Paplašinātā meklēšana

Meklējam bries.

Atrasts vārdos (39):

Vārdu savienojumos nav.

Atrasts skaidrojumos (332):

(skriet) velnam (arī vilkam) rīklē (doties) nenovēršamas briesmās
aizriest Aizmesties un sākt piebriest (par pumpuriem, ogām u. tml.)
Mušhušs Akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - pūķis, viens no briesmoņiem, kurus radījusi dieviete Tiamata; dieva Marduka emblēma
izcīnīties Aktīvi pretojoties, pārvarēt grūtības, briesmas
Beovulfs Anglosakšu eposs (8. gs.), autors nezināms, rokrakstā saglabājies no \~1000. g., atrodas Britu muzejā Londonā; eposa galvenais varonis ir Dienvidzviedrijas skandināvu cilts vadonis Beovulfs (Beowulf), kurš atbrīvo Dāniju no briesmoņa Grendela, bet vēlāk iet bojā cīņā ar pūķi
žakērija antifeodāla zemnieku sacelšanās Francijā 1358. g., ko apspieda ar briesmīgu cietsirdību; vēlāk - jebkura zemnieku sacelšanās
nelaimes gadījums darbā apdrošinātās personas veselībai nodarītais kaitējums vai personas nāve, ja to cēlonis ir vienas darbadienas (maiņas) laikā noticis ārkārtējs notikums, kas radies, pildot darba pienākumus, kā arī rīkojoties, lai glābtu jebkuru personu vai īpašumu un novērstu tiem draudošās briesmas
izsprukt no kāda nagiem ar grūtībām paglābties no kāda, laimīgi izkļūt no briesmām
kokaudzes vecumgrupa atkarībā no valdošās sugas koku vecuma un tai noteiktā ciršanas vecuma kokaudzi ieskaita vienā no 5 vecumgrupām: jaunaudzē, vidēja vecuma audzē, briestaudzē, pieaugušā audzē vai pāraugušā audzē
Peiteļu pilskalns atrodas Ludzas novada Līdumnieku pagastā, nelielā pussalā Peiteļu ezera rietumu krastā, tas ir sirpjveidīgs 2-3 m augsts uzkalns (garums 75 m, platums līdz 10 m), kultūrslānis nav konstatēts, domājams, ka izmantots kā patvēruma vieta briesmu gadījumos vai kā pierobežas nocietinājums Livonijas laikā; Purva saliņa
atsveķošanas fonds atsveķošanai piemērotas pieaugušas un pāraugušas priežu audzes, kā arī puse no atsveķošanai piemērotām priežu briestaudzēm visos izmantojamos mežos
pieaugusi kokaudze audze, kas sasniegusi ciršanas vecumu; kokaudzes vecumgrupa, kas seko briestaudzei, tajā vairs nenotiek koku diferencēšanās, stipri samazinās koku augstuma un caurmēra pieaugums, toties tās ražo ļoti daudz sēklu
sabriest Augot, attīstoties sasniegt briedumu, kļūt apjomīgākam (par augiem, to daļām); piebriest
baidas Bailes, apdraudējums, iespējamas briesmas, nelaime u. tml.
svilpējvarde Bezastaino abinieku kārtas dzimta, nelielas (2,5-8,5 cm) dažāda izskata un krāsas vardes; briesmu gadījumā piepūšas un gaisam izplūstot dzirdama svilpjoša skaņa, gk. tropos
ummaks Biedēklis, briesmonis
drausmenis Biedēklis, briesmonis, nezvērs
baiglis Biedētājs, spoks; putnu biedēklis; briesmu stāsts; baismas
munchies Biežs kaņepju lietošanas blakusefekts, briesmīgs izsalkums un garšas kārpiņu atrofija
attīstīties Bioloģiski veidoties, pārmainīties dzīves laikā; pilnveidoties, nobriest (par organismiem, orgāniem)
ugunszars Blakus galotne kokam; koku ar divām galotnēm uzlūkoja par bīstamu, saistot gan ar raganām, buršanu, gan ar iespējamām pērkona iesperšanas un ugunsgrēka briesmām
požars Brīdinājums par briesmām
šērpas briesmas
trauksme Briesmas, bīstama situācija, arī situācija, kad jāveic kādas, parasti militāras, darbības; signāls par briesmām, bīstamu situāciju, arī par situāciju, kad jāveic kādas, parasti militāras, darbības
strjoms briesmas; uztraukums, stress
Neoporteria horrida briesmīgā neoportērija
elle briesmīga, mokoša, nomācoša vieta vai stāvoklis
Neoporteria tuberisulcatus briesmīgās neoportērijas ("Neoporteria tuberisulcatus") senāks nosaukums
briesmu darbi briesmīgi notikumi, nežēlīga rīcība
Frankenšteins briesmīgs cilvēks
sargāt (arī glābt, žēlot) savu ādu briesmu brīdī glābties, domājot tikai par sevi, par savu drošību
glābt savu ādu briesmu brīdī glābties, rīkoties, domājot tikai par sevi, par savu drošību
Grand guignol briesmu drāmu teātris Parīzē
pārbriest Briestot pārsniegt pilngatavību (par augiem, to daļām); briestot pārsniegt vēlamo gatavības pakāpi
budēlis bubulis - iedomās, iztēlē radīts biedēklis, briesmonis
karāties mata galā (retāk matā, arī zara galā, zobu galā) būt briesmās, bezcerīgā stāvoklī
karāties mata galā būt briesmās, bezcerīgā stāvoklī
raudzīties (arī skatīties) briesmām acīs (arī vaigā) būt drosmīgam, aukstasinīgam briesmu brīdī
skatīties (arī raudzīties) briesmām acīs (arī vaigā) būt drosmīgam, aukstasinīgam briesmu brīdī
raudzīties (arī skatīties) briesmām vaigā (arī acīs) būt drosmīgam, aukstasinīgam briesmu brīdī
skatīties briesmām acīs būt drosmīgam, aukstasinīgam briesmu brīdī
būt bezdibeņa malā būt nelaimes, lielu briesmu, katastrofas priekšā
uzšpūdzināties Celties, kāpt (rūgstot, briestot)
amilopektīns cietes makromolekulas struktūrelements, kas veido tās sazaroto daļu; t. i., cietes graudiem sabriestot karstā ūdenī, izveido recekļaino klīstera daļu
riska iedzīvotāji cilvēki vai cilvēku grupa, kuriem draud vislielākās briesmas (saslimt, nomirt u. tml.)
