Paplašinātā meklēšana
Meklējam bļ...
Vārdos nav.
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (770):
- kusaks 1000 rubļu.
- zaļais 50 rubļu banknote.
- Ababļova Ababļeva.
- Babļeva Ababļevas ezers Kaunatas pagastā.
- Babļevas ezrs Ababļevas ezers Kaunatas pagastā.
- Ababļovas ezers Ababļevas ezers.
- Adigheheble Adigehabļa, apdzīvota vieta Krievijā, Karačajas-Čerkesijas Republikā.
- aizabļauties Aizbļauties.
- aizķellāties Aizbraukt pa dubļainu ceļu.
- aizbreņģēt Aizbraukt, aizbrist pa dubļiem.
- nošļampāt Aizbrist (pa dubļiem).
- Aizdumbļu Aizdumbļu ezers - Aizdumbles ezers Jēkabpils novada Elkšņu pagastā.
- aizšļampāt Aiziet pa dubļiem, lēnām aiziet pa sliktu ceļu.
- aizpļekāt Aiziet pa dubļiem.
- aizglumēt Aizpildīties ar ko glumu (piemēram, ar dubļiem, dūņām).
- urobilīti Akmeņi, kas attīstās urīnvados, sevišķi nieru bļodiņās un urīnpūslī.
- grunts sastāvs akvatorija dibena vietas struktūra (smilts, grants, māls, oļi, akmeņi un dubļi).
- kannenieks Alvas kannu lējējs, plašākā nozīmē bļodnieks.
- pielocistanastomoze Anastomoze starp nieres bļodiņu un urīnpūsli.
- ureteropielostomija Anastomozes izveidošana starp urīnvadu un nieres bļodiņu, izgriežot vai atstājot urīnvadā sašaurināto daļu.
- orķestra balsis ansambļa partiju nosaukums instrumentālā mūzikā.
- balsis Ansambļa partiju nosaukums.
- virskurpes Apavi, ko valkā virs kurpēm, lai aizsargātu tās no slapjuma, dubļiem.
- noļepēties Aplipt, apķept ar netīrumiem, dubļiem, mēliem.
- otains Applūdis, dubļains.
- notriekt Apsmulēt (ar dubļiem).
- zaņķēties Apsmulēties (ar dubļiem), noziesties.
- apbrizgāt Apšļakstināt, piemēram, ar dubļiem.
- notrašķīt Aptašķīt ar dubļiem.
- zaņķēt Apziest, apsmulēt (ar dubļiem, netīrumiem).
- ieleskāt Ar dubļainām kājām ieiet, ienākt.
- leskains Ar dubļiem vai mēsliem nosmērēts, aplipis.
- takšķīt Ar dubļiem, netīrumiem šļakstīt.
- appērties Ar grūtībām apiet, apbraukt (pa smilšainu, dubļainu ceļu, vietu).
- atpērties Ar grūtībām ejot, braucot (pa smilšainu, dubļainu, staignu ceļu), atkļūt.
- aizpērties Ar grūtībām ejot, braucot (pa smilšainu, dubļainu, staignu ceļu), attālināties, vai aizkļūt (kur, līdz kādai vietai).
- mīcīt dubļus (arī mālus) ar grūtībām virzīties pa dubļiem (māliem).
- mīcīt mālus (arī dubļus) ar grūtībām virzīties pa māliem (dubļiem).
- Seces pauguraine ar Lauces ieleju nošķirtā Sēlijas paugurvaļņa daļa Seces, Sērenes un Daudzeses pagastā, garums — 15-16 km, platums — \~6 km, augstākā virsotne (Grebļa kalns) — 137,8 m vjl., kas paceļas \~65 m virs pieguļošajām ielejām.
- šlužāt Ar lieliem apaviem bradāt pa dubļiem.
- ķommēt Ar pilnām lāpstām dubļus grābt, rakt.
- māgāt Ar pirkstiem grābt bļodā.
- aizlāpāt Ar pūlēm aiziet (aizbrist) pa dubļiem.
- aizļēpāt ar pūlēm aiziet pa dubļiem vai sniegu.
- aizplezdināties Ar pūlēm aiziet pa ledu vai pa dubļiem.
- aizplidināties Ar pūlēm aiziet pa ledu vai pa dubļiem.
- izmoļļāties Ar pūlēm, grūtībām iziet, izbraukt (pa slapju, dubļainu vietu, ceļu).
- atķellāties Ar pūlēm, pa sliktu (dubļainu) ceļu atbraukt.
- saklidzināt Ar raudāšanu vai bļaušanu pamudināt.
- sērt Ar smiltīm vai dubļiem pārpildīties, aizsērēt.
- umpiens Ar smiltīm, dubļiem un akmeņiem aizpildīta vieta.
- pērt Ar triecieniem, sitieniem vairākkārt, arī ilgāku laiku šķaidīt, jaukt (piemēram, ūdeni, smiltis, dubļus); kult (3), kulstīt (3).
- blendze Ar ūdeni vai dubļiem pildīta bedre laukā.
- palts Ar ūdeni, retāk ar dubļiem pildīts sekls padziļinājums, piemēram, zemes, ceļa virsā; ūdens, retāk dubļi šādā padziļinājumā; peļķe.
- peļķe Ar ūdeni, retāk ar dubļiem pildīts sekls padziļinājums, piemēram, zemes, ceļa virsā; ūdens, retāk dubļi šādā padziļinājumā.
- hematonefroze Asinis nieru bļodiņās.
- hidrohematonefross Asinis un urīns paplašinātā nieres bļodiņā.
- atbļurbt Atbļurbēt.
- atslapatāt Atbrist pa dubļiem.
- žumberķis Atkritumu bedre, vircas bedre, dubļaina, mālaina bedre.
- pabļugt Atkūstot dubļiem kļūt nekvalitatīvam (par ceļu).
- sievišķo dzīvnieku dzimumaparāts atrodas bļodas un vēdera dobumā, tajā ietilpst divas olnīcas, divi olvadi, maksts, priekšiņa un kaunums.
- Ababļevas ezers atrodas Rēzeknes novada Kaunatas pagasta austrumu daļā, platība - 6,6 ha; Ababļovas ezers; Babļeva; Babļevas ezers; Babļevo.
- Volfšmita muižiņa atrodas Rīgā, Kandavas ielā 2, pārstāv Pārdaugavas baroka un klasicisma laikmeta muižiņu apbūves ansambļu tipu - mazstāvu koka apbūvi ar plašu parka un dārza teritroriju; kopš 1926. g. mjuižiņas teritorijā atrodas LU Botāniskais dārzs, apbūvē saglabājušās vairākas nelielas Botāniskā dārza vajadzībām pārbūvētas ēkas, teritoriju ieskauj žogs.
- balss Atsevišķa (nošu) partija (ansambļa, orķestra instrumentam vai dziedātājam).
- diriģēšana Atskaņotājmākslas veids, mūziķu kolektīva (orķestra, kora, ansambļa, operas vai baleta trupas) vadīšana skaņdarba iestudēšanas un publiskas atskaņošanas procesā.
- aizblūžģēt Attālināties, brienot pa dubļiem un tā radot zināmu skaņu.
- aizblūžģināt Attālināties, brienot pa dubļiem un tā radot zināmu skaņu.
- Velki Dzjals augstākā virsotne Ļubļinas augstienes Roztočes grēdā Polijas dienvidaustrumos, augstums - 390 m.
- lendārts Avangardisma virziens ASV un Rietumeiropas mākslā, kas radies 20. gs. 60. gados; tā pamatā ir dažādu arhitektūras objektu (vaļņi, grāvji, pakalni, bedres) un to ansambļu veidošana brīvā dabā (parasti tuksnešainās, cilvēku atstātās vietās), izmantojot dažādas struktūras zemi, akmeņus.
- Dubļukolns Balvu novada Medņevas pagasta apdzīvotās vietas "Dubļukalns" nosaukums latgaliski.
- meņģe Bedraina, dubļaina, purvaina vieta.
- dumberots Bedrainns, dubļains.
- duncka Bedre, ala zālienā vai purvā, kur ir maz ūdens, bet daudz dubļu.
- grebļa Bedrīte uz grebļaina ceļs.
- lepejs Bieza, staiga dubļu kārta lielākā platībā uz pļavas.
- iemielot Bieži perot vai bļaujot iebaidīt.
- bļaustavnieks Bļāvējs, bļauris.
- bļausts Bļāvējs, bļauris.
- brēkša Bļāvējs, bļauris.
- bļaura Bļāvējs, tirgus bļauris, mutes bajārs.
- bļaure Bļāvējs, tirgus bļauris, mutes bajārs.
- skutulis Bļoda - padziļš (parasti apaļš) trauks; koka bļoda.
- mutmazgājamā bļoda bļoda sejas, roku mazgāšanai.
- kāpostbļoda Bļoda, kurā iepildīts no kāpostiem gatavots ēdiens; šīs bļodas saturs.
- punes Bļodas, bļodiņas, kas darinātas no koka saauguma.
- puni Bļodas, bļodiņas, kas darinātas no koka saauguma.
- dāvekls Br;ekulis, bļāvējs, bļauris.
- nosamīcīties Bradājot, staigājot notraipīties, piemēram, ar māliem, dubļiem.
- bļorcāt Bradāt pa dubļiem, netīrumiem.
- žumbāt Bradāt pa dubļiem, netīrumiem.
- pļumēties Bradāt pa dubļiem.
- šļempēt Bradāt pa dubļiem.
- pļekāties Bradāt, mīdīties (pa dubļiem).
- dumbrāties Bradāt, mīdīties pa ūdeni vai dubļiem.
