depis Latviešu mitoloģijā - ūdens gars, ko iedomājās esam krupja izskatā; Depšis.
- Bubulis Latviešu mitoloģijā - ūdens gars.
- Mārtiņš Latviešu mitoloģijā - viens no Dieva dēliem, simbolizē nomirstošo dabu, aizejošo sauli, pāreju no rudens uz ziemu.
- Upes māte latviešu mitoloģijā ir gan cilvēkam izpalīdzīgs, gan kaitniecisks ūdens gars.
- dīķsaimniecība Lauksaimniecības papildnozare, kas aptver zivju audzēšanu ūdenskrātuvēs (dīķos), dīķu kopšanu, ūdensputnu audzēšanu.
- stāpelis Laukums vai platforma ar slīpumu uz ūdenstilpes pusi kuģubūvei, remontam, nolaišanai ūdenī; eliņš.
- sublimācijas–diaftorēzes lavīna lavīna, kas rodas apstākļos, kad sniega slāņa apakšējā daļā veidojas irdens sarmas kristālu horizonts, kurš izraisa virsējā sniega slīdēšanu.
- slapjā lavīna lavīna, kas rodas atkušņu un lietus laikā, kad starp sniega slāni un nogāzes virsmu veidojas ūdens kārtiņa.
- Laža ezers Lažas ūdenskrātuve Aizputē.
- sling Ledus dzēriens no viskija vai ruma, citronu sulas un ūdens ar cukuru.
- klejojošais ledus ledus gabali, kas vēja vai straumju iedarbības rezultātā pārvietojas pa ūdenstilpes (parasti jūras vai okeāna) virsmu.
- ielaidnis Ledus gabals, ko ievieto ūdenī, lai ūdens straujāk sasalst.
- piesala Ledus josla (gar upju, ezeru u. tml. krastiem), kas veidojas, pirms aizsalst pārējā ūdens platība.
- nolasmenis Ledus josla, kas izveidojas neaizsalušai ūdenstilpei gar krastu.
- ledus pāržmauga ledus josla, sablīvējums, kas izveidojas šķērsām pāri ūdenstilpei.
- ledājs Ledus kārta (ūdenstilpē), parasti bieza; ledi.
- ledussega Ledus kārta, kas klāj ūdenstilpes vai sauszemes virsmu; ledus sega.
- polārais ledus ledus kopums, kas visu gadu klāj ūdenstilpes, un sauszemi polu tuvumā.
- sniega kristāli ledus kristāli, kas veidojas, ūdens tvaikiem sublimējoties uz mākoņu un miglas sasalušajiem pilieniņiem un pēc tam izkrītot uz zemes.
- pārkondensēšanās Ledus kristālu augšanas process jauktos mākoņos, vienlaicīgi iztvaikojot pārdzesētiem ūdens pilieniem.
- nolasmanis Ledus strēmeles gar ūdens tilpnes (upes, ezera, dīķa) krastu, kad vidus vēl nav aizsalis.
- nosala Ledus uz ūdens gar upes malām, kur nav straumes, vai tā ir vāja.
- uzledojums ledus veidojums, kas radies, sasalstot ūdenim, kurš virs ūdenstilpes ledus segas izplūdis caur plaisām, arī kas radies, sasalstot virs zemes izplūdušam gruntsūdenim.
- ledus sega ledus, kas izveidojas okeānos, jūrās, upēs, ezeros, mākslīgās ūdenskrātuvēs aukstajā gadalaikā.
- leipu Leipu lapa - lēpa, ūdensroze.
- plūdīt Lejot ūdeni (piemēram, uz grūbām, putraimiem), panākt, ka ūdens virspusē nostājas sēnalas, sīki gruži.
- palāses Lejup pilošs, arī lejup tekošs ūdens; vieta, kurā ir sakrājies šāds ūdens.
- ligula Lenteņu klases ģints ("Ligula"), no dažiem cm līdz 1 m gari tārpi ar 2 piesūkšanās rievām (botrijām); no olām ūdenī izšķiļas kāpuri, kas attīstās peldkājvēžos, pēc tam saldūdens zivīs (gk. karpās), dzimumgatavību sasniedz zivjēdāju putnu zarnās; Latvijā 2 sugas.
- sānsveres leņķis leņķis starp ūdensvirsmas normāli un peldlīdzekļa diametrālo plakni.
- lesoīdi Lesam līdzīgi putekļu smilšu nogulumi ūdens baseinos.
- palaidens Lēzeni slīps, nolaidens.
- slēzens lēzens, nolaidens.
- Karabogazgols Līcis-lagūna Kaspijas jūras austrumos, Turkmenistānā, platība - \~18000 kvadrātkilometru, intensīvās iztvaikošanas dēļ ļoti sāļš ūdens (~300 promiles), lielākā dabīgo sulfātu atradne pasaulē; Karabogaza līcis.
- hidroaviācija Lidaparāti, kas var pacelties gaisā no ūdens un nolaisties uz tā.
- ekranoplāns Lidaparāts, kas lido zemes vai ūdens virsmas tuvumā, izmantojot zemi par ekrānu cēlējspēka iedarbības palielināšanai.
- ekrānplāns Lidaparāts, kas lido zemes vai ūdens virsmas tuvumā, izmantojot zemi par ekrānu cēlējspēka iedarbības palielināšanai.
- gaisakuģis lidaparāts, ko atmosfērā notur mijiedarbība ar gaisu, ja tā nav mijiedarbība ar gaisu, kas reflektēta no zemes vai ūdens virsmas.
- gaisa kuģis lidaparāts, ko atmosfēra notur mijiedarbība ar gaisu, ja tā nav mijiedarbība ar gaisu, kas reflektēts no zemes vai ūdens virsmas.
- redāns Lidlaivas korpusa vai hidroplāna pludiņa apakšā - pakāpienveida iedobums ūdens plūsmas atraušanai, resp., ūdens pretestības samazināšanai.
- hidrolidmašīna Lidmašīna, kas bāzējas, paceļas un nolaižas uz ūdens; var būt pludiņveida, lidlaivas veida vai amfībijveida h-as; izmanto piejūras transportā, glābšanas darbos, cīņai ar zemūdenēm utt.
- hidroplāns Lidmašīna, kas var pacelties no ūdens virsmas un nolaisties uz tās.
- amfībijlidmašīna Lidmašīna, kas var pacelties un nolaisties gan uz sauszemes, gan uz ūdens, hidroplāns.
- amfībija Lidmašīna, kas var pacelties un nolaisties gan uz ūdens, gan uz sauszemes.
- lidmašīnas peldspēja lidmašīnas spēja peldēt ūdenī noteiktu laiku, iegrimstot līdz ūdenslīnijai.
- aka Līdz gruntsūdenim izrakta vai izurbta un nostiprināta šahta ūdens ieguvei.
- hidragogs Līdzeklis, kas veicina ūdens atdalīšanos un izvadi.
- apturēt Liekot, veidojot šķēršļus, pārtraukt (piemēram, ūdens) kustību; būt par cēloni tam, ka (piemēram, straume) pārtrauc kustību, virzību.
- Nāsira ezers Lielā Asuānas aizsprosta ūdenskrātuve Nīlā, Ēģiptē un Sudānā, platība - 5000 kvadrātkilometru, garums - \~560 km (160 km Sudānā), platums - 10 km, vidējais dziļums - 32,8 m.
- kontūrkanāls Liela izmēra kontūrgrāvis, kura dziļums var būt trīs un vairāk metru un kuru izmanto liela, no malas pietekoša ūdens daudzuma uztveršanai un novadīšanai.
- kilokalorija Lielā kalorija (simbols - kcal), mērvienība siltuma daudzumam, kāds nepieciešams l kg ūdens sasildīšanai no 14,5 līdz 15,5 Celsija grādiem l atm spiedienā; 1000 kaloriju.
- galvenā Kaukāza grēda Lielā Kaukāza kalnu sistēmas augsti paceltās joslas ass (kopā ar Sānu grēdu) ziemeļrietumu-dienvidaustrumu virzienā, ūdensšķirtne upēm, kas tek uz ziemeļiem (Kubaņas, Terekas, Sulakas bas.) un dienvidiem (Kodori, Inguri, Rioni, Kūras bas.).
- igvarts Liela muca ūdens ielaišanai un turēšanai; igvāts.
- igvāte Liela muca ūdens ielaišanai un turēšanai; igvāts.
- igvāts Liela muca ūdens ielaišanai un turēšanai.
- igvartis Liela muca ūdens ielaišanai.
- bāka Liela muca, vāts (ūdens vešanai).
- peldviesnīca Liela peldoša viesnīca uz ūdens, speciāli iekārtots kruīzu kuģis ar komfortabliem numuriem un plašu aktīvās atpūtas pakalpojumu klāstu: baseiniem, trenažieru zālēm, videotēkām, nereti ar kongresu un koncertu zālēm u. tml.
- seiša Liela perioda stāvvilnis noslēgtās ūdenstilpēs (jūrās, ezeros, līčos).
- urnica Liela ūdens peļķe uz ceļa.
- Planorbis corneus lielā ūdensspolīte.
- Glyceria maxima lielā ūdenszāle.
- dzūksnis Liela, dziļa ūdens bedre.
- stavka Liela, plata ūdenstilpe (parasti upes vai ezera tuvumā), arī izrakts plats, garš dīķis (parasti linu mērcēšanai).
- kesons Liela, ūdeni necaurlaidīga kamera (zemūdens darbu veikšanai).
- smicenis Lielais ūdenscirslis ("Neomys fodiens").
- smicens Lielais ūdenscirslis ("Neomys fodiens").
- Neomys fodiens lielais ūdenscirslis.
- Hydrus aterrimus lielais ūdensmīlis.
- Baltijas šaurumi Lielais un Mazais Belts un Ēresunds — vienīgais ūdensceļš, kas savieno Baltijas jūru ar Ziemeļjūru un Atlantijas okeānu.
- Ābeļu sala lielākā Ābeļu salu grupas sala, apdzīvota, 1,8 km gara, līdz 0,35 km plata, 6-8 m virs Daugavas mazūdens līmeņa, ietilpst Jēkabpils novada Ābeļu pagasta teritorijā.
- Kaspijas jūra lielākā iekškontinentālā beznotekūdenstilpe, atrodas Āzijā, pie Eiropas robežas, apskalo Kazastānas, Turkmenistānas, Irānas, Azerbaidžānas un Krievijas krastus, platība - 376000 kvadrātkilometru, garums - 1200 km, vidējais platums - 325 km, lielākais dziļums - 1025 m, \~50 salu ar kopējo platību 350 kvadrātkilometru, pasaulē lielākais ezers pēc tilpuma - 78200 kubikkilometru.
- ūdensklajs Lielāka ūdens platība, kurā nekas neierobežo skatienu.
- Augšezers Lielākais (pēc platības) saldūdens ezers pasaulē (angļu val. "Lake Superior"), augšējais no 5 lielajiem ezeriem, atrodas uz ASV un Kanādas robežas 183 m virs jūras līmeņa, platība - 82380 kvadrātkilometru, ceturtais ietilpīgākais ezers pasaulē - 11600 kubikkilometru, lielākais dziļums 397 m; Sjupīriors.
- viktorija Lielākais ūdensrožu dzimtas augs ar lielām, spēcīgi dzīslotām peldošām bļodveida lapām un lieliem, smaržīgiem, plaukstot baltiem, vēlāk iesārtiem vai sarkaniem, ziediem.
- nāra Lielāko tiesu zem ūdens augošs un ļoti trausls viengadīglapju augs dzeloņaini robotām, mieturī sakopotām vai iepretim stāvošām lapām, pa vienam novietotiem ziediem.
- Austrālijas Alpi Lielās Ūdensšķirtnes grēdas augstākā daļa Austrālijas dienvidaustrumos (angļu val. "Australian Alps"), garums - 450 km, platums - 150 km, augstākā virsotne - 2228 m (Kostjuško kalns), kas augstākais kalns Austrālijā.
- Zilie kalni Lielās Ūdensšķirtnes grēdas daļa Austrālijas austrumos ("Blue Mountains"), uz rietumiem no Sidnejas, augstums - līdz 1362 m, kanjonu saposmoti cilu kalni, mitrie subtropu meži.
- kampolons Liellopu aknu koncentrēts ūdens ekstrakts, dzidrs tumšdzeltens šķidrums; ievada muskulī ļaundabīgās, kā arī citu mazasinības formu terapijā kā B12 vitamīna preparātu.
- jūras krauklis liels pelikānveidīgo kārtas ūdensputns.
- ūdens liels šīs vielas daudzums, kopums, liela šīs vielas masa (parasti ūdenstilpē, kādā noteiktā vidē).
- gāzne Liels ūdens vilnis, paisuma vilnis; ūdenskritums.
- gāznis Liels ūdens vilnis, paisuma vilnis.
- dižūdens Liels ūdens.
- katarakts Liels ūdenskritums, kurā ūdens masas platā straumē krīt lejup no neliela augstuma.
- ūdenskalns Liels vilnis (ūdenstilpē).
- vāls Liels, blīvs vilnis, arī liela ūdens masa.
- leduskalns Liels, no ledāja atlūzis ledus blāķis, kas peld vai ir uzsēdies uz sēkļa (parasti okeānā, jūrā) un kam lielākā daļa atrodas zem ūdens; aisbergs.
- ūdens strūklas spiediens lielums (p), kas raksturo vidējo spiedienu uz virsmas daļu, pret kuru atsitas ūdens strūkla; ja virsma ir plakne, tad p=rv^2^cos a (r – ūdens blīvums, v – strūklas ātrums, a – strūklas virziena leņķis pret plaknes normāli).
- tonnāža Lielums, ar ko raksturo tonnās izteikto kuģa kravnesību, arī ūdensizspaidu, reģistra tonnās izteikto tilpību.
- kondensatora kapacitāte lielums, kas raksturo kondensatora lādiņa attiecību pret spriegumu starp tā platēm.
- Liepājas karosta Liepājas pilsētas daļa, kurā 1894.-1908. g. tika izbūvēta nocietinājumu sistēma, kā arī kara pilsētiņa ar savu elektrostaciju, ūdensapgādi, baznīcu, skolām, pastu u. c. infrastruktūras elementiem.
- lugava Lietains, dubļains rudens laiks.
- būržgola Lietus radītais ūdens burbulis peļķē.
- lietusūdens Lietus ūdens.
- pārdzesēts lietus lietus, kas nesasalstot izkrīt cauri gaisa slānim, kura temperatūra ir zemāka par ūdens sasalšanas temperatūru, un, sasniedzot zemes virsmu, veido uz tās plānu ledus kārtiņu - atkalu.
- pazemes notece lietusūdens un sniega kušanas ūdeņu notecēšana jūrās un reljefa pazeminājumos pa augsnes un iežu slāņiem.
- virszemes notece lietusūdens un sniega kušanas ūdeņu notecēšana jūrās un reljefa pazeminājumos pa zemes virsu.
- gūlija lietusūdens uztvērējs, kas savāc lietusūdeni no ielu tekņu un laukumu zemākajām vietām un ievada kanalizācijas vados.
- notekūdens Lietusūdens, kas notek no kādas platības.
- Glyceria lithuanica Lietuvas ūdenszāle.
- laumes lietuviešu mitoloģijā - sievietēm līdzīgas ūdens dievietes, undīnes, dzimstības , zemes dievietes, parasti viņas ir skaistas (retāk nejaukas) sievietes gariem matiem, lielām krūtīm.
- lietvēnu Lietvēnu dzīt - lietuvēnu dzīt, spēle ar trokšņošanu un ūdens laistīšanu.
- līksna Līgana vieta (ezera mala u. tml.) zem kuras ir ūdens un ļoti mīksta dūņa.
- lugava Līgana, staigna dumbrāja augsne pie aizaugošām ūdens tilpnēm.
- lignīna transformācija augsnē lignīna makromolekulu mijiedarbība ar augsnes komponentiem, kuras rezultātā iespējama augsnes ūdens sorbcijas, fizikālo, ķīmisko un bioloģisko īpašību, kā arī augsnes auglības uzlabošanās.
- izcelt Likt vai ļaut doties (krastā no ūdens transportlīdzekļa pēc brauciena).
- Bēnes dzirnavezers līkumota ūdenskrātuve Auces upē, Dobeles novada Bēnes ciemata ziemeļrietumu daļā, 75,8 m vjl., platība — 24,6 ha, lielākais dziļums — 4,5 m, garums — 1,6 km, lielākais platums — 0,28 km.
- hidroloģiskais režīms likumsakarīgas ūdens objekta ūdenslīmeņa, ūdens caurplūduma, ledus parādību, termisko, sanēšu, gultnes u. c. procesu ilggadējās, sezonālās un diennakts izmaiņas, kas saistītas ar baseina fiziski ģeogrāfisko novietojumu.
- rapa Limānu, sāļūdens un minerālizēto dūņu ezeru ūdens, ko izmanto ārstniecībā.
- PVA līme līme uz polivinilacetāta ūdens dispersijas bāzes.
- ūdinis Līmenis (ūdenstilpē).
- uzstādinājums līmeņa pacēlums ūdenstecē pie aizsprosta vai cita šķēršļa; uzstādinājums ir skaitliski vienāds ar kritumu.
- spiedienaugstums hidrotehniskās būvēs līmeņu starpība bjefos vai garuma vienībās izteikts ūdens staba spiediens uz noteiktā dziļumā esošu konstrukciju.
- divslāņainā ūdensnecaurlaidīgā papīra pamatne līmēts, vienpusgluds vai mašīngluds papīrs bez pildvielām ar normētu raušanas pretestību; lieto divslāņainā ūdensnecaurlaidīgā krepētā kabeļpapīra izgatavošanai.
- Limfjords Līmfjordens, jūras šaurums Dānijā, Jitlandes pussalas ziemeļos.
- papīrmasas līmēšana līmvielu ievadīšana papīrmasā, lai mazinātu papīra (kartona) ūdens un ūdens šķīdumu uzsūkšanas spēju.
- izodrosoterma Līnija, kas ģeogrāfiskajā kartē savieno vietas ar vienādu rasas punktu jeb temperatūru, kurā tvaiki sāk kondensēties.
- hidroizohipse Līnija, kas plānā savieno punktus ar vienādu gruntsūdens līmeņa augstumu.
- izobata Līnija, kas ūdenstilpju kartēs savieno punktus ar vienādu dziļumu; tā attēlo zemūdens reljefu.
- hidroizohipsa Līnija, kas uz kartes savieno punktus ar vienādu gruntsūdens līmeņa absolūto augstumu.
- izobates Līnijas ūdens kartē, kas savieno punktus ar vienādu dziļumu.
- izopletes līnijas, kas rādafizikālu lielumu, kurš izpaužas kā divu mainīgu lielumu funkcija (piemēram, ūdenstilpes sāļums atkarībā no dziļuma un attāluma no krasta).
- batigrāfiskā līkne līnijas, kas savieno vienāda dziļuma ūdensbaseina punktus un pēc kurām grafiski var aprēķināt baseina tilpumu.
- ūdenslīnija Līnijveida ūdenszīme.
- pēdmērs Līste ar iedaļām, kas uzstādīta ūdensmērīšanas postenī ūdens līmeņa novērošanai okeānā, jūrā, upē, ezerā.
- pielīt Līstot lietum, papildināties ar ūdeni (par ūdenstilpēm).
- biofizikālā anomālija lokāla josla ar atšķirīgu fizikālo lauku parametru kopumu un to lokālo neviendabīgumu (elektriskā lauka intensitātes, Zemes magnētiskā lauka komponentu, temperatūras, elektrostatiskā lauka atšķirība, gaisa jonu sadalījums) salīdzinājumā ar tai blakusesošo teritoriju, ko tautā sauc par ūdens āderēm.
- tanklokomotīve Lokomotīve, kurā var novietot ūdens un kurināmā krājumu.
- varoņloma Loma, kurā attēlots cildens, varonīgs cilvēks, spēcīga personība, kas cīnās par kādiem ideāliem: arī galvenā loma.
- ūdeņainā barība lopbarībai izmantojami pārtikas rūpniecības blakusprodukti ar lielu ūdens daudzumu, kas pievienots pārstrādes procesā (šķiedenis, drabiņas, kartupeļu gremzdi, cukurbiešu graizījumi).
- Anisus spirorbis lūpainā ūdensspolīte.
- uzlūzt Lūstot dalīties gabalos virzienā no apakšas uz augšu (par ledus segu upē, ezerā vai citā ūdenstilpē).
- vakarēšana Ļaužu pulcēšanās vienkopus rudens un ziemas vakaros; Latvijā vakarētāji (viena vai vairākas saimes) pulcējās dzīvojamajā rijā vai saimes istabā, kur sievietes strādāja rokdarbus, vīrieši gatavoja un laboja darbarīkus, iedzīves priekšmetus; līdztekus darbam stāstīja pasakas, teikas, minēja mīklas, dažkārt kāds lasīja priekšā.
- flišs Ļoti bieza ritmiski slāņotas uzbūves terigēno nogulumu slāņkopa, ko veidojušas suspensiju plūsmas dziļūdens ieliecēs.
- šļaugans Ļoti gurdens (par cilvēkiem vai dzīvniekiem); arī slābans, slābs.
- balts (arī dzīvs) ūdens ļoti liels ūdens daudzums, kopums.
- viza Ļoti plāna ledus kārta uz ūdens.
- vizulis Ļoti plāna ledus kārta virs ūdens.
- fitoplanktons Ļoti sīku augu kopums, kuri dzīvo ūdens slānī, pasīvi pakļaujoties ūdens kustībām; augu planktons.
- silts kā piens ļoti silts (parasti par ūdeni ūdenstilpē).
- hidromechanika Mācība par ūdens kustību un līdzsvaru.
- mineralizētāji Magmā izšķīdušas gāzes (fluors, hlors u. c.) un ūdens tvaiki, kas sekmē minerālu kristalizāciju izvirduma iežos un rūdās, gan paši kļūdami par veidojošos minerālu sastāvdaļu, gan būdami par katalizatoriem.
- efuzīvie ieži magmatiskie ieži (bazalti, andezīti u. c.), kas veidojušies zemes virspusē vai zem ūdens, atdziestot un kristalizējoties vulkānu izvirdumos izplūdušajai lavai.
- impedance Maiņstrāvas elektriskās ķēdes kopējā (pilnā) pretestība, kas sastāv no strāvas pretestības un ķēdē ieslēgto kondensatoru un indukcijas spoļu pretestības.
- bezpajumtniecība mājokļa trūkuma situācija: cilvēkam īpašumā vai faktiskā valdījumā nav piemērotas dzīvojamās telpas, kurā būtu nodrošināti vismaz pamatpakalpojumi (apkure, aukstais ūdens, kanalizācija).
- krabjēdājmakaks Makaku ģints pērtiķu suga, kas dzīvo gk. mangrovju audzēs un nebaidās no ūdens.
- Aidarkels māklsīgs sāļūdens ezers Uzbekistānā, Kizilkuma tuksneša dienvidaustrumos, platība \~250x15 km.
- frakts Maksa (cena) par kravu vai pasažieru pārvadāšanu pa ūdensceļiem (gk. jūras pārvadājumos).
- plasticitātes augšējā (plūstamības) robeža maksimālais ūdens daudzums mālos vai keramiskā masā, kad tā sāk izplūst pašsvara ietekmē.
- baseins Mākslīga ūdens tvertne.
- Krasnojarskas ūdenskrātuve mākslīga ūdenskrātuve Jeņisejas upē, izveidojusies pēc Krasnojarskas HES aizsprosta uzcelšanas, aizpildīta 1967.-1970. g., platība — 2000 kvadrātkilometru, garums — 388 km, platums — līdz 15 km, ūdens līmeņa svārstības 18 m.
- Zāģezers Mākslīga ūdenskrātuve Valkas novada Valkas pagastā, Pedeles ielejā, platība - 13,0 ha, garums - 1,4 km, platums - līdz 0,2 km, lielākais dziļums - 2,1 m; Zāģu ezers; Dzirnavu ezers; Kalndzirnavu ezers.
- Teperis Mākslīga ūdenstilpe Abulā, Smiltenes austrumu nomalē, 108,6 m vjl., platība - \~10 ha, garums - \~900 m, lielākais platums - \~200 m; Tepera ezers; Ēmura ezers.
- Brutuļu dzirnavezers mākslīga ūdenstilpe Abulā, Smiltenes novada Smiltenes pagastā, 73,4 m vjl., platība — 6,8 ha, garums — \~600 m, lielākais platums — \~100 m.
- Vidus ezers mākslīga ūdenstilpe Abulā, Smiltenes pilsētas ziemeļaustrumu nomalē, 90,0 m vjl., platība - 3,5 ha, garums - \~500 m, lielākais platums - \~120 m; Vidus dzirnavezers; Vidusezers.
- Tiltlejas ezers mākslīga ūdenstilpe Abulā, Smiltenes pilsētas ziemeļu daļā, 83,7 m vjl., platība - \~5 ha, garums - \~500 m, lielākais platums - \~200 m.
- baseins mākslīga ūdenstilpe ar piepildīšanas, maisīšanas un iztukšošanas ierīcēm.
- Cērtenes dzirnavezers mākslīga ūdenstilpe uz Cērtenes upes, Smiltenes novada Brantu pagastā, 138 m vjl., platība - 2 ha, garums - \~700 m, lielākais platums - \~40 m.
- zivju dīķis mākslīga ūdenstilpe zivju audzēšanai, ko ierīko, aizsprostojot dabisku ūdensteci vai uzkrājot nokrišņu ūdeni.
- ūdenskrātuve Mākslīgi (piemēram, ar aizsprostiem) izveidota ūdenstilpe upes ielejā vai reljefa pazeminājumā.
- aizsargstādījums Mākslīgi ierīkota mežaudzes vai koku stādījumu josla lauksaimniecības zemju un dzīvnieku, ūdenskrātuvju, apdzīvotu vietu, ceļu u. tml. aizsardzībai pret nelabvēlīgiem un postošiem dabas faktoriem (vēja un ūdens eroziju, smilšu un sniega sanesumiem, aukstiem un karstiem vējiem).
- olu pulveris mākslīgi izkaltēts olu saturs, kurā ir 45% un vairāk olbaltumvielu, 35% tauku un ap 9% ūdens.
- ūdensbaseins Mākslīgi izveidota ūdenstilpe, parasti maza dīķa, ezera veidā.
- starptautiskie kanāli mākslīgi izveidoti starptautiski ūdensceļi, kas šķērso valsts vai valstu teritoriju un atrodas to suverenitātē.
- sodas ūdens mākslīgi mineralizēts ūdens ar sārmainu reakciju.
- faturāns Mākslīgi sveķi, fenola un formaldehida kondensācijas produkts, lieto kā ebonīta u. c. atvietotāju.
- juvelīts mākslīgi sveķi, ko iegūst, kondensējot fenolu ar cietu paraformaldehidu ļoti nedaudz skābes klātbūtnē; izmanto izgatavojot raga, bruņurupuča, dzintara imitācijas.
- kāpnes Mākslīgi ūdensbaseini atšķirīgos līmeņos (pie hidroelektrostacijām).
- kanāls Mākslīgi veidota upei līdzīga ūdenstilpe (ūdens pārvadīšanai, transportam).
- grāvis Mākslīgi veidots garš padziļinājums zemes virsmā (ūdens uzņemšanai un vadīšanai, arī robežas iezīmēšanai).
- permutīti Mākslīgie alumosilikāti, jonīti; tos lieto ūdens attīrīšanai un mīkstināšanai.
- betons Mākslīgs būvmateriāls - saistvielu, ūdens un pildvielu maisījums.
- Maskavas kanāls mākslīgs ūdensceļš Krievijā, savieno Volgu ar Maskavas upi, izbūvēts 1932.-1937. g., garums — 128 km, platums — 85 m, 8 slūžas, 8 HES.
- ūdenskrātuve Mākslīgs vai dabisks, ar ūdeni pildīts reljefa pazeminājums vai iedobums; ūdens kopums šādā reljefa pazeminājumā vai iedobumā.
- gruntsmakšķere Makšķere, ar kuru ķer zivis, kas uzturas ūdens apakšējos slāņos.
- svariņš Makšķeres detaļa āķa iegremdēšanai un noturēšanai vajadzīgajā ūdenstilpes dziļumā.
- amatierzveja Makšķerēšana un zemūdens medības - rekreācijas vai sporta nolūkā veikta darbība, lai ar makšķerēšanas rīkiem iegūtu zivis, bez tiesībām zvejā iegūtās zivis pārdot vai piedāvāt tirgū.
- hidrovizlas Māla minerālu grupa, kas pēc kristāliskās struktūras un ķīmiskā sastāva līdzīgi vizlām, bet no tām atšķiras gk. ar mazāku kālija un lielāku ūdens daudzumu.
- Rafara Malagasu (Madagaskara) mitoloģijā - ūdens dievība, ūdens stihijas pavēlniece.
- klaidu gruntsūdens maldu gruntsūdens.
- virsgruntsūdens maldu gruntsūdens.
- plītskatls Malkas plītī iemūrēts katls (piemēram, ūdens sildīšanai).
- guldzeknis Malks (ūdens).
- iejavs Malta iesala un ūdens sajaukums noteiktā attiecībā alus pagatavošanai.
- pudeļkoks Malvu dzimtas suga ("Brachychiton rupestris"), Austrālijā, Kvīnslendas sausajos rajonos augošs koks, kura "uztūkušajos" stumbros uzkrājas ūdens rezerve sausajai sezonai, Eiropā jaunos pudeļkokus tirgo kā telpaugus.
- kapokaugs Malvu rindas dzimta ("Bombacaceae"), koki ar resnu, dažkārt mucasveida stumbru (pudeļkoki), kurā uzkrājas ūdens, lapas vienkāršas vai staraini saliktas, \~30 ģintis, \~200 sugu.
- mirdzošā mandevila mandevilu suga ("Mandevilla splendens").
- Mārkagrāvis Mārka grāvis, ūdenstece Jūrkalnes pagastā.
- atūdens Masas atūdeņošanā atdalīts ūdens, parasti papīra (kartona) ražošanā.
- hidromasāža Masāža ar vibrējošu ūdeni vai ūdens strūklu.
- masta slīpums masta stāvoklis attiecībā pret klāju vai ūdenslīniju, ko fiksē atkarībā no trimmēšanas rezultātiem.
- hidromašīna Mašīna, kas šķidruma hidraulisko enerģiju pārveido mehāniskajā enerģijā vai otrādi (piem., sūknis, hidrocilindrs, ūdens turbīna); hidrauliskā mašīna.
- hidrauliskie mizotāji mašīnas, kurās mizu atdala ar spēcīgu ūdens strūklu, ko raida uz mizojamo baļķi ar lielu spiedienu, vai ar riņķveida strūklām visapkārt mizojamiem baļķiem.
- ūdensatdeve materiāla īpašība atdot ūdeni apkārtējam gaisam; šo īpašību raksturo ūdens daudzums, ko materiāls zaudē diennaktī, ja apkārtējā gaisa relatīvais mitrums ir 60% un temperatūra 20 °C.
- sablīvēšana Materiāla tilpuma samazināšana un blīvuma palielināšana mehāniskas iedarbības rezultātā - paņēmiens materiāla mehāniskās stiprības un ūdensnecaurlaidības palielināšanai (piem., triecienbetona izgatavošanā).
- caurlaidība Materiāla vai izstrādājuma spēja laist cauri dažādas (piem., gaisa, gāzes, gaismas, ūdens, siltuma, skaņas) plūsmas.
- ķīmiskie melioranti materiāli, kas, ievadīti augsnē, spēj pārveidot tās ūdens sorbcijas un fizikālās īpašības, netieši veicināt augsnes ķīmisko un bioloģisko īpašību uzlabošanos, novērst augsnes piesārņošanos ar smagajiem metāliem, naftas produktiem, radionuklīdiem, pesticīdiem un herbicīdiem.
- hidrofobizācija Materiālu apstrāde ar vielām, kas padara materiālus ūdensnecaurlaidīgus vai palielina materiālu virsmas neslapināmību.
- virbiņš Maza kustība ūdens virsmā, ko izraisa neliela zivs.
- Mūku sala maza šaura saliņa Pļaviņu ūdenskrātuves vidū, Mūku kalna virsotne.
- Nymphaea tetragona mazā ūdensroze.
- renčka Maza, ūdens izgrauzta un iznesta grava.
- Lemna minor mazais ūdenszieds.
- piemurdināt Mazgājot, mazgājoties padarīt netīru (ūdeni); saduļķot (ūdeni ūdenstilpē).
- zorināt Mazgāt lielā ūdens daudzumā.
- burgzdoliņa Maziņš ūdens burbulis.
- valisnērija Mazlēpju dzimtas daudzgadīgs ūdensaugs, kas veido audzes ūdenskrātuvju dibenā un kam sievišķie ziedi paceļas garos kātos virs ūdens.
- elodeja Mazlēpju dzimtas ģints ("Elodea"), daudzgadīgs ūdensaugs, \~12 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
- hidrilla Mazlēpju dzimtas ģints ("Hydrilla"), vienmājas lakstaugi, ūdensaugi, 1 suga.
- elsis Mazlēpju dzimtas ģints ("Stratiotes"), daudzgadīgs ūdensaugs ar dzeloņainām lapām un baltiem ziediem.
- parastā mazlēpe mazlēpju suga ("Hydrocharis morsus-ranae"), peldošs ūdensaugs ar gludām, ovālām lapām un baltiem, nelieliem ziediem.
- pakristies Mazliet nokristies (par šķidrumu, tā līmeni vai ūdenstilpes līmeni); mazliet samazināties (parasti par temperatūru, spiedienu).
- ierindans Mazliet remdens.
- pusrimdans Mazliet remdens.
- iesaldens Mazliet saldens.
- ierandans Mazliet silts, remdens.
- ierandins Mazliet silts, remdens.
- ieslidens Mazliet slidens.
- paslidens Mazliet, nedaudz vai viduvēji slidens, glums.
- pasalināties Mazliet, neilgu laiku atrasties, būt karsta, parasti verdoša, ūdens iedarbībā (par miltiem).
- piliens mazs, atsevišķs šķidruma veidojums, kas radies, krītošam, šļakstītam u. tml. šķidrumam sadaloties sīkās (parasti lodveida vai iegarenās) daļiņās vai kondensējoties tvaikiem (uz kā virsmas vai gaisā); šāds šķidruma veidojums, kas radies dziedzeru darbības rezultātā uz dzīvu būtņu, augu ķermeņa.
- Batrachium eradicatum mazsakņu ūdensgundega.
- mazūdenis Mazūdens.
- Ciecere Mazupe, ūdenstece Saldus novadā.
- fizikālā terapija medicīnas nozare, kas pētī dabas faktoru (ūdens, gaismas, gaisa, elektrības u. tml.) ietekmi uz organismu un to izmantošanu ārstniecībā; ārstēšana, izmantojot šādus dabas faktorus.
- etiķmedus Medus, ūdens un etiķa maisījums.
- malšana Mehāniska šķiedru saīsināšana vai fibrillēšana ūdens suspensijā.
- rotors Mehanizēta ūdens sūknēšanas ierīce.
- nosusināšana Meliorācijas pasākumu komplekss - liekā ūdens novadīšana no saimnieciskai darbībai izmantojamām zemes platībām; nosusinātā augsnē kultūraugu ražība ir lielāka.
- melnināšana Melnas oksīdu plēvītes (biezums - 6-8 mikrometri) iegūšana uz tērauda izstrādājuma virsmas, metālu oksidēšanas veids, ko veic, izstrādājumu iegremdējot izkausētos sāļos vai apstrādājot ar sārmu, skābju vai sāļu ūdensšķīdumiem.
- vēdzele Mencveidīgo zivju kārtas mencu dzimtas suga ("Lota lota"), saldūdens zivs, kam ir plankumains, ļumīgs ķermenis, gara vienlaidu muguras spura un kas barību aktīvi meklē naktīs.
- paisums Mēness un Saules pievilkšanās spēku radīto ūdens līmeņa svārstību paaugstināšanās fāze (jūrās, okeānos).
- skaistā zilmalīte Menīza nemofila ("Nemophila menziesii"), ūdenslapju dzimtas suga.
- integrējošie mēraparāti mēraparāti, kas informāciju par mērāmo fizikālo lielumu integrē pēc kāda cita mainīgā, visbiežāk pēc laika (piemēram, ūdens un elektriskās enerģijas skaitītāji).
- miltu zoste mērce, ko gatavo no taukiem, miltiem, ūdens vai piena.
- merkaptali Merkaptānu kondensācijas produkti ar aldehidiem.
- kapacitatīvais mērpārveidotājs mērpārveidotājs, kura darbības pamatā ir kondensatora kapacitātes maiņa mērāmā neelektriskā lieluma iedarbības rezultātā.
- trumulis Metāla trauks (parasti konusveida) ar snīpi un rokturi ūdens vārīšanai.
- hidrometalurģija Metālu iegūšana no rūdām, koncentrātiem un ražošanas atkritumiem, tos apstrādājot ar ķīmisko reaģentu ūdensšķīdumiem.
- makintošs Mētelis no gumijota, ūdensnecaurlaidīga auduma.
- akvarīdas Meteoru plūsmas ar radiantiem Ūdensvīra zvaigznājā, novērojamas ap 28. jūliju.
- akvametrija Metožu kopums ūdens kvantitatīvai noteikšanai neorganiskos un organiskos materiālos.
- purvaiņi meža edafiskā rinda, kurā apvienoti meža augšanas apstākļu tipi slapjās kūdraugsnēs, aizņem 12,0% Latvijas mežaudžu kopplatības, izveidojas ieplakās, palienēs, augsto vai pārejas purvu malās, kur uzkrājas virszemes ūdeņi vai izplūst gruntsūdens.
- purvainis meža edafiskā rinda, kurā apvienoti meža augšanas apstākļu tipi slapjās kūdraugsnēs, aizņem 12,0% Latvijas mežaudžu kopplatības, izveidojas ieplakās, palienēs, augsto vai pārejas purvu malās, kur uzkrājas virszemes ūdeņi vai izplūst gruntsūdens.
- intercepcija meža ūdens bilances sastāvdaļa, kas raksturo, cik daudz no nokrišņiem (lietus, sniega) nesasniedz augsni, bet aizķeras kokos, pamežā un zemsedzē.
- mežazoss Meža zoss - zosveidīgo kātas liels trokšņains ūdensputns; Latvijā caurceļotāja, sastopama samērā bieži.
- avotains mežs mežaudze vai tās daļa, kuras veidošanos ilgstoši ietekmējuši avoti vai spēcīga gruntsūdens izplūde.
- sausieņu meži meži, kas aug minerālaugsnēs ar dziļu gruntsūdens horizontu.
- rīnums Mierīgs ūdens dziļā vietā.
- remens Miermīlīgs, remdens.
- trohiliski Mieturaļģu ģints ("Trochiliscus"), no zaļaļģēm cēlušies daudzšūnu organismi, dzīvojuši devona saldūdens baseinos vai pasāļūdens lagūnās un veidojuši biezokņus, Latvijā fosilijas sastopamas devona nogulumos.
- kūpoņa Miglas veidošanās aukstā gaisa masā virs siltākas ūdens virsmas.
- molibdēnmēsli Mikroelementu mēslošanas līdzekļi, kuros ir molibdens augiem uzņemamā veidā.
- integrālā mikroshēma mikrominiatūra elektroniska cietvielu ierīce, kurā lielā blīvumā kopīgā struktūrā apvienoti dažādi elementi (tranzistori, diodes, rezistori, kondensatori), kas nav atdalāmi un izmantojami atsevišķi.
- bioplēve Mikroorganismu kopums - plānu, gļotainu baktēriju, sēņu un aļģu veidota kārtiņa, kas sastopama uz slapjām vai mitrām virsmām, piemēram, uz jūras akmeņiem un augiem, arī ūdens cauruļu iekšpusē vai kā zobu aplikums mutē.
- augsnes vienšūņi mikroskopiski (0,01—0,2 mm) vienšūnas organismi augsnes mikrofaunā, kuri dzīvo ūdens plēvītēs uz augsnes daļiņām un ūdens pilienos starp tām.
- traskans Mīksts, irdens, kas viegli drūp.
- trusans Mīksts, irdens, kas viegli drūp.
- truskans Mīksts, irdens, kas viegli drūp.
- dziļummīna Mīna, ko uzstāda samērā dziļi zem ūdens līmeņa.
- sēravots Minerālavots, kura ūdens satur sērūdeņradi.
- slāpekļa minerālmēsli minerālmēsli, kuros galvenais augu barības elements ir slāpeklis (N); biežāk lietotie slāpekļa m. ir urīnviela, amonija sulfāts, amonija hlorīds, amonija nitrāts, sašķidrināts amonjaks, amonjaka ūdens.
- mirabilīts Minerāls, ko veido sērskābais nātrijs un ūdens.
- enhidross Minerāls, ūdens iegultņiem bagāts caurspīdīgs un blīvs sīku kvarca šķiedru agregāts.
- hidrotermālie procesi minerālu veidošanās un izmaiņu procesi Zemes dzīlēs karstu ūdens šķīdumu ietekmē.
- sērūdens minerālūdens, kas satur samērā daudz sērūdeņraža; sērūdeņraža ūdens.
- minerālītis Minerālūdens; gāzēts ūdens.
- minītis minerālūdens.
- miņiki Minerālūdens.
- miņuks Minerālūdens.
- Mingečauras ūdenskrātuve Mingečeviras ūdenskrātuve.
- integrālshēma Miniatūra elektroniska ierīce no pusvadītāju materiāla ar daudziem komponentiem (tranzistoriem, diodēm, pretestībām, kondensatoriem u. c.), viss izgatavots vienā procesā silīcija plāksnītē; integrālā shēma, mikroshēma.
- plasticitātes apakšējā (izveltnējamības) robeža minimālais ūdens daudzums mālos vai keramiskā masā, kad tā vēl ir plastiska – sāk plaisāt deformējošu spēku ietekmē.
- segmentina nitida mirdzošā ūdensspolīte.
- ab-i-haiat Mistisks nemirstības ūdens, kas atdod jaunību un ļauj dzīvot mūžīgi, alķīmiskā Eliksīra arābu variants.
- Jeloustona Misūri labā krasta pieteka ASV (angļu val. "Yellowstone"), garums - 1080 km, sākas Klinšu kalnos, Vaiomingā, augštecē līdz 360 m dziļi kanjoni ar ūdenskritumiem, šķērso Montānu, ieteka Misūri Ziemeļdakotā.
- relatīvais koksnes mitrums mitrā koksnē esošais ūdens daudzums, ko izsaka procentos no mitras koksnes masas; parasti lieto kurināmās koksnes raksturošanai.
- maucekņi Mitru vietu un ūdens augi, kas viegli izraujami vai noraujami, izmaucami; maucekļi.
- mauklēji Mitru vietu un ūdens augi, kas viegli izraujami vai noraujami, izmaucami; maucekļi.
- maukļi Mitru vietu un ūdens augi, kas viegli izraujami vai noraujami, izmaucami; maucekļi.
- maucekļi Mitru vietu un ūdens augi, kas viegli izraujami vai noraujami, izmaucami.
- maucikņi Mitru vietu un ūdens augi, kas viegli izraujami vai noraujami, izmaucami.
- šļumurs Mitru, gļotainu ūdensaugu kušķis.
- plaušu gliemeži molusku kārta; žaunu nav, elpo ar trachejām; ūdens sugas spiestas periodiski pacelties virspusē un caur šifonu ievilkt plaušās jaunu gaisu; šai kārtai pieder arī sauszemes gliemeži ar vītiem vākiem.
- Lu Mongoļu tautu mitoloģijā - pūķis, ūdens stihijas pavēlnieks un zibeņmetis - pērkons ir pūķa rēkoņa, bet zibens rodas, kad tas uzsit ar asti.
- kizerīts Monoklīnas singonijas minerāls, parasti bezkrāsas vai iedzeltens, pulverī, sajaukts ar nelielu ūdens daudzumu dod masu, kas sacietē līdzīgi ģipsim, bet ūdens pārākumā pārvēršas rūgtā sālī.
- komonomērs Monomērs, kas piedalās kopolimerizācijas vai kopolikondensācijas reakcijās.
- Ņandomas augstiene morēnu pauguraine Krievijā, Arhangeļskas apgabala dienvidrietumos, Sevarnaja Dvinas un Oņegas baseina ūdensšķirtne, garums — 100 km, platums — līdz 25 km, augstums — līdz 371 m, daudz ezeru un purvu, egļu un priežu meži.
- Bežaņicu augstiene morēnu pauguraine Krievijā, Pleskavas apgabala vidienē, Lovates un Veļikajas baseina ūdensšķirtne, augstums - līdz 338 m.
- Konošas augstiene morēnu pauguraine Krievijas Arhangeļskas apgabala dienvidrietumos un Vologdas apgabala ziemeļu daļā, Ziemeļu Dvinas un Oņegas baseina ūdensšķirtne, augstums - līdz 244 m.
- abinieki Mugurkaulnieku klase ("Amphibia"), kas dzīvo gan ūdenī, gan uz sauszemes ("Amphibia"), pirmie un primitīvākie sauszemes mugurkaulnieki, kas vēl saglabājuši saistību ar ūdensvidi, iedala 3 kārtās.
- Bīriņu muiža muižas ēku komplekss Limbažu novada Vidrižu pagastā, ansambli veido Bīriņu pils (celta 1857.-1860. g.), pārvaldnieka māja (1801. g.), kalpu māja (ap 1870. g.), zirgu staļļi un kalpu dzīvojamās mājas (19. gs. 2. p.), ūdensdzirnavas (1850. g.), ūdenstornis (ap 1870. g.) un sanākšanas nams (1805. g.).
- žangas Muklājs, kur ūdens stāv virsū; grūti pārbraucama vieta.
- raķešnesis Munīcijas nogādes līdzeklis līdz mērķim - lidmašīna (helikopters), virsūdens kuģis, zemūdene, kam uz borta ir raķetes.
- Ziedkalnes ūdenskrātuve Mūrmuižas ūdenskrātuve Vilces pagastā.
- Ziedkalnes dzirnavezers Mūrmuižas ūdenskrātuve Vilces pagastā.
- Plitvices ezeru nacionālais parks nacionālais parks Horvātijā, Likas-Seņas županijā, Mala Kapelas kalnu grēdā 508-639 m vjl., izveidots 1949. g., unikālā 16 karsta ezeru kaskādes aizsargāšanai, aizsargājamās teritorijas platība sasniedz 296,85 km^2^, teritorijā atrodas ap 160 ūdenskritumiem, no kuriem augstākais ir 76 m.
- Pīkdistrikts Nacionālais parks Lielbritānijā ("Peak District"), Anglijā, uz rietumiem no Šefīldas, platība - 1403,8 kvadrātkilometri, dibināts - 1951. g., ietver Peninu kalnu Pīka (līdz 636 m) un Eksedža masīvu (552 m), Mērsi un Trentas baseina ūdensšķirtne.
- gāzes kondensāts naftas ogļūdeņražu vieglākā daļa, kas Zemes dzīlēs atrodas tvaikveidā vai gāzveidā, virszemē gāzes kondensātu parasti sašķidrina.
- petrolizācija Naftas vai petrolejas izsmidzināšana pār ūdenstilpi, lai iznicinātu odu kāpurus.
- najas Najādas, ūdensaugi.
- ludvigija Naktssveču dzimtas ģints ("Jussiaea"), dekoratīvs ūdensaugs ar tumšzaļām lapām un dzelteniem ziediem 5 cm diametrā.
- vaļējs ūdens neaizsalis ūdens (parasti ūdenstilpē).
- duņavas Neaizsalstošas mazas upītes, avoti, stāvošas ūdenstilpnes.
- lāsmenis Neaizsalusi vai atkususi vieta (ūdenstilpē); arī āliņģis; lasmenis.
- lasmenis Neaizsalusi vai atkususi vieta (ūdenstilpē); arī āliņģis; lāsmenis.
- lasminis Neaizsalusi vai atkususi vieta (ūdenstilpē); arī āliņģis; lāsmenis.
- jēlnafta Neapstrādāta minerālnafta dabīgajā stāvoklī, kā cietā iezī tā šķidrā formā, vai kā dabīgās gāzes produkts, kas iegūts kondensēšanas vai ekstrakcijas rezultātā.
- plancka Neauglīga, smilšaina vieta, kas satur daudz ūdens.
- tabernākulu svētki nedēļu gari jūdaistu rudens svētki par godu ražas novākšanai; zariem un salmiem klātas būdas ebrejiem atgādina par Dieva aizsardzību četrdesmit gadus ilgajā ceļojumā cauri tuksnesim; Sukots jeb būdiņu svētki.
- Sukots Nedēļu gari jūdaistu rudens svētki par godu ražas novākšanai; zariem un salmiem klātas būdas ebrejiem atgādina par Dieva aizsardzību četrdesmit gadus ilgajā ceļojumā cauri tuksnesim; tabernākulu jeb būdiņu svētki.
- Būdiņu svētki nedēļu gari jūdaistu rudens svētki par godu ražas novākšanai; zariem un salmiem klātas būdas ebrejiem atgādina par Dieva aizsardzību četrdesmit gadus ilgajā ceļojumā cauri tuksnesim; tabernākulu svētki jeb Sukots.
- NZO Neidentificēts zemūdens objekts.
- svinīgs Neikdienišķi nopietns, cildens, pozitīvi emocionāls (par psihisku stāvokli); tāds, kas izraisa neikdienišķi nopietnu, cildenu, pozitīvi emocionālu psihisku stāvokli.
- paplaucēt Neilgu laiku, mazliet pakļaut karsta, parasti verdoša, ūdens iedarbībai.
- malasledus Nekustīga jūras ledussega, kas ir piesalusi pie krasta vai pie baseina dibena, veidojas gar izrobotiem krastiem seklūdens apstākļos un starp salām Arktikā un Antarktīdā.
- lauku attīstība nelauksaimniecisko produktu ražošana lauku teritorijā, kā arī ar ūdens un zemes resursu izmantošanu saistīto pakalpojumu sniegšana un lauku ainavas saglabāšana.
- pada Neliela ieplaka (laukā, pļavā), kur uzkrājas ūdens.
- lāma Neliela ieplaka, kur ir stāvošs ūdens.
- pīkste Neliela karpveidīgo zivju kārtas akmeņgraužu dzimtas suga ("Misgurnus fossilis syn. Cobitis fossilis"), saldūdens zivs ar slaidu, cilindrisku dzeltenīgi brūnganu ķermeni, tumšbrūnām sānu svītrām un taustekļiem ap muti; dūņu pīkste.
- Jumpravas sala neliela sala Daugavā (Ķeguma ūdenskrātuvē) iepretī Dzelmēm, garums — 0,9 km, platums — 0,3 km, augstums — 1-2 m, nav apdzīvota, bet tiek izmantota atpūtai.
- lumpa Neliela staigna ieplaka (kur ir bijis vai arī ir ūdens); neliels dīķis.
- dīķis Neliela ūdenskrātuve (parasti mākslīgi izveidota).
- tērce Neliela ūdenstece (bez noteikti izveidotas gultnes), kas parasti rodas, tekot kūstoša sniega ūdenim; mitra, staigna ieplaka, pa kuru (parasti pavasaros vai lietus uzplūdienos) tek šāda ūdenstece.
- ūziņa Neliela ūdenstece, kas savieno divus ezerus vai upi ar ezeru; caurteka.
- strauts Neliela ūdenstece, kas veidojas no pazemes, lietus vai sniega kušanas ūdeņiem.
- dzelve Neliela, dziļa ūdenstilpe purvā, kas izveidojies kūdras plīsumā.
- beķene neliela, padziļinājumā izveidota (ūdens) tvertne, baseins.
- beķens NEliela, padziļinājumā izveidota (ūdens) tvertne, baseins.
- lompis Neliela, staigna ieplaka (kur ir bijis vai arī ir ūdens); neliels dīķis.
- urga Neliela, šaura ūdenstece, parasti strauts, tērce.
- Ikšķiles sala neliela, zema, neapdzīvojama saliņa Rīgas ūdenskrātuves vidū iepretī Ikšķilei, izvaidojusies pēc Daugavas ielejas applūdināšanas un ir Daugavas krasta terases visaugstāk paceltā daļa, uz tās atrodas Ikšķiles baznīcas drupas.
- Rizoforu dzimta nelieli mūžzaļi koki un krūmi (16 ģintis, 120 sugas) ar miecvielām bagātām mizām un lapām un izturīgu, cietu koksni, ko izmanto zemūdens būvēm.
- pierde Nelieli viļņi aiz akmens ūdens straumē.
- virgi Nelieli, vēja izraisīti viļņi uz ūdens virsmas.
- dūmaka neliels gaisa necaurspīdīgums, kas rodas, gaismai izkliedējoties no sīkiem ūdens pilieniem zemei tuvā gaisa slānī
- implūvijs Neliels grīdā iebūvēts baseins lietus ūdens savākšanai seno romiešu mājas ātrijā.
- laiva Neliels ūdens transportlīdzeklis ar sānu malām un dibenu, parasti atklātu virsmu.
- krācis Neliels ūdenskritums upē vai grāvī.
- Smiltenes ezeri un Abula ūdenskrātuves nelielu ūdenstilpju kopums Mežoles pauguraines ziemeļaustrumu stūrī, Gaujas pieteku Abula un Vijas baseinā, Smiltenes novadā, kopējā platība - >70 ha, ezeri: Niedrājs, Spicieris, Klievezers, Salainis, Mellūzis un Bābenis, mākslīgās ūdenstilpes: Vidus un Tiltlejas ezers, Brutuļu un Cērtenes dzirnavezers, kā arī Teperis.
- alsiņi Neļķu dzimtas apakšdzimta, no kuras Latvijā sastopamas gaurenītes, holostejas, honkēnijas, mēringijas, radzenes, smiltenītes, ūdensvirzas, virzas un žultszālītes.
- sakņu pangnematodes nematožu klases ģints, to kāpuri iespiežas saknēs un traucē normālu ūdens un barības vielu apriti, parazitē gan kultūraugu, gan savvaļas augu saknēs.
- chronos ageraos nenovecojošs laiks - orfisma teogonijā pasaules tiešais pirmcēlonis, ko radījis Ūdens un Zeme.
- ultraeitrofs Neparasti bagāts ar barības vielām (parasti to attiecina uz ezeriem un citām ūdenstilpēm).
- Granadas nertera nerteru suga ("Nertera granadensis").
- atkusenis Nesasalušas grunts iecirknis mūžīgā sasaluma apgabalā; sastopams arī zem lielām ūdenstilpēm un pastiprinātas pazemes ūdeņu cirkulācijas vietās.
- buza Neskaidrs, saduļķots šķidrums, piemēram, ūdens, dzēriens.
- hidrofobitāte Neslapināmība ar ūdeni; papīra ūdens un tintes necaurlaidība, ko panāk, ievadot papīrmasā līmvielas.
- slīkt Nespējot noturēties virs (parasti) ūdens, grimt un slāpstot iet bojā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- grimt Nespēt noturēties virs ūdens un iet bojā, slīkt.
- nieši Nēši - kāši divu ūdens saiņu nešanai.
- ūdensnēši Nēši ar ūdens traukiem.
- piede Nēši, īpaši ūdens spaiņu nešanai.
- blundžga Netīra ūdens bedre.
- pamedlinis netīrs ūdens pēc veļas mazgāšanas.
- žampa Netīrs ūdens.
- žolga Netīrs ūdens.
- žolka Netīrs ūdens.
- zompa Netīrs ūdens.
- žompa Netīrs ūdens.
- zampa Netīrs, dubļains ūdens; staigna, dubļaina vieta, kur sastājies netīrs ūdens.
- zaņķis Netīrs, dubļains ūdens; staigna, dubļaina vieta, kur sastājies netīrs ūdens.
- žorga Netīrs, dubļains ūdens.
- žarga Netīrs, duļķains strauts; netīrs ūdens.
- jukna Netīrs, gļotains ūdens; lāmiņa.
- pļorza Netīrs, sastāvējies ūdens.
- zocka Netīrs, sastāvējies ūdens.
- Tairnands Nihvu (Sahalīna) mitoloģijā - jūras dievība, kas dzīvo zemūdens mītnē, bet netālu no viņa un viņa sievas atrodas ciems, kurā mīt visi noslīkušie cilvēki.
- žūkurs Nirējs, ūdenslīdējs; žūkuris (2).
- žūkuris Nirējs, ūdenslīdējs.
- panirt Nirstot pavirzīties (zem ūdens); nirstot pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā.
- ienirt Nirstot pilnīgi ievirzīties zem ūdens.
- zemūdens sports niršana zem ūdens pamatā ar tādu pašu aprīkojumu, kādu izmanto civilie un militārie ūdenslīdēji.
- daivings Niršana, zemūdens peldēšana.
- Nīzere Nīzeres dīķis - ūdenstilpe Bauskas novada Stelpes pagastā, platība - 1,2 ha.
- ingvereļļa No "Zingiber officinalis" saknēm, pārtvaicējot tās ar ūdens tvaiku, iegūstama zaļgandzeltena bieza eļļa.
- saldskābmaize No bīdelētiem rudzu miltiem cepta maize ar saldenskābu garšu.
- grenadine No granātābolu sīrupa gatavots augļūdens.
- lasminis No jumta pilošs ūdens.
- bārs No jūras sanešiem veidojies iegarens sēklis vai virsūdens grēda, kas stiepjas paralēli krasta līnijai vai ir ar krastu daļēji savienots.
- kaņepju piens no kaņepju sēklām izspiests šķidrums, ko lietoja kā piedevu pie ēdiena; no kaņepēm un ūdens gatavots ēdiens pienam līdzīgā krāsā.
- mākslīgs lietus no laistīšanas ierīces izsmidzināts ūdens.
- juvenilie ūdeņi no magmas izdalījušies ūdeņi, kas vēl nav bijuši planetārajā ūdens apritē.
- rokas satečsūknis no nerūsoša materiāla izgatavots pārnēsājams sūknis ar gumijas šļūteni ūdens aizvadīšanai ārpus borta.
- rokas bilžu sūknis no nerūsoša materiāla izgatavots pārnēsājams sūknis ar gumijas šļūteni ūdens aizvadīšanai ārpus borta.
- gaisa kastes no plāna alumīnija skārda vai cita nerūsoša blīva materiāla izgatavotas tilpnes, kas nodrošina peldlīdzekļa noturēšanos virs ūdens.
- organiskais stikls no polimetilmetakrilāta ražots caurspīdīgs, ciets, relatīvi viegls lokšņu materiāls; noturīgs pret atmosfēras, gaismas, ūdens un minerālskābju iedarbību, laika gaitā nedzeltē, nekļūst nespodrs.