enfant terrible cilvēks, kas citus mulsina ar savu uzvedību, ar netaktisku atklātību; _burtiski_: "briesmīgs bērns"
briesmonis cilvēks, kas izdarījis vai spēj izdarīt ko briesmīgu, arī nežēlīgu; necilvēks
necilvēks cilvēks, kas izturas, rīkojas necilvēcīgi; cilvēks, kas izdarījis vai spēj izdarīt ko briesmīgu, nežēlīgu; briesmonis (3)
varonis cilvēks, kas sevišķi grūtos apstākļos, briesmās pašaizliedzīgi pilda savu pienākumu, aizstāv kādus ideālus, cīnās par tiem, pat riskējot ar savu veselību, dzīvību vai upurējot to
tanatoze dažu dzīvnieku spēja briesmu brīdī sastingt un izlikties par mirušu
Moituras kauja divas kaujas pie Moituras (Slaigo grāfistē, Īrijā), kas aprakstītas "Grāmatā par Īrijas iekarošanu", pirmajā no tām danieši uzvarēja firbolgus, otrajā - briesmoņus fomorus
cīrulīšu dižtauriņš dižtauriņu dzimtas suga ("Parnassius mnemosyne"), pakļauts izzušanas briesmām, aizsargājams
draudeklis Draudošas briesmas
rēgs Draudošas briesmas
diakinēze Dzimumšūnas nobriešanas stadija, kurā hromosomu pāru pavedieni uzbriest, saīsinās un saplūst, veidojot haploīdo skaitu
briesmonis Fantastiska, briesmīga, neparasta izskata un lieluma būtne
sēpija Galvkāju klases apakškārta ("Sepiida"), gareni, saplacināti mīkstmieši ar reducētu čaulu, kuru organismā rodas brūns sekrēts, ko briesmu gadījumā izlaiž ūdenī
sirpt Gatavoties, nobriest
kakodilhlorīds Gāze ar briesmīgu caurspiedīgu smaku, lietoja kā ķīmiskā kara līdzekli; lielākos daudzumos iedarbojas uz deguna gļotādu
ģelbt Glābt no briesmām, sargāt, pasargāt
ģilbēt Glābt no briesmām, sargāt, pasargāt
Sfinksa grieķu mitoloģijā - "žņaudzēja", briesmonis ar sievietes galvu, putna spārniem un lauvas ķermeni, viens no Ehidnas un Tīfona briesmīgajiem pēcnācējiem
Pītons Grieķu mitoloģijā - briesmīga čūska, ko radījusi zemes dieviete Gaja, to nogalināja Apollons
Stimfālas putni grieķu mitoloģijā - briesmīgi cilvēkēdāji putni, kas mita Arkādijā pie Stimfālas ezera, tos nonāvēja Hērakls, veicot savu sesto varoņdarbu
Lamija grieķu mitoloģijā - briesmone, kādreizējā Zeva iemīļotā, kurai Hēra nogalināja visus bērnus; viņa sāka citām mātēm zagt bērnus, ko tāpēc ar viņas vārdu biedēja
Empūsa Grieķu mitoloģijā - briesmone, krēslas un burvību dievietes Hekates pavadone, sieviešu dzimtes ļaunais gars
Harbida Grieķu mitoloģijā - briesmonis - milzīgs ūdens virpulis, kas apdraudēja kuģotājus Mesīnas šaurumā
Mīnotaurs grieķu mitoloģijā - briesmonis ar cilvēka ķermeni un vērša galvu, kuru Krētas valdnieks Mīnojs turēja labirintā un kuram reizi deviņos gados par barību ziedoja septiņus jaunekļus un septiņas jaunavas; Mīnotauru nonāvēja Atēnu varonis Tēsējs
Himera grieķu mitoloģijā - briesmonis, kas piedzimis Ehidnai un Tīfonam un postījis valsti, to nonāvēja Bellerofonts, kas pacēlās gaisā sēdēdams spārnotā Pēgasa mugurā
Delfins grieķu mitoloģijā - briesmonis, pūķis, kas Delfos pie orākula sargājis svēto avotu, viņam audzināšanā tika nodots zemes radītais briesmonis Tīfons, bet viņu nogalināja Apollons
Delfins grieķu mitoloģijā - briesmonis, pūķis, pussieviete, pusčūska, kam Pītons bija nodevis glabāšanā Zevam divkaujā izgrieztās cīpslas nolicis sargāt Zevu, bet Hermejs un Pāns nozaga cīpslas un izārstēja Zevu
Biarejs grieķu mitoloģijā - debesu dieva Urāna un zemes dievietes Gajas dēls, briesmonis ar 50 galvām un 100 rokām, viens no trim brāļiem, Poseidona meitas vīrs
Gijs Grieķu mitoloģijā - debesu dieva Urāna un zemes dievietes Gajas dēls, viens no trim hekatonheiriem, briesmonis ar 50 galvām un 100 rokām, kas Tartarā apsargā gāztos titānus
Kots Grieķu mitoloģijā - debesu dieva Urāna un zemes dievietes Gajas dēls, viens no trim hekatonheiriem, briesmonis ar 50 galvām un 100 rokām, kas Tartarā apsargā gāztos titānus
Briarejs Grieķu mitoloģijā - debesu dieva Urāna un zemes dievietes Gajas dēls, viens no trim hekatonheiriem, briesmonis ar 50 galvām un 100 rokām, kurš palīdz dievu jaunajai paaudzei, kas pasaules uzbūvē iedibina kārtības principu, un Tartarā apsargā gāztos titānus
Andromeda grieķu mitoloģijā - Etiopijas valdnieka Kēfeja meita, ko upurē jūras nezvēram, kurš posta zemi; pie klints piekalto Andromedu atbrīvo Persejs, kas briesmoni nonāvē
Forkijs Grieķu mitoloģijā - jūras dievība, zemes dievietes Gajas un pirmatnējo ūdeņu dievības Ponta dēls, kurš kopā ar savu māsu Kēto radījis daudzus briesmoņus - gorgonas, grajas, Ehidnu un čūsku, kas sargā zelta ābolus
Eiriale Grieķu mitoloģijā - jūras dievību Forkija un Kēto radītā briesmone, viena no trim māsām gorgonām
Steno Grieķu mitoloģijā - jūras dievību Forkija un Kēto radītais briesmonis, gorgona, viena no trim māsām
Eirinoms Grieķu mitoloģijā - ļauns dēmons pazemes valstībā, briesmonis, kas aprija nomirušo miesas
ehidna grieķu mitoloģijā - pa pusei jaunava, pa pusei čūska; dzemdējusi daudz briesmoņu (Kerberu, Himeru u. c.)
Skīrons grieķu mitoloģijā - Poseidona (variants: Pelopa) dēls, laupītājs, kas sēdēja uz Atēnu - Megaras ceļa, nogalināja ceļotājus, meta tos jūrā, kur tos aprija briesmīgs bruņurupucis
Hrīsāors grieķu mitoloģijā - Poseidona un gorgonas Medūzas dēls, kurš piedzima, kad Persejs nocirta gorgonai galvu, trīsgalvainā briesmoņa Gēriona, kas piedzima okeanīdai Kallirojai, tēvs
Kerbers Grieķu mitoloģijā - suns, Aīda sargs, briesmonis ar trim galvām un čūskas asti
Diomēds Grieķu mitoloģijā - Trāķijas valdnieks, kam piederēja briesmīgi zirgi
gorgonas grieķu mitoloģijā - trīs māsas briesmones (Steno, Eiriale un Medūza), kuras izceļas ar savu briesmīgo izskatu, ar čūskām matu vietā, ar ilkņiem un skatienu, kas visu dzīvo pārvērš akmenī
Tifons grieķu mitoloģijā - ugunsspļāvējs briesmonis ar simt galvām; Zevs uzvar Tifonu, uzveldams tam virsū milzu kalnu - Etnu; laiku pa laikam zem kalna nodrebinādamies, Tifons liek tam izmest uguni, akmeņus un dūmus
Persejs grieķu mitoloģijā - varonis, Zeva un Danajas dēls, kas nocērt galvu Medūzai, no jūras briesmoņa atbrīvo Andromedu, nodibina Mikēnas
Skilla grieķu mitoloģijā - viena no divām (otra - Haribda) pārdabiskām būtnēm, briesmoņi, kas mīt uz piekrastes klintīm abpus Mesīnas jūras šauruma un aprij kuģiniekus
Haribda grieķu mitoloģijā - viena no divām (otra - Skilla) pārdabiskām būtnēm, briesmoņi, kas mīt uz piekrastes klintīm abpus Mesīnas jūras šaurumam un aprij kuģiniekus
Deiona Grieķu mitoloģijā - viena no trīs māsām grajām (briesmīgā), kas dzīvoja Atlasa klanu pakājē un jau piedzimstot bija vecas, gorgonu māsas
Ehidna grieķu mitoloģijā – Forkija un Kēto meita, Gajas (zemes) un Ponta (jūras) mazmeita, pa pusei jaunava, pa pusei čūska; dzemdējusi daudz briesmoņu (Cerberu, Himeru u. c.)
Tors ģermāņu un skandināvu mitoloģijā - pērkona, vētras un auglības dievs, dievišķais varonis, kas aizsargā dievus un cilvēkus no milžiem un citiem teiksmainiem briesmoņiem
Mahara Hindu mitoloģijā - milzīgs jūras briesmonis, kas līdzīgs valim, krokodilam, haizivij, delfīnam un bija vairāku dievu jājamdzīvnieks
Taviskarons Huronu (ASV un Kanādas robežapgabali) mitoloģijā - ziemas simbols, viens no dvīņiem - antagonistiem (otrs - Joskeha - pavasara simbols), kurš radīja vētras, briesmoņus, samezgloja upju tecējumu, gribēja pat nozagt sauli
bubulis Iedomās, iztēlē radīts biedēklis, briesmonis
iebriest iesākt briest, nogatavoties
iebriesties iesākt piebriest, uzbriest, augt
draudi Iespējamās briesmas
risks Iespējamas briesmas; zaudējuma iespēja pārdrošā, arī neapdomīgā rīcībā, darbībā
rakšasi Indiešu mitoloģijā - dēmoni, kas vēdiskajā literatūrā aprakstīti kā nakts briesmoņi, kas vajā cilvēkus un neļauj tiem pienācīgi veikt upurēšanas rituālus
baktēriju un vīrusu nēsāšana īpaša mikroorganismu un makroorganisma kopdzīves forma, kur slimības ierosinātājs atrodas (parasti īslaicīgi) cilvēka vai dzīvnieka organismā, bet neizraisa slimību, tomēr, izdaloties ārējā vidē, rada inficēšanās briesmas apkārtējiem
Sāma Irāņu mitoloģijā un eposā - Sāmīdu dinastijas ciltstēvs, Jimas pēctecis, dēvu un briesmoņu uzvarētājs, kas gatavo galīgo labā uzvaru pār ļauno
Befana Itāļu zemākā līmeņa mitoloģijā - mītiska būtne, kas no 1.-6. janvārim klīst pa zemi briesmīgas vecenes veidolā, kas dažkārt ir labestīga un nes dāvanas bērniem, bet dažkārt ir ļauna
izbringt Izbriest
izlavierēt Izvairīties (no briesmām, nepatikšanām u. tml.)
izglābties Izvairīties (no briesmām, posta u. tml.), nenonākt (briesmās, postā u. tml.), arī izkļūt (no briesmām, posta u. tml.)
paglābties Izvairīties (no briesmām, posta u. tml.), nenonākt (briesmās, postā u. tml.), arī izkļūt (no briesmām, posta u. tml.)
Pariakaka jaujo cilts Peru indiāņu mitoloģijā - pērkona dievs, briesmoņu uzvarētājs un auglības dāvātājs
skatīties acīs nāvei just, apzināties tiešus nāves draudus, dzīvības briesmas
cilpa savelkas (ap kādu) kādam draud nepatikšanas, briesmas, nāve
apdraudējums kādas personas pakļaušana briesmām, bīstama, nedroša stāvokļa radīšana
leviatāns kaut kas milzīgs, varens, arī briesmīgs
sabriest kļūt blīvam, sacietēt (par maizi); nobriest (5)
blīst kļūt pilnīgam, tuklam (parasti par cilvēku, viņa ķermeni vai tā daļām); briest
blīzt kļūt pilnīgam, tuklam (parasti par cilvēku, viņa ķermeni vai tā daļām); briest
ņurgt kļūt slapjam, izmirkt (ūdenī), uzbriest, kļūt dubļainam vai putrveidīgam
pārsprāgt kļūt tādam, kam (piemēram, augot, briestot, pārveidojoties) ir radusies plaisa, plīsums
piemirkt kļūt tādam, kurā ir iesūcies šķidrums; uzsūcot šķidrumu, kļūt smagam, piebriest
atstāšana bez palīdzības krimināli sodāma darbība, ja netiek sniegta acīmredzama neatliekama palīdzība cilvēkam, kas atrodas dzīvībai bīstamā stāvoklī, ja vainīgais apzinājies, ka varējis to sniegt bez nopietnām briesmām sev un citām personām, un ja palīdzības nesniegšana izraisījusi cilvēka nāvi vai citas smagas sekas
septiņi gulētāji kristietības leģendā — kristiešu jaunieši no Efesas, kas aizmiguši uz vairāk nekā 300 gadiem pēc paslēpšanās Seliona kalna alā, lai glābtos no imperatora Decija (249.—251. g.) vajāsanām un briesmu darbiem, un pamodušies dievbijīgā imperatora Teodosija II (408.—450. g.) valdīšanas laikā
tumšā kūleņotājvabole kūleņotājvaboļu dzimtas suga ("Eucinetus haemorrhous"), tās ķermenis iegareni ovāls, \~3 mm garš, dzīvo zem koku mizas, briesmu gadījumā izdara kūleņveida kustības un cenšas paglābties
fomori Ķeltu mitoloģijā - briesmīga izskata laupītāju tauta, kas cēlusies no Noasa nolādētā dēla Hama
izmalīties laimīgi izvairīties (no briesmām), sveikā tikt cauri
šausmes lieto, izsaucoties bailēs, briesmās, arī raksturojot ko pārmērīgu
kārsināt likt nobriest, nogatavoties
karsināt likt nobriest, nogatavoties
nezvērs Ļauns, briesmīgs, nežēlīgs cilvēks
pieaudzināt Ļaut pieaugt, nobriest
tūcināt Ļaut pietūkt, briest
izgatavināt Ļaut pilnībā nobriest
apgruzdināt Ļaut sabriest, sabriedināt
ellišķs ļoti grūts; arī briesmīgs; ļoti liels
šņācējodze ļoti indīga odze, 1,5 m gara, spēcīgs ķermenis, briesmu gadījumā uzpūšas un skaļi šņāc; izplatīta uz D no Sahāras
šausmas ļoti lielas, ārkārtīgas bailes, briesmu izjūtas
elle ļoti liels; ļoti grūts; arī briesmīgs
ellišķīgs ļoti liels; ļoti grūts; arī briesmīgs
pekle ļoti liels; ļoti grūts; arī briesmīgs
bļaurs ļoti ļauns, briesmīgs, slikts
hrennijs ļoti slikts; briesmīgs
bentonīts Māli ar lielu sorbcijspēju un briestspēju, kas gk. veidojušies, dēdot vulkāniskajiem tufiem un pelniem; pārtikas piedeva E558, biezinātājs, pretsalipes līdzeklis, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā, var aizsprostot ādas poras, tādējādi kavējot pareizu ādas funkcionēšanu
bestija Mednieki dažkārt tā sauc briežu govis, kas bieži pirmās sajūt mednieku un aizved baru no varbūtējām briesmām
ziedot dzīvību mirt, arī pakļaut sevi nāves briesmām (kādas idejas dēļ, pildot pienākumu u. tml.)