- bļorrāt Braucot pa slapju, dubļainu ceļu, bojāt (to), darīt grambainu, (iešanai, braukšanai) grūti izmantojamu.
- izbļorrāt Braucot pa slapju, dumbrainu ceļu, padarīt (to) viscaur dubļainu, nelīdzenu; izdangāt.
- moļļāt Braucot, piemēram, pa slapju, dubļainu ceļu, vietu, darīt nelietojamu, bojāt (ceļu, vietu).
- muļļāt Braucot, piemēram, pa slapju, dubļainu ceļu, vietu, darīt nelietojamu, bojāt (ceļu, vietu).
- ķellāties Braukt pa dubļainu ceļu.
- tīmerēt Brēkt, bļaut.
- īdaļa Brēkulis, bļauris.
- biuvas Brēkulis, bļāvējs, bļauris.
- kauķis Brēkulis, bļāvējs, bļauris.
- brēcējs Brēkulis, bļāvējs, kliedzējs.
- ķērklis Brēkulis, bļāvējs.
- klāga Brēkulis, bļāvējs.
- krākle Brēkulis, bļāvējs.
- biuas Brēkulis, brēķis, bļauka, bļāvējs, bļauris.
- rēķis Brēkulis, raudulis, bļāva.
- nopļenckāt Brienot nosmērēt ar dubļiem, netīrumiem.
- nosatampāties Brienot pa dubļiem, nogurt.
- nosatapāties Brienot pa dubļiem, nogurt.
- izamīcīties Brienot pa dubļiem, pa staignu pamatu, notraipīties.
- slampāties brist (pa dubļiem, netīrumiem).
- ķemplēties Brist caur dubļiem.
- čampāt Brist pa dubļiem, mēsliem u. tml.
- kaļļāties Brist pa dubļiem, netīrumiem.
- pļurgāties Brist pa dubļiem, netīrumiem.
- pļurzāties Brist pa dubļiem, netīrumiem.
- šļopāt Brist pa dubļiem, pa staignu vietu (parasti ar lieliem, nepiemērotiem apaviem).
- šļorāt Brist pa dubļiem, pa staignu vietu (parasti ar lieliem, nepiemērotiem apaviem).
- šļampāt Brist pa dubļiem, pa staignu vietu, parasti ar lieliem, nepiemērotiem apaviem.
- blentēt Brist pa dubļiem.
- ļēpāt Brist pa dubļiem.
- šļamāt Brist pa dubļiem.
- šlampāt Brist pa dubļiem.
- šlampēt Brist pa dubļiem.
- šlampot Brist pa dubļiem.
- šļapatāt Brist pa dubļiem.
- pļorrāties Brist vai braukt pa staignu, dubļainu vietu, ceļu.
- kasācija Brīvā dabā izpildāms instrumentālā ansambļa vairākdaļu skaņdarbs (18. gadsimtā Austrijā un Vācijā).
- piestātnes masts būves un ierīču komplekss dirižabļu piestāšanai un stāvēšanai.
- katriņa Cara laika nauda (simts rubļu gabals).
- apendikss Cauruļveidīga detaļa dirižabļa vai aerostata apakšdaļā, kas kalpo čaulas piepildīšanai ar gāzi un liekās gāzes izvadīšanai lidojuma laikā.
- ellings Celtne dirižabļu būvēšanai, remontam, apkopei un glabāšanai.
- oksicelluloza Celulozes oksidācijas (apskābļošanas) produkts ar ūdeņraža pārskābi, kālija permanganātu u. c. oksidētājiem, atšķirībā no celulozes šķīst atšķaidītos sārmos, reducējas un krāsojama ar bāziskām krāsvielām.
- nieru akmeņi cieti (parasti sāļu) veidojumi nieru bļodiņās; urīnceļu akmeņi.
- breģis Cilvēks, kas ar rokām maisa kādu šķidrumu, netīrumus vai dubļus.
- bridējs Cilvēks, kas brien pa dubļiem, vircu u. tml., strādājot smagu darbu.
- pankšķis Cilvēks, kas daudz kliedz, baras; bļauris (1).
- bļambata Cilvēks, kas daudz kliedz, baras; kliedzējs, bļāvējs.
- klieģis Cilvēks, kas daudz kliedz, bļāvējs.
- šļabers Cilvēks, kas nevīžīgi staigā, brien dubļos.
- šļambāns Cilvēks, kas nevīžīgi staigā, brien pa dubļiem.
- haki Dabiski zemes iedobumi (piem., Vidusāzijas tuksnešos), kuros lietus laikā sakrājas ūdens un veidojas staigni dubļi.
- miekšēt Darīt dubļainu, staignu (parasti par lietu).
- miekšķēt Darīt dubļainu, staignu (parasti par lietu).
- leskāt Darīt netīru, traipīt (parasti staigājot pa slapju, dubļainu vietu).
- loskāt Darīt netīru, traipīt (parasti staigājot pa slapju, dubļainu vietu).
- bļodele Dem. --> bļoda (nicīgi).
- bļodelis Dem. --> bļoda.
- bļodiņa Dem. --> bļoda.
- bļodiņš Dem. --> bļoda.
- ceineris Desmit latu; desmit rubļu.
- čiriks Desmit rubļu vai latu; attiecīgā naudas zīme.
- žumpis Dubļaina peļķe, vircas bedre.
- džorga Dubļaina peļķe.
- žambris Dubļaina peļķe.
- žamburs Dubļaina peļķe.
- žvancka Dubļaina peļķe.
- dūņājs Dubļaina vieta, dubļu masa.
- stragaiņš Dubļaina vieta, kur strieg.
- mēņģis Dubļaina, grūti izbrienama vieta.
- blaņģis Dubļaina, izmirkusi zeme; smaga, ūdeņaina zeme.
- zumberķis Dubļaina, mālaina bedre; zumberģis.
- dumbēris Dubļaina, mālaina bedre.
- dumbieris Dubļaina, mālaina bedre.
- zumberģis Dubļaina, mālaina bedre.
- mīne Dubļaina, neizbraucama peļķe uz ceļa.
- ukņa Dubļaina, neizbraucama vieta uz ceļa.
- bračka Dubļaina, netīra vieta.
- stīgoņa Dubļaina, slīkšņaina vieta.
- šķīdans Dubļains (par ceļu šķīdonī).
- slapņis Dubļains (par ceļu).
- dubļāts Dubļains (par kājām, apaviem, apģērbu).
- dubļainis Dubļains (parasti par ceļu).
- dubļāts Dubļains (parasti par ceļu).
- stāmenis Dubļains purvs.
- žulgains Dubļains, duļķains, smulīgs.
- dumblots Dubļains, dūņains.
- ķozains Dubļains, netīrs.
- žulgans Dubļains, staigns no mitruma (parasti par ceļu, zemi).
- dubļājs Dubļains.
- dubļojs Dubļains.
- dubļots Dubļains.
- ļekmējs Dubļains.
- mīklains Dubļains.
- peloīds Dubļi vai dūņas, ko lieto fizikālajā terapijā.
- mumme Dubļi, kas nav ne šķidri, ne cieti.
- pinka Dubļi, muklājs.
- ķese Dubļi, netīrumi mēsli.
- ķesa Dubļi, netīrumi, mēsli.
- ķoza Dubļi, netīrumi; sabiezējušas, sasalušas taukvielas.
- druzas Dubļi, netīrumi.
- ķepesti Dubļi, netīrumi.
- žļampa Dubļi, šķīdenis.
- fango Dubļi; Bataljo (Itālijā) karstavotu minerāldūņas, ko lieto vietējām aplikācijām.
- mīlis Dubļi; dubļaina, mālaina vieta.
- dublis Dubļi.
- pļura Dubļi.
- žandra Dubļi.
- dubļains Dubļiem klāts.
- mēslenis Dubļmīlis - ūdensmīļu dzimtas ģints.
- cercyon Dubļmīļi.
- pamurums Dubļu laiks, kad ļoti mitra zeme.
- danga Dubļu peļķe; mīksta, purvaina zeme.
- dubļpaņčka Dubļu peļķe.
- dubļuturis Dubļu sargs (izbraucamiem ratiem).
- turbidīti Dubļu straumju nogulumi jūrās un okeānos.
- selje Dubļu vai dubļu un akmeņu plūsma, kas pēkšņi rodas kalnu upju gultnēs krasu uzplūdienu, piemēram, sniega kušanas laikā.
- salzs Dubļu vulkāns, kas pastāvīgi vai periodiski izverd ar ūdeni un naftu sajauktus dubļus un gāzes.
- cirpele Dubļu, netīrumu gabals; izkārnījumu gabals.
- blancīt Dubļus brist.
- blancīties Dubļus brist.
- brizgaviki dubļusargi.
- dubļubleķis dubļusargs.
- poļļa Dūksnājs; slīksnājs; dubļi.
- dumbrāt Duļķot ūdeni; jaukt ūdeni ar dubļiem un citiem netīrumiem.
- slaņķis Dumbra, dubļaina vieta.
- pludaksnis Dūnas, dubļi.
- dūņijs Dūņains, dubļains.
- dūņojs Dūņains, dubļains.
- dumbla Dūņas, dubļi.
- dūna Dūņas, dubļi.
- dungla Dūņas, dubļi.
- Dārziņi dzelzceļa pieturpunkts Salaspils novadā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Indra-Krustpils-Rīga, 14 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāts 1967. g. Salaspils memoriālā ansambļa apmeklētāju vajadzībām.
- urga Dziļa gramba uz dubļaina ceļa.
- breņģis Dziļi dubļi; vieta, kur daudz dubļu.
- iedangāt Dziļi iemīt (dubļos, zemē).
- bļauris Dzīvnieks, kas daudz un skaļi bļauj.
