Paplašinātā meklēšana
Meklējam cilnis.
Atrasts vārdos (8):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (96):
- pumpa Apaļīgs izcilnis (piemēram, uz priekšmeta).
- tondo apļveida formas glezna, cilnis (parasti itāļu renesanses mākslā).
- cērps Ar zāli apaudzis neliels zemes izcilnis, cinis (parasti purvainā, krūmainā vietā).
- radze Ass izvirzījums, izcilnis (klintij, akmenim).
- badeklis Ass priekšmets, izcilnis, veidojums, ar ko iespējams ievainot, radīt brūci; ērkšķi.
- badīkla Ass priekšmets, izcilnis, veidojums, ar ko iespējams ievainot, radīt brūci; ērkšķi.
- badīklis Ass priekšmets, izcilnis, veidojums, ar ko iespējams ievainot, radīt brūci; ērkšķi.
- rādze Ass, šķautņains izcilnis (pakava apakšdaļā) berzes palielināšanai, slīdēšanas novēršanai; radze (3).
- radze Ass, šķautņains izcilnis (pakava apakšdaļā) berzes palielināšanai, slīdēšanas novēršanai; rādze.
- augsta gaisa spiediena grēda atzars jeb cilnis starp diviem cikloniem.
- izaugums Augot, attīstoties izveidojies izcilnis, arī lielāks veidojums (organisma, tā daļas virspusē).
- oreljefs Augstcilnis - cilnis, kura apjomīgā daļa izceļas virs plaknes vairāk nekā par pusi no sava biezuma.
- goreljefs Augstcilnis.
- vellābols Balsenes izcilnis kakla priekšējā daļā; ādamābols.
- ādamābols Balsenes izcilnis kakla priekšējā daļā; gāmurs.
- bandāžas (riteņa) uzmala bandāžas (riteņa) velšanās virsmas norobežojošs izcilnis sliežu ceļa iekšpusē; novērš riteņpāra nobraukšanu no sliedēm.
- pumpurs Bezdzimuma vairošanās procesā izveidojies izcilnis (uz zemāko dzīvnieku, augu ķermeņa), kam atdaloties no ķermeņa, rodas jauns organisms.
- puns cilindrisks vai lodveida izcilnis uz koka stumbra vai apaļā kokmateriāla sānu virsmas; to veido audu saaugumi, ko rada dažādi kairinājumi - mehāniski un sala bojājumi, koksnes sēņu un baktēriju darbība.
- Ašurbanipals lauvu medībās cilnis no Ašurbanipalas pils Nīnivē (7. gs. p. m. ē.).
- ķeburs Dažādi izliekts izcilnis, arī izaugums (kādā virsmā).
- spunde Dēļu savienojums, ko veido izcilnis viena dēļa malā un tam atbilstoša grope otra dēļa malā; izcilnis, kas divu dēļu savienojumā iegulstas otra dēļa atbilstošajā gropē.
- cilnītis Dem. --> cilnis.
- izcilnītis Dem. --> izcilnis.
- pūslis Dobs, parasti apaļš, izcilnis kādas virsmas vai vielas virskārtā (parasti pildīts ar gaisu).
- riba garens izcilnis (piem. stumbram, auglim, virsmai)
- panno Glezna vai cilnis uz norobežota sienas laukuma; siena, kas ir rotāta ar šādu gleznu vai cilni.
- Neļķu klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Salacas labajā krastā lejpus Mazsalacas, Mazsalacas pagastā, Salacas ielejas dabas parkā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 6,4 ha, \~20 m augstās un 300 m platās klintis veido sarkanīgs, slīpslāņots smilšakmens, kurā ir bruņuzivju atliekas, klintīs ir 2 alas - Mazsalacas Velnala un Velna skābuma ķērne, klinšu austrumu daļā neliels izcilnis - t. s. Velna kancele.
- puns Ieapaļš izcilnis, audu sabiezējums (uz augiem, to daļām).
- zobs Īpaša profila izcilnis zobpārvadam (piemēram, zobratos, gliemežratos, zobstieņos); īpaša profila izcilnis ķēdes pārvada ratam.
- izaugstinājums Izaugsme; izcilnis ragu vietā tolai govij.
- paugurs Izcilnis (kā) virsmā.
- celmiņš Izcilnis briežveidīgo galvaskausa daļā starp raga rozeti un galvaskausu.
- kāpuris Izcilnis govs ādā, ko veido dunduru kāpurs.
- kāpurs Izcilnis govs ādā, ko veido dunduru kāpurs.
- knobis Izcilnis, izvirzījums (priekšmetā).
- ierievis Izcilnis, kas divu dēļu salaidumos iegulstas otra dēļa rievā.
- kumurs Izcilnis, nelīdzenums.
- izcēlums Izcilnis, paaugstinājums.
- cilnis Izcilnis.
- čukurs Izcilnis.
- knubiķis Izcilnis.
- knubuķis Izcilnis.
- uzcilnis Izcilnis.
- kūkums Izliekums (kalnam, zemes virsmai), paaugstinājums, izcilnis (zemes virsmā).
- kuburis Izliekums, izcilnis.
- pampaks izvirzījums uz virsmas, pacēlums, izcilnis, neliels pauguriņš.
- deguns Izvirzījums, izcilnis virs mutes (kur sākas elpošanas ceļš un atrodas ožas orgāna receptori).
- potīte Kājas locītava, kas savieno apakšstilba un pēdas kaulus; kājas daļa pie šīs locītavas; izcilnis kājas apakšstilba un pēdas locītavas abos sānos, kuru veido apakšstilba kaula apakšējie gali.
- tarāns Karakuģa priekšvadņa izcilnis, kas paredzēts pretinieka kuģa dragāšanai.