Ai-Apeks Močiku (Peru ziemeļu piekraste) mitoloģijā - dievība, zemkopības aizgādnis, kas zemi atbrīvoja no briesmoņiem un cīnījās ar jūras dievībām
monstrozs Monstrāls - monstram līdzīgs, briesmīgs bailes uzdzenošs; ļoti varens, milzīgs
monstrāls Monstram līdzīgs, briesmīgs bailes uzdzenošs; ļoti varens, milzīgs; monstrozs
džahannama Musulmaņu vārds, kas apzīmē elli un ir bieži minēts Korānā; tā ir svelmainas uguns un melnu dūmu pilna; dažkārt tās personifikācija ir milzīgs briesmonis, kas parādās Tiesas dienā
nebaidīties ne no paša velna nebaidīties ne no viena, ne no kā, ne no paša briesmīgākā
bestija Necilvēks, briesmonis
bezdvēselis Necilvēks, briesmonis
bļaurīgs Negants, nikns, briesmīgs
nelādzis Neglītenis, nekrietnelis, slaists, briesmonis
nelāģelis Neglītenis, nekrietnelis, slaists, briesmonis
nekāda nelaime (nebūs, nenotiks u. tml.) nekas briesmīgs, nekas ļauns (nebūs, nenotiks u. tml.)
vakars Nelaime; briesmas, nelabvēlīga, draudīga situācija
briesmība Nežēlība, bīstamība, briesmīgums, šausmīgums
iegatavoties Nobriest
izieties Nobriest
nozeņķēties Nobriest
izgatavēties Nobriest, kļūt gatavam
kārst Nobriest, nogatavoties
krītēties Nobriest, nogatavoties
nokārst Nobriest, nogatavoties, novecot
karst Nobriest, novecot
nosagatavāties Nogatavoties, nobriest
nonākties Nogatvoties, nobriest
iekrist cilpā nokļūt nelaimē, briesmās, piedzīvot ko nepatīkamu
brīdinājums norādījums uz draudošām briesmām, aicinājums būt uzmanīgam
posts Notikums, apstāklis, to kopums, kas ir saistīts ar dzīvības briesmām, cilvēku upuriem, smagiem dzīves apstākļiem
rūgt pakāpeniski izraisīties (par negatīvu psihisku stāvokli, naidīgām attiecībām); pakāpeniski rasties, attīstīties (par darbību, kas vērsta pret ko); briest
skriet rīklē pakļaut sevi acīmredzamām, nenovēršamām briesmām
iet ugunī pakļaut sevi briesmām, darot ko pārgalvīgu, neprātīgu
skriet ugunī pakļaut sevi briesmām, darot ko pārgalvīgu, neprātīgu
skriet velnam rīklē pakļaut sevi briesmām, doties nenovēršamās briesmās
skriet vilkam rīklē pakļaut sevi briesmām, doties nenovēršamās briesmās
līst murdā pakļaut sevi briesmām, kaut kam nepatīkamam
bāzt pirkstus ugunī pakļaut sevi briesmām, riskēt
gevalt Palīgā sauciens, kad draud briesmas
bliest Palikt resnam, pieņemties apmērā; piebriest
čūlāties Pampt, tūkt; briest
izglābt panākt ar savu rīcību, arī būt par cēloni, ka nenonāk (briesmās, postā u. tml.) vai izkļūst (no briesmām, posta u. tml.)
paglābt panākt ar savu rīcību, arī būt par cēloni, ka nenonāk (briesmās, postā u. tml.) vai izkļūst (no briesmām, posta u. tml.)
piebriedēt panākt, būt par cēloni, ka (augi, to daļas) piebriest
nobriedināt panākt, būt par cēloni, ka (augļi, sēklas u. tml.) nobriest, nogatavojas; nobriedēt
nobriedēt panākt, būt par cēloni, ka (augļi, sēklas u. tml.) nobriest, nogatavojas; nobriedināt
pabriedināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) pabriest (3)
uzbriedināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) uzbriest (1)
briedināt panākt, ka briest (5)
izbriedināt panākt, ka izbriest
iebriedināt panākt, ka sāk briest
pābriesmīgi Pārbriesmīgi
pārpumpt pārmērīgi uzbriest, uzpampt
kraks Pasakains briesmeklis, kurš mītot jūrā ap Norvēģiju un aprijot kuģus
izglabinēt Pasargāt no bojājejas, briesmām
enozimānija Patoloģiskas bailes, nojaušot briesmīgus notikumus
uzbriedums paveikta darbība, rezultāts --> uzbriest (1)
uzbriedums paveikta darbība, rezultāts --> uzbriest (2)
jūras protests paziņojums, ko sniedz kuģa kapteinis nolūkā nodrošināt pierādījumus kuģa īpašnieka tiesību un interešu aizsardzībai gadījumā, kad kuģa brauciena vai stāvēšanas laikā jūrā ir bijis notikums (nepārvarama vara, briesmas, nejaušības - viesuļvētra, vētra, sadursme ar citu kuģi, peldošu priekšmetu utt), kas var būt par pamatu mantisku prasību izvirzīšanai kuģa īpašniekam
Taotje personāžs ķīniešu vissenākajā mitoloģiskajā tradīcijā, viņa attēls parādās uz māla traukiem jau 18. gs. p. m. ē. un pakāpeniski zūd ap 3. gs. p. m. ē., tas bija ģeometriski uzzīmēta briesmoņa galva ar divām milzīgām, apaļām acīm, diviem spirālveida ragiem, diviem spārniem ausu vietā, ar reljefu degunu, kas precīzi dalīja attēlu, uz pieres atradās rombs vai kvadrāts
aizbriest Piebriest
apbriest Piebriest
tūst Piebriest, brangākam kļūt
samētāties piebriest, izaugt
piebangāt Piebriest, piepampt, pietūkt
izpampt Piebriest, sabriest; samirkstot izblīst
izabriesmāties Piedzīvot ko briesmīgu
izspanderēties Piepampt, pārlieku uzbriest
piespanderēt Piepampt, pietūkt, uzbriest
iet caur uguni un ūdeni pieredzēt, paciest, pārvarēt vislielākās grūtības, briesmas
izmirkt Piesūcoties ar šķidrumu, viscaur sabriest, kļūt smagam
samirkt Piesūkties, parasti viscaur, ar šķidrumu, tvaiku; piesūcoties ar šķidrumu, tvaiku, sabriest, arī sabojāties, parasti pilnīgi
tucināt Pietūkt, briest
Uriekstes pilskalns pilskalns Gulbenes novada Lizuma pagastā, upes līkumā labajā krastā, dabiski stāvās nogāzes pret upi ir 10-15 m augstas, pārējās pusēs nocietināts ar 2 grāvjiem un platu valni, domājams, ka izmantots par patvērumu briesmu gadījumos; Lizuma pilskalns
Peiteļa pilskalns pilskalns Ludzas novada Līdumnieku pagastā, nelielā pussalā Peiteļa ezera rietumu krastā, ir sirpjveidīgs, 2-3 m augsts uzkalns, garums — 75 m, platums — līdz 10 m, kas nocietināts ar grāvi un valni, domājams, ka izmantots kā patvēruma vieta briesmu gadījumos, vai kā pierobežas nocietinājums Livonijas laikā
Rumbas pilskalns pilskalns Talsu novada Abavas pagastā, ir reljefa pacēlums ko norobežo Abavas senlejas krauja un Vācu strauta grava, dabiski neaizsargātajā rietumu pusē nocietināts ar grāvi un \~3 m augstu puslokveida valni, plakums — apaļš, 25 m diametrā, domājams, ka apdzīvots neilgu laiku vai arī izmantots tikai par patvēruma vietu briesmu gadījumos; Apaļais kalns
pārplīst Plaukstot, briestot atvērties (par augu daļām)
plīst Plaukstot, briestot vērties vaļā (par augu daļām)
Babiloniešu radīšanas eposs poēma par dieva Marduka cīņu ar pirmatnējo ūdeņu personifikāciju - jūras briesmoni Tiamatu
bailes Psihisks (emocionāls) stāvoklis, jūtas, kam raksturīgs satraukums, apjukums, nospiestība un ko izraisa briesmas, nelaime
hoacīns Putnu klases vistveidīgo kārtas dzimta ("Opisthocomidae"), putnu masa - \~800 g, fitofāgi, sastopami Amazones baseinā, pārtiek gk. no kokaugu lapām, parasti ligzdo virs ūdens, mazuļi labi peld un briesmu gadījumā veikli rāpjas pa zariem
drosme Rakstura īpašība, kas izpaužas drošā, bezbailīgā grūtību, briesmu pārvarēšanā; šāds izturēšanās veids
briedums rezultāts --> briest (1)
nobriedums rezultāts --> nobriest (1)
nobriedums rezultāts --> nobriest (2)
nobriedums rezultāts --> nobriest (3)
nobriedums rezultāts --> nobriest (4)
pārbriedums rezultāts --> pārbriest (1)
uzbriedums rezultāts --> uzbriest (3)
riskēt Rīkoties, darboties pārdroši (cerībā uz vēlamu rezultātu); pakļaut iespējamām briesmām, zaudējumam, rīkojoties, darbojoties pārdroši, arī neapdomīgi
justitium Romā tiesas un visas citas sabiedriskas darbības pārtraukums, ko noteica senāts vai maģistrāts nelaimju, briesmu vai juku laikos un atcēla, kad briesmas bija pagājušas
Kāks romiešu mitoloģijā - Vulkāna dēls, briesmonis, kas spļāva uguni un tā nopostīja laukus
kankšķēt Rubeņu mātītes radītās skaņas briesmu gadījumā
sīrēne Rūcējs, ko nostāda kuģniecībai bīstamās vietās, vai arī uz kuģiem, lai briesmu brīdī sauktu palīgu
čāpt Rūgt, piebriest
sasastiprināties Sabriest (par graudiem)
sabringt Sabriest mitrumā
draudīgs saistīts ar iespējamām briesmām, nelaimi
draudošs saistīts ar iespējamām briesmām, nelaimi
briesmas saistīts ar šādu stāvokli, apstākļiem; briesmīgs
dieva laime saka, izsaucas, ja labvēlīgi apstākļi ir radījuši iespēju vairīties no kā nepatīkama, briesmīga, bīstama
rūgtais biķeris iet secen (kādam) saka, ja briesmas, nelaime kādu neskar
ir vakars kādam saka, ja draud briesmas, bojāeja, nāve, ja sagaidāms kas nepatīkams
gals (vai) klāt saka, ja draud briesmas, bojāeja; saka, ja rodas kas nevēlams, nepatīkams
gaiss ir tīrs saka, ja ir labvēlīgi apstākļi un nekas netraucē, ja briesmas nedraud
sēdēt kā uz pulvera mucas saka, ja kādam draud briesmas, ja kuru katru brīdi var notikt kas ārkārtējs, ir ļoti saspīlēta atmosfēra
kā uz pulvera mucas saka, ja kādam draud briesmas, nepatikšanas
papēži svilst saka, ja kādam steidzīgi jābēg no draudošām briesmām
papēži deg saka, ja kādam steidzīgi jābēg no draudošām briesmām
karājas kā Dāmokla zobens pār kāda galvu saka, ja lielas briesmas pastāvīgi, nenovēršami apdraud kādu
vakars uz ezera saka, ja tuvojas kas slikts, draud briesmas
aizbriest sākt nobriest (par labību)
briede savienojumā "rudzu briede" - bula zibens, pēc kura rudzi nobriest
Prokrusts Sengrieķu mitoloģijā - laupītājs, briesmonis, kas dzīvoja Eleusīnas tuvumā
rākšasas Senindiešu mitoloģijā - viena no galvenajām dēmonu grupām, dēmoni, kas sargā ūdeni; vēdiskajā literatūrā tiek attēloti kā nakts briesmoņi, kas vajā cilvēkus un traucē upurēšanas laikā
Amenti Seno ēģiptiešu mitoloģijā - mirušo valstība, kas atrodas rietumos, kur katru vakaru nokāpj saules dievs Ra un pēc cīņas ar tur mītošo briesmīgo čūsku Apopu no rīta atkal parādās austrumos
draudošs stāvoklis situācija, kurā peldlīdzeklim draud briesmas
Nīflhēla Skandināvu mitoloģijā - pazemes veļu valstība, kurā valda briesmone Hēla, ļaunā dieva Lokija meita
Tjalvi skandināvu mitoloģijā - Tora kalps, pastāvīgais pavadonis viņa gaidās milžu zemē, palīdz Toram cīņā ar briesmīgo akmens milzi Hrungniru, pieveikdams milža kalpu, māla milzi
Hēla skandināvu mitoloģijā - veļu valstība pazemē, arī tās valdniece, viena no trim htoniskajiem briesmoņiem, ko milze Angrboda dzemdējusi Lokijam
bēgt Skriet prom (vairoties no sekotājiem, vajātājiem, draudošām briesmām u. tml.)
Tafaki Slavens maori (Okeānija) mītu varonis, kas devās atriebt savu tēvu, ko bija nogalinājuši briesmoņi
Indriks Slāvu mitoloģijā - vienradzim līdzīgs dzīvnieks, ūdeņu un avotu pavēlnieks, kurus tas sargāja no briesmoņiem un čūskām
drausmas Spēcīgas baiļu, briesmu izjūtas; stāvoklis, apstākļi, kas izraisa šādas izjūtas
varonība Spēja pārvarēt ārkārtējas grūtības, briesmas, pašaizliedzīgi pildīt savu pienākumu ārkārtēju grūtību, briesmu apstākļos, spēja aizstāvēt kādus ideālus, cīnīties par tiem, pat riskējot ar savu veselību, dzīvību vai upurējot to; šīs spējas izpausme rīcībā
KOSPAS-SARSAT Starptautiska satelītsistēma, kas pieņem briesmu signālu SOS un atklāj kuģa avāriju 20 minūšu laikā jebkurā Pasaules okeāna daļā ar precizitāti līdz 3-5 km; darbojas no 1983. g.
SOS Starptautisks briesmu signāls, ko ar radiotelegrāfa vai gaismas signāliem raida jūras kuģi, lūdzot palīdzību
drošība stāvoklis, apstākļi, kad (kāds) nav apdraudēts, nav pakļauts briesmām
drosums stāvoklis, apstākļi, kad (kāds) nav apdraudēts, nav pakļauts briesmām; drošums
glābšanas līne stipra līne, ko izsviež vai izšauj no glābšanas kuģa vai laivas uz briesmās esošu peldlīdzekli, lai tās galā iesietu velktrosi
Svilpis Lupis Svilpis Lupis - austrumslāvu mitoloģijā un biļinu eposā - briesmīgs varoņu pretinieks, kurš savus pretiniekus nonāvē ar šausmīgu svilpoņu
briesmonība Šausmas, drausmas, briesmas
kašmars Šausmas; briesmas
briesma Šausmīgi, briesmīgi
Humbaba Šumeru un akādiešu mitoloģiskajā tradīcijā - briesmonis, kam dievs Enlils bija uzticējis sargāt Libānas ciedru mežu
kolagenoblasts Šūna, kas attīstās no fibroblasta un nobriestot sāk piedalīties kolagēna producēšanā; k. proliferējas hroniska iekaisuma vietā
starp Skillu un Haribdu tāda situācija, kad briesmas draud gan no vienas, gan otras puses (vai no dažādām pusēm)
drosmīgs tāds, kas bezbailīgi pārvar grūtības, briesmas (par cilvēku)
briedīgs tāds, kas briest (5) - piemēram, par miltiem, putraimiem
varonīgs tāds, kas ir saistīts ar ārkārtēju grūtību, briesmu pārvarēšanu (piemēram, par laikposmu)
nemierīgs tāds, kas ir saistīts ar briesmām, bīstamiem apstākļiem, nemieriem (par laikposmu)
riskants tāds, kas ir saistīts ar iespējamām briesmām; tāds, kas ir saistīts ar zaudējuma, nevēlama rezultāta iespēju
drausmīgs tāds, kas ir saistīts ar lielām briesmām, ciešanām, ļaunumu
nāve tāds, kas ir saistīts ar ļoti lielām briesmām, arī apdraud dzīvību
drausmīgs tāds, kas ir spējīgs izdarīt ko ļoti ļaunu, nežēlīgu, briesmīgu
naidīgs tāds, kas izraisa briesmu izjūtu; arī draudīgs
baismīgs tāds, kas izraisa drūmas, nomācošas izjūtas; tāds, kas izraisa lielas bailes; briesmīgs, drausmīgs
šausmonīgs tāds, kas izraisa lielas bailes, briesmu izjūtas
šausmīgs tāds, kas izraisa ļoti lielas, ārkārtīgas bailes, briesmu izjūtas
briesmīgs tāds, kas izraisa vai var izraisīt lielas briesmas, lielu ļaunumu
briedušs tāds, kas labi briest (par miltiem, labību)
liofobisks tāds, kas mijiedarbībā ar šķidrumu ļoti vāji slapinās, uzbriest, šķīst
liofils tāds, kas molekulārā mijiedarbībā ar šķidrumu intensīvi slapinās, uzbriest, šķīst
drošs tāds, kas nav apdraudēts, pakļauts briesmām; tāds, kas aizsargā (no kā)
bezbēdīgs tāds, kas nebēdā par briesmām, nepievērš tām uzmanību; drošs, arī pārgalvīgs
varonīgs tāds, kas spēj pārvarēt ārkārtējas grūtības, briesmas, pašaizliedzīgi pildīt savu pienākumu ārkārtēju grūtību, briesmu apstākļos, tāds, kas spēj aizstāvēt kādus ideālus, cīnīties par tiem, pat riskējot ar savu veselību, dzīvību vai upurējot to
nedrošs tāds, kas var būt par cēloni, piemēram, negadījumam, briesmām; tāds, kur nevar būt drošībā
draudīgs tāds, kas var izraisīt briesmas, nelaimi
draudošs tāds, kas var izraisīt briesmas, nelaimi; draudīgs (2)
drausmīgs tāds, kura saturā ir briesmas, ciešanas, ļaunums
draudīgs tāds, pēc kura var nojaust iespējamās briesmas, nelaimi
briesmonis tas, kas izraisa, iedveš bailes, šausmas; tas, kas izskatās briesmīgs
stalkers tas, kurš riskē ar dzīvību, pakļauj to lielām briesmām, lai sasniegtu kādu mērķi
Čuda Juda tautas pasakās un mitoloģijā sastopams tēls – parasti milzīgs, neparasts un bieži vien biedējošs radījums ar pārdabiskām spējām; tas var būt briesmonis, cilvēks ar neparastām iezīmēm vai fantastiska būtne, kas izraisa izbrīnu un bažas
Dānis Holgers teiksmains dāņu varonis, kurš it kā guļot velvē zem Kronborgas pils un celšoties augšā, kad Dānijai draudēs lielas briesmas
gorgones Trīs briesmīgas sieviešu kārtas būtnes sengrieķu mitoloģijā, kuru starpā par visšausmīgāko daudzināta Medūza, ar čūskām matu vietā
Jamms Ugaritiešu (kanaāniešu) mitoloģijā - jūras dievs, kas simbolizēja haosa spēkus un tika attēlots kā briesmonis
Upes dievs upē mītošs divdabīgs gars, kas minēts galvenokārt sakarā ar ziedošanu, kas tikusi veikta pielabināšanās un briesmu novēršanas labad; Ūdens dievs
Ūdens dievs upē mītošs divdabīgs gars, kas minēts galvenokārt sakarā ar ziedošanu, kas tikusi veikta pielabināšanās un briesmu novēršanas labad; Upes dievs
pausīties Uzbriest, lielākam kļūt (piemēram, raudzējot maizes mīklu, vārot gaļu)
uzspānēt Uzpampt, piebriest
sacilt Uzrūgt, uzbriest
Karančo vairāku Dienvidamerikas indiāņu cilšu mitoloģijā - vanags, kultūrvaronis, kas iznīcina briesmoņus, iegūst uguni, daudzos mītos darbojas kopā ar lapsu triksteru, kristietības ietekmē kļuvis par augstāko dievību
viviparācija Vairošanās veids: ola nobriest dzemdē
varoņdarbs Varonīga rīcība ārkārtējos apstākļos, briesmās, riskējot ar dzīvību vai upurējot to; ļoti nozīmīga, pašaizliedzīga darbība, darbs sevišķi grūtos apstākļos vai pārvarot kādas grūtības
vecuma grupa vecumklašu apvienojums jaunaudzēs, vidēja vecuma audzēs, briestaudzēs, pieaugušās un pāraugušās audzēs
mazaudzēji Vēlu nobriestoši
liofilitāte Vielas un šķidruma intensīvas molekulārās mijiedarbības raksturojums; spēja slapināties, uzbriest, izšķīst
Tumsaliņa Naktaliņa viena no divdabīgo nakts garu virknes, kas cilvēkam sagādā briesmas tumšajā laikā atrodoties ceļā
vidēja vecuma audze viena no piecām kokaudzes vecumgrupām, no jaunaudzes vecuma beigām līdz briestaudzes vecuma sākumam
pekle vieta, arī apstākļu kopums, kas izraisa lielas grūtības, arī briesmas; grūts, arī briesmīgs stāvoklis
periculum in mora vilcināšanās rada briesmas
Fenrirs Vilkveidīgs briesmonis skandināvu mitoloģijā, milzes Angrbodas un ļaunā Loki dēls, kuru āsi bija sasaistījuši, bet viņš spēja atbrīvoties, kad iestājās dievu mijkrēslis
kastrācijbaisma vīriešu un zēnu bažas, ko rada briesmas viņu dzimumorgāniem - parasti iztēlotas
kā vīrs vīrišķīgi, nebaidoties grūtību, briesmu, drosmīgi pārvarot tās; atklāti, godīgi
atanda Vispārējās trauksmes signāls - briesmas
atando Vispārējās trauksmes signāls - briesmas
atas Vispārējās trauksmes signāls - briesmas
briesmīgums vispārināta īpašība --> briesmīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
briesmīgums vispārināta īpašība --> briesmīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
klabautermans Ziemeļvācu un holandiešu matrožu māņticībā kuģa gars ar sarkanu galvu un baltu bārdu, kas dažādi kalpo kuģim, bet atstāj to, tiklīdz tam draud briesmas
Frankenšteins Zinātnes negatīvo seku personifikācija: angļu rakstnieces M. Šellijas romāna varonis - zinātnieks, kurš radījis briesmoni
pentastomidi Zirnekļiem piederīgi tārpveidīgi dzīvnieki ar neattīstītiem mutes orgāniem, bez kājām, bet ar 2 pāriem piekabļu, bez acīm, sirds un trahejām, kuri mēdz uzturēties kā parazīti siltasiņu dzīvnieku un rāpuļu elpas jeb gaisa vados un kuru mazuļi (embriji) dažkārt attīstoties nodara dzīvnieka aknās un plaušās briesmīgus bojājumus; mēles tārpi

bries citās vārdnīcās:

MEV

briẽs