- nosaklemsties Ejot pa dubļainu, nelīdzenu ceļu vai ar nepiemērotiem apaviem, nogurt.
- nosapērties Ejot, braucot pa dubļainu ceļu, nogurt, arī notraipīties.
- svinetiķis Etiķskābais svinskābļa šķīdums.
- Dumblis ezers Augšzemes augstienē, Sēlijas paugurvaļņa dienvidu galā, Jēkabpils novada Elkšņu pagastā, pie Lietuvas robežas, 100 m virs jūras līmeņa, platība - 44 ha, garums - 2 km, platums - 0,6 km, vidējais dziļums - 1,2 m, 70% aizaugums, sapropeļa kārta 6 m, krasti purvaini, nepieejami; Aizdubļu ezers, Aizdumbles ezers, Aizdumbļu ezers, Dumblu ezers, Dutvulu ezers.
- Dubulis Ezers Krāslavas novada Andrupenes pagastā, platība 10,2 ha; Dubļu ezers.
- Pintu ezers ezers Latgales augstienes austrumu stūrī, Ludzas novada Pasienas pagastā, Grebļa kalna piekājē, 121,6 m vjl., platība — 39,4 ha, garums — 1,3 km, lielākais platums — 0,4 km, lielākais dziļums — 7,4 m, aizaugums — niecīgs.
- popfestivāls Festivāls, kurā piedalās populāri popmūzikas ansambļi (parasti brīvā dabā).
- nefrostomija Fistulas izveidošana nieres bļodiņā.
- fubļa fui bļa, rupji vārdi, ieraugot kaut ko pretīgu.
- aerolocija Gaisa līniju un maršrutu, aerodromu, netālu no tiem esošo celtņu un būvju apraksts, kas nepieciešams, lai vadītu gaisakuģus (lidmašīnas, helikopterus, dirižabļus u. c.), orientētos lidojumā un pareizi nolaistos lidlaukā.
- ļuga Galertveidīga masa, biezi dubļi, mitri netīrumi.
- dubļenes Galošas - gumijas apavi, ko valkā, piemēram, virs kurpēm, velteņiem, lai aizsargātu tos no slapjuma, dubļiem.
- dekoratīvā glezniecība glezniecības veids, ko izmanto arhitektūras ansambļu vai lietišķās mākslas priekšmetu apdarē.
- glumēns Glumas gļotas vai dubļi.
- Greblis Grebļa kalns Jaunjelgavas novada Seces pagastā.
- Grūbeļu kalns Grebļa kalns Seces pagastā.
- Grebļa kalns Grebļakalns, dabas liegums Pasienes pagastā.
- pelviotomija Grieziens nieres bļodiņā.
- galošas Gumijas apavi, ko valkā, piemēram, virs kurpēm, velteņiem, lai aizsargātu tos no slapjuma, dubļiem.
- pseidoskorpiji Helicerātu klases kārta, neīstie skorpiji, 1100 sugas, no tām Latvijā - 9; kērmenis 1-7 mm garš, saplacināts ar galvkrūšu nodalījumu un vēderu ar 11-12 posmiem, 4 pāri ejkāju, mazas knaibļveida heliceras un ļoti spēcīgas žokļkājas ar lielām spīlēm.
- iestigt Iegrimt (piemēram, dubļos, sniegā, muklājā) tā, ka nevar pavirzīties (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
- iepļekāt Iekāpt (dubļos u. tml.).
- čampēt Iekāpt dubļos, aptraipīt sevi, notašķīties, izejot caur dubļiem.
- sameņģēt iekāpt dubļos, mēslos.
- iepļekāt Ienākt (ar dubļainiem apaviem, dubļainām kājām).
- ielepēt Iesviest ar dubļiem.
- šļepāt Iet (ar slapjām kājām vai pa dubļiem).
- klempt Iet pa dubļainu ceļu.
- šļakatot Iet, skriet (pa ūdeni, dubļiem u. tml.); šļakāt (2).
- šļakāt Iet, skriet (pa ūdeni, dubļiem u. tml.); šļakatot (2).
- šļockāt Iet, staigāt (pa dubļainu vietu); iet, staigāt, velkot kājas gar zemi.
- ploskāt Iet, staigāt, parasti nevīžīgi (pa dubļiem, peļķēm).
- laipinēt Iet, vairoties no peļķēm, dubļiem u. tml.
- laipot Iet, vairoties no peļķēm, dubļiem u. tml., meklējot vietu, kur spert kāju.
- iesērēt Ievirzīties, iestrēgt, iegrimt (smilts, dūņu, dubļu u. tml. sanesumos).
- iemangalēt Iezvejot (ko) no bļodas.
- kummiņš Igvāts, bļoda, māla trauks ar stāvām malām.
- aizbļaut Ilgāku laiku bļaujot, padarīt (uz laiku) nedzirdīgas (ausis).
- moļļāties Ilgāku laiku darboties (cenšoties izkļūt no slapjas, dubļainas vietas).
- atsabļaustīties Ilgāku laiku, daudz bļaustīties.
- atvēplāt Ilgāku laiku, daudz bļaustīties.
- izbļitkoties Ilgāku laiku, daudz bļitkot.
- izvēkšēties Ilgāku laiku, daudz kliegt, brēkt, bļaustīties; izkliegties, izraudāties.
- izbrēkāties Ilgāku laiku, daudz skaļi raudāt, arī klaigāt, bļaustīties.
- iesabļauties Ilgstoši bļaut; ilgstoši raudāt skaļā balsī.
- kombinētās knaibles instruments, kas apvieno plakanknaibļu un asknaibļu funkcijas, tām ir arī satvērējs ar zobiem maza izmēra cauruļu, nipeļu, uzgriežņu u. c. detaļu ieskrūvēšanai.
- eliņš īpaša celtne, kurā būvē, remontē, glabā kuģus, jahtas, laivas vai dirižabļus.
- iebļāviens Īss, aprauts bļāviens.
- makalubas Itāliešu nosaukums dubļu vulkāniem.
- izbļaudinēt Izbļaudīt.
- izabļaustīties Izbļaustīties.
- izbļaudīties Izbļaustīties.
- izabļauties Izbļauties.
- izplanckāt Izbradāt pa ūdeni, dubļiem.
- izbreņģēt Izbraukt no dubļiem.
- izpļekāt Iziet, izstaigāt (pa slapju, dubļainu vietu).
- mīknes Izmīdīta zeme vai dubļi.
- izmočkāties Izstrādāties, izpūlēties (piemēram, darot ko slapjā, lietainā laikā, dubļainā vietā u. tml.).
- izdandalāties Iztrakoties, izbļaustīties (kā čigāni).
- vīrišķo dzīvnieku dzimumaparāts izvietots vēdera un bļodas dobumā, kā arī pavēderē starp pakaļkājām, tajā ietilpst sēklinieku maisiņš ar diviem sēkliniekiem, 2 sēklinieku piedēkļi, 2 sēklvadi, papildu dzimumdziedzeri, dzimumloceklis un prepūcijs jeb dzimumlocekļa maksts.
- malt Jaukt, sviest (piemēram, smiltis, dubļus) uz visām pusēm.
- kaļēga Kā kaļēga - saka par cilvēku, kas klaigā, bļaustās, trokšņo.
- ļēpāns Kāds, kas aplipis ar dubļiem un sniegu.
- daņģis Kāds, kas iekāpj dubļos, netīrumos un tos ar kājām stmpā, mīca.
- krāsts Kāds, kas mīl rakņāties ar karoti pa putras bļodu, meklēdams biezumus.
- vācelis Kāds, kas skaļi runā, bļauj.
- izslampāties Kādu laiku pavirši, ar slapjām vai dubļainām kājām staigāt.
- izūkšēties Kādu laiku, pietiekoši kliegt, bļaut, gavilēt.
- Kaloriss Kalorisa zemiene - viens no lielākajiem krāteriem uz Merkura ("Caloris Planitia"), plata sekla 1300 km liela "bļoda".
- kameransamblists Kameransambļa (1) dalībnieks.
- savācējkanāliņš Kanāliņš, kas savāc urīnu no nieres kanāliņiem un aizvada to uz nieres bļodiņu.
- bļugās Kartupeļi bļugās - saka, ja vārot kartupeļi izšķīduši biezputrveidīgā masā.
- žampa Kas labprāt bradā pa ūdeni un dubļiem.
- žompa Kas labprāt bradā pa ūdeni un dubļiem.
- perkutānā nefrostomija katetra ievadīšana caur ādu līdz nieres bļodiņai fluoro- vai ultrasonogrāfiskā kontrolē; izmanto, lai novērstu supravezikālu aizsprostojumu, kā arī atvērtu urīnceļus pirms dažādām procedūrām, piem., sašaurinājuma dilatēšanas vai akmeņu izņemšanas.
- šķaidīgs kaut kas viegli šķīstošs, drūpošs; slapjš, dubļains (par ceļu).
- ļemeks Kaut kur pielipusi dubļu pika.
- bļerkt Kazas bļāviens.
- klēga Klaiga, bļauris.
- brēkaļāt Klaigāt, bļaustīties.
- brēkāt Klaigāt, bļaustīties.
- dēdot Klaigāt, bļaut.
- bļausteklis Klaigātājs, kliedzējs, bļāvējs.
- klaigas Klīdzēji, bļauri.
- klaiga Kliedzējs, bļauris; ļoti skaļš cilvēks.
- bļaustonis Kliedzējs, bļāvējs.
- bļava Kliedzējs, bļāvējs.
- bļāva Kliedzējs, bļāvējs.
- bļāveklis Kliedzējs, bļāvējs.
- rēklis Kliedzējs, bļāvējs.
- ļēkstēt Kliegt, bļaut.
- dugāt Kliegt, brēkt, bļaustīties.
- izmīkšt Kļūt dubļainam, staignam (piemēram, par ceļu); izmīkšēt.
- dūņāties Kļūt dūņainam, dubļainam.
- dūņoties Kļūt dūņainam, dubļainam.
- glīvēt Kļūt glumam, gļotainam, dūņainam, dubļainam.
- atmīkšķēt Kļūt mīkstam, padarīt mīkstu; tikt pārklātam ar dubļiem.
- izšķīst Kļūt pilnīgi staignam, dubļainam (par ceļu, taku).
- aizsērēt Kļūt seklam (no smilts, dūņu, dubļu u. tml. sanesumiem).
- aizsērot Kļūt seklam (no smilts, dūņu, dubļu u. tml. sanesumiem).
- ņurgt Kļūt slapjam, izmirkt (ūdenī), uzbriest, kļūt dubļainam vai putrveidīgam.
- apčirkstēt Kļūt tādam, ka braucot vai ejot rodas čirkstoša skaņa (zemei, dubļiem sasalstot).
- mehāniskais satvērējs knaibļu vai spīļu veida satveršanas mehānisms.
- plombētājs Knaibļveida ierīce plombas (1) pielikšanai.
- pabliņģis Koka gabals, ko novieto zem ķebļa kājām, lai tas kļūtu augstāks.
- pievešana kokmateriālu transportēšana no cirsmas uz augšgala krautuvi; agrāk to veica ar zirgiem, kokmateriālus uzkraujot uz ragavām, retāk — uz ratiem, tagad izmanto pievedējtraktorus; salīdzinot ar treilēšanu šādai transportēšanai ir mazāka kustības pretestība un transportējamie kokmateriāli netiek notraipīti ar zemi vai dubļiem; parasti pieved cirsmā sagatavotos sortimentus.
- ņikšķēt Krakšķēt, čīkstēt, kurkstēt, ķērkt, varkšķēt, bļaustīties.
- katjenka Krievijas impērijas naudas 100 rubļu banknote ar Katrīnas II (Katrīnas Lielās) portretu, kas bija apgrozībā arī Latvijas teritorijā no 1866. g. līdz 1920. g. (Krievijā - līdz 1922. g.).
- petjenka Krievijas impērijas naudas 500 rubļu banknote ar Pētera I portretu, kas bija apgrozībā arī Latvijas teritorijā no 1898. g. līdz 1920. g. (Krievijā - līdz 1922. g.).
- domes nauda Krievijas Pagaidu valdības nauda 1917. g. 1. pasaules kara laikā, tika izlaistas kredītbiļetes ar 250 un 1000 rbļ. nominālu, kas bija apgrozībā arī Latvijas teritorijā; uz šīm banknotēm bija Krievijas Valsts domes ēkas attēls.
- pusimperiāls Krievijas zelta 5 rubļu monēta 18. -19. gs.
- Bermonta nauda Krievu brīvprātīgās Rietumu armijas pagaidu maiņas zīmes, kas tika izdotas lai finansiāli nodrošinātu armiju karā pret Latviju tika laista apgrozībā 1919. g. 25. oktobrī (1, 5, un 10 marku nomināli) Jelgavā un tās apkaimē, kurss: 2 markas = 1 ostrublis = 2 cara rubļi, uz visām naudaszīmēm bija uzraksts krievu un vācu valodā, tā nekad netika mainīta pret latiem.
- sopka Krimā un Kaukāzā - dubļu vulkāns.
- varkale Lamuvārds bērnam, kas daudz bļauj.
- kāre Ledāja cirks, dabisks bļodveida padziļinājums ar stāvām nogāzēm un ieliektu dibenu kalnu virsējā daļā.
- aizķēpāt Lēnām aiziet pa dubļiem.
- klinkāt Lēnām braukt (ar zirgu) pa dubļainu ceļu.
- žūzāt Lēnām braukt pa dubļiem.
- stegāt Lēnām brist caur dubļainu vietu.
- lāva bļūda lēzena bļoda.
- grezelīte Lēzenai bļodai līdzīgs grozs bez vāka, kas pīts no mizotām klūdziņām.
- atpļekāties Līdz nogurumam brist pa dubļiem.
- vāgana Liela bļoda.
- kaušķens Liela māla bļoda.
- viktorija Lielākais ūdensrožu dzimtas augs ar lielām, spēcīgi dzīslotām peldošām bļodveida lapām un lieliem, smaržīgiem, plaukstot baltiem, vēlāk iesārtiem vai sarkaniem, ziediem.
- pļorra Lieli dubļi; mīksta, lipīga masa.
- bļorra Lieli dubļi.
- dižbļāvējs Liels bļāvējs, lielmutis.
- dižbļāvulis Liels bļāvējs, lielmutis.
- lugava Lietains, dubļains rudens laiks.
- bļā Lieto kā lamuvārda "bļeģ" aizstājēju.
- bļaha Lieto kā lamuvārda "bļeģ" aizstājēju.
- blē Lieto kā lamuvārda "bļeģ" aizstājēju.
- blin Lieto kā lamuvārda "bļeģ" aizstājēju.
- bļin Lieto kā lamuvārda "bļeģ" aizstājēju.
- bļinčik Lieto kā lamuvārda "bļeģ" aizstājēju.
- nošļampāt Lietū, dubļos apbružāt.
- pielīt Līstot lietum, kļūt viscaur dubļainam, staignam (piemēram, par ceļu, zemi).
- bļorgāt Līt vai slapji snigt (tā ka ceļš kļūst dubļains).
- bļaustināt Ļaut bļaut, kliegt, raudāt; panākt, ka bļauj, kliedz, raud.
- pļeckains Ļoti dubļains, netīrs.
- kā kaujams ļoti skaļi, spiedzīgi, izmisīgi, nelabā balsī (bļaut, kliegt).
- Laibacha Ļubļanas vāciskais nosaukums.
- žibulēšana Makšķerēšana, izmantojot žibuli, vienkāršu, īsu makšķeriti ar auklas spoli vai tinumu; parasti ziemā, āliņģī; bļitkošana.
- piļķēt Makšķerēt ar piļku, bļitkai līdzīgu makšķerāšanas rīku.
- žibulētājs Makšķernieks, kas lieto žibuli; bļitkotājs.
- kanšķene Māla bļoda ar stāvām malām.
- kaukšķins Māla bļoda.
- alsariņš Māla bļodiņa.
- bauris Māvējs, vērsis; dzīvnieks, kas daudz un skaļi bļauj.
- špilkums Maza bļoda; neliela, krāsota koka bļoda.
- žiljens Mazā metāla bļodiņā krējumā ceptas sēnes.
- padīkāties Mazliet čīkstēt, bļaut, raudāt.
- padīkties Mazliet čīkstēt, bļaut, raudāt.
- kvencis Mazs (nemierīgs, bieži bļaujošs) bērns.
- ķezulis Mazs trauks, bļoda.
- rēčka mazs, netīrs un dubļains dīķis; peļķe; ar ūdeni pildīta bedre.
- bortmehāniķis Mehāniķis - apkalpes loceklis, kas atbild par lidaparāta (lidmašīnas, helikoptera, dirižabļa) motoru un iekārtas stāvokli un darbību.
- Meņdzižeca Meņdzižeca Podlaska - pilsēta Polijā, Ļubļinas vojevodistē, 17200 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1434. g.
- samērcēt mērcējot (bļitkojot) sazvejot.
- samiekšķēt Mērcējot padarīt mīkstu; arī dubļainu (lietū).
- jama Mēsli, sajaukti ar dubļiem un ūdeni.
- šaize Mēsli; netīrumi, dubļi.
- šļomka Metāla bļodiņa.
- pļepināties Mīdīties (pa dubļiem, netīrumiem).
- močkāties Mīdīties (pa dubļiem); darboties (ap ko slapju, dubļainu).
- mīcīties Mīdīties (parasti pa slapju, dubļainu vietu).
- ļammāties Mīdīties (piemēram, pa dubļiem); bradāt (ko nolaužot, izmīdot).
- ļemmāties Mīdīties (piemēram, pa dubļiem); bradāt (ko nolaužot, izmīdot).
- muļļāties Mīdīties (piemēram, pa ko slapju, dubļainu).
- moļļāties Mīdīties (piemēram, pa ko slapju, pa dubļiem).
- pļeckāties Mīdīties, bradāt (pa dubļiem), traipīties (ar dubļiem).
- loricifera mikroskopisks, nogulumos mītošs jūras bezmugurkaulnieks, kas parasti sastopams starp smilšu un dubļu daļiņām okeānā, atklātas dažas sugas, kas, vismaz šķietami, dzīvo vidē bez skābekļa.
- ļēpa Mīkstas un viskozas masas sabiezējums (no dubļiem un sniega).
- ļēpe Mīkstas un viskozas masas sabiezējums (no dubļiem, sniega, arī mēsliem).
- žļegains Mīksts, mitrs, dubļains.
- žļegans Mīksts, mitrs, dubļains.
- šķaids mitrs, dubļains.
- izmirkt Mitrumā kļūt viscaur dubļainam, staignam (piemēram, par ceļu, zemi).
- motorollers Motocikla paveids; priekšējā riteņa dubļusargs lejasdaļā pāriet platā kāju balsta platformā, kas aizsargā vadītāju un pasažieri no putekļiem un dubļiem.
- kvartnieks Muižas kalps Vidzemē pirms Pirmā pasaules kara (pelnīja kvartu dienā, t. i. 1/4 rubļa jeb 25 kapeikas).
- rē Nauda (rubļi).
- kvarta Naudas vienība - viena ceturtā daļa no rubļa jeb 25 kapeikas.
- červoncs Naudas vienība (PSRS no 1922. līdz 1947. gadam) - 10 rubļi; attiecīgā naudas zīme.
- desmitrubulis Naudas zīme desmit rubļu vērtībā.
- piecrubulis Naudas zīme, monēta piecu rubļu vērtībā.
- traiskība Nebēdīga rīcība ar vielām (dubļiem, krāsām), kas rada traipus; izšķērdība ar vērtīgām lietām.
- pabļaustīties Neilgu laiku, mazliet bļaustīties; paklaigāt.
- pabļitkot Neilgu laiku, mazliet bļitkot.
- losku loskiem nekārtīgi, nevīžīgi, piemēram, šķaidot, šļakstot dubļus, plīvojot apģērba strēmelēm (iet, staigāt).
- gruvežains Nelīdzens, pārklāts ar sasalušiem dubļiem, izbraukts.
- retinīca neliela bļoda, kas izgatavota no koka piepes.
- kummis Neliela bļoda.
- kummīte Neliela bļoda.
- skutuliņa Neliela bļoda.
- spilkums Neliela bļoda.
- špīlkums Neliela bļoda.
- kummiņa Neliela bļodiņa.
- bļodene Neliela ēdiena porcija; neliela bļodiņa.
- taškuta Nelielas mīkstas masas (piemēram, dubļu) šļakatas.
- napītis Neliels koka trauks, bļodiņa.
- megakalikoze Neobstruktīva nieru bļodiņu paplašināšanās, ko izraisa nieru papillu malformācija.
- māgot Nepievilcīgi ēst, ar pirkstiem ņemot ēdienu no bļodas.
- bļauška Nesaticīga, bļaustīga sieviete.
- žakāties Netīrā ūdenī, dubļos plunčāties.
- zampa Netīrs, dubļains ūdens; staigna, dubļaina vieta, kur sastājies netīrs ūdens.
- zaņķis Netīrs, dubļains ūdens; staigna, dubļaina vieta, kur sastājies netīrs ūdens.
- žorga Netīrs, dubļains ūdens.
- jēmains Netīrs, salipis, saķepējis (ar dubļiem).
- ēča Netīrumi, dubļi (bērnu valodā).
- gāņa Netīrumi, dubļi, mēsli.
- gāneklis Netīrumi, dubļi, mēsli.
- gānēklis Netīrumi, dubļi, mēsli.
- gāniklis Netīrumi, dubļi, mēsli.
- mēķis Netīrumi, dubļi, mēsli.
- ķece Netīrumi, dubļi; vieta kur izlej samazgas un netīro ūdeni, izlietne.
- ķēka Netīrumi, dubļi.
- šekste Netīrumi, dubļi.
- leskāt Neveikli, lieliem soļiem brist pa dubļiem.
- klemst Neveikli, smagi iet, parasti pa dubļainu ceļu.
- šļokāt Nevīžīgi iet, staigāt (piemēram, ar lieliem, nepiemērotiem apaviem); arī brist (pa ūdeni, dubļiem), radot troksni.
- šļurkāt Nevīžīgi iet, staigāt (piemēram, ar lieliem, nepiemērotiem apaviem); brist (pa ūdeni, dubļiem), radot troksni.
- nefropielolitotomija Nierakmeņa izoperēšana no nieres bļodiņas, izdarot griezumu nieres audos.
- pielotomija Nieres bļodiņas atvēršana.
- kalicektomija Nieres bļodiņas izgriešana, daļēja nefrektomija.
- kalikektomija Nieres bļodiņas izoperēšana, daļēja nefrektomija.
- pielektāzija Nieres bļodiņas paplašinājums.
- hemopielektāzija Nieres bļodiņas paplašināšanās asiņaina šķidruma uzkrāšanās dēļ.
- kalicektāzija Nieres bļodiņas paplašināšanās.
- kalikektāzija Nieres bļodiņas paplašināšanās.
- pielolitotomija Nieres bļodiņas pārgriešana, lai izņemtu akmeni vai akmeņus.
- pielofluoroskopija Nieres bļodiņas rentgenoskopija.
- pieloskopija Nieres bļodiņas rentgenoskopija.
- pielopātija Nieres bļodiņas slimība.
- ureterohidronefroze Nieres bļodiņas un urīnvadā daļas paplašināšanās urīna noplūšanas kavējuma dēļ.
- pieloureterektāzija Nieres bļodiņas un urīnvada paplašināšanās.
- pielogramma Nieres bļodiņas un urīnvada rentgenuzņēmums.
- pieloflebīts Nieres bļodiņas vēnu iekaisums.
- pielonefroze Nieres parenhīmas deģeneratīva slimiba, ko izraisījusi nieres bļodiņas slimība.
- pielīts Nieru bļodiņu iekaisums.
- hidroureteronefroze Nieru bļodiņu un urīnvadu piepildīšanās ar urīnu urīnvada obstrukcijas dēļ.
- pielonefrīts Nieru iekaisums, kas bieži sākas ar nieru bļodiņu iekaisumu.
- ekskretorā urogrāfija nieru un urīnceļu anatomiskā un funkcionālā stāvokļa noteikšana, ievadot vēnā kontrastvielu un sekojot tās izdalīšanai pēc 7 minūtēm, 15 minūtē un 20 minūtēm, dažreiz arī vēlāk; tādējādi iegūstot informāciju par nieru funkciju, piltuvju, bļodiņu un urīnceļu deformāciju, nosprostošanos utt.
- razga nikns, bļaustīgs cilvēks.
- balonets No auduma izgatavots gaisa rezervuārs, ko ievieto aerostata un dirižabļa apvalkā, lai tie saglabātu savu formu; ja gāzes daudzums apvalkā samazinās, balonets piepildās ar gaisu, bet, ja gāzes daudzums palielinās, gaiss no baloneta pa ventili izplūst laukā.
- batuta No dažādiem materiāliem (koka, zelta u. c.) izgatavota nūjiņa, ko 15.-18. gs. izmantoja ansambļa spēles vai kora dziedājuma laikā, mājot taktis.
- pune No koka saauguma izgrebta bļodiņa.
- puns No koka saauguma izgrebta bļodiņa.
- nopļerkt Nobļaut.
- nopļerkties Nobļauties.
- nobļurkstēt Nobļorkstēt.
- iesērēt Nogulsnēties (kur iekšā) - par smiltīm, dūņām, dubļiem u. tml.
- noauroties Nokliegt, nobļaut (ko).
- noļepot Nolēpot visu ceļu pa dubļiem.
- noļēpot Nolēpot visu ceļu pa dubļiem.
- nomočkāties Nomocīties, nopūlēties (darbojoties ar ko slapju, dubļainu).
- nomīcīties Nopūlēties, nomocīties, ejot, brienot pa dubļiem, dubļainu, dūksnainu vietu.
- pelo- Norāda uz dubļiem.
- piel- Norāda uz nieres bļodiņu.
- pielo- Norāda uz nieres bļodiņu.
- belveders Nosaukums dažiem arhitektūras ansambļiem (Vatikānā, Vīnē, Prāgā, Varšavā).
- uzpļekāt Nosmērēt (ar izkārnījumiem vai dubļiem).
- dubļot Nosmērēt ar dubļiem.
- nodangāt Nosmērēt ar dubļiem.
- notabli Notabļi.
- aizpļekāt Notašķīt ar dubļiem.
- nodubļot Notraipīt ar dubļiem.
- notamīt Notraipīt, parasti ar dubļiem, smiltīm.
- ķellāties Notraipīties, nosmērēties ar māliem vai dubļiem.
- sūcgāze Ogļskābļa (ogļoksīda) un ūdeņraža maisījums, ko iegūst laižot ūdens tvaikus pāri kvēlojošām oglēm (ģeneratoros), degot attīsta lielu siltumu, bet bīstama ar savu indīgo ogļskābi (tvanu); ūdensgāze.
- Opole Opole Lubelske - pilsēta Polijā, Ļubļinas vojevodistē, 8900 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1415. g.
- atpļekāt Pa dubļiem atbrist.
- žampāt Pa dubļiem bradāt, ūdenī plunčāties.
- penckāties pa dubļiem bradāt.
- močāties Pa dubļiem mīcīties (kustēties).
- panču pančām iet pa dubļiem staigāt tā, ka plaukšķ un šļakstās.
- pļenkāt Pa dubļiem staigāt.
- atšļorāt Pa dubļiem, slapju ceļu atnākt.
- izķebļot Pabeigt ķebļot (atdalīt graudus no pelavām).
- paveplāt Pabļaustīties, paklaigāt.
- pasabļaustīties Pabļaustīties.
- pasamīcīties Pabradāt pa dubļiem, māliem.
- atmiekšēt Padarīt dubļainu, staignu (piemēram, ceļu, zemi) - parasti par lietu.
- atmiekšķēt Padarīt dubļainu, staignu (piemēram, ceļu, zemi) - parasti par lietu.
- izmiekšēt Padarīt dubļainu, staignu (piemēram, ceļu, zemi) - parasti par lietu.
- izmiekšķēt Padarīt dubļainu, staignu (piemēram, ceļu, zemi) - parasti par lietu.
- piekoskāt Padarīt netīru, pieķepinot, piemēram, ar dubļiem, smiltīm.
- pavēkšēt Pakliegt, pabrēkt; pabļaut; paraudāt.
- sadubļot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti ļoti, viscaur, dubļains.
- uzvandīt Panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, putekļi, dubļi) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
- atbļaudināt Panākt, ka (kāds) bļauj, arī raud.
- izbļaudināt Panākt, ka (kāds) bļauj, raud.
- pabļaudināt Panākt, ka (kāds) pabļauj.
- bļaudināt Panākt, ka (kāds) raud, bļauj.
- pūcene panīkusi egle, kas izaugusi dubļos vai sliktā smilšainā augsnē.
- pieloplikācija Paplašinātas nieres bļodiņas samazināšana, sakrokojot tās sienas.
- aizblīžģēt Par attālinošos skaņu, kuras cēlonis ir brišana vai braukšana pa dubļiem.
- pārbļāvināt Pārāk ilgi ļaut bļaut, skaļi raudāt.
- pārplencēt pāriet pāri (dubļiem u. tml.).
- pārrubuļi Paris rubļu.
- apkļepēt Pārklāt ar dubļiem, netīrumiem.
- apglemēt Pārklāties ar dūņām, dubļiem.
- apsalēt Pārklāties ar plānu ledus vai saslušu dubļu kārtu.
- pārvēkšties pārkliegties, nogurt no bļaušanas un raudāšanas.
- papļekāt Pastaigāt, paiet (pa dubļiem, slapju vietu).
- muzikālā drāma Pēc libreta uzbūves drāmai līdzīga opera ar nepārtrauktu simfonisku attīstību, bez noslēgtām ārijām, ansambļiem un koriem.
- atlīt Pēc lietus kļūt mīkstam, stipri dubļainam (par ceļu, augsni); atmiekšķēties.
- piebaurot Piebļaut, piekliegt (ko).
- faifaks Pieci lati (rubļi).
- piecītis Pieci rubļi; pieci lati.
- pjataks Pieci rubļi.
- līdaka Piecsimt rubļu naudaszīme Latvijā (1920.-1930. g.) ar līdakas attēlu zaļā krāsā.
- piečuks Piecu latu (arī rubļu u. c.) naudaszīme.
- zilais Piecu rubļu banknote.
- pieklēgāt Pieklaigāt, piebļaut.
- pneimopielogrāfija Pielogrāfija, kad par kontrastvielu nieres bļodiņā ievada skābekli vai gaisu.
- aizumpēt Piepildīt ar smiltīm, dubļiem, akmeņiem.
- piesērēt Pieplūstot smilts, dūņu, dubļu u. tml. sanesumiem, kļūt seklam, netīram (parasti par ūdenstilpi).
- koskāties Piesūcinoties ar kādu vielu (piemēram, dubļiem), kļūt netīram, cietam.
- umpēt Pildīt ar smiltīm, dubļiem, akmeņiem.
- Versaļa Pilsēta Francijā ("Versailles"), Ildefransas reģiona Ivelīnas departamentā, 86100 iedzīvotāju (2010. g.), 1682.-1789. g. Francijas karaļu rezidence, izcili XVII-XVIII gs. baroka un klasicisma arhitektūras ansambļi.
- Zmeinogorska Pilsēta Krievijā, Altaja novadā, Rūdu Altajā, Korobļihas un tās pietekas Zmejovkas krastos, 10600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ņegovudža Pilsēta Melnkalnē, Žabļakas kopienā, 230 iedzīvotāju (2003. g.).
- Jungaja Pilsēta Peru ("Yungay"), Ankašas reģionā, Vaskarana kalna piekājē 2500 m vjl., \~10000 iedzīvotāju, 1970. g. zemestrīcē pilsēta tika aprakta dubļu straumē, uzcelta no jauna \~2 km uz ziemeļiem no iepriekšējās, kur izveidots memoriāls.
- Opole Lubelske pilsēta Polijā ("Opole Lubelskie"), Ļubļinas vojevodistē, 8900 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1415. g.
- Rejoveca Fabrična pilsēta Polijā ("Rejowiec Fabryczny"), Ļubļinas vojevodistē, 4500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1962. g.
- Tomašova Lubelska pilsēta Polijā ("Tomaszów Lubelski"), Ļubļinas vojevodistē, 20200 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1621. g.
- Riki Pilsēta Polijā, Ļubļinas vojevodistē, 10000 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1782.-1810. g. un kopš 1957. g.
- Parčeva Pilsēta Polijā, Ļubļinas vojevodistē, 11000 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1401. g.
- Janova Lubelska pilsēta Polijā, Ļubļinas vojevodistē, 12100 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1640. g.
- Vlodava Pilsēta Polijā, Ļubļinas vojevodistē, 13700 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1534. g.
- Modlibožice Pilsēta Polijā, Ļubļinas vojevodistē, 1430 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1642.-1869. g. un kopš 2014. g.
- Frampole Pilsēta Polijā, Ļubļinas vojevodistē, 1500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1705. g.
- Demblina Pilsēta Polijā, Ļubļinas vojevodistē, 17300 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1954. g.
- Hrubešova Pilsēta Polijā, Ļubļinas vojevodistē, 18700 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1400. g.
- Krasnistava Pilsēta Polijā, Ļubļinas vojevodistē, 19600 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1394. g.
- Lenčna Pilsēta Polijā, Ļubļinas vojevodistē, 20300 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1457. g.
- Tišovce Pilsēta Polijā, Ļubļinas vojevodistē, 2200 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1419.-1870. g. un kopš 2000. g.
- Ostrova Lubelska pilsēta Polijā, Ļubļinas vojevodistē, 2200 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1548.-1864. g. un kopš 1919. g.
- Laščova Pilsēta Polijā, Ļubļinas vojevodistē, 2200 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1549.-1870. g. un kopš 2010. g.
- Lubartova Pilsēta Polijā, Ļubļinas vojevodistē, 22600 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1543. g.
- Juzefova Pilsēta Polijā, Ļubļinas vojevodistē, 2520 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1725.-1864. g. un kopš 1989. g.
- Kazimeždolni Pilsēta Polijā, Ļubļinas vojevodistē, 2640 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1406. g.
- Annopole Pilsēta Polijā, Ļubļinas vojevodistē, 2650 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1761.-1868. g. un kopš 1996. g.
- Pjaski Pilsēta Polijā, Ļubļinas vojevodistē, 2700 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1425.-1869. g. un kopš 1993. g.
- Stočeka Lukovska pilsēta Polijā, Ļubļinas vojevodistē, 2700 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1546.-1867. g. un kopš 1916. g.
- Bilgoraja Pilsēta Polijā, Ļubļinas vojevodistē, 27200 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1578. g.
- Lukova Pilsēta Polijā, Ļubļinas vojevodistē, 30800 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1369. g.
- Krasnobroda Pilsēta Polijā, Ļubļinas vojevodistē, 3100 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1576.-1869. un kopš 1995. g.
- Zvežiņeca Pilsēta Polijā, Ļubļinas vojevodistē, 3350 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1990. g.
- Kocka Pilsēta Polijā, Ļubļinas vojevodistē, 3400 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1417. g.
- Tarnogroda Pilsēta Polijā, Ļubļinas vojevodistē, 3500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1567.-1867. g. un kopš 1987. g.
- Krasņika Pilsēta Polijā, Ļubļinas vojevodistē, 36000 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1377.-1878. g. un kopš 1918. g.
- Nalenčova Pilsēta Polijā, Ļubļinas vojevodistē, 4000 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1963. g.
- Svidņika Pilsēta Polijā, Ļubļinas vojevodistē, 40400 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1954. g.
- Bihava Pilsēta Polijā, Ļubļinas vojevodistē, 5200 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1573.-1869. g, un kopš 1958. g.
- Ščebžešina Pilsēta Polijā, Ļubļinas vojevodistē, 5300 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1352. g.
- Terespole Pilsēta Polijā, Ļubļinas vojevodistē, 5800 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 17. gs.
- Zamosca Pilsēta Polijā, Ļubļinas vojevodistē, 65600 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1580. g.
- Helma Pilsēta Polijā, Ļubļinas vojevodistē, 65900 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1235. g.
- Belžice Pilsēta Polijā, Ļubļinas vojevodistē, 6800 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1417.–1869. g. un kopš 1958. g.
- Poņatova Pilsēta Polijā, Ļubļinas vojevodistē, 9800 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1962. g.
- Pulavi Pilsēta Polijā, Ļubļinas vojevodistē, Vislas labajā krastā, 49500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1906. g.
- Bjala Podlaska pilsēta Polijas austrumos ("Biala Podlaska"), Ļubļinas vojevodistes ziemeļu daļā, Kšna krastos, netālu no Baltkrievijas robežas (Brestas), 58000 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1670. g.
- piļķis Piļka - bļitkai līdzīgs zvejas rīks, žibulis; vizulis.
- piļkot Piļķēt - makšķerēt ar piļku, bļitkai līdzīgu makšķerāšanas rīku.
- dubļusargs Plākšņveida aizsargs, kas ierobežo dubļu pacelšanos no automobiļa vai cita transportlīdzekļa riteņiem.
- spārns Plākšņveida detaļa, kas ir novietota virs (transportlīdzekļa) riteņiem un aizsargā pret šļakatām, dubļiem.
- nefropieloplastika Plastiska nieres bļodiņas operācija.
- pieloplastika Plastiska nieres bļodiņas operācija.
- pieloureteroplastika Plastiska nieres bļodiņas un urīnvada operācija.
- ureteropieloplastika Plastiska urīnvadā un nieres bļodiņas operācija.
- vānags Plaša, sekla bļoda.
- plosku Plosku ploskiem - nekārtīgi, nevīžīgi, piemēram, šķaidot, šļakstot dubļus, plīvojot apģērba strēbelēm (iet, staigāt).
- pančāt Plunčāties, ūdenī vai dubļos bradāt.
- blauska Pļāpa, bļāvējs, niekkalbis.
- blanska Pļāpa; bļāvējs.
- ērčveida punktvabole punktvaboļu suga ("Sphaerius acaroides"), vaboles ķermenis 0,5-0,75 mm garš, puslodveidīgi izliekts, kails, melns, sastopamas ūdens tuvumā, dubļos, zem akmeņiem, sūnās u. c.
- pusbļoda Puse no daudzuma, kas ietilpst bļodā.
- pusrublis Puse rubļa; arī attiecīgā monēta.
- poluimperiāls Pusimperiāls - zelta 5 rubļu monēta Krievijā 18.-19. gs.
- pusbļode Puslīdz maza bļoda.
- Abšeronas pussala pussala Kaspijas jūras rietumu krastā (_Abşeron_), Azerbaidžānā, garums - 60 km, platums - līdz 30 km, paugurains līdzenums, piekrastē - 26 m zjl., rietumu daļā - līdz 310 m vjl., naftas un gāzes atradnes, dienvidrietumos izvietota valsts galvaspilsēta - Baku, rietumu daļā dubļu vulkāni.
- ņockāties Rakņāties dubļos, mēslos, (mitros) netīrumos.
- ņorgāties Rakņāties netīrumos, dubļos.
- kaurēt Rēkt, kaukt (par vētru); bļaut, kliegt.
- apaļais resnulis resnuļu ģints suga ("Omophron limbatum"), ķermenis īsi ovāls, brūngandzeltens ar zaļu zīmējumu virspusē, sastopams ūdenstilpju krastos smilšu sērēs vai starp sakaltušu dubļu plēksnēm, kur slēpjas pa dienu.
- Cybli Rēzeknes novada Feimaņu pagasta apdzīvotās vietas "Cibļi" nosaukums latgaliski.
- ziemas riepa riepa ar tādu protektora zīmējumu (apzīmējums R+S), kas nodrošina labu saķeri ar sniegaina, apledojuša, slapja, dubļaina vai irdena seguma ceļiem.
- Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu pārvalde Rīgas pilsētas pašvaldības bezpeļņas uzņēmums, kura uzdevums ir organizēt Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu ansambļa aprūpi, restaurāciju un izpēti, nodrošināt kārtību Brāļu kapos un Brīvības pieminekļa apkārtnē, kontrolēt Brīvības pieminekļa un Brāļu kapu kultūrvēsturiskās simbolikas izmantošanu.
- rokfestivāls Rokmūzikas ansambļu festivāls.
- bļorga Sabiezējusi dubļu un mēslu masa.
- saslampāt Sabradāt (dubļos, netīrumos) kājas, zābakus.
- saļapāt Sabradāt dubļos.
- saļapāties Sabristies dubļos.
- kukužņa Sacietējusi dubļu pika.
- saliromānija Sadisma paveids, kas izpaužas centienos seksuālo partneri notraipīt ar dubļiem, izkārnījumiem, apliet ar urīnu, asinīm u. c.
- miljonārs Saimniecība, uzņēmums, kura ienākumi sasniedz miljonu un vairāk rubļu.
- kraveši Sakaltuši vai sasaluši dubļi.
- kruvesi Sakaltuši vai sasaluši dubļi.
- gruvesis Sakaltuši, sasaluši dubļi.
- gruvezis Sakaltuši, sasaluši dubļi.
- sarkanais Sarkanas krāsas banknote (piemēram, 10 rubļu naudaszīme).
- grubti Sasaluši dubļi.
- kryvasi sasaluši grumbuļaini dubļi (uz ceļa).
- kruveši Sasaluši, arī sacietējuši dubļi (piemēram, uz ceļa, lauka); sasalušu, arī sacietējušu dubļu gabali.
- sajūkstēties Satrūkties; iebļauties.
- zīle sauss rieksta tipa viensēklas auglis (raksturīgs ozoliem), kas neatveras, tā pamatne ietverta kausveida bļodiņā, ko izveido pārkoksnējies zieda vīkals, izplatīšanos veicina putni, it īpaši sīļi, un grauzēji.
- bļem Savienojumā "bļem bļem!" - lieto, lai norādītu, ka kāds ir muļķis.
- šļamu Savienojumā "šļamu šļamām iet" apraksta lempīgu iešanu pa dubļiem.
- bļaušus Savienojumā ar verba "bļaut" formām izsaka darbības pastiprinājumu.
- nefrocistanastomoze Savienojuma izveidošana starp nieres bļodiņu un urīnpūsli.
- mura Selje - dubļu vai dubļu un akmeņu plūsma, kas pēkšņi rodas kalnu rajonu upju gultnēs krasu uzplūdu laikā.
- ciborijs Senajā Ēģiptē audzētas pupas ("Cocolasia") čaula, ko lietoja kā dzeramo trauku; tāpat sauca arī seno grieķu un romiešu dzeramās bļodiņas.
- čimbole Seno tautu mūzikas instruments, sastāv no divām, viena pret otru sitamām metāla puslodēm - bļodām.
- krūšturis sieviešu veļas gabals, kas apņem un satur krūtis; var būt ar vai bez bļodiņu vīlēm, ar ieliktņiem vai polsteriem vai bez tiem, ar maiņgaruma, noņemamām vai mainīga platuma lencēm vai bez lencēm.
- netīrumi Sīkas dubļu daļiņas.
- kapeika sīknaudas vienība Krievijā (arī PSRS) - rubļa simtā daļa.
- sotņiks Simtnieks (piem., 100 gramu degvīna, arī 100 rubļu).
- stabs Simtnieks (rubļu vai latu).
- ādinieks Simtrubļu naudaszīme.
- varavīksne Simts rubļu naudas zīme Krievijas impērijā, iekrāsota varavīksnes krāsā.
- stoļņiks Simts rubļu.
- ādelnieks Simtsrubļu naudaszīme.
- ādenieks Simtsrubļu naudaszīme.
- ādnieks Simtsrubļu naudaszīme.
- ardavāt Skaļi kliegt, bļaut.
- nelabā balsī kliegt (arī bļaut, brēkt) skaļi, pārvērstā, nedabiskā balsī kliegt (bļaut, brēkt).
- šļopstēt Skanēt (par troksni, kāds rodas brienot pa dubļiem).
- grudēt Skaņa, kas rodas braucot pa uzsalušu, dubļainu ceļu.
- nopērties Skrienot, braucot u. tml., arī darot ko, ļoti nošķiesties (piemēram, ar dubļiem).
- skutele Skutulis - bļoda, māla šķīvis; podiņš; trauciņš.
- glete Slapja, dubļaina augsne.
- ļarva Slapja, lipīga, dubļaina zeme.
- ļekans Slapjš, dubļains.
- bļugains Slikts, dubļains, slapjš, netīrs.
- Slovēnija Slovēnijas Republika - valsts Dienvideiropā (slovēņu valodā "Slovenija"), platība - 20253 kvadrātkilometri, 2005700 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Ļubļana, administratīvais iedalījums - 210 pašvaldību, robežojas ar Itāliju, Austriju, Ungāriju un Horvātiju, kā arī ar Adrijas jūru.
- Ļubļana Slovēnijas Republikas galvaspilsēta (slovēņu valodā "Ljubljana"), atrodas starpkalnu ieplakā, Ļubļaņicas krastos, 277600 iedzīvotāju (2011. g.).
- aizvampāt Smagnēji aiziet pa dubļiem.
- aizklempt Smagnēji aiziet pa sniegu vai dubļiem.
- aikāties Spārdīties, bļaustīties.
- piedubļot Staigājot ar dubļainiem vai slapjiem apaviem, kājām, padarīt netīru, slapju (grīdu, telpu).
- ļeckāt Staigāt ar dubļainiem apaviem, dubļainām kājām (padarot netīru, piemēram, grīdu kādā telpā).
- šļederēt Staigāt pa dubļiem, kājas velkot pa zemi.
- breņģe Staigna vieta; dziļi dubļi.
- dumbrs Staigna, purvaina vieta; dumbrājs; dūksts; arī dubļi, dūņas.
- striegonis Staignājs; arī vieta, kur ir staigni dubļi (piemēram, uz ceļa); laiks, kad (piemēram, uz ceļiem) ir šķīdonis.
- pionefroze Strutu uzkrāšanās nieres bļodiņā un piltuvēs.
- laktauka Suņu barības bļoda.
- kauss Svaru bļodveida elements atsvara vai sveramā priekšmeta novietošanai.
- stampāt šādā veidā virzoties, skart ar kājām (ko), mīt (ceļu, dubļus u. tml.); šādā veidā virzoties, spert (soļus), likt (kājas).
- pļūtas Šķidri dubļi.
- žļunga Šķidri dubļi.
- ūdensniere Šķidruma uzkrāšanās nieres bļodiņā sakarā ar urīna noplūdes traucējumiem; hidronefroze.
- iešķiest Šķiežot ievirzīt (kur iekšā, piemēram, ūdeni, dubļus).
- stabļavieši Šķilbēnu pagasta apdzīvotās vietas "Stabļava" iedzīvotāji.
- stabļevieši Šķilbēnu pagasta apdzīvotās vietas "Stabļava" iedzīvotāji.
- lēkt Šķīst, šļakstīties (par ūdeni, dubļiem u. tml.).
- šķiediens Šļakata, dubļu šalts.
- ķēpīgs Tāds, kad ir lietus, dubļi (par laiku, laika apstākļiem).
- bļodveida Tāds, kam ir bļodas veids, forma; tāds, kas atgādina bļodu.
- dublaiņš Tāds, kam ir dubļu piejaukums.
- dubļaiņš Tāds, kam ir dubļu piejaukums.
- pelviureterāls Tāds, kas attiecas uz nieres bļodiņu un urīnvadu.
- nodubļots Tāds, kas ir klāts ar dubļiem, netīrumiem.
- bļaustīgs Tāds, kas mēdz klaigāt, bļaustīties; tāds, kas mēdz skaļi lamāties.
- tīrs Tāds, kas nav notraipījies (par dzīvniekiem, to ķermeņa dalām); tāds, kas nav aplipis, piemēram, ar smiltīm, dubļiem (par augiem, to daļām).
- dublaiņš Tāds, kas notriepts ar dubļiem.
- dubļaiņš Tāds, kas notriepts ar dubļiem.
- sakleķēt Tāds, kas pārklājies ar dubļiem, netīrumiem.
- dubļains Tāds, kur ir daudz dubļu; tāds, kas sastāv no dubļiem; tāds, kam ir dubļu piejaukums.
- dublaiņš Tāds, kur ir daudz dubļu.
- dubļaiņš Tāds, kur ir daudz dubļu.
- desmitrubļu Tāds, kura vērtība ir desmit rubļu (par naudas zīmi).
- piecdesmitrubļu Tāds, kura vērtība ir piecdesmit rubļu (par naudas zīmi).
- piecrubļu Tāds, kura vērtība ir pieci rubļi (par naudas zīmi).
- simtrubļu Tāds, kura vērtība ir simt rubļu (par naudas zīmi).
- trīsrubļu Tāds, kura vērtība ir trīs rubļi (par naudas zīmi).
- derglis Tāds, kuram ir nosmērētas drēbes ar dubļiem, netīrs; nejauks, šķebinošs vīrietis.
- šļocka Tāds, kurš nevērīgi un nolaidīgi pa dubļiem bradā.
- vaiksts Tas, kas trako, bļaustās.
- brēkuļot Tēlot brēkuli, bļauri; bļaut, raudāt.
- ķeblene Telpa, kur sēž uz ķebļiem; bārs.
- piesatapīties Tikt piemīdītam (ar dubļiem, smiltīm).
- pļeckāt Traipīt (piemēram, ar dubļiem).
- laboratorijas trauki trauki (parasti stikla) ķīmiska, bioloģiska, retāk fizikāla rakstura darbu veikšanai, piemēram, kolbas, retortes, var glāzes, mērcilindri, biretes, pipetes, mēģenes; porcelāna laboratorijas trauki – piestas krūzes, vārglāzes, tīģeļi, bļodiņas, karotes u. c.
- trinītis Trīs rubļi; trīs rubļu banknote.
- troika Trīs rubļi; trīs rubļu banknote.
- trjoška Trīs rubļi.
- trejenieks Trīs rubļu naudas zīme.
- trejinieks Trīs rubļu naudas zīme.
- trejnieks Trīsrubļu naudas zīme.
- stabs Tūkstotis (parasti rubļu vai latu).
- Kleinis Ūdenskrātuve Talsu novada Ģibuļu pagastā, ietilpst Mordangas ezeru ziemeļu grupā, 39,6 m vjl., platība - >10 ha; Divrubļdīķis.
- hidronefroze Ūdensniere - šķidruma uzkrāšanās nieres bļodiņā sakarā ar urīna noplūdes traucējumiem.
- dūņupīte Upe ar dūņainu ūdeni un dubļainiem krastiem.
- Vepša Upe Polijas austrumos ("Wieprz"), Vislas labā krasta pieteka, garums - 328 km, augštece Ļubļinas augstienē, lejtece Mazovijas-Podlases zemienē.
- hidropionefroze Urīna un strutu uzkrāšanās nieres bļodiņā.
- cistopielīts Urīnpūšļa un nieres bļodiņas iekaisums.
- cistopielogrāfija Urīnpūšļa un nieres bļodiņas rentgenogrāfija.
- cistopielonefrīts Urīnpūšļa, nieres bļodiņas un nieres parenhīmas iekaisums.
- cistoureteropielonefrīts Urīnpūšļa, urīnvada un nieres bļodiņas un nieres vienlaicīgs iekaisums.
- cistoureteropielīts Urīnpūšļa, urīnvada un nieru bļodiņas iekaisums.
- ureterolitiāze Urīnvadā akmeņi, kas parasti nāk no nieres bļodiņas un iesprūst urīnvadā.
- ureteropielīts Urīnvada un nieres bļodiņas iekaisums.
- ureteropielonefrīts Urīnvadā, nieres bļodiņas un nieres iekaisums.
- enciopielīts Urīnvadu un/vai nieres bļodiņas dilatācija normālas grūtniecības laikā ar sekojošu tūsku, bet reti ar visām klasiskajām iekaisuma pazīmēm.
- sadēderēt Uzkliegt, bargi uzbļaut, duelī sakaut.
- Hindenburgs Vācu dirižablis, 245 m garš, 44,5 m augsts, 1936.-1937. g. veica regulārus pasažieru pārvadājumus pa maršrutu Vācija-ASV, pēc tā aizdegšanās pasažieru pārvadājumi ar dirižabļiem tika pārtraukti.
- noblankšķināt Vairākas reizes padobji noskanēt (piemēram, ejot pa dubļiem).
- ievāļāties Vāļājoties, grozoties ievirzīties (piemēram, peļķē, dubļos).
- ievāļoties Vāļājoties, grozoties ievirzīties (piemēram, peļķē, dubļos).
- Roztoče Vaļņveida grēda (poļu val. "Roztocze"), Ļubļinas augstienes augstākā daļa Polijas dienvidaustrumos un Ukrainas Ļvivas apgabalā, garums - 200 km, platums - 15-20 km, augstums - 300-350 m, Velki Dzjals - 390 m.
- Padones strauts Vārtājas labā krasta pieteka Bunkas pagastā, augštece Durbes pagastā, garums — 10 km; Dubļu upe.
- ievārtīties Vārtoties ievirzīties (piemēram, peļķē, dubļos).
- beķene Vecs, neglīts trauks (piemēram, krūze, bļoda).
- beķens Vecs, neglīts trauks (piemēram, krūze, bļoda).
- āpas vēdiskajā mitoloģijā - personificēti pirmatnējie kosmiskie ūdeņi, sieviešu kārtas dievības, mātes, kas pārstāv senu ūdensdievību kultu; tās šķīsta no dubļiem un grēkiem, atsvabina no meliem un lāsta, stiprina veselību, dāvājot to slimajiem un palīdzot saglabāt veselajiem.
- reģenerācija vēsturisko arhitektūras objektu, ansambļu vai pilsētbūvnieciskā kompleksa pārveidošana, kurā atjauno tā zudušās daļas, plānojumu un telpisko struktūru, funkcionālo aktivitāti.
- špirkums Vidēja izmēra bļoda; pusbļoda.
- concha Viduslaikos: priesteru šķīstīšanās bļoda, eljes trauks.
- koncha Viduslaikos: priesteru šķīstīšanās bļoda, eljes trauks.
- kardiotrasts Viela, ko lieto intravenozi par kontrastlīdzekli, rentgenoloģiski izmeklējot nieru bļodiņas, urīnvadus, urīnpūsli, kā arī asinsvadus un sirdi.
- bītls Viens no angļu ansambļa "The Beatles" dalībniekiem.
- Ara viens no diviem Borneo salas ibanu mitoloģijas tēliem, kas uzskatīti par pirmatnējiem radītājiem, pirmajām būtnēm pasaulē un kas peldēja milzu ūdens plašumos putnu veidolā; Ara izveidoja debesis, Iriks radīja zemi, tad viņi no dubļiem izmīcīja pirmos cilvēkus un iedvesa tiem dzīvību ar saviem ķērcieniem
- Iriks viens no diviem Borneo salas ibanu mitoloģijas tēliem, kas uzskatīti par pirmatnējiem radītājiem, pirmajām būtnēm pasaulē un kas peldēja milzu ūdens plašumos putnu veidolā; Ara izveidoja debesis, Iriks radīja zemi, tad viņi no dubļiem izmīcīja pirmos cilvēkus un iedvesa tiem dzīvību ar saviem ķērcieniem
- dubļbānis Vieta, kur ir daudz dubļu; lieli dubļi.
- dubļblāķis Vieta, kur ir daudz dubļu; lieli dubļi.
- baptistērijs Vieta, speciāla telpa, ūdens baseins kristīšanai agrās kristietības celtnēs; kad 9. gs ieviesa kristāmo bļodu, to celtniecība pamazām izbeidzās.
- zlaņķis Vircas bedre, dubļaina peļķe.
- dubļainums Vispārināta īpašība --> dubļains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kolicistopielīts Zarnu nūjiņu ierosināts urīnpūšļa un nieru bļodiņas iekaisums.
- červoncs Zelta monēta 3 rubļu vērtībā (Krievijā 1701. - 1917. g.).
- imperiāls Zelta monēta cariskajā Krievijā 10 rubļu vērtībā, pēc 1897. gada - 15 rubļu vērtībā.
- mīņa Zemes paliekas uz sliekšņa no dubļainiem apaviem.
- dubļu vulkāns zems paugurs ar piltuvveida krāteri virsotnē, pa kuru periodiski izverd dubļu masas un gāzes, kas bieži ir sajauktas ar ūdeni un naftu.
- pentastomidi Zirnekļiem piederīgi tārpveidīgi dzīvnieki ar neattīstītiem mutes orgāniem, bez kājām, bet ar 2 pāriem piekabļu, bez acīm, sirds un trahejām, kuri mēdz uzturēties kā parazīti siltasiņu dzīvnieku un rāpuļu elpas jeb gaisa vados un kuru mazuļi (embriji) dažkārt attīstoties nodara dzīvnieka aknās un plaušās briesmīgus bojājumus; mēles tārpi.
- terrine Zupas bļoda ar vāku.
- kapelēšana Zveja no laivas ar āķi un vizuli (līdzīgi bļitkošanai ziemā zem ledus).
Citās vārdnīcās nav šķirkļa bļ...