- rožūdens No rožu ziedlapām iegūts tualetes ūdens.
- ledus No sasaluša ūdens veidots laukums, ceļš (sporta sacensībām, fizkultūras nodarbībām).
- ledusrozes No sasalušiem ūdens tvaikiem radušies ornamenti vai puķēm līdzīgi veidojumi (parasti uz logu rūtīm).
- leduspuķe No sasalušiem ūdens tvaikiem radušies ornamentiem vai puķēm līdzīgi veidojumi (parasti uz logu rūtīm).
- ēdesis No sasmalcinātām saknēm, miltiem un ūdens pagatavots ēdiens cūkām.
- smiltis no smilšu mīklas gatavots (parasti irdens, trausls – par konditorejas izstrādājumiem)
- laisma No trauka lietā ūdens strūkla.
- cukurkliņģeri No ūdens un miltiem (arī no salda krējuma, olām, miltiem, garšvielām) gatavoti un ar cukuru pārkaisīti kliņģeri.
- ņuka No ūdens, maizes un cukura pagatavots biguzis.
- peldcepure No ūdensnecaurlaidīga materiāla (parasti gumijas) izgatavota cepure uzvilkšanai peldes laikā.
- telts No viegla materiāla (piemēram, no ūdensnecaurlaidīga auduma, zariem) veidota pagaidu mītne (parasti ar slīpām sānu dalām).
- hidromodulis No zemes platības vienības aizvadītā (nosusināšanā) vai uz zemes platības vienību pievadītā (apūdeņošanā) ūdens daudzuma rādītājs.
- stromatolīti No zilzaļajām aļģēm veidojušies komplicētas formas karbonātiežu uzaugumi uz seklūdens baseinu dibena.
- virszemes ūdensobjekts nodalīts un nozīmīgs virszemes ūdens hidrogrāfiskā tīkla elements: ūdenstece (upe, strauts, kanāls, grāvis vai to daļa), ūdenstilpe (ezers, dīķis, ūdenskrātuve vai to daļa), kā arī pārejas ūdeņi vai piekrastes ūdeņu posms.
- peldošās navigācijas zīmes noenkurotas navigācijas zīmes uz ūdens.
- noburbuļot Nogrimt, veidojot ūdens burbuļus.
- biosedimentācija Nogulšņu veidošanās ūdenstilpēs.
- evaporīti Nogulumieži (dabiskie sāļi), kas izgulsnējas karstā, sausā klimatā no sālsezeros, lagūnās, līčos iztvaikojoša ūdens.
- ļogaiņi Nokarenais sunītis ("Bidens cernuus").
- skābais lietus nokrišņi ar paaugstinātu skābuma līmeni (samazinātu pH vērtību), kas palielina skābumu augsnē un ūdenstilpēs, apdraudot dzīvību ezeros un upēs, kā arī izraisot mežu bojāeju; skābjlietus.
- lietus Nokrišņi ūdens pilienu veidā.
- skābie nokrišņi nokrišņi, kuru reakcija ir zemāka par normālo; nokrišņu normālais skābums (pH=5,7) veidojas, atmosfēras ūdens pilienos izšķīstot gaisa dabiskajam komponentam — oglekļa dioksīdam, bet rodas, ūdenī izšķīstot sērskābei un slāpekļskābei.
- nolēzna Nolaidena, lēzena krasta pieeja ūdens tilpnei.
- Lenkorānas zemiene nolaidens līdzenums Aizkaukāza dienvidaustrumos starp Tališa kalniem un Kaspijas jūru, Azerbaidžānā, garums — 100 km, platums — 5-6 km dienvidos, 25-30 km ziemeļos.
- Melnās jūras zemiene nolaidens līdzenums Melnās jūras un Azovas jūras piekrastē, starp Donavas deltu rietumos un Kaļmiusas upi austrumos, Ukrainā, augstums - līdz 150 m.
- Pjatigorje Nolaidens līdzenums Priekškaukāzā, Kaukāza Mineraļnije Vodu rajona ziemeļos, Krievijas Stavropoles novadā, vidējais augstums - 600 m, augstākā virsotne - 1402 m (Beštava kalns), 18 izolētu (kupolveida, konusveida u. c. formas) kalnu (lakolīti).
- pediments Nolaidens priekškaļņu denudācijas līdzenums, kas izveidojies pamatiežos un klāts ar irdenu nogulumu slāni.
- nolaidans Nolaidens.
- sieksta Nolūzis, zemē, ūdenstilpē, parasti ilgi, gulošs koks, tā daļa.
- vaļā Norāda uz stāvokli, kad (kas, parasti ūdenstilpes ūdens, ūdenstilpe) nav aizsalis.
- meta- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā skābe satur mazāk ūdens.
- orto- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā skābe satur vairāk ūdens.
- hidro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar ūdeni, tā izmantošanu; norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar ūdensbaseiniem, to izmantošanu.
- iejava Normālkonsistences maisījums, kas sastāv no saistvielas (cementa, ģipša, kaļķiem u. c.) un ūdens (bez pildvielām).
- izohidrēmija Normāls, pastāvīgs ūdens daudzums asinīs.
- akvatorija Norobežots ūdensvirsas iecirknis normatīvu aktu, likuma, starptautiska līguma noteiktajā jūras, līča vai ostas rajonā; parasti jūras ostas ūdens daļa.
- ūdensšķirtne Nosacīta līnija uz Zemes virsas starp divām blakus esošām ūdenstilpēm, to sistēmām; Zemes virsas teritorija, kas atdala divas blakus esošas ūdenstilpes, to sistēmas.
- krasta līnija nosacīta robeža starp jūras, ezera, okeāna vai cita ūdensbaseina virsu un sauszemi, kas mainās, mainoties ūdensbaseina līmenim; par krasta līniju pieņem ilggadējo vidējo ūdenstilpes līmeni.
- izslaucīt Noslaucīt, nosusināt (piemēram, asaras, ūdens lāses).
- noslidans Noslidens.
- noslīdens Noslidens.
- noslids Noslidens.
- nostrutināt Nosmelt putas no ūdens gaļai vāroties.
- noenkurot Nostiprināt ar enkuru (ūdens transportlīdzekli).
- nosvaidains Nosvaidens.
- nosvaidīgs Nosvaidens.
- aizlieguma zona noteikta gaisa telpa virs valsts sauszemes vai ūdens teritorijas, kurā lidojumi ir aizliegti; valsts (atbilstoši 1944. g. Čikāgas konvencijai) var noteikt aizliegumu virs svarīgiem aizsardzības objektiem, vēsturiskiem pieminekļiem, liegumiem u. c.
- rīkstīte Noteikta koka (lazdas, pīlādža, kārkla u. c.) zara žāklis, ko kopš seniem laikiem izmanto ūdens āderu, dažkārt arī derīgo izrakteņu meklēšanai.
- zona noteikta tiesiskā režīma teritorijas, sauszemes, ūdens, gaisa daļa, kas noteikta ar valsts likumu, piemēram, par robežas tiesisko režīmu vai starptautisku līgumu - pieguļošās zonas, demilitarizētās zonas u. tml.
- plosts Noteiktā veidā sasaistītu kokmateriālu kopums pludināšanai pa ūdenstilpēm.
- lidlauks Noteikta zemes teritorija vai ūdens akvatorija, kā arī ēkas, objekti un iekārtas, kas pilnīgi vai daļēji paredzētas, lai organizētu gaisa kuģu pienākšanu un atiešanu (tas ir, gaisa kuģu pacelšanos, nosēšanos, manevrēšanu un stāvēšanu, pasažieru iekāpšanu un izkāpšanu, bagāžas, kravas un pasta iekraušanu un izkraušanu, kā arī gaisa kuģu tehnisko apkopi, degvielas uzpildi u. c.).
- josla Noteiktas lieluma, platuma, garuma gaisa, ūdens, zemes teritorija ar īpašu vai speciālu tiesisko režīmu valsts tiesiskā vai starptautiski tiesiskā režīmā.
- špigate Noteka - ūdens novadīšanai domāts caurums vai caurule kuģa margsienā vai klājā.
- šķērsnoteka noteka, kas nodrošina ūdens ieplūdi grāvjos no ceļa seguma vai nosusinātām platībām.
- ots Noteka, pa kuru notek, piem., virca no kūts; izlietne virtuvē vai vannas istabā; vircas bedre pie kūts, pagraba ūdens notekas ārējais caurums.
- ūdensnotece Notekoša ūdens daudzums noteiktā laika vienībā.
- noteku ūdens notekūdens.
- šmucūdens Notekūdeņi; netīrais ūdens.
- attvaiks Novadāmais tvaiks, kas paliek neizlietots tehnoloģiskā procesā (piem., tvaicēšanā, kondensācijas tvaika turbīnā).
- pārtvert Novadīt (ūdenstilpju noteces ūdeni) ar hidrotehniskām iekārtām, būvēm.
- miasmi Novecojis jēdziens, ar kuru apzīmēja slimību dīgļus, kas nonāk cilvēka organismā no apkārtējās vides (gaisa, ūdens, zemes); izšķīra dzīvus miasmus (baktērijas u. tml.) un nedzīvus (kaitīgus izgarojumus u. tml.).
- nocelt Novirzīt (nost, parasti no sēkļa, ūdens transportlīdzekli).
- zivsaimniecība Nozare, kas aptver zivju (arī citu ūdens organismu) ieguvi, pārstrādi, audzēšanu un to resursu palielināšanu, arī šāds uzņēmums.
- ūdensartērija Nozīmīgs ūdensceļš, parasti upe; nozīmīga upe (kādā teritorijā).
- koku dārzs nožogojums ūdenskrātuvē pludināmajiem kokmateriāliem.
- mangbatu Nubu tautu cilts, mīt ekvatoriālās Āfrikas vidienē ap Augšnīlas un Uelles (Kongo baseinā) ūdensšķirtnēm, mitrā, mežainā apvidū.
- Farāfira Oāžu grupa Lībijas tuksneša austrumos, Ēģiptē, atrodas dziļā ieplakā, kur izplūst \~20 saldūdens avotu.
- Keta Obas labā krasta pieteka Krievijā, Krasnojarskas novadā un Tomskas apgabalā, garums - 1621 km (kopā ar Boļšaja Ketu), veido satekupes Boļšaja Keta un Malaja Keta, kas sākas ūdensšķirtnē netālu no Jeņisejas, ietek Obā pa 2 atzariem: Toguras un Narimas atzaru.
- smaržūdens Odekolons; arī tualetes ūdens.
- mičibiči Odžibvu (ASV ziemeļi, Kanādas dienvidi) mitoloģijā - ūdens dievības, kuras ir naidīgas cilvēkiem, mīt ūdenī un no kurām atkarīgs zvejnieku loms.
- aktīvās ogles oglekļa adsorbents ar porainu struktūru, kas labi absorbē organiskās vielas, bet slikti amonjaku un ūdeni; izgatavo no pārogļotiem organiskiem, oglekli saturošiem materiāliem (koksnes, akmeņoglēm, riekstu čaumalām u. c.), tos aktivējot ar pārkarsētu ūdens tvaiku, CO~2~, cinka hlorīdu u. c. sāļiem.
- sūcgāze Ogļskābļa (ogļoksīda) un ūdeņraža maisījums, ko iegūst laižot ūdens tvaikus pāri kvēlojošām oglēm (ģeneratoros), degot attīsta lielu siltumu, bet bīstama ar savu indīgo ogļskābi (tvanu); ūdensgāze.
- narzāns Ogļskābs ārstniecisks un atspirdzinošs minerālūdens Kislovodskā un Centrālajā Kaukāzā.
- perilēns Ogļūdeņradis C~20~H~12~, ko iegūst karsējot naftalīnu kopā ar bezūdens alumīnija hlorīdu.
- apvelings Okeāna dzīļu aukstā, ar barības vielām bagātā ūdens pacelšanās augšpusē (silto, vēja aizpūsto virsējo ūdens slāņu vietā).
- abisālais līdzenums okeāna gultnes vai jūras dziļūdens apgabals ar dziļumu >2000 m.
- abisālie līdzenumi okeāna un jūras dziļūdens apgabali, kuru dziļums pārsniedz 2000 m.
- litorāle Okeāna vai jūras piekrastes daļa starp viszemāko bēguma un visaugstāko paisuma ūdenslīmeni; dažkārt par l-i uzskata okeāna vai jūras dibenu līdz 200 m dziļumam.
- eifotiskā zona okeānu un jūru ūdens augšējie slāņi, kur iekļūst pietiekama saules gaisma un ir liela bioloģiskā produktivitāte.
- musonu straumes okeānu un jūru virsējo ūdens slāņu plūsmas, ko izraisa musoni.
- dehidrogenāze Oksidoreduktāžu klases ferments, kas katalīzē ūdens atšķelšanos no organiskiem savienojumiem.
- elementāļi Okultiskajā rozenkreiciešu metafizikā četru stihiju gari: salamandras (uguns), undīnes (ūdens), silfi (gaiss) un gnomi (zeme).
- hidrooptika optikas nozare, kas pētī gaismas izplatīšanos ūdens vidē.
- varavīksne Optiska parādība atmosfērā - daudzkrāsains loks, kas novērojams, saules stariem lūstot ūdens pilienos.
- OD Optiskais blīvums (angļu "optical density").
- vecupju alūvijs organiskas atliekas bagātīgi saturoši nogulumi, kas uzkrājas vecupēs, kur ūdens režīms ir līdzīgs ezderu ūdens režīmam.
- plastifikatori organiskas un neorganiskas kompleksas vielas, ko pievieno keramiskajām masām un saistvielu jāvām veidojamības un plūstamības palielināšanai, nepalielinot ūdens daudzumu.
- sapropelis Organisko vielu un minerālvielu kompleksas nogulas, kas stāvošās ūdenstilpēs veidojas no atmirušajiem ūdens organismiem, smiltīm, māliem, kaļķiem; gitija.
- acetilēts Organisks savienojums, no kura, to sildot kopā ar etiķa anhidrīdu vai acetilhlorīdu, ir aizvadīts ūdens.
- attaukošanās Organisma atsvabināšana no liekiem taukiem ar badošanos, pastiprinātu fizisku darbu, ūdens dziedniecību, masāžu u. tml.
- hidrolabilitāte Organisma spējas samazināšanās regulēt ūdens daudzumu audos.
- dekompresija Organisma stāvoklis, ko izraisa (piemēram, gaisa, ūdens) spiediena strauja pazemināšana.
- pelaģiskie organismi organismi, kas apdzīvo ūdenstilpi no tās virsas līdz dibenam.
- halofobi Organismi, kas spēj dzīvot tikai saldūdenī vai ūdenī ar ļoti mazu sāls daudzumu, piem., dēles, saldūdens zivis u. c.
- producents Organisms, kas ekosistēmā no neorganiskām vielām (oglekļa dioksīda, ūdens, minerālbarošanās elementiem) sintezē un uzkrāj organiskās vielas.
- pelaģiāls Organismu (augu un dzīvnieku) apdzīvots ūdens slānis ezeros, jūrās, okeānos.
- sāncensība organismu abpusēji nomācošu savstarpējo attiecību (koakciju) veids; konkurences zemākā pakāpe, kas ir netieša, pasīva sacensība par eksistences līdzekļiem un apstākļiem, kurā sāncenši, cits citu ierobežojot, cenšas iespējami labāk izmantot sev nepieciešamo eksistences resursu (barība, patvērums, dzīves telpa, dzimumpartneris, gaisma, ūdens) daļu.
- bentoss Organismu kopa, kas apdzīvo ūdenstilpes dibenu.
- psammons Organismu kopums, kas dzīvo ūdenstilpju piekrastes mitrajās smiltīs virs ūdenslīmeņa.
- glābšanas dienests organizācija, kas brīdina no nelaimes gadījumiem un sniedz palīdzību kalnu rajonos un ūdenskrātuvēs.
- abisālie nogulumi organogēno un minerālo nogulu uzkrājumi okeānu dziļākajās vietās; dziļūdens nogulumi.
- Donbetirs Osetīnu (Aizkaukāzs, Gruzija) mitoloģijā - ūdeņu un ūdens valstības valdnieks.
- brīvslūžas Otras slūžas dzirnavu dambī liekā ūdens nolaišanai.
- ote Ots - noteka, rene, pa kuru notek ūdens, arī virca no kūts.
- enkurs ovāla koka muciņa dzeramā ūdens uzglabāšanai glābšanas laivā.
- sāļa smarža (arī smaka) ožas sajūta, ko izraisa, piemēram, jūras ūdens; attiecīgā vielas ķīmiskā īpašība, ko uztver ar ožas analizatoriem.
- mirks Pa ūdens virsmu sviests plakans akmentiņš.
- bakelizēts saplāksnis paaugstinātas ūdensizturības, atmosfērizturības un stiprības saplāksnis.
- pasacelties Paaugstināties (par līmeni ūdenstilpē).
- uzstādināt Pacelt vai paaugstināt ūdens līmeni ar hidrotehnisku būvi.
- uzkāpt Pacelties (līdz noteiktam līmenim, vietai) - par šķidrumu, viļņiem, arī ūdenstilpi.
- nostāties Pacelties, arī atrasties virspusē (šķidrumam, traukam ar šķidrumu, ūdenstilpei) - parasti par priekšmetiem.
- vilnis Pacēlums, kas rodas ūdens virsmā svārstību kustības rezultātā.
- blīvot Padarīt dzelzs vai tērauda kniežu savienojumus ūdens vai gāzes necaurlaidīgus.
- iedzērkle Padziļinājums zemē, kur uzkrājas ūdens.
- gultne padziļinājums zemes virsmā, pa kuru plūst (piemēram, upes vai strauta) ūdens.
- Aizkraukles pagasts pagasts Aizkraukles novadā ar administratīvo centru Aizkraukles ciemā, aptver Aizkraukles pilsētu no 3 pusēm, robežojas ar Skrīveru, Kokneses un Jaunjelgavas pagastu, kā arī ar Ogres novadu; bijušie nosaukumi: vāciski - Ascheraden, krieviski - Ašeradenskaja.
- Codes pagasts pagasts Bauskas novadā, robežojas ar Mežotnes, Iecavas, Dāviņu un Vecsaules pagastu, kā arī ar Bauskas pilsētu; bijušie nosaukumi: vāciski — Zohden, krieviski — Codenskaja.
- Vecsaules pagasts pagasts Bauskas novadā, robežojas ar Stelpes, Bārbeles, Skaistkalnes, Brunavas, Ceraukstes, Codes un Dāviņu pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Alt-Rahden, krieviski — Alt-Radenskaja.
- Gramzdas pagasts pagasts Dienvidkurzemes novada dienvidaustrumu daļā, robežojas ar Kalētu, Virgas, Priekules un Vaiņodes pagastu, kā arī ar Lietuvu; bijušie nosaukumi: vāciski — Gramsden, krieviski — Gramzdenskaja.
- Vaiņodes pagasts pagasts Dienvidkurzemes novadā, robežojas ar Gramzdas, Priekules un Embūtes pagastu, kā arī ar Saldus novadu un Lietuvu; bijušie nosaukumi: Vaiņodes un Bātas pagasts, vāciski — Vainoden und Bahten, krieviski — Vainodenskaja.
- Prodes pagasts pagasts Ilūkstes novadā ar administratīvo centru Subates pilsētā, robežojas ar Subates pilsētu, Bebrenes un Eglaines pagastu, kā arī ar Jēkabpils novadu un Lietuvu; bijušie nosaukumi: Subates pilsētas lauku teritorija (1990.-2009. g.), vāciski — Prohden, krieviski — Prodenskaja.
- Skrundas pagasts pagasts Kuldīgas novadā, gandrīz pilnībā aptver Skrundas pilsētu, robežojas ar Nīkrāces, Rudbāržu, Raņķu, Snēpeles un Vārmes pagastu, kā arī ar Saldus novadu; bijušie nosaukumi: Skrundas pilsētas lauku teritorija, vāciski — Schrunden, krieviski — Šrundenskaja.
- Īvandes pagasts pagasts Kuldīgas novadā, robežojas ar Padures, Kurmāles, Gudenieku, Alsungas un Ēdoles pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Iwanden, krieviski — Ivandenskaja.
- Pildas pagasts pagasts Ludzas novadā (daļa pirmskara pagasta teritorijas tagad ietverta Ņukšu un Pureņu pagastā), robežojas ar Ņukšu, Isnaudas, Nirzas un Rundēnu pagastu, kā arī ar Rēzeknes novadu; bijušais nosaukums krieviski — Pildenskaja.
- Birzgales pagasts pagasts Ogres novada dienvidu daļā Daugavas kreisajā krastā, robežojas ar Tomes pagastu, kā arī ar Bauskas un Aizkraukles novadu; bijušie nosaukumi: Linde, Linde-Birzgale, vāciski — Linden, krieviski — Lindenskaja.
- Tīnūžu pagasts pagasts Ogres novadā, robežojas ar Ikšķiles pilsētu, Salaspils, Ropažu un Ogres novadu, kā arī ar Ķekavas novadu Daugavas (Rīgas HES ūdenskrātuves) pretējā krastā; 2009.-2021. g. bija vienīgais pagasts Ikšķiles novadā, 1997.-2009. g. saucās Ikšķiles pilsētas lauku teritorija Ogres rajonā, 1990.-1997. g. bija pagasts Ogres rajonā, līdz 1949. g. teritorija ietilpa Rīgas apriņķa Ikšķiles pagastā.
- Zvārdes pagasts pagasts Saldus novadā ar administratīvo centru Strīķos, robežojas ar Jaunauces, Rubas, Kursīšu, Novadnieku, Cieceres un Blīdenes pagastu, kā arī ar Dobeles novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Schwarden, krieviski — Švardenskaja.
- Salaspils pagasts pagasts tāda paša nosaukuma novadā, no trim pusēm aptver Salaspils pilsētu Rīgas HES ūdenskrātuves krastā, ārējās robežas sakrīt ar novada robežām; bijušie nosaukumi: Salaspils pilsētas lauku teritorija (1993.-2004. g.), Salaspils novads (Rīgas rajonā 2004.-2009. g.), vāciski — Kirchholm, krieviski — Salaspiļskaja.
- Strazdes pagasts pagasts Talsu novadā, robežojas ar Virbu, Lībagu, Laucienas un Balgales pagastu, kā arī ar Tukuma novadu; bijušie nosaukumi: vāciski - Strasden, krieviski - Strazdenskaja.
- pagurds Pagurdens.
- paviegls Pairdens (par augsni).
- amnioklepse Pakāpeniska, nemanāma augļa ūdens izzušana.
- norimt Pakāpeniski pārstāt viļņoties (par ūdenstilpi, ūdeni).
- smaile Pakāpeniski sašaurināta (kādas platības) daļa, kas ir iekļauta citā (zemes, ūdens u. tml.) platībā.
- barāža Pakāpienveidīgs, ar balstiem nostiprināts slīpums kalnu rajonos, lai lietus laikā sliežu ceļš tiktu pasargāts no ūdens straumēm un zemes nogruvumiem.
- kondicionēt graudus pakļaut graudus pirms malšanas ūdens un siltuma iedarbībai, lai uzlabotu miltu kvalitāti.
- Pakuļu Pakuļu ūdenskrātuve - atrodas Austrumkursas augstienē, Saldus novada Lutriņu un Zirņu pagastā, uzstādināta Cieceres upes ielejā bijušās Pakuļu HES darbināšanai, 67,7 m vjl., platība - 172 ha, garums - 7 km, lielākais platums - 0,4 km, vidējais dziļums - 2,4 m, lielākais dziļums - 6,1 m, 2 salas ar kopējo platību 2 ha; Pakuļu HES ūdenskrātuve.
- paldans Paldens - irdens, mīksts; slidens, glums.
- palds Paldens - irdens, mīksts; slidens, glums.
- paldins Paldens.
- devons paleozoja ēras ceturtais periods (pirms \~410-355 mlj. gadu), kurā notika sarkano smilšakmens slāņkopu veidošanās; raksturīga masveidīga dzīvo organismu iznākšana no ūdens sauszemē; devona periods.
- kaušelis Palielāka karote ar īsu rokturi ūdens smelšanai.
- sasacelties Palielināties (par ūdens līmeni).
- izacelties Palielināties, pieplūst (piemēram, par ūdeni ūdenstilpnē).
- hidrēmija Palielināts ūdens daudzums asinīs.
- hidroplazmija Palielināts ūdens daudzums asins plazmā.
- histohidrija Palielināts ūdens daudzums audos.
- hidrūrija Palielināts ūdens daudzums urīnā ar zemu īpatnējo svaru.
- lulovs Palmu zars, rudens pļaujas zīme, lietāts žīdu būdiņu svētkos.
- palot Palu laikā pārplūst (par ūdenstilpi); strauji plūst, arī uzkrāties (kur) - par, parasti palu, ūdeņiem; būt tādam, kur, parasti palu laikā, plūst, uzkrājas daudz ūdens (par vietu, teritoriju).
- palafīts Pāļu būve, mājoklis uz pāļiem (purvainā vietā, ūdenstilpē).
- dibens Pamats (piemēram, ūdenskrātuvēm, zemes iedobumiem).
- iepludināt Panākt, arī ļaut, lai ieplūst (ūdenskrātuvē).
- ieplūdināt Panākt, arī ļaut, lai ieplūst (ūdenskrātuvē).
- rimināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti šķidrums) kļūst remdens.
- padziļināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, bedre, ūdenstilpe) kļūst dziļāks.
- paseklināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, bedre, ūdenstilpe) kļūst seklāks.
- vērpt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, ūdens, dūmi, putekļi) griežas, veido (kādu riņķojošu kopumu).
- savērpt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, ūdens, dūmi) griežas, izveido (kādu riņķojošu kopumu).
- uzvērpt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, ūdens, dūmi) virpuļveidīgi uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
- irdināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst irdens.
- sairdināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti ļoti, viscaur irdens.
- uzirdināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti pilnīgi, arī no virspuses, irdens.
- mīkstināt Panākt, būt par cēloni, ka (ūdens) kļūst mīksts vai mīkstāks.
- uzmutuļot Panākt, būt par cēloni, ka (ūdenstilpe, ūdens u. tml.) Iesāk mutuļot; panākt, būt par cēloni, ka (ūdenstilpe, ūdens u. tml.) īsu brīdi, parasti spēcīgi, mutuļo.
- satraukt Panākt, būt par cēloni, ka tiek pārtraukts (piemēram, klusums, miers); panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, ūdens virsma) kļūst kustīgs, saviļņojas.
- pludināt Panākt, ka (kas, parasti peldošs priekšmets) virzās pa ūdenstilpēm.
- pievienot panākt, ka (kas, piemēram, elektriskā enerģija, ūdens) tiek piegādāts; radīt, izveidot (piemēram, vada, līnijas) darbību; arī pieslēgt.
- nolaist Panākt, ka (no ūdenstilpes) aizplūst viss ūdens vai tā dala; aizplūdinot ūdeni, panākt, ka ūdenstilpē pazeminās (līmenis).
- uzplūdināt Panākt, ka (ūdens) piepilda, uzpilda ūdenstilpi.
- murdināt Panākt, ka mutuļo (ūdens).
- pieslēgt Panākt, ka sākas (piemēram, elektriskās enerģijas, ūdens, gāzes) piegāde (kam).
- deflegmācija Paņēmieni destilāta sastāvdaļu daudzuma attiecību izmainīšanai - pārtvaicē iegūto tvaiku daļēja kondensēšana, iegūstot flegmu.
- marsileja Paparžu nodalījuma dzimta ("Marsileaceae"), daudzgadīgi lakstaugi, dažādsporu ūdenspapardes vai mitru vietu papardes ar ložņājošu sakneni, 3 ģintis, 72 sugas, Latvijā konstatēta 1 ģints - pilulārija.
- salvīnija Paparžveidīgo klases neliels ūdensaugs ("Salvinia"), kuram nav sakņu, lapas izvietotas pie stublāja, pa trim mieturos, divas ovālas lapas peld pa ūdens virsu, bet trešā ir sašķelta šaurās daiviņās, atgādina sakni un atrodas ūdenī.
- Kanādas papele papeļu suga ("Populus canadensis").
- eguters Papīrmašīnā – līdzinātājs – veltnītis ar sietiņu papīra masas virsmas izlīdzināšanai, ūdens izspiešanai no tās, bet dažreiz arī ūdenszīmju iespiešanai.
- līmētais papīrs papīrs ar ierobežotu ūdens vai ūdens šķīdumu uzsūkšanas spēju.
- elektroķīmiskā papīra pamatne papīrs ar normētu ūdens uzsūkšanos un lineāro deformāciju ar nelielu dzelzs un kalcija sāļu daudzumu.
- veržē Papīrs ar tīkla ornamentu, ko veido divas paralēlu līniju sistēmas (līdzīgi ūdenszīmēm).
- antikorozīvais iesaiņošanas papīrs papīrs ar ūdensizturīgu pārklājumu, kas satur korozijas inhibitorus metālisko izstrādājumu aizsargāšanai no korozijas.
- Veržē papīrs papīrs ar ūdenszīmēm, ko veido tuvu stāvošas paralēlas līnijas papīra garenvirzienā, kuras taisnā leņķī krusto retas paralēlas līnijas.
- aizpeldēt Par cilvēkiem un dzīvniekiem, kas atrodas uz ūdens transportlīdzekļiem vai peldošiem priekšmetiem.
- atpeldēt Par cilvēkiem un dzīvniekiem, kas atrodas uz ūdens transportlīdzekļiem vai peldošiem priekšmetiem.
- iepeldēt Par cilvēkiem un dzīvniekiem, kas atrodas uz ūdens transportlīdzekļiem vai peldošiem priekšmetiem.
- izpeldēt Par cilvēkiem un dzīvniekiem, kas atrodas uz ūdens transportlīdzekļiem vai peldošiem priekšmetiem.
- izpeldēt Par cilvēkiem un dzīvniekiem, kas atrodas uz ūdens transportlīdzekļiem vai peldošiem priekšmetiem.
- peldēt Par cilvēkiem un dzīvniekiem, kas atrodas uz ūdens transportlīdzekļiem vai priekšmetiem, kuri pārvietojas ūdenī.
- atpeldēt Par cilvēkiem un dzīvniekiem, kas atrodas uz ūdenstransportlīdzekļiem vai peldošiem priekšmetiem.
- varens Par dabas parādībām, veidojumiem (piemēram, par ūdenstilpēm).
- atpeldēt Par ūdens transportlīdzekļiem vai peldošiem priekšmetiem.
- atpeldēt Par ūdens transportlīdzekļiem vai peldošiem priekšmetiem.
- šalkt Par ūdeņiem, ūdenstilpēm.
- alumīnija sulfāts parastā temperatūrā bezkrāsains kristālhidrāts Al~2~(SO~4~)~3~, šķīst ūdenī, karsēts sadalās, galvenokārt tiek izmantots kā koagulācijas līdzeklis dzeramā ūdens un notekūdeņu attīrīšanā, kā arī papīra ražošanā.
- Batrachium aquatile parastā ūdensgundega.
- Asellus aquqticus parastais ūdensēzelītis.
- ūdensstrazds Parastais ūdensstrazds.
- Ranunculus aquatilis parastās ūdensgundegas "Batrachium aquatile" nosaukuma sinonīms.
- anoraks Parasti ūdensnecaurlaidīga, ar rāvējslēdzēju pilnīgi atdarāma vējjaka vai pusatdarāma vējblūze ar kapuci un gurnos savelkamu lejasmalu; parka.
- pārsacelties Pārcelties pāri ar ūdens transportlīdzekli.
- pontonpārceltuve Pārceltuve pāri ūdensšķērslim ar pontoniem vai pa pontontiltu.
- hidromantija Pareģošana pēc ūdens, piemēram, vērojot iemestā akmens radīto ūdens ņirboņu, diegā iesieta gredzena iemērkšanu traukā ar ūdeni u. tml.
- āgiasma Pareizticīgajiem kristiešiem - pirms svētkiem, ko parasti svin 6. (19.) janvārī, pieminot Jēzus kristīšanu, iesvētīts ūdens.
- ūdens iesvētīšana pareizticīgo ūdens iesvētīšanas rituāls, trīs reizes ūdenī iegremdējot krustu.
- mezotrofiskais ezers pārejas tipa ezers, kam ir gan oligotrofiska, gan eitrofiska ezera īpašības: dziļš, dzidrs ūdens, labi izteikta termiska stratifikācija, daudz skābekļa līdz pat dibenam.
- parandans Paremdens.
- parāndāns Paremdens.
- parimdans Paremdens.
- sifons Pārgāzne ūdens novadīšanai, piemēram, no ūdenskrātuvēm pie aizsprostiem.
- aizmiglot Pārklājot ar ūdens pilieniem, padarīt vāji caurredzamu.
- vakuuma kondensācijas pārklājums pārklājums, ko izgatavo vakuuma kamerā, – pārklājuma materiālu ar elektronu staru iztvaicē, un tas kondensējas uz izstrādājuma virsmas.
- norasot Pārklāt (par kā, piemēram, ūdens, sviedru pilieniem).
- rasot Pārklāt (par sīkiem ūdens pilieniem, sviedru lāsēm).
- krītot Pārklāt ar maisījumu, kas gatavots no atduļķota krīta, un līmes ūdens.
- aizrasot Pārklāt ar rasu, ūdens lāsēm.
- aprasot Pārklāt ar rasu, ūdens pilieniem; aprasināt.
- aprasināt Pārklāt ar rasu, ūdens pilieniem.
- norasināt Pārklāt ar rasu; pārklāt (ko) - par (parasti ūdens) pilieniem; arī apsmidzināt.
- pierasot Pārklāt, piepildīt (ko) - par rasu, ūdens pilieniem.
- rasot Pārklāties (piemēram, svīstot) ar sīkiem ūdens pilieniem, sviedru lāsēm.
- aprasot Pārklāties ar rasu, ar ūdens pilieniem.
- rasoties Pārklāties ar rasu, sīkiem ūdens pilieniem.
- aizrasot Pārklāties ar rasu, ūdens lāsēm; aizsvīst, norasot.
- norasot Pārklāties ar rasu; pārklāties ar kā (piemēram, ūdens, sviedru) pilieniem.
- aizsvīst Pārklāties ar sīkiem ūdens pilieniem (par stiklu); norasot.
- blusot Pārklāties ziedu putekšņiem (par ūdenstilpi).
- pierasot Pārklāties, kļūt pilnam ar rasu, ar ūdens pilieniem.
- hidramnions Pārmērīga augļa ūdens attīstīšanās grūtniecības laikā.
- hiperhidropeksija Pārmērīga ūdens daudzuma saistīšana (audos, šūnās, orgānos).
- kamielis Pārnadžu kārtas ģints ("Camelus"), liels tuksneša dzīvnieks ar vienu vai diviem kupriem, pārtiek no tuksnešu augiem, var ilgi iztikt bez ūdens, domesticēts.
- brandspoits Pārnēsājams rokas sūknis uguns dzēšanai, kuģa klāja mazgāšanai vai ūdens sūknēšanai.
- nātrija metabisulfīts pārtikas piedeva E223 (sintētisks, sērpaskābes nātrija sāls), konservants, var izraisīt astmu, siena drudzi, hronisku nātreni, kaitīgs ūdens organismiem.
- nātrija nitrīts pārtikas piedeva E250 (sintētisks, dažās valstīs aizliegts), konservants, var radīt nelabumu, galvassāpes, reiboni, nav atļauts produktos, kas paredzēti bērniem līdz 6 mēnešu vecumam, toksisks ūdens organismiem.
- tvaicēšana Pārtikas produktu gatavošana verdoša ūdens tvaikos (100 Celsija grādu temperatūrā) speciālos katlos ar dubultdibenu vai ieliekamu caurumotu pamatni.
- vārīšana Pārtikas produktu termiskā apstrāde lielā ūdens, buljona vai retāk piena daudzumā 100 C temperatūrā atmosfēras spiedienā vai augstākā temperatūrā virsspiedienā.
- norudenes Parudenes, rudens sākums.
- pārtvaicēt Pārvērst (cietu vai šķidru vielu) gāzveida stāvoklī un kondensēt, iegūstot (šīs vielas) frakcijas.
- nolīt Pārvērsties lietū, samērā lielos krītošos ūdens pilienos (par mākoņiem, miglu).
- nokrist Pārvērsties samērā lielās ūdens pilēs un nonākt lejā, zemē (kur, uz kā) - par miglu.
- pārcelt Pārvest (pāri kam, pār ko) ar ūdens transportlīdzekli; pārvest (no viena krasta uz otru ar ūdens transportlīdzekli).
- peldošais doks pārvietojama ierīce kuģa izcelšanai no ūdens.
- izpeldēt Pārvietojoties pa ūdeni, izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) - par ūdens transportlīdzekļiem vai peldošiem priekšmetiem.
- izpeldēt Pārvietojoties pa ūdeni, izvirzīties cauri (kam), caur (ko) - par ūdens transportlīdzekļiem vai peldošiem priekšmetiem.
- piepeldēt Pārvietojoties pa ūdeni, pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk) - par ūdens transportlīdzekļiem vai peldošiem priekšmetiem, arī par cilvēkiem un dzīvniekiem, kas atrodas uz tiem.
- uzpeldēt Pārvietojoties uzvirzīties ūdens virspusē, arī augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par ūdenstransportlīdzekļiem, pasažieriem tajos; pārvietojoties uzvirzīties uz kādas vietas.
- uznirt Pārvietojoties, uzvirzīties ūdens virspusē (par zemūdens transportlīdzekļiem, pasažieriem tajos).
- nolaist Pārvietot (parasti pa ko slīpu) no sauszemes ūdenī (parasti ūdens transportlīdzekli).
- celt Pārvietot, vest (no viena krasta uz otru ar ūdens transportlīdzekļiem).
- migrēt Pārvietoties (piemēram, atmosfēra, hidrosfērā ūdens, vēja iedarbībā) - par vielām.
- peldēt Pārvietoties ūdenī (par ūdens transportlīdzekļiem vai priekšmetiem).
- pārcelties Pārvirzīties (pāri kam, pār ko ar ūdens transportlīdzekli); pārvirzīties (no viena krasta uz otru ar ūdens transportlīdzekli).
- ūdens apgāde pasākumu komplekss patērētāju apgādei ar ūdeni; ūdensapgāde.
- mežmeliorācija pasākumu komplekss, lai pasargātu lauksaimniecībā izmantojamās platības no vējerozijas un ūdenserozijas, uzlabotu aramzemes mitruma režīmu, gk. koku un krūmu atstāšana upju krastos un meža joslu ierīkošana lielās aramzemes platībās
- pasaldāns Pasaldens.
- saldans Pasalds, ar vāju saldu garšu; saldens.
- jūras ūdens pasaules okeāna ūdens, kurā dažādā koncentrācijā izšķīduši minerālsāļi un gāzes; jūras ūdeni raksturo galvenokārt tā sāļums, ko izsaka promilēs (vidēji 35 promiles).
- 22. marts Pasaules ūdens diena.
- tacis Pasīvās zvejas rīks, ko ierīko aizsprosta veidā upju seklajās vietās migrējošo ūdensdzīvnieku (parasti nēģu, lašu) ceļos.
- ietacis Pasīvās zvejas rīks, ko ierīko ūdensdzīvnieku ceļos; tacis.
- Lielvārdes novads pastāvēja 2004.-2009. g. Ogres rajonā, 2009.-2021. g. patstāvīgs novads, Daugavas (Ķeguma HES ūdenskrātuves) labajā krastā, ietvēra Jumpravas, Lēdmanes, Lielvārdes pagastu un Lielvārdes pilsētu.
- Pļaviņu pagasts pastāvēja bijušajā Rīgas apriņķī 1925.-1949. g.; līdz 1925. g. saucās Stukmaņu pagasts, teritorija mūsu dienās ietilpst Aizkraukles novada Klintaines un Aiviekstes pagastā, Daugavas ieleju applūdinājusi Pļaviņu ūdenskrātuve.
- Stukmaņu pagasts pastāvēja bijušajā Rīgas apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Pļaviņu pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Aizkraukles novada Klintaines un Aiviekstes pagastā, kā arī Pļaviņu pilsētā, bet Daugavas ieleju applūdinājusi Pļaviņu ūdenskrātuve.
- upe pastāvīga ūdenstece, kas plūst pašas izveidotā garenā gultnē, uzņemot sava baseina noteces ūdeņus.
- termiki Pastāvīgas, spēcīgas augšupejošas gaisa plūsmas, kuras rodas konvekcijas rezultātā dienā virs sauszemes, naktī virs ūdens virsmas.
- termobatigrāfs Pašrakstītājs aparāts jūras ūdens temperatūras mērīšanai dažādā dziļumā.
- limnigrāfs Pašrakstītājs ūdenslīmeņa reģistrēšanai ūdenstilpēs un upēs.
- Pēclitorīnas jūra pašreizējā Baltijas jūras attīstības stadija, kas sākās pirms \~2800 gadiem, kad bija beigusies Litorīnas jūras otrā transgresija, to raksturo neliela līmeņa pazemināšanās un ūdens sāļuma samazināšanās.
- PSIA Pašvaldības sabiedrība ar ierobežotu atbildību (PSIA "Jūrmalas ūdens").
- padmalis Patmala - vēja vai ūdens dzirnavas.
- Tihvinas grēda pauguraina augstiene uz ziemeļiem no Valdaja augstienes Krievijas Novgorodas apgabala ziemeļaustrumos un Ļeņingradas apgabala dienvidaustrumos, garums — \~150 km, augstums — līdz 280 m, ūdensšķirtne starp Lādogas ezeru un Ribinskas ūdenskrātuvi.
- Paulu Paulu Afonsu ūdenskritums - Pauluafonsu ūdenskritums Brazīlijā.
- hidraimija Pavairots ūdens daudzums asinīs.
- dzirksnis Pavasara rītos par ledu sasalušais ūdens, kas dienā saulē izkusis.
- astronomiskie gadalaiki pavasaris, vasara, rudens, ziema - aptuveni vienu ceturtdaļu gada gari laika intervāli no ekvinokcijas līdz sekojošiem saulgriežiem vai otrādi.
- leptotrikss Pavedienveida ūdens baktēriju ģints ("Leptotrix"), kuras sugas atrod gk. dzelzi saturošā ūdenī.
- uzplūdinājums Paveikta darbība, rezultāts --> uzplūdināt, uzpludināt; ūdenskrātuve, kas izveidojusies, aizsprostojot ūdensteci.
- pīčala pavisam mazs daudzums (ūdens).
- artēziskie ūdeņi pazemes spiedienūdeņi, kas atrodas starp ūdensnecaurlaidīgiem slāņiem un var izplūst zemes virspusē bez sūknēšanas.
- gruntsūdens Pazemes ūdens, kas uzkrājas virs pirmā ūdensnecaurlaidīgā grunts slāņa.
- apužzemesūdens Pazemes ūdens.
- virssasalumslāņa ūdens pazemes ūdeņi virs sasalušajiem iežiem mūžīgā sasaluma rajonos, kas veidojas vasarā 1–4,5 metru dziļumā; daļa šā ūdens atrodas zem upēm un ezeriem.
- atplakt Pazemināties (par paaugstinātu ūdens līmeni).
- atkristies Pazemināties (parasti par ūdens līmeni); nokristies.
- aizpīlis Pēc atkušņa pārklāts ar sasaluša ūdens kārtu.
- uznirt Pēc ieniršanas, iegrimšanas uzvirzīties ūdens virspusē (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- ķīļbloks Pēc peldlīdzekļa zemūdens daļas profila izzāģēti divi koka paliktņi, uz kuriem novieto švertlaivas.
- sietknābji Pēc senākas klasifikācijas ūdensputnu apakšgrupa ("Lamellirostres"), pie kuras piederēja pīles, zosis, gulbji, flamingi un gauras.
- grifons pēkšņa apakšzemes ūdens izplūde no ūdenssaturoša ieža vai gāzes izlaušanās no urbuma.
- Palcenes grāvis Pelcene, ūdenstece Usmas pagastā.
- krauls Peldēšana uz krūtīm, peldētājam darbojoties ar rokām un kājām, rokas pēc kārtas izceļot no ūdens.
- brass Peldēšana uz krūtīm, peldētājam vienlaikus darbojoties ar rokām un kājām, neizceļot rokas no ūdens.
- tauriņstils Peldēšanas stils - peldēšana uz krūtīm, rokas vēzienā uz priekšu izceļot no ūdens.
- pludināties Peldēt virs ūdens.
- snorkelēt Peldēt zem ūdens, lietojot elpošanas caurulīti.
- grimstošs Peldlīdzeklis ir grimstošā stāvoklī, ja tā tilpnēs ieplūst vairāk ūdens, nekā iespējams izsūknēt, vai arī tas atrodas līdzsvarā starp abiem šiem stāvokļiem.
- margmala Peldlīdzekļa apmale, kas borta turpinājumā (vai arī kokpita sānos un aizmugurē) paceļas virs klāja un kā vairogs pasargā braucējus no klāja ūdens šļakatām un vēja; margsiena.
- diagonālkrustbūve Peldlīdzekļa apšuves veids, kur plankojums ir divās savstarpēji perpendikulārās kārtās, bet laides no ķīļplankas iet uz augšu 45 grādu leņķī pret ūdenslīniju.
- līdzsvarojums Peldlīdzekļa guļa ūdenī - ja projektētā jahtas ūdenslīnija sakrīt ar faktisko ūdens virsmas līniju, saka, ka jahta guļ uz taisna ķīļa.
- laterālais laukums peldlīdzekļa zemūdens daļas (arī izvirzīto daļu, piemērem, stūres, spurķīļa u, tml.) projekcija uz vidusplakni (diametrālo plakni).
- zemūdens daļas apaugums peldlīdzekļa zemūdens daļas pārklāšanās ar baktēriju, sēņu, aļģu, molusku, kā arī citu sugu un dzīvnieku (kopā \~2000 sugu) kārtu - bioloģisko apaugumu, kas palielina ūdens pretestību un degvielas patēriņu, samazina ātrumu, var veicināt koroziju.
- sānu pretestība peldlīdzekļa zemūdens daļas spiediens uz apkārtējo ūdens masu.
- bagars Peldoša dziļuma palielināšanas iekārta, kas ar kausiem vai sūknēšanu izceļ grunti no ūdens.
- ūdenspuķe Peldošā glīvene jeb mazā ūdens lēpa.
- draga peldoša ierīce derīgo izrakteņu (gk. zelta, platīna, alvas) mehanizētai iegūšanai no ūdenstilpes dibena
- droga Peldoša ierīce derīgo izrakteņu iegūšanai no ūdenstilpes dibena; draga (2).
- ūdensvelosipēds Peldoša konstrukcija ar sēdekļiem un pedāļpiedziņu (parasti atpūtai uz ūdens); ūdens velosipēds.
- ūdens velosipēds peldoša konstrukcija ar sēdekļiem un pēdāļpiedziņu (parasti atpūtai uz ūdens); ūdensvelosipēds.
- deplasements Peldoša ķermeņa izspiestā ūdens daudzums.
- ūdensizspaids Peldoša ķermeņa izspiestā ūdens daudzums.
- ērskis Peldošā ūdenszāle ("Glyceria fluitans").
- pīļuzāle Peldošā ūdenszāle ("Glyceria fluitans").
- saldzāle Peldošā ūdenszāle ("Glyceria fluitans").
- Glyceria fluitans peldošā ūdenszāle.
- lēsa Peldoša velēna aizaugošā krastā, plāna, augu saknēm satrūdot izveidojusies humus kārta virs ūdens.
- zemessmēlējs Peldoša zemes darbu mašīna ar kausu ierīci grunts rakšanai zem ūdens.
- šķātere Peldoša zīme ūdens ceļa norādīšanai.
- ūdensrieksts Peldošais ezerrieksts ("Trapa natans"), aizsargājams ūdensaugs.
- torpēda Peldošs plūdlīnijas zemūdens šāviņš, kam ir dzinējs un kas ir paredzēts kuģu vai krasta būvju iznīcināšanai.
- pļunduris Peldošs priekšmets, kas brīdina par tīklu zem ūdens.
- pļundurs Peldošs priekšmets, kas brīdina par tīklu zem ūdens.
- driftertīkls Peldošs zvejas tīkls, ko virs ūdens notur tam piestiprināti pludiņi.
- nektons Peldošu ūdensdzīvnieku kopums, kuri spēj aktīvi pārvietoties.
- uzpeldēt Peldot uzvirzīties ūdens virspusē, arī augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- griezt Peldot vai lidojot šķelt (ūdens virsmu, gaisu).
- skalla Pelede - siļķveidīgo zivju kārtas saldūdens zivs.
- apaugums Perifitons - organismu kopums, kuri mīt uz ūdenī iegrimušiem priekšmetiem un ūdens organismiem.
- bēgums Periodiska ūdens līmeņa pazemināšanās (jūrās, okeānos - pēc paisuma).
- tvaika katla nopūšana periodiska vai nepārtraukta ūdens izvadīšana no tvaika katla, lai sāļu daudzums tajā nepārsniegtu pieļauto.
- Cīrulīšu minerālūdens Pērnavas pazemes ūdeņu horizonta augšējās daļas maz mineralizēts (2,5 g/l) kalcija un nātrija hlorīda tipa ūdens, satur samērā daudz magnija, kā arī bromu (7 mg/l), varu, mangānu, dzelzi, cinku; temperatūra - 15 °C, izmanto ārstniecībā.
- Līču minerālūdens Pērnavas pazemes ūdeņu horizonta nātrija hlorīda tipa ūdens, iegūst urbumā (izurbts 1974. g.) 300 m dziļumā.
- aspersorijs Pie ieejas baznīcā novietots trauks svētītā ūdens uzglabāšanai.
- ūdenskristības Piedalīšanās pirmo reizi kādā darbībā uz ūdens vai ūdenī.
- placdarms Piekrastes teritorija, kas ir ieņemta pēc ūdenstilpes forsēšanas, desanta izsēdināšanas vai ko aizsargā atkāpjoties; rajons, kas ir sagatavots karaspēka izvēršanai, lai pārietu uzbrukumā.
- piedūņot Pieļaut, būt par cēloni, ka (parasti ūdenstilpe) piepildās ar dūņām.
- sārņi Piemaisījumi (atmosfērā, ūdenstilpēs, augsnē u. tml.), kas nevēlami ietekmē apkārtējo vidi.
- rekombinēts piens piens, kas iegūts, kombinējot dažādās attiecībās piena taukus un piena beztauku sausnu (ar ūdeni vai bez ūdens), lai atjaunotu nepieciešamo ūdens un sausnas attiecību.
- atjaunots piens piens, kas iegūts, sausiem vai iebiezinātiem piena produktiem pievienojot noteiktu daudzumu ūdens, lai atjaunotu nepieciešamo ūdens un sausnas attiecību.
- pieskalot Piepildīt (piemēram, ar sanesumiem) - par ūdens strūklu, plūsmu.
- piesērt Piepildīt (ūdenstilpi ar smiltīm, akmeņiem u. tml.).
- piedūnēt Piepildīties ar dūņām (par ūdenstilpni, parasti par dīķi).
- piedūņot Piepildīties ar dūņām (parasti par ūdenstilpi); piedūņoties.
- piedūņoties Piepildīties ar dūņām (parasti par ūdenstilpi).
- piesērēt Pieplūstot smilts, dūņu, dubļu u. tml. sanesumiem, kļūt seklam, netīram (parasti par ūdenstilpi).
- pietauvot Piesaistīt (ūdens transportlīdzekli, piemēram, piestātnei) ar tauvām, trosēm u. tml.
- radioaktīvie nosēdumi piesārņojuma veids, kas rodas kodolsprādzienos, kā arī kodoltehnikas avāriju gadījumos; radioaktīvo vielu daļiņas, kas putekļu veidā nosēžas uz augsnes, augiem, ūdenstilpēs.
- ūdeņu pašattīrīšanās piesārņotu ūdeņu pakāpeniska attīrīšanās ūdensorganismu dzīvības procesu gaitā; ūdeņu pašattīrīšanās procesā piedalās galvenokārt aerobiskās baktērijas, sēnes, aļģes un dzīvnieki (zooplanktona un zoobentosa organismi).
- steķi Piestātne (ūdens transportlīdzekļiem) - (parasti) koka konstrukcija, kuras viens gals balstās uz krasta, bet otrs - uz ūdenstilpes dibenā iedzītiem pāļiem.
- siekstēt piesūkties ar mitrumu, par ilgstoši zemē vai ūdenstilpē gulošu, nolūzušu koku.
- ideāls Pilnība, nevainojams, arī cildens paraugs.
- nogremdēt Pilnīgi iegremdēt, līdz dibenam iegremdēt (parasti ūdenstilpē).
- nogrimt Pilnīgi iegrimstot, aiziet bojā (parasti par ūdens transportlīdzekļiem).
- izkāst Pilnīgi izzvejot (ūdenskrātuvi).
- burbulains Pilns ar ūdens burbuļiem; burbuļains.
- burbuļains Pilns ar ūdens burbuļiem.
- ķikurains Pilns odu kāpuriem, piem., ūdens.
- ķikurājs Pilns odu kāpuriem, piem., ūdens.
- ķikurots Pilns odu kāpuriem, piem., ūdens.
- Niagarafolsa Pilsēta ASV ("Niagara Falls"), Ņujorkas štatā, Niagāras labajā krastā, pie Niagāras ūdenskrituma, 49200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ogdensbērga Pilsēta ASV ("Ogdensburg"), Ņujorkas štatā, 10900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pālmbīčgārdensa Pilsēta ASV ("Palm Beach Gardens"), Floridas štatā, 51900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Jonago Pilsēta Japānā ("Yonago"), Honsju salas rietumu krastā, seklūdens osta Nakanoumi lagūnā, 148300 iedzīvotāju (2010. g.).
- Niagarafolsa Pilsēta Kanādā ("Niagara Falls"), Ontārio provincē, Niagāras kreisajā krastā, pie Niagāras ūdenskrituma, 88100 iedzīvotāju (2016. g.).
- Sentkatarinsa Pilsēta Kanādā ("Saint Catharines"), Ontārio provinces dienvidos, Ontārio ezera dienvidu piekratē, netālu no Niagāras ūdenskrituma, 132000 iedzīvotāju (2006. g.).
- Suphuna Pilsēta Korejas Tautas Demokrātiskās Republikas (Ziemeļkorejas) ziemeļrietumu daļā ("Supung"), uz dienvidiem no Supunho ūdenskrātuves.
- Uļjanovska Pilsēta Krievijā, apgabala administratīvais centrs, osta pie Kuibiševas ūdenskrātuves, 616700 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1924. g. saucās Simbirska.
- Saratova Pilsēta Krievijā, apgabala administratīvais centrs, osta Volgas labajā krastā (Volgogradas ūdenskrātuve), 841000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Agidela Pilsēta Krievijā, Baškortostānas Republikas ziemeļrietumu daļā, Lejaskamas ūdenskrātuves krastā, 16360 iedzīvotāju (2010. g.), pilsētas tiesības no 1980. g.
- Jurjeveca Pilsēta Krievijā, Ivanovas apgabala ziemeļaustrumos, piestātne Gorkijas ūdenskrātuves krastā, 9100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pučeža Pilsēta Krievijā, Ivanovas apgabalā, Gorkijas ūdenskrātuves rietumu krastā, 7600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pošehoņje Pilsēta Krievijā, Jaroslavļas apgabalā, piestātne Ribinskas ūdenskrātuves austrumu krastā, pie Sogožas ietekas, 5900 iedzīvotāju (2014. g.), padomju laikā saucās Pošehoņje-Volodarska.
- Volžska Pilsēta Krievijā, Marijelas Republikā, piestātne Kuibiševas ūdenskrātuves austrumu krastā, 54900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Zavolžje Pilsēta Krievijā, Ņižņijnovgorodas apgabala rietumos, Gorkijas ūdenskrātuves dienvidu krastā, 39300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Čkalovska Pilsēta Krievijā, Ņižņijnovgorodas apgabalā, osta Gorkijas ūdenskrātuves krastā, 11900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Berezņiki Pilsēta Krievijā, Permas apgabalā, osta Kamas ūdenskrātuves krastā, 150700 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1932. g.
- Ohanska Pilsēta Krievijā, Permas apgabalā, piestātne Votkinskas ūdenskrātuves krastā, 7100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Čaikovska Pilsēta Krievijā, Permas novadā, osta Votkinskas ūdenskrātuves dienvidrietumu krastā, 82900 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1962. g.
- Usoļje Pilsēta Krievijā, Permas novadā, piestātne Kamas ūdenskrātuves rietumu krastā, 5800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Volgodonska Pilsēta Krievijā, Rostovas apgabala austrumos, osta Cimļanskas ūdenskrātuves krastā, 170100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Cimļanska Pilsēta Krievijā, Rostovas apgabalā, 14800 iedzīvotāju (2014. g.), osta Cimļanskas ūdenskrātuves krastā, pilsētas tiesības kopš 1961. g.
- Toljati Pilsēta Krievijā, Samaras apgabalā, osta Kuibiševas ūdenskrātuves krastā, 718100 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1964. g. saucās Stavropole.
- Tetjuši Pilsēta Krievijā, Tatarstānas Republikas dienvidrietumos, piestātne Kuibiševas ūdenskrātuves rietumu krastā, 11400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vesjegonska Pilsēta Krievijā, Tveras apgabala ziemeļaustrumos, piestātne Ribinskas ūdenskrātuves rietumu krastā, 6600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Dimitrovgrada Pilsēta Krievijā, Uļjanovskas apgabala austrumos, piestātne pie Boļšojčeremšanas ietekas Kuibiševas ūdenskrātuvē, 118500 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1972. g. saucās - Melekesa.
- Volžska Pilsēta Krievijā, Volgogradas apgabala dienvidos, osta Volgogradas ūdenskrātuves krastā, 326800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Surovikina Pilsēta Krievijā, Volgogradas apgabala dienvidrietumos, pie Čiras ietekas Cimļanskas ūdenskrātuvē, 19600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kamišina Pilsēta Krievijā, Volgogradas apgabala ziemeļu daļā, osta Volgogradas ūdenskrātuves rietumu krastā, 115000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kalača pie Donas pilsēta Krievijā, Volgogradas apgabalā, osta Cimļanskas ūdenskrātuves krastā, 25600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Aizkraukle Pilsēta Latvijā, Daugavas labajā krastā pie Pļaviņu HES ūdenskrātuves 92 km attālumā no Rīgas, novada centrs (1967.-2009. g. rajona centrs), pilsētas tiesības kopš 1967. gada, 1967.-1990. g. saucās Stučka, 1961.-1967. g. - Pētera Stučkas ciemats, kas izveidojās Pļaviņu HES celtniecības gaitā blakus Aizkraukles ciemam.
- Vādensvīle Pilsēta Šveicē ("Waedenswil"), Cīrihes kantonā, 20900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Kairokuma Pilsēta Tadžikistānas ziemeļos ("Kairakum"), Sugdas vilojatā, Kairokumas ūdenskrātuves krastā, 38500 iedzīvotāju 2007. g.
- Kahovka Pilsēta Ukrainā, Hersonas apgabalā, piestātne Kahovkas ūdenskrātuves dienvidu krastā, 37400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Vasiļivka Pilsēta Ukrainā, Zaporožjes apgabalā, Kahovkas ūdenskrātuves krastā, 14000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Freidenštate Pilsēta Vācijā ("Freudenstadt"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 22300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Gudensberga Pilsēta Vācijā ("Gudensberg"), Hesenes federālajā zemē, 9300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Haldenslēbene Pilsēta Vācijā ("Haldensleben"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 19200 iedzīvotāju (2013.g.).
- Lindava Pilsēta Vācijā ("Lindau am Bodensee"), Bavārijas federālajā zemē, 24600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Līdenšeide Pilsēta Vācijā ("Lüdenscheid"). Ziemeļreinas-Vestfālenes federālās zemes dienvidos, Zauerlandes kalnos, 75700 iedzīvotāju (2010. g.).
- Nīdenšteina Pilsēta Vācijā ("Niedenstein"), Hesenes federālajā zemē, 5200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Rādolfcelle pie Bodenzē pilsēta Vācijā ("Radolfzell am Bodensee"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 30300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Oliņkalns Pilskalns Aizkraukles novada Klintaines pagastā, Oliņkalna salā, pirms Pļaviņu ūdenskrātuves izveidošanas salas dienvidu pusē pret Daugavu norobežoja 20 m augsta dolomīta krauja, ziemeļu pusē - sena Daugavas atteka, trīsstūrveida plakums aizņēma 2 ha, domājams, ka bijis apdzīvots \~8.-13. gs., šajā pilskalnā atradās 13. gs. sākuma vēstures dokumentos minētā Alenes pils - Alenes novada centrs.
- Melnā ieža pilskalns pilskalns Krimuldas pagastā, Braslas labajā krastā, \~1 km uz dienvidaustrumiem no Braslas HES aizsprosta, aizņem garena paugura ziemeļaustrumu galu, kas norobežots no pārējās paugura daļas ar 10 m platu un 2 m dziļu grāvi un 1,3 m augstu valni, plakums (~80 x 50 m) ir nolaidens, ar 6-7 m kritumu Braslas virzienā, kultūrslānis nav konstatēts.
- Rudavas kalns pilskalns Ludzas novada Lauderu pagastā, Lauderu-Rundēnu ceļa labajā pusē, apaudzis ar mežu, plakums 60 x 40 m, nolaidens, ar 2 m kritumu, visapkārt izveidots 1-2 m augsts valnis un grāvis, bijis apdzīvots dzelzs laikmetā.
- Mūku kalns pilskalns, kas atradās Koksneses pagastā starp Daugavu un Rīgas-Daugavpils autoceļu, bija paugurs ar 12 m augstu nogāzi ziemeļrietumu pusē un 36 m augstu krauju Daugavas pusē, plakums - \~120 x 35 m, pēc Pļaviņu HES uzcelšanas applūdināts, un mūsu dienās tā virsotne ir maza saliņa ūdenskrātuvē; Mūkukalns.
- katavotras Piltuves vai šahtas veida caurumi karsta kaļķa virsū, pa kuriem ūdens noiet apakšzemē.
- māri Piltuvveidīgi vai cilindriski iedobumi zemes virsmā, kas radušies vulkāniskos apgabalos, eksplodējot gāzēm, bet neizplūstot lavai vai tās irdenajiem produktiem; tos bieži piepilda ūdens, un tie kļūst par ezeriem.
- brūnkaklis Pīļu apakšdzimtas suga ("Aythya ferina"), labi nirst, spēj ienirt līdz 5 m dziļumam, Latvijā sastopams bieži, ligzdo ūdenstilpju niedrājos; brūnkakla nirpīle.
- Ezers Pīļu dīķis - ūdenskrātuve Tārgales pagastā.
- lielgalvis Pīļu dzimtas pīļu apakšdzimtas suga ("Netta rufina"), vidēji liels ūdensputns, Latvijā rets maldu viesis.
- ūdens pīpe pīpe, kurā dūmi tiek atdzesēti, tiem plūstot pa spirālisku cauruli, ko apņem ūdens.
- lēnigallols Pirogallola triacetāts, balts, kristālisks pulveris, nešķīst ūdenī, bet šķīst sārmainos ūdens šķīdinājumos, sadaloties savās sastāvdaļās.
- krievu pirts pirts, kas sastāv no uzgaidāmās telpas, ģērbtuves, mazgājamās un lāvas telpas un kur ir augsta temperatūra, ūdens temperatūras krasa maiņa, ar ūdens tvaikiem piesātināts gaiss.
- Pitraga upe Pitragsupe, ūdenstece Dundagas un Kolkas pagastā.
- Choanomphalus riparius plakanā ūdensspolīte.
- dzelzs un mangāna konkrēcijas plakani vai lodveida minerālu veidojumi, kas sastāv no dzelzs un mangāna hidroksīdiem un ir sastopami ūdenstilpju (jūru, okeānu, ezeru) dibenā; perspektīvas dzelzs un mangāna rūdas.
- sīkt Plakt, kļūt seklam vai seklākam (parasti par ūdenstilpi).
- gurta Plāna gļotaina ūdensaugu kārta stāvošu ūdeņu virsū.
- rāva Plāna krāsaina (kādu vielu) kārta, kas klāj ūdens virsmu (parasti ūdenstilpē).
- zlaugzna Plāna ledus kārta virs sasaluša uzplūduša ūdens.
- zlaugzne Plāna ledus kārta virs sasaluša uzplūduša ūdens.
- vizna Plāna ledus kārtiņa virs ūdens.
- plānīte Plāna pankūka, ko gatavo no miltiem, olām un piena vai ūdens.
- lietusmētelis Plāna ūdensnecaurlaidīga materiāla mētelis.
- pluta Plānā, krāsainā kārtiņa uz rāvaina ūdens.
- Planču valks Plančvalks, ūdenstece Rojas pieteka.
- puspergaments Plāns tauku un ūdens necaurlaidīgs papīrs, kas izgatavots no smalka maluma papīrmasas ar ierobežotu tauku caurlaidību; lieto pārtikas u. c. produktu iesaiņošanai.
- sirts Plaša, erozijas saposmota ūdensšķirtne Aizvolgā.
- ignimbrīti Plaši vulkāniski veidojumi, kuru apakšdaļā irdens pumeks, vidū saķepis, lavai līdzīgs tufs, augšdaļā irdens.
- lielieplaka Plašs okeāna dibena pazeminājums, ko norobežo kontinenta piekāje, zemūdens kalnu grēdas, vaļņi vai augstienes.
- lielforma Plašs reljefa veidojums, kas atšķiras pēc augstuma virs okeānu vidējā ūdens līmeņa; makroforma.
- katarakta Plašs ūdenskritums.
- fjērds Plašs ūdenstilpes apgabals ar daudzām šērām.
- aparele Platformas vai rampas veida nolaidens uzbērums tehnikas iekraušanai (izkraušanai) dzelzceļa sastāvā vai citā transporta (pārcelšanās vai pārvietošanas) līdzeklī.
- sausiene Platība, kurā nav dabisku ūdenstilpju un kura saņem mitrumu galvenokārt no atmosfēras nokrišņiem.
- vīdriekši Platlapu cemere ("Sium latifolium"), taisnsēkļi, ūdensaugi ar dzļi rievainu, kantīgu stublāju, skujaini šķeltām lapām.
- hidromodulis Plātne ar speciāli veidotu izgriezumu ūdens caurplūšanai; lieto upes ūdens vidējā caurteces daudzuma mērīšanai.
- Lundas plato plato Āfrikas centrālajā daļā, Angolā un Kongo Demokrātiskajā Republikā, Kasajas un Zambezi ūdensšķirtne, augstums — līdz 1300-1600 m, kāpļaini pazeminās Kongo ieplakas, lēzeni — Kalahari ieplakas virzienā.
- Obščijsirts Platoveida augstiene Austrumeiropas līdzenuma dienvidaustrumos, gar Piekaspijas zemienes ziemeļu robežu, Krievijā un Kazahstānā, garums - 500 km, rietumu-austrumu virzienā pakāpeniski paaugstinās līdz 405 m, veido ūdensšķirtni starp Volgas un Urālas upi.
- anisus Plaušgliemežu apakšklases ūdensspolīšu dzimtas ģints.
- makroglobulīns Plazmas globulīns ar lielu molekulmasu, piem., alfa2 makroglobulīns jeb IgM; atrodams asinīs Valdenstrema ("Waldenstrom") sindroma gadījumā.
- blaugzna Plēnītes uz rāvaina (dzelzi saturoša) ūdens.
- blaugzne Plēnītes uz rāvaina (dzelzi saturoša) ūdens.
- ūdele Plēsēju kārtas sermuļu dzimtas ģints ("Mustela"), kas dzīvo ūdenstilpju krastos.
- lēna Plēve virs ūdens (sīki augi), piem., dīķī.
- pliksis Plicis - karpveidīgo kārtas līdz 30 centimetriem gara saldūdens zivs, kurai ir no sāniem saplacināts ķermenis un vidēja lieluma zvīņas; pliksnis.
- blūšķis Plīkšķoša ūdens skaņa.
- plicis Pliukšķis, kas rodas, sviežot akmentiņu slīpi pa ūdens virsmu.
- zaplavas Plosta piederums, plūdu baļķi, kas piesieti plostam gar malām no visvieglākiem kokiem (eglēm), lai plosts vieglāk turētos virs ūdens, sevišķi pie smagu bluķu, kā apšu, alkšņu, bērzu u. tml. plostiem.
- zaplavnas Plosta piederums, plūdu baļķi, kas piesieti plostam gar malām no visvieglākiem kokiem (eglēm), lai plosts vieglāk turētos virs ūdens, sevišķi pie smagu bluķu, kā apšu, alkšņu, bērzu u. tml. plostiem.
- plostošana Plostu pārvietošana pa ūdensceļiem.
- plene plostu siešanas pamatvienība, ko izveido no atsevišķiem sortimentiem, tās izmēri atkarīgi no upes platuma, ūdens dziļuma un straumes ātruma, garums parasti ir vienāds ar sortimenta garumu, bet platums — 7—11 m.
- piepludināt Pludinot (ko), piepildīt, aizņemt (ar to, piemēram, ūdenstilpi).
- bēguma straume plūdmaiņu straume, kuras laikā ūdens masas var atstāt krastu ar ātrumu līdz 10 jūras jūdzēm stundām.
- gultnes notece plūsma ar vaļēju ūdens virsu, pārvietojas smaguma spēka iedarbībā mākslīgā vai dabiskā gultnē, ko tā izveidojusi.
- kāpties Plūst (parasti atpakaļ) - par ūdeni, viļņiem, ūdenstilpi.
- pludot Plūst pāri (kā, piemēram, ūdenstilpes, trauka malām); būt tādam, kura malām plūst pāri šķidrums (piemēram, par ūdenstilpi, trauku).
- velties Plūst ūdenstilpē, parasti strauji, viļņojot, mutuļojot (par ūdeni).
- urgt Plūst, radot paklusas, skanīgas skaņas (par ūdeni, ūdensteci); plūstot radīt paklusas, skanīgas skaņas; atskanēt šādām skaņām; urdzēt.
- urdzēt Plūst, radot paklusas, skanīgas skaņas (par ūdeni, ūdensteci); plūstot radīt paklusas, skanīgas skaņas; atskanēt šādām skaņām; urgt.
- kustēties Plūst, virzīties (kādā virzienā), arī viļņoties (par šķidrumu, arī ūdenstilpi).
- plāvāt Plūst; peldēt pa ūdens virsu; sprēgāt, plaisāt.
- plāvot Plūst; peldēt pa ūdens virsu; sprēgāt, plaisāt.
- urdziņa Plūstoša šķidruma (parasti ūdens, sviedru, asins) neliels, šaurs kopums.
- čala Plūstoša ūdens troksnis; čaloņa (2).
- applūsma Plūstoša ūdens vai gāzes kārta, kas apņem kustībā esošu ķermeni.
- apnest Plūstot (pāri), pārklāt (parasti ar ūdens sanesumiem).
- skalot Plūstot pa (kā) virsmu, aiznest (ko) no tās (par ūdens strūklu, šalti).
- murdēt Plūstot radīt paklusu, neskaidru troksni (par ūdeni, arī par ūdenstilpi).
- uzplūst Plūstot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par ūdenstilpi; plūstot uzvirzīties uz kādas vietas.
- Kanādas plūškoks plūškoku suga ("Sambucus canadensis").
- pļurns Pļurna zeme - tāda augsne, kas neaiztur mitrumu, jo viss ūdens aizplūst dziļākos slāņos.
- Roganka Poganka, ūdenstece no Idzepoles ezera uz Opolo Snidzinu.
- Bangera oāze polārā oāze Austrumantarktīdā, Vilksa Zemē, Noksa krastā, platība - 450000 kvadrātkilometru, no okeāna atdala šelfa ledājs, klinšaini pauguri un kalnu grēdas ar saldūdens ezeriem un sāļezeriem (lielākais 25 km garš, 137 m dziļš), sastopami ķērpji, sūnas.
- dehidropolikondensācija Polikondensācija oksidantu ietekmē, kuras gaitā izdalās ūdeņradis.
- kopolikondensācija Polikondensācija, kurā bez monomēriem, kas nepieciešami reakcijas norisei, piedalās vismaz vēl viens monomērs.
- homopolikondensācija Polikondensācija, kurā piedalās iespējami minimāls monomēru skaits.
- homopolimēri Polimēri, kas iegūti homopolikondensācijas vai homopolimerizācijas reakcijās.
- sintētiskie polimēri polimēri, ko iegūst no ķīmiski aktīviem monomēriem polimerizācijas vai polikondensācijas reakcijā.
- sopolimēri Polimēri, kuru makromolekulas sastāv no diviem vai vairākiem dažāda tipa strukturālajiem posmiem; procesus, kuros veidojas šādi polimēri, sauc par sopolimerizāciju vai sopolikondensāciju.
- Rongo Polinēziešu dievu panteonā - pērkona, lietus un ūdens straumju dievs, arī zemkopības dievība.
- ūdenshiacinte Pontedēriju dzimtas ģints ("Eichhornia"), dekoratīvi ūdensaugi ar hiacintām līdzīgiem krāšņiem ziediem, kas vislabāk var pārziemot dzīvojamās telpās slapjā kompostā, vasarā tām nepieciešams silts ūdens saulainā vietā.
- travertīns Porains saldūdens kaļķakmens, kas veidojies no termālo avotu ūdeņiem.
- kolektors Porains vai plaisains iezis, kurā uzkrājas nafta, gāze, ūdens.
- tufs Porains vulkāniskas izcelsmes iezis vai nogulumu iezis; saistīti saldūdens kaļķi.
- šūmains Porains, irdens.
- levīzija Portulaku dzimtas ģints ("Lewisia"), akmeņdārziem piemēroti dekoratīvi augi, kam nepieciešama ūdenscaurlaidīga augsne, nav salcietīgi.
- straujtece Posms (ūdenstilpē, parasti upē), kur ir liels straumes ātrums.
- krāces Posms (upē, strautā u. tml), kurā ūdens strauji plūst lejup pa nelīdzenu klinšainu vai akmeņainu gultni.
- rīkļdēle Posmtārpu tipa dēļu klases dzimta ("Herpobdellidae"), līdz 5 cm garas dēles, pārtiek no sīkiem ūdensdzīvnierkiem, Latvijā konstatēta 1 ģints, 4 sugas.
- uzcelties Prasmīgi rīkojoties, uzcelt taisni apgāztu švertlaivu (uz ūdens).
- algicīdi Preparāti ūdensaugu iznīcināšanai.
- hidrofobizatori Preparāti, ar kuriem apstrādā virsmas, lai tās atgrūstu ūdeni, nesaslapinātos; aizsarglīdzekļi, kas pazemina materiāla ūdens uzsūcamību.
- AAZ Preparāts lopbarības ķīmiskai konservēšanai; šķīdums, kuru gatavoja no 4,5 l ūdens, 1 l tehniskās sālsskābes un 62 g nātrija sulfāta (vai 140 g glaubersāls).
- gruntsmīna Pretdesanta mīna, ko uzstāda zem ūdens uz grunts, un tā rada sūci vai caurumu transporta tehnikas apakšējā daļā.
- contradictio in adiecto pretruna starp apzīmētāju un apzīmējamo vārdu, piemēram, "sauss ūdens".
- bulavs Priekšmets (parasti plakans koka gabals kārts galā), ar ko dauzot pa ūdens virsmu dzen zivis tīklā.
- anamniji Primārie ūdens mugurkaulnieki, kuru dīglim nav plēves.
- apaļmutnieki primitīvākā zemāko mugurkaulnieku bezžokleņu klase ("Cyclostomata"), sīki līdz vidēji lieli (garumā līdz 1 m) ūdens iemītnieki ar čūskveidīgu ķermeni, āda mīksta, gluda, kaila (bez zvīņām), Baltijas jūrā (arī Latvijā) pārstāvēta tikai nēģu dzimta.
- ducīte Prīmulu dzimtas ģints ("Dodecatheon"), dekoratīvi augi, tuvu radniecīgi prīmulām un ciklamenām, savvaļā zied Ziemeļamerikā, ziedi līdzīgi ciklamenām, balti, sārti vai violeti, sakopoti čemuros un paceļas līdz 50 cm virs lapojuma, stāda alpinārijos, ūdenstvertņu tuvumā un apstādījumu dobēs.
- sermulīte Prīmulu dzimtas ģints ("Hottonia"), daudzgadīgi lakstaugi, ūdensaugi, viss augs iegrimis ūdenī, virs ūdens paceļas tikai ziednesis (ļoti seklos ūdeņos lapas sedz ūdens virsmu), 2 sugas, Latvijā 1 suga.
- koksnes mitrums procentos izteikts ūdens daudzums koksnē.
- upes pārtvere process, kurā izskalošanās rezultātā viena upe tuvojas otrai, mainot ūdensšķirtni, t. i., upes augšteces ūdeņi ieplūst blakus upē vai upe sadalās divās tecēs katra savā sistēmā.
- kondensatora uzlāde process, kurā kondensatora platēs uzkrājas elektriskie lādiņi.
- sviesta izstrādājumi produkti, kas gatavoti no piena taukiem, piemēram, sviesta pastas, sviesta eļļa, kausēts sviests, piena tauki, bezūdens sviesta eļļa un bezūdens piena tauki.
- hidrometeori Produkti, kas rodas, atmosfērā kondensējoties ūdens tvaikiem: migla, mākoņi, rasa, sarma, atkala.
- fenolspirti produkti, kas veidojas fenola un formaldehida polikondensācijas sākumstadijā sārmainā vidē temperatūrā, kura nav augstāka par 80 °C.
- ēzeļmugura Profilēta konstrukcija plastmasas jahtas zemūdens daļas vidusplāksnē, kas brīvi stāvošo stūres turētāju - skegu savieno ar jahtas ķīļa konstrukciju.
- kristalbumīns Proteīns acs lēcas ūdens ekstraktā.
- benzodiazepīns psihotropās vielas, kuru ķīmiskajā struktūrā ietilpst kondensēts benzola un diazepīna gredzens jeb benzodiazepīns.
- brīvkrāns publiskajā ārtelpā novietots, ikvienam brīvi pieejams dzeramā ūdens krāns.
- čemurainais puķumeldrs puķumeldru suga ("Butomus umbellatus"), daudzgadīgs lakstaugs, ūdensaugs ar ložņājošu sakneni, stāvu stublāju un iesārtu ziedu čemuru galotnē.
- ūdens pulkstenis pulkstenis, ar kuru mērī laiku pēc iztecējušā ūdens daudzuma.
- asinsmilti Pulveris, ko pagatavo no lopkautuvēs sakrātām asinīm, tās karsējot ar ūdens tvaikiem, lai sarecinātu olbaltumu, kas pēc sarecēšanas nosēžas.
- Kanādas pundurgrimonis pundurgrimoņu suga ("Chamaepericlymenum canadense syn. Cornus canadensis"), ko Latvijā retumis audzē akmeņdārzos.
- laterālā laukuma smaguma centrs punkts, kurā pielikts rezultējošais hidrodinamiskais spēks, kas pretojas peldlīdzekļa dreifam; pieņem, ka tas sakrīt ar smaguma spēku laukumam, ko iegūst projicējot peldlīdzekļa zemūdens daļu uz vidusplakni (diametrālo plakni).
- ērčveida punktvabole punktvaboļu suga ("Sphaerius acaroides"), vaboles ķermenis 0,5-0,75 mm garš, puslodveidīgi izliekts, kails, melns, sastopamas ūdens tuvumā, dubļos, zem akmeņiem, sūnās u. c.
- purva purene pureņu suga ("Caltha palustris"), kas Latvijā bieži sastopama mitrās un purvainās vietās mežos, krūmājos, pļavās, ūdenstilpju krastos, tā ir līdz 40 cm augsts daudzgadīgs lakstaugs, lapas nierveidīgas vai ieapaļi sirdsveidīgas, tumšzaļas, spīdīgas, ziedi dzelteni, zied maijā—jūnijā.
- Teiču purvs purvs Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumā, ūdensšķirtnē starp Aivieksti, Lubānu un Daugavu, Murmastienes, Atašienes un Varakļānu pagastā, lielākais purvs Latvijā, platība — 19587 ha, kūdras slāņa vidējais dziļums — 4,1 m, lielākais dziļums — 9,5 m, teritorijā atrodas 19 ezeri.
- spārnžauņi Pushordaiņu klases jūras dzīvnieki ar maisveidīgu ķermeni (0,2-14 mm garumā), ko apņem hitīna caurulīte, no kuras izvirzās ķermeņa priekšgals ar gariem, slaidiem taustekļiem; veido zarotas kolonijas uz zemūdens priekšmetiem.
- pustonners Pustonnas jahta - jahta, kuras maksimālais garums ir 10,0 m, garums pa ūdenslīniju - 7,3 m, lielākais platums - 2,95 m, iegrime - 1,75 m, ūdensizspaids - 4,1 t, balstķīļa mas - 1,7 t, grotburas laukums - 16 kvadrātmetru, genuaburas laukums - 32 kvadrātmetri, priekšējā trīsstūra laukums - 21 kvadrātmetrs, dīzeļmotora jauda - 14,7 kW.
- ūdinis Pūšļošanā - apvārdots ūdens, ko izmanto ārstēšanā.
- rūgu putas putas, kas pavasarī veidojas uz upes ūdens.
- nirējputni Putni, kas spēj nirt un ilgi uzturēties zem ūdens.
- kūpis Putns, ceru vistiņa; ūdensvistiņa.
- zosveidīgie Putnu kārta ("Anseriformes"), pie kuras pieder vidēji un lieli ūdensputni ar iegarenu ķermeni, blīvu, piegulošu apspalvojumu, saplacinātu knābi un īsām kaļam ar peldplēvi starp trim priekšējiem pirkstiem; šīs apakškārtas putni.
- gārgaļveidīgie Putnu kārta ("Gaviiformes"), kurā ietilpst lieli ūdensputni ar garu vārpstveida ķermeni un īsiem, smailiem spārniem (piemēram, brūnkakla gārgale, melnkakla gārgale); šīs kārtas putni.
- pelikānveidīgs Putnu kārta ("Pelecaniformes"), kurā ietilpst lieli ūdensputni ar peldplēvi starp visiem četriem pirkstiem (piemēram, jūras krauklis); šīs kārtas putni; 6 dzimtas, 9 ģintis, 62 sugas; Latvijā ieklīst 3 sugas.
- dūkurveidīgie putnu kārta ("Podicipediformes"), pie kuras pieder saldūdens nirējputni ar vārpstveida ķermeni un garu kaklu; šīs kārtas putns.
- griežveidīgie Putnu kārta, kurā ietilpst mazi un vidēja lieluma putni, kas galvenokārt dzīvo aizaugošos ūdensbaseinos, purvos (piemēram, grieze, dumbrcālis); šīs kārtas putni.
- dūkuris Putnu klases dūkurveidīgo kārtas dzimta ("Podicipedidae"), nelieli un vidēji (no 100 g līdz 1,5 kg) ūdensputni ar garu kaklu un knābi, pārtiek no zivīm, posmkājiem, veikli nirst, taisa peldošas ligzdas; pasaulē 20 sugas, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 5 sugas.
- dumbrvistiņa Putnu klases dzērvjveidīgo kārtas dzimta ("Rallidae"), sastopamas visā pasaulē, izņemot polāros apgabalus; slikti lido, lieliski skrien, dažas sugas labi peld; 18. ģintis, 123 sugas, Latvijā konstatētas 5 ģintis, 6 sugas - dumbrcālis, grieze, ormanīši (2 sugas), ūdensvistiņa, laucis.
- gārgale Putnu klases gārgaļveidīgo kārtas dzimta ("Gaviidae"), vidēji lieli un lieli ūdensputni, gājputni, 1 ģints.
- pelikāns Putnu klases pelikānveidīgo kārtas dzimta ("Pelecanidae"), ūdensputns ar garu, tievu kaklu, ļoti lielu knābi un lielu maisu zem knābja, 1 ģints, 8 sugas, Latvijā retumis ieklīst 2 sugas.
- ibisputni Putnu klases stārķveidīgo kārtas dzimta, vidēji lieli putni (garums - 50-105 cm, masa - 0,5-2 kg), knābis garš, liekts vai platu malu, pārtiek gk. no ūdens bezmugurkaulniekiem, izplatīti tropos un subtropos, 20 ģinšu, \~30 sugu.
- tārtiņputni Putnu klases tārtiņveidīgo kārtas dzimta ("Charadriidae"), nelieli un vidēji lieli putni (masa - 0,2-3 kg), kas parasti mīt ūdens tuvumā, atklātās vietās, 8-9 ģintis, >60 sugu, Latvijā konstatētas 8 sugas.
- hoacīns Putnu klases vistveidīgo kārtas dzimta ("Opisthocomidae"), putnu masa - \~800 g, fitofāgi, sastopami Amazones baseinā, pārtiek gk. no kokaugu lapām, parasti ligzdo virs ūdens, mazuļi labi peld un briesmu gadījumā veikli rāpjas pa zariem.
- pīļputni Putnu klases zosveidīgo kārtas dzimta ("Anatidae"), vidēji lieli un lieli putni (garums - 30-150 cm, masa - 0,2-13 kg), ūdensputni, kam 3 priekšējie pirksti savienoti ar peldplēvi, labi lido, peld un nirst, \~45 ģintis, \~150 sugas, Latvijā 17 ģintis, 56 sugas; pīles.
- pīle Putnu klases zosveidīgo kārtas dzimta ("Anatidae"), vidēji lieli un lieli ūdensputni; 3 apakšdz., 42 ģintis, \~145 sugas; Latvijā konstatētas 2 apakšdzimmtas, 13 ģinšu, 36 sugas; pīļputni.
- pigarica Putra no ūdens, maizes un medus vai cukura (saldā ūdenī ieberž maizi un noliek siltā vietā, lai ieskābst).
- zilā Donava putra, kurā ir vairāk ūdens nekā piena.
- ūdensglāzes teorija radikāla teorija un prakse Krievijā pēc 1917. g. komunistu apvērsuma, kas dzimumu attiecības uzskatīja par elementāru instinktu apmierināšanu un sludināja, ka izdarīt dzimumaktu esot tikpat vienkārši, kā izdzert glāzi ūdens.
- plosīt Radīt lielus viļņus (ūdenstilpē) - par vēju, vētru.
- sabrinkšķināt radīt skaļu troksni (piemēram, salaužot ledu, zem kura nav ūdens).
- ļirkšēt Radīt skaņas, kas rodas ejot ar ūdens pilniem zābakiem.
- ļirkšķēt Radīt skaņas, kas rodas ejot ar ūdens pilniem zābakiem.
- ļirkstēt Radīt skaņas, kas rodas ejot ar ūdens pilniem zābakiem.
- tvaikot Radīt tvaiku (piemēram, par vielu, arī ūdenstilpi, mitru vietu).
- izblūžģināt Radot šļakstošu troksni izdzīt no ūdens.
- Ragaviņa Ragaviņas ūdenskrātuve - izveidota uz Dzēsupītes Gulbenes novada Beļavas pagastā, platība - 8 ha.
- žvirks Raksturo troksni, kādu rada ūdens burbuļošana ap maziem priekšmetiem (oļiem u. tml.).
- baltene Rauda - neliela saldūdens zivs ar sārtām acīm un spurām.
- dzerieši Raudzēts dzēriens no ūdens un miltiem.
- rāvējs Rāvājs; purva ūdens.
- Frensisa turbīna reaktīvā hidroturbīna ar cieši nostiprinātām darbrata lāpstiņām, kas paredzēta vidējam vai zemam kritumam un vidējam ūdens patēriņam.
- šķērskompensācija Reaktīvās jaudas izmaiņa elektrotīkla mezgla punktos, pieslēdzot paralēli tīklam reaktorus, kondensatorus vai sinhronos kompensatorus.
- Riograndes rebūcija rebūciju suga ("Rebutia riograndensis").
- puslodes rebūlija rebūliju suga ("Reboulia hemisphaerica"), kas bija reti sastopama uz dolomīta pie Daugavas, posmā starp Koknesi un Pļaviņām, pirms tā applūdināšanas un Pļaviņu HES ūdenskrātuves izveides.
- kondensēties Refl. --> kondensēt (1); tikt kondensētam.
- kondensēties Refl. --> kondensēt (2); tikt kondensētam.
- Registāna Registānas tuksnesis - smilšu tuksnesis Irānas kalnienes austrumu daļā (angļu val. "Registan"), Afganistānas dienvidos, platība - \~40000 kvadrātkilometru, garums - >400 km, platums - līdz 200 km, lēzeni nolaidens līdzenums no 1500 m vjl. austrumos, līdz 800 m rietumos, līdz 60 m augsti kustīgi barhāni.
- slēgtais reids reids, kas ir pasargāts no vētras un ūdens viļņošanās ar dabiskiem aizsegiem (zemesragiem, zemes strēlēm, salām) vai ar mākslīgām aizsargbūvēm (moliem, viļņlaužiem).
- Kancurga Reisagrāvis, ūdenstece Salacgrīvas pagastā.
- impulsu ģenerators relaksācijas svārstību ģenerators – radioelektroniska iekārta, kas ģenerē noteiktas formas un noteiktu parametru elektriskus impulsus (relaksācijas svārstības); darbības pamatā parasti ir kondensatoru uzlādes un izlādes procesi, kurus vada nelineāras elektroierīces.
- nosusināšanas intensitāte relatīvs jēdziens, ko lieto, lai raksturotu augsnes ūdens plūsmas un gruntsūdens līmeņa pazemināšanās tempu; parasti to izsaka ar grāvju vai drenu kopējo garumu metros uz meliorēto zemju platības vienību — 1 ha.
- fluviālais reljefs reljefa formas un tipi, ko izveidojušas pastāvīgās gultnēs plūstošas ūdens straumes (upju ielejas, terases, aluviālie līdzenumi), periodiskās gultnēs plūstošas ūdens straumes (gravas, sengravas, proluviālie un izneses konusi) vai abu veidu ūdens straumes, darbojoties kādā noteiktā teritorijā (proluviāli aluviālie līdzenumi).
- erozīvais reljefs reljefa tips, kura galvenais veidotājfaktors ir tekošais ūdens.
- rimts remdens, no karstuma atdzisis.
- pavadens Remdens, pasilts.
- drungans Remdens, siltens.
- pasiltens Remdens, siltens.
- ramans remdens.
- rimalains remdens.
- rimdins remdens.
- rindins remdens.
- ramdans Remdens.
- ramdins Remdens.
- randans Remdens.
- randins Remdens.
- randonc Remdens.
- rēmans Remdens.
- rēmens Remdens.
- rendans Remdens.
- rendins Remdens.
- rimdains Remdens.
- rimdans Remdens.
- rimdens Remdens.
- rimens Remdens.
- rindans Remdens.
- rindens Remdens.
- siltnējs Remdens.
- irta Repsis, neliela sudrabaina lašu dzimtas saldūdens zivs.
- irte Repsis, neliela sudrabaina lašu dzimtas saldūdens zivs.
- īrte Repsis, neliela sudrabaina lašu dzimtas saldūdens zivs.
- hidrokolonoterapija resnās zarnas attīrīšana ar ūdens strūklas palīdzību nolūkā izvadīt no organisma toksīnus un citas kaitīgās vielas.
- apaļais resnulis resnuļu ģints suga ("Omophron limbatum"), ķermenis īsi ovāls, brūngandzeltens ar zaļu zīmējumu virspusē, sastopams ūdenstilpju krastos smilšu sērēs vai starp sakaltušu dubļu plēksnēm, kur slēpjas pa dienu.
- Belovežas gārša rezervāts Baltkrievijā un Polijā, Nemunas, Bugas un Pripetes ūdensšķirtnē, kopējā platība - \~1400 kvadrātkilometru, sastopamas 55 zīdītāju un >200 putnu sugu.
- Kurgaldžina rezervāts rezervāts Kazahstānā, Akmolas apgabala dienvidos, platība — 1852 kvadrātkilometru, dibināts 1968. g., lai aizsargātu un pētītu ūdensputnu ligzdošanas un apmešanās vietas.
- resīvers Rezervuārs (kompresora iekārtai), kas, uzkrājot saspiestu gaisu (gāzi), izlīdzina spiediena svārstības un attīra gaisu (gāzi) no eļļas un ūdens pilieniem.
- akvārijs Rezervuārs ūdens dzīvnieku un augu audzēšanai un demonstrēšanai.
- izplešanās trauks rezervuārs, kas pievienots apkures sistēmai un uzņem to ūdens daudzumu, kas, sistēmai sasilstot, izplešas un vairs neietilpst sistēmā.
- rībeļu Rībeļu zupa - ēdiens no smalkiem miltiem un karsta ūdens.
- Asirata Rietumsemītu mitoloģijā - dievu un cilvēku māte, dieva Ela sieva, auglības dieviete, bija saistīta arī ar ūdens stihiju, viņas kults bija saistīts ar sakrālo prostitūciju.
- Jammu Rietumsemītu mitoloģijā - jūras, ūdens stihijas, pazemes un haosa spēku personifikācija, arī kārtības un taisnības dievs.
- Išimas līdzenums Rietumsibīrijas līdzenuma dienvidu daļa starp Irtišu un Tobolu, Krievijā un Kazahstānā, daudz saldūdens un sāļūdens ezeru, vasarās nelielie ezeri un upes izžūst.
- Rīgas ūdenskrātuve Rīgas HES ūdenskrātuve Daugavas lejtecē starp Salaspili un Ķegumu, 18 m vjl., platība - 4220 ha, garums - 35 km, lielākais platums - 3,8 km, lielākais dziļums - 17,4 m, izveidota 1974. g.
- tīkls Rīks, ierīce u. tml., kam galvenā sastāvdaļa ir šāds pinums un kas ir paredzēts dzīvnieku (parasti ūdensdzīvnieku) ķeršanai.
- zvejasrīks Rīks, ko izmanto zivju, arī, piemēram, ūdens bezmugurkaulnieku, ieguvei.
- ādernieks Rīkstnieks - cilvēks, kam piemīt biodiagnosticēšanas spējas noteikt ūdens āderu un citu kaitīgu strāvojumu klātbūtni.
- robotmedūza Robots, kas ārēji izskatās kā medūza, pārvietojas līdzīgi tai un enerģiju iegūst no jūras ūdens.
- Rodailenda Rodailendas un Providensas Plantāciju Valsts - štats ASV ("Rhode Island" / "State of Rhode Island and Providence Plantations"), administratīvais centrs - Providensa, platība 4002 kvadrātkilometri, 1055200 iedzīvotāju (2014. g.).
- ledusvētra Rodas, kad ūdens pilieni gaisā sasalst, veidojot piezemes slānī ledus kristāliņu miglu.
- vinda Rokām darbināma ūdens smelšanas ierīce no dziļām akām, kas sastāv no troses (virves, ķēdes u. tml.), ko tin ap 15-25 cm resnu, apaļu cieta koka veltni, kura galā (vai abos) ir kloķis griešanai.
- Rokstu valks Rokstvalks, ūdenstece Kolkas pagastā.
- pinne Rokturis ūdens transportlīdzekļa stūres grozīšanai.
- ratiņš Rotējoša lagas detaļa, kas novietota zem ūdenslīnijas netālu no peldlīdzekļa ķīļa.
- turbīna Rotējošs dzinējs, kas tvaika, gāzes vai ūdens enerģiju pārvērš mehāniskā darbā.
- dzeltu laiks rudens
- trebis Rudens ābeļu šķirne - Trebū sēklaudzis; šīs šķirnes ābele.
- trebo Rudens ābeļu šķirne - Trebū sēklaudzis; šīs šķirnes ābele.
- ošaiņi Rudens ābolu šķirne.
- ramboļi Rudens ābolu šķirne.
- rudensgals Rudens beigu posms.
- Gyromitra influa rudens bisīte.
- Jamesionella autumnalis rudens džeimsonīte.
- Eucomis autumnalis rudens eikome.
- apjumības Rudens godības pēc pabeigtas labības pļaušanas un linu plūkšanas, kad vispirms atšķir Jumi, vai nu to noslogot ar akmeni pie zemes, vai parasti ar dziesmām saņemot pēdējā kūlī.
- Helenium autumnale rudens helēnija.
- atpīlītis Rudens jērs.
- saks Rudens mētelis, kam augšdaļa ir šaura, pieguļoša, bet apakšdaļa - krokota.
- burnoss rudens mētelis.
- rudensmentelis Rudens mētelis.
- ložu laiks rudens periods, kad notika iesaukšana karadienestā.
- parudens Rudens sākuma posms; arī atvasara.
- pierudens Rudens sākuma posms.
- antonovka Rudens šķirnes ābele ar lieliem, dzelteni zaļiem āboliem.
- aports Rudens šķirnes ābele ar lieliem, vienā pusē sārtiem āboliem.
- serinka Rudens šķirnes ābele ar vidēji lieliem augļiem, kam ir sarkanā māla krāsai līdzīgs blāvs sārtojums un saldskāba, šķirnei raksturīga garša un aromāts; attiecīgā ābeļu šķirne; mālābele.
- mālābele Rudens šķirnes ābele ar vidēji lieliem augļiem, kam ir sarkanā māla krāsai līdzīgs blāvs sārtojums un saldskāba, šķirnei raksturīga garša un aromāts; attiecīgā ābeļu šķirne.
- trebū Rudens šķirnes ābele ar vidēji lieliem, iegareniem, dzeltenīgiem, saldskābiem augļiem; attiecīgā ābeļu šķirne.
- rožābele Rudens šķirnes ābele ar vidēji lieliem, rožaini sārtiem augļiem; attiecīgā ābeļu šķirne.
- gravenšteins Rudens šķirnes ābele, šīs šķirnes ābols ("Malus domestica 'Gravenstein'").
- rudeņa ābele rudens šķirnes ābele.
- antanovka Rudens šķirnes ābele.
- miroņu taurene rudens taurene.
- Cratarellus cornucopioides rudens taurene.
- Callitriche hermaphroditica rudens ūdenīte.
- Callitriche autumnalis rudens ūdenītes nosaukuma sinonīms.
- gubgāzis Rudens vējš.
- cūkpiene Rudens vēlpiene ("Leontodon autumnalis").
- pienine Rudens vēlpiene ("Leontodon autumnalis").
- Leontodon autumnalis rudens vēlpiene.
- bezlaice Rudens vēlziede ("Colchicum autumnale").
- bezlaicīte Rudens vēlziede ("Colchicum autumnale").
- bezlaicītes Rudens vēlziede ("Colchicum autumnale").
- bezlaiķe Rudens vēlziede ("Colchicum autumnale").
- bezlaiķes Rudens vēlziede ("Colchicum autumnale").
- zemziede Rudens vēlziede ("Colchicum autumnale").
- ziemziede Rudens vēlziede ("Colchicum autumnale").
- Colchicum autumnale rudens vēlziede.
- nodara Rudens vilna.
- rudinis Rudens.
- ierudens Rudenspuse; rudens sākums.
- rudaža Rudulis - karpu dzimtas saldūdens zivs.
- Rudes upe Rudupe, ūdenstece Sakas pagastā.
- Rudīte Rudupe, ūdenstece Sakas pagastā.
- apenta Rūgts minerālūdens pret cietu vēderu.
- Bindenšū Ruperts Bindenšū - vācu būvmeistars (Rupert Bindenschu; 1645.-1698. g.), kas no 1671. g. dzīvoja Latvijā; viņa ievērojamākie darbi bija J. Reiterna nams (1685. g.), kur pirmo reizi Rīgas celtniecībā tika izmantots lielais orderis, un Sv. Pētera baznīcas unikālās konstrukcijas koka tornis (1690. g.).
- siens Rupjā lopbarība - nopļauta, izkaltēta zāle, kas satur aptuveni 17 procentu ūdens.
- zvirgzdājs Rupjgraudains, irdens, drupans.
- būvētava Rūpnīca, kurā ražo transportlīdzekļus (parasti vagonus, ūdens transportlīdzekļus).
- mančestrisms Rūpniecības ekonomiskās politikas virziens, kas radās Anglijā 19. gs. 30. gados sakarā ar cīņu pret labības ievedmuitu; tas aizstāvēja brīvtirdzniecību un pilnīgu atteikšanos no valsts iejaukšanās ekonomiskajā dzīvē; ievērojamākie šā virziena pārstāvji bija Kobdens un Braits (no Mančestras).
- brosli Rūsa pie debesīm rudens vakaros.
- lēss Saaugušas, savijušās augu saknes virs ūdens.
- nogremdēt Sabojājot, radot sūci, panākt, būt par cēloni, ka (parasti ūdens transportlīdzeklis) nogrimst.
- korozija Sabrukšana, sadēdēšana (iežiem) ūdens ķīmiskās un fizikālās iedarbības rezultātā.
- korodēt Sabrukt, sadēdēt ūdens ķīmiskās un fizikālās iedarbības rezultātā (par iežiem).
- dragreiss Sacensības starp diviem vai vairākiem braucamrīkiem (automašīnām, ūdensmotocikliem u. c.) izrāvienā no vietas.
- pašķirties Sadalīties, sašķelties, ieplūkt uz neilgu laiku (piemēram, par viļņiem, ūdenstilpes līmeni).
- tauvot Saistīt ar tauvām (ūdens transportlīdzekli), piemēram, pie piestātnes.
- dziļūdens Saistīts ar dziļiem ūdens slāņiem.
- šīrudens Saistīts ar pašreizējo rudeni, pašreizējā gada rudeni, tam raksturīgs; tāds, kas pastāv, noris pašreizējā rudenī, pašreizējā gada rudenī; šārudens.
- hidroakustisks Saistīts ar skaņu rašanos, izplatīšanos un absorbciju ūdensbaseinos, tām raksturīgs.
- hidrofizikāls Saistīts ar ūdens fizikālajām īpašībām un procesiem, kas noris hidrosfērā, tiem raksturīgs.
- hidroenerģētisks Saistīts ar ūdens kustības enerģijas izmantošanu, tai raksturīgs.
- ūdenssaimniecisks Saistīts ar ūdenssaimniecību, tai raksturīgs.
- litorāls Saistīts ar ūdenstilpes (parasti jūras, ezera) piekrasti, tai raksturīgs.
- hidrauliskā java saistviela, ko lieto mūrēšanai vai betonēšanai tur, kur ir palielināts mitrums, stipra ūdens iedarbība.
- hidrauliskās saistvielas saistvielas, kas spēj sacietēt un ilgstoši saglabāt stiprību ne tikai gaisā, bet galvenokārt arī ūdenī (portlandcements un tā paveidi, aluminātcements, pucolāncements, romāncements, hidrauliskie kaļķi); lieto būvēm arī zem ūdens.
- būvjava Saistvielu, smalkgraudainu minerālo pildvielu un ūdens maisījums, kas pēc iestrādāšanas sacietē, java.
- izslāpums Sajūta, kas izraisās, ja kādu laiku nav uzņemts ūdens.
- dzērves aiznes launagu saka par laiku rudens pusē, kad vairs neēd launagu.
- auss (arī ausis) aizkrīt saka, ja auss uz neilgu laiku zaudē spēju uztvert skaņas (piemēram, pēc liela trokšņa, ūdens iekļūšanas ausī).
- kā pīle saka, ja kāds labprāt mazgājas, ja mazgājoties izlaista daudz ūdens.
- zemūdens akustiskie sakari sakari ūdensvidē ar modulētu akustisko svārstību palīdzību; izmanto sakariem starp kuģiem un zemūdenēm vai starp objektiem, kas atrodas ūdenī un uz sauszemes.
- promegaloblasts Sākotnējā anomāla eritrocīta attīstības forma B12 vitamīna un folijskābes deficīta gadījumā; atbilst pronormoblasta stadijai, bet atšķiras no tās ar lielākiem izmēriem, bazofilu citoplazmu un nekondensētu kodola hromatīnu.
- ķirza Sākotnējais ledus uz ūdenstipnes.
- sugot sākt aizsalt (par ūdeni ūdenskrātuvē, kad tas aukstumā paliek biezs)
- sakustināt Sākt, parasti pēkšņi, izraisīt kustību (šķidrumā, arī ūdenstilpē); īsu brīdi izraisīt kustību.
- uzsalt Sala iedarbībā izveidoties uz zemes, ūdenstilpes u. tml. virsas nelielai sasaluma kārtai; sala iedarbībā izveidoties ar nelielu virsas sasaluma kārtu (par zemi, ūdenstilpi u. tml.).
- Hokaido Sala Japānā ("Hokkaido"), platība - 78800 kvadrātkilometru, 5,6 mlj iedzīvotāju, administratīvais centrs - Saporo, pasaulē garākais zemūdens tunelis "Seikan", atklāts 1985, savieno Hokaido ar lielāko salu Honsju, tuneļa garums - 54,2 km, no tiem 23,2 km zem ūdens.
- Grīnailenda Sala Lielajā Barjerrifā ("Green Island"), iepretī Kērnsai Kvīnslendā (Austrālijas ziemeļaustrumi), zemūdens nacionālais parks - daudzkrāsainas koraļļu kolonijas ar raksturīgo faunu, platība - 13 ha.
- Tjuļeņija Sala Ohotskas jūrā, uz dienvidiem no Sahalīnas Terpeņijes pussalas, Krievijas Sahalīnas apgabalā, garums - 636 m, platums - 40-90 m, augstums - līdz 18 m, kotiku apmetnes, piekrastē putnu ligzdošanas vietas, nav saldūdens un koku veģetācijas.
- Oliņkalna sala sala Pļaviņu ūdenskrātuvē, Aizkraukles novada Klintaines pagastā, iepretī Stukmaņu muižai, garums - 350 m, platums - līdz 130 m, radusies pēc Pļaviņu HES uzbūvēšanas un ūdenskrātuves izveidošanas.
- Stromboli Sala Tirēnu jūrā, pieder Itālijai (it. val. "Stromboli"), ir vulkāna virsūdens daļa, platība - 12,6 kvadrātkilometri, augstums - 926 m vjl. (virs jūras dibena 2700 m).
- Vulkāno Sala Tirēnu jūras Lipāru salās ("Vulkāno"), Itālijā, garums - 8 km, platums - \~6 km, platība - 21,2 kvadrātkilometri, zemūdens vulkāna virsūdens daļa, augstums - līdz 499 m.
- ezera salaka salaku saldūdens forma ("Osmerus eperlanus morpha spirinchus"), Latvijā sastopama Latgales augstienes dziļajos ezeros; sniedze.
- Līgatnes minerālūdens Salaspils pazemes ūdeņu horizonta maz mineralizēts kalcija hidrogēnkarbonāta tipa ūdens, lieto kā ārstniecisko dzeramo ūdeni.
- saldenīgs Saldens (1).
- saldenīgs Saldens (2).
- saldenīgs Saldens (3).
- saldgans Saldens; salgans.
- saldaīns Saldens.
- saldanējs Saldens.
- saldīgs Saldens.
- saldīgsnējs Saldens.
- saldnējs Saldens.
- salgans Saldens.
- sidarbiksis saldināts ūdens ar salauzītiem maizes gabaliem.
- palmelīns Saldūdens aļģu "Palmella cruenta" sarkans pigments, kas atgādina hemoglobīnu.
- limnofiti Saldūdens augi.
- Ancilus ezers saldūdens ezers, kas Baltijas jūras ieplakā pastāvēja pēcleduslaikmeta boreālajā laikā (pirms 9000-8300 gadu), krasta veidojumi Latvijā sastopami tikai Kurzemes pussalā, Rīgas līča dienvidu daļā šī ezera līmenis bija par 5-6 m zemāks par pašreizējo jūras līmeni.
- ezerkaļķi Saldūdens kaļķieži, kas veidojušies ezeos; uzkrājas ezeru litorālajā zonā līdz \~7 m dziļumam, visintensīvāk veidojās holocēna pirmajā pusē, it īpaši boreālajā laikā.
- Allažu avotkaļķu atradnes saldūdens kaļķiežu atradņu grupa Siguldas novadā, \~6 km uz austrumiem no Inčukalna dzelzceļa stacijas, to veido gan irdenie, gan saistītie kaļķi (šūnakmens), izmantoti gk. baltkaļķu ražošanai, šūnakmens arī Rīgas Brāļu kapu u. c. objektu izbūvē.
- hipolimnijs Saldūdens stāvošu ūdenstilpju (ezeru, dīķu, ūdenskrātuvju) pelagiāles slānis dziļāk par 14-20 metriem.
- ūda Saldūdens zvejas rīks - aukla ar āķim piestiprinātu ēsmas zivtiņu un īpaši sakārtotu (piemēram, pie krastā iestiprināma kāta vai peldošas ripas piesietu) auklas rezervi.
- cisas Salmi, siens, zirnāji, izžāvētas ūdenszāles, no kurām veido guļasvietu (gultā, uz grīdas u. tml.).
- Baruntorejs Sālsnogulu ezers Krievijā, Aizbaikāla novadā Mongolijas pierobežā, \~600 m vjl., ūdens bagātos gados platība - līdz 578 kvadrātkilometri, sausos gados izžūst.
- Madeiras salas salu grupa Atlantijas okeānā (port. val. “Madeira”), \~700 km no Āfrikas ziemeļrietumu krasta, platība — 797 kvadrātkilometri, 239000 iedzīvotāji, salas ir zemūdens vulkānu virsotnes.
- spilgtā salvija salviju suga ("Salvia splendens"), ko Latvijā audzē kā viengadīgu krāšņumaugu dārzos un parkos.
- azolla Salvīniju dzimtas tropu ūdens paparžu ģints ("Azolla"), sīks, peldošs šūnveidīgs augs; ūdenspaparde.
- Tengizs Sāļezers Kazahstānā, Kazahstānas sīksopkaines nomalē 304 m vjl., platība mainās atkarībā no ūdens pieplūdes, vidēji 1600 kvadrātkilometri, garums - 74,4 km, platums - 32,2 km, lielākais dziļums - 8 m, ezerdobe plašā tektoniskā ieplakā, austrumu piekrastē salas, līči, ietek Nura, nav noteku, līmenis mainīgs.
- Joldijas jūra sāļūdens baseins, kas pastāvēja Baltijas jūras ieplakā pirms 10000-9000 gadu, Latvijas teritorijā tās krasta veidojumi atrodas zem pašreizējā jūras līmeņa, nogulumi konstatēti līdz 25 m zjl.
- Sasiks Sāļūdens limāns Melnās jūras ziemeļrietumos ("ozero Sasyk"), Ukrainā, Odesas apgabalā, platība - 210 kvadrātkilometru, dziļums - līdz 2,7 m, platums - 3-12 km.
- sālsūdens Sāļūdens.
- zolkams Samazgas, netīrs ūdens.
- hipohidratācija Samazināts ūdens daudzums organismā, kura cēlonis ir nepietiekama šķidruma uzņemšana vai pastiprināta tā izvade.
- slaids Samērā augsts, stāvs (par reljefa veidojumiem); arī nolaidens.
- padūņa Samērā dūņains ūdens.
- kuģis Samērā liels ūdens transportlīdzeklis noteiktu (piemēram, saimniecisku, zinātniski pētniecisku, militāru) uzdevumu veikšanai.
- sala Samērā neliela (salīdzinājumā ar kontinentu) sauszemes teritorija, ko no visām pusēm norobežo ūdenstilpe.
- siltens Samērā silts; arī remdens.
- paslidans Samērā slidens.
- pagurdens Samērā, arī mazliet gurdens.
- pairdens Samērā, arī mazliet irdens.
- paremdens Samērā, arī mazliet remdens.
- pasaldens Samērā, arī mazliet saldens.
- santehnika Sanitārā tehnika - tehnikas nozaru kopums, kuru uzdevums ir nodrošināt apdzīvotās vietās, uzņēmumos, celtnēs u. tml. sanitāros apstākļus un kuras ir saistītas ar ūdens, siltuma, gāzes apgādi, gaisa attīrīšanu, kanalizāciju u. tml.; attiecīgo tehnisko līdzekļu kopums.
- gitija Sapropelis - organogēnas ezeru dūņas, kas veidojas no ūdensaugu un ūdensdzīvnieku atliekām.
- Sareika Saraika, ūdenstece Vērgales pagastā.
- dūce Sarkana rāva uz ūdens.
- rāva Sarkanīgi brūns purva ūdens ar paaugstinātu dzelzs saturu.
- diflūgija Sarkodīnvicaiņu tipa sarkodīnu klases čaulamēbu kārtas ģints ("Difflugia"), čaula veidota no dažāda lieluma smilšu graudiņiem, mīt uz ūdensaugiem.
- ledus Sasalis ūdens, tā gabals vai gabali.
- pārsalt Sasalt ūdenim kādā ūdenstilpē līdz dibenam.
- ledus Sasalusi ūdens, ūdenstilpes augšējā kārta, tās gabals vai gabali.
- ledusgabals Sasaluša ūdens (atsevišķs) gabals; ledus gabals.
- Kunduka ezers Sasiks, sāļūdens limāns Ukrainā, Odesas apgabalā.
- krastmala Saskares līnija starp ūdenstilpi un sauszemi; krasts (2).
- uzdūrēt Sasniegt ar kājām (ūdenstilpes dibenu).
- atsēdens Sastājies ūdens.
- pārtece Sašaurināta vieta, pa kuru ūdens pārtek no vienas ūdenstilpes citā.
- satečsūknis Sateču sūknis - stacionārs, mehānisks, ar roku darbināms ūdens sūknis.
- kuģniecība Satiksme pa ūdenstilpēm ar kuģiem.
- Adamovas ūdenskrātuve saukta arī par Krāslavas sovhoza ūdenskrātuvi, atradās Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā, platība - 2 ha.
- hēliozoji Saulenītes, vienšūnu dzīvnieku kārta sakņkāju klasē, ap 1 mm lieli apaļi, brīvi kustīgi saldūdens dzīvnieciņi.
- izkliedētā Saules radiācija saules siltuma daļa, kas izkliedējas atmosfērā, sastopoties ar gaisa molekulām, putekļiem un ūdens daļiņām.
- paisuma vilnis Saules vai Mēness pievilkšanas spēku radīts ūdenslīmeņa svārstību vilnis ar 12 st. un 25 min ilgu laika periodu.
- sausgultne Sausa (tuksnešu ūdenstilpes) gultne ar īslaicīgu noteci vai bez noteces.
- batoports Sausā doka aizvars, kas paredzēts doka izolēšanai no upes vai jūras ūdens.
- vādī Sausa īslaicīgo vai periodisko ūdens straumju ieleja Arābijā un Ziemeļāfrikā.
- Ada sausgultne un ūdenstece Sudānā, Dienviddārfūras vilājā.
- sausā ieleja sausleja - lineāri pazeminājumi, kuros ūdens straume ir tikai sezonāli; veidojas arīda klimata apgabalos, kur izplatīti ūdenscaurlaidīgi ieži, arī karsta rajonos, apstākļos, kad upes ūdeņi pēkšņi aizplūst pazemē.
- sausne Sausna - bezūdens vielas daudzums, ko izsaka procentos no vielas dabiskās masas.
- palsains Sauss un irdens.
- zelta rudens sauss un saulains rudens, kad skaidri redzamas dzeltējošo koku daudzveidīgās nokrāsas.
- sukulents sausumizturīgs augs, kuram ir biezas, sulīgas lapas, stumbrs un kurā uzkrājas ūdens; izplatīti tuksnešos un pustuksnešos, Latvijā savvaļā sastopami lapu sukulenti — saulrieteņi (priežu silos) un laimiņi.
- piekraste Sauszemes josla gar ūdenstilpi kopā ar ūdenstilpes joslu sauszemes tuvumā.
- krasts sauszemes mala (ūdenstilpei); saskares josla starp ūdenstilpi un sauszemi.
- piekraste Sauszemes mala (ūdenstilpei); saskares līnija starp ūdenstilpi un sauszemi.
- krastmala Sauszemes platība ūdenstilpes (parasti upes, ezera, jūras) tuvumā.
- piekraste Sauszemes platība ūdenstilpes tuvumā.
- applūdināmā zona sauszemes teritorija, kura, palielinoties ūdens pieplūdumam ūdenstilpē vai ūdens caurplūdumam ūdenstecē, uz neilgu laikposmu tiek applūdināta.
- kontinentālais šelfs sauszemes turpinājums, sēklis piekrastes valstij piegulošajā teritoriālajā jūrā un aiz tās, ja tā dabiskā zemūdens krauja ir tālāk (līdz 350 jūras jūdzēm).
- korine Sauszemes vai ūdens platība, kam ir Eiropas mēroga dabas aizsardzības nozīme neatkarīgi no pašreizējā aizsardzības statusa.
- Alkšņupes sausgultne un karsta kritenes savdabīgas karsta procesu izpausmes formas augšdevona Pļaviņu svītas dolomītos Smiltenes novada Gaujienas pagastā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1977. g.), platība — 5,5 ha, karsta piltuvju-ūdensrijēju garums sasniedz 6 m, platums — 4 m, dziļums — 2 m.
- Varkaļu kanāls savieno Babītes ezera ziemeļaustrumu daļu ar Lielupi, izbūvēts 1988. g., garums - 1 km, platums - 120 m, dziļums - \~5 m, ierīkots, lai samazinātu ūdens caurplūdumu Lielupē un lai nodrošinātu Lielupes ūdens caurplūdi visā Babītes ezera garumā.
- Volgas-Donas kanāls savieno Volgu ar Donu, garums - 110 km (45 km kuģuceļš upēs un ūdenskrātuvēs), sākas Volgogradas dienvidu daļā, beidzas Donā izveidotās Cimļanskas ūdenskrātuves augštecē.
- vakuumēšana Savienojumā "betona vakuumēšana" - mehāniska liekā ūdens nosūkšana ar spiedienu no svaigas betona masas ar vakuuma vairogiem vai vakuuma caurulītēm.
- lēkšana Savienojumā "lēkšana no tramplīna": ūdensslēpošanas disciplīna - planējums uz priekšu, iegūstot sākuma augstumu uz ūdenī novietota tramplīna.
- tilpe Savienojumā ar "ūdens": ūdenstilpe.
- dihidrāts Savienojums, kurā ir divas ūdens molekulas.
- satauvot Savienot (parasti ūdens transportlīdzekļus) ar tauvām, trosēm u. tml.
- savelt Saviļņot (ūdenstilpi).
- hidrols Savrupa, neasociēta ūdens molekula.
- reiderēšana Savrupu virsūdens kuģu vai bruņotu kuģu (reideru) darbība uz pretinieka jūras komunikācijām, lai traucētu tā kuģošanu, slēpti izliktu mīnu aizsprostojumus, grautu pretinieka piekrastes objektus.
- pazemes ūdens horizontu komplekss savstarpēji saistītu pazemes ūdens slāņu, horizontu vai struktūru sakopojums.
- segners Segnera rats - augu laistīšanas ierīce, ko darbina izplūstošā ūdens reaktīvais spēks; sastāv no vertikālas pievadcaurules, uz kuras nostiprinātā horizontālā caurule ar horizontāliem pretējos virzienos atliektiem vaļējiem galiem var brīvi griezties horizontālā plaknē.
- varikonds Segnetokeramisks nelineārs kondensators ar mainīgu kapacitāti.
- eitrofiskais ezers sekla vai vidēji dziļa aizaugusi ūdenstilpe ar lielu daudzumu barības vielu.
- kalvene Sekla vieta jūrā, zemūdens sēklis.
- kalviņa Sekla vieta jūrā, zemūdens sēklis.
- rifs Sekla zemūdens vai nedaudz virs ūdens saredzamu klinšu grēda.
- sēklu skarifikācija sēklapvalku mehāniska vai ķīmiska ievainošana vai to blīvuma samazināšana, lai paātrinātu ūdens uzsūkšanu, veicinātu sēklu elpošanu un tās ātrāk sadīgtu.
- ūdenstrūce Sēklinieka ūdenstrūce - seroza šķidruma (no dažiem mililitriem līdz 2-3 litriem) uzkrāšanās starp sēklinieka apvalkiem, kuru izraisa atteces traucējumi limfvados; hidrocēle.
- hidrocēle Sēklinieka ūdenstrūce - seroza šķidruma uzkrāšanās starp sēklinieka apvalkiem sakarā ar atteces traucējumiem limfvados.
- sēre Sēklis, kas sākas tieši no ūdenstilpes krasta; sanešu kopums ūdenstilpē, kurš mazūdens apstākļos iznirst virs ūdens līmeņa.
- limāns Sekls dīķis ūdens uzkrāšanai lauksaimniecības platību apūdeņošanai; arī mākslīgi veidots ar dambjiem vai zemes valnīšiem.
- eitrofiska ūdenstilpe sekls ezers vai cita ūdenstilpe, kurā uzkrājas augu barības vielas, kas veicina organismu vairošanos, ūdens ziedēšanu, skābekļa trūkumu un aizaugšanu.
- lagūna Sekls līcis, ko no jūras vai okeāna atdala ūdens sanesta zemes strēle, sēklis.
- seklūdens Sekls ūdens.
- šelfs Seklūdens josla ap kontinentu starp jūras krastu un vietu, kur sākas krasta dziļuma nogāze.
- pelagiālfauna Selgas fauna, no cietzemes (krasta) un tā ietekmēm (piem., saldūdens) pilnīgi neatkarīga jūras (bet ne jūras dibena) fauna.
- ķimeņlapu selīne selīņu suga ("Selinum carvifolia"), kas Latvijā sastopama samērā bieži, auga stublājs 30-90 cm augsts, ar ļoti raksturīgām spārnainām šķautnēm, aug purvainās un krūmainās pļavās, zemajos jeb zāļu purvos, pārpurvotos ūdenstilpju krastos.
- Bānūžu svētavots sena kulta vieta Cēsu novda Taurenes pagastā pie Bānūžu ezera, šī avota ūdens senāk uzskatīts par dziedinošu.
- šadūfs Sena ūdens smeļamā ierīce Ēģiptē; vinda ar atsvaru.
- sākija Sena ūdens smeļamā ierīce sējumu apūdeņošanai Ēģiptē, ar vertikālu ratu līdz 9 m diametrā virs ūdenskrātuves, kam malās piestiprināti smeļamie trauki, augšdaļā ūdens izlīst notekas silē un aizplūst uz tīrumiem.
- benbens Senajā Ēģiptē svētais akmens, uz kura pacēlās Saule, kad bija piedzimusi no ūdens haosa.
- hidrija Senajā Grieķijā - ūdens nešanai paredzēts liels māla trauks ar divām horizontālām un vienu vertikālu osu.
- elements Senajās metafiziskajās mācībās valdīja uzskats, ka materiālajā pasaulē visas lietas un parādības ir atšķirīgās proporcijās sajauktu dažu sākotnējo "elementu" jeb "stihiju" kopums; šie elementi ir Uguns, Gaiss, Ūdens un Zeme (ķīniešiem - Uguns, Zeme Metāls, Ūdens un Koks).
- būvupuris Senāk visā pasaulē izplatīta ticība, ka katra jaunbūve prasa "ziedu", lai salabtu ar zemes un ūdens dievībām, kuru kundzībā iejaucas cilvēks, bez viņu ziņas rakdams ēkas pamatus.
- senkrasts Senas ūdenstilpes krasts.
- suterasi Senatnē lietota ūdensvada konstrukcija ar atsevišķi (150-200 m) stāvošiem stabiem ar ūdens tvertnēm augšgalā un svina caurulēm starp tiem.
- izotopiskā paleotermometrija seno jūru un okeānu ūdens temperatūras noteikšana pēc skābekļa izotopu (180, 160) attiecības tālaika organismu kalcīta čaulās vai skeletā.
- Pētera akmens sens robežakmens, kas uzstādīts 14. gs. 1. pusē uz arhibīskapa un viņa vasaļu valdījumu robežas, tagadējā Aizkraukles novada Klintaines pagastā pie vecā Rīgas-Daugavpils ceļa, mežmalā, netālu no Pļaviņu ūdenskrātuves, garums - 2,6 m, platums - 2 m, augstums - 1,9 m; Stukmaņu Pētera akmens; Vaiķu dižakmens.
- vidussēre Sēre, kas atrodas ūdenstilpes vidū.
- gaudans Sērīgs, drūms, gaudens.
- hotonija sermulīte ("Hottonia palustris"), saukta arī par ūdensprīmulu, akvāriju krāšņumaugs, audzē kā krastu stādījumus.
- nitrozilsērskābe Sērskābes un slāpekļskābes kopīgs anhidrids, kas rodas laižot slāpekļa trioksidu koncentrētā sērskābē, kā arī slāpekļa dioksīdam savā starpā iedarbojoties nedaudz ūdens klātbūtnē.
- Bārbeles sēravots sērūdens avots Vecumnieku novada Bārbeles pagastā, Iecavas upes ielejā, 2 km uz dienvidiem no Bārbeles, netālu no Kokneviču mājām.
- sērūdeņraža ūdens sērūdens.
- Gvaira Setikedass - ūdenskritumu kaskāde Brazīlijā, Paranas vidustecē.
- mazūdens Sezonāls, ilgstošs, zems ūdenslīmenis upēs, ko nosaka sausi vai auksti laikapstākļi.
- SAD Sezonas (sezonālie) emocionālie traucējumi, kas visbiežāk izpaužas kā rudens vai ziemas depresija (angļu val. "Seasonal Affective Disorder").
- Melhirs Sezonas sāļezers Alžīrijas Sahāras austrumos, platība - 6700 kvadrātkilometru, ieplakas dibens - 26 m zjl., lietus sezonā (ziemā) īslaicīga ūdenspieplūde, sausajā sezonā izžūst un pārvēršas solončakā.
- kigo Sezonas vārds (vasara, ziema, rudens, pavasaris) haikā.
- hidrosfigmogrāfs Sfigmogrāfs ar ūdens pārnesumu pulsa reģistrācijai.
- Austrumsibīrija Sibīrijas austrumu daļa, Krievijā, no Jeņisejas rietumos līdz ūdensšķirtņu grēdām Klusā okeāna piekratē, no Ziemeļu Ledus okeāna līdz Mongolijai un Ķīnai.
- siera graudu apstrāde siera graudu ūdens satura un skābuma pakāpes regulēšana ar dažādiem tehnoloģiskiem paņēmieniem.
- ūdens meita sieviešu kārtas ūdens gars, kas atgādina nāru, dažkārt tiek akcentēts zivs, dažkārt skaistas meitas veidols.
- nira Sieviešu kārtas ūdens gars.
- repsis Sīgu dzimtas suga ("Coregonus albula"), neliela sudrabaina saldūdens ezera zivs (pēc senākas klasifikācijas piederēja lašu dzimtai); seļava.
- kapilārs Sīka pora (augsnē), pa kuru pārvietojas ūdens un gaiss.
- sprēga Sīka ūdens pile.
- ripsnojums Sīkas (parasti no dažiem milimetriem līdz 1-3 cm augstas), vairāk vai mazāk paralēlas, viļņveidīgas grēdiņas, kas rodas uz irdenu nogulumu (galvenokārt smilšu) virsmas vēja, ūdens straumes vai viļņošanās procesā.
- kondensācijas kodoli sīkas, cietas daļiņas, kas atrodas gaisā un ap ko ūdens tvaiki pārvēršas par ūdeni vai ledu.
- ciklops Sīki airkāju kārtas saldūdens vēži ar vienu aci, Latvijā 27 sugas.
- sūndzīvnieki Sīki bezmugurkaulnieki, kas uz zemūdens priekšmetiem veido kolonijas, kuras pēc izskata atgādina sūnu audzes; attiecīgais dzīvnieku tips; sūneņi.
- rasa Sīki ūdens pilieni, arī sviedru vai asaru lāses.
- rasa Sīki ūdens pilieni, kas, pazeminoties apkārtējai temperatūrai un kondensējoties gaisā esošajiem ūdens tvaikiem, nosēdušies uz zemes virsas, augiem, priekšmetiem.
- zooplanktons Sīku dzīvnieku kopums, kurš dzīvo ūdens slānī, pasīvi pakļaujoties ūdens kustībām.
- briozoji Sīku koloniālu bezmugurkaula ūdens dzīvnieku klase jūrā un saldūdeņos; savā organizācijā pielīdzināmi tārpiem; sūndzīvnieki.
- sarma Sīku ledus kristālu apledojums, kas radies uz augu zariem, lapām, iekārtiem vadiem, stieplēm u. tml., desublimējoties ūdens tvaikiem vai sasalstot pārdzesētiem miglas pilieniem.
- dūņas Sīku organisko vielu vai minerāldaļiņu nogulumi ūdenskrātuvju dibenā.
- migla sīku ūdens pilienu vai ledus kristāliņu sabiezinājums atmosfēras zemākajos slāņos
- radiators Sildāmierīce - sistēmā apvienotas caurules, pa kurām cirkulē sakarsēts ūdens, tvaiks, gāze.
- rimdināt Sildīt (tā, lai kļūtu remdens).
- konvektors Sildķermenis - apkures sistēmas elements telpu apsildīšanai; parasti ribotas caurules, pa kurām plūst siltumnesējs - karsts ūdens vai tvaiks.
- primārie silicītieži silicītieži, kas sastāv no bezūdens vai hidratizētā SiO2 un gk. ir nogulumieži.
- aļaska Silta dūnu virsjaka ar kapuci, parasti klāta ar ūdensnecaurlaidīgu virsmateriālu.
- baptistērijs Silta ūdens baseins sengrieķu pirtīs; romiešiem - telpa peldēm.
- aļaskas Siltināti uzpūsti zābaki ar biezu zoli, klāti ar sintētisku ūdensnecaurlaidīgu materiālu.
- sēņu lietus silts vasaras vai rudens lietus, kas veicina sēņu augšanu.
- sēņlietus Silts, auglīgs lietus rudens pusē.
- konvekcija okeānā siltuma apmaiņa starp ūdens augšējiem un apakšējiem slāņiem, ko izraisa ūdens blīvuma maiņa atkarībā no tā temperatūras vai sāļuma.
- iztvaikotājs Siltuma apmaiņas aparāts, kas iztvaicē kondensatorā sašķidrināto aukstuma aģentu.
- mazā kalorija siltuma daudzuma mērvienība - siltuma daudzums, kas nepieciešams viena grama ūdens sasildīšanai par vienu grādu.
- lielā kalorija siltuma daudzuma mērvienība - siltuma daudzums, kas nepieciešams viena litra ūdens sasildīšanai par vienu grādu; kilokalorija.
- zemes un jūras siltuma bilance siltuma enerģijas pieplūdes un zuduma attiecība sistēmā, kur galvenie elementi ir radiācijas bilance, kondensācijas un iztvaikošanas siltums, turbulentā un konvektīvā siltuma apmaiņa starp atmosfēru un litosfēras virsmu, advekcija, siltuma plūsma starp Zemes virsmu un litosfēras un hidrosfēras dziļākajiem slāņiem un siltuma pārnese (jūrā) ar straumēm.
- žūt Siltuma iedarbībā kļūt tādam, kurā iztvaiko šķidrums (par ūdenstilpi, trauku).
- ekonomaizers Siltumapmaiņas aparāts ūdens vai gaisa iepriekšējai sildīšanai, izmantojot izplūdes dūmgāzu siltumu.
- tvaika turbīna siltumdzinējs, kas ūdens tvaika potenciālo enerģiju pārvērš kinētiskajā enerģijā un pēc tam rotējošās vārpstas mehāniskajā darbā; izplūstot pa sprauslām, tvaiks nonāk izliektas formas darba lāpstiņu kanālos, kur, tvaika strūklai mainot virzienu, rodas centrbēdzes spēks, kas izraisa rotora griešanos.
- tvaikmašīna siltumdzinējs, kas ūdens tvaika potenciālo enerģiju pārvērš mehāniskajā darbā; tvaikmašīna.
- tvaika mašīna siltumdzinējs, kas ūdens tvaika potenciālo enerģiju pārvērš mehāniskajā darbā.
- tvaika-gāzturbīnas iekārta siltumenerģētiska iekārta, kur par darbvielām izmanto ūdens tvaiku (tvaika turbīnā) un kurināmā sadedzes dūmgāzes (gāzturbīnā); izmanto galvenokārt elektroenerģijas ražošanai.
- ūdens sildītājs siltummainis ūdens sildīšanai ar tvaiku vai karstu ūdeni, izmantojot gāzi vai elektroenerģiju; izmanto karstā ūdens apgādes, apkures, katlu iekārtu sistēmās un sadzīvē.
- sardīne Siļķu dzimtas divas ģintis ("Sardina" un "Sardinops") zivs, kam ir raksturīgs samērā liels, slaids, sudrabaini balts ķermenis ar melnu plankumu rindu uz sāniem un kas dzīvo okeānu vai jūru augšējos ūdens slāņos.
- retraktoriskais nistagms simptomu komplekss slimniekiem ar smadzeņu stumbra bojājumu (iekaisums, audzējs) vidussmadzeņu ūdensvada augšējās atveres apvidū: acu skatiena vertikālā paralīze; anizokorija; konverģences spazmas (īslaicīga toniska acābolu konverģence, mēģinot skatīties uz augšu); savdabīgs nistagms - pārtraukumainas, ātras acābolu (abu vai viena) kustības nazāli ar lēnu atgriešanos sākumstāvoklī; plakstiņu retrakcija, kas nosaka acs spraugas paplašinājumu; plakstiņu trīce.
- simtgrādu Simtgrādu skala - temperatūras skala, kurā, pastāvot normālam spiedienam, temperatūras intervāls starp ledus kušanas punktu un ūdens viršanas punktu sadalīts 100 vienādās daļās.
- rezoldarva Sintētiska darva, ko iegūst, sārmainā vidē kondensējot fenolu un formalīnu; to plaši lieto plastisko masu izgatavošanā.
- karbamīdlīme Sintētiska līme, kuras pamatā karbamīdsveķu ūdensšķīdums.
- polisulfīdu kaučuki sintētiski kaučuki, ko iegūst, polikondensējot alifātiskos dihalogēnatvasinājumus ar sārmu metālu polisulfīdiem; tiokoli.
- fenolformaldehīdsveķi Sintētiski sveķi, fenolu (monooksibenzola, ksilolu) un formaldehīda polikondensācijas produkti.
- fenolaldehīdsveķi Sintētiski sveķi, fenolu un aldehīdu polikondensācijas produkti.
- karbamīdsveķi Sintētiski sveķi, karbamīda (urīnvielas), melamīna vai to atvasinājumu un formaldehīda polikondensācijas produkti.
- amīnsveķi Sintētiski sveķi, ko iegūst amīnu vai amīdu polikondensācijā ar aldehīdiem; lieto aminoplastu un saistvielu iegūšanai.
- fenolsveķi sintētiski sveķi, ko iegūst, polikondensējot fenolus ar formaldehīdu dažādās vidēs; fenolformaldehīda sveķi.
- fenolformaldehīda sveķi sintētiski sveķi, ko iegūst, polikondensējot fenolus ar formaldehīdu dažādās vidēs; lieto par saistvielu fenoplastu, siltumizolācijas materiālu, koksnes un dekoratīvo slāņaino apdares plastiku, ar foliju pārklātu dielektriķu, sintētisko līmju un laku ražošanā; fenolsveķi.
- melamīnformaldehīdsveķi Sintētiski sveķi, melamīna un formaldehīda polikondensācijas produkts; lieto slāņaino plastu, laku, emalju, koksnes šķiedru un skaidu plātņu ražošanā.
- termosifons Sistēma iekšdedzes motora dzesēšanai ar šķidrumu (ūdeni); šajā sistēmā ūdens cirkulāciju motora apvalkā un radiatorā rada siltā un aukstā ūdens blīvuma starpība.
- kadastrs Sistematizēti kādu zemes vai ūdens nogabalu vai citu objektu dati.
- piro-skābes Skābes, ko iegūst atņemot divām molekulām skābes vienu molekulu ūdens.
- skraids skaidrs (piemēram, ūdens).
- skaidrens skaidrs laiks ar nelieliem mākoņiem vai miglu; tāds, kad lietus piles kondensējas it kā skaidrās debesīs.
- zilmalīte Skaistā zilmalīte - divdīgļlapju klases ūdenslapju dzimtas suga Menīza nemofila ("Nemophila menziesii"), viengadīgs krāšņumaugs, kas zied ziliem ziediem visu vasaru.
- svārstību kontūra labums skaitlis, kas rāda, cik reižu spriegums uz reaktīvajiem elementiem rezistora, induktivitātes spoles un kondensatora (RLC) virknes slēgumā rezonanses režīmā pārsniedz spriegumu ķēdes ieejā; jo lielāks šis skaitlis, jo mazāki ir relatīvie enerģijas zudumi kontūrā.
- filtrācijas koeficients skaitlis, kas raksturo pazemes ūdenscaurlaidības spēju, to parasti izsaka metros diennaktī (m/d) vai centimetros sekundē (cm/s); izmanto urbumu un aku debita aprēķinos, nosakot ūdens filtrācijas zudumus hidrotehnisko būvju aprēķinos u. c.
- pieskalot Skalojot ar ūdens strūklu, plūsmu, pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- aizskalot Skalojot, ar ūdens strūklu, plūsmu, aizvirzīt, (kur, līdz kādai vietai, cik tālu u. tml.).
- aizskalot Skalojot, ar ūdens strūklu, plūsmu, aizvirzīt, aiznest.
- ieskalot Skalojot, ar ūdens strūklu, plūsmu, ievirzīt (kur iekšā).
- krītot Skalot audumus ar nogulsnēta krīta un ūdens maisījumu.
- slankšēt Skanēt līdzīgi kā ūdens šļaksti mucā, vai sauss baļķis, ja tam sit ar cirvja pietu vai otru koku.
- šļāgs Skaņa, ko rada tekošs ūdens.
- dziesma Skaņas, ko rada, piemēram, vibrējoši priekšmeti, gaisa plūsma, ūdens plūsma.
- svākšēt skaņu verbs, kas raksturo ūdens plūsmu pār šķērsli.
- kvarta skārda ūdens smeļamais trauks.
- Api Skitu (vēst. Melnās jūras ziemeļu piekraste) mitoloģijā - zemes dieviete, varenā debesu dieva un visu cilvēku radītāja sieva; saistīta ar ūdens stihiju.
- sklīns sklidens.
- Skolas Skolas dīķis - atrodas Tukuma novada Zantes pagastā, platība - 2,5 ha; Skolas ūdenskrātuve.
- Skolas Skolas ūdenskrātuve - izveidota uz Vijatas upes 3 km no ietekas Tirzā, Gulbenes novada Galgauskas pagastā, platība - 3 ha.
- Skolas Skolas ūdenskrātuve - uzstādināta uz Lazdupītes Gulbenes novada Rankas pagastā, platība - 0,9 ha.
- Skolas Skolas upīte - ūdenstece Cēsu novada Dzērbenes pagastā, ietek Šķestera ezerā.
- ūdens skorpions skorpionblakšu dzimtas suga (“Nepa cinerea”), plakana, lapveidīga, sarkanbrūna ūdensblakts (ķermeņa garums - 18-22 mm), galva ļoti maza, atrodas dziļā priekškrūšu ieliekumā, spārni labi attīstīti, spēj pārlidot no vienas ūdenstilpnes uz otru.
- kelpi Skotu mitoloģijā - ļauni ūdens gari upēs un ezeros.
- sūcējskropstaiņi Skropstaiņu tipa klase ("Suctoria"), vienšūņi, kuru pieaugušajiem īpatņiem ir raksturīgi sūcējtaustekļi, dzīvo piestiprinājušie pie ūdensdzīvniekiem vai ūdensaugiem, \~500 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas.
- gargula Skulpturāls veidojums ar lietus ūdens noteces funkciju, visbiežāk novietots ēkas ārsienu augšdaļā vai jumta malās, kas ir izplatīts gotiskās baznīcas elements un visbiežāk attēlo fantastiskas būtnes - grifus un himeras.
- sega Slānis, kārta (piemēram, no kādas vielas, organiska veidojuma, augiem u. tml.), kas sedz zemes, arī ūdenstilpes, priekšmetu virsmu.
- zoga Slapjš sniegs; sniegs ar ūdens piejaukumu.
- ieslaucīt Slaukot panākt, ka iesūcas (kur iekšā, piemēram, ūdens drānā).
- kriptodepresija Slēgta ieplaka, ko aizņem ezers, kura dibens atrodas zemāk par okeāna līmeni, bet ezera ūdenslīmenis ir augstāks par to (piem., Baikāla ezera ieplaka).
- ūdensslēpes Slēpes, kas ir konstruētas tā, lai ar tām varētu pārvietoties pa ūdens virsu.
- slidans Slidens (piemēram, par ceļu).
- glums Slidens (piemēram, par ledu, apledojušu ceļu).
- slidcelīte Slidens celiņš (rotaļām).
- slidenis Slidens ceļš, arī slidens laiks.
- noslidens Slidens un nogāzens.
- gļevens Slidens, glīzdains.
- peldens Slidens, gluds.
- gļiemains Slidens, glums, gļotains.
- gleims Slidens, glums, lipīgs.
- laids Slidens, glums.
- sklīžs Slidens, slīps; sklijš.
- sklejens Slidens, slīps.
- sklijš Slidens, slīps.
- sklījš Slidens, slīps.
- sklidans Slidens; sklidains.
- sklidens Slidens; sklidains.
- sklīdīgs Slidens; sklidains.
- liedens Slidens.
- plidens Slidens.
- sklidains Slidens.
- sklīdens Slidens.
- sklidojs Slidens.
- sklids Slidens.
- slidains Slidens.
- slīdens Slidens.
- slīdīgs Slidens.
- slidots Slidens.
- slids Slidens.
- sližens Slidens.
- sližs Slidens.
- šļudans Slidens.
- šļūdans Slidens.
- sludens Slidens.
- šļudens Slidens.
- šļūdens Slidens.
- šļudins Slidens.
- šluzens Slidens.
- šļuzens Slidens.
- šluzisks Slidens.
- glisēšana Slīdēšana pa ūdeni, atraujot lielāko korpusa daļu no ūdens, tā panākot minimālu iegrimi un līdz ar to samazinot ūdens pretestību.
- glisēt Slīdēt, braukt pa ūdens virsmu.
- slijš Slids, slidens.
- pliekans Slikts, gurdens (parasti par psihisku stāvokli, fizisko pašsajūtu).
- sliens Slīps, nolaidens, nestāvs.
- nokarans Slīps, nolaidens.
- slejš Slīps, nolaidens.
- metenāji Slūžas ūdens aizdambēšanai.
- Bādenes smaillape smaillapju ģints suga ("Lophozia badensis").
- astīšu smaillape smaillapju suga ("Lophozia ascendens"), aizsargājama.
- less Smalkgraudains, porains, irdens nogulumu iezis, kura galvenās sastāvdaļas ir māls, smiltis un ogļskābais kalcijs.
- duļķis Smalki samaltu izejvielu (piem., kaļķakmens un mālu) ūdens maisījums cementa klinkera ražošanai.
- ķilas Smalki, ūdens dzīti ledus gabali ūdenim sasalstot, vižņi.
- smaršūdenis Smaržūdens.
- smaršūdens Smaržūdens.
- smarža Smaržvielu spirta vai ūdens un spirta šķīdums ar patīkamu aromātu.
- virloks Smeļamais spainītis ar garu kātu, lai iesmeltu ūdeni atklātā ūdenskrātuvē un piepildītu baļļu, ko ar zirgu veda mājās.
- izsmelt Smeļot iztukšot (piemēram, trauku, ūdenskrātuvi).
- bituminizācija Smilšainas vai saplaisājušas klinšainas grunts pārvēršana ūdensnecaurlaidīgā gruntī, ko panāk, zem spiediena iesūknējot gruntī bitumenu; šo paņēmienu lieto hidrotehnisku celtņu, ceļu, šahtu un lielu ēku pamatu būvē, bituminācija.
- Rubelhālī Smilšu tuksnesis Arābijas pussalas dienvidaustrumos (arābu val. "Rub' al Khali"), Saūda Arābijā, Omānā un Jemenā, platība - \~650000 kvadrātkilometru (viens no lielākajiem smilšu tuksnešiem pasaulē), garums rietumu-austrumu virzienā - \~1200 km, platums - līdz 500 km, nolaidens līdzenums no 500-1000 m vjl. rietumos līdz 100-200 m austrumos.
- Līneburgas tīrelis smiltāju pauguraine Vācijas ziemeļu daļā (“Lueneburger Heide”), uz dienvidiem no Hamburgas un Līneburgas, Elbas un Vēzeres baseina ūdensšķirtne.
- sardas sniedzīte sniedzīšu suga ("Chionodoxa sardensis").
- sniega kušana sniega segas un tajā esošā ledus pārvēršanās ūdenī; process norisinās 2 fāzēs: 1) sniegs sablīvējas, un mainās tā struktūra; kūstošā sniega ūdens nekrājas uz augsnes virsas; 2) sniega sega ir piesātināta ar kušanas ūdeni, un sākas tā notece.
- ezerkaraliene Sniegbaltā ūdensroze ("Nymphaea candida").
- ezerpuķes Sniegbaltā ūdensroze ("Nymphaea candida").
- ezerrozes Sniegbaltā ūdensroze ("Nymphaea candida").
- gaigala Sniegbaltā ūdensroze ("Nymphaea candida").
- gaigalas Sniegbaltā ūdensroze ("Nymphaea candida").
- gaigale Sniegbaltā ūdensroze ("Nymphaea candida").
- gaigula Sniegbaltā ūdensroze ("Nymphaea candida").
- krūkliņas Sniegbaltā ūdensroze ("Nymphaea candida").
- laičine Sniegbaltā ūdensroze ("Nymphaea candida").
- laičinis Sniegbaltā ūdensroze ("Nymphaea candida").
- laiksna Sniegbaltā ūdensroze ("Nymphaea candida").
- laiksne Sniegbaltā ūdensroze ("Nymphaea candida").
- laiksnis Sniegbaltā ūdensroze ("Nymphaea candida").
- laišķi Sniegbaltā ūdensroze ("Nymphaea candida").
- laišķis Sniegbaltā ūdensroze ("Nymphaea candida").
- laišķulapas Sniegbaltā ūdensroze ("Nymphaea candida").
- lēpa Sniegbaltā ūdensroze ("Nymphaea candida").
- lēpas Sniegbaltā ūdensroze ("Nymphaea candida").
- lēpe Sniegbaltā ūdensroze ("Nymphaea candida").
- lēpes Sniegbaltā ūdensroze ("Nymphaea candida").
- lēplapa Sniegbaltā ūdensroze ("Nymphaea candida").
- lilijas Sniegbaltā ūdensroze ("Nymphaea candida").
- tuļbis Sniegbaltā ūdensroze ("Nymphaea candida").
- ūdenrozes Sniegbaltā ūdensroze ("Nymphaea candida").
- ūdeņrozes Sniegbaltā ūdensroze ("Nymphaea candida").
- ūdenslapas Sniegbaltā ūdensroze ("Nymphaea candida").
- ūdenslēpes Sniegbaltā ūdensroze ("Nymphaea candida").
- ūdenspuķe Sniegbaltā ūdensroze ("Nymphaea candida").
- ūdenspuķes Sniegbaltā ūdensroze ("Nymphaea candida").
- ūdensrozes Sniegbaltā ūdensroze ("Nymphaea candida").
- Nymphaea candida sniegbaltā ūdensroze.
- sniega ūdens sniegūdens.
- sniegūdenis Sniegūdens.
- snorkelings Snorkelēšana - zemūdens peldēšana, lietojot elpošanas caurulīti.
- Eirāzijas somzīlīte somzīlīšu suga ("Remiz pendulinus"), Latvijā aizsargājama, neliels dziedātājputns, kas veido virs ūdens iekārtu lodveida ligzdu.
- sangrija Spāņu dzēriens, ko gatavo no sarkanvīna un minerālūdens un pasniedz ar sagrieztiem augļiem.
- adiantu spārnene spārneņu suga ("Fissidens adianthoides"), kas mitros mežos izplatās arī uz kritalām un koku (it īpaši apšu) stumbru pamatnes.
- Arnolda spārnene spārneņu suga ("Fissidens arnoldii").
- samtīšu spārnene spārneņu suga ("Fissidens bryoides").
- resnsetas spārnene spārneņu suga ("Fissidens crassipes").
- sekstainā spārnene spārneņu suga ("Fissidens cristatus").
- neskaidrā spārnene spārneņu suga ("Fissidens dubius"), kas ir reta, aug uz karbonātiem bagātas minerālaugsnes un kūdras.
- Osmundu spārnene spārneņu suga ("Fissidens osmundoides"), kas bieži aug mitros mežos ciņu nogāzēs uz kūdras.
- sīkā spārnene spārneņu suga ("Fissidens pusillus").
- īvlapu spārnene spārneņu suga ("Fissidens taxifolius").
- upes nospārnošana spārnu baļķu nostiprināšana vietās, kur iespējama pludināmo kokmateriālu aizķeršanās, visvairāk nepieciešama šaurās un līkumainās upēs, kā arī vietās, kur upes krasts noaudzis ar kokiem vai krūmiem līdz ūdens līmenim.
- klajumspāre Spāru dzimtas ģints ("Sympetrum"), Latvijā konstatētas 6 sugas, ķermenis 19-35 mm garš, parasti dzeltenīgs, brūns vai sārts, lido atklātās vietās, bieži tālu no ūdenstilpnēm.
- patentkrāsa Speciāla krāsa ar indīgu vielu piejaukumu kuģu zemūdens daļu krāsošanai, lai tās pasargātu no apaugšanas ar gliemežvākiem un aļģēm.
- konservanti speciāla piedeva ar fungicīdām īpašībām, kas novērš ūdens dispersiju atsevišķo sastāvdaļu bioloģisko noārdīšanos.
- kravas marka speciāla zīme uz kuģa bortiem, kas rāda virs ūdens pieļaujamo borta augstumu kuģim ar pilnu kravu; kravas marku apliecina starptautisks dokuments "Apliecība par kravas marku".
- glābšanas kuģis speciāli būvēts kuģis glābšanas, meklēšanas, kuģu pacelšanas un zemūdens tehniskiem darbiem.
- autofurgonu parks Speciāli izveidota vieta, kur ceļotāji nakšņo labiekārtotā mobilā vai stacionārā autofurgonā vai autopiekabē, atkarībā no parka komforta līmeņa autofurgonus vai autopiekabes var pievienot tehniskām ietaisēm (elektrotīklam, kanalizācijai, ūdensvadam); šādā parkā parasti ir pārtikas veikals, pieejami ēdināšanas un citi pakalpojumi, tūristu mītņu klasifikācijā autofurgonu, autopiekabju parkus izdala kā atsevišķu tūristu mītņu tipu.
- plezna Speciāli peldētāju un ūdenslīdēju, parasti gumijas, apavi ar pagarinātu, paplatinātu apakšdaļu.
- artēziskie urbumi speciāli urbumi artēzisko ūdeņu ņemšanai; urbuma vidusdaļa ir stobrs, ko nostiprina tērauda apvalka caurule; tajā ievieto arī ierīces ūdens ņemšanai no akas - pašteces vadu vai iegremdētu sūkni ar spiedvadu.
- ūdens bilances stacija specializēta hidrometeoroloģijas stacija, kas novēro ūdens bilances elementu un faktoru kopumu, fiksē to maiņas.
- elektroizolācijas eļļa speciālu minerāleļļu grupa - transformatoru, kondensatoru un kabeļu eļļas, ko izmanto elektrotehniskās ierīcēs elektroizolācijai un dzesēšanai.
- gāziens Spēcīga (ūdens vai cita šķidruma) šalts.
- gāzma Spēcīga (ūdens, viļņu) šalts, brāzma.
- gāzme Spēcīga (ūdens, viļņu) šalts, brāzma.
- viesulis Spēcīga vēja ietekmē izveidojusies, piemēram, sniega, ūdens, smilšu, strauja riņķveida kustība, kas atgādina virpuļojošu stabu.
- virpulis Spēcīga, strauja (ūdens), parasti piltuvveida, kustība (ūdenstilpē).
- virt Spēcīgi mutuļot, viļņoties (piemēram, par ūdenstilpi).
- vārīties Spēcīgi viļņoties, virpuļot, mutuļot, arī izdalīt tvaikus, garaiņus (parasti par ūdenstilpi).
- voklīze Spēcīgs karsta avots, kas neizsīkst arī mazūdens periodos.
- smerčs Spēcīgs, postošs atmosfēras stabveida virpulis, kas piltuvveidīgi rodas no gubu lietusmākoņa līdz zemes vai ūdens virsai.
- peldspēja Spēja peldēt (parasti ūdens transportlīdzekļiem, priekšmetiem).
- akvaplanēšana Spēkratu kustības veids: slīdēšana pa ūdens slāni, kas atdala dzinekli (3) no balstvirsmas; šajā gadījumā pilnīgi zūd dzinekļa (piemēram, riepas) kontakts ar ceļu un līdz ar to arī spēkrata vadīšanas iespēja.
- vilcējspēks Spēks, ko izmanto (kā, piemēram, sauszemes, ūdens vai gaisa transportlīdzekļa, kosmiskās raķetes) vilkšanai vai dzīšanai.
- kāpjošs avots spiedienūdeņu avots ar ūdens pieplūdi no apakšas uz augšu.
- Batrachium trychphyllum spilvlapu ūdensgundega.
- Ranunculus trychophyllus spilvlapu ūdensgundegas "Batrachium trychophyllum" nosaukuma sinonīms.
- spirodela Spirodela 1 - ūdensziedu dzimtas ģints.
- hidrospirometrs Spirometrs, kurā izelpotā gaisa daudzumu noteic, mērot no rezervuāra izspiestā ūdens tilpumu.
- tramplīns Sporta būve, ierīce sportista lēciena tāluma, augstuma un ilguma palielināšanai (piemēram, slēpošanā, ūdensslēpošanā, daiļlēkšanā).
- jahtklubs Sporta organizācija, kuras biedri nodarbojas ar burāšanu, vindsērfingu u. tml. ūdenssporta veidiem; klubs organizē sacensības, apmāca burātājus utt.
- ūdensmotosports Sporta veids - braukšana ar motorlaivām; ūdens motosports.
- ūdens motosports sporta veids - braukšana ar motorlaivām; ūdensmotosports.
- ūdensslaloms Sporta veids - braukšana ar ūdensslēpēm aiz kutera, apbraucot trases peldošās bojas; slaloms (3).
- slaloms sporta veids - braukšana ar ūdensslēpēm aiz kutera, apbraucot trases peldošās bojas.
- tramplīnlēkšana Sporta veids - lēkšana no tramplīna (slēpošanā, ūdensslēpošanā).
- ūdensslēpošana Sporta veids - pārvietošanās pa ūdens virsu uz ūdensslēpēm aiz kutera.
- ūdenssports Sporta veidu kopums, kuri ir saistīti ar pārvietošanos pa ūdeni, ūdens virsu (piemēram, peldēšana, airēšana, burāšana).
- ūdensslalomists Sportists, kas specializē lies ūdensslalomā (2); slalomists (3).
- ūdensmotosportists Sportists, kas specializējies ūdensmotosportā; ūdens motosportists.
- ūdens motosportists sportists, kas specializējies ūdensmotosportā; ūdensmotosportists.
- ūdenspolists Sportists, kas specializējies ūdenspolo.
- ūdensslalomists Sportists, kas specializējies ūdensslalomā (1); slalomists (2).
- ūdensslēpotājs Sportists, kas specializējies ūdensslēpošanā.
- ūdenssportists Sportists, kas specializējies ūdenssportā.
- Sadalmeliks Spožākā zvaigzne Ūdensvīra zvaigznājā.
- pieledāja baseins sprostezers, ledāja kušanas ūdeņu ūdenstilpe, kas radusies leduslaikmeta beigu posmā, ūdeņiem sastājoties ledāja malas priekšā.
- sateču sūknis stacionārs, mehānisks, ar roku darbināms ūdens sūknis.
- bilžu sūknis stacionārs, mehānisks, ar roku darbināms ūdenssūknis.
- švīkstoņa Staigns smilšains pamats (ūdenstilpē).
- dzeloņsporu ezerene staipekņu nodalījuma ezereņu ģints suga ("Isoetes echonospora"), Latvijā sastopama reti, tikai Piejūras zemienes un Vidzemes augstienes ezeros 0,15-0,9 m dziļumā; aizsargājams ūdensaugs.
- ezereņaugi Staipekņveidīgo nodalījuma ezereņu rindas dzimta, daudzgadīgi lakstaugi, ūdens un mitru vietu augi, \~75 sugas, Latvijā konstatētas 2 reti atrodamas sugas.
- ķereksis Starp virgām atstāts ūdens ceļš, kur plostus var cauri laist vai laivām cauri braukt.
- paisuma amplitūda starpība starp paisuma augstāko līmeni (pilnlīmeni) un vidējo ūdenslīmeni kādā laika posmā, kas mēdz būt dažu metru robežas, bet Bristoles kanālā (Anglijas dienvidrietumu piekrastē) sasniedz 15,6 m.
- Alfa Starptautisks signāls, nozīmē: "Nolaists ūdenslīdējs, ievērojiet attālumu un virzieties lēnām".
- ūdeņu aizsardzība starptautisku pasākumu sistēma, kas vērsta uz ūdens resursu ilgstošu izmantošanu, to taupīšanu un kvalitātes saglabāšanu nākamajām paaudzēm.
- gāte Starpteka - neliela upe, kas savieno divas ūdenstilpnes, parasti mazūdenīgāka nekā galvenā gultne; atzars aiz salām; neliels divu ezeru savienojums; atzars no upes uz ezeru.
- spīdīgā stāvaine stāvaiņu suga ("Hylocomium splendens"), ir viena no visvairāk izplatītajām sūnām vidēji auglīgu un auglīgu sausieņu, kā arī nosusinātu mežu zemsedzē, retāk tā sastopama trūdvielām nabadzīgos sausieņu mežos un uz ciņiem slapjos mežos.
- deshidrēmija Stāvoklis ar pazeminātu ūdens saturu asinīs.
- hiperhidratācija Stāvoklis, kad organismā ir palielināts ūdens daudzums.
- undīnisms Stāvoklis, kad seksuālu uzbudinājumu rada ūdens, urīns vai urinēšana.
- stāvušs Stāvošs (par ūdeni ūdenstilpē).
- apgultiņa Stāvošs ūdens, sevišķi uz lauka.
- plancis Stāvošs, sastāvējies ūdens.
- aprāvējis Stāvošs, smirdīgs, dzelzi saturošs, ar krāsainu plēvi (rāvu) pārklāts ūdens.
- epilimnijs Stāvošu saldūdens ūdenstilpju (ezeru, dīķu. ūdenskrātuvju) pelagiāles slānis līdz 5-8 metru dziļumam.
- stenobats Stenobatie organismi - ūdens organismi, kas dzīvo stingri noteiktā dziļumā.
- blīvais stereokaulons stereokaulonu suga ("Stereocaulon condensatum"), Latvijā sastopams reti, aizsargājams, atrasts Slīteres rezervātā.
- Dienvidatlantijas grēda stiepjas paralēli Dienvidamerikas un Āfrikas kontinentam no ekvatora līdz 55 grādiem dienvidu platuma, garums - 4500 km, dziļums - 1800-3400 m, virs ūdens paceļas Debesbraukšanas un Tristana da Kuņjas salas.
- karafe Stikla trauks ar tievu kaklu un stikla aizbāzni (parasti ūdens, alkoholisku dzērienu iepildīšanai); šāds trauks kopā ar tā saturu; šāda trauka saturs.
- karapa Stikla trauks ūdens vai alkoholisku dzērienu iepildīšanai; karafe.
- atzailis Stiprāk sazēlusi vieta rudens sējā vai pavasara kūlā.
- zhirak Stipras tabakas maisījums ūdenspīpēm.
- sālsūdens Stipri mineralizēts dabiskais limānu, sāļezeru, pazemes ūdens, kura mineralizācija pārsniedz 35 g/l.
- arkla zole stipri noblīvēts augsnes slānis, kas izveidojas, ilgāku laiku arot vienādā dziļumā; šis slānis kavē nokrišņu ūdens iesūkšanos un augu sakņu augšanu un attīstību, ūdens pacelšanos pa kapilāriem no zemes dziļākiem slāņiem; augsnes zoli iznīcina ar augsnes dziļirdināšanu.
- marķēšanas papīrs stiprs, ūdensizturīgs papīrs apģērbu iezīmēšanai ķīmiskajā tīrīšanā.
- rete Stobru rete - ūdens klajs ezerā, kur neaug niedres.
- krievu store storu dzimtas suga ("Acipenser guldenstadti").
- ūdenslīdējs Strādnieks, kas veic darbus, darbības zem ūdens speciālā tērpā.
- straujūdens Strauji plūstošs ūdens.
- sist Strauji virzīt, mest, parasti augšup, uz visām pusēm (piemēram, liesmas, ūdens strūklas).
- kūsāt Strauji virzīties, plūst (par burbuļiem ūdenstilpē).
- kūsēt Strauji virzīties, plūst (par burbuļiem ūdenstilpē).
- kūsot Strauji virzīties, plūst (par burbuļiem ūdenstilpē).
- sagāzties Strauji, ar lielu sparu saplūst (piemēram, par lielu ūdens daudzumu).
- jautrs Straujš (piemēram, par ūdens, gaisa plūsmu).
- Strenču krāces straujš Gaujas posms, kas sākas lejpus Strenčiem un beidzas iepretī Krāčupes ietekai, garums — 4 km, kritums — 4 m, krasti — 8-9 m augsti, gultne smilšaina, krācēs akmeņi, 3 lielākas un vairākas mazākas zemūdens kāples.
- mutulis Straujš, spēcīgs (ūdens) virpulis (ūdenstilpē).
- dibenstraume Straume ūdenstilpes apakšējos slāņos.
- zemstraume Straume, kas plūst zem ūdens virsējās straumes, kārtas.
- valks Strauts, neliela ūdenstece.
- krunkainītis Strautvaboļu dzimtas ģints ("Helophorus"), Latvijā konstatēts 10 sugu, vaboļu ķermenis <10 mm garš, pelēcīgi melns vai brūns, sastopami dažādās ūdenstilpnēs, arī peļķēs.
- zilkrūtītis Strazdu dzimtas ģints, perēkli taisa apslēptu pie ūdens, kā patīkamu dziedātāju to dažkārt tur būrītī.
- Sudmalnieku dzirnavezers Sudmalezers, ūdenskrātuve Nīkrāces pagastā.
- amargens Sudraba nitrāta, amonjaka un ūdens šķīdums, bezkrāsains, caurspīdīgs šķidrums ar sārmainu reakciju un amonjaka smaku, baktericīds līdzeklis.
- sūkļveida- Sūkļains; porains, irdens.
- atsūknēt Sūknējot samazināt (gaisa, ūdens u. tml. daudzumu).
- būvpumpis Sūknis būvbedres atbrīvošanai no ūdens.
- katla barošanas sūknis sūknis katla barošanas ūdens padevei tvaika katlā vajadzīgajā spiedienā; izmanto centrbēdzes sūkņus un virzulsūkņus ar elektrisko piedziņu, retāk tvaika sūkņus un inžektorus.
- augļu nektārs sulas un cukurūdens maisījums, kurā cukura koncentrācija desmit reižu pārsniedz kopējo skābes koncentrāciju.
- iebiezinātās sulas sulas, ko iegūst no dzidrinātām dabiskām sulām, iztvaicējot vai izsaldējot daļu ūdens.
- evapotranspirācija summārā iztvaikošana — augu fizikālā iztvaikošana kopā ar fizioloģisko iztvaikošanu, kas ir meža ūdens bilances patēriņa daļas lielākā sastāvdaļa un gadā sasniedz 600 mm.
- ļogaiņi Sunīši ("Bidens").
- ļogainis Sunīši ("Bidens").
- nokarenais sunītis sunīšu suga ("Bidens cernua", senāk "Bidens cernuus").
- lapainais sunītis sunīšu suga ("Bidens frondosa").
- trejdaivu sunītis sunīšu suga ("Bidens tripartita", senāk "Bidens tripartitus").
- smadze Sunītis ("Bidens").
- sūrenes Sūreņu ģints ("Polygonum"). Ūdenspipars ("Polygonum hydropiper"), sūreņu suga.
- ūdens duļķainums suspendēto vielu daudzums tilpuma vienībā (kopā ar ūdeni) ūdens plūsmās un ūdenstilpēs.
- nocietināšana svaiga saldējuma izturēšana zemā temperatūrā (-25 - -30 °C) brīvā ūdens kristalizācijai.
- parametrisks pastiprinātājs svārstību pastiprinātājs, kura darbība balstās uz kondensatora kapacitātes vai spoles induktivitātes maiņu sinhroni ar pastiprināmo svārstību.
- šūpoties Svārstīties samērā ritmiski, regulāri (parasti par ūdenstilpes viļņiem).
- Uzplūdums Svētes ūdenskrātuve Ugāles pagastā.
- svētūdens Svētītais ūdens.
- kalidārijs Sviedrēšanās, siltūdens nodaļa senajā Romas pirtī.
- tedeums Svinīgs, cildens, visbiežāk izvērsts sakrālās mūzikas (vokālinstrumentāls) žanrs ar tekstu "Te Deum laudamus", mūsdienās arī instrumentālas versijas.
- svinūdenis Svinūdens.
- svirstenis Svira ūdens spaiņa izcelšanai no akas; vinda (1).
- svirnis Svira ūdens spaiņa izcelšanai no akas.
- vinda Svira ūdens spaiņa izcelšanai no akas.
- zviris Svirnis - svira ūdens spaiņa izcelšanai no akas.
- Glyceria striata svītrainā ūdenszāle.
- žāvēt šādā veidā mazināt (uzturlīdzekļu) ūdens saturu, piemēram, lai sagatavotu (tos) ilgstošai glabāšanai, pārveidotu (to garšu)
- kaltēt Šādā veidā mazināt (uzturlīdzekļu) ūdens saturu, piemēram, lai sagatavotu (tos) ilgstošai glabāšanai, pārveidotu (to) garšu.
- noslēgt Šādā veidā pārtraucot, piemēram, vada, līnijas darbību, panākt, ka (kas, piemēram, elektriskā enerģija, ūdens) netiek piegādāts.
- tralis Šādam zvejas rīkam līdzīga ierīce ūdenstilpes reljefa, floras un faunas pētīšanai, kā arī zemūdens šķēršļu atklāšanai un izcelšanai ūdens virspusē.
- Sēlpils sala šaura, neliela, neapdzīvota sala Pļaviņu ūdenskrātuves vidū, lejpus Oliņkalna salas, garums atkarībā no ūdenskrātuves ūdenslīmeņa var būt līdz 150 m, augstums — līdz 2 m, pirms Daugavas ielejas applūdināšanas tā bija sens dolomīta erozijas paliksnis (Sēlpils pilskalns) uz Daugavas kreisā krasta kraujas.
- pludināšana Šaurākā nozīmē - vaļēju, brīvi peldošu kokmateriālu pārvietošana pa ūdens ceļiem ar straumes palīdzību, retāk ar velkoņiem; plašākā nozīmē - arī plostošana ar plostu palīdzību.
- barranki Šauras un dziļas rievas, ko lietus ūdens izgrauž vulkāna konusa irdenās nogāzēs no augšas uz leju (plānā no vidus uz malām).
- Kanādas šeferdija šeferdiju ģints suga ("Shepherdia canadensis"), vasarzaļš, Latvijā introducēts 1,5-2 m augsts krūms, lapas eliptiskas līdz olveidīgas, ziedi sīki, dzeltenīgi, sakopoti īsās vārpās.
- pīle Šīs dzimtas apakšdzimta ("Anatinae"), liels vai vidēja lieluma ūdensputns ar vārpstveida ķermeni, īsām kājām un spārniem, saplacinātu knābi, 34 ģintis, 114 sugu, Latvijā konstatēts 10 ģinšu, 24 sugas.
- raglape Šīs dzimtas ģints ("Ceratophyllum"), ūdensaugs ar divkārt vai trīskārt dakšveidīgi dalītām lapām un ar ziediem zem ūdens, 2 sugas.
- dafnija Šīs dzimtas ģints ("Daphnia"), Latvijā konstatētas 6 sugas; ūdensblusa.
- sīkeglīte Šīs dzimtas ģints ("Elatine"), sīki ūdensaugi ar vairākām ekoloģiskām formām, zemūdens formām ziedi neuzkrītoši, bieži kleistogāmi (apputeksnējas neizplaukuši), 12 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
- spārnene Šīs dzimtas ģints ("Fissidens"), \~800 sugu, Latvijā konstatētas 8 sugas.
- ezerene Šīs dzimtas ģints ("Isoetes"), daudzgadīgi dažādsporu paparžaugi, pārsvarā ūdens un mitru vietu lakstaugi, gk. mērenajā un tropiskjā joslā, apm. 75 sugas; Latvijā 2 sugas.
- najādas Šīs dzimtas ģints ("Najas"), viengadīgi, divmāju ūdensaugi, 4-5 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
- lotoss Šīs dzimtas ģints ("Nelumbo"), kurā ir 2 sugas, ūdensaugs ar lielām lapām un krāšņiem ziediem, kas sakņojas zemē, bet zieds atveras virs ūdens.
- ūdensroze Šīs dzimtas ģints ("Nymphaea"), daudzgadīgs ūdensaugs ar lielām ieapaļām vai ieapaļi ovālām peldošām lapām un palieliem, parasti baltiem, ziediem, \~35 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas, kas līdz 19. gs. tika uzskatītas par 1 sugu ar vairākām varietātēm.
- ezerrieksts Šīs dzimtas ģints ("Trapa"), ūdensaugs ar peldošu rombisku lapu rozeti un baltiem ziediem, (30 vai pat 200 sugas, bet pēc citiem uzskatiem ir tikai 1 ļoti polimorfa suga), Latvijā 1 suga.
- jūraszāles Šīs dzimtas ģints ("Zostera"), daudzgadīgi ūdensaugi, kas sastopami abu pusložu jūrās no subtropu līdz subarktiskajai joslai, aug seklūdeņos 1-4 m dziļumā, retumis līdz 10 m dziļumam, 15 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
- karpa Šis dzimtas suga ("Cyprinus carpio"), ātraudzīga saldūdens zivs ar pelēcīgi zaļganu ķermeni un melni plankumotām zvīņām, ķermeņa garums - līdz 60 cm, masa - līdz 10 kg.
- akmeņgrauzis Šīs dzimtas suga ("Cobitis taenia"), neliela saldūdens zivs dzeltenīgā vai brūnganā krāsā.
- lentzivs Šīs dzimtas suga ("Lumpenus lampretaeformis"), kas dzīvo vietās ar dūņainu grunti 30-200 m dziļumā, zemā ūdens temperatūrā, Latvijas piekrastē, arī Rīgas līcī, konstatēta tikai dažas reizes.
- Rhyacornis fuliginosus šīs ģints suga ("Āzijas ūdenserickiņš").
- kaktusu zemesžube šīs ģints suga ("Geospiza scandens").
- kašalots Šīs ģints suga ("Physter catodon"), galvas garums ir \~1/3 no ķermeņa garuma, zem ūdens var uzturēties līdz 1,5 stundas.
- sams Šīs ģints suga ("Silurus glanis"), liela (garums - līdz 5 m, Latvijā - līdz 2 m), plēsīga saldūdens zivs, kam ir raksturīga plata mute un gari taustekļi.
- Aphanizomenon flos-aque šīs ģints suga, kas izraisa ūdens "ziedēšanu".
- nēģis Šīs kārtas dzimta ("Petromyzonidae"), ūdens dzīvnieks ar garu ieapaļu ķermeni, kailu ādu, skrimšļainu skeletu, 5 ģintis, \~35 sugas, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 3 sugas.
- cirvene Šīs rindas dzimta ("Alismataceae"), ūdensaugs un mitru vietu augs, \~20 ģinšu, 100 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis.
- monoblefarīdas Šīs rindas dzimta ("Monoblepharidaeae"), saldūdens saprofīti, kas sastopami uz dažādu koku zariem vai cita substrāta, kur veido smalku pūkveidīgu, pelēcīgu vai brūnganu micēliju, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 5 sugas.
- najādas Šīs rindas dzimta ("Najadaceae"), viengadīgi vienmājas vai divmāju ūdensaugi, kas aug iesāļos ūdeņos un saldūdeņos, 2 ģintis, \~50 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis.
- diafragma Šķērsām novietota audu plātne doba stublājā (parasti purva un ūdens augiem).
- aizsprosts šķērsām ūdens plūsmai ierīkota hidrotehniska būve, kas aiztur ūdens noteci un paaugstina ūdenslīmeni augšbjefā, veidojot ūdenskrātuvi; šādas būves ierīko ūdens enerģijas izmantošanai, kuģošanai, apūdeņošanai, ūdensapgādei, plūdu novēršanai; dambis.
- ūdensšķērslis Šķērslis ūdens plūsmas ceļā.
- žļudzens Šķībs, slidens.
- filtrācija šķidruma kustība caur porainu vidi, kas notiek hidrostatiska spiediena starpības dēļ filtrācijas apgabala dažādos punktos – 1) ūdens pieplūst drenām, urbumiem, susināšanas grāvjiem u. tml; 2) ūdens plūst caur zemes vai betona aizsprostu ķermeņiem un zem tiem un no grāvju nogāzēm, kur tā ir nevēlama parādība, jo apdraud nogāžu noturību, palielina ūdens zudumus no ūdenskrātuvēm u. tml.
- žāvēšana Šķidruma, parasti ūdens, aizvadīšana no gāzēm, šķidrumiem, cieta materiāla vai izstrādājuma.
- krotonaldehids Šķidrums ar ļoti asu smaku, gaistošs ar ūdens tvaikiem, rodas divām acetaldehida molekulām kondensējoties dažādu vielu ietekmē.
- kodināšanas šķīdums šķidrums stikla izstrādājumu dekoratīvai apstrādei, kas sastāv no 1 daļas fluorūdeņražskābes (HF), 1,5 daļām sērskābes (H~2~SO~4~) un 3,6 daļām ūdens.
- dzeses šķidrums šķidrums, ko lieto motora dzeses sistēmā (antifrīzs, tosols, ūdens).
- marināde Šķidrums, ko parasti gatavo no ūdens, etiķa, garšvielām un citiem komponentiem un ko izmanto pārtikas produktu konservēšanai.
- bezūdens vide šķīdums (šķidrums), kas nesatur ūdeni vai ūdens ir izšķīdusī viela.
- ātrpelde Šķīdums galvanoplastikā, kas parasti satur uz 100 l ūdens 20-30 kg bezdzelzs vara vitriola un 0,4 kg tīras sērskābes.
- ūdensšķīdums Šķīdums, kurā par šķīdinātāju ir izmantots ūdens; ūdens šķīdums.
- ūdens šķīdums šķīdums, kurā par šķīdinātāju ir izmantots ūdens; ūdensšķīdums.
- sintētiskā šķiedra šķiedras, ko sintezē no mazmolekulāriem savienojumiem polimerizācijas vai polikondensācijas procesā.
- spiedliešana Šlikera iespiešana ģipša veidnē, kur pēc ūdens aizvadīšanas iegūst izstrādājumu, kas ir veidnes iekšējās virsmas precīza kopija.
- brandspoits Šļūtenes metāla uzgalis, kas virza ūdens strūklu vajadzīgajā virzienā, kad dzēšams ugunsgrēks vai laistāmas ielas.
- Šošonu Šošonu ūdenskritums, atrodas ASV, Sneikas upē, augstums - 65 m.
- Lahmu Šumeru un akadiešu mitoloģijā - ūdens, īpaši jūras, dēmoni, kurus dievs Enki radīja pazemes jūrā Abzu.
- atvārsnītes Šūnas (lapas epidermā), kas regulē ūdens iztvaikošanu un gāzu apmaiņu.
- kariorekse Šūnas kodola sabrukšana; hromatīna kondensēšanās citoplazmā graudiņu veidā, kuri pēc tam tiek izstumti no šūnas.
- palēkties Šūpojoties (parasti lielos viļņos) strauji pavirzīties (uz augšu) - par ūdens transportlīdzekļiem.
- žandroties Šūpoties (par niedrēm virs ūdens).
- spoguļklape Švertlaivas spogulī izveidota atvere (ūdens izvadīšanai) ar atsperīgu vāku.
- švertkaste Švertlaivas vidusdaļā iebūvēta, ūdensnecaurlaidīga kaste, kurā ievietots šverts.
- ūdensizvietojums Tā ūdensapjoma svars, ko kuģis izspiež ar savu tilpumu; tiek atzīmēts tonnās.
- bezkondensoru tāda (apgaismošanas iekārta), kurā netiek izmantots kondensors.
- garlīns Tāda vieta upē, kur biezi saaugušas ūdensaugu saknes.
- cēls Tāds (cilvēks), kam piemīt augstas ētiskas īpašības; cildens.
- īss Tāds (ēdiens, parasti zupa), kas vārīts nelielā ūdens daudzumā.
- stenobatisks Tāds (par ūdens dzīvnieku), kas spēj dzīvot tikai stingri noteiktā dziļumā.
- rāvaiņš Tāds (purva ūdens), kas satur dzelzs savienojumus.
- beznoteces Tāds (ūdens baseins, platība), kam nav dabiskas noteces.
- artēzisks Tāds (ūdens), kas atrodas ūdensnecaurlaidīgu iežu ieslēgumā, dabiskā spiedienā.
- mīksts Tāds (ūdens), kas nesatur vai maz satur, parasti kalcija un magnija, sāļus.
- ciets Tāds (ūdens), kas satur, parasti kalcija un magnija, sāļus.
- hidrofobisks Tāds, kam ar ūdeni ir vāja mijiedarbība, tāds, ko ūdens neslapina (par vielām, materiāliem).
- anhidrisks Tāds, kam atņemts ūdens, sevišķi kristalizācijas ūdens.
- hidrofils Tāds, kam ir intensīva savstarpēja iedarbība ar ūdeni, tāds, ko ūdens slapina (par vielām).
- sekls Tāds, kam ir neliels dziļums (par ūdenstilpēm, bedrēm, aizām u. tml.); pretstats: dziļš.
- salkans Tāds, kam ir pliekani saldena garša; pliekani saldens (par garšu).
- salkans Tāds, kam ir pliekani saldena smarža, smaka; pliekani saldens (par smaržu, smaku).
- miegains Tāds, kam nāk miegs; tāds, kas ir gurdens.
- netīrs Tāds, kam nav dzidruma, tāds, kas ir duļķains, piesārņots (par ūdeni, ūdenstilpi).
- čurkstens Tāds, kam ūdens iztek cauri (par zemi).
- mazaizsalstošs Tāds, kas aizsalst nelielā platībā, arī uz neilgu laiku (par ūdenstilpi).
- kreiss Tāds, kas atrodas šajā pusē, ja tas tiek aplūkots straumes kustības virzienā (par ūdenstilpes krastu, malu u. tml.).
- labs Tāds, kas atrodas šajā pusē, ja tas tiek aplūkots straumes kustības virzienā (par ūdenstilpes krastu, malu u. tml.).
- sublitorāls Tāds, kas atrodas, pastāv, noris pie ūdenstilpes krasta (parasti līdz 200 metru dziļumam).
- virsūdens Tāds, kas atrodas, pastāv, noris virs ūdens, tāds, kas ir saistīts ar ūdens virsējo kārtu.
- zemūdens Tāds, kas atrodas, pastāv, noris zem ūdens virsējā slāņa vai ūdenī.
- subakvāls Tāds, kas atrodas, pastāv, noris zem ūdens.
- hidroelektrisks Tāds, kas attiecas uz elektrību, kuru iegūst, izmantojot ūdens enerģiju.
- biohidraulisks Tāds, kas attiecas uz ūdens un šķīdumu darbību dzīvajos audos.
- peldošs Tāds, kas aug ūdenstilpē un brīvi peld uz ūdens virsmas vai ūdenī (par ūdensaugiem, to daļām).
- hidatogens Tāds, kas cēlies ūdenim piedaloties, no ūdens nogulsnējies.
- žūris Tāds, kas dzer daudz ūdens.
- svabads Tāds, kas ir gurdens; tāds, kam ir bezspēcīgi, nesasprindzināti muskuļi.
- artēzisks Tāds, kas ir izurbts, izbūvēts līdz šāda ūdens slānim.
- peldošs Tāds, kas ir konstruēts tā, lai to varētu novietot uz ūdenstilpes virsmas (par iekārtām, celtnēm u. tml.); tāds, kas ir uzbūvēts uz speciāla ūdens transportlīdzekļa.
- pretzemūdens Tāds, kas ir paredzēts cīņai ar pretinieka uzbrukumiem no ūdenstilpju dzīlēm.
- priekštilta Tāds, kas ir paredzēts tilta aizsardzībai (parasti pretiniekam atņemtajā ūdenstilpes krasta daļā) - par nocietinājumu, pozīciju u. tml.
- ūdensnoteka Tāds, kas ir saistīts ar ūdens novadīšanu; tāds, kas ir paredzēts ūdens novadīšanai.
- hidrokinētisks Tāds, kas ir saistīts ar ūdens vai citu šķidrumu kustību, ūdens molekulu pārnesi, piem., sekrēcijas procesos.
- sauss Tāds, kas ir zaudējis ūdeni, izžuvis (par ūdenstilpi); tāds, no kā ir iztvaikojis, izliets viss šķidrums (par trauku).
- apskaidrots Tāds, kas kļuvis mierīgs, cildens; tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
- līgans Tāds, kas lēni viļņojas (par ūdenstilpes virsmu, viļņiem).
- tīrs Tāds, kas nav duļķains, arī piesārņots (par ūdeni, ūdenstilpi); arī dzidrs.
- nežirgts Tāds, kas nav spirgts, nav možs, ir gurdens, vārgs.
- neaizsalstošs Tāds, kas neaizsalst (par ūdenstilpi).
- stāvošs Tāds, kas neplūst (par ūdeni ūdenstilpē); tāds, kur ir minimāls ūdens caurplūdums vai tā nav (par ūdenstilpi).
- vasara Tāds, kas nogatavojas samērā agri, pirms rudens iestāšanās (par augļiem, dārzeņiem).
- ūdens tāds, kas noris, pastāv ūdenstilpē, tāds, kas ir saistīts ar norisēm ūdenstilpē.
- glābšana Tāds, kas paredzēts pasargāšanai no nelaimes gadījumiem, avārijām (piemēram, uz ūdens), tāds, kas paredzēts palīdzībai nelaimes gadījumos.
- ūdens tāds, kas pilnīgi vai daļēji aug ūdenstilpēs, arī mitrās vietās (par augiem); tāds, kas visu dzīvi pavada ūdenī, arī tāds, kas uzturas pie ūdenstilpēm un barību iegūst vai var iegūt tālās (par dzīvniekiem).
- glaciolimnisks Tāds, kas radies stāvoša ledājkušanas ūdens vai ledājkušanas ūdens baseinu un sprostezeru darbības rezultātā, tiem piemītošs; limnoglaciāls.
- hidrotermāls Tāds, kas saistīts ar karstā ūdens darbību.
- fluvioglaciāls Tāds, kas saistīts ar ledāja kušanas tekošiem ūdeņiem; nogulas, ko ledājiem kūstot, ūdens sanesis zemāk par ledāja malu.
- akva- Tāds, kas saistīts ar ūdeni, ūdenstilpēm.
- ūdeņains Tāds, kas satur daudz ūdens vai tam (pēc krāsas, konsistences u. tml.) līdzīgu šķidru vielu (par organisma dalām, veidojumiem, vielu maisījumiem tajos).
- pļekains Tāds, kas satur maz cietes un vārītā veidā nav irdens (par kartupeļiem).
- pļekaiņš Tāds, kas satur maz cietes un vārītā veidā nav irdens (par kartupeļiem).
- pļekans Tāds, kas satur maz cietes un vārītā veidā nav irdens (par kartupeļiem).
- ūdeņains Tāds, kas satur pārmērīgi daudz ūdens vai tam (pēc krāsas, konsistences u. tml.) līdzīgu šķidru vielu un par maz citu cilvēkam vēlamu vielu (par augu daļām, parasti augļiem).
- ūdeņains Tāds, kas satur samērā daudz ūdens (parasti par ēdienu); tāds, kam ir pievienots nevēlami daudz ūdens un pārāk maz citu produktu, vielu.
- ūdeņaiņš Tāds, kas satur samērā daudz ūdens.
- ūdenīgs Tāds, kas satur, kur ir (parasti) daudz ūdens (parasti par ūdenstilpi).
- trupens Tāds, kas viegli drūp, sairst; arī irdens.
- birzens Tāds, kas viegli un ātri drūp, sabirst sīkās daļās, drupans, irdens.
- rasains Tāds, ko klāj sīki ūdens pilieni, arī sviedru vai asaru lāses.
- ūdensdrošs Tāds, ko neietekmē, nebojā ūdens; ūdensizturīgs.
- ūdensizturīgs Tāds, ko neietekmē, nebojā ūdens.
- vaļējs Tāds, ko nesedz ledus vai cita veida kārta, tāds, kas nav aizsalis (parasti par ūdenstilpes ūdeni, ūdenstilpi).
- vētrains Tāds, kur bieži ir vētra (parasti par ūdenstilpi, par vietu tās tuvumā).
- slapņis Tāds, kur ir daudz mitruma, ūdens (par augsni, vietu, vidi).
- viļņains Tāds, kur ir viļņi (1) - par ūdenstilpi, arī ūdeni.
- bezūdens Tāds, kur nav ūdens.
- ūdeņaiņš Tāds, kur uzkrājas, saglabājas ūdens (par vietu, augsni).
- ūdeņains Tāds, kura augsnē ir pārmērīgs ūdens daudzums, tāds, kura padziļinājumos ir sakrājies ūdens (par vietu).
- čaugans Tāds, kura daļiņas nav cieši saistītas, neveido blīvu masu; irdens, mīksts.
- pašlencējošs Tāds, kurā ieplūdušais ūdens pats iztek.
- pašnoteces Tāds, kurā ieplūdušais ūdens pats iztek.
- peldlapu Tāds, kura lapas peld uz ūdens virsmas (par ūdensaugiem).
- rāms Tāds, kurā nav strāvojumu, plūsmas (piemēram, par gaisu); tāds, kurā nav viļņošanās (par ūdens plūsmu, straumi, ūdenstilpi).
- tukšs Tāds, kurā nav ūdens (parasti par aku, ūdenstilpes gultni).
- straujš Tāds, kurā ūdens plūstot veic lielu attālumu īsā laika sprīdī (par ūdenstilpi, parasti upi).
- molibdenizēts Tāds, kuram ir pievienots molibdens.
- sukulents Tāds, kuram ir sulīgas lapas, stumbrs un kurā uzkrājas ūdens (par augiem).
- strauta forele taimiņa saldūdens forma ("Salmo trutta morpha fario"), druknāka par jūras foreli, sarkanām un melnām lāsēm sānos, kurām apkārt citādas krāsas gredzens.
- gaišs Taisnīgs, cildens, brīvs (parasti par parādībām sabiedrībā).
- kaijputns Tārtiņveidīgo apakškārta, nelieli un vidēja lieluma ūdensputni (masa - no 40 g līdz 3 kg).
- kaijveidīgie Tārtiņveidīgo apakškārta, pie kuras pieder dažāda lieluma ūdensputni ar vieglu, slaidu ķermeni, gariem nosmailotiem spārniem, baltu, melnu un pelēcīgu apspalvojumu; šīs apakškārtas putni.
- zīriņš Tārtiņveidīgo kārtas kaiju dzimtas apakšdzimta ("Sterninae"), neliels, slaids ūdensputns ar slaidu, galā nosmailētu knābi, gariem, šauriem spārniem un šķeltu asti, 10 ģinšu, \~40 sugu, Latvijā konstatētas 8 sugas.
- planktonēdājs Tas (tāds), kura galvenā barība ir planktons (par ūdens dzīvniekiem).
- čarba Tas, kas ir irdens, čaugans, pussatrunējis.
- čorba Tas, kas ir irdens, čaugans, pussatrunējis.
- kapacitatīvā tastatūra tastatūra, kurā, nospiežot taustiņu, iedarbina elektronisku shēmu, kas izmaina elektrisko lādiņu kondensatorā un ģenerē atbilstošu kodu.
- vindale Tauku plēvīte uz zupas virsmas; plēvīte uz ūdens, kas satur dzelzi, virsmas.
- ūdenssaimniecība Tautas saimniecības nozare, kas nodarbojas ar virszemes un pazemes ūdens resursu izpēti, uzskaiti, regulēšanu, kompleksu izmantošanu un aizsardzību; pasākumu kopums ūdens resursu racionālai izmantošanai tautas saimniecībā un ūdens kaitīgās iedarbības novēršanai.
- cēpe Tauva kutera aizmugurē, pie kuras turas ūdens-slēpotājs.
- promtece Tecēšana projām (parasti no ūdenstilpes).
- hidrotehnika tehnikas nozare, kurā nodarbojas ar ūdens kustības regulēšanu dabā, piemēram, nosusināšanu, apūdeņošanu, aizsardzību pret paliem u. tml.
- sanitārā tehnika tehnikas nozaru kopums, kuru uzdevums ir nodrošināt apdzīvotās vietās, uzņēmumos, celtnēs u. tml. sanitāros apstākļus un kuras ir saistītas ar ūdens, siltuma, gāzes apgādi, gaisa attīrīšanu, kanalizāciju u. tml.; attiecīgo tehnisko līdzekļu kopums.
- sezonas tehniskā apkope tehniskā apkope, ko veic divas reizes gadā (pavasarī un rudenī), lai sagatavotu spēkratus un darbmašīnas atbilstoši rudens-ziemas un pavasara-vasaras sezonai, šādā apkopē pārslēdz regulējamos ziemas-vasaras režīmus (dzeses sistēmā, apsildīšanā, ventilācijā u. c.), vajadzības gadījumā maina eļļas un citus šķidrumus, kā arī veic citus sezonālus tehniskās apkopes darbus.
- koagulants tehniskais nosaukums vielām, ko lieto dzeramā ūdens attīrīšanai ar koagulācijas metodi.
- atūdeņošana Tehnoloģiska operācija ūdens aizvākšanai no gāzēm, šķidrumiem un cietiem ķermeņiem, tos apstrādājot termiski vai ar vielām, kas spēj saistīt ūdeni.
- ūdens attīrīšana tehnoloģisko procesu komplekss dabā esošā ūdens sastāva mainīšanai atbilstoši ūdens lietotāju prasībām; virszemes saldūdeņus parasti dzidrina un, gatavojot dzeramo ūdeni, arī dezinficē; sīkdispersās, koloidālās un lielmolekulārās daļiņas ar koagulāciju apvieno rupjdispersās daļiņās (pievienojot ūdenim alumīnija vai dzelzs sāļu šķīdumus); rupjdispersos piemaisījumus atdala nogulsnētājos, dzidrinātājos un ūdens attīrīšanas filtros; baktēriju daudzumu samazina, ūdeni dezinficējot ar hloru, ozonu, kālija permanganātu, ultravioleto starojumu; smakas un piegaršas samazina, ievadot oksidētājus un ūdeni filtrējot caur sorbenta (aktīvās ogles) slāni.
- ūdens sagatavošana tehnoloģisku operāciju kopums, kurā no dabiska ūdens avota ņemtais ūdens iegūst patērētāja prasībām atbilstošu kvalitāti; ūdens sagatavošanā ietilpst ūdens dzidrināšana (mehānisko piemaisījumu un koloidālo daļiņu atdalīšana), ūdens mīkstināšana (Ca un Mg jonu atdalīšana), pilnīga vai daļēja sāļu atdalīšana (demineralizācija), ūdens deaerācija, stabilizācija, fluorēšana, hlorēšana un ozonēšana.
- urdzoņa Tekoša ūdens skaņa.
- ūdensspēks Tekošā ūdens spēks (dzinējspēks), ko izmanto mašīnu darbināšanai.
- čorka Tekošs ūdens pļavā.
- Ezeru ieleja tektoniska ieliece Mongolijā ("Nuuryn Am") starp Hangaja grēdu ziemeļos un Gobi Altaju dienvidos, garums - >300 km, augstums - >1000 m vjl., saldūdens ezeri un sāļezeri.
- Nāves ieleja tektoniska starpkalnu ieplaka Mohaves tuksneša ziemeļos (angļu val. "Death Valley"), Lielā Baseina kalnienes dienvidrietumos, ASV, garums - 250 km, platums - 24 km, viena tuksnesīgākajām bezūdens ieplakām uz Zemes, astotā dziļākā pasaules sauszemes ieleja - 86 m zjl. (dziļākā Ziemeļamerikā); Detvelija.
- bilža Telpa zem laivas vai jahtas grīdas, kur satek ieplūdušais ūdens.
- pazemes ūdensobjekts telpiski norobežota pazemes ūdens horizonta vai ūdens horizontu kompleksa daļa.
- rasas punkts, arī rasas punkta temperatūra temperatūra, kurā relatīvais gaisa mitrums sasniedz simts procentus un tvaiki sāk kondensēties.
- rasas punkts temperatūra, kurā relatīvais gaisa mitrums sasniedz simts procentus un tvaiki sāk kondensēties.
- Celsija skala temperatūras mērīšanas skala (simbols °C), kurā, pastāvot normālam spiedienam, temperatūras intervāls starp ledus kušanas punktu (pieņemts par 0 grādu) un ūdens viršanas punktu (pieņemts par 100 grādu) sadalīts vienādās daļās, kas nosauktas par Celsija grādu.
- Fārenheita skala temperatūras mērīšanas skala, simbols °F, kurā par 0 grādiem pieņem sniega un ožamā spirta maisījuma temperatūru, bet par 100 grādiem - cilvēka ķermeņa normālo temperatūru (ūdens sasalšanas temperatūra ir 32 °F, bet ūdens viršanas temperatūra - 212 °F normālā spiedienā); pārejas formula: t(°C) =[t(°F)-32]·5/9.
- stratifikācija Temperatūras sadalījums (atmosfērā, ūdenstilpēs).
- Reomīra skala temperatūras skala, kurā pie normāla spiediena ledus kušanas punkts ir 0 grādu, bet ūdens vārīšanās punkts pieņemts par 80 grādu.
- Ēmura ezers Teperis, mākslīga ūdenstilpe Abulā, Smiltenes pilsētas austrumu nomalē.
- kaskāde Terasveida vairākpakāpju veidojums, pa kuru (kas, parasti ūdens) plūst virzienā uz leju.
- falšborts Tērauda plākšņu josla virs kuģa augšējā klāja - kuģa borta turpinājums, kas samazina aizborta ūdens iekļūšanu uz klāja.
- Sibīrija Teritorija Āzijas ziemeļos, Krievijā, stiepjas no Urāliem rietumos līdz ūdensšķirtņu grēdām Klusā okeāna piekrastē austrumos un no Ziemeļu Ledus okeāna ziemeļos līdz Vidusāzijas robežām dienvidos, platība - \~10 mlj kvadrātkilometru, \~30 mlj iedzīvotāju.
- Vidusāzija Teritorija no Kaspijas jūras rietumos līdz Pamira un Altaja kalniem austrumos, no Arāla jūras un Irtišas ūdensšķirtnes ziemeļos līdz Hindukušam un Irānas kalnienei dienvidos.
- tvaicēt Termiski apstrādāt (ko) ar piesātinātu vai pārkarsētu ūdens tvaiku.
- kelvins termodinamiskās temperatūras mērvienība SI sistēmā, kas vienāda ar 1/273,15 no ūdens trīskāršā punkta termodinamiskās temperatūras; temperatūru kelvinos (T) un temperatūru Celsija skalā (°t) saista sakarība T=273,15+°t.
- tvaika un gāzes elektrostacija termoelektrostacija, kurā uzstādīta tvaika gāzturbīnas iekārta; var darboties gan kā kondensācijas elektrostacija (KES), gan kā termoelektrocentrāle (TEC).
- poliarilāti Termoplastiski polimēri, divvērtīgo fenolu un dikarbonskābju esteri, ko iegūst polikondensācijā.
- polivinilacetāli Termoplastiski polimēri, ko iegūst, polivinilspirtu kondensējot ar aldehīdiem (piem., polivinilformāls, polivinilbutirāls).
- sveķu terpentīns terpentīns, ko ar ūdens tvaiku atdestilē no skujkoku sveķiem.
- sulfāta terpentīns terpentīns, ko izdala no sulfātcelulozes vārīšanas katlu nopūšanas gāzu kondensāta.
- Gulbju dīķis Tērvetes ūdenskrātuve.
- Gulbju ūdenskrātuve Tērvetes ūdenskrātuve.
- nākt krastā tikt izsviestam no ūdens uz sauszemi.
- pļavas tilbīte tilbīšu ģints suga (“Tringa totanus”), bridējputns, dzīvo atklātās ūdensmalās, gājputns.
- izlīdzinātājtvertne Tilpne ar brīvu ūdens virsmu hidraulisko triecienu samazināšanai hidroturbīnas spiedvadā.
- krājbaseins Tilpne, kurā satek kanalizācijas vai drenāžas ūdens.
- litrs Tilpuma mērvienība (parasti šķidruma mērīšanai) - 0,001 kubikmetrs = 1 kubikdecimetrs; 1 l ir vienāds ar 1 kg tīra ūdens tilpumu, ja tā temperatūra ir 4 Celsija grādi un atmosfēras spiediens ir 760 mm Hg.
- estakāde tiltam līdzīga virszemes (virsūdens) būve, kas paredzēta zemes uzbēruma aizstāšanai, satiksmes izkārtošanai dažādos līmeņos, inženiertīklu (piem., siltumtrases) ierīkošanai; arī spēkratu novietošanai augstākā līmenī, lai atvieglotu piekļuvi to apakšējām daļām
- akvedukts Tilts ūdensvada cauruļu, apūdeņošanas un hidroenerģētisko kanālu pārvadīšanai pāri aizām, upēm, ceļiem.
- kuģa pilnā kravnesība tīrās (derīgās) kravas un kuģa komandas, pārtikas, dzeramā un tehniskā ūdens, degvielas u. c. reisam nepieciešamo rezervju kopējā masa, respektīvi, viss, ko kuģī var iekraut līdz maksimālajai pieļaujamai iegrimei; dedveits.
- koferdams Tirdzniecības kuģos - šaurs, ūdensnecaurlaidīgs nodalījums, kas norobežo divus blakus esošus nodalījumus, kuros ir naftas produkti vai cita ugunsnedroša viela; drošākai izolācijai k-u var piepildīt ar ūdeni.
- plānīt Tīrīt kādu vietu aizaugušā ūdenstilpē.
- ūdinis Tīrs ūdens, ar kuru nomaina netīru ūdeni, ko mazgājot, skalojot.
- skaidrūdens Tīrs, caurspīdīgs ūdens.
- Ilikupe Tirukšupe, ūdenstece Usmas pagastā.
- laivu tītava tītava laivu (arī glābšanas laivu) izcelšanai no ūdens.
- neistons To organismu kopums, kuri pārvietojas pa ūdens virsplēvīti vai uzturas zem tās, piem., ūdensmērītāji, baktērijas, aļģes u. c.
- gradētava torņveida būve ar režģveida pildījumu ūdens atdzesēšanai ar gaisu slēgtā ūdensapgādes sistēmas ciklā, kurā ūdeni izmanto ražošanas procesa liekā siltuma aizvadīšanai; izmanto termoelektrostacijās, kompresoru stacijās u. c.
- ūdenstornis Torņveida celtne ar tvertni, uz samērā augstas balsta konstrukcijās novietota tvertne - ūdensapgādes sistēmas sastāvdaļa ūdens uzkrāšanai un ūdens spiediena nodrošināšanai ūdensvadu tīklā.
- grunts tralis tralis zvejai ūdenstilpes dibenā.
- lidaparāts uz gaisa spilvena transportlīdzeklis kustībai virs zemes vai ūdens virsmas uz gaisa spilvena nelielā augstumā.
- ūdensvedējs Transportlīdzeklis ūdens vešanai.
- ūdenstransports Transports pa ūdensceļiem; ūdens transports.
- ūdens transports transports pa ūdensceļiem; ūdenstransports.
- garmetis Trauks ar īsu kātu, ko lieto ūdens liešanai uz sakarsētiem pirts krāsns akmeņiem.
- stupa Trauks ar ūdeni pie ieejas Romas katoļu baznīcā; tajā atrodas svētītais ūdens, kurā ticīgie, ienākot baznīcā, iemērc pirkstus un apzīmē sevi ar krusta zīmi.
- bambars Trauks ūdens sildīšanai pirtī.
- ļandraks Trauks ūdens smelšanai.
- dadzīši Trejdaivu sunītis ("Bidens tripartitus").
- divzoleji Trejdaivu sunītis ("Bidens tripartitus").
- lagaiņi Trejdaivu sunītis ("Bidens tripartitus").
- ļogaiņi Trejdaivu sunītis ("Bidens tripartitus").
- ļogainis Trejdaivu sunītis ("Bidens tripartitus").
- smadži Trejdaivu sunītis ("Bidens tripartitus").
- smadzīši Trejdaivu sunītis ("Bidens tripartitus").
- sunīts Trejdaivu sunītis ("Bidens tripartitus").
- Lemna trisulca trejdaivu ūdenszieds.
- Batrachium peltatum trejlapu ūdensgundega.
- paramfistoma Trematode "Paramphistomum cervi", kas patrazitē atgremotāju kuņģī, bet kā starpsaimniekus izmanto vairākas saldūdens gliemežu sugas.
- ftaleīni Trifenīlmetana krāsvielu grupa, ko dabū kondensējot ftalskābes anhidrīdu ar fenoliem.
- trigrammas Triju pārtrauktu un nepārtrauktu līniju kombinācijas daoismā noteiktu dabas parādību (ūdens, kalna, pērkona, vēja, uguns, zemes, ezera, purva vai debesu) apzīmēšanai.
- Dutkas ezeri trīs dabiskas ūdenstilpes Lisā augšpus tās ietekas Abulā, Valmieras novada Trikātas pagastā, kopējā platība — 50 ha: Dutkas ezers, Pannas jeb Baļļas ezers un Baznīcas jeb Mācītājmuižas ezers.
- trumelis Trumulis - apaļš skārda trauks ar snīpi ūdens vai tējas vārīšanai.
- trumuls Trumulis - apaļš skārda trauks ar snīpi ūdens vai tējas vārīšanai.
- Kanādas tsuga tsugu suga ("Tsuga canadensis"), kuru Latvijā audzē kopš 19. gs. vidus, introducētas >20 dekoratīvās formas.
- W. C. arī wc tualete, ūdens klozets (angļu "water-closet").
- klozets Tualetes telpa ar iekārtu, kas pievienota kanalizācijas tīklam un ūdensvadam.
- pikotāža Tubingu izķīlēšana ar koka un tērauda ķīļiem, lai nodrošinātu šahtu nostiprinājumu ūdensnecaurlaidību.
- bisters Tumšbrūna minerālkrāsviela, ko lieto ūdens un eļļas krāsas pagatavošanai un krāsošanai ar otu vai spalvu.
- samsa Tunisiešu ēdiens, kārtainās mīklas izstrādājums, pildīts ar grauzdētām mandelēm un sezama sēkliņām rožūdens sīrupā.
- tīrūdens tupelīte tupelīšu suga ("Paramecium aurelia"), kuras klātbūtne liecina, ka ūdens ir diezgan tīrs.
- virpuļsūknis Turbomašīna, kas no centrbēdzes sūkņa atšķiras ar darbības principu un pašuzsūces spēju; galvenā daļa ir ripveida skrejrats ar lāpstiņām un horizontālu asi; lieto nelielās ūdensapgādes iekārtās, ugunsdzēsībā u. tml. (kur vajadzīga pašuzsūce).
- vadaparāts Turbomašīnas ietaise - profilētu lāpstu sistēma, kas virza ūdens, tvaika vai gāzes plūsmu uz turbīnas skrejratu.
- plogāt Turēties uz ūdens virsmas.
- ūdenstūrisms Tūrisma veids, kas saistīts ar pārvietošanos ūdens transportlīdzekļos pa ūdenstilpēm.
- Renkina cikls tvaika dzinēja ideālais termodinamiskais cikls, ko veido izobāriska siltuma pievade (tvaika katlā), adiabatiska tvaika izplešanās (tvaika dzinējā), izobāriska siltuma novade (kondensatorā) un adiabatiska kondensāta saspiešana (katla barošanas sūknī).
- elektriskais tvaika katls tvaika ģenerators ar elektrisko apsildīšanu; mūsdienu izpratnē tvaika katls ir ierīču komplekss tvaika (arī karstā ūdens) iegūšanai (katla agregāts).
- katla barošanas ūdens tvaika katlā ar katla barošanas sūkni (ar vajadzīgo spiedienu) ievadāmais attiecīgi sagatavotais ūdens.
- priekšsildenis Tvaika katla ūdens padeves iekārta, kas ar atstrādāto tvaiku daļēji sasilda katlam pievadāmo ūdeni.
- utilizācijas katls tvaika katls vai ūdens sildīšanas katls bez kurtuves, kam vajadzīgo siltumu piegādā no citas enerģētiskās vai tehnoloģiskās iekārtas plūstošās karstās gāzes.
- tenderis Tvaika lokomotīvei piekabināms speciāls vagons vai īpaši izveidota pakaļējā daļa ūdens, kurināmā u. c. novietošanai.
- kondensācijas tvaika turbīna tvaika turbīna, ko izmanto tikai elektroenerģijas ražošanai kondensācijas elektrostacijās.
- kondensācijas turbīna tvaika turbīna, kurā attvaika kondensācija notiek ar ūdeni dzesējamā kondensatorā.
- kondensācijas elektrostacija tvaika turbīnu elektrostacija, kas ražo tikai elektroenerģiju; turbīnā nostrādātais tvaiks kondensatorā pazeminātā spiedienā (0,004–0,005 MPa) kondensējas; radušos kondensātu izmanto tvaika katla barošanai; šādas sistēmas lietderības koeficients sasniedz 40%.
- pārsātināts tvaiks tvaiks, kuram nav attiecīgā šķidruma vai cietvielas klātbūtnes un kura kondensācija nav iespējama.
- piesātināts tvaiks tvaiks, kurš ir līdzsvarā ar attiecīgās vielas kondensēto fāzi un kura iztvaikošanas un kondensācijas procesi viens otru kompensē.
- rekuperators Tvertne tehnoloģiskā ūdens nostādināšanai azbestcementa izstrādājumu ražošanas nodaļās.
- poraina drumstala ūdeni caurlaidoša drumstala ar ūdens uzsūci >10%.
- hidatofīti Ūdenī iegrimušie ūdensaugi.
- ūdens salinitāte ūdenī izšķīdušo sāļu daudzums gramos uz vienu kilogramu ūdens; izsaka promilēs (‰).
- hidrofobs ūdeni nesaistošs; tāds, ko ūdens neslapina (par vielām, arī materiāliem).
- ķērājs Ūdenī nogrimis priekšmets, zemūdens akmens, sēklis u. tml., kas traucē zvejošanu, braukšanu pa ūdeņiem.
- ķērējs Ūdenī nogrimis priekšmets, zemūdens akmens, sēklis u. tml., kas traucē zvejošanu, braukšanu pa ūdeņiem.
- ūdens kukaiņi ūdenī un uz ūdens dzīvojoši kukaini.
- zosalus Ūdens (mīklas minot).
- ūdensaizvade Ūdens aizvadīšana.
- lemiķis Ūdens aizvars, slūžas pirms aizsprostojuma.
- rāvūdens Ūdens ar augstu dzelzs saturu.
- pirtsūdens Ūdens ar ko mazgājas pirtī.
- vīnūdens Ūdens ar vīnu.
- dihidrols Ūdens asociēta forma (H2O)2.
- dehidrizācija Ūdens atdalīšana no minerāliem, iežiem un augsnes.
- rīkstniecība Ūdens atradnes meklēšana ar īpašu, parasti divžuburu, rīksti, arī ar attiecīgu cita veida priekšmetu.
- ūdensparks Ūdens atrakciju parks; akvaparks.
- akvaparks Ūdens atrakciju parks.
- dehidrātēšana Ūdens atskaldīšana no kāda ķīmiska savienojuma.
- ārējie sekrētaudi ūdens atvārsnītes (hidatodes), sagremotājdziedzeri (raksturīgi kukaiņēdājiem augiem), nektārdziedzeri (daudziem gundegu un krustziežu dzimtas augiem), arī dziedzeršūnas (bērzu, alkšņu, apšu pumpuriem) un dziedzermatiņi (pelargoniju, tabakas lapām), kas izdala gļotvielas, ēteriskās eļļas, sveķus u. c.
- kuma Ūdens bedre.
- buržgaliņa Ūdens burbulis.
- burzgulis Ūdens burbulis.
- čurums Ūdens caurlaidīgs trauks, priekšmets.
- triecis Ūdens celšanas ietaise, ko darbina periodiski pašierosmes triecieni.
- ceļlapa Ūdens ceļlapas - parastā cirvene ("Alisma plantago-aquatica"), daudzgadīgs lakstaugs.
- ceļmallapa Ūdens ceļmallapas - parastā cirvene ("Alisma plantago-aquatica"), daudzgadīgs lakstaugs.
- ūdenscirslis Ūdens cirslis.
- Myriophyllum aquaticum ūdens daudzlape.
- hipohidrēmija Ūdens daudzuma samazināšanās asinīs.
- zemākā ūdenskapacitāte ūdens daudzums, kādu augsne aiztur un neļauj notecēt.
- maksimālā ūdenskapacitāte ūdens daudzums, kādu augsne satur, ja visas spraugas aizņemtas ar ūdeni.
- ūdens caurplūdums ūdens daudzums, kas izplūst caur ūdenstilpi noteiktā laika vienībā.
- notece Ūdens daudzums, kas noteiktā laikposmā notek no ūdenstilpes.
- pietece Ūdens daudzums, kas noteiktā laikposmā papildina ūdenstilpes ūdens daudzumu; pieplūde (1).
- pieplūde Ūdens daudzums, kas noteiktā laikposmā papildina ūdenstilpes ūdens daudzumu.
- ūdens caurtece ūdens daudzums, kas notek pa upi noteiktā laika vienībā.
- īpatnējais debits ūdens daudzums, ko izsūknējot iegūst no akas, ja līmenis tajā pazeminās par 1 m.
- anikteriskā leptospiroze ūdens drudzis; tam raksturīgs drudzis, muskuļu sāpes, konjunktivīts, meningeālais un hepatorenālais sindroms.
- monobloks Ūdens dzesēts iekšdedzes dzinējs, kam visus cilindrus aptver viena kopēja dzesējamās telpas čaula.
- batimetrija Ūdens dziļuma mērīšana.
- patmales Ūdens dzirnavas, vējdzirnavas.
- ūdmalas Ūdens dzirnavas.
- ķigari Ūdens dzīvnieciņi.
- ūdenīgums Ūdens esamība, ūdens daudzuma pakāpe (kādā vietā, vidē u. tml.).
- hidropeksija Ūdens fiksācija, saistīšana.
- jūras meitas Ūdens gari latviešu mitoloģijā, minēti gan tautasdziesmās, gan teikās, arī buramvārdos.
- ūdensvīrs Ūdens gars vīrieša veidolā.
- depšis Ūdens gars; depis.
- depucis Ūdens gars; depis.
- depučis Ūdens gars; depis.
- depis Ūdens gars.
- ūdensgars Ūdens gars.
- ūdensgāzma Ūdens gāzma.
- ūdens tvaiks ūdens gāzveida agregātstāvoklis – tipiska reālā gāze.
- tvaikūdens Ūdens gāzveida stāvoklī.
- prētikine Ūdens gundega.
- ūdensņemšana Ūdens iegūšana (no kādas vietas) kādām vajadzībām.
- ūdens karbonātiskā cietība ūdens īpašības, ko rada kalcija un magnija hidrogēnkarbonāti.
- ūdens nekarbonātu cietība ūdens īpašības, ko rada kalcija un magnija sulfāti, hlorīdi, silikāti un fosfāti.
- ūdens cietība ūdens īpašību kopums, ko nosaka tajā esošie kalcija un magnija sāļi.
- lieminis Ūdens izmērcēta vieta zemes virskārtā.
- bangu grope ūdens izskalojumi krastā viļņu iedarbībā; gāzmas niša.
- gāzmas niša ūdens izskalojumi krastā viļņu iedarbībā.
- kulka Ūdens izskalota bedre.
- lāmis Ūdens izskalota vieta uz tīruma.
- lencēšana Ūdens izsūknēšana no peldlīdzekļa satecēm (bilžām).
- hidropēnija Ūdens iztrūkums organismā.
- sublimācijas kaltēšana ūdens iztvaicēšana no sasaldētiem produktiem, kad kristāliskā viela pāriet gāzveida stāvoklī.
- transpirācija ūdens iztvaikošana no auga.
- jūras šaurums ūdens josla, kas atdala sauszemes daļas un savieno ūdens baseinus (jūras) vai to daļas.
- kopējā ūdens cietība ūdens karbonātu un nekarbonātu summa; ū. c–u mēra ar Ca un Mg katjonu milimoliem litrā (mmol/l), arī cietības grādos, piem., viens vācu cietības grāds ir 10 mg kalcija oksīda litrā (CaO/l), kas atbilst 0,179 mmol/l. Pēc kopējās cietības ir mīksts (kopējā cietība < 1,5 mmol/l), vidēji ciets (1,5–3 mmol/l), ciets (> 2,5–6 mmol/l) un ļoti ciets (> 6 mmol/l) ūdens; ja lieto cietu ūdeni, tvaiku un apkures katlos veidojas katlakmens, palielinās ziepju patēriņš, slikti vārās dārzeņi; ūdens cietību novērš 1) vārot (samazina karbonātisko cietību), 2) ar reaģentiem (Ca(OH)~2~, Na~2~CO~3~, NaOH, Na~3~PO~4~), 3) filtrējot caur katjonītiem, apmaina kalcija un magnija jonus pret Na, H vai amonija joniem.
- plass Ūdens klajums (parasti blakus ūdenstilpei).
- svilpenājs Ūdens kosa.
- katarrakta Ūdens krāce upē, kur ūdens pa samērā slīpu un nelīdzenu klinšainu un akmeņainu gultni strauji aumaļo lejup; katarakta 2.
- akvarels Ūdens krāsu glezniecības veids; akvarelis.
- grūba Ūdens kritums.
- grūbe Ūdens kritums.
- dzersle Ūdens krūze, ko ņem līdzi uz pļavu sienu novācot.
- gargujete Ūdens krūze, pudele ar garu, tievu kaklu.
- ūdenskrūze Ūdens krūze.
- ūdenstece Ūdens kustība (kādā vidē) gravitācijas spēka iedarbībā.
- tece Ūdens kustība zemes virsas krituma, padziļinājuma virzienā; ūdens daudzums, tā straume, plūdums upēs, kanālos u. tml.
- hidroenerģija Ūdens kustības enerģija.
- belute Ūdens lāma, peļķe.
- ūdenslāse Ūdens lāse.
- nimfēja Ūdens lilija.
- ūdensplūdi Ūdens līmeņa celšanās ūdenstilpē un tās pārplūšana; arī plūdi.
- atplūdi Ūdens līmeņa krišanās (pēc tā paaugstināšanās).
- pali Ūdens līmeņa paaugstinājums ūdenstilpē un tās pārplūdums sniega kušanas rezultātā.
- applūdināšana Ūdens līmeņa paaugstināšana, lai applūdināmā teritorijā izveidotos vaļēja ūdens virsa.
- uzplūdi Ūdens līmeņa paaugstināšanās (virs parastā līmeņa).
- atbūda ūdens līmeņa svārstības, kad ilgstoši pārplūst upes, ezeri un applūst tuvējās pļavas; upes ūdens, kas appludinājis pļavu
- ūdens režīms ūdens līmeņa, caurplūduma, temperatūras u. tml. raksturojumu maiņas noteiktā laika vienībā.
- grīva Ūdens malā, zemā vietā augoša gara zāle.
- ūdensmalks Ūdens malks.
- ūdensmasa Ūdens masa.
- ūdensmāte Ūdens māte.
- notekūdeņu attīrīšana ūdens mehāniska, bioloģiska un ķīmiska attīrīšana, kas notiek vairākos posmos.
- Ūdenīte Ūdens meita - sieviešu kārtas ūdens gars.
- ūdensmeita Ūdens meita.
- ūdensmēris Ūdens mēris, elodejas - vardukšņaugu (sīklēpu) dzimtas ģints, lapas sīkas (līdz 2 cm garas), smalkzobotas, pa 3 kopā mieturī, zem ūdens, ziedi (ja ir) sīki, rožsārti, gariem kātiem.
- upesmētra Ūdens mētra ("Mentha aquatica").
- ūdensmuca Ūdens muca.
- waterproof Ūdens necaurlaidīga drēbe vai mētelis.
- ūdens riņķojums ūdens nepārtraukta kustība Zemes (arī citas planētas) atmosfērā, hidrosfērā un garozā Saules radiācijas un smaguma spēka iedarbībā.
- aizūdens Ūdens no aizas.
- akūdens Ūdens no akas.
- vāde Ūdens no kausēta sniega vai ledus.
- ūdensnotece Ūdens notecēšana (no kādas vietas).
- noskreja Ūdens notecēšanas vieta; pati notecēšana; novadgrāvis.
- ūdeņskatis Ūdens noteicējs (atradējs).
- ūdensnoteka Ūdens noteka.
- derivācija Ūdens novadīšana sānis no upes galvenās gultnes.
- hidrants Ūdens ņemšanas ierīce, kas pievienojama ūdensvada caurulei.
- reofobi Ūdens organismi, kam nepatīk straumes un kas dzīvo stāvošos ūdeņos.
- perifitons Ūdens organismi, kas mājo uz citiem dzīviem organismiem vai nedzīvās dabas priekšmetiem.
- infauna ūdens organismu kopums, kas mīt ūdenstilpju dibena nogulās.
- Oenanthe aquatica ūdens padille.
- ūdeņu padille ūdens padille.
- Pachira aquatica ūdens pahira.
- hidroakumulācija Ūdens pārsūknēšana un uzkrāšana augstākā līmenī, lai slodzes maksimuma laikā to izmantotu elektroenerģijas ražošanai.
- filtrācija ūdens pārvietošanās pilnīga ūdens piesātinājuma apstākļos.
- notece Ūdens pārvietošanās tā riņķojumā dabā pa zemes virsu un zemē.
- advekcija Ūdens pārvietošanās ūdenstilpēs kā horizontālā, tā vertikālā virzienā.
- ūdenspaņčka Ūdens peļķe.
- ūdenspencele Ūdens peļķe.
- ūdenspadeve Ūdens piegāde patērētājam; ūdenspiegāde.
- ūdenspiegāde Ūdens piegāde patērētājam.
- žļanga Ūdens piepildīta peļķe uz ceļa.
- krāteru ezers ūdens piepildīts apdzisuša vulkāna krāteris.
- bioķīmiskais skābekļa patēriņš ūdens piesārņotības raksturotājs - skābekļa daudzums miligramos, kas vajadzīgs vienā litrā esošo vielu bioķīmiskai oksidēšanai.
- ūdensatdeve ūdens piesātinātas grunts (augsnes) spēja atdot ūdeni gravitācijas spēka ietekmē (pazeminoties gruntsūdens līmenim).
- hidratācija ūdens pievienošana vielai ķīmiskā reakcijā.
- ūdenspile Ūdens pile.
- čīkala Ūdens piliens.
- ūdenspiliens Ūdens piliens.
- gutācija ūdens pilienu izdalīšanās no neievainotām augu lapām; tā vērojama, ja auga saknes uzsūc vairāk ūdens, nekā iztvaiko auga lapas.
- ūdenspīpe Ūdens pīpe - pīpe, kurā dūmi tiek atdzesēti, tiem plūstot pa spirālisku cauruli, ko apņem ūdens.
- ūdeņu pārvaldība ūdens platības pārraudzīšana, izmantošanas vadīšana atbilstoši īpašnieka mērķiem, stratēģijai.
- ūdenstece Ūdens plūsma pa dabisku vai mākslīgu gultni; zemes virsas pazeminājums, pa kuru virzās šāda ūdens plūsma (upe, tērce, kanāls u. tml.).
- bezspiediena kustība ūdens plūsma smaguma spēka ietekmē atklātās gultnēs ar brīvu līmeņvirsmu.
- straume Ūdens plūsma, ūdenstece (ūdenstilpē).
- klepsidra Ūdens pulkstenis - trauks, kurā pil ūdens un tā līmenis celdamies norāda pagājušo laiku.
- ūdenspulkstenis Ūdens pulkstenis.
- stikāns Ūdens putns garām kājām un knābi.
- dūķeris Ūdens putns, arī nira, gaigala.
- duncka Ūdens putns, mazā gaura ("Mergus albellus"), gauru suga.
- ūdeņturis Ūdens rezervuārs.
- ūdensrežīms Ūdens režīms.
- hidroperikardijs Ūdens sakrāšanās sirds plēvē.
- noskreja Ūdens sanesta smilts, piemēram, palos pļavā.
- ūdenssaturs Ūdens saturs (piemēram, vidē, vielā).
- spīgāti Ūdens savākšanai laivā ierīkotas īpašas krātuvītes.
- acūdens Ūdens sejas mazgāšanai.
- mutmazgājamais ūdens ūdens sejas, roku mazgāšanai.
- dupuris Ūdens sesks, ūdele.
- Nepa cinerea ūdens skorpions.
- lēcienslānis Ūdens slānis (jūrā, ezeros), kurā krasi mainās ūdens temperatūra, sāļums un blīvums.
- pelaģiāle Ūdens slānis virs bentāles (ūdenstilpes dibens, kur dzīvo organismi) okeānos, jūrās, ezeros; iedala 3 zonās: epilimnijs, metalimnijs, hipolimnijs.
- skaņas zemūdens kanāls ūdens slānis, kura robežās skaņas viļņi, iekšēji daudzkārt atstarojoties, koncentrējas un izplatās lielā attālumā; liela nozīme zemūdens sakaros kuģu vadīšanā.
- poģis Ūdens smeļamais kauss ar garu kātu.
- ūdensspainis Ūdens spainis.
- ūdens agresivitāte ūdens spēja ķīmiskās reakcijās ārdoši iedarboties uz iežiem, kā arī dažādām būvēm.
- tūkstošplūksnis Ūdens spilve.
- ūdensspogulis Ūdens spogulis.
- ķīļūdens Ūdens straume (braucoša kuģa, laivas pakaļgalā), ko rada (kuģa, laivas) ķīlis.
- caurtece Ūdens straume, kas tek cauri ūdenskrātuvei.
- vedere Ūdens straume.
- vedernica Ūdens straume.
- piesūce Ūdens strāva aiz kuģa, kas rodas no tā, ka kuģim ejot uz priekšu, tā platākā daļa izspiež ūdeni uz sāniem un aiz tā rodas tukšums.
- šlākata Ūdens strūkla.
- stira Ūdens strūkla.
- ūdensstrūkla Ūdens strūkla.
- šlācene Ūdens strūklas sadalītājs, smidzinātājs, lejkanna.
- ūdenssūknēšana Ūdens sūknēšana.
- ūdenssūknētava Ūdens sūknētava.
- ūdenssūknis Ūdens sūknis.
- leķēšana Ūdens sūkšanās peldlīdzekļa korpusā pa nepietiekami blīvām salaidumu vietām.
- ūdensšalts Ūdens šalts.
- aizsargvadnis Ūdens šķēlējs.
- laidējs Ūdens šļūtenes vadītājs ugunsdzēsēju komandā.
- termoklīns Ūdens temperatūras lēcienslānis ar lieliem vertikāliem temperatūras gradientiem, parasti atrodas zem ūdens virsējā slāņa apmēram 30-50 m dziļumā.
- caurplūdums Ūdens tilpums, kas izplūst caur aktīvo teces šķērsgriezumu laika vienībā.
- žavelizācija Ūdens tīrīšana, piejaucot tam kālija hipohlorīdu jeb Žavelas ūdeni.
- ūdenstransportlīdzeklis Ūdens transporta līdzeklis.
- liellaiva Ūdens transportlīdzeklis (kravu pārvadāšanai), ko pārvieto, piemēram, ar velkoni.
- celtuve Ūdens transportlīdzeklis pārcelšanai (piemēram, pār upi vai ezeru); prāmis.
- prāmis Ūdens transportlīdzeklis sauszemes transportlīdzekļu, kravu un pasažieru regulārai pārcelšanai pāri ūdens šķēršļiem.
- slūpe Ūdens transportlīdzeklis, kam ir šāds takelējums.
- plosts Ūdens transportlīdzeklis, ko veido, sasaistot, parasti vienā kārtā, kādus kokmateriālus.
- ūdensmetējs Ūdens transportlīdzekļa dzinējs, kas spēku transportlīdzekļa pārvietošanai rada, izmetot ūdens strūklu.
- ūdenstrauks Ūdens trauks.
- vīst Ūdens trūkuma dēļ zaudējot šūnu spraigo stāvokli, kļūt ļenganam, izkaltušam (par augiem, to daļām).
- slāpes Ūdens trūkuma sajūta organismā, stipra vēlēšanās dzert.
- ūdensturbīna Ūdens turbīna.
- ūdenstvaiks Ūdens tvaiks.
- absolūtais gaisa mitrums ūdens tvaiku daudzums gaisa tilpuma vienībā.
- impluvijs Ūdens tvertne ātrijā.
- piscina Ūdens tvertne seno romiešu termās un pirmkristīgo baptistērijos, vēlāk arī svēto trauku mazgāšanai paredzētā iekārta baznīcu altāru dienvidu sienā.
- ūdenstvertne Ūdens tvertne.
- ezervālītes Ūdens un purvu augi ar ziediem cilindriskās vārpās vai vālītēs, gara ziedkāta galā.
- dzirdīšana Ūdens un šķidru barības līdzekļu (piena, dziru, brāgas) pasniegšana dzīvniekiem.
- elkši Ūdens usnes, bidroharitacēju dzimtas viendīgļlapis, diezgan parasts ūdens augs ar alojei līdzīgām biezām zobenveidīgām, apmalē dzeloņainām lapām spēcīgā rozetē, biežāk sastopams ezermalās un aizaugušos ūdeņos.
- atbods ūdens uzkrāšanās (līmenim ceļoties), [atbūda]{s:1666}; arī ūdens atsišanās (ledus sastrēguma vai paisuma dēļ, upes līkuma iekšpusē) pret kādu šķērsli un tecēšana pretējā virzienā
- afūzija Ūdens uzliešana uz kristāmā galvas kristību procesā.
- hidratācija ūdens uzņemšana vai ievadīšana organismā hipohidratācijas vai dehidratācijas gadījumā.
- atbulda Ūdens uzplūdi, kas rodas, upei pārplūstot.
- kontūrgrāvis Ūdens uztveršanas un nosusināšanas grāvis, kas novietots gar kādas teritorijas malu.
- magistrāle Ūdens vada galvenā caurule.
- smidzināšana Ūdens vai šķīdumu izsmidzināšana sīku pilienu veidā.
- ūdeņvedis Ūdens vedējs.
- ūdensviesulis Ūdens vērpete, no padebešiem uz leju piltuves veidā ūdeni sasniedzošs un virpuļojošu ūdens stabu pa piltuvi augšā velkošs šaurs viesulis, kas sasniedz līdz 20 m caurmērā un līdz 1000 m augstumā.
- tromba Ūdens viesulis; trombs 2.
- bezvēja viļņošanās ūdens viļņošanās pirms un arī pēc vētras, kad viļņi ir gari, vienādi un lēzeni.
- mirdzeklis Ūdens virpulis upē, vietā, kur atrodas zemūdens akmens.
- mirgs Ūdens virpulis upē, vietā, kur atrodas zemūdens akmens.
- virpats Ūdens virpulis upē.
- atvars Ūdens virpulis, kas rodas šādā vietā.
- straumulis Ūdens virpulis.
- straumuls Ūdens virpulis.
- vārpats Ūdens virpulis.
- vieksts Ūdens virpulis.
- ūdens puisis Ūdens vīrs - divdabis ūdens gars, minēts pasakās kā bagātības piešķīrējs cilvēkiem, bet arī kā jaunu sieviešu aizvīlējs savā ūdens valstībā.
- blīgzna Ūdens virs ledus.
- ūdensvirsa Ūdens virsa.
- ūdenslīmenis Ūdens virsas augstums virs kādas noteiktas pastāvīgas horizontālas plaknes; ūdens līmenis.
- ūdens līmenis ūdens virsas augstums virs kādas noteiktas pastāvīgas horizontālas plaknes; ūdenslīmenis.
- ūdensvirsma Ūdens virsma.
- pieglezēt Ūdens virsmai aizaugt ar ūdensaugu kārtu.
- taisnvadnis Ūdens virsmai gandrīz perpendikulārs vadnis.
- neustons Ūdens virsmas plēvītes organismi un neorganiskie veidojumi, kas bieži vien nelielu rāmu ūdens tvertņu līmenim dod dažādu nokrāsu.
- vieksis Ūdens virulis.
- ūdenspārgāze Ūdens virzīšanās pāri kādam šķērslim.
- šabraks Ūdens zābaki.
- stāvaiņi Ūdens zābaki.
- glīve Ūdens ziedi, zaļās gļotas virs ūdens (aļģes); gļotas; dūņas; krāsas.
- dehidratācija ūdens zudums (piemēram, organismā).
- apūdeņojums Ūdens, ar ko apūdeņo.
- kaldardancis Ūdens, ar ko skalota piesta pēc sagrūsto kaņepju izņemšanas (lietots piena vietā putras aizdaram).
- lietēšana Ūdens, arī mēslojuma ievadīšana augsnē ar mākslīgā lietus iekārtām, laistīšana.
- laistīšana Ūdens, arī mēslojuma ievadīšana augsnē ar mākslīgā lietus iekārtām, lietēšana.
- minerālūdens Ūdens, kam ir palielināts minerālvielu (retāk organisko vielu) un gāzu daudzums un kas labvēlīgi iedarbojas uz cilvēka organismu.
- siltūdens Ūdens, kam ir samērā augsta temperatūra; silts ūdens.
- etiķūdens Ūdens, kam pievienots etiķis.
- koksnes saistītais ūdens ūdens, kas atrodas koksnes šūnu sieniņās (mikrokapilāros).
- sniegūdens Ūdens, kas ir radies sniega, arī ledus kušanas rezultātā.
- kristalizācijas ūdens ūdens, kas ir tā saistīts ar kristāla (1) iekšējo uzbūvi, ka kristāls sabrūk, ja šo ūdeni atņem (izkarsē).
- sateka Ūdens, kas pieplūst upei, sevišķi pavasarī.
- ledusūdens Ūdens, kas radies ledus kušanas rezultātā.
- kristālūdens Ūdens, kas saistīts kristāla sastāvā kristālhidrātu veidā.
- bilžu ūdens ūdens, kas sakrājas zem jahtas grīdas, resp., bilžas.
- sateču ūdens ūdens, kas sakrājas zem jahtas grīdas, resp., bilžās.
- kaļķains ūdens ūdens, kas satur kalcija un magnija sāļus.
- mīksts ūdens ūdens, kas satur maz sāļus.
- ciets ūdens ūdens, kas satur, parasti, kālija un magnija, sāļus.
- sālims Ūdens, kas zem sālīta sviesta sakrājies.
- sālīms Ūdens, kas zem sālīta sviesta sakrājies.
- sviestiņas Ūdens, kas zem sālīta sviesta sakrājies.
- dehidratācijas ūdens ūdens, ko atdala no kāda savienojuma.
- kafijas ūdens ūdens, ko vāra kafijas gatavošanai.
- tējas ūdens ūdens, ko vāra tējas gatavošanai.
- kaņeppiens Ūdens, kurā iebērtas grauzdētas, grūstas kaņepes, un kas ieguvis pienam līdzīgu krāsu.
- gamiza Ūdens, kurā iejaukta eļļas krāsa un izšķīdis tajā esošais spirts.
- samazgas Ūdens, kurā ir mazgāti ēdiena trauki; ūdens, kurā ir ēdienu, pārtikas produktu atliekas.
- traukūdens Ūdens, kurā ir mazgāti trauki; ūdens trauku mazgāšanai.
- saldūdens Ūdens, kurā ir samērā maz (aptuveni līdz 0,5 procentiem) izšķīdušo sālu.
- kartupeļūdens Ūdens, kurā ir vārīti kartupeļi.
- nomazgas Ūdens, kurā mazgāti trauki, samazgas.
- smagais ūdens ūdens, kurā parastais ūdeņraža izotops ir aizstāts ar deiteriju.
- difūzijas sula ūdens, kurā, apstrādājot cukurbiešu graizījumus ar karstu ūdeni vai tvaiku, no biešu šūnām difundējas cukurs un arī necukuri; jēlsula.
- strūga Ūdens, lietus, plašāk - šķidruma šalts.
- ledusgabals Ūdens, ūdenstilpes sasalušas virsējās kārtas gabals.
- akva Ūdens.
- aqua Ūdens.
- hydor Ūdens.
- hydro- Ūdens.
- odens Ūdens.
- ūdenis Ūdens.
- ūdesneņš Ūdens.
- ūdesniņš Ūdens.
- ūdinis Ūdens.
- ūdins Ūdens.
- aponogēti Ūdensaugi, savvaļā sastopami Āfrikā, Madagaskarā, Dienvidāzijā, dažas sugas audzē akvārijos, kur caurtekošs ūdens.
- peldaugs Ūdensaugs, kas brīvi peld uz ūdens virsmas vai ūdenī.
- bambulis Ūdensaugs, kas vasarā zied baltiem un dzelteniem ziediem.
- gārle Ūdensaugs.
- ūdenszāle Ūdensaugs.
- krasta līnijas deformācija ūdensbaseina viena vecuma krasta veidojumu atrašanās dažādā augstumā.
- ūdensskorpioni Ūdensblakšu dzimta ar laupīšanai piemērotām priekškājām (aizvāžama naža veidā) un peldēšanai pielaikotām pakaļkājām, ap 2,5 cm garš ar 1,5 cm garām pakaļkājām.
- damijas Ūdensblusu apakškārtas sīki saldūdens vēžveidīgie.
- ūdensšļukums Ūdensbruka.
- kuģojamība Ūdensceļa piemērotība kuģošanai.
- gātis Ūdensceļš niedrājā.
- Jetas kanāls ūdensceļš no Baltiļas jūras (pie Mēmas) līdz Vēnernam (pie Šētorpas), garums — 190 km, no tiem 87 km izrakts kanāls, 58 slūžas, dziļums — 3 m, platums dibenā — 14 m, pie ūdens virsas — 26 m, kopā ar Vēnernu, Trolhetas kanālu un Jētas upi veido ap 390 km garu ūdensceļu, tika būvēts 1810.-1832. g.
- Daugavas-Dņepras ūdensceļš ūdensceļš starp Baltijas jūru un melno jūru pa Daugavu, Dņepru un to pietekām, 1797.-1805. g. tika izrakts kanāls, kas savienoja Daugavas pieteku Ulu un Dņepras pieteku Bjarezinu, tomēr tas reāli netika izmantots dēļ nelielā dziļuma un krāču dēļ; 19. gs. 1. pusē izmantoja koku pludināšanai no Bjarezinas uz Rīgu.
- Ilinoisas ūdensceļš ūdensceļš, kas savieno Mičigana ezeru ar Misisipi ("Illinois waterway"), ASV, garums 520 km, sākas Čikāgā, tālāk izmantota Despleinsas un Ilinoisas upe, izbūvēts 1900.-1933. g.
- Volgas-Baltijas ūdensceļš ūdensceļš, kas savieno Volgu ar Baltijas jūru un pa Baltās-Baltijas jūras kanālu - arī ar Balto jūru, ietilpst Ribinskas ūdenskrātuve, Šeksna, Belojes ezers, Kovža, Marijas ūdensšķirtnes kanāls, Vitegra, Oņegas kanāls, Svira, Lādogas kanāls un Ņeva.
- Gaujas-Daugavas kanāls ūdensceļu sistēma, kas izbūvēta 1899.-1903. g. koku pludināšanai, sastāv no Gaujas-Baltezera un Juglas kanāla, abiem Baltezeriem, Ķīšezera un Mīlgrāvja izveidojot Gaujas savienojumu ar Daugavu, kopgarums - 25 km; Juglas kanāls.
- dīrīns Ūdenscirslis.
- ūdensdziednīca Ūdensdziedinātava.
- hidropatija Ūdensdziedniecība.
- hidroterapija Ūdensdziedniecība.
- ūdensārstniecība Ūdensdziedniecība.
- ūdensterapija Ūdensdziedniecība.
- ietinums Ūdensdziedniecības procedūra - slimnieka ietīšana samitrinātā palagā, lai panāktu spēcīgu iedarbību uz visu ķermeni.
- ūdendzirnas Ūdensdzirnavas.
- ūdendzirnavas Ūdensdzirnavas.
- ūdensdzirnas Ūdensdzirnavas.
- šice Ūdensdzirnavu slūžu aizvars.
- ūdensādere Ūdensdzīsla.
- spura Ūdensdzīvnieku (piemēram, zivju, abinieku, galvkāju) pārvietošanās orgāns.
- Cirstupe Ūdensece Gulbenes novada Beļavas pagastā un Alūksnes novada Zeltiņu pagastā, aptuveni 4 km posmā ir šo novadu robežupe, iztek no Opulīša ezera, ietek Ķiploka upītē, garums - \~8 km; Cirsupe; Kosuliņa; Kosuliņš.
- hydracarina Ūdensērces.
- hydrachinellae Ūdensērces.
- hydrachnellae Ūdensērces.
- limnesia Ūdensērču grupas ģints.
- megapus Ūdensērču grupas ģints.
- piona Ūdensērču grupas ģints.
- viona Ūdensērču grupas ģints.
- Limnesia connata ūdensērču ģints suga.
- Limnesia maculata ūdensērču ģints suga.
- brachypoda Ūdensērču ģints.
- hydrobates Ūdensērču ģints.
- Hydrobates longipalpis ūdensērču suga, kas sastopama upēs.
- Acercus lorris ūdensērču suga.
- Acersus lutescens ūdensērču suga.
- Brachypoda versicolor ūdensērču suga.
- hidrauloss ūdensērģeles; sens mūzikas instruments, mūsdienu ērģeļu priekštecis, kuram gaisa padevi nodrošināja ūdens staba spiediens.
- asellidae Ūdensēzelīšu dzimta.
- asellus Ūdensēzelīšu dzimtas ģints.
- parastais ūdensēzelītis ūdensēzelīšu suga ("Asellus aquaticus").
- hidrocefālija Ūdensgalva - smadzeņu šķidruma daudzuma palielināšanās galvaskausa dobumā.
- Ariels Ūdensgars kabalas demonoloģijā.
- batrachium Ūdensgundegas - gundegu dzimtas ģints.
- parastā ūdensgundega ūdensgundegu suga ("Batrachium aquatile").
- jūras ūdensgundega ūdensgundegu suga ("Batrachium baudotii"), Latvijā aizsargājama.
- apaļlapu ūdensgundega ūdensgundegu suga ("Batrachium circinatum").
- mazsakņu ūdensgundega ūdensgundegu suga ("Batrachium eradicatum").
- Kaufmaņa ūdensgundega ūdensgundegu suga ("Batrachium kaufmannii").
- trejlapu ūdensgundega ūdensgundegu suga ("Batrachium peltatum").
- spilvlapu ūdensgundega ūdensgundegu suga ("Batrachium trichophyllum").
- Batrachium tripartitum ūdensgundegu suga.
- Ranunculus tripartitus ūdensgundegu sugas "Batrachium tripartitum" nosaukuma sinonīms.
- Eichhornia crassipes ūdenshiacinte.
- eichhornia Ūdenshiacintes.
- hygrohypnum Ūdenshipni.
- hidrauliskās piedevas ūdensizturīgas saistvielas; vielas (trepelis, diatomīts, trass, arī ķieģeļu lauskas, domnu sārņi), kas, sajauktas ar gaisa kaļķiem, dod tiem spēju pēc cietēšanas gaisā cietēt arī ūdenī; satur aktīvo silīcija dioksīdu un alumīnija oksīdu, kas, reaģējot ar kaļķiem, veido kalcija hidrosilikātus un kalcija hidroaluminātus.
- hidrauliskie kaļķi ūdensizturīgi kaļķi, hidrauliska saistviela, ko iegūst, apdedzinot merģeļainu kaļķakmeni, kas satur 6–20% mālvielas.
- higiēnisko salvešu papīra pamatne ūdensizturīgs krepēts papīrs ar labu uzsūkšanas spēju; paredzēts pēc speciālas piesūcināšanas vienreizējas lietošanas higiēnisko salvešu izgatavošanai.
- fresks Ūdenskrāsu gleznojums uz mitrām, svaigam sienam, kur stukatura iesūc krāsvielas un kopā sacietē.
- dzirnavezers Ūdenskrātuve (mākslīga vai dabiska), kuras ūdeni izmanto dzirnavu darbināšanai.
- dzirnezers Ūdenskrātuve (mākslīga vai dabiska), kuras ūdeni izmanto dzirnavu darbināšanai.
- Alsviķu dīķis ūdenskrātuve Alūksnes novada Alsviķu ciemata rietumu nomalē, platība - 4 ha.
- Karvas dīķis ūdenskrātuve Alūksnes novada Alsviķu pagastā, platība — 5 ha; Karvas dzirnavezers.
- Šķivišķu dzirnavezers ūdenskrātuve Ambeļu pagastā, platība - 1 ha; Šķīvišķu dzirnavezers.
- Ahurjanas ūdenskrātuve ūdenskrātuve Armēnijā (_Akhurian jrambar_), izveidota uz Ahurjanas upes, daļēji saplūst ar Turcijā izveidoto Arpas ūdenskrātuvi.
- Abikjū ūdenskrātuve ūdenskrātuve ASV (_Abiquiu Reservoir_), izveidota Riočamas upē, Ņūmeksikas štata ziemeļaustrumu daļā.
- Bērzkalnu dīķis ūdenskrātuve Bauskas novada Īslīces pagastā, platība — <1 ha.
- Vitkops ūdenskrātuve Birzgales pagastā, kas uzstādināta tāda paša nosaukuma upē, platība - 48,5 ha, garums - 1,2 km, platums - 0,4 km, dziļums - līdz 2,5 m; Vitkopes ūdenskrātuve.
- Stūrmuižas dīķis ūdenskrātuve Blīdenes pagastā, platība - 3 ha; Stūru dīķis.
- Irbes dīķis ūdenskrātuve Blīdenes pagastā, platība - 9,9 ha; Irbu dīķis.
- Agvavarmeļas ūdenskrātuve ūdenskrātuve Brazīlijā (_Água Varmelha, Represa de_), izveidota Riograndi upē uz Sanpaulu un Minasžeirasas štata robežas.
- Caunu dzelve ūdenskrātuve Cēsu novada Raiskuma pagastā, platība - 6,8 ha; Lielā dzelve.
- Cesvaines dzirnavezers ūdenskrātuve Cesvainē, uzpludināta uz Sūlas upes, platība — 2,1 ha.
- Lipno ūdenskrātuve ūdenskrātuve Čehijā, Šumavā, Vltavas augštecē 728 m vjl., platība — 48,7 kvadrātkilometri, garums — 44 km, lielākais platums — 16 km, dziļums — 22 m, pazemes HES (1950.-1959. g.; kritumu starpība — 166 m).
- Zaboru dzirnavezers ūdenskrātuve Dagdas pagastā, platība - 3,5 ha; Mazo Aprobovcu dzirnavezers.
- Dobeļdīķis ūdenskrātuve Dienvidkurzemes novada Priekules pagastā, platība - 19,9 ha.
- Diedeņu dīķis ūdenskrātuve Dienvidkurzemes novada Vaiņodes pagastā, platība - 6,9 ha.
- Elkuzemes dzirnavu dīķis ūdenskrātuve Dienvidkurzemes novada Vaiņodes pagastā, platība — 4,2 ha; Elkuzemes dzirnavezers; Pļaviņu dzirnavezers; Pļaviņu-Vaiņodes dzirnavezers; Vaiņodes dzirnavezers.
- Slagūnes dzirnavezers ūdenskrātuve Dobeles novada Annenieku pagastā, platība — 1,1 ha; Slagunas dzirnavezers; Slagunes dzirnavezers.
- Bērzes dzirnavu ezers ūdenskrātuve Dobeles novada Bērzes ciemā, uzpludināta uz Bērzes upes, platība — \~3 ha.
- Cimļanskas ūdenskrātuve ūdenskrātuve Donas vidustecē, Krievijā, Rostovas un Volgogradas apgabalā, platība 2700 kvadrātkilometru, garums — 260 km, platums — līdz 38 km, vidējais dziļums — 8,8 m.
- Kaļķupītes dīķis ūdenskrātuve Dundagas pagastā, uzpludināta uz Kaļķupītes.
- Irbes dīķis ūdenskrātuve Ēdoles pagastā, platība - 2,2 ha.
- Tīreļu dzirnavezers ūdenskrātuve Embūtes pagastā, 92,0 m vjl., uzstādināts strauta ielejā, platība — 24,1 ha, garums — 1,3 km, lielākais platums — 0,4 km, dziļums — līdz 2,5 m, vidēji aizaudzis.
- Krustkalna dzirnavezers ūdenskrātuve Embūtes pagastā, platība - <1 ha.
- Cūknieku dīķis ūdenskrātuve Grobiņas pagastā, platība - 26,1 ha.
- Ozola dīķis ūdenskrātuve Gulbenes novada Druvienas pagastā, platība - 1 ha.
- Gaiļa dīķis ūdenskrātuve Gulbenes novada Druvienas pagastā, platība - 2,6 ha; Gaiļa ūdenskrātuve.
- Ābola ūdenskrātuve ūdenskrātuve Gulbenes novada Druvienas pagastā, platība - 5,2 ha.
- Caunes dīķis ūdenskrātuve Gulbenes novada Druvienas pagastā, platība — 2 ha.
- Druvas dīķis ūdenskrātuve Gulbenes novada Lejasciema pagastā, platība — 1 ha.
- Cepļa dīķis ūdenskrātuve Gulbenes novada Lejasciema pagastā, platība — 3,3 ha; Boma ezers; Bomīšu ezers; Buma ezers.
- Litenes dīķis ūdenskrātuve Gulbenes novada Litenes pagastā, platība — <1 ha.
- Emzes dīķis ūdenskrātuve Gulbenes pilsētas parkā, platība - 2,9 ha.
- Tartāra ezers ūdenskrātuve Irākā, Tigras un Eifratas starpupes rajonā, platība - līdz 3400 kvadrātkilometriem, garums - līdz 100 km, piepilda Tigras ūdeņi, izveidota 1957.-1976. g., lai novērstu plūdus Bagdādē un apūdeņotu laukus.
- Abāspūra ūdenskrātuve ūdenskrātuve Irānā (_'Abbāspūr Reservoir_), Hūzestānas ostānā, Kārūnas upē.
- Aizupes dīķis ūdenskrātuve Jelgavas novada Cenu pagastā, platība mazāka par 1 ha.
- Pavlovkas ūdenskrātuve ūdenskrātuve Krievijā, Baškorostānas Republikā, platība - 120 kvadrātkilometru, garums - 160 km, lielākais platums - 2 km, vidējais dziļums - 11,8 m, izveidota pēc HES aizsprosta izbūves 1959. g.
- Čerepovecas ūdenskrātuve ūdenskrātuve Krievijā, Vologdas apgabalā, paltība — 1670 kvadrātkilometru, garums — 160 km, vidējais dziļums — 4 m, ūdenslīmeņa svārstības — 1,7 m, izveidota transporta vajadzībām (ietilpst Volgas-Baltijas ūdensceļa sistēmā).
- Grunduļu dīķis ūdenskrātuve Kuldīgas novada Ēdoles pagastā, platība - 1 ha.
- Taurvalka dīķis ūdenskrātuve Kuldīgas novada Ēdoles pagastā, platība - 1 ha.
- Cūku dīķis ūdenskrātuve Kuldīgas novada Ēdoles pagastā, platība — 1,4 ha.
- Bada dīķis ūdenskrātuve Kuldīgas novada Ēdoles pagastā, platība — 3 ha.
- Degas dīķis ūdenskrātuve Kuldīgas novada Ēdoles pagastā, platība — 7,5 ha.
- Desas dīķis ūdenskrātuve Kuldīgas novada Kabiles pagastā, platība - 1,5 ha; Nesu dīķis.
- Krāču dīķis ūdenskrātuve Kuldīgas novada Kabiles pagastā, platība — 10,4 ha.
- Kabiles dzirnavezers ūdenskrātuve Kuldīgas novada Kabiles pagastā, platība — 6,5 ha; Rentes dzirnavezers.
- Ķūķu dīķis ūdenskrātuve Kuldīgas novada Rumbas pagastā, platība — 2 ha.
- Alsungas dzirnavezers ūdenskrātuve Kuldīgas novadā, Alsungas ciemata nomalē, uzpludināta uz Kauliņas upes, platība - 9,6 ha; Alšvangas dzirnavezers.
- Bērzmentes dzirnavu ezers ūdenskrātuve Ķekavas novada Ķekavas pagastā, platība — <1 ha.
- Sprinkšļu dzirnavezers ūdenskrātuve Līgatnes pagastā, platība - 1,2 ha.
- Ķopas dīķis ūdenskrātuve Līgatnes pagastā, platība — <1 ha.
- Trautmaņa dzirnavezers ūdenskrātuve Limbažu novada Katvaru pagastā, platība - 1 ha; Tiegaždzirnavu ezers; Tiegāždzirnavu ezers.
- Bērzaunes dzirnavu ezers ūdenskrātuve Madonas novada Bērzaunes pagastā, uzpludināta uz Bērzaunes pietekas Lācītes, platība — \~1,3 ha.
- Božu ūdenskrātuve ūdenskrātuve Mārupes novada Babītes pagastā, platība - 35 ha; Vosa dīķis (_sar._).
- Vecmēmeles dzirnavezers ūdenskrātuve Mazzalves pagastā, platība — 2,2 ha.
- Narvas ūdenskrātuve ūdenskrātuve Narvā, Igaunijā un Krievijas Ļeņingradas apgabalā, kopējā platība — 191 kvadrātkilometrs, garums — līdz 40 km, platums — līdz 15 km, izveidota 1956. g.
- Bērtuļa dzirnavu ezers ūdenskrātuve Nigras augštecē Smiltenes novada Brantu pagastā, platība - 2,1 ha; Prūša dzirnavu ezers; Prūšu dzirnavu ezers.
- regulētājūdenskrātuve Ūdenskrātuve noteces regulēšanai lejpus hidroelektrostacijām.
- Novosibirskas ūdenskrātuve ūdenskrātuve Obas augštecē, Krievijas Novosibirskas apgabalā un Altaja novadā, platība — 1070 kvadrātkilometru, garums — 200 km, platums — līdz 17 km, vidējais dziļums — 8,3 m, līmeņa svārstības — 5 m, izveidojās pēc Novosibirskas HES aizsprosta uzcelšanas 1957. g.
- Taurupes parka dīķis ūdenskrātuve Ogres novada Taurupes pagastā, platība — 2,2 ha.
- Oravas ūdenskrātuve ūdenskrātuve Oravas upē uz Polijas un Slovākijas robežas, Rietumbeskidos 603 m vjl., platība — 35,1 km2, dziļums — 29 m.
- Ģibalu dīķis ūdenskrātuve Priekuļu pagastā, platība 1,7 ha.
- Ciskaiņu dīķis ūdenskrātuve Remtes pagastā, platība — 4,5 ha.
- Ratnieku ūdenskrātuve ūdenskrātuve Rēzeknes novada Čornajas pagastā, platība — 2,5 ha.
- Harčenku ezers ūdenskrātuve Rēzeknes novada Silmalas pagastā, platība — 11,8 ha; Harčonku ezers; Harčonoks.
- Cepļa dīķis ūdenskrātuve Saldus novada Blīdenes pagastā, platība — 6,2 ha.
- Gaiķu dīķis ūdenskrātuve Saldus novada Gaiķu pagastā, platība — 2,4 ha.
- Dīķmaļu dīķis ūdenskrātuve Saldus novada Jaunlutriņu pagastā, platība - 2,4 ha.
- Žurku dīķis ūdenskrātuve Saldus novada Pampāļu pagastā, platība - 3,7 ha.
- Gaiļu dīķis ūdenskrātuve Saldus novada Pampāļu pagastā, platība — 2,8 ha.
- Elles dīķis ūdenskrātuve Saldus novada Zaņas pagastā, platība — 1 ha.
- Cieceres dzirnavezers ūdenskrātuve Saldus pilsētas un Cieceres pagasta teritorijā, uzpludināta uz Cieceres upes, platība 11,6 ha.
- Biksēres ūdenskrātuve ūdenskrātuve Sarkaņu pagasta Biksēres ciemā, platība — 4,8 ha.
- Avotiņu Lasmaņa dzirnavu ezers ūdenskrātuve Staburaga pagastā.
- Kaķu dīķis ūdenskrātuve Straupes pagastā, platība — <1 ha.
- Dāklis Ūdenskrātuve Talsu novada Ģibuļu pagastā, ietilpst Mordangas ezeru ziemeļu grupā, 37,7 m vjl., platība - 8 ha; Dākles ezers; Dākļu ezers; Daku ezers.
- Egļezers Ūdenskrātuve Talsu novada Ģibuļu pagastā, ietilpst Mordangas ezeru ziemeļu grupā, 38,7 m vjl., platība – 6,8 ha, lielākais dziļums – 7 m; Egles ezers; Egļu ezers; Mazskolas ezers.
- Kleinis Ūdenskrātuve Talsu novada Ģibuļu pagastā, ietilpst Mordangas ezeru ziemeļu grupā, 39,6 m vjl., platība - >10 ha; Divrubļdīķis.
- Zelmeņu ūdenskrātuve ūdenskrātuve Tērvetes pagastā, platība — 4,1 ha.
- Trapenes dīķis ūdenskrātuve Trapenes pagastā, platība — 2 ha.
- Aizupes meža tehnikuma dīķis ūdenskrātuve Tukuma novada Vānes pagastā, platība mazāka par 1 ha.
- iztvaicēšanas baseins ūdenskrātuve ūdens savākšanai; ierīko līdzenā apvidū reljefa zemākajā vietā, kad ūdens izvadīšana no ceļa sāngrāvjiem un sānu rezervēm ir apgrūtināta.
- Liepnas dīķis ūdenskrātuve uz Saidupes, Alūksnes novada Liepnas pagastā, platība — \~1 ha.
- Umarīte Ūdenskrātuve uz Umāras upes Alūksnes novada Annas pagastā, platība - 2,1 ha.
- Gravu dīķis ūdenskrātuve uz Zvarītes upes Tukuma novada Pūres pagastā, platība - 7,3 ha; Gravu dzirnavezers; Gravu-Jaunsudmaļu dzirnavezers; Vecsudmalu dzirnavezers; Vecsudmaļu dzirnavezers.
- Vaives dzirnavezers ūdenskrātuve Vaives lejtecē, Priekuļu pagastā, platība — 1,1 ha, garums — 350 m, lielākais platums — 70 m, lielākais dziļums — 2,7 m.
- Vaidavas dzirnavezers ūdenskrātuve Valmieras novada Vaidavas pagastā, uzstādināta Strīķupē, 2 km lejpus Vaidavas ezera, platība — 9,0 ha, garums — 2,4 km, lielākais platums — 0,13 km, lielākais dziļums — 3 m, valsts aizsardzībā kopš 1974. g.
- Vānes dzirnavezers ūdenskrātuve Vānes pagastā, platība — 5,9 ha.
- Vecais ezers ūdenskrātuve Vecumnieku pagastā, uzpludināta uz Taļķes upes, platība - 18 ha; Vecumnieku ūdenskrātuve.
- Bātas dzirnavu dīķis ūdenskrātuve Veldas upē, Embūtes pagastā, platība 10,9 ha.
- Barona dīķis ūdenskrātuve Ventspils novada Puzes pagastā, platība - 2,3 ha.
- Cirkales dīķis ūdenskrātuve Ventspils novada Ugāles pagastā, platība — 1,2 ha.
- Eķengrāves dīķis ūdenskrātuve Viesītes novada Viesītes pagastā, platība — 2,6 ha.
- Vietalvas ūdenskrātuve ūdenskrātuve Vietalvas pagastā, platība — \~1 ha.
- Ribinskas ūdenskrātuve ūdenskrātuve Volgas augštecē, Krievijā, platība — 4580 kvadrātkilometru, garums pa Volgas gultni — 112 km, pa Mologas — 198 km, pa Šeksnas gultni — 204 km, lielākais platums — 60 km, izveidota 1947. g., ceļot Ribinskas HES.
- Saratovas ūdenskrātuve ūdenskrātuve Volgas lejtecē, Krievijas Saratovas un Samaras apgabalā, platība — 1831 kvadrātkilometri, garums — 357 km, lielākais platums — 25 km, vidējais dziļums — 78 m, izveidota 1967. g.
- Gorkijas ūdenskrātuve ūdenskrātuve Volgas vidustecē, Krievijas Jaroslavļas, Kostromas, Ivanovas un Ņižnijnovgorodas apgabalā, izveidota 1955.-1957. g., platība — 1590 kvadrātkilometru, garums — 440 km, platums — līdz 14 km, dziļums — 3,6 m.
- Karibas ūdenskrātuve ūdenskrātuve Zambezi upē (angļu val. “Kariba”), Zambijā un Zimbabvē, platība — 4450 kvadrātkilometru, garums — 280 km, maksimālais platums — 40 km, dziļums — līdz 113 m.
- Žīguru ūdenskrātuve ūdenskrātuve Žīguru pagastā, platība - 4 ha.
- ugunsdzēsības dīķis ūdenskrātuve, kas nodrošina vajadzīgo ūdens daudzumu ugunsgrēka dzēšanai.
- Staņuvēnu dīķis ūdenskrāutuve uz Platones upes Jelgavas novada Lielplatones pagastā, platība - 29 ha; Lielplatones ūdenskrātuve.
- ārstniecības ūdenskrese ūdenskrešu suga ("Nasturtium officinale").
- Stenlija ūdenskritumi ūdenskritumi Lualabas upē (Kongo augštece) augšpus Kisangani pilsētas, Kongo Demokrātiskajā Republikā, \~150 km garā posmā 7 ievērojamas kāples, kas atdalītas ar iedzelmēm, kopējais kritums — \~40 m, gar kreiso krastu dzelzceļš savieno kuģojamos posmus.
- Amerikanfolss Ūdenskritums ASV, Sneikas upē, augstums - 55 m.
- Krimles ūdenskritums ūdenskritums Austrijā (vācu val. "Krimmler Wasserfaelle"), Krimlerahes upē, Augstajā Tauernā, atrodas 1450 m vjl., augstums - 380 m, ūdens krīt 3 pakāpēs.
- Anhela ūdenskritums ūdenskritums Čurunas upes augštecē (spāņu valodā "Salto Angel"), Orinoko pietekas Karoni baseinā, Gvajānas plakankalnē, Venecuēlā; pēc ūdenskrituma kaskādes augstuma (1054 m) - augstākais ūdenskritums Dienvidamerikā, pēc straumes brīvā krituma augstuma (979 m) - augstākais ūdenskritums pasaulē.
- Kajetura ūdenskritums ūdenskritums Esekibo pietekā Potaro (angļu val. "Kaieteur Falls"), Dienvidamerikā (Gajanā), augstums - 226 m, augšdaļas platums - 90-105 m.
- Ribons Ūdenskritums Josemitu nacionālajā parkā ("Ribbon Fall"), ASV, ko veido Mersedas pietekas Ribonkrīka, krītot Josemitu ielejā, augstums - 484 m (lielākais Ziemeļamerikā).
- Alekšupītes ūdenskritums ūdenskritums Kuldīgā, Alekšupītē, augstums — 4,15 m, platums — 8 m.
- Iļja Muromietis ūdenskritums Kuriļu salu dienvidos (Krievijā), Iturupas salā (agrāk - Raknibedu ūdenskritums), augstums - 141 m, ūdens krīt pa krasta kraujas abrāzijas terasēm salas Klusā okeāna pusē
- Mērčisona ūdenskritums ūdenskritums Malāvijā, Šires (Zambezes kreisā pieteka) vidustecē, krāčainā posma garums — \~40 km.
- Kona ūdenskritums ūdenskritums Mekongas upē ("Khone"), uz Kambodžas un Vjetnamas robežas, augstums - 21 m, platums - līdz 1,7 km.
- Niagāras ūdenskritums ūdenskritums Niagāras upes vidustecē (angļu val. “Niagara Falls”), Kazu sala ("Goat Island") to sadala 2 daļās: Pakavā (“Horseshoe Falls”) Kanādas pusē, platums — \~800 m, augstums — 48 m, aizplūst 95% ūdens un ASV posmā (“American Falls”), platums — 400 m, augstums — 51 m.
- Sarpfoss Ūdenskritums Norvēģijas dienvidos, Glommas upē, augstums - 21 m.
- Vammafoss Ūdenskritums Norvēģijas dienvidos, Glommas upē, augstums - 31 m.
- Augrabiss Ūdenskritums Oranžas upē ("Aughrabies"), 500 km no grīvas, Dienvidāfrikas Republikā, augstums - 146 m.
- Urubupunga Ūdenskritums Paranas upē, Brazīlijā, augstums - 12 m.
- Pauluafonsu ūdenskritums ūdenskritums Sanfransisku upes lejtecē (port. val. "Cachoeira de Paulo Afonso"), Brazīlijā, Brazīlijas plakankalnes un Atlantijas okeāna piekrastes zemienes saskares zonā, ūdens 5 atzaros veido 4 pakāpju kaskādes, kopējais kritums 84 m.
- Girvass Ūdenskritums Sunas upē, Krievijas Karēlijas Republikā.
- Podporogs Ūdenskritums Sunas upē, Krievijas Karēlijas Republikā.
- Veģu ūdenskritums ūdenskritums Talsu novada Abavas pagastā, izveidojies Veģupītes gultnē 300-500 m augšpus ietekas Abavā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1957. g., platība — 0,4 ha), 3 pakāpju kopējais augstums — \~1,7 m.
- Viktorijas ūdenskritums ūdenskritums uz Zambezi upes (angļu val. "Victoria Falls"), uz Zimbabves un Zambijas robežas, platums — 1,7 km, kritums — 128 m, veido gigantiskus ūdens putekļu stabus.
- Kabaregas ūdenskritums ūdenskritums Viktorijas Nīlas lejtecē (angļu val. "Kabarega Falls, Kabalega"), Āfrikas austrumu daļā, 32 km no ietekas Alberta ezerā, Ugandā, veido kaskādi ar 3 ūdenskritumiem, kopējais augstums - 120 m, pirmā ūdenskrituma augstums - 40 m, platums šaurākajā daļā - \~6 m.
- ķērcis Ūdenskritums, krāces.
- ķērksis Ūdenskritums, krāces.
- ķērkslis Ūdenskritums, krāces.
- dardaks Ūdenskritums.
- gātis Ūdenskritums.
- gāza Ūdenskritums.
- gāžas Ūdenskritums.
- ķērča Ūdenskritums.
- krāces Ūdenskritums.
- ūdensgāza Ūdenskritums.
- Setikedass Ūdenskritumu kaskāde Paranas vidustecē ("Sete Quedas"), Brazīlijā, pie Paragvajas robežas, kritums 25 km garā posmā - 117 m (augstākais ūdenskritums - 33 m), veidojas, ūdenim krītot 18 pakāpienos no Paranas plato bazalta kāples.
- Hārsprongets Ūdenskritumu virkne Lūles upē, Zviedrijas ziemeļos, lejpus Stūra Lūlevatena ezera, 3 km posmā 4 pakāpes, kopējais augstums - 63 m (augšējais Hārsprongets - 27 m).
- baltķērsa Ūdensķērsa, saukta arī par velna ķērsu, velna bārdu.
- ūdenslape Ūdenslapis.
- ūdenslapjaugi Ūdenslapji.
- hydrophyllaceae Ūdenslapju dzimta.
- nemofila Ūdenslapju dzimtas ģints ("Nemophila"), \~11 sugu Ziemeļamerikā, Latvijā kā krāšņumaugu audzē 1 sugu.
- facēlija Ūdenslapju dzimtas ģints ("Phacelia"), \~200 sugu (gk. Amerikas kontinentā), Latvijā sastopama tikai 1 suga, Eiropā vairākas audzē kā dekoratīvus augus.
- ūdenslīšana Ūdenslīdēja darbība ūdenī.
- bubere Ūdenslilija.
- dziļumnulle Ūdenslīmenis, uz kuru attiecina jūras dziļuma mērījumus un no kura skaita kartēs norādītos dziļumus.
- pasātu viļņi ūdenslīmeņa svārstības, kas rodas noturīgu vēju darbībā.
- kuģa ķīļa viļņi ūdenslīmeņa svārstības, kas rodas, kuģim pārvietojoties.
- paisuma viļņi ūdenslīmeņa svārstības, kas rodas, līmenim paaugstinoties Zemes, Mēness un Saules savstarpējo kustību rezultātā.
- vētras viļņi ūdenslīmeņa svārstības, ko izraisa ilgstošs vējš ar ātrumu 20–24 m/s, t. i., ap 9 ballēm pēc Boforta skalas.
- seismiskie viļņi ūdenslīmeņa svārstības, ko rada zemestrīces un vulkānu izvirdumi.
- hydrometridae Ūdensmērītāji.
- gerridae Ūdensmērītāju dzimta.
- gerris Ūdensmērītāju dzimtas ģints.
- Mentha aquatica ūdensmētra.
- hydrophilidae Ūdensmīļu dzimta.
- dubļmīlis Ūdensmīļu dzimtas ģints ("Cercyon"), 1,7-4,5 mm gara vabole ar izliektu ķermeni, Latvijā konstatēts >20 sugu, kas sastopamas ūdeņu krastmalās, mitrās, trūdvielām bagātās vietās, dzīvnieku ekstrementos, senākā literatūrā lietots nosaukums "mēslenis".
- hydrophilus Ūdensmīļu dzimtas ģints.
- hydrous Ūdensmīļu dzimtas ģints.
- lielais ūdensmīlis ūdensmīļu suga ("Hydrous aterrimus"), dzīvo stāvošos, aizaugušos ūdeņos, ķermenis ovāls, 32-40 mm garš, viena no lielākajām Latvijas ūdensvabolēm.
- ūdensmotobraucējs Ūdensmotosportists.
- šote Ūdensnecaurlaidīga (kuģa, jahtas) siena.
- teltene Ūdensnecaurlaidīga auduma gabals, ko var izmantot, piemēram, telts celšanai, par apmetni.
- laivas pārvalks ūdensnecaurlaidīga auduma individuāli pašūts pārvalks, kas pasargā peldlīdzekli no atmosfēras kaitīgās iedarbības.
- stūres aila ūdensnecaurlaidīga caurule, kurā ievietota stūres vārpsta.
- blīva drumstala ūdensnecaurlaidīga drumstala ar ūdens uzsūci <2%.
- garenšotte Ūdensnecaurlaidīga starpsiena peldlīdzekļa garenvirzienā.
- aizsprosta ekrāns ūdensnecaurlaidīga vai mazcaurlaidīga konstrukcija, ko ierīko uz aizsprosta nogāzēm, lai samazinātos ūdens filtrācija.
- degaukla Ūdensnecaurlaidīga, tieva caurule, kurā iepildītas degošas vielas un kuru lieto par ugunsvadu (piemēram, spridzināšanas darbos).
- hidroizolācijas materiāli ūdensnecaurlaidīgi materiāli, kas novērš ēku un būvju saskari ar ūdeni.
- hidroizolācijas ruļļmateriāli ūdensnecaurlaidīgi materiāli, ko izgatavo dažāda platuma un garuma ruļļu veidā.
- ūdenszābaki Ūdensnecaurlaidīgi zābaki ar gariem stulmiem (piemēram, zvejniekiem).
- WT Ūdensnecaurlaidīgs (angļu "watertight").
- hidronefroze Ūdensniere - šķidruma uzkrāšanās nieres bļodiņā sakarā ar urīna noplūdes traucējumiem.
- ekoloģiskās un ķīmiskās kvalitātes rādītāji ūdensobjekta hidroloģiskās, bioloģiskās, fizikālās un ķīmiskās īpašības, pēc kuru kvantitatīvajām vai kvalitatīvajām vērtībām var spriest par ūdeņu kvalitāti (atbilstību augstai, labai, vidējai vai sliktai kvalitātei).
- ūdenspārgāzne Ūdenspārgāze.
- blīvenes Ūdenspipars ("Polygonum hydropiper"), sūreņu suga.
- griķenes Ūdenspipars ("Polygonum hydropiper"), sūreņu suga.
- kriķis Ūdenspipars ("Polygonum hydropiper"), sūreņu suga.
- līvenes Ūdenspipars ("Polygonum hydropiper"), sūreņu suga.
- sīvene Ūdenspipars ("Polygonum hydropiper"), sūreņu suga.
- sīvenes Ūdenspipars ("Polygonum hydropiper"), sūreņu suga.
- sūričes Ūdenspipars ("Polygonum hydropiper"), sūreņu suga.
- sūriči Ūdenspipars ("Polygonum hydropiper"), sūreņu suga.
- ūdenspipari Ūdenspipars ("Polygonum hydropiper"), sūreņu suga.
- Polygonum hydropiper ūdenspipars.
- Elatine hydropiper ūdenspiparu sīkeglīte.
- kaljans Ūdenspīpe, ko lieto Austrumos; tabakas dūmi iet caur ūdens trauku un tikai pēc attīrīšanās nonāk mutē.
- ūdenspīpis Ūdenspīpe.
- navigācijas karte ūdensplatības kartogrāfisks attēls, kuru izmanto kuģa kursa atlikšanai un maršruta plānošanai.
- ūdeņplūdi Ūdensplūdi.
- ūdensbumba Ūdenspolo.
- vaterpolo Ūdenspolo.
- waterpolo Ūdenspolo.
- niri Ūdensputni, kas nirst, pīles.
- ezerputns Ūdensputns, kas dzīvo ezerā.
- nirulis Ūdensputns.
- filikoloze Ūdensputnu, galvenokārt pīļu helmintozes veids.
- iztece Ūdensrijēja kompleksa noslēgums, vieta, kur pazemes ūdenstece beidzas un avota veidā ūdens iztek atkal virszemē.
- aiztece Ūdensrijēja kompleksa sākums, ūdens pazemē aiztecēšanas vieta.
- laiksna Ūdensroze ("Nymphaea").
- laiskanica Ūdensroze ("Nymphaea").
- lēpas Ūdensroze ("Nymphaea").
- ūdensrozes Ūdensroze ("Nymphaea").
- ūdenslilija Ūdensroze (1).
- plaiksna Ūdensroze; plaiksne.
- ūdens lilija ūdensroze.
- ezarroze Ūdensroze.
- ezerroze Ūdensroze.
- nymphaea Ūdensrozes - divdīgļlapju klases ūdensrožu dzimtas ģints.
- laišku lapa ūdensrozes lapa.
- pleiksne Ūdensrozes lapa.
- laiksnes Ūdensrozes.
- nymphaeaceae Ūdensrožu dzimta.
- nymphaeales Ūdensrožu dzimta.
- lēpe Ūdensrožu dzimtas ģints ("Nuphar"), ūdensaugs ar resnu sakneni, sirdsveida lapām, dzelteniem ziediem; daudzgadīgi ūdensaugi; ziemeļu puslodes mērenajā joslā, \~10 sugas, Latvijā 2 sugas.
- Amazones viktorija ūdensrožu dzimtas viktoriju ģints suga, kas aug Amazones upes līčos un attekās; botāniskajos dārzos audzē kā viengadīgu krāšņumaugu.
- baltā ūdensroze ūdensrožu suga ("Nymphaea alba"), izplatīta visā Eiropā, Latvijā sastopama visā teritorijā stāvošos un lēni tekošos ūdeņos līdz 5 m dziļumam, ziedi balti, smaržīgi (diametrs 6-15 cm).
- sniegbaltā ūdensroze ūdensrožu suga ("Nymphaea candida").
- mazā ūdensroze ūdensrožu suga ("Nymphaea tetragona").
- hidropss Ūdenssērga, šķidruma (transsudāta) uzkrāšanās audos vai ķermeņa iekšējos dobumos.
- planorbidae Ūdensspolīšu dzimta.
- choanomphalus Ūdensspolīšu dzimtas ģints.
- planorbis Ūdensspolīšu dzimtas ģints.
- segmentina Ūdensspolīšu dzimtas ģints.
- gludā ūdensspolīte ūdensspolīšu suga ("Anisus laevis"), Latvijā sastopama reti.
- lūpainā ūdensspolīte ūdensspolīšu suga ("Anisus spirorbis").
- asā ūdensspolīte ūdensspolīšu suga ("Anisus vortex").
- ribainā ūdensspolīte ūdensspolīšu suga ("Armiger crista").
- plakanā ūdensspolīte ūdensspolīšu suga ("Choanomphalus riparius"), Latvijā sastopama reti.
- dūkstāja ūdensspolīte ūdensspolīšu suga ("Planorbidae planorbis").
- ezera ūdensspolīte ūdensspolīšu suga ("Planorbis carinatus").
- lielā ūdensspolīte ūdensspolīšu suga ("Planorbis corneus"), lielākais Latvijā sastopamais ūdensspolīšu dzimtas gliemezis (čaula >30 mm diametrā), dzīvo ezeru, dīķu u. c. saldūdeņu piekrastes zonā starp ūdensaugiem.
- mirdzošā ūdensspolīte ūdensspolīšu suga ("Segmentina nitida").
- burāšana Ūdenssporta veids - braukšana ar jahtām.
- vindsērfings Ūdenssporta veids - burāšana ar vējdēli.
- tālburāšana Ūdenssporta veids - garo distanču burāšana (parasti jūrā).
- akvalangisms Ūdenssporta veids - niršana un pārvietošanās zem ūdens, elpošanai lietojot akvalangu.
- veiks Ūdenssporta veids: braukšana uz vējdēļa sāniski aiz motorlaivas; pats veikošanas dēlis; veikbords.
- veikbords Ūdenssporta veids: braukšana uz vējdēļa sāniski aiz motorlaivas; pats veikošanas dēlis.
- Cinclus cinclus ūdensstrazds.
- cinclidae Ūdensstrazdu dzimta.
- cinclus Ūdensstrazdu dzimtas ģints.
- parastais ūdenstrazds ūdensstrazdu suga ("Cinclus cinclus"), kam ir vairākas pasugas, Latvijā konstatēta nominālpasuga ("Cinclus cinclus cinclus"), tumšbrūns putns, kam ir raksturīgas baltas krūtis, pastrupa aste un kas nirst un peld straujās, tīrās upēs un strautos un pārvietojas pa to dibenu, meklēdams barību, Latvijā aizsargājams.
- Andu ūdenstrazds ūdensstrazdu suga ("Cinclus leucocephalus").
- Ziemeļamerikas ūdenstrazds ūdensstrazdu suga ("Cinclus mexicanus").
- Āzijas ūdenstrazds ūdensstrazdu suga ("Cinclus pallasii").
- Argentīnas ūdenstrazds ūdensstrazdu suga ("Cinclus schulzi").
- Cinclus cinclus cinclus ūdensstrazdu sugas nominālpasuga, kas konstatēta arī Latvijā.
- ūdenspumpis Ūdenssūknis.
- grafīts Ūdenssvins, zīmējamais svins; melns, metāliski spīdīgs taukains minerāls, kas viegli krāso.
- pārcelšanās Ūdensšķēršļa (upes, kanāla, ezera, jūras līča, jūras šauruma, ūdenstilpes u. c.) šķērsošana, ko veic karaspēks.
- pārvelce Ūdensšķirtnes apvidus, kur divas kuģojamas upes atrodas vistuvāk un kur pa visīsāko sauszemes ceļu var pārvilkt laivas un kravu no vienas upes otrā.
- orga Ūdenstece (parasti Kurzemē), neliela upe, strauts.
- Vēverupe ūdenstece Ainažu pilsētā, Indupes un Rožupes satekupe, ietek Rīgas jūras līcī, garums - \~0,6 km; Vēverupīte; Krožupe.
- Dīveja ūdenstece Aizkraukles novada Kokneses pagastā, ietek Lobes ezerā.
- Racupīte Ūdenstece Alūksnes novada Alsviķu pagastā, ietek Indzera ezerā, tek caur Buliņa ezeru.
- Tūjas strauts ūdenstece Alūksnes novada Alsviķu pagastā, ietek Tūjas ezerā.
- Kačupīte Ūdenstece Alūksnes novada Liepnas pagastā un Balvu novada Vīksnas pagastā, iztek no Lielā Jūdiņu ezera, ietek Sprogu ezerā.
- Baznīcas grāvis ūdenstece Alūksnes novada Veclaicenes pagastā, ietek Raipala ezera dienvidaustrumu galā.
- Avotstrauts Ūdenstece Alūksnes novada Ziemera pagastā, Dūņupītes kreisā krasta pieteka, garums - \~2,5 km.
- Apšukalna grāvis ūdenstece Alūksnes novadā, Pededzes labā krasta pieteka.
- Tacs ūdenstece Andzeļu pagastā no Borauga uz Luknoja ezeru, garums - \~1 km; dažos avotos tiek uzskatīta par Maltas augšteces posmu; Dauguļu upīte.
- Ilzīte ūdenstece Atašienes pagastā, ietek Marinzejas ezerā; Ilziņa; Ilzītes strauts.
- Okurjanica ūdenstece Augšdaugavas novada Salienas pagastā, iztek no Dūnakļa ezera, \~1 km garumā ir Baltkrievijas robežupe, ietek Kamienka ezerā Baltkrievijā.
- Salas grāvis ūdenstece Babītes novada Babītes pagastā, tek cauri Babītes polderim, ūdeni pārsūknē Babītes ezerā.
- Miglupīte ūdenstece Babītes pagastā, ietek Babītes ezerā, sākas Cenas tīreļa rietumu malā; Annaskroga upe.
- Žaugupe Ūdenstece Balvu novada Balvu pagastā, divos posmos ir arī Balvu pilsētas robežupe, ietek Pērkonu ezerā, garums - 7 km.
- Salas strauts ūdenstece Brocēnu novada Cieceres pagastā, ietek Cieceres ezerā.
- Biļļu strauts ūdenstece Brocēnu novada Cieceres pagastā, ietek Ciecers ezera dienvidu galā.
- Auļupīte ūdenstece Cēsu novada Dzērbenes pagastā, ietek Āraisī.
- Laskate ūdenstece Cēsu novada Inešu pagastā, ietek Inesī.
- Dukurgrāvis Ūdenstece Cēsu pilsētas ziemeļu daļā un Cēsu novada Priekuļu pagastā, Siļķupītes kreisā krasta pieteka, \~300 m posmā arī Cēsu pilsētas robežupe.
- Dorupe ūdenstece Dienvidkurzemes novada Grobiņas un Otaņķu pagastā, ietek Liepājas ezera apvadkanālā, garums - 10 km; Poļupe.
- Zvirgzdupīte ūdenstece Drustu pagastā, ietek Kreiļu ezerā.
- Naucupīte ūdenstece Drustu pagastā, ietek Nauču ezerā.
- Vīgriežupīte ūdenstece Dundagas pagastā, ietek Baložezera (Pāces dīķa) dienvidu galā.
- Māļupīte ūdenstece Dzērbenes pagastā, ietek Gulbenes ezerā.
- Strīķupe ūdenstece Embūtes pagastā, Sepenes ezera pieteka; Striķupe; Strīķupīte.
- Dzēsupīte Ūdenstece Gulbenes novada Beļavas pagastā, ietek Augulienas ezerā, garums - 10 km; Dzegsnupīte; Dzesnupe; Dzeznupe; Dzeznupīte; Ragaviņa.
- Jērupīte Ūdenstece Gulbenes novada Beļavas pagastā, ietek Pinteļa ezera dienvidu malā, garums - \~5 km.
- Olekšupīte Ūdenstece Gulbenes novada Beļavas pagastā, lejtecē arī Lejasciema pagasta robežupe, iztek no Pinteļa ezera, ietek Sudalezerā, caurtek Moveša ezeru; Moveša upe.
- Baranu grāvis ūdenstece Gulbenes novada Lejasciema pagastā, Zellenes labā krasta pieteka.
- Ķivene Ūdenstece Gulbenes novada Tirzas pagastā, ietek Lielajā Virānes ezerā.
- Ērmīte Ūdenstece Jākabpils novada Leimaņu un Kalna pagastā, iztek no Augšķiešu ezera, ietek Vārzgūnes ezerā, garums - 10 km.
- Tasmana upe ūdenstece Jaunzēlandes Dienvidsalā, izceļas no Tasmana šļūdoņa 717 m vjl., ietek Pukaki ezerā.
- Gaitupīte ūdenstece Jēkabpils novada Viesītes pagastā, ietek Viesītes ezerā.
- Sārtupīte ūdenstece Jumurdas pagastā, ietek Jumurdas ezerā, vidustece sazarojas un kreisais atzars caurtek Lācīšu ezeru, dažos avotos norādīts, ka iztek no šī ezera.
- Sivēngrāvis ūdenstece Jumurdas pagastā, ietek Pakšēnu ezerā.
- Zvirgzdupīte ūdenstece Kocēnu pagastā, ietek Vaidavas ezera ziemeļu galā, garums - 7 km; Zvirgzdupe.
- Zēņvalks ūdenstece Kolkas pagastā, ietek Rīgas jūras līcī uz dienvidiem no Kolkas.
- Vecistabvalks ūdenstece Kolkas pagastā, ietek Rīgas jūras līcī; Oņķupe; Uņķupe.
- Rokstvalks ūdenstece Kolkas pagastā, ietek Rīgas jūras līcī; Rokstu valks; Sārnastvalks.
- Kristvalks ūdenstece Kolkas pagastā, ietek Rīgas jūras līcī.
- Krustceļgrāvis ūdenstece Kolkas pagastā, ietek Rīgas jūras līcī.
- Ušvalks ūdenstece Kolkas pagastā, ietek Rīgas jūras līcī.
- Vagarvalks ūdenstece Kolkas pagastā, Kolkas ciemata ziemeļu nomalē, ietek Rīgas jūras līcī.
- Dauguļu upīte ūdenstece Krāslavas novada Andzeļu pagastā no Borauga uz Luknoja ezeru, garums — \~1 km; Tacs; dažos avotos tiek uzskatīta par Maltas augšteces posmu.
- Dunsku strauts ūdenstece Krāslavas novada Kastuļinas pagastā, ietek Mušas ezerā.
- Randovka ūdenstece Krāslavas novada Kastuļinas pagastā, iztek no Kustaru ezera, ietek Geraņimovas Ilzas ezerā, garums - 5 km; Raudovka.
- Narūta ūdenstece Krāslavas novadā, iztek no Ežezera, augštecē ir Andzeļu un Ezernieku pagasta robežupe, lejāk Andzeļu un Dagdas pagasta robežupe, tek Dagdas pagastā cauri Galšūna ezeram, lejtece Dagdas pilsētā, ietek Dagdas ezerā; Obitele.
- Grašupīte ūdenstece Krimuldas pagastā, ietek Jērkules ezerā; Grašupe.
- Aklā upīte ūdenstece Krustpils novada Atašienes pagastā, iztek no Teiču purva, ietek Marinzejas ezerā, garums - \~7 km.
- Dusmvalks ūdenstece Kuldīgas novada Alsungas pagastā, Dravniekvalka labā krasta pieteka.
- Vārdupe Ūdenstece Kuldīgas novada Kurmāles pagastā, ietek Vilgāles ezerā; Vardupe.
- Ganekļupe Ūdenstece Kuldīgas novada Rendas pagastā un Talsu novada Ģibuļu pagastā, ietek Mežezerā (Kāņu ezerā); Ganeklis; Krāčupe.
- Serža Ūdenstece Kuldīgas novada Rendas pagastā, ietek Usmas ezera dienvidu galā; Sērža.
- Meķupe Ūdenstece Kuldīgas novada Rendas pagastā, ietek Usmas ezerā, garums - 5 km.
- Jāmaņupe Ūdenstece Kuldīgas novadā, izteka Gudenieku pagastā, lejtece Kurmāles un Turlavas pagastā, arī šo pagastu robežupe, ietek Vilgāles ezerā, bet daļēji novrzīta uz Rīvu, garums - \~6 km.
- Siliņupe ūdenstece Lapmežciema pagastā, Duņiera ezera notece uz Vecsloceni un Rīgas jūras līci; Siliņupīte.
- Annas upīte ūdenstece Latvijā, Dienvidkurzemes novada Vērgales pagastā, lejtecē arī Medzes pagasta robežupe, ietek Baltijas jūrā.
- Alkšņu strauts ūdenstece Latvijā, Ķekaviņas kreisā krasta pieteka, garums - 9 km.
- Anapoles strauts ūdenstece Latvijā, Ludzas novada Istras pagastā, Zeiļovas strauta kreisā krasta pieteka, garums - 5 km.
- Alksnas grāvis ūdenstece Latvijā, Madonas novada Praulienas pagastā, Upsta kreisā krasta pieteka.
- Ārces strauts ūdenstece Latvijā, Mūsas labā krasta pieteka Bauskas novada Ceraukstes pagastā.
- Ančku strauts ūdenstece Latvijā, Smiltenes novada Apes pagastā, Vaidavas labā krasta pieteka; Anīku strauts.
- Alkāšu grāvis ūdenstece Latvijā, Smiltenes novada Smiltenes pagastā, Abula labā krasta pieteka.
- Alkšņvalks ūdenstece Latvijā, Talsu novada Dundagas un Rojas pagastā, Milzgrāvja kreisā satekupe; Šteinertgrāvis.
- Alksnājgrāvis ūdenstece Latvijā, Talsu novada Mērsraga pagastā, ietek Engures ezerā, garums - 3 km.
- Kraukļupīte ūdenstece Lielvārdes pagastā, Kaibalas labā krasta pieteka; Annupīte.
- Bauņupīte ūdenstece Limbažu novada Braslavas pagastā un Valmieras novada Mattīšu pagastā, ietek Burtnieku ezerā, garums - 10 km; Bauņu upe; Beķerupīte.
- Bebrīšupe Ūdenstece Limbažu novada Limbažu pagastā, Auziņu ezera noteka uz Mazezeru.
- Stante Ūdenstece Limbažu novada Limbažu pagastā, ietek Lādes ezerā.
- Kickiņurga ūdenstece Limbažu novada Salacgrīvas pagastā un pilsētā, ietek Rīgas jūras līcī Salacgrīvas pilsētas teritorijā, uz ziemeļiem no Salacas grīvas.
- Pašupe ūdenstece Limbažu novada Salacgrīvas pagastā, ietek Rīgas jūras līcī uz dienvidiem no Svētupes, garums - 4 km.
- Laučurga Ūdenstece Limbažu novada Skultes pagastā, ietek Rīgas jūras līcī, izvaidojas satekot Josturgai un Rūpes urgai, garums - \~1,2 km.
- Lielurga Ūdenstece Limbažu novada Viļķenes un Salacgrīvas pagastā, ietek Rīgas jūras līcī uz dienvidiem no Vitrupes, garums - 6 km; Lielupe; Lielupīte.
- Lepsturga ūdenstece Limbažu novada Viļķenes un Salacgrīvas pagastā, ietek Rīgas jūras līcī uz dienvidiem no Vitrupes.
- Cimeļupe ūdenstece Limbažu pagastā, iztek no Cimeļa ezera, ietek Mazezerā, garums - 12 km; Ciemeļupe; Cimele.
- Pabarga ūdenstece Ludzas novada Cirmas pagastā, ietek Runtortas ezerā; Paborga; Paborgas strauts.
- Divkša Ūdenstece Ludzas novada Nirzas pagastā, savieno Leidiukšņa un Nirzas ezeru.
- Ilzes strauts ūdenstece Ludzas novada Pureņu pagastā, ietek Kivdolovas ezerā.
- Rūbežneica Ūdenstece Ludzas novada Zvirgzdenes pagastā, ietek Franapoles ezerā; Robežnica.
- Bataru strauts ūdenstece Ludzas novadā, Pūdnīku ezera noteka uz Dukanu ezeru, augštece Pureņu pagastā, lejtecē Pureņu un Cirmas pagasta robežupe.
- Ciska Ūdenstece Madonas novada Barkavas pagastā, Īdeņas kanāla pieteka; Oija, Ūjiņa, Vija.
- Bābenīca Ūdenstece Madonas novada Liezēres pagastā, Gravas strauta labā krasta pieteka, iztek no Ģērķēnu ezera, garums - \~5km.
- Āža grāvis ūdenstece Madonas novada Liezēres pagastā, ietek Gulbēra ezerā.
- Gravas strauts ūdenstece Madonas novada Liezēres un Cēsu novada Inešu pagastā, \~3 km posmā arī šo novadu un pagastu robežupe, ietek Briņģu ezerā, garums — \~10 km, atteka savieno arī ar Sustalu; Grīvas strauts.
- Miltupīte Ūdenstece Madonas novada Vestienas pagastā, ietek Kāla ezerā, tek cauri Asmenītim, Ilziņam, Salājam un Sudārdiņam; Asmenīte; Saltupīte.
- Lubeja Ūdenstece Madonas un Ērgļu novadā, iztek no Stirnezera, ietek Pakšēnu ezerā, senāk uzskatīta par Ogres pietekas Valolas augšteci.
- Dzilnupe ūdenstece Mārupes novada Mārupes un Babītes pagastā, ietek Babītes ezera austrumu galā; Dzilnene; Mācītājmuižas upe.
- Grīzupe ūdenstece Medzes pagastā, ietek Tosmares ezerā.
- Daudzīšu strauts ūdenstece Mērsraga novadā, ietek Rīgas jūras līcī starp Dižciemu un Brankciemu.
- Jaunais grāvis ūdenstece Mērsraga novadā, ietek Rīgas jūras līcī starp Upesgrīvu un Mērsragu.
- Poganka Ūdenstece no Idzepoles ezera uz Opolo Snidzinu, Ludzas un Rēzeknes novadu robežupe gandrīz visā garumā, lejtece Ludzas novada Pildas pagastā; Roganka.
- Orbupe Ūdenstece Otaņķu pagastā, ietek Liepājas ezera apvadkanālā.
- Vordovka ūdenstece Pelēču un Višķu pagastā, daļā tecējuma arī šo pagastu robežupe, savieno Ārdavas ezeru ar Veirūgnas ezeru.
- Raudupīte Ūdenstece Preiļu novada Aizkalnes pagastā, ietek Šusta ezerā.
- Robežniece ūdenstece Preiļu novadā, ietek Ostrovas ezerā.
- Dzilna Ūdenstece Preiļu novadā, tek cauri Dovales ezeram, ietek Šusta ezerā.
- Dzirnupīte ūdenstece Raiskuma pagastā, iztek no Ungura ezera, satekot ar Dūkupīti izveido Gaujas pieteku Lenčupi.
- Akmenīšu strauts ūdenstece Rēzeknes novada Kaunatas pagastā, iztek no Akmenīšu ezera, ietek Rāznas ezerā, garums - 3 km.
- Rubčinskas strauts ūdenstece Rēzeknes novada Lūznavas pagastā, ietek Zosnas ezerā; Rubčinu strauts.
- Ismeru strauts ūdenstece Rēzeknes novada Lūznavas pagastā, tek no Ismeru ezera uz Zosnas ezeru, augštecē Lūznavas un Čornajas pagasta robežupe.
- Purvicu upe ūdenstece Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā, ietek Rāznas ezera dienvidrietumu daļā.
- Deimanka Ūdenstece Rēzeknes novada Ozolaines pagastā, ietek Losu ezerā, garums - 9 km.
- Pušica Ūdenstece Rēzeknes novada Pušas pagastā, ietek Rušona ezerā, iztek no Pušas ezera, garums - 11 km; Puša; Pušvča.
- Silupīte Ūdenstece Rojas novadā, ietek Rīgas jūras līcī Rojas dienvidaustrumu nomalē; Kuģniekupīte.
- Ķilmiņupe Ūdenstece Rojas pagastā pie Melnsila, ietek Rīgas jūras līcī; Ķilmeņupe.
- Mazupīte ūdenstece Rojas pagastā, ietek Rīgas jūras līcī netālu no Rojas grīvas; Krākšupīte; Vēverupe.
- Ostrovas grāvis ūdenstece Rušonas pagastā, savieno Lielo Ostrovas ezeru ar Preiļupi.
- Kaļķvalks ūdenstece Sakas pagasta ziemeļu daļā, ietek Baltijas jūrā.
- Rudupe ūdenstece Sakas pagastā, ietek Baltijas jūrā uz dienvidiem no Sakas grīvas; Rudes upe; Rudīte.
- Ziemupe ūdenstece Sakas pagastā, ietek Baltijas jūrā, garums - 8 km; Pagastmājas grāvis.
- Mazurga ūdenstece Salacgrīvas pagasta dienvidu daļā, ietek Rīgas jūras līcī, garums - 4 km.
- Reisagrāvis ūdenstece Salacgrīvas pagastā, ietek Rīgas jūras līcī starp Svētupi un Salacu; Kancurga.
- Muižuļurga ūdenstece Salacgrīvas pagastā, ietek Rīgas jūras līcī; Ģērdurga.
- Dūņupe Ūdenstece Saldus novada Cieceres pagastā un Brocēnos, ietek Cieceres ezerā, garums - \~4 km; Dūņupīte.
- Lemzere Ūdenstece Saldus novada Cieceres pagastā, ietek Cieceres ezera dienvidu galā.
- Benkavas grāvis ūdenstece Saldus novada Vadakstes pagastā Benaišu strauta kreisā krasta pieteka.
- Benaišu strauts ūdenstece Saldus novada Vadakstes pagastā, Vadakstes labā krasta pieteka.
- Zušupīte Ūdenstece Siguldas novada Siguldas pagastā, ietek Jūdažu ezera dienvidaustrumu galā.
- Čuriškas upe ūdenstece Skrudalienas pagastā, tek no Šengeidas ezera uz Sila ezeru.
- Medupīte ūdenstece Smārdes pagastā, ietek Kaņiera ezera dienvidu galā.
- Bērzupurva grāvis ūdenstece Smiltenes novada Apes pagastā un Igaunijā, Melnupes labā krasta pieteka Igaunijā.
- Brantupe Ūdenstece Smiltenes novada Brantu pagastā, ietek Strantes ezerā.
- Ceidzeļīte Ūdenstece Smiltenes novada Grundzāles un Virešu pagastā, ietek Lejas Bužezerā.
- Lāču strauts ūdenstece starp Lāču un Musteru ezeru Gulbenes novada Lejasciema pagastā; Lāčupe.
- Akmineica Ūdenstece starp vairākiem Latgales ezeriem, iztek no Dubuļu ezera Rēzeknes novada Kaunatas pagastā, caurtek Asticu un Daņilovkas ezeru Kaunatas pagastā, kā arī Riuseitu Krāslavas novada Ezernieku pagastā un ietek Udrijas ezerā, kurš savienots ar Ežezeru.
- Zoķupe Ūdenstece Talsu novada Ārlavas pagastā, ietek Sasmakas ezerā.
- Raudziņu grāvis ūdenstece Talsu novada Balgales pagastā, ietek Dursupes dzirnavu ezerā.
- Godele Ūdenstece Talsu novada Ģibuļu pagastā, ietek Usmas ezera austrumu daļā, garums - <2 km; Godeļupe.
- Avotkalnu grāvis ūdenstece Talsu novada Ģibuļu pagastā, Stendes kreisā krasta pieteka.
- Jaunvalks ūdenstece Talsu novada Kolkas pagastā, ietek Rīgas jūras līcī uz dienvidiem no Kolkas.
- Ēvažupīte ūdenstece Talsu novada Kolkas pagastā, ietek Rīgas jūras līcī.
- Isla Ūdenstece Talsu novada Laidzes pagastā, ietek Laidzes ezera dienvidu galā.
- Baznīcvalks ūdenstece Talsu novada Rojas pagastā, ietek Rīgas jūras līcī pie Kaltenes baznīcas; Bazoņgrāvis; Krogvalks; Katrīnvalks.
- Grīva ūdenstece Talsu novadā, ietek Rīgas jūras līcī pie Upesgrīvas, izveidojas satekot Sārcenei no Laidzes ezera ar Brantu novadgrāvi, garums - \~14 km; Dārtes upe; Mucupe, Jozupe un Jozupupe (uz leju no Dārtes); Uguņupe (pie Uguņciema); Lāčupe (lejtecē).
- Mežrijas strauts ūdenstece Taurenes pagastā, ietek Taurenes ezerā.
- Plieņupe ūdenstece Tukuma novada Sēmes un Engures pagastā, ietek Rīgas jūras līcī pie Plieņciema.
- Bazānu grāvis ūdenstece Tukuma novada Zentenes un Engures pagastā, ietek Engures ezerā.
- ūdensobjekts ūdenstece vai ūdenstilpe.
- Aunupīte ūdenstece Valmieras novada Burtnieku pagastā, ietek Burtnieku ezerā.
- Brīnumupe ūdenstece Valmieras novada Kocēnu un Vaidavas pagastā, ietek Vaidavas ezerā.
- Baložupe Ūdenstece Valmieras novada Rencēnu pagastā, Sedas kreisā krasta pieteka, garums - 14 km; Baložu upe; Rencēnu upe; Rencēnupe; Gaspaža; Dzirnavupe.
- Dūre ūdenstece Valmieras novada Rencēnu un Burtnieku pagastā, ietek Burtnieku ezerā, garums - 12 km; Kalla; Kulla.
- Rītupīte ūdenstece Vārkavas pagastā, ietek Šusta ezerā.
- Pīle Ūdenstece Vecpiebalgas novada Inešu pagastā, Tauna notece uz Inesi.
- Balga ūdenstece Vecpiebalgas pagastā, ietek Tauna ezerā; Balgas strauts.
- Darvdedžgrāvis Ūdenstece Ventspils novada dienvidu daļā, ietek Baltijas jūrā.
- Muižupīte Ūdenstece Ventspils novada Jūrkalnes pagastā, ietek Baltijas jūrā pie Labraga; Muiža; Muižas upe.
- Pāžupe ūdenstece Ventspils novada Jūrkalnes pagastā, ietek Baltijas jūrā, augštece Kuldīgas novada Alsungas pagastā.
- Mārka grāvis ūdenstece Ventspils novada Jūrkalnes pagastā, ietek Baltijas jūrā; Mārkagrāvis.
- Aungrāvis Ūdenstece Ventspils novada Piltenes pagastā, ietek Vecventā uz dienvidiem no Piltenes, garums - \~5 km.
- Aga Ūdenstece Ventspils novada Popes un Tārgales pagastā, ietek Klāņu-Būšnieku kanālā.
- Jaunupe Ūdenstece Ventspils novada Tārgales pagastā, ietek Baltijas jūrā pie Jaunupes ciema.
- Grundmaņu strauts ūdenstece Ventspils novada Usmas pagastā, ietek Ilziķa ezera rietumu daļā.
- Pelcene Ūdenstece Ventspils novada Usmas pagastā, ietek Lakšezerā; Palcenes grāvis.
- Ostupe Ūdenstece Ventspils novada Usmas pagastā, ietek Usmas ezerā, garums - 6 km.
- Tirukšupe Ūdenstece Ventspils novada Usmas pagastā, tek no Ilziķa uz Tirukšezeru; Ilikupe; Ilzikupe.
- Medoles strauts ūdenstece Ventspils novada Vārves pagastā, ietek Baltijas jūrā, augštece Užavas pagastā.
- Kārļupīte ūdenstece Vērgales pagastā, ietek Baltijas jūrā pie Saraiķiem.
- Griguļupe ūdenstece Vērgales pagastā, ietek Baltijas jūrā uz ziemeļim no Ziemupes, garums - 4 km.
- Lenkupe ūdenstece Vērgales pagastā, ietek Baltijas jūrā; Leņķupe.
- Saraika ūdenstece Vērgales pagastā, ietek Baltijas jūrā; Sareika.
- Vitrupe ūdenstece Vidzemes piekrastē, Limbažu novadā, garums - 33 km, kritums - 38 m, iztek no Riebezera, ietek Rīgas jūras līcī; Vītrupe.
- Purmaļu grāvis ūdenstece Viesītes pagastā, ietek Viesītes ezera rietumu galā.
- Trumīte ūdenstece Viesītes pagastā, ietek Viesītes ezerā; Trume.
- Raudiņa ūdenstece Višķu pagastā, ietek Luknas ezerā; Raudinka.
- Brandavu strauts ūdenstece, kas savieno Abavas augšteci ar Bikstupi Jaunpils pagastā.
- Donaviņa ūdenstece, kas savieno Dūņezeru ar Limbažu Lielezeru, Limbažu pilsētas teritorijā, garums - 1,5 km; Donava; Nabesupe; Nabes upe.
- Plītnīca Ūdenstece, kas savieno Mazo Ludzas ezeru ar Zvirgzdenes ezeru Ludzas novada Isnaudas pagastā.
- novads ūdenstece, kas uzņem ūdeni no nosusināšanas tīkla, uztver arī virszemes noteci un pieplūstošos gruntsūdeņus un novada uz noteku.
- augšbjefs Ūdensteces (ūdenstilpes) daļa augšpus aizsprosta.
- lejasbjefs Ūdensteces (ūdenstilpes) daļa lejpus aizsprosta.
- bjefs Ūdensteces posms starp divām hidrotehniskajām būvēm (aizsprostiem, slūžām) vai abās būves pusēs.
- pediastrum Ūdenstīkliņi.
- Hydrodictyon reticulatum ūdenstīkliņš.
- hydrodictyaceae Ūdenstīkliņu dzimta.
- euastropsis Ūdenstīkliņu dzimtas ģints.
- hydrodictyon Ūdenstīkliņu dzimtas ģints.
- sorastrum Ūdenstīkliņu dzimtas ģints.
- Pediastrum angulosum ūdenstīkliņu suga.
- Pediastrum biradiatum ūdenstīkliņu suga.
- Pediastrum boryanum ūdenstīkliņu suga.
- Pediastrum duplex ūdenstīkliņu suga.
- Pediastrum integrum ūdenstīkliņu suga.
- Pediastrum simplex ūdenstīkliņu suga.
- Pediastrum tetras ūdenstīkliņu suga.
- ūdenstilpne Ūdenstilpe (parasti mākslīga).
- Karjeru dīķis ūdenstilpe Aiviekstes pagastā, platība - 4,9 ha.
- Meitu dīķis ūdenstilpe Aizputes pagastā.
- Ķibiņu ūdenskrātuve ūdenstilpe Alūksnes novada Alsviķu pagastā, platība - 5 ha.
- Pils dīķis ūdenstilpe Alūksnes novada Jaunlaicenes pagastā, platība — 2,3 ha; Jaunlaicenes parka dīķis.
- Būriņu ūdenskrātuve ūdenstilpe Alūksnes novada Malienas pagastā, platība - 8 ha.
- Ponkuļu dzirnavezers ūdenstilpe Alūksnes novada Pededzes pagastā, platība — \~1 ha.
- Lesera dīķis ūdenstilpe Alūksnes novada Ziemera pagastā, platība - 1 ha.
- Dzērves dzirnavezers ūdenstilpe Apriķu līdzenumā, Dienvidkurzemes novada Lažas pagastā, 30,4 m vjl., platība — 43,2 ha, garums — 1,9 km, platums — 0,36 km, lielākais dziļums — 2,1 m, mākslīgs caurplūdes ezers 400 m platā ielejā, lēzenos krastos.
- Pakuļu ūdenskrātuve ūdenstilpe Austrumkursas augstienē, Saldus novada Lutriņu un Zirņu pagastā, uzstādināta Cieceres upes ielejā bijušās Pakuļu HES darbināšanai, 67,7 m vjl., platība — 172 ha, garums — 7 km, lielākais platums — 0,4 km, vidējais dziļums — 2,4 m, lielākais dziļums — 6,1 m, 2 salas ar kopējo platību 2 ha.
- Ķīkas ūdenskrātuve ūdenstilpe Bauskas novada Ceraukstes pagastā, uzpludināta uz Ķīkas strauta, platība — 5,2 ha.
- Rūtiņu dīķis ūdenstilpe Blīdenes pagastā, platība — 16,1 ha.
- Miķu dīķis ūdenstilpe Bunkas pagastā, platība - 6,3 ha.
- Pīļu dzelve ūdenstilpe Cēsu novada Līgatnes pagastā, Sudas purvā, platība — 2,7 ha.
- Kosas ezers ūdenstilpe Cēsu novada Skujenes pagastā, platība — 12,9 ha; Kosas dīķis.
- Cesvaines peldētavas ūdenskrātuve ūdenstilpe Cesvainē, uzpludināta uz Sūlas upes, platība - <1 ha.
- Mazērmaņu dīķis ūdenstilpe Cīravas pagastā, platība — 2,3 ha.
- Kārlīša dzirnavezers ūdenstilpe Dikļu pagastā, uzpludināta uz Grūžupītes, platība - 1,5 ha.
- Virkusmuižas dīķis ūdenstilpe Dobeles novada Dobeles pagastā, platība - 1,3 ha.
- Kārļu ūdenskrātuve ūdenstilpe Drabešu pagastā, Amatas upē, platība — 2,5 ha, garums — 580 m, lielākais platums — 130 m, lielākais dziļums — 4 m, valsts aizsardzībā kopš 1974. g.
- Kreiļu ūdenskrātuve ūdenstilpe Drabešu pagastā, platība — 2 ha.
- Kārļu dzirnavezers ūdenstilpe Drabešu pagastā, uzpludināta uz Amatas upes, platība - \~1 ha.
- Lekšu dzirnavezers ūdenstilpe Durbes novada Vecpils pagastā, platība — 2,2 ha.
- Ķirkuma ūdenskrātuve ūdenstilpe Dzērbenes pagastā, platība - 8,6 ha; Ķirkuru ūdenskrātuve; Ķirkums.
- Sunīšu ezers ūdenstilpe Dzērbenes pagastā, platība — <1 ha.
- Ģīļa ezers ūdenstilpe Embūtes pagastā, platība - 2,5 ha; Gīļu ezers; Ģīļa ezers; Ģīļu ezers; Ģīgļu ezers.
- Vībiņu dīķis ūdenstilpe Embūtes pagastā, platība — 1,5 ha.
- Sunīšu ezers ūdenstilpe Garkalnes pagastā, 0,2 m vjl., platība — 22-26 ha (atkarībā no līmeņa), garums — 1 km, lielākais platums — 0,35 km, lielākais dziļums — 5,8 m.
- Sunīšu dzirnavezers ūdenstilpe Gaujienas pagastā, platība — 1 ha; Sunītis.
- Sustas dzirnavezers ūdenstilpe Gaviezes pagastā, platība — <1 ha.
- Lazdu ūdenskrātuve ūdenstilpe Gulbenes novada Druvienas pagastā, platība - 17 ha.
- Druvienas dīķis ūdenstilpe Gulbenes novada Druvienas pagastā, platība — 1,7 ha.
- Puķīšu ūdenskrātuve ūdenstilpe Gulbenes novada Galgauskas pagastā, platība - 3 ha.
- Ratenieku dīķis ūdenstilpe Gulbenes novada Galgauskas pagastā, platība — 1,3 ha.
- Pilskalna dīķis ūdenstilpe Gulbenes novada Lejasciema pagastā, platība — <1 ha.
- Krūkliņu ūdenskrātuve ūdenstilpe Jēkabpils novada Kalna pagastā, platība — 40 ha.
- Ērmiķu karjera dīķis ūdenstilpe Jelgavas novada Platones pagastā, platība - 10,6 ha.
- Tāšu-Padures dzirnavezers ūdenstilpe Kalvenes pagastā, uzstādināta Tebras augštecē, 92,6 m vjl., platība — 50,5 ha, garums — 1,1 km, lielākais platums — 0,6 km, lielākais dziļums — 1,5 m.
- Kalnamuižas dzirnavezers ūdenstilpe Kandavas pagastā, platība — 2,5 ha; Kalna muižas dzirnavezers; Kalnmuižas dzirnavezers.
- Dumpju dīķis ūdenstilpe Kandavas pagastā, platība 4,6 ha, iztek Abavas pieteka Dumpju strauts.
- Vaides dīķis ūdenstilpe Kolkas pagastā, platība — 5,4 ha.
- Rusaces dīķis ūdenstilpe Kuldīgas novada Ēdoles pagastā, platība - 7 ha.
- Pīļu dīķis ūdenstilpe Kuldīgas novada Ēdoles pagastā, platība — <1 ha.
- Pavāru dīķis ūdenstilpe Kuldīgas novada Ēdoles pagastā.
- Sūnu dīķis ūdenstilpe Kuldīgas novada Kurmāles pagastā, platība — 1,9 ha.
- Kapu dīķis ūdenstilpe Kuldīgas novada Rumbas pagastā, platība - 8,1 ha.
- Maņģenes dīķis ūdenstilpe Kuldīgas novada Rumbas pagastā, platība — 5,5 ha; Maņģeņu dīķis; Meņģenu dīķis.
- Poļu dzirnavezers ūdenstilpe Kuldīgas novada Snēpeles pagastā, platība — 1,2 ha.
- Ramas dzirnavezers ūdenstilpe Līgatnes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., platība — 3,3 ha, garums — 500 m, lielākais platums — 100 m, lielākais dziļums — 2,5 m, stipri aizaudzis.
- Duntes dzirnavezers ūdenstilpe Limbažu novada Liepupes pagastā, platība — 1 ha.
- Felicianovas ūdenskrātuve ūdenstilpe Ludzas novada Ciblas pagastā, platība — 9,6 ha; Felicianovas HES ūdenskrātuve.
- Kapu dīķis ūdenstilpe Madonas novada Meirānu pagastā, platība - 5,4 ha; Kāpu ezers; Visagala ezers.
- Nītaures parka dīķis ūdenstilpe Nītaures pagastā, platība — 1,9 ha.
- Stūnīšu ezers ūdenstilpe Olaines novada Olaines pagastā, platība — 16,7 ha; Stūrīšu ezers.
- Pils dīķis ūdenstilpe Preiļu pilsētā, Pils parkā, paltība — 5,6 ha; Preiļu parka ūdenskrātuve.
- Raunas dzirnavezers ūdenstilpe Raunas upes ielejā, augšpus Raunas centra, platība — 2 ha, garums — \~350 m, lielākais platums — 150 m, lielākais dziļums — 3 m.
- Krumešu dīķis ūdenstilpe Remtes pagastā, platība - 2,2 ha; Krūmu dīķis.
- Kaiju dīķis ūdenstilpe Remtes pagastā, platība — 17,2 ha.
- Strūžānu ūdenskrātuve ūdenstilpe Rēzeknes novada Strūžānu pagastā, platība — 5 ha.
- Kapu dīķis ūdenstilpe Saldus novada Blīdenes pagastā, platība - 8,8 ha.
- Kursīšu ūdenskrātuve ūdenstilpe Saldus novada Kursīšu pagastā, platība — 7,6 ha.
- Zemīšu dīķis ūdenstilpe Saldus novada Nīgrandes pagastā, platība — 1,5 ha.
- Rūķu dīķis ūdenstilpe Saldus novada Novadnieku pagastā, platība — 1,6 ha.
- Baložu dīķis ūdenstilpe Saldus novada Pampāļu pagastā, platība — 2,5 ha.
- Lapsaišu dīķis ūdenstilpe Saldus novada Zirņu pagastā, platība - 2,2 ha.
- Krūmiņu dīķis ūdenstilpe Saldus novada Zirņu pagastā, platība — 1 ha.
- Laimas dīķis ūdenstilpe Siguldas novada Krimuldas pagastā, platība - 1,1 ha.
- Eikažu dīķis ūdenstilpe Siguldas novada Krimuldas pagastā, platība — 1,9 ha.
- Kārtūžu dīķis ūdenstilpe Siguldas novada Mores pagastā, platība — <1 ha.
- Ķāvu dzirnavezers ūdenstilpe Skaņkalnes pagstā, uzpludināta uz Nātrenes upes, platība — 2,2 ha.
- Sniķera dīķis ūdenstilpe Skrundas novada Rudbāržu pagastā, platība — 5,7 ha.
- Šķinu purva dīķis ūdenstilpe Sunākstes pagastā, platība - \~83 ha.
- Balgales dzirnavu ezers ūdenstilpe Talsu novada Balgales pagastā, platība - 1,7 ha.
- Puķes dīķis ūdenstilpe Talsu novada Dundagas pagastā.
- Asariņš Ūdenstilpe Talsu novada Ģibuļu pagastā, ietilpst Mordangas ezeru ziemeļu grupā, platība - 1,4 ha; Asarītis; Vieniņa ezers; Vienītis.
- Zīles dīķis ūdenstilpe Talsu novada Virbu pagastā, platība - 4,8 ha.
- Jāņa dīķis ūdenstilpe Talsu novada Virbu pagastā, platība - 5,4 ha.
- Tērvetes ūdenskrātuve ūdenstilpe Tērvetes pagastā, platība — 74 ha, garums — 1,2 km, lielākais platums — 0,7 km, vidējais dziļums — 1,5 m, uzstādināta 1981. g. Tērvetes upē, ietilpst Tērvetes dabas parkā; Gulbju dīķis.
- Jaunmoku dzirnavezers ūdenstilpe Tukuma novada Tumes pagastā, platība — 1,8 ha; Sudmaļu dzirnavezers.
- Pižuka dīķis ūdenstilpe Vaiņodes pagastā, platība - 19 ha.
- Eriņu dīķis ūdenstilpe Valmieras novada Ķoņu pagastā, pie Rūjienas pilsētas robežas, platība — 2,8 ha.
- Jaunmuižas dzirnavezers ūdenstilpe Ventspils novada Popes pagastā, platība — 1,4 ha; Popes dzirnavezers.
- Sūniņu ūdenskrātuve ūdenstilpe Ventspils novada Puzes pagastā, platība — 8 ha.
- Pīļu dīķis ūdenstilpe Ventspils novada Tārgales pagastā, platība — 3,4 ha; Ezers.
- Svētes ūdenskrātuve ūdenstilpe Ventspils novada Ugāles pagastā, platība — 18,2 ha; Uzplūdums.
- Karātavkalna dīķis ūdenstilpe Ventspils novada Zlēku pagastā, platība - 1,9 ha.
- Virgas dīķis ūdenstilpe Virgas pagastā, platība — <1 ha.
- Zvirgzdenes dzirnavezers ūdenstilpe Zvirgzdenes pagastā, platība — 4,4 ha.
- ūdensšķērslis Ūdenstilpe, kas aizšķērso kam ceļu.
- sedimentācijas baseins ūdenstilpe, kurā notiek vai ir notikusi nogulu uzkrāšanās.
- ūdensceļš Ūdenstilpe, tās josla, ko izmanto transportam.
- ūdens ūdenstilpe, ūdenstilpju kopums (kādā teritorijā); ūdenstilpes daļa, josla (parasti ar noteiktām pazīmēm, īpašībām).
- starpteka Ūdenstilpes atzars, kurš atrodas aiz salas un kurā parasti ir mazāks ūdenīgums nekā galvenajā gultnē; neliels divu ezeru savienojums; atzars no upes uz ezeru.
- zemūdens reljefs ūdenstilpes dibena reljefa formu kopums, kas veidojies endogēnos vai eksogēnos procesos.
- bentāle Ūdenstilpes dibens un tam pieguļošais ūdens slānis, kur dzīvo organismi, bentālā zona, bentoss.
- krastmala Ūdenstilpes josla gar sauszemi.
- krasts Ūdenstilpes josla sauszemes tuvumā.
- piekraste Ūdenstilpes josla sauszemes tuvumā.
- ūdensmala Ūdenstilpes mala.
- virsūdens Ūdenstilpes virsējā kārta, slānis.
- iekšējie ūdeņi ūdenstilpju kopums kādas valsts iekšienē.
- termoabrāzija Ūdenstilpju krasta noārdīšanās ūdens un gaisa temperatūras maiņas un viļņu mehāniskā iedarbībā, mūžīgā sasaluma rajonos.
- abrāzija Ūdenstilpju krastu noārdīšanās, ko rada viļņi un sanēšu plūsmas.
- eitrofikācija Ūdenstilpju piesātināšanās ar augu barības vielām, kas veicina ūdensorganismu pārmērīgu savairošanos un ūdenstilpju aizaugšanu.
- Lejas dīķis ūdenstilpne Embūtes pagastā, platība — 1,5 ha.
- Lejas dīķis ūdenstilpne Gulbenes novada Lizuma pagastā, platība — 9 ha; Siltais dīķis; Siltais ūdens; Siltāju dīķis.
- Nātraines dīķis ūdenstilpne Seces pagastā, platība - 33,7 ha.
- jūras transports ūdenstransporta veids – kravu un pasažieru pārvadāšana pa okeāniem, jūrām un kanāliem.
- upju transports ūdenstransports pa upēm, ezeriem, ūdenskrātuvēm, kanāliem.
- rallijs Ūdenstūrisma sacensību veids.
- ūdensgušņas Ūdensusnes.
- ūdenssūnas Ūdensusnes.
- ūdensvabule Ūdensvabole.
- virpuļi Ūdensvaboles.
- dehlorācija Ūdensvada ūdens attīrīšana no hlora, kas tajā palicis pēc hlorēšanas, dehlorēšana.
- dehlorēšana Ūdensvada ūdens attīrīšana no hlora, kas tajā palicis pēc hlorēšanas.
- siloahs Ūdensvads Jeruzalemē.
- akvedukts Ūdensvads.
- Aqr Ūdensvīrs, zodiaka zvaigznājs debess ekvatora rajonā.
- Aquarius Ūdensvīrs, zodiaka zvaigznājs debess ekvatora rajonā.
- myosoton Ūdensvirzas.
- malachium Ūdensvirzu ģints "Myosoton" nosaukuma sinonīms.
- Myosoton aquaticum ūdensvirzu suga.
- Malachium aquaticum ūdensvirzu sugas "Myosoton aquaticum" nosaukuma sinonīms.
- ormaniņš Ūdensvistiņa; ceru vistiņa.
- ceru vistiņa ūdensvistiņa.
- ūdens vistiņa ūdensvistiņa.
- Gallinula chloropus ūdensvistiņa.
- ūdensvista Ūdensvistiņa.
- astaši Ūdenszābaki.
- štogs Ūdenszābaks.
- ērskis Ūdenszāle ("Glyceria").
- paldzāle Ūdenszāle ("Glyceria").
- saldzāle Ūdenszāle ("Glyceria").
- ūdenszāles Ūdenszāle ("Glyceria").
- glyceria Ūdenszāles.
- peldošā ūdenszāle ūdenszāļu suga ("Glyceria fluitans", arī "Festuca fluitans").
- Lietuvas ūdenszāle ūdenszāļu suga ("Glyceria lithuanica"), Latvijā sastopama reti un ir aizsargājama.
- dižā ūdenszāle ūdenszāļu suga ("Glyceria maxima", arī "Glyceria aquatica").
- krokainā ūdenszāle ūdenszāļu suga ("Glyceria plicata").
- svītrainā ūdenszāle ūdenszāļu suga ("Glyceria striata"), Latvijā sastopama ļoti reti un ir aizsargājama.
- ūdensdzinums Ūdenszars.
- lemna Ūdensziedi.
- lemnācejas Ūdensziedi.
- ūdenslēcas Ūdensziedi.
- lemnaceae Ūdensziedu dzimta.
- spirodela Ūdensziedu dzimtas ģints ("Spirodela"), daudzgadīgi lakstaugi, ūdeni brīvi peldoši ūdensaugi, kuru veģetatīvie orgāni reducēti par sīku, apaļu vai otrādi olveidīgu plakanu plātnīti, 6 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
- kuprainais ūdenszieds ūdensziedu suga ("Lemna gibba").
- mazais ūdenszieds ūdensziedu suga ("Lemna minor").
- trejdaivu ūdenszieds ūdensziedu suga ("Lemna trisulca").
- filigrāns Ūdenszīme uz papīra; papīrs ar ūdenszīmi.
- Argyroneta aquatica ūdenszirneklis.
- ūdenis Ūdensžurka ("Arvicola amphibius").
- ūdeņu strupaste ūdensžurka ("Arvicola terrestris").
- Arvicola terrestris ūdensžurka jeb ūdeņu strupaste.
- dupuris Ūdensžurka.
- ūdenspele Ūdensžurka.
- ūdiņpele Ūdensžurka.
- ūdinsžurka Ūdensžurka.
- urvilka Ūdensžurka.
- iekšējie ūdeņi ūdeņi upēs, ezeros, ūdenskrātuvēs, purvos, ledājos, augsnes un iežu porās un tukšumos.
- pH Ūdeņraža eksponents - fizikālķīmisks lielums šķīduma skābuma vai bāziskuma kvantitatīvai raksturošanai: neitrālu ūdens šķīdumu pH ir 7, skābu - mazāks par 7, bāzisku - lielāks par 7.
- ūdeņu dēņene ūdeņu dūņene ("Limosella aquatica"), kas sastopama seklās ūdenstilpēs un mitrās vietās, krastmalās.
- sedzējuguns Uguns, ko jūras desanta operācijā atklāj pirms desanta izsēdināšanas, lai nosegtu sagatavošanās operācijas, tādas kā zemūdens šķēršļu iznīcināšana vai atmīnēšanas darbi.
- umerkumurs Umurkumurs - agrāk rudens ražas svētki, ābolu svētki Rīgā augusta mēnesī.
- ummerkumurs Umurkumurs - agrāk rudens ražas svētki, ābolu svētki Rīgā augusta mēnesī.
- ummurkumurs Umurkumurs - agrāk rudens ražas svētki, ābolu svētki Rīgā augusta mēnesī.
- Aruvimi Upe Āfrikā, Kongo (Zairas) labā krasta pieteka Kongo Demokrātiskajā Republikā, garums - \~1300 km, sākas Zilajos kalnos, uz rietumiem no Alberta ezera (līdz Nepoko ietekai nosaukums Ituri), augštecē un vidustecē krāces un ūdenskritumi, kuģojama lejtecē 60 km no ietekas, ietekā 1,5 km plata.
- Agrio upe Argentīnā (_Agrio, Rio_), Neukenas provincē, Neukenas labā krasta pieteka, garums 400 km, vidustecē ūdenskritums 50 m.
- Sneika Upe ASV (angļu val. "Snake River"), Kolumbijas kreisā krasta pieteka, garums - 1670 km, sākas Klinšu kalnos, Jeloustounas Nacionālajā parkā, kanjonos 2 ūdenskritumi (55 un 65 m).
- Laklana Upe Austrālijas dienvidaustrumos ("Lachlan"), Murumbigi labā krasta pieteka, garums - 1500 km, sākas Lielajā Ūdensšķirtnes grēdā, uz ziemeļiem no Kanberas.
- Flindersa Upe Austrālijas ziemeļos ("Flinders"), garums - 830 km, sākas Lielās Ūdensšķirtnes grēdas rietumu nogāzē, ietek Arafuru jūras Karpentārija līcī.
- Klonkari Upe Austrālijas ziemeļu daļā ("Cloncurry"), Flindersas kreisā krasta pieteka, sākas Lielās Ūdensšķirtnes grēdas rietumu nogāzē, garums - 900 km.
- Nareva Upe Baltkrievijā un Polijā ("Narew"), Bugas labā krasta pieteka, garums - 438 km, ietek Zegžes ūdenskrātuvē (Bugas lejtecē).
- Pripete Upe Baltkrievijā un Ukrainā, Dņepras lielākā pieteka, garums – 761 km, sākas Volīnijas augstienē, augštecē Pinskas purvos gultne daļēji iztaisnota, ietek Kijivas ūdenskrātuvē.
- Elba Upe Čehijā un Vācijā (čehu val. "Labe", vācu val. "Elbe"), garums - 1165 km, sākas Sudetos Čehijā 1400 m vjl., augštecē veido 70 m augstu ūdenskritumu, ietek Ziemeļjūrā, veidojot 100 km garu estuāru.
- Tugela Upe Dienvidāfrikas Republikā ("Tugela"), garums - \~480 km, sākas Drakonu kalnos, ietek Indijas okeānā, augštecē ūdenskritums.
- Potara Upe Gajānā, Esekibo kreisā krasta pieteka, tajā Kajetura ūdenskritums.
- Aframa upe Ganā (_Afram_), Voltas labā krasta pieteka, ietek Voltas ūdenskrātuvē un paplašina to.
- Alazani Upe Gruzijā un Azerbaidžānā (arī robežupe), Kūras kreisā krasta pieteka, garums - 351 km, kritums - 2741 m, sākas Lielā Kaukāza dienvidu nogāzē, ietek Mingečeviras ūdenskrātuvē.
- Jori Upe Gruzijā un Azerbaidžānā, garums - 320 km, sākas Lielajā Kaukāzā, ietek Mingečauras ūdenskrātuvē.
- Iori Upe Gruzijā un Azerbaidžānā, Kūras kreisā krasta pieteka, sākas Kartiljas grēdas ziemeļaustrumu nogāzē, ietek Mingečeviras ūdenskrātuvē.
- Keila Upe Igaunijā, garums - 107 km, ietek Somu līcī, ietekas posmā \~5 m augsts ūdenskritums.
- Jegala Upe Igaunijā, tek pa Ziemeļigaunijas plato, ietek Somu līcī 23 km uz austrumiem no Tallinas, garums - 103 km, netālu no ietekas 7 m augsts ūdenskritums.
- Kazari Upe Igaunijas rietumos, garums - 109 km, sākas purvos 15 km no Raplas, ietek Matsalas līcī, kritums 62 m, ūdenslīmeņa svārstības līdz 2,5 m.
- Karhe Upe Irānas rietumos ("Karkheh"), lejtece Irakā, garums 870 km, tek pa Zagrosa kalniem, lejtece Huzistānas zemienē, kur upe ietek purvos, daļa palu ūdens ieplūst Tigrā.
- Tjoursau Upe Islandē, garums - 230 km, uzņem salas vidienes ledāju ūdeņus, vidustecē krāces, ūdenskritumi, lejtecē ezeri, ietek Atlantijas okeānā.
- Irghiza Upe Kazahstānā, Aktebes apgabalā, Turgajas labā krasta pieteka, garums - 593 km, sākas Mugodžaru austrumu nogāzē, vasarā ūdens saglabājas atsevišķās iedzelmēs.
- Kuršaba Upe Kirgizstānā, Karadarjas kreisā krasta pieteka, garums 157 km, sākas Altaja grēdas ziemeļu nogāzē, vasarā bieži lejtecē izsīkst, jo ūdens tiek izmantots apūdeņošanai.
- Lulva Upe Kongo Demokrātiskajā Republikā, Kasai labā krasta pieteka, garums - \~900 km, sākas Lundas plato 1000 m vjl., strauja, krāces un ūdenskritumi.
- Tanalika Upe Krievijā, Baškortostānas Republikā un Orenburgas apgabalā, Urālas labā krasta pieteka, ietek Irikļinskas ūdenskrātuvē.
- Jurjuzaņa Upe Krievijā, Čeļabinskas apgabalā un Baškortostānas Republikā, Ufas kreisā krasta pieteka, garums - 454 km, sākas Dienvidurālos, Jamantava ziemeļu daļā, ietek Pavlovkas ūdenskrātuvē.
- Čusovaja Upe Krievijā, Čeļabinskas un Sverdlovskas apgabalā un Permas novadā, Kamas kreisā krasta pieteka, garums 592 km, sākas Vidusurālu austrumu nogāzē, ietek Kamas ūdenskrātuvē.
- Oka Upe Krievijā, Irkutskas apgabalā un Burjatijas Republikā, Angaras kreisā krasta pieteka, garums - 630 km, iztek no neliela ezera Munkusardika piekājē, Austrumsajānos, ietek Bratskas ūdenskrātuvē.
- Čona Upe Krievijā, Irkutskas apgabalā un Sahas Republikā (Jakutijā), Viļujas labā krasta pieteka, garums 802 km, ietek Viļujas ūdenskrātuvē.
- Iļima Upe Krievijā, Irkutskas apgabalā, Angāras labā krasta pieteka, garums - 589 km, lejtecē Ustjiļimskas ūdenskrātuves atzars.
- Ija Upe Krievijā, Irkutskas apgabalā, garums - 486 km, sākas Austrumsajānu ziemeļu nogāzē, ietek Bratskas ūdenskrātuvē.
- Vetluga Upe Krievijā, Kirovas, Kostromas un Ņižņijnovgorodas apgabalā, kā arī Mari El Republikā, Volgas kreisā krasta pieteka, garums - 889 km, augštece Ziemeļuvālu dienvidu perifērijā, lejtecē iesniedzas Čeboksaru ūdenskrātuves atzars (~150 km).
- Iļeta Upe Krievijā, Marijelas Republikā un Tatarstānas Republikā, Volgas kreisā krasta pieteka, ietek Kuibiševas ūdenskrātuvē; Elneta.
- Suunduka Upe Krievijā, Orenburgas apgabala austrumuos, Urālas kreisā krasta pieteka, ietek Irikļinskas ūdenskrātuvē.
- Jaiva Upe Krievijā, Permas novadā, Kamas kreisā krasta pieteka, garums - 303 km, sākas Kvarkuša grēdas dienvidrietumu nogāzē, ietek Kamas ūdenskrātuvē.
- Pļusa Upe Krievijā, Pleskavas un Ļeņingradas apgabalā, Narvas labā krasta pieteka, garums - 295 km, iztek no Zapļusjas ezera, ietek Narvas ūdenskrātuvē.
- Čira Upe Krievijā, Rostovas un Volgogradas apgabalā, Donas labā krasta pieteka, garums 360 km, sākas Donas grēdas austrumos, ietek Cimļanskas ūdenskrātuvē.
- Ilovļa Upe Krievijā, Saratovas un Volgogradas apgabalā, Donas kreisā krasta pieteka, garums - 358 km, sākas Pievolgas augstienē, vasarā ūdens saglabājas tikai iedzelmēs.
- Silva Upe Krievijā, Sverdlovskas un Permas apgabalā, Čusovajas kreisā krasta pieteka, garums - 493 km, sākas Urālu rietumu nogāzē, līkumaina, lejtece (100 km) Kamas ūdenskrātuves uzstādinājuma zonā, veido ūdenskrātuves līci.
- Kazanka Upe Krievijā, Tatarstānas Republikā, Volgas kreisā krasta pieteka, ietek Kuibiševas ūdenskrātuvē; Kazana.
- Mologa Upe Krievijā, Tveras, Novgorodas un Vologdas apgabalā, Volgas kreisā krasta pieteka, garums - \~450 km, ietek Ribinskas ūdenskrātuvē.
- Svijaga Upe Krievijā, Uļjanovskas apgabalā un Tatarstānas Republikā, Volgas labā krasta pieteka, garums - 375 km, veidojas Pievolgas augstienes nogāzēs, tek gandrīz paralēli Volgai, bet pretējā virzienā, ietek Kuibiševas ūdenskrātuvē.
- Kama Upe Krievijā, Volgas lielākā pieteka, garums - 1805 km, sākas Augškamas augstienē 331 m vjl., ietek Volgā (Kuibiševas ūdenskrātuvē), noteci regulē vairākas HES ūdenskrātuves.
- Vorskla Upe Krievijas Belgorodas apgabalā un Ukrainas Sumu un Poltavas apgabalā, Dņepras kreisā krasta pieteka, garums - 464 km, sākas Viduskrievijas augstienes rietumu nogāzē, ietek Dņeprodzeržinskas ūdenskrātuvē.
- Suna Upe Krievijas Karēlijas Republikā, garums - 280 km, sākas Rietumkarēlijas augstienē, tek caur ezeriem, ietek Oņegas ezera Kondopogas līcī, krāčaina, ūdenskritumi.
- Tuba Upe Krievijas Krasnojarskas novadā, veidojas satekot Kazirai un Amilai, kuras sākas Austrumsajānos, garums - 119 km (kopā ar Kaziru - 507 km), tek pa paugurainu stepi, plašajā palienē sadalā vairākos atzaros, ietek Krasnojarskas ūdenskrātuvē.
- Tuloma Upe Krievijas Murmanskas apgabalā, iztek no Notezera, ietek Barenca jūras Kolas līcī, garums - 64 km, krāčaina, ūdenskritumi.
- Rutka Upe Krievijas Ņižņijnovgorodas apgabalā un Mari El Republikā, Volgas kreisā krasta pieteka, ietek Čeboksaru ūdenskrātuvē.
- Višera Upe Krievijas Permas apgabalā, Kamas kreisā krasta pieteka, garums - 415 km, sākas Ziemeļurālu rietumu nogāzē, ietek Kamas ūdenskrātuvē.
- Čagra Upe Krievijas Samaras apgabalā, Volgas kreisā krasta pieteka, ietek Saratovas ūdenskrātuvē.
- Usa Upe Krievijas Uļjanovskas un Samaras apgabalā, Volgas labā krasta pieteka, ietek Kuibiševas ūdenskrātuvē.
- Unža Upe Krievijas Vologdas, Kostromas, Ivanovas apgabalā, garums - 426 km, iztekas Kema un Lundonga sākas Ziemeļurālu rietumu daļā, ietek Gorkijas ūdenskrātuvē.
- Huaihe Upe Ķīnas austrumu daļā ("Huai He"), garums (atkarībā no ietekas) - 813-1087 km, sākas Tunbošaņa kalnos, daļa ūdens pa ezeru un kanālu sistēmu ieplūst Jandzi, kanāli savieno ar Dzelteno jūru un Huanhi.
- Jundinhe Upe Ķīnas austrumu daļā ("Yongding He"), Baihes labā krasta pieteka, sākas Šansi plato ziemeļaustrumos, satekot Sanganhei un Jahei, garums (kopā ar Sanganhi) - \~700 km, Guantinas aizā ūdenskrātuve, apgādā Pekinu ar ūdeni.
- Šire Upe Malāvijā un Mozambikā ("Shire"), Zambezes kreisā krasta pieteka, garums - \~400 km, iztek no Njasas ezera dienvidu gala, augštecē daudz krāču un ūdenskritumu.
- Upes dievs upē mītošs divdabīgs gars, kas minēts galvenokārt sakarā ar ziedošanu, kas tikusi veikta pielabināšanās un briesmu novēršanas labad; Ūdens dievs.
- Glomma Upe Norvēģijas dienvidos, garums - 587 km, divi ūdenskritumi (Vammafoss - 31 m un Sarpfoss - 21 m), iztek no ezera Skandināvijas kalnos, ietek Skagerakā.
- Pilica Upe Polijā ("Pilica"), Vislas kreisā krasta pieteka, garums - 319 km, sākas Krakovas-Čenstohovas augstienē 350 m vjl., tek pa Mazpolijas augstieni un Mazovijas zemieni, izmanto Lodzas ūdensapgādei.
- Komoe Upe Rietumāfrikā, gk. Kotdivuārā, augštece - Burkinfaso, garums - 900 km, ietek Gvinejas līcī, lejtecē Amonvo ūdenskritums.
- Tjasmina Upe Ukrainā, Čerkasu apgabalā, Dņepras labā krasta pieteka, ietek Kremenčukas ūdenskrātuvē.
- Viļšanka Upe Ukrainā, Čerkasu apgabalā, Dņepras labā krasta pieteka, ietek Kremenčukas ūdenskrātuvē.
- Bazavluka Upe Ukrainā, Dņepropetrovskas apgabalā, Dņepras labā krasta pieteka, ietek Kahovkas ūdenskrātuvē.
- Supija Upe Ukrainā, Kijivas un Čerkasu apgabalā, Dņepras kreisā krasta pieteka, ietek Kremenčukas ūdenskrātuvē.
- Sula upe Ukrainā, Sumu un Poltavas apgabalā, ietek Kremenčukas ūdenskrātuvē, grīvā plašs līcis.
- Rosa Upe Ukrainā, Vinnicas, Kijivas un Čerkasu apgabalā, Dņepras labā krasta pieteka, garums – 346 km, sākas Piedņepras augstienē, ietek Kremenčugas ūdenskrātuvē.
- Teteriva Upe Ukrainā, Žitomiras un Kijivas apgabalā, Dņepras labā krasta pieteka, garums – 365 km, sākas Podolijas augstienē, tek pa Volīnijas Poļesji, ietek Kijivas ūdenskrātuvē.
- Oskila Upe Ukrainas Harkivas apgabalā (augšteces Krievijā, kur saucas - Oskola), Siverskijdoņecas kreisā krasta pieteka, kopējais garums - 472 km, sākas Viduskrievijas augstienē, lejtecē Červonijoskilas ūdenskrātuve, HES.
- Kasikjare Upe Venecuēlā ("Rio Casiquiare"), atzarojas no Orinokas augšteces (atņem 1/3 ūdens), ietek Riunegru (Amazones baseinā), garums - 410 km.
- Kafue Upe Zambijā ("Kafue"), Zambezes kreisā krasta pieteka, garums - \~1000 km, sākas Kongo-Zambezes ūdensšķirtnes plato, tek gk., pa zemu, purvainu apvidu, vidustecē 26 km garā posmā dziļa aiza.
- Indālselvena Upe Zviedrijā ("Indalsaelven"), ietek Botnijas līcī uz ziemeļiem no Sundsvallas, garums - 420 km, 2 iztekas (Ēna no Sīlfjelleta un Jerpstremma, kas sākas Norvēģijā), vairāki ūdenskritumi un spēkstacijas.
- Pīte Upe Zviedrijas ziemeļos, garums - 305 km, sākas Skandivānijas kalnos, tek caur šauru ezeru virkni, ūdenskritumi vairākās pakāpēs, ietek Botnijas līcī.
- caurtece Upe, kanāls, grāvis, kas savieno ūdenskrātuves.
- erozijas bāze upes baseina līdzsvara stāvoklis, kad ūdens plūsma zaudē savu enerģiju un nenotiek upes gultnes padziļināšanās un paplašināšanās; horizontāla virsma, par kuru zemāk nevar nokristies straumes ūdenslīmenis.
- strauma Upes daļa, kur ir visātrākā ūdensplūsma.
- ledus sablīvējums upes gultnes aizsprostojums ar iekšledu un vižņiem rudens ledus iešanas laikā vai ledstāves sākumā.
- gultnes procesi upes gultnes un palienes morfoloģiskās uzbūves pārmaiņas tekoša ūdens iedarbībā.
- ūdenskritums Upes gultnes vieta, kur krasi mainās gultnes augstums un kur krīt upes ūdens; upes ūdens, kas krīt šādā vietā.
- tālvegs upes ielejas dibena, gravas, sengravas visdziļākā ass līnija; ūdens sateces līnija dabā, kas iet pa mikroreljefa ieplaku zemākajām vietām; ievalka (3).
- upes kritums upes iztekas un ietekas ūdens virsas augstuma starpība.
- grīva Upes posms pie ietekas jūrā, ezerā, ūdenskrātuvē vai citā upē; vieta upes lejtecē, kur ūdens izsīkst, nesasniedzot ieteku.
- uzlūšana Upes vai ūdenstilpes ledus segas sairšana, kas notiek siltuma vai mehānisko spēku iedarbībā, intensīvi pieplūstot ūdenim.
- akvadroms Upes, ezera vai jūras iecirknis, kur apkalpes mācās vadīt tankus uz ūdens un zem ūdens.
- upes barošanās upi baro atmosfēras nokrišņi, sniega kušanas ūdeņi, ledāju kušanas ūdeņi un pazemes ūdeņi; visbiežāk barošanās ir jaukta, kur viens no ūdensguves veidiem ir pārsvarā pār citiem.
- upenieki Upju krastos un to tuvumā dzīvojošie ļaudis, kas nodarbojas ar zvejniecību un izmanto ūdensceļus.
- ripāle Upju piekrastes daļa ar ierobežotu ūdens tecējumu.
- hidroenergoresursi Upju un ūdenstilpju ūdens krituma enerģijas krājumi.
- hidrogrāfiskais tīkls upju, nepastāvīgu ūdens teču, ar upju sistēmu saistītu ezeru un purvu kopums (kādā apvidū).
- kuģutārps Urbējgliemeņu dzimtas jūras gliemeņu suga ("Teredo navalis"), 15-20 cm garš, tārpveidīgs ķermenis, ar rudimentārās čaulas palīdzību kokā urbj ejas, bojājot kuģus, zemūdens konstrukcijas u. tml.
- artēziskā aka urbums ūdens ieguvei no Zemes dziļākajiem slāņiem.
- Bejas dzirnavu ezers uz Alūksnes upes uzpludināta ūdenskrātuve, Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā, platība — 5,5 ha.
- Baldas dzirnavu ezers uz Baldas upes uzpludināta ūdenskrātuve Rēzeknes novada Pušas pagastā.
- Blaževiču dzirnavezers uz Čodarānu upes uzpludināta ūdenskrātuve, Ludzas novada Blontu pagastā pie Zvirgzdenes pagasta robežas, platība — \~3 ha; Čodarānu dzirnavezers.
- Neretas ūdenskrātuve uz Dienvidsusējas un tās pietekas Salātes uzpludināta ūdenstilpe Neretas pagastā, platība — \~9 ha; Neretas dzirnavezers.
- Pelēču dzirnavezers uz Jašas upes uzstādināta ūdenskrātuve Preiļu novada Pelēču pagastā, platība - 2,3 ha; Gorniešu dzirnavezers; Gornijašu dzirnavezers; Gornojašu dzirnavezers.
- Kalešu dzirnavezers uz Kalešupes uzpludināta ūdenstilpe Talsu novada Ģibuļu pagastā.
- Niedrišku dzirnavezers uz Niedruškas upes uzpludināta ūdenstilpe Madonas novada Ļaudonas pagastā, platība - 1,9 ha; Niedrišķu dzirnavezers; Niedrišku-Dzirnavu dzirnavezers.
- Omuļu dzirnavezers uz Omuļupes uzpludināta ūdenskrātuve Ērģemes pagastā, platība - 12,5 ha.
- Sudmallejas dzirnavezers uz Rīvas upes uzpludināta ūdenskrātuve Kuldīgas novada Turlavas pagastā, platība - <1 ha.
- ķesele Uz stieples vai stīpas uzvilkts neliels apaļš tīkls zivju un vēžu ķeršanai; šāds tīkls, piemēram, zivju smelšanai, ūdenstilpes tīrīšanai.
- Baltinavas dīķis uz Supenkas upes augšpus Baltinavas ciema uzstādināta ūdenskrātuve, platība — \~1 ha.
- stodere Uz ūdens noenkurota navigācijas zīme (parasti garas kārts veidā), kas norāda, piemēram, kuģu ceļu, izliktus tīklus.
- vižņi Uz ūdens virsas uzpeldējis ūdeņu ledus, kas veidojas tekošā pārdzesētā ūdenī, kā arī no ūdenī iekrituša sniega un malasledus atlūzām.
- leja Uz zemes, uz ūdens.
- izbērums Uzbērums; no zemes izveidots valnis ūdens aizsprostam.
- burbuļūdens Uzgāzēts ūdens.
- uzledus Uzledojums - ledus veidojums, kas radies, sasalstot ūdenim, kurš virs ūdenstilpes ledus segas izplūdis caur plaisām, arī kas radies, sasalstot virs zemes izplūdušam gruntsūdenim.
- purga Uzmaucamā daļa ar caurumiem lejkannai, pa kuru līst ūdens sīkām strūklām.
- RŪ Uzņēmums "Rīgas ūdens".
- Spīķu ūdenskrātuve uzpludināta Šķēdes upē uz Kuldīgas un Saldus novadu robežas Vārmes un Šķēdes pagastā, platība - 16,5 ha; Elektrostacijas ūdenskrātuve.
- Zeltiņu dzirnavezers uzpludināta ūdenskrātuve uz Melnupes Alūksnes novada Zeltiņu pagastā, platība - 3 ha; Lejas dzirnavezers; Lejasdzirnavu ezers.
- Mūrmuižas dzirnavezers uzpludināta uz Svētes upes Jelgavas novada Vilces pagastā, platība — 13,2 ha; Ziedkalnes dzirnavezers; Ziedkalnes ūdenskrātuve; Mūrmuižas ūdenskrātuve.
- Upmaļu dīķis uzpludināts uz Ķīves Jelgavas novada Vilces pagastā, platība — 5,3 ha; Upenieku ūdenskrātuve; Vilces ūdenskrātuve.
- Strautnieku dīķis uzpludināts uz Strautnieku strauta Zantes pagastā, platība - 3,2 ha; Strautnieku ūdenskrātuve.
- uzsēšanās Uzsēšanās uz sēkļa - apstāšanās un palikšana uz vietas, ja peldlīdzekļa korpuss vai ķīlis atbalstās pret ūdenstilpes dibenu (grunti).
- Māras dīķis uzstādināta ūdenskrātuve Mārupītes tecējumā, Rīgā starp Torņkalnu un Āgenskalnu, platība — 5 ha, izteku regulē slūžas.
- Jaunais ezers uzstādināts uz Taļķes Bauskas novada Vecumnieku pagastā, platība — 22 ha; Vecumnieku ūdenskrātuve.
- Staņķu dzirnavezers uzstādināts Zvirgzdes pietekā Rūsiņupītē, Vecumnieku pagastā, platība - 22,9 ha, garums - 1,7 km, lielākais platums - 420 m, lielākais dziļums - 2,4 m, virsūdens aizaugums - 80%; Staņķa ezers.
- kserofāgija Uztura režīms ar stipri ierobežotu ūdens patēriņu; lieto diagnostikā un ārstniecībā.
- peskoveģetārisms Uzturs, kurā nav gaļas produktu, bet iekļautas tikai zivis vai citi ūdens dzīvnieki.
- uznākt Uzvirzīties ūdens virspusē (parasti no dziļuma) - par priekšmetiem, nogulsnēm u. tml.
- uznirt Uzvirzīties ūdens virspusē (parasti no dziļuma) - par priekšmetiem, nogulsnēm u. tml.
- uzpeldēt Uzvirzīties ūdens virspusē, arī augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par priekšmetiem, nogulsnēm u. tml.
- uzskalot Uzvirzot (kur) virsū ko, piemēram, smiltis (no ūdenstilpes pamata, zemes dzīlēm), izveidot (piemēram, valni).
- uzsēsties Uzvirzoties virsū (uz kā, kam, arī kur), nespēt turpināt pārvietošanos (parasti par ūdens transportlīdzekli).
- mitriniece Vaboļu kārtas dīķvaboļu dzimtas ģints ("Hydrocus"), ko dažkārt iekļauj arī ūdensmīļu dzimtā.
- lēcējdumbrainis Vaboļu kārtas dumbraiņu dzimtas ģints ("Scirtes"), Latvijā konstatētas 2 sugas, vaboļu ķermenis 3,0-3,5 mm garš, gandrīz apaļš, bieži sastopamas lielos baros uz ūdensaugiem.
- airvabole Vaboļu kārtas dzimta ("Dytiscidae"), ūdenskukainis, vaboles un kāpuri plēsīgi, pasaulē >3200 sugu, Eiropā 300 sugu, Latvijā varētu būt >120 sugu; ūdensvaboļu dzimta.
- dīķnagaine Vaboļu kārtas dzimta ("Dryopidae syn. Parnidae"), nelielas, 1-9 mm garas vaboles, dzīvo stāvošu un tekošu ūdeņu piekrastes joslā starp ūdensaugiem, pārvietojas pieķeroties pie augiem ar nadziņiem, zināmas \~1000 sugu, Latvijā konstatētas 3-4 sugas; pieturniece.
- virpuļotājs Vaboļu kārtas dzimta ("Gyrinidae"), kurā ietilpst sīkas, tumšas, spīdīgas ūdensvaboles, gk. tropos >820 sugu, Latvijā konstatēts 10 sugu; virpuļotājvabole.
- peldvabole Vaboļu kārtas dzimta ("Haliplidae"), dažus milimetrus gara ūdensvabole, kas mīt nelielos stāvošos vai lēni tekošos ūdeņos, 185 sugas, Latvijā konstatēts 18 sugu.
- slaidžoklenis Vaboļu kārtas dzimta ("Heteroceridae"), >1800 sugu, Latvijā maz pētīta, konstatētas 5 sugas, vaboļu ķermenis 3-7 mm garš, iegarens, nedaudz saplacināts, brūns vai pelēks, ar daudziem dzelteniem plankumiem un šķērsjoslām, sastopamas ūdenstilpju krastos, pārpurvotās vietās, parasti dzīvo baros.
- vālīšvabole Vaboļu kārtas dzimta ("Pselaphidae"), \~7000 sugu, Latvijā konstatēts \~30 sugu, vaboļu ķermenis 1,1-3,4 mm garš, ļoti daudzveidīgs, sastopamas gk. mitrās pļavās, pie ūdenstilpēm, kā arī skudru pūžņos, putnu ligzdās, zem koku mizas, augsnē.
- kriksis Vaboļu kārtas pelējumgraužu dzimtas ģints ("Thelmatophilus"), Latvijā konstatētas 3 sugas, vaboļu ķermenis 1,5-3 mm garš, iegarens, melns, brūnganmelns vai dzeltenbrūns, virspuse punktota, sastopami uz ūdensaugiem.
- nest Vadīt (kā) plūsmu noteiktā virzienā (piemēram, par vadiem, caurulēm, ūdenstilpju gultnēm).
- pilotēt Vadīt (ūdens vai sauszemes transportlīdzekli), parasti sarežģītā braucienā.
- nolaidnes Vagas, grāvji ūdens notecei.
- sūneņi Vainagtaustekleņu tipa klase ("Bryozoa"), bezmugurkaulnieki, kas uz zemūdens priekšmetiem veido kolonijas, kuras pēc izskata atgādina sūnu audzes; attiecīgais dzīvnieku tips; sūndzīvnieki; briozoji.
- garnele Vairākas peldvēžu apakškārtas dzimtas ("Crangodinae, Palaemonidae" u. c.), neliels desmitkāju kārtas jūras vai saldūdens vēzis, \~2000 sugu; krevete.
- lāpstdeguņi Vairākas storveidīgo ģintis (kopīgs nosaukums), saldūdens zivis ar platu purnu, Amerikā Misisipi baseinā un Vidusāzijā Amudarjas un Sirdarjas baseinā.
- pirazoloni Vairākās tautomerās formās sastopami savienojumi, ko iegūst kondensējot acētetiķesteri ar arilhidrazīniem.
- kaļķaļģes Vairākas, dažādām grupām piederīgas aļģes, kam šūnu apvalki satur no ūdens šķīduma ņemtu kaļķi, vai arī tas pārklāj aļģi no virsas.
- lēkāt Vairākkārt ar strauju kustību īslaicīgi izvirzīties virs ūdens (par zivīm).
- skalot Vairākkārt mērcot (parasti ūdenī, kādas vielas ūdens šķīdumā), arī aplejot (ar tiem), panākt, ka (kas) tiek atbrīvots no kā nevēlama (piemēram, mazgāšanas līdzekļa paliekām); kļūst tīrs; iedarboties (uz ko) tā, ka (tas) kļūst tīrs (piemēram, par ūdeni).
- lēkāt Vairākkārt strauji šūpoties (parasti viļņos) - par ūdens transportlīdzekļiem, peldošiem priekšmetiem u. tml.
- kondensatoru baterija vairāku kondensatoru savienojums.
- forele Vairāku lašu dzimtas saldūdens zivju sugu un šķirņu nosaukums.
- slāpekļpaskābe Vāja skābe, kas parasti pastāv ūdensšķīduma veidā.
- žļagans Vājš, gurdens.
- vakarošana Vakarēšana - visas saimes sapulcēšanās vienkopus ziemas vai rudens vakaros un kādu istabas, mājas darbu darīšana (piemēram, vērpšana, adīšana), ko pavadīja pasaku, nostāstu stāstīšana, mīklu minēšana.
- valdensu kustība valdensi.
- valdieši Valdensi.
- velga Valgme; arī ūdens (ūdenstilpē).
- VŪI Valsts ūdensresursu izmantošanas un aizsardzības inspekcija.
- monopoloīds Valsts vai pašvaldības monopols, kura uzdevums nav sagādāt ienākumus, bet gan nodrošināt stabilus pakalpojumus (piem., pasts, gāzes un ūdens piegāde u. c.).
- nospārnošana Vaļējas pludināšanas apstākļu uzlabošana upēs, lai novērstu pludināmo kokmateriālu aizķeršanos aiz dažādiem šķēršļiem, īpaši šaurās un līkumotās upēs, kā arī tur, kur upju krasti noauguši ar kokiem un krūmiem līdz pat ūdenslīmenim; izmanto garenvirzienā sasaistītus baļķus.
- vaļums Vaļējs ūdens, neaizsalusi vieta ledussegā.
- džakuzi Vanna, kurā ar ūdens strūklām iespējams veikt ķermeņa masāžu.
- dezinficējošs šķīdums var būt ūdens ar sublimāta, karbolskābes, borskābes, karolīna, lizola, lizoforma, formalīna u. tml. vielu nelielu piejaukumu.
- sālsūdens Vāramā sāls ūdensšķīdums.
- Komodo varans varanu suga ("Varanus komodensis").
- sīklēpas Vardukšņaugu dzimtas ģints, ūdensaugi ar garkātainām peldlapām, sešām drīksnām; vardukšņi.
- sausi kartupeļi vārīti kartupeļi, kurus pēc atdalīšanas no ūdens apžāvē tā, ka tie kļūst sausi.
- ūdenskliņģeris Vārīts un pēc tam cepts neliels baltmaizes mīklas kliņģeris; ūdens kliņģeris.
- Amerikas bēdrozis vārnu dzimtas suga ("Perisoreus canadensis"), baltgalvas sīlis jeb Kanādas sīlis.
- mutūls Vāroša ūdens burbulis.
- kingstons Vārsts peldlīdzekļa zemūdens daļā, pa kuru ielaiž aizborta ūdeni balastam vai kuģa dzinēja dzesēšanai.
- ūdenskrājēja varde varžu suga ("Cyclorana platycephalus"), sastopama Austrālijā abiniekam neraksturīgā vidē, sausuma periodā guļ ierakusies 50-100 cm dziļi mālainajā augsnē, tās ķermeni apņem ūdensnecaurlaidīgs kokons, pamostas sākoties lietus periodam, barojas un iedēj ikrus pēc lietusgāzēm palikušajās lāmās.
- šampāneris Vasaras (vai rudens) šķirnes ābols.
- šampānis Vasaras (vai rudens) šķirnes ābols.
- parudenis Vasaras beigu posms, rudens sākums.
- kutikula Vaskveida plēve, kas pārklāj auga mizu, aizkavējot ūdens iztvaikošanu.
- Oņķupe Vecistabvalks, ūdenstece Kolkas pagastā.
- Uņķupe Vecistabvalks, ūdenstece Kolkas pagastā.
- Vecroču upe Vecročupe, ūdenstece Kolkas pagastā.
- peldošais zārks vecs, bojāts ūdens transportlīdzeklis (parasti kuģis).
- āpas vēdiskajā mitoloģijā - personificēti pirmatnējie kosmiskie ūdeņi, sieviešu kārtas dievības, mātes, kas pārstāv senu ūdensdievību kultu; tās šķīsta no dubļiem un grēkiem, atsvabina no meliem un lāsta, stiprina veselību, dāvājot to slimajiem un palīdzot saglabāt veselajiem.
- Ahibudnaja vēdiskajā mitoloģijā - rāpuļveida dievība, plašākā nozīmē - jūras un pasaules okeāns; lai gan tradīcija saista šā čūskveidīgā mitoloģiskā radījuma dzīvesvietu ar ūdenstilpju dzelmēm, tā ietekmes sfērā ietilpst arī zeme, debesis, debesu spīdekļi, augi, dzīvnieki un kalni.
- vasu vēdiskajā un hindu mitoloģijā - astoņas dievības, kas veido īpašu grupu un darbojas kā dabas parādību, stihiju un objektu personifikācijas, piemēram Višnupurānā: ūdens (Āpa), polārzvaigzne (Dhruva), mēness (Soma), zeme (Dhara vai Dhava), vējš (Anila), uguns (Anala vai Pāvaka), rīta blāzma (Prābhāsa), gaisma (Pratjūša).
- apsaras vēdiskajā un hindu mitoloģijā - sievišķīgas būtnes, sākumā ūdens nimfām līdzīgas; mākoņu un ūdens dievības hinduismā un budismā; debess iemītnieku aplaimotājas, pielīdzinātas islāma ticīgo hurijām.
- lagūnas nogulumi veidojas seklūdens baseinos, kas norobežoti no jūras ar strēlēm, nērijām vai rifiem.
- sildītājs Veidojums (parasti no gumijas, auduma) ķermeņa daļas sildīšanai, izmantojot karsta ūdens siltumu vai elektriskās enerģijas radīto siltumu; termofors.
- mākonis Veidojums atmosfērā, kas sastāv no kondensētiem ūdens tvaikiem smalku ūdens pilienu vai ledus kristālu veidā.
- pāržmauga Veidojums, kas kavē ūdens noplūdi.
- vilnis Veidojums, kas līdzīgs šādam ūdens pacēlumam un kam, parasti, raksturīgas atbilstošas svārstību kustības.
- papilt Veidot plānu ūdens slāni (virs ledus).
- virpuļot Veidot virpuļus (par ūdeni, straumi ūdenstilpē); būt tādam, kur ir virpuļi (par ūdenstilpi).
- velties Veidoties, izplatīties ūdenstilpē (par viļņiem).
- vējuzplūdi Vēja darbības izraisītas ūdenstilpes līmeņa svārstības, kas rada tā paaugstināšanos pretvēja krastā.
- kraujelis Vēja radīta krasta krauja pie ūdenskrātuves.
- kraujels Vēja radīta krasta krauja pie ūdenskrātuves.
- patmalas Vēja vai ūdens dzirnavas.
- atjaunojamie energoresursi vēja, saules, ģeotermālā, viļņu, paisuma-bēguma, ūdens enerģija, atkritumu poligonu un notekūdeņu attīrīšanas iekārtu gāzes un biogāze, biomasa (bioloģiski noārdāmā frakcija) produktos, rūpniecības un sadzīves atkritumos, lauksaimniecības (ieskaitot augu un dzīvnieku izcelsmes vielas), kā arī mežsaimniecības un līdzīgu nozaru ražošanas atlikumos.
- korāzija Vēja, ūdens, ledus pārvietotu drupu iežu masas mehāniska iedarbība uz iežiem.
- dažādvairodži Vēlā devona vidū izmiruši bezžokleņi ("Heterstraci"), kas bija 3-150 cm gari ūdensdzīvnieki ar vārpstveidīgu vai plakanu ķermeni un raksturīgu ārējo skeletu no kaula plātnēm un vairogiem, Latvijā konstatētas 50 sugu.
- egutieris Velme ūdenszīmju iespiešanai papīrā, sevišķi vērtspapīriem.
- iespiedmašīnas velmes velmju sistēma krāsas un (ofseta iespiedmašīnās) ūdens uzklāšanai iespiedformai.
- skrāpji Veltenisko tārpu klases kārta ("Acanthocephala"), parazīti ar āķīšiem bruņotu ievelkamu snuķīti, dzīvo dažādu ūdens un sauszemes mugurkaulnieku zarnu kanālā.
- vēderskropstaiņi Veltņtārpu tipa klase ("Gastrotricha"), kuras pārstāvjiem vēderpusē ir skropstiņepitēlijs; šīs klases dzīvnieki, \~200 sugu, Latvijā konstatēti planktona paraugos, kas ievākti starp ūdensaugiem, sugu sastāvs Latvijā nav noskaidrots.
- matonis Veltņtārpu tipa klase ("Nematomorpha syn. Gordiacea"), vairākus desmitus centimetru garš matveidīgs tārps, kura kāpuri parazitē kukaiņos, bet pieauguši dzīvo saldūdeņos starp ūdensaugiem, \~220 sugu, Latvijā sugu skaits un sastāvs nav noskaidroti.
- atpīlis Vēlu dzimis kustonis, rudens jērs.
- Garūdene Ventas kreisā krasta pieteka Skrundas novada Raņķu pagastā, augštecē ir Kuldīgas novada Rudbāržu pagasta un Dienvidkurzemes novada Kalvenes pagasta robežupe, garums - 15,4 km, kritums - 40 m; Garādene; Garūdens upe; Kandeļupe; Kandeļu upe; Ropjupe; Ropju upe.
- stabs Vertikāla (kā, piemēram, dūmu, ūdens) plūsma.
- lūkmala Vertikāla apmale gar lūku, kas paredzēta lai novērst ūdens ieplūšanu gar lūkas vāku.
- stāvdrena Vertikāla drena ūdens ievadīšanai dziļākos augsnes slāņos.
- apakšējās mākoņu robežas augstums vertikālais attālums starp zemes vai ūdens virsmu un pašu zemāko mākoņu slāni, kas aizsedz vairāk par pusi debess.
- evorsija Vertikāli krītoša ūdens erozijas darbība.
- ūdensstabs Vertikāls, stabam līdzīgs ūdens veidojums.
- atspirdzināt Vēss ūdens atspirdzina.
- glābšanas veste vestes veida individuāls glābšanas līdzeklis, kas notur cilvēku virs ūdens noteiktā stāvoklī; glābšanas jaka.
- airu garums vēsturiska garuma mērvienība, ko lietoja zvejniecībā, nosakot nelielus attālumus uz ūdens vai attālumu no krasta, ar to izsakot ar vienu airu vēzienu nobraukto attālumu.
- gliemeņvēži Vēžu klases apakšklase ("Ostracoda"), sīki vēžveidīgie, kuru ķermeni apņem divvāku čaula, ūdensdzīvnieki.
- lapkājvēzis Vēžu klases žaunkājvēžu apakšklases kārta ("Phyllopoda"), pie kuras pieder dzīvnieki, kam ķermeņa lielākā daļa ietverta čaulā un kājas nav posmotas (izņemot dažas plēsīgas ūdensblusas), 700 sugu, Latvijā konstatētas 87 sugas.
- eskadras mīnukuģis vidējas tonnāžas karakuģis, kas paredzēts pretinieka zemūdens un virsūdens kaujas līdzekļu iznīcināšanai, kuģu karavānu eskortēšanai, jūras desanta darbības atbalstīšanai.
- pacilans Vidēji irdens, čaugans.
- Donas grēda Viduskrievijas augstienes dienvidaustrumu daļa Tihaja Sosnas un Čornaja Kaļitvas ūdensšķirtnē, Krievijā, Belgorodas un Voroņežas apgabalā, augstums - līdz 242 m.
- pulšķināt Viegli dauzīt ar plaukstu pa ūdens virsmu.
- trupalns Viegli drūpošs, arī irdens; trupans.
- drupans Viegli drūpošs; arī irdens.
- virmot Viegli viļņoties, parasti riņķveida kustībā (par ūdeni ūdenstilpē); būt tādam, kur ir nelieli gredzenveida viļņi (par ūdenstilpi).
- hidrotērps Viegls ūdenslīdēja (akvalangista) tērps.
- raisīgs Viegls, irdens (parasti par sniegu).
- šautris Viegls, irdens (parasti par zemi).
- rūdīšanas vide viela (ūdens, minerāleļļa, polimēru emulsijas, sāls kausējumi, gaiss u. c.), kurā dzesē sakarsēto rūdāmo izstrādājumu; tai jānodrošina tāds dzesēšanas ātrums, kas ir lielāks par attiecīgā materiāla kritisko rūdīšanas ātrumu.
- tvaiks Viela gāzveida stāvoklī (fāzē), kas noteiktos apstākļos atrodas līdzsvarā ar tās pašas vielas kondensēto stāvokli (šķidro vai cieto fāzi).
- antifrīze Viela, kas pazemina ūdens sasalšanas temperatūru.
- fluīds Viela, kas var plūst; šķidrums vai gāze, piem., ūdens, eļļa, gaiss, tvaiks, izkausēts metāls.
- bāze Viela, kas, disociējot ūdens šķīdumā, dod hidroksiljonus.
- monohidrāts Viela, kuras viena molekula satur vienu kristalizācijas ūdens molekulu.
- debits Vielas (parasti ūdens, naftas, gāzes) daudzums, ko dod tās avots kādā laika vienībā.
- nesakārtotas sistēmas vielas kondensētā stāvoklī, kurām nav stingra periodiskuma atomu vai molekulu izvietojumā.
- struktūrūdens vielas ķīmiski saistītais ūdens, ko atdalot, mainās vielas struktūra un īpašības, piemēram, atdalot no ģipšakmens (CaSO~4~·2H~2~O) 1,5 H~2~O (ūdens molekulas), iegūst celtniecības ģipsi CaSO~4~·0,5H~2~O.
- detergenti Vielas vai to maisījumi, kuru ūdensšķīdumus izmanto dažādu materiālu virsmu tīrīšanai.
- flokulatori Vielas, kas veicina suspensijas sīko daļiņu apvienošanos lielākās daļiņās un to izgulsnēšanos, filtrēšanos; lieto dzeramā ūdens attīrīšanas iekārtās.
- densimetrija Vielu blīvuma noteikšana ar densimetru.
- migrācija vielu pārvietošanās (piemēram, atmosfērā, hidrosfērā ūdens, vēja iedarbībā).
- higroskopicitāte Vielu spēja uz savas virsmas saistīt ūdens tvaikus.
- pektunkuls Viena no daudzām gareniskām grumbiņām smadzeņu ūdensvada sienā.
- arapaima Viena no lielākajām saldūdens zivīm (līdz 4 m un 200 kg), sastopama Dienvidamerikas upēs.
- buli Viena no lieltonnāžas virsūdens kuģu bortu zemūdens daļas prettorpēdu un pretmīnu konstruktīvās aizsardzības sistēmām, pussfēras veida pludlīnijas formas metāla pierīces, kas aizsedz kuģa korpusa zemūdens daļu.
- vaterštaga Viena no štagām, ar kuru stiprina bugšpritu, tā nāk no bugšprita gala (noka) un iet uz priekšvadni pie ūdenslīnijas.
- apass Viena no tatvām - sudrabbalts pusmēness ar ragiem uz augšu - astrālās pasaules kontroles, smalkā elementa "ūdens" un svadhistāna čakras simbols.
- Mangaļu polderis vienā sistēmā apvienota Eimura-Mangaļu poldera dienvidu daļa, no kuras ūdens plūst uz Mangaļu sūkņu staciju pie Kalngales, robeža starp abām daļām (polderiem) iet pa Rīgas — Saulkratsu dzelzceļa līniju.
- ūdens ēzelītis vienādkāju kārtas vēžu suga (_Asellus aquaticus_), kas Latvijā bieži sastopama stāvošos un lēni tekošos saldūdeņos, it īpaši vietās ar biezāku ūdensaugu augāju.
- vienādkāji vienādkājvēži ("Isopoda"), augstāko vēžu kārta; tipiskākie pārstāvji ir grēvji (_Mesidothea entomon_), ūdensmērītāji, mitrenes u. c.
- indolents Vienaldzīgs, gurdens, kūtrs.
- tranzīta tiesības vienas valsts personu, transporta līdzekļu un kravu pārvietošanās tiesības caur citas valsts (sauszemes, gaisa, ūdens) teritoriju.
- desu masa viendabīgā saistītā masā sastrādāta gaļa, sāls, garšvielas, ūdens un ūdeni saistošas vielas.
- glīvenes Viendīgļlapju augu dzimta ("Potamogetonaceae"), kurā ietilpst daudzgadīgi ūdensaugi, 2 ģintis.
- helobiae Viendīgļlapju augu rinda, ūdens un purva augi, bieži ar trijskaitļa ziediem.
- volfijas Viendīgļlapju klases cūkaušu rindas ūdensziedu dzimtas ģits ("Wolffia"), sīki, peldoši vai ūdenī iegrimuši ūdensaugi, 1-1,5 mm lielas lodītes bez saknēm; 7 sugas tropos.
- rupija Viendīgļlapju klases dzimta ("Ruppiaceae"), radniecīga glīveņu dzimtai, daudzgadīgs ūdensaugs ar ūdenī iegrimušām vai peldošām lapām, 1 ģints.
- diedzene Viendīgļlapju klases dzimta ("Zannichelliaceae"), iegrimuši vai peldoši vienmājas, retāk divmāju ūdensaugi iesāļūdeņos un saldūdeņos, 3 ģintis, \~15 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints.
- jūraszāles Viendīgļlapju klases dzimta ("Zosteraceae"), daudzgadīgi ūdensaugi, kas aug sāļos jūru un okeānu ūdeņos, 3 ģintis, 23 sugas, Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga.
- grenlandija Viendīgļlapju klases glīveņu dzimtas ģints ("Groenlandia"), ūdensaugs, kura vienīgā suga sastopama Eirāzijā un Ziemeļāfrikā, Latvijā nav konstatēta.
- ceļotājkoks Viendīgļlapju klases liliju apakšklases ingveru rindas strelīciju dzimtas suga ("Ravenala madagascariensis"), līdz 6 m garas, vēdekļveidā sakārtotas lapas, kuru makstīs uzkrājas līdz 1,5 1 dzeramā ūdens (no tā cēlies nosaukums), Madagaskarā audzē kā dekoratīvu augu.
- pontedērijas Viendīgļlapju klases liliju apakšklases liliju rindas dzimta ("Pontederiaceae"), ūdensaugi, kas peld vai sakņojas substrātā, aug arī purvos, gk. tropos un subtropos, auglis - pogaļa; 7 ģintis, \~30 sugu.
- ūdenszieds Viendīgļlapju klases palmu apakšklases cūkaušu (kallu) rindas dzimta ("Lemnaceae"), daudzgadīgs, brīvi peldošs vai ūdenī iegrimis ūdensaugs, kam vasa reducējusies par plātnīti, tā ka stumbrs un lapas vairs nav skaidri nošķirami, 6 ģintis, \~30 sugu.
- eihornija Viendīgļlapju klases pontedēriju dzimtas ūdensaugs, peldoša ūdeņu nezāle.
- fluviales Viendīgļlapju ūdens un purva augu rinda.
- dzēstra Viendīgļlapju ūdensaugs ar alojei līdzīgām, biezām un gaļainām, zobenveidīgām dzeloņaini zobotām robustām lapām tumši zaļā krāsā.
- vardukšņaugi Viengadīglapju dzimta, ūdensaugi ar zobenveidīgām, dzeloņzobotām lapām peldošā pudurī vai blietējādām lapām mieturī, vai sirdsveidīgām apaļām, garkātainām peldlapām, un ar baltiem vai sārtiem ziediem.
- kolorēšana Vienkrāsainu iespiedumu izkrāsošana ar ūdenskrāsām.
- ledstāve Vienlaidus nekustīgas ledus segas veidošanās upēs, ūdenstilpēs, kā arī periods, kad veidojas nekustīga ledus sega upē vai ūdenstilpē.
- līgoties Vienmērīgi viļņoties (piemēram, par ūdenstilpi, viļņiem).
- mierīgs Vienmērīgs, lēns (piemēram, par straumi, plūsmu); tāds, kurā ir vienmērīga, lēna straume (par ūdenstilpi).
- apūdeņojuma deva vienreizējais ūdens daudzums kubikmetros viena hektāra apūdeņošanai.
- strūdzinieks Viens no cilvēkiem, kas, ejot gar krastu, vilka ūdens transportlīdzekli, parasti strūgu, vai airēja to (16. gs. b.-20. gs. sāk.).
- Ara viens no diviem Borneo salas ibanu mitoloģijas tēliem, kas uzskatīti par pirmatnējiem radītājiem, pirmajām būtnēm pasaulē un kas peldēja milzu ūdens plašumos putnu veidolā; Ara izveidoja debesis, Iriks radīja zemi, tad viņi no dubļiem izmīcīja pirmos cilvēkus un iedvesa tiem dzīvību ar saviem ķērcieniem
- Iriks viens no diviem Borneo salas ibanu mitoloģijas tēliem, kas uzskatīti par pirmatnējiem radītājiem, pirmajām būtnēm pasaulē un kas peldēja milzu ūdens plašumos putnu veidolā; Ara izveidoja debesis, Iriks radīja zemi, tad viņi no dubļiem izmīcīja pirmos cilvēkus un iedvesa tiem dzīvību ar saviem ķērcieniem
- zodiaka zvaigznājs viens no divpadsmit zvaigznājiem, ko šķērso ekliptika (Zivis, Auns, Vērsis, Dvīņi, Vēzis, Lauva, Jaunava, Svari, Skorpions, Strēlnieks, Mežāzis, Ūdensvīrs).
- sūknis viens no galvenajiem ūdensapgādes sistēmas elementiem ūdens pārvietošanai gan vertikāli, gan horizontāli.
- smilšu spēles terapija viens no smilšu, ūdens un miniatūro figūriņu izmantošanas veidiem terapijā, kuras laikā klientam ar radošas spēles palīdzību ir iespēja izveidot pasauli, kas atbilst viņa iekšējam stāvoklim.
- amorfs stāvoklis viens no vielas kondensētā stāvokļa veidiem, kurā vielām nav daļiņu sakārtojuma tālās kārtības un noteiktas kušanas temperatūras.
- ihtioftīriuss Vienšūņu nodalījuma skropstaiņu klases suga ("Ichthyophthirius multifiliis"), ieapaļš skropstainis (~1 mm diametrā), parazitē gandrīz visu saldūdens zivju ādā, spurās, žaunās, nereti dīķos izraisa zivju masveidīgu bojāeju.
- foraminīfera Vienšūņu sarkodīnu klases sakņkāju apakšklases kārta ("Foraminifera"), ūdensdzīvnieki, vienšūnas organismi, kuru ķermeni apņem čaula mīt tikai sāļās jūrās, Latvijā to čaulas atrodamas nogulumiežos.
- virpuļviesulis Viesulis, kas noris ar spēcīgiem, ārkārtīgi postošiem atmosfēras virpuļiem; veidojas no gubu lietusmākoņa līdz zemes vai ūdens virsmai un iesūc dažādus priekšmetus un ūdeni; tornādo; smerčs.
- ūdenapuža Vieta (ezerā, upē) zem ūdens virsas.
- ūdensapakša Vieta (ezerā, upē) zem ūdens virsas.
- ūdensapuža Vieta (ezerā, upē) zem ūdens virsas.
- tekoņa Vieta (grāvis), kur vienmēr plūst ūdens.
- sausums Vieta (piemēram, cietzeme), arī vide, kur nav ūdens vai tā ir maz; vieta, arī vide, kur nav mitruma vai tā ir maz.
- mērcētava Vieta (piemēram, ūdenstilpe), arī iekārta, kur (ko) mērcē; telpa, arī cehs, kur (ko) mērcē.
- osta Vieta (ūdenstilpes krasta iecirknis līdz ar tam pieguļošo dabisko vai mākslīgi veidoto, pret viļņiem aizsargāto ūdens joslu), kas iekārtota kuģu stāvēšanai, iekraušanai, izkraušanai, pasažieru iekāpšanai, izkāpšanai, kā arī dažādu palīgoperāciju veikšanai.
- peldvieta Vieta (ūdenstilpes malā), kas ir noderīga peldēm.
- ceļš Vieta (upē, ezerā, jūrā) ūdens transportlīdzekļu kustībai.
- tecis Vieta (upē, ezerā), kur strauji plūst ūdens un kas neaizsalst.
- aizūdens Vieta aiz ūdenskrātuves.
- grebis Vieta ar ūdensaugiem Engures ezerā.
- ķērksains Vieta ar vairākiem ūdenskritumiem.
- pakraste Vieta krasta piekājē zem ūdens līmeņa.
- pakrasts Vieta krasta piekājē zem ūdens līmeņa.
- noenkurošanās aizliegta vieta ostas teritorijā, kur noenkurošanās aizliegta, jo zem ūdens var atrasties cauruļvadi, kabeļi u. tml. komunikācijas.
- palases Vieta pie mājas, kur pil ūdens no jumta.
- grīzeknis Vieta starp atvaru un straumi, kur ūdens griežas un mutuļo.
- elings Vieta ūdens tuvumā, kur būvē, remontē vai novieto peldlīdzekļus.
- pakulde Vieta uguns kuršanai zem virtuvē iemūrēta katla ūdens vai govju ēdiena vārīšanai.
- atbods Vieta zem ūdens.
- paūdens Vieta zem ūdens.
- kracis Vieta, kas rada skaļu troksni ūdens plūsmā.
- izteka Vieta, kur (pa cauruli, tekni u. tml.) izplūst novadāmais ūdens.
- sateka Vieta, kur (upe, strauts u. tml.) satek (ar citu upi, strautu u. tml.), veidojot vienu ūdenstilpi.
- nirāji Vieta, kur dzīvo nirēji ūdensputni.
- izdegas Vieta, kur mežs izdedzis, bet jo īpaši sūnājs, tā ka vēlāk tur sakrājas neliels ūdens daudzums.
- glema Vieta, kur pavasaros iet ūdens pāri un kur dibenā nostājas dūņas.
- gluma Vieta, kur pavasaros iet ūdens pāri un kur dibenā nostājas dūņas.
- gleme Vieta, kur pavasaros iet ūdens pāri un kur nostājas dūņas.
- gļema Vieta, kur pavasaros iet ūdens pāri un kur sakrājas dūņas.
- pārceltuve Vieta, kurā ierīkota pārcelšanās (pār ūdenstilpi) ar ūdens transportlīdzekli (laivu, prāmi).
- ūdensguve Vieta, kurā tiek iegūts ūdens.
- baptistērijs Vieta, speciāla telpa, ūdens baseins kristīšanai agrās kristietības celtnēs; kad 9. gs ieviesa kristāmo bļodu, to celtniecība pamazām izbeidzās.
- grebji Vietas ar ūdensaugiem Engures ezerā.
- brīze vietējais vējš ar noteiktu diennakts ritmu jūru, lielu ezeru un lielu upju krastos, ko izraisa nevienmērīgais sauszemes un ūdens sasilšanas un atdzišanas ātrums.
- potamonīms Vietvārds, hidronīmu paveids, kas nosauc upi vai citu ūdensteci.
- hidronīms Vietvārds, kas nosauc ūdenstilpni vai ūdensteci.
- vija Vijīga (kā, piemēram, dūmu, ūdens) plūsma.
- pīne Vijīga (kā, piemēram, ūdens, dūmu) plūsma; vijīga, kustīga (vienveidīgu cits citam sekojošu priekšmetu, dzīvu būtņu) rinda.
- ļamkot Vilkt strūgu, ūdens transportlīdzekli.
- kūsāt Viļņojoties, strauji plūstot, radīt daudz burbuļu (piemēram, par ūdenstilpi).
- kūsēt Viļņojoties, strauji plūstot, radīt daudz burbuļu (piemēram, par ūdenstilpi).
- kūsot Viļņojoties, strauji plūstot, radīt daudz burbuļu (piemēram, par ūdenstilpi).
- ūdensvīrs Vīrietis, kura nodarbošanās ir saistīta ar jūrniecību, ūdenstilpēm.
- līpinēt Virmot (par ūdeni ūdenstilpnē).
- evorzija virpuļojoša, mutuļojoša ūdens skalojoša darbība.
- virs ūdens virs (parasti ūdenstilpes) ūdens virsējā slāņa (parasti, to skarot).
- segborts Virs klāja izveidota kokpita apmale, kas kokpitā sēdošos pasargā no klāja ūdens.
- uzpīle Virs ledus no jauna uzsalis atkušņa ūdens.
- uzpiles Virs ledus no jauna uzsalis atkušņa ūdens.
- uzpīles Virs ledus no jauna uzsalis atkušņa ūdens.
- uzpilis Virs ledus no jauna uzsalis atkušņa ūdens.
- uzpīlis Virs ledus no jauna uzsalis atkušņa ūdens.
- ūzpīlis Virs ledus no jauna uzsalis atkušņa ūdens.
- uzpīlums Virs ledus no jauna uzsalis atkušņa ūdens.
- atpīle Virs ledus sadzītais un atkal sasalušais ūdens.
- atpīlis Virs ledus sadzīts un atkal aizsalis ūdens.
- suga Virs ledus sadzīts un atkal aizsalis ūdens.
- laipa Virs ūdens līmeņa ierīkota uzeja, kas no krasta iestiepjas ūdenstilpē (piemēram, laivu piestāšanai).
- ūdenslīmenis Virsa (ūdenstilpei).
- ūdens vērpete virsējā ūdens slāņa apļveida kustība; veidojas atsevišķos ūdenstilpju vai gultnes teces posmos, sastopoties divām straumēm, straumei aptekot krasta izvirzījumus vai strauji izplešoties gultnei.
- līmenis virsma (ūdenstilpei).
- hidrofobās piedevas virsmaktīvas vielas (piem., silikoni), kas, adsorbējoties uz materiālu virsmas, izveido ūdenī nešķīstošus ķīmiskos savienojumus un novērš ūdens uzsūkšanu.
- dezoksikortikosterons Virsnieru garozas hormons, regulē ūdens un minerālvielu maiņu organismā; minerālkortikoīds.
- bumbmetējs Virsūdens kuģu iekārta šaušanai ar dziļumbumbām uz zemūdenēm, kas atrodas zemūdens stāvoklī.
- koraļļu rifi virsūdens un zemūdens ģeoloģiski veidojumi, kas sastāv no koloniju koraļļu kaļķakmeņiem.
- krasta akumulācijas formas virsūdens un zemūdens reljefa formas, kas veidojas jūras k–a zonā, uzkrājoties jūras sanešiem.
- mākslīgs ūdensobjekts virszemes ūdensobjekts, kas radīts cilvēka darbības rezultātā un atbilst likuma nosacījumiem.
- stipri pārveidots ūdensobjekts virszemes ūdensobjekts, kura īpašības cilvēka darbības izraisītu fizikālu izmaiņu ietekmē ir būtiski mainījušās un kurš atbilst Ūdens apsaimniekošanas likuma nosacījumiem.
- pārejas ūdeņi virszemes ūdeņi upju grīvu tuvumā, kuri blakus esošu piekrastes ūdeņu ietekmē daļēji ir sālsūdeņi, bet kurus būtiski ietekmē saldūdens plūsma.
- ūdens resursu lietošana virszemes un pazemes ūdens resursu izmantošana iedzīvotāju un tautsaimniecības vajadzībām (ūdens ieguve, uzkrāšana, sagatavošana lietošanai, sadale un lietošana, notekūdeņu attīrīšana un novadīšana virszemes ūdensobjektos vai zemes dzīlēs), kā arī citas saimnieciskās, tai skaitā piesārņojošas darbības, kuras var būtiski ietekmēt virszemes vai pazemes ūdeņu kvalitāti un kvantitāti.
- pludināt Virzīt (peldošus kokmateriālus) pa ūdenstilpēm.
- slīdēt Virzīties pa ūdeni, ūdenstilpi, parasti vienmērīgā gaitā (par ūdens transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos).
- nirt Virzīties zem ūdens (par zemūdens transportlīdzekli); pārvietoties zem ūdens ar zemūdens transportlīdzekli.
- līst Virzīties, parasti lēni, pakāpeniski (kur iekšā, piemēram, ūdenī vai ārā no kurienes, piemēram, no ūdens).
- kuģot Virzīties, pārvietoties pa ūdenstilpēm (parasti ar kuģi); vadīt kuģi, jahtu vai citu peldlīdzekli.
- plostot Virzīties, pārvietoties pa ūdenstilpēm ar plostu (1).
- plostot Virzīties, pārvietoties pa ūdenstilpēm ar plostu (2).
- uzkāpt Virzoties nokļūt (uz ūdens transportlīdzekļa, arī laipas, trapa u. tml.); nokļūt (uz ūdens transportlīdzekļa), lai kur dotos (tajā).
- seša Visas ūdens masas svārstības kustība noslēgtā ūdens baseinā (ezerā vai jūrā).
- abisopelagiāls Visdziļākie ūdens slāņi, kur nekad nenonāk saules gaisma.
- autokondensācija Vispārējās diatermijas terapijas modificēta metode, kurā slimnieks ir it kā viena no kondensatora plātnēm.
- cildenība Vispārināta īpašība --> cildens (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; cildenums.
- cildenums Vispārināta īpašība --> cildens (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- gaudenums Vispārināta īpašība --> gaudens (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; kroplums; vārgums.
- gaudenums Vispārināta īpašība --> gaudens (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- gludenums Vispārināta īpašība --> gludens, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- gurdenība Vispārināta īpašība --> gurdens, šīs īpašības konkrēta izpausme; gurdenums.
- gurdenums Vispārināta īpašība --> gurdens, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- irdenība Vispārināta īpašība --> irdens, šīs īpašības konkrēta izpausme; irdenums.
- irdenums Vispārināta īpašība --> irdens, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- laidenība Vispārināta īpašība --> laidens (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- laidenums Vispārināta īpašība --> laidens (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nolaidenums Vispārināta īpašība --> nolaidens (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; veidojums, kas pakāpeniski pazeminās; veidojums, kam ir neliels slīpums.
- nolaidenums Vispārināta īpašība --> nolaidens (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- plūdenums Vispārināta īpašība --> plūdens, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- remdenums Vispārināta īpašība --> remdens (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- remdenība Vispārināta īpašība --> remdens(1), šīs īpašības konkrēta izpausme; remdenums (1).
- remdenība Vispārināta īpašība --> remdens(2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- rudenums Vispārināta īpašība --> rudens 2, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- saldenība Vispārināta īpašība --> saldens(1), šīs īpašības konkrēta izpausme; saldenums (1).
- saldenums Vispārināta īpašība --> saldens(1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- saldenība Vispārināta īpašība --> saldens(2), šīs īpašības konkrēta izpausme; saldenums (2).
- saldenums Vispārināta īpašība --> saldens(2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- saldenums Vispārināta īpašība --> saldens(3), šīs īpašības konkrēta izpausme; saldenība (3).
- saldenība Vispārināta īpašība --> saldens(3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- slidenums Vispārināta īpašība --> slidens, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ūdenscaurlaidība Vispārināta īpašība --> ūdenscaurlaidīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ūdenscaurlaidīgums Vispārināta īpašība --> ūdenscaurlaidīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ūdensizturība Vispārināta īpašība --> ūdensizturīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ūdensnecaurlaidība Vispārināta īpašība --> ūdensnecaurlaidīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ūdensnecaurlaidīgums Vispārināta īpašība --> ūdensnecaurlaidīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- heterakidoze Vistu un ūdensputnu helmintoze, ko ierosina spalīši.
- Malkuta Viszemākā zefirota, kura atbilst blīvajai materiālajai pasaulei, kas sastāv no četriem elementiem - uguns, gaisa, ūdens un zemes.
- Vite Vites dīķis - ūdenstilpe Mālpils novadā, platība - 12 ha, dziļums - līdz 3,3 m.
- Vitkopes ūdenskrātuve Vitkops, ūdenskrātuve Birzgales pagastā.
- Vītrupe Vitrupe, ūdenstece Vidzemes piekrastē.
- žļuga Vižņi, sniegs virs ūdens.
- Boļšojčeremšana Volgas kreisā krasta pieteka Krievijā, Samaras apgabalā, Tatarstānas Republikā un Uļjanovskas apgabalā, garums - 336 km, sākas Buguļmas-Belebejas augštecē, ietek Kuibiševas ūdenskrātuvē.
- Akosombo ūdenskrātuve Voltas ūdenskrātuve.
- salu koki vulkānisku salu un zemūdens kalnu grēdu virknes litosfēras plātņu robežjoslā subdukcijas zonās, stiepjas kontinenta pusē no okeāna dziļvagām paralēli tām; raksturīga liela seismiskā aktivitāte un vulkānisms, jaunas kontinentālās Zemes garozas veidošanās.
- fantastrons Zāģsprieguma ģenerators, kurā kondensatora uzlādi (izlādi) realizē ar speciālām strāvu stabilizējošām shēmām.
- naža Zāles, netīrumi, ko ūdens malā izmetis; salašņas, atlikumi.
- hlamidomonas Zaļalģu klases volvoksu rindas hlamidomonāžu dzimtas ģints ("Chlamydomonas"), kustīgas lodveida, olveida vai elipsveida vienšūnas aļģes; visās ūdenstilpēs, it īpaši piesārņotās, \~500 sugu, Latvijā \~50 sugu.
- hlorokoki Zaļaļģu klases rinda ("Chlorococcales"), nekustīgas vienšūnas, koloniju vai cenobiju aļģes, gk. saldūdens planktonā un kā aerofīti uz mitra substrāta; ietilpst ķērpju sastāvā; bieži izraisa ūdens "ziedēšanu", vietām veido "ūdenstīkliņu", \~1000 sugu, ko parasti apvieno 26 dzimtās, Latvijā konstatēts 18 dzimtu.
- sifonokladi Zaļaļģu klases ūdensaugi ar pavedienveidīgu, zarotu vai lodveidīgu laponi; izplatība visā pasaulē saldūdeņos un jūrās (~ 16 ģinšu, 300 sugu).
- mērcekls Zaļas gļotas virs stāvoša ūdens.
- gurdas Zaļas gļotas virs ūdens.
- hidroponā barība zaļmasa, kas iegūta, izdiedzējot graudus bez augsnes, ūdens un minerālsāļu šķīdumos un augsnes aizstājējos; ar vitamīniem un proteīnu bagāts barības līdzeklis putniem, kažokzvēriem, jaundzīvniekiem un vaisliniekiem.
- gurgta Zaļo augu pārklājums uz stāvoša ūdens.
- strupknābe Zaļsūnu apakšklases dzimta ("Amblystegiaceae"), līdz 30 cm gari augi, kuru blīvās vai irdenās velēnas bieži veido plašas audzes, gk. mitru un slapju vietu sūnas, kā arī ūdenssūnas, \~250 sugu, Latvijā konstatētas 8 ģintis, 37 sugas.
- hydragoga Zāļu līdzekļi, kas veicina ūdens izdalīšanos no organisma.
- polips Zarndobumaiņu tipa sēdošs jūras vai saldūdens dzīvnieks ar cilindrveida ķermeni.
- hromulīnas Zeltaino aļģu nodalījuma ohromonādu dzimtas ģints ("Chromulina"), brīvi peldošas vienšūnas aļģes, \~55 sugas, Latvijā konstatētas 9 sugas - gk. nelielās ūdenstilpnēs ar stāvošu ūdeni.
- Kanādas zeltgalvīte zeltgalvīšu suga ("Solidago canadensis").
- zem ūdens zem (parasti ūdenstilpes) ūdens virsējā slāņa.
- submarīns Zem jūras ūdens līmeņa esošs.
- atnirt Zem ūdens atpeldēt.
- apaugšana Zem ūdenslīnijas esošās peldlīdzekļa daļas pārklāšanās ar aļģēm un sīkbūtnēm.
- LDL Zema blīvuma lipoproteīns (angļu "low-density lipoprotein").
- tēcs Zema un mitra vieta uz lauka vai mežā, kur ūdens uzkrājas.
- stregzna Zema vieta pļavā, kur uzkrājas ūdens.
- blaņģis Zema vieta tīrumā, kur bieži ir ūdens.
- atgula Zema vieta trumā, kur ūdens uzkrājas.
- tecis Zema vieta, ieleja, liekņa, kur pieplūst un uzkrājas ūdens.
- rūcis Zema, mitra vieta, kur krājas ūdens.
- zem jūras līmeņa zemāk par jūru un okeānu brīvas ūdens virsmas līmeni
- randa Zemāka vieta (ieplaka) mežā vai pļavā uz kurieni tek ūdens.
- hrizomonādas Zemākie ūdens organismi zeltaini dzeltenā vai brūnā krāsā; tos vai nu pieskaita pie vienkāršākajiem vicaiņu klases dzīvniekiem, vai arī uzskata par īpašu aļģu tipu; hrizomonādas dzīvo galvenokārt saldūdens un jūru planktonā.
- mieturaļģes Zemāko augu nodalījums ("Charophyta") - makroskopiskas aļģes, kas izskatā līdzīgas kosām, aug ūdenstilpēs; ar nepatīkamu smaku; 6 ģintis, \~300 sugu, Latvijā konstatētas 25 sugas.
- salt Zemas temperatūras iedarbībā kļūt par cietvielu (parasti par ūdeni); zemas temperatūras iedarbībā kļūt tādam, kur veidolos ledus (par ūdenstilpi); zemas temperatūras iedarbībā veidoties, parasti ūdenstilpes virsā (par ledu).
- adatfiltrs Zemē iedziļinātas caurules, kuru uzgaļi pārklāti ar sietu, caur kuru plūst ūdens, bet neiet cauri grunts daļiņas; paredzēts gruntsūdens līmeņa pazemināšanai būvbedrēs.
- arheoloģiskie izrakumi zemē vai zem ūdens atrodošos lietisko vēstures avotu iegūšanas veids.
- krasts Zeme, apvidus ūdenstilpes (parasti upes, ezera, jūras) tuvumā; sauszemes platība ūdenstilpes tuvumā.
- preokeaniskais periods Zemes attīstības periods, kad pēc zemes garozas sacietēšanas temperatūra vēl bija tik augsta, ka ūdens varēja pastāvēt tikai gāzveidā.
- hodromehanizācija Zemes darbu paņēmiens, kurā grunti izstrādā, transportē un iestrādā zemes būvē vai novieto atbērtnē ar ūdens plūsmu.
- krastmala Zemes josla gar ūdenstilpi (parasti gar upi, ezeru, jūru); krasts (1).
- krasts Zemes josla gar ūdenstilpi (parasti gar upi, ezeru, jūru).
- dibins Zemes pamats (ūdenskrātuvēm).
- apakšbaseins Zemes platība (teritorija), no kuras visi virszemes noteces ūdeņi pa strautiem, upēm un ezeriem nonāk kādā konkrētā ūdensteces vietā (parasti ezerā vai upju satekā).
- hidromeliorācija Zemes platību ūdensbilances uzlabošana, ko veic, tās nosusinot vai apūdeņojot.
- Pasaules okeāns zemeslodes ūdens platība ārpus sauszemes.
- okeāns Zemeslodes ūdens platības daļa, kas atrodas ārpus sauszemes un ko ierobežo kontinenti.
- Ragaciema rags zemesrags Rīgas līča Kurzemes piekrastē, ko veido iegarens salveida pacēlums, kas atdala Kaņiera ezeru no Rīgas līča un turpinās arī zem ūdens 1 km no pamatkrasta, absolūtais augstums - 10 m vjl.
- dīkers Zemteka, cauruļveida būve ūdens plūsmas izvadīšanai pa šķēršļa apakšu (zem upes, ceļa u. tml.).
- triecienlidmašīna Zemu lidojoša kaujas lidmašīna mazu un kustīgu mērķu un dzīvā spēka iznīcināšanai kaujas laukā un tuvā aizmugurē, virszemes un ūdens mērķu iznīcināšanai ar aviācijas bruņojuma līdzekļiem; aprīkota ar daudzfunkcionālu mērķēšanas un navigācijas kompleksu, raķešu, torpēdu u. c. bruņojumu.
- enalīdi Zemūdens augi dūņainās jūrmalās; vietām tie veido lielas zemūdens pļavas līdz 10 m dziļumam.
- Vaļu grēda zemūdens grēda Atlantijas okeāna dienvidaustrumu daļā, Dienvidatlantijas grēdas atzars, atdala Angolas un Kāpas lielieplakas, garums - 2450 km, dziļums 3000-4000 m, atsevišķos pacēlumos 1188 m un 892 m; šī grēda neļauj piegultnes aukstajiem ūdeņiem izplatīties uz ziemeļiem.
- Arābijas-Indijas grēda zemūdens grēda Indijas okeāna ziemeļrietumu daļā, stiepjas 4500 km no Adenas līča uz dienvidaustrumiem, pārejot Centrālajā Indijas grēdā, platums - līdz 750 km, vidējais dziļums - 2500-3000 m, mazākais 1658 m, riftu aizās līdz 6492 m.
- Klusā okeāna austrumu pacēlums zemūdens grēda Klusā okeāna dienvidaustrumu daļā, garums - \~8000-9000 km, dziļums piekājē - 3500-4000 m, virs pacēluma - 2000-3500 m, vietām - \~800-1000 m, vidū Lieldienu sala.
- Ziemeļrietumu grēda zemūdens grēda Klusā okeāna ziemeļos, sākas uz dienvidiem no Komandora salām, garums - \~3000 km, dienvidos - Havaju grēda, virsotnes paceļas līdz 1000, 1500 m virs okeāna gultnes (Milvoki sēklī - 11 m dziļumā).
- Lomonosova grēda zemūdens grēda Ziemeļu Ledus okeāna centrālajā daļā no Jaunsibīrijas salām līdz Elsmīras salai Kanādas Arktiskajā arhipelāgā, robežojas ar Amundsena lielieplaku, garums — 1800 km, platums — 60-200 km, mazākais dziļums — 954 m.
- kodolstabs Zemūdens kodolsprādziena radīts dobs ūdens un putu stabs, pa ko eksplozijā radušās karstas augsta spiediena gāzes nokļūst atmosfērā.
- burbuļvanna Zemūdens masāžas vanna; džakuzi.
- snorkelēšana Zemūdens peldēšana, lietojot elpošanas caurulīti; snorkelings.
- peldmaska Zemūdens peldēšanai paredzēta sejas maska ar skābekļa balonu vai elpojamo caurulīti.
- Adatas raga plato zemūdens plakankalne Indijas okeāna rietumos, uz dienvidaustrumiem no Adatas raga, dziļums 2025 m.
- Āfrikas-Antarktīdas grēda zemūdens reljefa paaugstinājums Atlantijas okeāna dienvidos, kas iestiepjas arī Indijas okeānā, augstākais punkts - Buvē sala.
- niršana Zemūdens sporta veids - virzīšanās zem ūdens.
- okeāna slieksnis zemūdens šaurums, kas savieno divus sauszemes iecirkņus.
- nogultne Zemums, kur sakrājas ūdens.
- Krustceļupe Zēņvalks, ūdenstece Dundagas pagastā.
- roņveidīgie Zīdītāju kārta ("Pinnipedia"), kurā ietilpst lieli un vidēji lieli ūdens dzīvnieki ar vārpstveida ķermeni un peldēšanai pielāgotām ekstremitātēm (piemēram, roņi, valzirgi).
- vihuhols Zīdītāju klases ciršļveidīgo kārtas kurmju dzimtas cilts ("Desmanini"), kas pamatā ir ūdens dzīvnieki, bet guļ sausās, pašu raktās apakšzemes alās.
- valis Zīdītāju klases kārta ("Cetacea"), kurā ietilpst lieli ūdensdzīvnieki ar elastīgu ādu, biezu zemādas tauku slāni un lokanu asti, kas beidzas ar horizontālu spuru (piemēram, kašaloti, narvaļi, delfīni), samērā lielu galvu, kam mutē ir vai nu raga plātnes (planktona kāšanai), vai zobi (zivju izmantošanai barībā, piemēram, kašalotiem, narvaļiem); vaļveidīgie.
- vaļveidīgie Zīdītāju klases kārta ("Cetacea"), ūdensdzīvnieki ar elastīgu ādu, biezu zemādas tauku slāni un lokanu asti, kas beidzas ar horizontālu spuru, samērā lielu galvu, iedala 2 apakškārtās - zobvaļi un plātņvaļi.
- spurkāji Zīdītāju kustoņu šķira ar spurveidīgām kājām, ūdens dzīvnieki: roņi, jūras lauvas, valzirgi.
- lietuvēna dzīšana Ziemassvētku rituāls, kura pamatā trokšņošana kā ļaunu garu, ļaunuma aizbaidīšana un ūdens kā dzīvības spēkus veicinošs šķidrums.
- Kanādas mēnešsēkļi Ziemeļamerikas izcelsmes kokveida liāna ("Menispermum canadense"), kāpelē 4-5 m augstu, kāts lapas malā, jaunie dzinumi pūkaini.
- Cinclus mexicanus Ziemeļamerikas ūdensstrazds.
- ziemeļaustrumi Ziemeļaustrumu Sibīrija - Austrumsibīrijas daļa starp Ļenu rietumos un Klusā okeāna ūdensšķirtņu grēdām austrumos, Krievijas Magadanas apgabala un Čukotkas autonomā apvidus rietumu un Sahas Republikas (Jakutijas) austrumu daļa, augstums - līdz 3000 m.
- Puktebona grēda Ziemeļkorejas kalnu dienvidu daļa, galvenā ūdensšķirtnes grēda Korejas zemesšaurumā, Korejas Tautas Demokrātiskajā Republikā, garums - \~120 km, augstums - līdz 1452 m.
- Pagastmājas grāvis Ziemupe, ūdenstece Sakas pagastā.
- paziepes Ziepjains ūdens, kas radies pēc tīrākas, smalkākas veļas mazgāšanas.
- žurme Ziepjains, slidens sārms.
- ziepenis Ziepjūdens.
- mītila Zilā ēdamgliemene ("Mytilus edulis") - ēdama sāļūdens gliemene, gliemežvāks iekšpusē zils, ārpusē brūni melns, dzīvo Z-Atlantijā gar krastiem no pludmales līdz dažu metru dziļumam, kur tā sasniedz 15 cm garumu, Latvijas piekrastē izaug tikai 3 cm gara.
- anabēnas Zilaļģu nodalījuma hormogonu klases ģints ("Anabaena"), aļģes ar visā garumā vienāda platuma pavedieniem, kas var būt pa vienam vai apvienoti pārslveida vai plēvveida kopās; Latvijā konstatētas 38 sugas, gk. stāvošu vai lēni tekošu ūdeņu planktonā; bieži izraisa ūdens "ziedēšanu".
- kalotriha Zilaļģu nodalījuma hormogonu klases ģints ("Calotrix"), pavedieni nezaroti vai zaroti, asimetriski, \~45 sugas, Latvijā konstatēts 11 sugu, kas mīt gk stāvošos ūdeņos, kur veido apaugumus uz zemūdens priekšmetiem un arī uz mitrām klintīm.
- merismopēdija Zilaļģu nodalījuma hrookoku klases ģints ("Merismopedia"), kolonijas mikroskopiskas, līdzīgas taisnstūra plāksnītēm, dažreiz neregulāras, biežāk sastopamas ūdenstilpnēs ar stāvošu ūdeni, 14 sugu, Latvijā konstatētas 6 sugas.
- hrookoki Zilaļģu nodalījuma klase ("Chroococcophyceae"), vienšūnas un koloniju aļģes, vairojas daloties, gk. saldūdeņos, augsnē, bieži izraisa ūdens "ziedēšanu" arī Latvijā, dažas sugas uz smilšakmens klintīm (Gūtmaņa alā Siguldā) veido zilganvioletus, recekļainus pārklājus, 3 rindas, Latvijā konstatētas 2 rindas.
- oomantija Zīlēšana ar olu baltumu, ko ielaiž ūdens glāzē un vēro tā formēšanos ūdenī kā arī attēlus, kas veidojas uz ūdens virsmas.
- krezofuksīns Zilpelēks pulveris, krāsviela histoloģijā; ūdens šķīdumā tas ir sarkans, spirtā - zils.
- plundurs Zīme virs ūdens, kas norāda ievietoto tīklu.
- grēviņš Zīme, kas zvejniekam uz ūdens virsas rāda, kur ielaists tīkls; tīkla pludiķis.
- limnoloģija Zinātnes nozare, kas pētī iekšējās ūdenstilpes.
- limnobioloģija Zinātnes nozare, kas pētī iekšējo ūdenstilpņu bioloģiju.
- kuģubūve Zinātnisku un tehnisku nozaru komplekss, kas pētī ūdens transportlīdzekļu uzbūves un projektēšanas jautājumus; transporta mašīnbūves nozare, kas būvē ūdens transportlīdzekļus.
- žļanga Zirgs, kas dzer daudz ūdens.
- žļamba Zirgs, kas mīl dzert daudz ūdens.
- pacēlums Zivju (arī citu ūdens dzīvnieku) kopums, ko zvejā izceļ no ūdenstilpes uz kuģa, laivas.
- zvejošana Zivju iegūšana no ūdenstilpēm (jūras, okeāna, upēm, ezeriem, dīķiem, ūdenskrātuvēm u. c.), izmantojot zvejas ierīces (tīklus, murdus, stāvvadus, traļus, āķus u. c.) un zvejas kuģus (treilerus, seinerus, laivas u. c.).
- asaris Zivju klases asarveidīgo kārtas dzimta ("Percidae"), saldūdens un puscaurceļotājas zivis, kas mīt ziemeļu puslodes ūdeņos, 12 ģintis, >160 sugu, Latvijā 3 ģintis, 3 sugas.
- karpa zivju klases karpveidīgo kārtas dzimta ("Cyprinidae"), pie kuras pieder ātraudzīgas, siltumu mīlošas saldūdens zivis, dzimtā >270 ģ., \~1700 sugu, Latvijā konstatētas 18. ģ., 22 s.
- sīga Zivju klases lašveidīgo kārtas dzimta ("Coregonidae"), aukstummīloša saldūdens vai caurceļotāja zivs, 3 ģintis, 30 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints, 2 vietējās sugas, 1950.-1980. gados vairākos Latvijas ezeros ielaistas vēl \~5 sugas, bet iedzīvošanās nav zināma.
- muksuns Zivju klases lašveidīgo kārtas sīgu dzimtas suga ("Coregonus muksun"), 1970.-1980. gados ielaista dažās Latvijas ūdenskrātuvēs un Rīgas līcī, bet iedzīvošanās nav zināma.
- čirs Zivju klases lašveidīgo kārtas sīgu dzimtas suga ("Coregonus nasus"), 1960. gados it kā ielaista dažās Latvijas ūdenskrātuvēs, bet iedzīvošanās nav zināma.
- pelede Zivju klases lašveidīgo kārtas sīgu dzimtas suga ("Coregonus peled"), saldūdens zivs ar zilgani zaļu muguru, sudrabotas krāsas sāniem un vēderu, 1954.-1986. gados ielaista vairākās Latvijas ūdenskrātuvēs un 1993. g. viens eksemplārs noķerts Daugavas lejtecē, bet iedzīvošanās mūsdienās nav zināma.
- sterlete Zivju klases storveidīgo kārtas storu dzimtas suga ("Acipenser ruthenus"), līdz 16 kilogramiem smaga (garums līdz 1,25 m) saldūdens zivs ar vērtīgu gaļu.
- ikri Zivju un dažu citu ūdens dzīvnieku, arī abinieku, olas.
- zveja Zivju, arī, piemēram, ūdens bezmugurkaulnieku, ieguve ar īpašiem rīkiem.
- zvejasvieta Zivju, arī, piemēram, ūdens bezmugurkaulnieku, ieguves vieta.
- Dzintarnieku dīķis zivkopības ūdenskrātuve Aizputes novada Lažas pagastā.
- dabas resursu izpētes ZMP ZMP, ko izmanto Zemes virsmas novērojumiem no kosmosa dažādos spektra diapazonos, lai iegūtu informāciju par veģetācijas stāvokli, ūdenstilpju tīrību, derīgajiem izrakteņiem, ledājiem, plašiem ugunsgrēkiem u. c.; šo pavadoņu iegūtos uzņēmumus izmanto arī karšu sastādīšanai.
- Jaunava zodiaka zvaigznājs debess ekvatora rajonā (latīņu "Virgo", saīsinājums "Vir"), tajā atrodas rudens punkts, spožākās zvaigznes - Spika, Porrima un Vindemiatrikse; Latvijā vislabāk novērojams pavasarī.
- Kanādas tumšzoss zosu suga ("Branta canadensis"), Eiropā introducēta tās pasuga ("Branta canadensis canadensis"), kas paretam ieklīst arī Latvijā.
- zoss Zosveidīgo kārtas pīļu dzimtas apakšdzimta ("Anserinae"), liels ūdensputns ar garu kaklu, 7 ģintis, 30 sugas, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 12 sugu.
- nirpīles Zosveidīgo kārtas pīļu dzimtas pīļu apakšdzimtas sugu grupa, kurā ietilpst putni, kas spēj nirt un ilgi uzturēties zem ūdens.
- gulbis Zosveidīgo kārtas pīļu dzimtas zosu apakšdzimtas ģints ("Cygnus"), liels ūdensputns ar garu kaklu, lieliem, spēcīgiem spārniem, 6 sugas, Latvijā konstatētas 3 sugas.
- laidenis Zvejas iekārta, ko nostiprina ūdenstilpē.
- pludiņš Zvejas rīka peldošs elements, detaļa, kas notur to vai tā daļu noteiktā ūdenstilpes dziļumā.
- sēta Zvejas rīka sastāvdaļa, kas veido nožogojumu ūdenstilpē.
- liekspārns Zvejas tīkla sastāvdaļa, ko pievieno ventera spārnu galos, lai nosegtu visu ūdensteces platumu un neļautu zivīm aizpeldēt garām.
- zivs Zvejniecības likuma izpratnē — arī vēži un citi ūdens bezmugurkaulnieki, kā arī nēģi.
- grimbulis Zvejniekiem rīks, ar ko meklē kārti zem ūdens.
- izzvejot Zvejojot iznīcināt, izskaust (daudzus vai visus ūdens dzīvniekus, parasti zivis).
- izzvejot Zvejojot izvilkt (ūdens dzīvniekus, parasti zivis).
- izzvejot Zvejojot panākt, ka (piemēram, dīķī, ezerā) vairs nav ūdens dzīvnieku, parasti zivju.
- nesnēt Zvejot uz ūdens virsmas.
- fašīns Žagaru kūlītis, ko lieto lauku apcietināšanas darbos ierakumu nogāžu (sienu) apģērbšanai un sevišķi aizdambējumos ūdens kavēkļu radīšanai.
- sažāvēt Žāvējot (piemēram, siltumā, dūmos) panākt, ka (kas) iegūst vēlamās īpašības; žāvējot samazināt, parasti ievērojami (kā) mitrumu, ūdens saturu.
Citās vārdnīcās nav šķirkļa dens.