- apofīze Kaula izaugums, izcilnis.
- mizerikordija Konsoles veida izcilnis kora krēslu paceļamā sēdekļa apakšpusē, uz kā garīdznieks rituālā noteiktā stāvēšanas laikā varēja atbalstīties.
- kulaks Kuļmašīnas riteņa, arī kuļmašīnas rata riteņa izcilnis.
- auna piere ledāju nogludināts cietu iežu izcilnis vai paugurs.
- vīle Lokot, gludinot u. tml. izveidots svītrveida izcilnis, ieloce (apģērbā, audumā).
- cinītis maziņš izcilnis (parasti zemā, purvainā vietā)
- kudzulms Nelīdzenums; izcilnis (pļavā, tīrumā); cinis.
- runte Nelīdzenums; izcilnis vai iedobums.
- krumslis Nelīdzenums; paugurs; izcilnis.
- bumbulis Neliels apaļš vai ieapaļš veidojums; ieapaļš izcilnis.
- pauguriņš Neliels izcilnis (parasti anatomisks veidojums) uz (kā) virsmas.
- cinis Neliels izcilnis (parasti zemā, purvainā vietā).
- Velna kancele neliels izcilnis Neļķu klinšu austrumu daļā, Salacas labajā krastā lejpus Mazsalacas.
- skrūslis neliels izcilnis, cinis.
- knubucis Neliels izcilnis, izvirzījums.
- skrabulis Neliels izcilnis, nelīdzenums (priekšmeta virsmā); grumbulis.
- skribulis Neliels izcilnis, nelīdzenums (priekšmeta virsmā); grumbulis.
- knibucis Neliels izcilnis, uz priekšu izvirzīta maza daļa (priekšmetam).
- knibulis Neliels izcilnis; sīka detaļa (priekšmetam).
- knibis Neliels kāsītim, āķim līdzīgs vaidojums, izvirzījums kādā priekšmetā, detaļā; neliels izcilnis (priekšmetā).
- pūslītis Neliels, dobs, parasti apaļš, izcilnis kādas virsmas vai vielas virskārtā (parasti pildīts ar gaisu).
- snibis Neliels, pasmails izcilnis.
- uzrobs Paaugstinājums, reljefa izcilnis.
- furkula Pakavveidīgs izcilnis embrija balsenē; savieno balsenes atveri ventrāli un laterāli.
- aunapiere Pamatklintāja virsas izcilnis, ko nogludinājis un nopulējis ledājs.
- atskabarga Pretējā virzienā atliekts ass izcilnis (parasti smaila priekšmeta galā); atkarpe.
- atkarpe Pretējā virzienā atliekts ass izcilnis (parasti smaila priekšmeta galā).
- promontorijs Priekškalns, zemes rags, kārslis; anatomijā radze jeb izcilnis, jostas-krustu izliekums.
- rostrs Priekšvadņa izcilnis, ko romiešu kuģos izmantoja pretinieka kuģu dragāšanai.
- mecoreljefs Puscilnis - cilnis, kura apjomīgā daļa izceļas virs plaknes tieši ar pusi no sava biezuma.
- cokols reljefa formas (piemēram, augstienes, upes terases) pamatnes izcilnis, kas veidots no vecākiem iežiem un pārklāts ar jaunākiem nogulumiem, kuri ir ģenētiski saistīti un radušies vienlaikus ar reljefa formu.
- lentikonuss Reta, parasti iedzimta acs lēcas anomālija; tai raksturīgs konisks izcilnis lēcas priekšējā, retāk mugurējā virsmā.
- Centrālais pacēlums Rīgas līča gultnes pacēlums, kas ir ziemeļu-dienvidu virzienā orientēts pamatiežu virsas izcilnis, ko vietām šķērso dziļi iegrauzumi, augstāko daļu veido Gretagrunda sēkli un Roņu salu.
- puns Sasituma rezultātā radies uztūkums (kādā ķermeņa daļā); patoloģisks neliels izcilnis, izaugums (uz cilvēka vai dzīvnieka ķermeņa daļām).
- neīstā arkāde sienas rotājums, cilnis arkādes veidā.
- pieķere Sīks izcilnis, arī plaisa, kur iespējams pieķerties, kāpjot kalnā.
- spilventiņš Skuju koka mizas izcilnis, pie kura ir skuja.
- bareljefs Skulptūra vai ornaments, kas no plakanas virsmas izceļas uz augšu mazāk par pusi no sava biezuma; zemcilnis.
- reljefs Skulpturāls veidojums uz plaknes; cilnis.
- spundveidīgi Tā, ka viena dēļa malā ir izcilnis un tam atbilstoša grope otra dēļa malā.
- reljefs Tāds, kura virsmā ir izciļņi, padziļinājumi; tāds, kura formai ir raksturīgs izcilnis vai padziļinājums kādā virsmā.
- astainītis Tauriņu kārtas zilenīšu dzimtas apakšdzimta ("Theclinae"), spārni tumši, vienkrāsaini vai ar gaišiem plankumiem, dažkārt ar metālisku spīdumu, pakaļspārnu ārmalā dažus milimetrus garš astveida izcilnis, Eiropā 14 sugas, Latvijā konstatētas 6 sugas.
- Lokno struktūra Valmieras-Lokno izcilnis.
- Pleskavas-Valmieras valnis Valmieras-Lokno izcilnis.
- burbulis Virsmas izcilnis vai iestiprināts dārgakmens rotaslietās.
- horsts Zemes garozas izcilnis, kas atrodas starp plaisām (krokām) un parasti veido reljefa pacēlumu; sal. grābens.
- reljefa forma Zemes virsmas izcilnis, ieplaka vai līdzenums.
cilnis citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV