Paplašinātā meklēšana
Meklējam alka.
Atrasts vārdos (218):
- alka:1
- alka:2
- alkas:1
- balka:1
- balka:2
- Balka:1
- čalka:1
- čalka:2
- kalka:2
- kalka:1
- malka:1
- malka:2
- Malka:1
- palka:1
- salka:1
- šalka:2
- talka:1
- Talka:1
- valka:2
- valka:1
- Valka:1
- alkans:1
- alkans:2
- alkašs:1
- alkata:1
- alkate:1
- pralka:1
- Skalka:1
- smalka:1
- svalka:1
- špalka:1
- salkas:1
- salkas:2
- šalkas:1
- Šalkas:1
- alkacis:1
- alkains:1
- alkalds:1
- alkalis:1
- alkanna:1
- alkatis:1
- buhalka:1
- čumalka:1
- davalka:1
- Dunalka:1
- ērsalka:1
- ievalka:1
- izvalka:1
- kačalka:1
- kavalka:1
- mačalka:1
- migalka:1
- nahalka:1
- novalka:1
- padalka:1
- pisalka:1
- sačalka:1
- savalka:1
- sedalka:1
- sejalka:1
- uzdalka:1
- zakalka:1
- žīdalka:1
- žigalka:1
- Balkani:1
- Balkaša:1
- dalkata:2
- dalkata:1
- falkata:1
- halkasi:1
- Malkara:1
- palkans:1
- salkans:1
- smalkai:1
- stalkas:1
- Šalkara:1
- Šalkars:1
- Šalkava:1
- valkans:1
- valkans:2
- valkata:1
- alkabala:1
- alkacīgs:1
- alkaliji:1
- alkalijs:1
- alkaloze:1
- alkanība:1
- alkanums:1
- alkatība:1
- alkatīgs:1
- alkazars:1
- ceļmalka:1
- drigalka:1
- garmalka:1
- grigalka:1
- grīvalka:1
- Kargalka:1
- krīmalka:1
- sasmalka:1
- šālmalka:1
- tobralka:1
- vērbalka:1
- vidbalka:1
- zāģmalka:1
- atšalkas:1
- Balkarse:1
- izvalkas:1
- kikalkas:1
- sedalkas:1
- smalkana:1
- šalkains:1
- šalkanas:1
- uzvalkas:1
- alkadiēns:1
- alkahests:1
- alkainība:1
- alkainums:1
- alkalizēt:1
- alkaloīdi:1
- alkanauts:1
- alkatains:1
- brāķmalka:1
- draugalka:1
- drievalka:1
- grievalka:1
- komunalka:1
- Mātēsalka:1
- miņimalka:1
- Pāzevalka:1
- Pricvalka:1
- skalmalka:1
- stutmalka:1
- sveķmalka:1
- špargalka:1
- zažigalka:1
- Balkašina:1
- Čimalkans:1
- čirkalkas:1
- iesalkans:1
- kalkarona:1
- pasalkans:1
- pavalkans:1
- razvalkas:1
- salkanība:1
- salkanīgs:1
- salkanums:1
- smalkains:1
- Talkavano:1
- Valkaneša:1
- valkanība:1
- valkanums:1
- valkatnis:1
- alkalēmija:1
- alkatēties:1
- alkatīgums:1
- aršīnmalka:1
- balstmalka:1
- kuļamtalka:1
- mašīntalka:1
- nomaļmalka:1
- papīrmalka:1
- Razģevalka:1
- stringalka:1
- Zirguvalka:1
- Ahalkalaki:1
- ievalkains:1
- Kalkandere:1
- kalkaneīts:1
- malkasiela:1
- malkaskoki:1
- pārvalkals:1
- smalkaudze:1
- alkaliēmija:1
- alkalimetrs:1
- runguļmalka:1
- antalkalīns:1
- Balkanabata:1
- dalkatoties:1
- Halkapinara:1
- kalkarenīti:1
- palkavnieks:1
- pirmstalkas:1
- Rojalkanāls:1
- smalkacains:1
- smalkactiņa:1
- smalkakmens:1
- Šmalkaldene:1
- alkalimetija:1
- alkalinūrija:1
- alkalizācija:1
- alkalopēnija:1
- spriguļtalka:1
- zvingelmalka:1
- Gvadalkanala:1
- kalkaliūrija:1
- kalkariūrija:1
- malkasjancis:1
- malkasšķūnis:1
- Navalkarnero:1
- sisalkaņepes:1
- smalkadījuma:1
- uzvalkaudums:1
- zizalkaņepes:1
- alkalimetrija:1
- alkaptonūrija:1
- betonomešalka:1
- balkanizācija:1
- kalkanodīnija:1
- malkascirtējs:1
- smalkapstrāde:1
- alkaliceluloze:1
- alkalimetrisks:1
- alkalinofāgija:1
- Losalkarrisosa:1
- malkasšķūnītis:1
- hemoalkalimetrs:1
- kalkaneoapofizīts:1
- smalkapstrādāšana:1
Atrasts vārdu savienojumos (1):
Atrasts skaidrojumos (1306):
- smalkvilna 30–80 mm garas vienmērīgas, smalkas, cirtainas pūku šķiedras (diametrs 14–25 μm), ko lieto labas kvalitātes trikotāžas izstrādājumu un audumu ražošanai; vislabāko smalkvilnu iegūst no merīnaitām (merīnvilna).
- panuveīts Acābola asinsvadu apvalka iekaisums, kas skar visu šo slāni.
- uveīts Acābola asinsvadu apvalka iekaisums.
- varavīksnene Acs ābola asinsvadu apvalka priekšējā daļa – apaļa vertikāla plāksnīte (piemēram, zila, brūna) ar atveri (zīlīti) vidū, kas var sašaurināties un paplašināties.
- cīpslene Acs ārējā apvalka daļa, kas apņem acs ābola mugurējo un sānu daļu un veido acs baltumu.
- radzene Acs ārējā apvalka priekšējā daļa - caurspīdīga, apaļa, nedaudz uz priekšpusi izliekta plātnīte.
- starene Acs asinsvadu apvalka daļa, kuras sastāvam ir raksturīgas dažāda virziena muskuļu šūnas.
- simpātiskais acs iekaisums acs asinsvadu apvalka iekaisums, kas rodas veselajā acī pēc perforējoša ievainojuma otrā acī
- Pētersona grāvis Acupītes kreisā krasta pieteka Valkas novada Kārķu pagastā.
- Schwarzbeckshof Ādama muiža, kas atradās Valkas apriņķa Ilzenes pagastā.
- Vidzemes guberņa administratīvi teritoriāla vienība Krievijas sastāvā 1796.-1917. g., ietvēra latviešu apdzīvotos Cēsu, Rīgas, Valmieras un Valkas apriņķi un igauņu apdzīvotos Pērnavas, Sāmsalas, Tērbatas, Vēravas un Vilandes apriņķi
- apriņķis Administratīvi teritoriāla vienība Latvijā no 16. gs. līdz 1949. g.; 1920.-1940. g. Latvijā bija 19 apriņķu: Rīgas, Cēsu, Valmieras, Valkas, Madonas, Liepājas, Aizputes, Kuldīgas, Ventspils, Talsu, Tukuma, Jelgavas, Bauskas, Jēkabpils, Ilūkstes, Daugavpils, Ludzas, Rēzeknes, Abrenes.
- Dunalkas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Dunalkas pagastam pievienota pirmskara Rāvas pagasta teritorija
- Ērģemes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta neliela daļa pirmskara Valkas pagasta teritorijas, savukārt neliela daļa pirmskara Ērģemes pagasta teritorijas iekļauta Sedas pagastā
- Trapenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Trapenes pagastā iekļauta neliela daļa no bijušā Ilzenes pagasta; līdz 1949. gadam Trapenes (Bormaņu) pagasta teritorija bija Valkas apriņķa sastāvā; 1902.-1923. g. teritorija bija pievienota Gaujienas pagastam
- ādžņa Ādžņa čakra - smalkais saprāta elementu fizioloģiskais centrs, kas atrodas rajonā starp uzacīm un fizioloģiski atbilst hipofīzei.
- gondola Aerostata apvalkam piekārts grozs cilvēku, ierīču, bagāžas novietošanai.
- province ainavapvalka rajonēšanas vienība fizioģeogrāfiskās zemes robežās, ko nodala pēc morfostruktūras pazīmēm un klimata
- ainavu fizika ainavzinātnes nozare, kas izmanto fizikas principus un metodes ainavapvalka izpētē
- test Aizgūtnēm, alkatīgi dzert.
- Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāts aizsargājama dabas teritorija Ziemeļvidzemē, no Rīgas līča piekrastes (no Liepupes līdz Ainažiem) līdz Valkas novada ziemeļu daļai, platība - 457600 ha, izveidots, lai nodrošinātu ainavu, ekosistēmu, sugu un dabas ģenētiskās daudzveidības saglabāšanu un sekmētu degradētu ekosistēmu atjaunošanu
- Ziemeļgauja aizsargājamo ainavu apvidus Virešu, Gaujienas, Zvārtavas, Valkas, Vijciema, Jērcēnu, Plāņu, Brenguļu, Kauguru, Trikātas un Valmieras pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 21749 ha, izveidots, lai aizsargātu Gaujas, tās pieteku un vecupju daudzveidīgos biotopus
- aizklaņģēt Aizsist ar malkas pagali.
- Akmeņupe Akmene - upe Latvijā, Valkas novada Kārķu pagastā.
- Silene Akmeņupītes kreisā krasta pieteka Valkas novadā.
- aminospirti alifātiski savienojumi, kuru molekulās ir hidroksilgrupa OH un aminogrupa NH~2~, kā piem., alkaloīds efedrīns, hormons adrenalīns; galvenā nozīme etanolamīniem
- rezerpīns alkaloīds, kas pazemina asinsspiedienu; izmanto arī psihožu un neirožu ārstēšanai
- pentāns alkans C~5~H~12~, akmeņogļu destilācijas produkts; degvielu sastāvdaļa, šķīdinātājs; ir trīs izomēri
- alcība Alkas, kāre, alkatība, kārība.
- kā kraukļi ap maitu alkatīgi
- saraust Alkatīgi iegūt (ko, parasti naudu, mantu) lielākā daudzumā; alkatīgi iegūt (kā, parasti naudas, mantas lielāku daudzumu).
- raust ogles ar cita rokām alkatīgi piesavināties cita darba augļus
- Marienburg Alūksnes muiža, kas atradās Valkas apriņķa Alūksnes pagastā.
- palu alūvijs aluviālie nogulumi, kas veidojušies palu darbības rezultātā un parasti ir gk. smalka smilts un aleirīti
- Līvena grāvis Andrupītes kreisā krasta pieteka Valkas novada Kārķu pagastā.
- ektoantigēns Antigēns, kas nekovalenti saistīts ar baktēriju virsmu un viegli atdalāms no tās; baktēriju apvalka produkts.
- assmērs Ap mēram collu resns un parasti asi (7 pēdas) garš mēra koksar pēdu, resp. citu garuma mēru iedaļām; lietoja malkas grēdu, baļķu u. c. meža materiālu mērīšanai.
- pavilna Apakšējais, īsākais, biezākais, mīkstais un smalkais apmatojums atšķirībā no virsējā, garākā, kas veido akotu.
- buzga Apaļa malkas pagale, sprungulis.
- palocis Apaļkoks kādu četru pēdu garumā, ko liek uz ragavām abās pusēs, lai veidotu garās malkas kravu.
- runguļmalka Apaļu pagaļu, sprunguļu malka.
- atomizators Aparāts smalkai šķidruma izsmidzināšanai; lietojams dezinfekcijai, virsmas noklāšanai ar krāsu, laku utt.
- iegalis Apdedzis malkas gals.
- Trapene Apdzīvota vieta (lielciems) Smiltenes novadā (2009.-2021. g. Apes novadā, 1957.-2009. g. Alūksnes rajonā, 1950.-1956. g. Apes rajonā, 1785.-1949. g. Valkas apriņķī) 32 km no Alūksnes, izveidojusies bijušās Bormaņu muižas teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums - Bormaņi.
- Gaujiena Apdzīvota vieta (lielciems) Smiltenes novadā (2009.-2021. g. Apes novadā, 1957.-2009. g. Alūksnes rajonā, 1950.-1957. g. Apes rajonā, līdz 1949. g. Valkas apriņķī) 52 km no Alūksnes, izveidojusies bijušās muižas "Adsel" teritorijā, pagasta centrs, pirmoreiz minēta Novgorodas Laika grāmatā 1111. gadā kā Atzele.
- Kalnamuiža Apdzīvota vieta (lielciems) Smiltenes novadā (līdz 2009. g. - Valkas rajonā) 40 km no Valkas un 2 km no Smiltenes, izveidojusies bijušās Smiltenes muižas "Smilten" teritorijā, Smiltenes pagasta administratīvais centrs.
- Palsmane Apdzīvota vieta (lielciems) Smiltenes novadā (līdz 2009. g. - Valkas rajonā) 72 km no Valkas un 23 km no Smiltenes, izveidojusies bijušās muižas "Palzmar" teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums Palsmanis.
- Variņi Apdzīvota vieta (lielciems) Smiltenes novadā (līdz 2009. g. - Valkas rajonā) 75 km no Valkas, pagasta centrs.
- Kārķi Apdzīvota vieta (lielciems) Valkas novadā 30 km no Valkas, izveidojusies bijušās Jaunkārķu muižas "Neu-Karkel" teritorijā, pagasta centrs; Jaunkārķi.
- Dunalkas skola apdzīvota vieta (mazciems) Dienvidkurzemes novada Dunalkas pagastā
- Staļi Apdzīvota vieta (mazciems) Valkas novada Ērģemes pagastā.
- Kalnstaldoti Apdzīvota vieta (mazciems) Valkas novada Valkas pagastā.
- Ķeizarpurvs Apdzīvota vieta (mazciems) Valkas novada Valkas pagastā.
- Saule Apdzīvota vieta (mazciems) Valkas novada Valkas pagastā.
- Kairi apdzīvota vieta (mazciems) Valkas novada Vijciema pagastā
- Peņģi apdzīvota vieta (mazciems) Valkas novada Vijciema pagastā
- Bāci Apdzīvota vieta (mazciems) Valkas novada Vijciema pagastā.
- Lācupi Apdzīvota vieta (mazciems) Valkas novada Vijciema pagastā.
- Cirgaļi Apdzīvota vieta (mazciems) Valkas novada Zvārtavas pagastā; saukta arī - Cirgaļu mežniecība un padomju laikā - Priedaine.
- Jaunāmuiža Apdzīvota vieta (mazciems) Valkas novada Zvārtavas pagastā.
- Kaģumciems Apdzīvota vieta (mazciems) Valkas novada Zvārtavas pagastā.
- Putras Apdzīvota vieta (mazciems) Valkas novada Zvārtavas pagastā.
- Vērsīši Apdzīvota vieta (mazciems) Valkas novada Zvārtavas pagastā.
- Zaķi Apdzīvota vieta (mazciems) Valkas novada Zvārtavas pagastā.
- Tomēni apdzīvota vieta (mazciems) Valkas pagastā
- Zīle apdzīvota vieta (mazciems) Valkas pagastā
- Zvārtava apdzīvota vieta (skrajciems) Smiltenes novada Gaujienas pagastā (2010.-2021. g. Apes novadā, 1967.-2009. g. Alūksnes rajonā, 1949. -1967. Valkas rajonā, līdz 1949. g. Valkas apriņķī) 30 km no Apes
- Jērcēni Apdzīvota vieta (skrajciems) Valkas novada Vijciema pagastā.
- Punkales Apdzīvota vieta (skrajciems) Valkas novada Vijciema pagastā.
- Sūbri Apdzīvota vieta (skrajciems) Valkas novada Vijciema pagastā.
- Žuldiņas apdzīvota vieta (skrajciems) Valkas pagastā
- Alieši Apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Valkas novada Valkas pagastā.
- Bērzezers Apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Valkas novada Valkas pagastā.
- Dupļi apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novada Dunalkas pagastā
- Rāva apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novada Dunalkas pagastā
- Launkalne Apdzīvota vieta (vidējciems) Smiltenes novadā (1950.-2009. g. Valkas rajonā, līdz 1949. g. Cēsu apriņķī) 74 km no Valkas, izveidojusies bijušās muižas "Launekaln" teritorijā, pagasta centrs.
- Grundzāle Apdzīvota vieta (vidējciems) Smiltenes novadā (1960.-2009. g. Valkas rajonā) 65 km no Valkas, saukta arī Dzeņi, pagasta centrs.
- Bilska apdzīvota vieta (vidējciems) Smiltenes novadā (līdz 2009. g. Valkas rajonā) 10 km no Smiltenes un 34 km no Valkas, pagasta centrs, pirmās ziņas par muižu no 1683. g.
- Ērģeme Apdzīvota vieta (vidējciems) Valkas novadā 12 km no Valkas, izveidojusies bijušās muižas "Ermes" teritorijā, pagasta centrs.
- Vijciems Apdzīvota vieta (vidējciems) Valkas novadā 19 km no Valkas, izveidojusies bijušās muižas "Wiezenhof" teritorijā, pagasta centrs.
- Omuļi Apdzīvota vieta (vidējciems) Valkas novada Ērģemes pagastā.
- Turna Apdzīvota vieta (vidējciems) Valkas novada Ērģemes pagastā.
- Veckārķi Apdzīvota vieta (vidējciems) Valkas novada Kārķu pagastā.
- Lugaži Apdzīvota vieta (vidējciems) Valkas novada Valkas pagastā.
- Pedele Apdzīvota vieta (vidējciems) Valkas novada Valkas pagastā.
- Sēļi Apdzīvota vieta (vidējciems) Valkas novada Valkas pagastā.
- Mierkalns Apdzīvota vieta (vidējciems) Valkas novada Zvārtavas pagastā.
- Stepi Apdzīvota vieta (vidējciems) Valkas novada Zvārtavas pagastā.
- Trikāta apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Beverīnas novadā, 1990.-2009. g. Valkas rajonā) 19 km no Valmieras, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs
- Jērcēni Apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Strenču novadā, 1990.-2009. g. - Valkas rajonā) 36 km no Valkas un 7 km no Strenčiem, pagasta centrs.
- Plāņi apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Strenču novadā, 1990.-2009. g. Valkas rajonā) 32 km no Valkas un 10 km no Strenčiem, izveidojusies bijušās muižas "Planhof" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1676. g., pagasta centrs
- Kokši Apdzīvota vieta (viensēta) Valkas novada Valkas pagastā.
- Jaunjērcēni apdzīvota vieta (viensēta) Valkas novada Vijciema pagastā
- Kankarīši apdzīvota vieta (viensēta) Valkas novada Vijciema pagastā
- Adžijapa apdzīvota vieta Turkmenistānā (_Ajyýap_), Balkanas vijaleta dienvidos
- Akdaša apdzīvota vieta Turkmenistānā, Balkanas vilajeta rietumos, Kaspijas jūras Krasnovodskas līča ziemeļu piekrastē
- Aola apdzīvota vieta Zālamana Salās (_Aola_), Gvadalkanalas provincē, Gvadalkanalas saās ziemeļaustrumu piekrastē
- virsdrēbe Apģērbs (parasti mētelis, kažoks), ko ģērbj virs uzvalka, kleitas u. tml; arī apģērbs, ko valkā virs veļas.
- virsdrāna Apģērbs (parasti mētelis, kažoks), ko ģērbj virs uzvalka, kleitas u. tml.; arī apģērbs, ko valkā virs veļas; virsdrēbes (2).
- ūdeņošana Aplaistīšanās mazgājoties pie akas pēc talkas.
- uzklupt Ar lielu kāri, alkatīgi iesākt ēst, ķerties klāt (ēdamajam) - par cilvēkiem, arī dzīvniekiem.
- uzkrist Ar lielu kāri, alkatīgi iesākt ēst, ķerties klāt (ēdamajam) - par cilvēkiem, arī dzīvniekiem.
- izstiknīt Ar pūlēm izvilkt (no kādas mitras, valkanas masas).
- atoma polarizācija ārējā elektriskajā laukā radusies atoma elektronapvalka novirze attiecībā pret kodolu
- skopolamīns Ārstniecībā lietojams alkaloīds, ko satur kartupeļu (nakteņu) dzimtas augi; iedarbīgs narkotisks līdzeklis.
- aršīnmalka Aršīnas garumā sazāģēta malka.
- periarteriīts Artēriju ārējā saišķaudu apvalka iekaisums, reti novērojama asinsvadu slimība.
- endarterīts Artēriju iekšējā apvalka iekaisums.
- hemoperikards Asins uzkrāšanās sirds apvalka dobumā.
- intimīts Asinsvada iekšējā apvalka iekaisums.
- lobīt Atbrīvot, ņemt ārā (augli, kodolu) no apvalka.
- Ērģemes viduslaiku pils atradās Valkas novada Ērģemē, celta (~15. gs. sākumā) līdzenā apvidū uz neliela reljefa pacēluma, ko no dienvidiem un austrumiem apliec Ērģemes upīte, ziemeļu un rietumu pusē bijuši aizsarggrāvji, nopostīta 1658. g. Zviedrijas-Polijas kara laikā, bet pilnībā pamesta pēc ugunsgrēka 1670. g.; līdz mūsu dienām saglabājušās divu apaļo torņu drupas, aizsargmūru atlieku un daži sienu fragmenti
- Lugažu viduslaiku pils atradās Valkas pagasta Lugažos, pirmoreiz minēta 1431. g., domājams, ka celta 14. gs. 2. pusē vai 15. gs. sākumā, dzīvojamā ēka bijusi garena būve ar 2 torņiem un ieeju vienā galā, priekštelpu, apkurināmu zāli un 2 mazākām istabām; jau 18. gs. beigās bija saglabājušās tikai nelielas mūru paliekas
- papīrmalkas plantācija ātri augošu, celulozes ražošanai piemērotu sugu koku (priežu, egļu, bērzu, apšu, hibrīdapšu) stādījums, kas īsā laikā sasniedz papīrmalkas prasībām atbilstošas dimensijas, tās minim. caurmērs bez mizas tievgalī — 6 cm, bet maksimālais diametrs nav ierobežots
- homogentizīnskābe Atrodama urīnā alkaptonūrijas gadījumos; tirozīna un fenilalanīna oksidācijas starpprodukts.
- Vārņu ezermītne atrodas Alūksnes novada Jaunlaicenes pagastā kādreizējā ezera, tagad Vārņu purva ziemeļu daļā, kur senāk konstatēti 150-200 purvā iedzīti koka pāļi, bet lielākā daļa no tiem laika gaitā aizvākti un izlietoti malkai, tagad purvs pāraudzis ar krūmiem un pāļi vairs nav saskatāmi, datējums nav zināms
- Dunalkas apmetne atrodas Dienvidkurzemes novada Dunalkas pagastā, Durbes labajā krastā, \~250 m uz ziemeļrietumiem no Rogu mājām, \~2 ha lielā un 1,5 m augstā reljefa pacēlumā, bijusi apdzīvota \~700.-1300. g.
- Puzes mācītājmuiža atrodas Ventspils novada Puzes pagastā, apbūve veidojusies 18. gs. un laika gaitā mainījusies, 1920. g. plānā ir mācītāja dzīvojamā māja, rentnieka dzīvojamā māja, vairākas kūtis, klēts, labības šķūnis, veļas mazgātava un malkas šķūnis, ēkas grupētas ap taisnstūrveida pagalmu (austrumu malā ēku nav)
- Dziršu kalns atrodas Vidzemes augstienes ziemeļrietumu malā, Amatas pagastā, Grūbas ielejas labajā krastā, \~600 x 300 m paugurs ar absolūto augstumu 191,6 m vjl., relatīvais augstums - 40 m rietumu nogāzē un 30 m austrumu nogāzē, to veido smilts un smalka grants, apaudzis ar kokiem
- atskaidināt Atskaldīt skaidas no malkas.
- kolinss Atspirdzinošs garā malka kokteilis (alkohols, citrona vai laima sula, pūdercukurs, sodas ūdens, ledus).
- kristālcukurs Attīrīts smalkais cukurs ar izteiktu kristālisku struktūru.
- redzoklis Atvere varavīksnenes apvalka centrā, caur kuru acī iekļūst gaismas stari; zīlīte.
- elatīns Auga "Delphinium elatum" alkaloīds; kurārei līdzīgs līdzeklis, ko lieto iekšķīgi muskuļu tonusa pazemināšanai.
- piturīns Auga "Duboisia hopwoodii" alkaloīds (C~12~H~16~N~2~), nikotīna analogs.
- kanadīns Auga "Hydrastis canadensis L." alkaloīds.
- naregamīns Auga "Naregamia alata" (Indijā) saknes mizas alkaloids, kas izraisa vemšanu līdzīgi ipekakuānai.
- mezokarpijs Augļa apvalka vidējā kārta.
- ciršana Augošu koku gāšana un sastrādāšana malkas vai kokmateriālu ieguvei.
- Ķeizaru purvs augstais purvs Valkas novada Valkas pagasta ziemeļu daļā, \~6 km uz ziemeļiem no Valkas, platība - 849 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 7 m
- Popomanasijs Augstākā virsotne Gvadalkanalas salā Melanēzijā, augstums - 2439 m
- efedrīns Augu alkaloīds, kuram piemīt spēcīgas stimulējošas un halucinācijas izraisošas īpašības; sašaurina asinsvadus, paplašina bronhus un acu zīlītes; to lieto astmas u. c. slimību ārstēšanai; var izraisīt pieraumu un atkarību, tāpēc pielīdzināms narkotikām.
- endokarpijs Augu augļapvalka iekšējā kārta.
- micela Augu šūnapvalka vissīkākā morfoloģiskā vienība, celulozes molekulu grupējumi, kuru uzbūve un izvietojums šūnapvalkā nodrošina augu (linu, kaņepju) lūksnes šķiedru tehnisko izturību.
- plazmolīze Augu šūnas ķermeņa saspiešanās un atdalīšanās no apvalka, kas noris, šūnu ievietojot koncentrētā sāls vai cukura šķīdumā.
- Roseneck Augulienas muiža, kas atradās Valkas apriņķa Lejasciema pagastā; mūsdienās - Gulbenes novada Beļavas pagastā.
- Āžu atteka Āžu atteka - Gaujas atteka Valkas pagastā, platība - 2,8 ha
- leptotrihs Baktērija smalka pavediena veidā, dzīvo ūdenī, bet dažreiz iemetinās arī cilvēka mutē un bronhos.
- peruplazmatiskā telpa baktērijas ārējā apvalka iekšējā daļa - gļotains slānis ar receptoriem, kas noder kā "acis" un "ausis" vai ķīmiski "zobi" molekulu izšķīdināšanai
- porīni Baktērijas ārējā apvalka olbaltumvielas, kas veido poras, pa kurām baktērija var iesūkt ogļhidrātus un jonus.
- Nebitdaga Balkanabata, pilsēta Turkmenistānā.
- Balhaša Balkaša - pilsēta Kazahstānā.
- Balod Baložu muiža, kas atradās Valkas apriņķa Alsviķa pagastā.
- propsi Balsteņi jeb stutmalka, kas sagatavoti eksportam - skujkoku apaļais kokmateriāls šahtu eju nostiprināšanai.
- ledeburīta struktūra baltā čuguna struktūra (ar eitektisko oglekļa daudzumu 4,3%), kas veidojas kristalizācijas procesā nemainīgā temperatūrā, sastāv no austenīta un cementīta graudu smalka mehāniska maisījuma; ļoti cieta, trausla, grūti apstrādājama griežot
- opaks Balti keramikas izstrādājumi, kas izskatās pēc smalka fajansa.
- pasedzenis Balts audums (īsāks nekā villāne), kas izgatavots no smalka diega, kuru apliek ap pleciem, vasarā dodoties uz baznīcu.
- hinīns Balts, kristālisks pulveris ar ļoti rūgtu garšu (parasti lieto par pretmalārijas līdzekli); alkaloīds, lieto arī dzērienu (toniku) gatavošanā.
- baptitoksīns Baptīzijas sakņu mizas alkaloīds.
- berbamīns Bārbeles mizas kristālisks alkaloīds.
- Beijenhof Bejas muiža, kas atradās Valkas apriņķa Bejas pagastā.
- Beyenhof Bejas muiža, kas atradās Valkas apriņķa Bejas pagastā.
- beloīds Beladdonnas alkaloīda preparāts, ko kopā ar melno graudu alkaloīdiem lieto veģetatīvu traucējumu, neirožu, hipertireozes ārstēšanā.
- beladonīns Beladonnas alkaloīds, apotropīna izomērs.
- Bahnus Bēnūžu muiža, kas atradās Valkas apriņķa Bilskas pagastā.
- dzenošais disks berzes sajūga dzenošā daļa, kas, motoram darbojoties, vienmēr griežas; sastāv no spararata un tam pieskrūvētā sajūga apvalka
- Neu-Karkel Bijušās Jaunkārķu muižas nosaukums, kuras teritorijā Valkas novadā izveidojies Kārķu ciems.
- Jaunkārķi Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā Valkas novadā izveidojies Kārķu ciems.
- Sudārdiņš Bijušo Tolkas dzirnavu ezers Madonas novada Vestienas pagastā, Miltupītē starp Salāju un Kāla ezeru, platība - 12,9 ha, garums - \~800 m, lielākais platums - \~300 m, dziļums - līdz 8,5 m; Dambja dzirnavezers; Dzirnavu dzirnavezers; Talkas dzirnavezers; Tolkas dzirnavezers; Tolku dzirnavezers.
- Wilkenpahlen Biksējas muiža, kas atradās Valkas apriņķa Blomes pagastā.
- betaglukāns Bioloģiski aktīva viela, kas atvasināta no maizes rauga šūnu apvalka.
- birkšis Birkšķis - drusciņa miltu vai citas kādas smalkas vielas.
- Birzuļi Birzuļu pagasts - pastāvēja bijušajā Valkas apriņķī 1939.-1949. g.; teritorija mūsu dienās ietilpst Smiltenes novada Bilskas, Palsmanes un Grundzāles pagastā.
- incistēšanās Blīva apvalka (cistas) veidošanās vienšūnas organismiem.
- Blumenhof Blomes muiža, kas atradās Valkas apriņķa Blomes pagastā.
- Treppenhof Bormaņu muiža, kas atradās Valkas apriņķa Trapenes pagastā.
- malkābraukšana Braukšana pēc malkas.
- ipekakuaņa Brazīlijas auga "Rubiaceae" dzimtai piederīgā balti un sīki ziedoša puskrūma "Uragoga (Cephalis) Ipecacuanha Baill." sakne, ar alkaloida saturu, kura dēļ lietota ārstniecībā.
- Kokenberg Brentes muiža, kas atradās Valkas apriņķa Ērģemes pagastā.
- mezobronhīts Bronhu muskuļapvalka iekaisums.
- ohronoze Brūna vai zili melna skrimšļu un cīpslu pigmentācija, ko bieži pavada alkaptonūrija, kas radusies primāru vielmaiņas traucējumu dēļ.
- Borishof Burgas muiža, kas atradās Valkas apriņķa Lugažu pagastā.
- gaišie burti burti, ko veido smalkas līnijas
- spindzēt Būt smalkam, augstam, vienmērīgam (par skaņu).
- sīkt Būt tādam, kurā skan samērā smalkas, augstas, vienmērīgas skaņas (par telpu, vietu, vidi); atskanēt šādām skaņām.
- spindzēt Būt tādam, kurā skan smalkas, augstas, vienmērīgas skaņas (par vietu, telpu, vidi).
- Butar Butaru muiža, kas atradās Valkas apriņķa Karvas pagastā.
- nikotirīns C~10~H~10~N~2~, tabakas alkaloīds.
- hordenīns C~10~H~15~NO; alkaloīds dīgstošos miežos.
- lupinīns C~10~H~19~NO, dažādu lupīnas sugu indīgs alkaloids.
- sferofizīns C~10~H~22~N~4~, Vidusāzijas auga "Sphaerophysa salsula Pall. DC." alkaloīds.
- sparteīns C~15~H~26~N~2~, parastā slotzara ("Cytisus scoparius (L.) Link.") alkaloĪds ar uzpirkstītei līdzīgu darbību.
- norhiosciamīns C~16~H~21~NO~3~, alkaloīds nakteņu dzimtas augos.
- loganīns C~17~H~26~O~10~, "Strychnos nux vomica L." sēklu glikozīds; svarīgs indola alkaloīdu biosintēzes starpprodukts.
- hidrastīns C~21~H~21~O~6~N, zeltsakņu ("Hydrastis canadensis L.") zemesstumbra alkaloīds.
- napelīns C~22~H33NO3, zilās kurpītes ("Aconitum napellus L.") alkaloīds.
- narceīns C~23~H~27~NO~8~, opija alkaloīds; iedarbība līdzīga morfīnam, nerada obstipācijas.
- rubijervīns C~27~H~43~NO~2~, kristālisks veratras ("Veratrum album L.") alkaloīds.
- protoveratrīns C~27~H~43~NO~9~, baltās veratres ("Veratrum album") alkaloīds; pazemina asinsspiedienu.
- mezakonitīns C~33~H~45~NO~11~, alkaloīds dažās kurpīšu sugās.
- rescinnamīns C~35~H~42~N~2~O~9~, rezerpīnam radniecisks alkaloīds dažu rauvolfiju sugu augos.
- pseidakonitīns C~36~H~51~NO~12~, "Aconitum ferox" alkaloīds, kuram ir stiprāka iedarbība par akonitīnu.
- truksilīns C~38~H~46~N~2~O~8~, "Erythroxylon coca" lapu alkaloīds.
- trigonelīns C~7~H~7~NO, alkaloīds, atrasts "Trigonella foenumgraecum" sēklās, dāliju gumos u. c. augos, kā arī urīnā pēc nikotīnskābes lietošanas.
- ricinīns C~8~H~8~N~2~O~2~, toksisks alkaloīds rīcinauga sēklās un lapās.
- soforīns C11H14N2O, "Sophora" ģints augu sēklu alkaloīds; tā ekstraktus izmanto ādas kopšanas līdzekļos.
- salsolīns C11H15NO2, Vidusāzijas auga "Salsola richteri Karel." alkaloīds.
- pilokarpīns C11H16N2O2, alkaloīds, ko iegūst no Brazīlijas auga "Pilocarpus jaborandi Holm." lapām; holīnmimētiska viela, kuras antagonists ir atropīns.
- hidrokotarnīns C12H15O3N, kristālisks alkaloīds, iegūts no narkotīna; nelielā daudzumā atrodams arī opijā.
- salsolidīns C12H17NO2, Vidusāzijas auga "Salsola richteri Karel." alkaloīds.
- sekurinīns C13H15NO2, alkaloīds, kas iegūts no Tālo Austrumu auga "Securinega suffructiosa Reh der.".
- lofoforīns C13H17NO3, indīgs Meksikas kaktusa "Lophophora williamsii" alkaloīds, eļļains šķidrums, darbības ziņā līdzīgs meskalīnam.
- lizergīnskābe C16H16N2O2, melno graudu alkaloīds.
- narcisīns C16H17NO4, narcises sīpola alkaloids.
- noratropīns C16H21NO3, alkaloīds, ko iegūst, norhiosciamīnu racemizējot ar sārmu.
- likopodīns C16H25NO, kristālisks alkaloīds, ko iegūst no vālīšu staipekņa.
- piperīns C17H19O3N, melno piparu alkaloīds.
- mandragorīns C17H23O3N, mandragoras alkaloids; iedarbība līdzīga atropīnam.
- tebaīns C19H21NO3, opija alkaloids; izraisa tetāniskas spazmas līdzīgi strihnīnam.
- laurotetanīns C19H21NO4, siltzemju koka ("Litsea citrata") mizas alkaloīds; spēcīga inde, kas darbojas uz muguras smadzenēm līdzīgi strihnīnam.
- sinomenīns C19H23NO4, auga "Sinomenium diversifolius DC." alkaloīds, morfina spoguļizomērs, bet bez tā analgētiskajām īpašībām; inde, kas izraisa krampjus.
- hidrocinhonidīns C19H24ON2, cinhonas alkaloīds.
- sangvinarīns C20H14NO4, alkaloīds, ko iegūst no melnā plūškoka ("Sambucus nigra L.") lapām un mizas un no auga "Sanguinaria canadensis L." sakneņa.
- ksantalīns C20H19NO5, opija alkaloīds, papaverīna atvasinājums, balta kristāliska viela, tās sāļi ir dzeltenas vielas.
- protokurīns C20H23NO3, viens no kurāres alkaloīdiem.
- laudanidīns C20H25NO4, opija alkaloīds.
- laudanīns C20H25NO4, opija alkaloīds.
- hidrohinīns C20H26N2O2, cinhonas alkaloīds.
- palmatīns C21H20NO4, kristālisks alkaloids, ko iegūst no "Jateorrhiza palmata Lam."; atrodams arī bārbelēs; apgrūtina elpošanu.
- mekonidīns C21H23NO4, dzeltena amorfa viela, opija alkaloīds.
- laudanozīns C21H27NO4, kristālisks opija alkaloīds.
- kanabīnols C21H30O2, kaņepju alkaloīda darbīgā sastāvdaļa, bieza eļļa, kas gaisā pārsveķojas.
- oksinarkotīns C22H23O8N, narkotīnam radniecīgs opija alkaloīds.
- lobelanīns C22H25NO2, lobēlijas alkaloīds, oksidēta lobelīna forma.
- lobelanidīns C22H29NO2, lobēlijas alkaloīds, reducēta lobelīna forma.
- lantopīns C23H25NO4, kristāliska viela, opija alkaloids.
- sambucīns C27H31ClO15, alkaloīds ķirša "Prunus avium" mizā; tā hidrolīzē iegūst cianidīnu un ramnozi.
- zigadenīns C27H43NO7, auga "Zygadenus intermedius" kristālisks alkaloīds.
- sabadīns C29H47NO8, sabadila un veratres sēklu alkaloīds.
- lapakonitīns C32H44N2O8, ziemeļu kurpītes "Aconitum septentrionale" alkaloīds.
- veratridīns C36H51NO11, alkaloīds, kas izolēts no sabadila un zaļās veratres.
- temulīns C7H12N2O, indīgs alkaloīds reibuma airenes sēklās.
- stahidrīns C7H13NO2, alkaloīds, ko iegūst no "Stachys" ģints augiem.
- uroleicīnskābe C9H10O5, kas atrasta urīnā alkaptonūrijas gadījumā.
- nornikotīns C9H12N2, alkaloīds tabakā, kas ķīmiski un darbības ziņā radniecīgs nikotīnam, bet mazāk toksisks; lieto par insekticīdu lauksaimniecībā.
- sveķelis Celmu malka, ko lietoja darvas cepļa kurināšanā.
- sviķis Celmu malka, ko lietoja darvas cepļa kurināšanā.
- etilceluloze celulozes etilēteris [C~6~H~7~O~2~(OH)~3-x~(OC~2~H~5~)~x~]~n~, ko iegūst no alkalicelulozes, par alkilējošo reaģentu izmantojot etilhlorīdu
- aizgūtnība Centība, dedzība, alkas.
- nirvāna Centrālais jēdziens indiešu reliģijā un filozofijā, it īpaši budismā: pilnīgs laimes, miera, atbrīvotības stāvoklis, kad izzūd visas dzīves alkas, saplūsme ar dievišķo.
- Cepurīte Cepurītes ezers - atrodas Valkas novada Zvārtavas pagastā, platība - 9,3 ha
- Ninigal Cērtenes (Smiltenes) muiža, kas atradās Valkas apriņķa Smiltenes pagastā.
- Zehrten Cērtenes muiža, kas atradās Valkas apriņķa Smiltenes pagastā.
- Handēla Ciemats Jemtlandes rietumu daļā ("Handol"), Zviedrijā, talka ieguve; šeit 1936. g. tika atrasts masu kaps no 1719. g. ar 600 Armfelda kareivjiem, kuri, pēc Kārļa XII nāves atgriežoties no Norvēģijas, gāja bojā sniega vētrā.
- luksmasa Cieta pulverveidīga viela, kas sastāv no alkalizēta dzelzs hidroksida, ko lieto deggāzes tīrīšanai, īpaši sērūdeņraža nodalīšanai.
- skarificēšana Cieta sēklapvalka ievainošana mehāniski - ar skarifikatoriem vai ķīmiski - ar sērskābi, lai veicinātu mitruma uzsūkšanu un sēklu dīgšanu.
- sinuzits Cietā smadzeņu apvalka sinu jeb venozo dobumu iekaisums.
- pahimeningopātija Cietā smadzeņu apvalka slimība.
- sinustromboze Cietā smadzeņu apvalka venozā dobuma iekaisums ar trombozi.
- sinusflebīts Cietā smadzeņu apvalka venozā dobuma iekaisums.
- pahileptomeningīts Cietā un mīkstā smadzeņu apvalka iekaisums.
- cilijas Ciliārā ķermeņa smalkas matveidīgas skropstiņas, kam piemīt spēja izdarīt kustības tikai vienā noteiktā plaknē, ļoti ātri saliecoties uz vienu pusi un daudz lēnāk atgriežoties sākotnējā stāvoklī.
- patalcnieks Cilvēks, kas atnāk uz talkas nobeiguma svinībām; patalcinieks.
- malkābraucējs Cilvēks, kas brauc mežā pēc malkas.
- gāmeklis Cilvēks, kas daudz, negausīgi ēd; arī alkatīgs, negausīgs cilvēks; gāma.
- gāma Cilvēks, kas daudz, negausīgi ēd; arī alkatīgs, negausīgs cilvēks; rīma, lielēdājs.
- cinhonidīns Cinohīna izomērs, alkaloīds, iegūst no dažādu sugu cinhona mizām; darbības ziņā atgādina hinīnu.
- peridesmīts Cīpslas apvalka iekaisums.
- sklēra Cīpslene, acs ābola apvalka necaurspīdīgā daļa.
- neopīns Cl8H2lNO3, opija alkaloīds, kodeīna izomērs.
- Taču ezeri četru ezeru virkne Sedas līdzenumā, Valkas novada Valkas pagasta dienvidu daļā: Dibena, Dziļais, Leišu un Zāļu ezers; Kokšu ezeri
- ģeogrāfiskie komponenti dabas komponenti; vieliski atšķirīgas ģeogrāfiskā apvalka sastāvdaļas
- Bednes purvs dabas liegums Valkas novada Zvārtavas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (līdz 1999. g. dzērvenāju liegums), platība 30 ha, to veido aizaudzis ezers, kam vidū ir nepārejama slīkšņa, dzērvenāji aug gar purva malām 10-15 m platā joslā, galvenokārt lielā dzērvene
- Taurīšu ezers dabas liegums Vidzemes augstienes Aumeisteru paugurvalnī, Valkas novada Zvārtavas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 2 ha, ietver ezeru un tā apkārtni ar slīkšņām un pārejas purvu, izveidots lai saglabātu 2 aizsargājamas sūnu sugas - Lapzemes āķīti un spīdīgo āķīti
- Kārķu purvs dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Burtnieka līdzenumā, Bezdibeņa purvā, Valkas novada Kārķu pagastā, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta teritorijā, platība - 316 ha, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., lieguma vidū Bezdibeņa ezers, purvā ligzdo retas un aizsargājamas putnu sugas, migrācijas laikā atpūšas ūdensputni
- Vadaiņa purvs dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Sedas līdzenumā, Valkas novada Zvārtavas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība — 238 ha, ir augstā un pārejas purva, kā arī purvaina meža nogabali, konstatētas vairākas retas putnu sugas
- Pirtslīča-līkā atteka dabas liegums Ziemeļvidzemes zemienes Sedas līdzenumā, Valkas novada Valkas pagastā, ietilpst Ziemeļgaujas aizsargājamo ainavu apvidū, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 241 ha, to veido sarežģits Gaujas vecupju labirints, kurā ir gan nelielas atklātas ūdenstilpes, gan senākas vecupju ieplakas dažādās aizauguma stadijās, ietilpst arī ozolu un liepu tīraudzes, ligzdo daudzas putnu sugas
- ģeogrāfiskais komplekss dabas teritoriālais komplekss, ar ko apzīmē jebkuru Zemes ģeogrāfiskā apvalka teritoriālās struktūras taksonomisko vienību, sākot no ģeogrāfiskajām fācijām un beidzot ar plašiem planetāriem kompleksiem – ģeogrāfiskām zemēm, subkontinentiem, kontinentiem, okeāniem
- spindzēt Darbojoties, arī tiekot pakļautam spiediena, trieciena u. tml. iedarbībai, radīt smalkas, augstas, vienmērīgas skaņas (piemēram, par iekārtām, ierīcēm, priekšmetiem).
- Dorotheenhof Dārtes muiža, kas atradās Valkas apriņķa Gaujienas pagastā.
- klenēt Daudz un alkatīgi dzert.
- skopolijas Daudzgadīgi kartupeļu (nakteņu) dzimtas indīgi lakstaugi, kas satur alkaloīdus.
- mitohondrijas Dažādas formas veidojumi (graudiņi, izolēti vai saistīti kopā važiņās, smalkas nūjiņas, bieži izliektas utt.), kas satur daudz lipoīdu un iegulst šūnu protoplazmā (citoplazmā).
- mikropile Dažu dzīvnieku olšūnas apvalka atvere, pa ko olšūnā iekļūst spermatozoīds.
- radziņš Dažu kontaktmīnu apvalka izvirzījums, kas, saskaroties ar objektu, lūst vai izliecas, izraisot mīnas eksploziju.
- jezakonitīns Dažu kurpīšu sugu alkaloīds.
- potenclīnija Decimāllīnija, svērteniska, punktēta, smalka vai citāda veida līnija rokrakstā aizpildāmajos tabulāros formulāros skaitļu potenču (vieninieku, desmitnieku, simtnieku, tūkstošnieku utt.) atdalīšanai; iespiež algu listēs un tabulās.
- sāta Dedzināšanai sagatavota žagaru jeb malkas kaudze; arī kaudze, krāvums vispār; sārts.
- sārts Dedzināšanai sagatavota žagaru jeb malkas kaudze; arī kaudze, krāvums vispār.
- sārds Dedzināšanai sagatavota žagaru jeb malkas kaudze; arī kaudze, zārds, krāvums vispār.
- sāts Dedzināšanai sagatavota žagaru vai malkas kaudze; arī kaudze, krāvums vispār; sārts.
- ūdenspagale Degoša malkas pagale.
- ugunskurs Degošs vai degšanai sagatavots īpaši (ārpus kurināmām ierīcēm) sakrauts, parasti malkas, kopums.
- malciņa Dem. --> malka.
- subokcipitālā punkcija diagnostikas un ārstniecības metode, ko lieto, lai iegūtu smadzeņu šķidrumu, kā arī lai ievadītu kontrastvielu (rentgenoloģiskai izmeklēšanai) vai medikamentus zem smadzeņu tīklainā apvalka
- Munču ezers Dibena ezers Valkas pagastā.
- Dibenu ezers Dibena ezers Valkas pagastā.
- bebeerīns Dienvidamerikas koka "Nectandra rodiaei" mizas alkaloīds.
- banisterīns Dienvidamerikas liānas "Banisteria caapi" alkaloīds, subkortikāls sedatīvs līdzeklis, līdzīgs bulbokapnīnam.
- bindarnieki Dienvidkurzemes novada Dunalkas pagasta apdzīvotās vietas "Bindari" iedzīvotāji.
- dunalcnieki Dienvidkurzemes novada Dunalkas pagasta apdzīvotās vietas "Dunalka" iedzīvotāji.
- Diždupļi Dienvidkurzemes novada Dunalkas pagasta apdzīvotās vietas "Dupļi" nosaukuma variants.
- Dubenaļkenskaja Dienvidkurzemes novada Dunalkas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Dubenalken Dienvidkurzemes novada Dunalkas pagasta bijušais nosaukums.
- sēklu dīgtspējas stimulēšana dīgšanas ātruma palielināšana, veicinot sēklapvalka ūdenscaurlaidību un aktivizējot bioķīmiskos procesus endospermā
- Abuka Dinku (Dienvidu Sudāna) mitoloģijā - pirmā sieviete, kurai kopā ar vīru Garangu dievs ļāva katru dienu iestādīt vienu prosas graudu, taču viņa bija alkatīga un paplašināja sējumus, kādēļ zaudēja dievu atbalstu un cilvēki iemācījās sūrā darbā iegūt sev iztiku; atbildīga par nāves un slimību parādīšanos uz zemes.
- duboisia Divdīgļlapju augu ģints, Austrālijas krūmājs, kas satur pret acu slimībām lietojamu alkaloīdu.
- mežakapteinis Divmastu burinieka "malkasjanča" kapteinis 19. gs., kas nepārzināja navigāciju un orientējās pēc piekrastes mežu siluetiem un parasti pārvadāja kokmateriālus no Vidzemes piekrastes līdz Rīgai un Pēterpilij.
- Pūņicu grāvis Dižvalka labā krasta pieteka Talsu novada Lubes pagstā.
- bulbokapnīns Dobo cīrulīšu "Corydalis cava (Mill.) Schw, et K." guma alkaloīds; kavē šķērssvītrotās muskulatūras reflektorisko un motorisko darbību.
- birkšķis Drusciņa miltu vai citas kādas smalkas vielas.
- Dubenalken Dunalka.
- Dubenalken Dunalkas muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Dunalkas pagastā.
- daidzenieki Dunalkas pagasta apdzīvotās vietas "Daidzes" iedzīvotāji.
- Lieldupļi Dunalkas pagasta apdzīvotās vietas "Dupļi" nosaukuma variants.
- rāvenieki Dunalkas pagasta apdzīvotās vietas "Rāva" iedzīvotāji.
- Rāvas muiža Dunalkas pagasta apdzīvotās vietas “Rāva” bijušais nosaukums.
- Gārde Durbes kreisā krasta pieteka Dienvidkurzemes novada Sakas pagastā, augštece Cīravas pagastā, kā arī šī pagasta un Dunalkas pagasta robežupe, garums - 7 km; Garde.
- Atupe Durbes kreisā krasta pieteka Dienvidkurzemes novada Vērgales un Sakas pagastā, vidustecē arī robežupe ar Dunalkas pagastu, garums - 6 km; Mazupe.
- Ilmuts Durbes kreisā krasta pieteka Dunalkas pagastā, augštece Vērgales pagastā, garums - 6 km
- Rāvene Durbes labā krasta pieteka Dunalkas pagastā, garums - 9 km
- duplenieki Durbes novada Dunalkas pagasta apdzīvotās vietas "Dupļi" iedzīvotāji.
- liepenieki Durbes novada Dunalkas pagasta apdzīvotās vietas "Liepa" iedzīvotāji.
- Duhrenhof Dūres muiža, kas atradās Valkas apriņķa Dūres pagastā.
- Dutkenshof Dutkas muiža, kas atradās Valkas apriņķa Trikātas pagastā.
- perimetrīts Dzemdes ārējā apvalka iekaisums.
- mezometrīts Dzemdes muskuļapvalka iekaisums.
- endometrīts Dzemdes sieniņu iekšējā apvalka iekaisums.
- vedības Dzīres pēc mēslu vešanas talkas pavasarī.
- strūklas dzirnavas dzirnavas supersmalkai malšanai; sasmalcināšana notiek turbulences plūsmā esošu daļiņu savstarpējas trieciendarbības rezultātā
- šatra Dzirnavu ierīce graudu, parasti miežu ārējā apvalka nolobīšanai.
- biogenosfēra Dzīvības izcelšanās sfēra; planētas apvalka daļa, kurā pamazām izveidojās apstākļi, kas ir labvēlīgi matērijas attīstībai no neorganiskām formām līdz dzīvībai.
- protoplasts Dzīvnieku vai augu organisma šūnas saturs bez tās apvalka.
- sokle egle, kam koka kārtas vienā pusē rupjākas, otrā - smalkas
- mako Ēģiptes kokvilna, viena no vērtīgākajām kokvilnām, no kuras izgatavo sevišķi vērtīgas smalkas un vissmalkākās dzijas.
- ektoglija Embrija agrīnās nervu caurules apvalka plānais, ārējais slānis.
- pārnovas miglājs emisijas miglājs, kas rodas pārnovas sprādziena rezultātā; spīd, sprādzienā nomestajam gāzu apvalkam mijiedarbojoties ar starpzvaigžņu vidi
- virsmiziņa Epiderma (2); auga, tā daļas, augļa apvalka (mizas) ārējā, virsējā plānā kārta.
- Hermannshof Ermaņu muiža, kas atradās Valkas apriņķa Mālupes pagastā.
- Alt-Wohlfahrt Ēveles muiža, kas atradās Valkas apriņķa Ēveles pagastā.
- Ēvele Ēveles pagasts - pagasts Valmieras novadā (2009.-2021. g. Burtneiku novadā, 1950.-2009. g. Valkas rajonā), robežojas ar Jērcēnu un Rencēnu pagastu, kā arī ar Valkas novadu (1992. g. pagasts atjaunots pirmskara robežās); bijušie nosaukumi: vāciski Alt-Wohlfahrt, krieviski - Eveļskaja.
- fizostigmīns Ezerīns - organisks savienojums, indīgs alkaloīds no Āfrikas auga t. sauc. Kalabaras pupām; lieto medicīnā un eksperimentālajā fizioloģijā.
- Durbes ezers ezers Rietumkursas augstienes malā, Vārtājas viļņotajā līdzenumā, uz ziemeļiem no Durbes pilsētas, Dunalkas, Durbes un Tadaiķu pagastā, 23,2 m vjl., platība — 670,5 ha, garums — 5,2 km, lielākais platums — 1,6 km, vidējais dziļums — 1,5 m, eitrofs, bagāts ar zivīm; ietek Lāņupe, iztek Durbe
- Lielais Solkas ezers ezers Rušonas pagastā, platība — 48,5 ha; Lielais Salkas ezers; Lielais Sovkas ezers
- Suķieris Ezers Valka novada Ērģemes pagastā, platība - 2,7 ha; Suķiera ezers.
- Glēzeris Ezers Valkas novada Ērģemes pagastā pie Igaunijas robežas, platība - 2 ha; Pilsezers; Pirī ezers; Pīrī ezers; Piriču ezers.
- Melnezers Ezers Valkas novada Ērģemes pagastā, platība - 1,3 ha
- Kurēlis Ezers Valkas novada Ērģemes pagastā, platība - 7 ha; Kurelis; Kurēļa ezers; Kuriļu ezers.
- Bērzu ezers ezers Valkas novada Ērģemes pagastā, platība — 15,8 ha, garums — 760 m, platums — 290 m, lielākais dziļums — 7,5-8 m; Ārītes ezers; Bērzezers; Pilsmuižas ezers
- Andums Ezers Valkas novada Ērģemes pagastā, Turnas ezeru grupā, platība - 1,1 ha, garums - \~150 m, lielākais platums - \~100 m
- Vēršādiņa Ezers Valkas novada Ērģemes pagastā, Turnas ezeru grupā, platība - 1,4 ha, garums - \~150 m, lielākais platums - \~130 m; Vēršāda; Vēršādas ezers.
- Rūķis Ezers Valkas novada Ērģemes pagastā, Turnas ezeru grupā, platība - 14,3 ha, garums - 600 m, lielākais platums - 200 m, lielākais dziļums - 5,4 m; Glodis; Glūdes ezers; Rūķezers; Rūķu ezers.
- Sutainis Ezers Valkas novada Ērģemes pagastā, Turnas ezeru grupā, platība - 2,4 ha, garums - \~200 m, lielākais platums - \~60 m; Sutaines ezers.
- Kukris Ezers Valkas novada Ērģemes pagastā, Turnas ezeru grupā, platība - 21,9 ha, garums - 650 m, lielākais platums - >400 m, lielākais dziļums - 5,4 m; Kiekuru ezers; Kukru ezers; Kukuru ezers; Kūkuru ezers; Kūrīļu ezers.
- Valdis Ezers Valkas novada Ērģemes pagastā, Turnas ezeru grupā, platība - 24,8 ha, garums - 900 m, lielākais platums - 350 m, vidējais dziļums - 6,3 m, lielākais dziļums - 14,1 m; Vadžu ezers; Valža ezers; Valžezers; Valžu ezers.
- Vircelis ezers Valkas novada Ērģemes pagastā, Turnas ezeru grupā, platība - 5,3 ha, garums un platums - >250 m; Viceļa ezers; Vircēlis; Virceļa ezers; Virdēlis; Viruļa ezers
- Bezdibenis Ezers Valkas novada Kārķu pagastā, Kārķu purvā, platība - 15,2 ha; Bezdibena ezers; Bezdibens; Bezdibeņu ezers.
- Jaungložu ezers ezers Valkas novada Kārķu pagastā, platība - 1 ha; Jāngložu ezers
- Cepšu ezers ezers Valkas novada Kārķu pagastā, platība - 25,3 ha; Cepsis
- Pelēdas ezers ezers Valkas novada Kārķu pagastā, platība - 4,5 ha; Lejaspelēdas ezers
- Purgaiļu ezers ezers Valkas novada Kārķu pagastā, platība — 2,2 ha
- Trūdis Ezers Valkas novada Kārķu pagastā, Turnas ezeru grupā, platība - 1,4 ha, garums - \~250 m, lielākais platums - \~100 m; Trūdu ezers; Trūža ezers.
- Leišu ezers ezers Valkas novada Valkas pagasta dienvidu daļā, viens no Taču ezeriem, 49 m vjl., platība — 10,9 ha, garums — 800 m, lielākais platums — 150 m, lielākais dziļums — 14 m; Lapšu ezers; Lepšu ezers; Lubušs; Lubušu ezers
- Zāļu ezers ezers Valkas novada Valkas pagasta dienvidu daļā, viens no Taču ezeriem, 51,2 m vjl., platība - 7,9 ha, garums - 500 m, lielākais platums - \~200 m
- Dziļais ezers ezers Valkas novada Valkas pagasta dienvidu daļā, viens no Taču ezeriem, 52,7 m vjl., platība - 8,6 ha, garums - 600 m, lielākais platums - \~200 m
- Dibena ezers ezers Valkas novada Valkas pagasta dienvidu daļā, viens no Taču ezeriem, 52,9 m vjl., platība — 6,9 ha, garums - 650 m, lielākais platums — \~150 m; Dibenu ezers; Munču ezers
- Silezers Ezers Valkas novada Valkas pagastā, platība - 3,8 ha; Sila ezers.
- Vēderis Ezers Valkas novada Zvārtavas pagastā, ietilpst Aumeisteru ezeru grupā, 63,2 m vjl., platība - 50,8 ha, garums - 1,05 km, lielākais platums - 0,95 km, lielākais dziļums - 3,7 m; Vēdera ezers; Vederu ezers.
- Garūlis ezers Valkas novada Zvārtavas pagastā, ietilpst Aumeisteru ezeru grupā, platība - 17,3 ha; Garule-Vēdere; Garuļu ezers; Gaurelis
- Darvas ezers ezers Valkas novada Zvārtavas pagastā, ietilpst Aumeisteru ezeru grupā, platība - 2,3 ha
- Sētas ezers ezers Valkas novada Zvārtavas pagastā, ietilpst Aumeisteru ezeru grupā, platība - 22,6 ha
- Vadainis Ezers Valkas novada Zvārtavas pagastā, ietilpst Aumeisteru ezeru grupā, platība - 49,6 ha; Vadaiņa ezers.
- Līdacis Ezers Valkas novada Zvārtavas pagastā, ietilpst Aumeisteru ezeru grupā, platība - 7,6 ha; Līdaces ezers; Līdača ezers; Līdaču ezers; Līdaku ezers; Līkaču ezers.
- Būdas ezers ezers Valkas novada Zvārtavas pagastā, platība - 1,4 ha; Būdu ezers
- Žūrenes ezers ezers Valkas novada Zvārtavas pagastā, platība - 1,5 ha; Rogas ezers
- Bednes ezers ezers Valkas novada Zvārtavas pagastā, platība — <1ha
- Cepurītes ezers ezers Valkas novada Zvārtavas pagastā, platība — 9,3 ha
- Salainis Ezers Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Sedas līdzenumā, Valkas novada Zvārtavas pagastā, ietilpst Aumeisteru ezeru grupā, 62,9 m vjl., platība - 77,8 ha, garums - 1,9 km, lielākais platums - 0,6 km, vidējais dziļums - 1,6 m, lielākais dziļums - 5,5 m, 3 salas.
- Aumeisteru ezeri ezeru grupa uz ziemeļiem no Aumeisteru paugurvaļņa, Valkas novada Zvārtavas pagastā, gk. Vidusgaujas ieplakā, 15 ezeri ar 240 ha kopplatību; Zaķu ezeri
- Turnas ezeri ezeru grupa Valkas novada Ērģemes pagastā: Valdis, Kukris, Rūķis, Vircelis, Andums, Vēršādiņa, Sutainis un Trūdis
- kāma Ezoterismā alkas un vēlēšanā, atmiņas par iepriekš izjustām sāpēm un priekiem, kas bieži ir cēlonis tādiem ieradumiem kā smēķēšana un dzeršana.
- sušumna Ezoterismā kanāls smalkajā ķermenī, kas iet taisni caur iekšējo mugurkaula daļu.
- vistafoil Fabrikas marka lipīgam, caurspīdīgam plastmasas apvalkam, ko lieto grāmatu, attēlu vai darba karšu laminēšanai.
- jervīns Fizioloģiski mazaktīvs alkaloīds, iegūts no "Veratrum album L." un "Veratrum viride Aiton".
- eross Fiziska, seksuāla mīlestība, tieksme, alkas, iekāre.
- katenārija Gaisa balona gondolas piekabes konstrukcija, kas nodrošina vienmērīgu masas piepūles sadali uz apvalka; sastāv no jostas uz apvalka un elementiem, kas savieno gondolu ar apvalku.
- opijs Gaisā sažuvusi miega magones nenogatavojušos pogaļu sula, kas satur alkaloīdus (piemēram, morfīnu, kodeīnu).
- bastainis Galvas lakats no smalka, plāna kokvilnas (batista) auduma.
- pahiarahnīts Galvas smadzeņu cietā apvalka un plīvurapvalka iekaisums.
- ependimoma Galvas smadzeņu dobumu vai muguras smadzeņu centrālā kanāla iekšējā apvalka audzējs.
- baziarahnoidīts Galvas smadzeņu plīvurapvalka bazālās daļas iekaisums.
- pahimeningīts Galvas vai mugurkaula smadzeņu cietā apvalka iekaisums.
- emetīns Galvenais ipekakuānas alkaloīds, kefalīna metilēteris, balts amorfs pulveris, kūst pie temperatūras 74 Celsija grādi, saules gaismā paliek dzeltens.
- teīns Galvenais kafijas pupiņu un tējas lapu alkaloīds, kas uzbudina centrālo nervu sistēmu; kofeīns.
- kofeīns Galvenais kafijas pupiņu un tējas lapu alkaloīds, kas uzbudina centrālo nervu sistēmu.
- morfīns Galvenais opija alkaloīds (pretsāpju līdzeklis).
- longdrink Garā malka kokteilis, ko pasniedz liela tilpuma (200-300 ml) glāzē.
- garmalka Gara malka.
- gusto Garša, patika, smalka gaume.
- skrotēt Gatavojot putraimus, daļēji atbrīvot (graudus) no apvalka, parasti beržot (to) galus.
- Līkā atteka Gaujas atteka Valkas novada Plāņu pagastā, platība - 3,1 ha
- Līkā atteka Gaujas atteka Valkas novada Valkas pagastā, platība - 2,9 ha
- Maltuves atteka Gaujas atteka Valkas novada Vijciema pagastā, platība - 8,7 ha
- Vārpulīča atteka Gaujas atteka Valkas pagastā, platība - 2,5 ha
- Lopu atteka Gaujas atteka Valkas pagastā, platība - 2,7 ha
- Vija Gaujas kreisā krasta pieteka Valkas novada Vijciema pagastā, augštece Smiltenes novada Bilskas pagastā, garums - 62 km, kritums - 129 m, sākas Vidzemes augstienes Mežoles paugurainē; augštecē - Vijiņa.
- Alkšņupe Gaujas kreisā krasta pieteka Valkas novada Zvārtavas pagastā, augštece Smiltenes novada Grundzāles pagastā, garums - 10 km; Zvirguļupe; Milnupīte.
- Stepupe Gaujas kreisā krasta pieteka Valkas novada Zvārtavas pagastā, augštece Smiltenes novada Grundzāles pagastā, garums - 9 km, kritums - 33 m
- Kāršupīte Gaujas kreisā krasta pieteka Valkas novada Zvārtavas pagastā, garums - 8 km; Kāršupes strauts; Kāšupe.
- Stakļupīte Gaujas labā krasta pieteka Jērcēnu pagastā, augštece Valkas pagastā, garums - 22 km, kritums - 4 m; Staklupīte; Seda; augštecē arī Vīkšņupīte.
- Kaičupe Gaujas labā krasta pieteka Valkas novada Valkas pagstā, garums - 17 km, no tiem Latvijā \~8 km, augštece Igaunijā, kur saucas - Ujuste; Kaicupe; Kalčupe.
- gelseminīns Gelsēmijas alkaloīdu maisījums.
- sliekains Gļotains, valkans no gļotām.
- serigrāfija Grafikas tehnika, kurā attēla veidošanā izmanto uz rāmja uzstieptu smalka materiāla (piemēram, zīda, mākslīgas šķiedras) sietu; šādā tehnikā veidots attēls.
- peletjerīns Granāta ("Punica granatum L.") mizas alkaloīds.
- pelavas Graudaugu, tauriņziežu, graudzāļu kulšanas, graudu tīrīšanas atkritumproduktu kopums (saberztas lapas, smalkas salmu daļas, akoti, graudu apvalki, nezāļu sēklas u. tml.).
- iela Grēda (parasti malkas, kokmateriālu).
- sters grēdās sakrautu kokmateriālu (parasti malkas, žagaru) mērvienība - 1 kubikmetrs materiāla (ieskaitot gaisa spraugas); krāvummetrs
- baldachīns Grezns jumtveida pārkars virs altāra, troņa, kanceles, katafalka.
- kordēt Greznuma un rotas lietu izgatavošanā, iegriezt ar īpašu mašīnu sudraba vai zelta stiepules virsmā smalkas vītņveida rieviņas, lai tā līdzinās no sīkiem pavedieniem savītai aukliņai.
- Grundsahl Grundzāles muiža, kas atradās Valkas apriņķa Grundzāles pagastā.
- repe grūti saskaldāma malka
- apčūlot Gruzdēt kā slapjai malkai.
- atdzerties Gūt pilnīgu (parasti estētisku) baudījumu: apmierināt alkas (pēc kā).
- sociosfēra ģeogrāfiskā apvalka daļa, kas ietver cilvēci ar tai raksturīgām ražošanas attiecībām, kā arī cilvēka apgūto dabas sfērs daļu
- Peldangas labirints ģeoloģiskais ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Talsu novada Dundagas pagastā, Liepniekvalka (Peldangas valka) labajā krastā augšpus Liepnieku mājām, valsts aizsardzībā kopš 2001. g. aizsargājamā platība - 4,9 ha, ir devona smilšakmeņos izveidojusies šauru pazemes eju sistēma ar 5 ieejām, eju kogarums - \~70 m un ir viens no garākajiem dabisko alu labirintiem Latvijā, tajā izveidojušies pilastri un nelielas kolonnas; Liepniekvalka alas
- Spiģu ala ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Valkas novada Kārķu pagastā, 60 m no Sedas labā krasta, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., aizsargājamās teritorijas platība - 11,9 ha, alas garums - 7,8 m, ieejas platums - 2 m, augstums - 2 m, dziļāk sašaurinās, no alas izplūst avots; Rūcekļa ala.
- hibanobambuss Ģraudzāļu dzimtas ģints ("Hibanobambusa"), ko bieži audzē kā dekoratīvus augus dārzos, šie bambusi ātri izplatās, tiem ir smalkas svītrainas lapas, kas pacieš sausumu un salu.
- psilocīns Halucinogēns triptamīna grupas alkaloīds, kas iedarbojas un tiek lietots kā psihodēlisks halucinogēns, sastopams vairākās psihoaktīvās sēnēs kopā ar psilocibīnu.
- cefalhematocēle Hematoma galvā, kas savienota ar cietā smadzeņu apvalka venozo sinusu.
- ceflhematocēle Hematoma galvā, kas savienota ar cietā smadzeņu apvalka venozo sinusu.
- purīns Heterociklisks savienojums, kas ir nukleīnskābju, dažu alkaloīdu (piem., kofeīna) sastāvdaļa, ir arī dzīvnieku vielmaiņas produktos (urīnskābē).
- lobelīns Holinomimētisks līdzeklis, alkaloīds, atrodas dažādās lobēliju sugās, iegūst arī sintētiski.
- folikuloma Hormonāli aktīvs audzējs, kas cēlies no olnīcas granulārā apvalka šūnām.
- iemalkot Iedzert (parasti nesteidzoties, pa malkam).
- ieraust Iegūt (daudz naudas), piemēram, alkatīgi krājot.
- pahivaginalīts Iekaisīgs sēklinieka makstapvalka sabiezējums.
- peritendinīts Iekaisums saistaudos ap cīpslu; cīpslas apvalka iekaisums.
- periviscerīts Iekšējo orgānu serozā apvalka iekaisums.
- pakurs Iekurs, skali vai skaidas malkas iededzināšanai.
- čuslīties Iekurt uguni, kad nav malkas.
- vibrācijas dzirnavas ierīce supersmalkai malšanai; sasmalcināšana notiek maļķermeņu svārstību rezultātā
- iesalgans Iesalkans.
- Liepājas rajons padomju laikā ietvēra (1984. g.) Aizputes, Durbes, Grobiņas un Priekules pilsētu, Pāvilostas un Vaiņodes pilsētciematu, Aizputes, Bārtas, Bunkas, Cīravas, Dunalkas, Embūtes, Gaviezes, Gramzdas, Grobiņas, Kalētu, Kalvenes, Kazdangas, Lažas, Medzes, Nīcas, Otaņķu, Priekules, Rucavas, Sakas, Sikšņu, Tadaiķu, Vaiņodes, Vecpils, Vērgales un Virgas ciemu
- sateces līnija ievalka (3); tālvegs
- izņaukstēties Ilgāku laiku radīt (pasmalkas) aprautas skaņas (piemēram, žagojoties).
- šalkoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> šalkt (1); šalkas (1).
- šalkoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> šalkt (2); šalkas (2).
- Ilsen Ilzenes muiža, kas atradās Valkas apriņķa Ilzenes pagastā.
- ākāša Indiešu metafizikā - smalkais pirmelements, kuram pakāpeniski sabiezējot rodas visi četri vieliskās pasaules elementi: uguns - siltums, gaiss - gāze, ūdens - šķidrums un zeme - cietā viela.
- muskarīns Indīga viela, ko satur dažas sēnes, piemēram, mušmires raganu bekas un sūrās bērzlapes, pieder pie holīnu grupas alkaloīdiem.
- fumarīns Indīgs alkaloīds miega magonēs u. c. magoņu dzimtas augos.
- amanitīns Indīgs alkaloīds mušmirēs.
- delfinīns Indīgs alkaloīds, iegūts no zilaušiem ("Delphinium staphisagria"); iedarbības ziņā atgādina akonitīnu.
- gelsemicīns Indīgs alkaloīds, izolēts no Amerikas auga "Gelsemium sempervirens Ait."; paralizē elpošanas ceļus.
- strihnīns indīgs alkaloīds, kas atrodas tropos augošo strihīnkoku (_Strychnos_) koksnē, mizās un sēklās; mazās devās stimulē muguras smadzeņu reflektoriskās funkcijas, palielina dzīvībai svarīgu smadzeņu centru ierosināmību; lielās devās - nāvējošs
- mioktonīns Indīgs alkaloīds, ko iegūst no "Aconitum lycoctonum"; iedarbība līdzīga kurārei.
- likoktonīns Indīgs alkaloīds, ko iegūst no "Aconitum lycoctonum".
- citizīns Indīgs dažu zeltliju ģints sugu alkaloīds; stimulē, pēc tam paralizē veģetatīvās nervu sistēmas ganglijus.
- konhidrīns Indīgs kristālisks alkaloīds, iegūts no plankumainajiem suņstobriem.
- akonitīns Indīgs zilo kurpīšu alkaloīds C~36~H~49~O~11~N, centrālās nervu sistēmas inde, senāk lietota pret sāpēm neiralģijās un reimatismā.
- kanabīnons Indijas kaņepju alkaloīda darbīgā sastāvdaļa, melni brūns balzams, ko lieto dziedniecībā.
- Heinrichshof Indriķa muiža, kas atradās Valkas apriņķa Trapenes pagastā.
- dekusorijs Instruments cietā smadzeņu apvalka atbīdīšanai, galvaskausu trepanējot.
- cibizotoms Instruments lēcas apvalka atvēršanai kataraktas operācijā.
- duktilometrs Instruments pusšķidru materiālu (asfalta, sveķu) valkanuma noteikšanai.
- cefaelīns Ipekakuānas alkaloīds, emetīna sinerģists.
- emetamīns Ipekakuānas kristālisks alkaloīds.
- štāpeļšķiedra Īsa, smalka ķīmiskā šķiedra; iegūst no viskozes šķiedrām, poliakrilnitrilšķiedrām, poliesteršķiedrām, to elementārpavedienu grīsti sagriežot noteikta garuma gabalos; vērpj atsevišķi vai kopā ar atbilstoša garuma dabiskajām šķiedrām.
- šakaļi Īsos četrkantīgos gabalos sazāģēti koka gabali, ko visbiežāk izmanto malkai vai iekuram; kokmateriāla atgriezumi.
- atila Īss, divrindu pogu savienotājām auklām apšūts kamzolis; ungāru tautas apģērba un huzāru formas uzvalka daļa.
- noņēkšēt Īsu brīdi, vienu reizi radīt paklusas, pasmalkas balss skaņas (par dzīvniekiem, parasti vardēm).
- izmalkot Izdzert lēni, pa malkam.
- īzerīšu Īzerīšu vilna - smalka viļņota, citaina vilna.
- atjukt Izjukt, nobrukt (par malkas grēdu).
- tīkot Izjust spēcīgu vēlēšanos, alkatīgi tiekties (pēc kā).
- svītdžezs Izklaidējošs salkana skanējuma džeza stils.
- kulmāji Izkultu linsēklu paliekas bez smalkajām pelavām.
- Durbes novads izveidots 2000. g. Liepājas rajona sastāvā ar administratīvo centru Lieģos, apvienojot Durbes pilsētu ar lauku teritoriju un Tadaiķu pagastu, no 2009. g. 1. jūlija patstāvīgs novads, papildus pievienots Dunalkas un Vecpils pagasts, bet Durbes pilsētas lauku teritorija pārdēvēta par Durbes pagastu, kas no 2021. g. jūlija iekļauts Dienvidkurzemes novadā
- Strenču novads izveidots 2009. g., pastāvēja līdz 2021. g., ietvēra Jērcēnu un Plāņu pagastu, kā arī Strenču un Sedas pilsētu, robežojās ar Valkas, Smiltenes, Beverīnas un Burtnieku novadu
- Johannishof Jāņa muiža, kas atradās Valkas apriņķa Smiltenes pagastā.
- jatrofīns Jatrofas alkaloīds.
- Frauental Jaunā muiža, kas atradās Valkas apriņķa Gaujienas pagastā.
- Neuhof Jaunā muiža, kas atradās Valkas apriņķa Lugažu pagastā.
- Neuhof Jaunā muiža, kas atradās Valkas apriņķa Zvārtavas pagastā.
- Neu-Marienburg Jaunalūksnes muiža, kas atradās Valkas apriņķa Alūksnes pagastā.
- Hoefwellshof Jaunbilskas muiža (vācu "Neu-Bilsken", arī "Neu-Bilskenshof") , kas atradās Valkas apriņķa Bilskas pagastā.
- Neu-Bilskenshof Jaunbilskas muiža, kas atradās Valkas apriņķa Bilskas pagastā.
- knābāns Jauns, vājš malkas cirtējs.
- Neu-Smilten Jaunsmiltenes muiža, kas atradās Valkas apriņķa Blomes pagastā.
- Karlsberg Jaunzeltiņu muiža, kas atradās Valkas apriņķa Alūksnes pagastā.
- pirktumi Kabatlakatiņi, dvieļi u. tml. kas izgatavoti no smalka, pirkta (nevis mājās austa) auduma.
- ārzdags Kāda lupata, ko mazgājoties lieto mačalkas vietā.
- gribis Kāds, kas kaut ko vēlas, grib; kārumnieks, alkatis.
- Bebrupe Kaičupes labā krasta pieteka Valkas novada Valkas pagastā.
- Kalnemois Kalna muiža, kas atradās Valkas apriņķa Kalncempju pagastā.
- Arlans kalna virsotne Turkmenistānā (_Arlan_), Balkanu kalnos, Balkanas vilajetā, augstums - 1880 m
- Kalnciems Kalnciema pagasts (Alūksnes apkārtnē) - pastāvēja Valkas apriņķī līdz 1925. gadam, kad to pārdēvēja par Kalncempju pagastu, kas mūsdienās iekļauts Alūksnes novadā.
- Kalndzirnavu Kalndzirnavu ezers - Zāģezers Valkas pagastā.
- Palteskalns Kalns Sakalas augstienes Ērģemes paugurainē, Valkas novada Kārķu pagastā, garums - \~1,6 km, platums - līdz 0,5 km, absolūtais augstums - 102,1 m vjl., relatīvais augstums - 5-20 m
- kanabīns Kaņepju alkaloīds, ko var izskalot ar alkoholu un iegūt hašišu.
- Engelhardshof Kāpostiņu muiža, kas atradās Valkas apriņķa Valkas pagastā (tagad Igaunijas teritorijā).
- aviditāte Kāre, alkatība.
- akata Kāre; alkas; vēlme.
- Alexanderhof Kārķu muiža, kas atradās tagadējā Valkas novada Kārķu pagasta teritorijā.
- Svētā liga katolisko vācu valdnieku savienība pret protestantisko _Schmalkaldes_ savienību (1538. g.)
- hitonīts Katra apvalka, piem., vēderplēves, iekaisums.
- amaroīds Katra rūgta augu viela, kas nepieder pie glikozīdiem vai alkaloīdiem.
- gutaperča Kaučukam līdzīga valkana masa - dažu tropu augu sacietējusī piensula.
- Kaule Kaulu muiža, kas atradās Valkas apriņķa Annas pagastā.
- teslice Kaut kas, kas uz leju slābs nokarājies (kabata, uzvalka stūris utt.).
- kebračo Kebračo koks - vairākas Dienvidamerikas koku sugas anakardiāceju dzimtā ar ļoti cietu, sarkanbrūnu koksni, miza satur vairākus alkaloīdus un miecvielas, lieto medicīnā un miecvielu ražošanā; kvebraho.
- Keysen Keisen - Ķeižu muiža, kas atradās Valkas apriņķa Jērcēnu pagastā.
- klasiskais kostīms klasiska stila kostīms, kam pamatā ir tradicionālā vīriešu uzvalka līnijas un detaļu veidojums
- kursma Klēpis malkas.
- Klētene Klētenes ezers - atrodas Valkas novada Zvārtavas pagastā, ietilpst Aumeisteru ezeru grupā, platība - 7,6 ha
- Klētenes Klēteres ezers - atrodas Valkas novada Zvārtavas pagastā, platība - 7,6 ha
- lipēt Kļūt biezi šķidram vai valkanam.
- metilmorfīns Kodeīns - narkotisks alkaloīds ar klepu nomācošu darbību, kuru iegūst no miega magones vai sintezē ķīmiski.
- trimetilksantīns Kofeīns - alkaloīds, ko satur kafijas pupiņas un tējas lapas.
- kokosšķiedra Koira - šķiedra, kas iegūta no auga "Cocos nucifera" augļu apvalka, izmanto arī kā tauvu materiālu.
- radalcieši Kokneses novada Kokneses pagasta apdzīvotās vietas "Radalka" iedzīvotāji.
- pametekls Koks, ko pirms uguns iekuršanas noliek šķērsām apakšā malkai, lai malkas pagales nesakristu cita uz citas un uguns nenosmaktu.
- puslietkoks Koks, kura lietkoksnes daļas garums ir mazāks par lietkokiem noteikto garumu, bet lielāks par 2,0 m; stumbra apakšējā trešdaļa pēc līkumainības un trupes izplatības atbilst papīrmalkas sagatavošanas prasībām.
- Kokši Kokšu ezeri - Taču ezeri Valkas novada Valkas pagasta dienvidu daļā.
- Kolberģis Kolberģa pagasts - pastāvēja bijušajā Valkas apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Bejas pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Alūksnes novada Jaunalūksnes, neliela daļa - Mārkalnes pagastā.
- ainavzinātne Kompleksā fizioģeogrāfija; fizioģeogrāfijas nozare, kurā pēta ģeogrāfiskos kompleksus kā Zemes ainavapvalka teritoriālās struktūras sastāvdaļas.
- diēnsintēze Konjugēto alkadiēnu (arī cikloaladiēnu) iedarbība ar savienojumiem, kas satur aktīvu dubulto saiti vai trīskāršo saiti.
- pārsmalcināta konstitūcija konstitūcija, kuras dzīvniekiem vislielākā mērā piemīt visas smalkas konstitūcijas pazīmes
- Schreibershof Korneta muiža, kas atradās Valkas apriņķa Veclaicenes pagastā.
- Korstenhof Korstes muiža, kas atradās Valkas apriņķa Alūksnes pagastā.
- Korwenhof Korvas muiža, kas atradās Valkas apriņķa Karvas pagastā.
- epitēka Kramaļģu šūnapvalka lielākā daļa, kas kā vāciņš uzvāzta hipotēkai.
- hipotēka Kramaļģu šūnapvalka mazākā daļa, kam kā kārbiņas vāciņš uzvāzta epitēka.
- ukambīns Kristālisks alkaloids Āfrikas bultu inde, darbojas līdzīgi strofantīnam.
- dehidrokoridalīns Kristālisks alkaloīds cīrulīšu ("Corydalis") saknēs, koridalīna oksidācijas produkts; pazemina arteriālo spiedienu.
- homohelidonīns Kristālisks alkaloīds strutenēs ("Chelidonium majus L.") u. c. augos.
- Jēkaba krustaine krustaiņu suga ("Senecio jacobea"), divgadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs; lakstos ir indīgi alkaloīdi jakobīns, jakodīns, jakonīns; lakstus lieto tautas medicīnā menstruāciju regulēšanai, urīnceļu slimību ārstēšanai, pret mazasinību, dzelti
- platlapu krustaine krustaiņu suga ("Senecio platyphyllus"), sakneņos un lakstos ir alkaloids platifilīns; lieto par nomierinātāju un spazmolītisku līdzekli
- kletka Krusteniski likts malkas grēdas gala krāvums (tā, ka katra nākošā kārta ir perpendikulāra iepriekšējai).
- vidzemnieki Kultūrvēsturiskā apgabala Vidzeme (Cēsu, Limbažu, Valmieras, Valkas, Gulbenes rajonu, Rīgas, Ogres, Aizkraukles, Madonas, Alūksnes rajonu daļu) iedzīvotāji.
- spriguļtalka Kuļamtalka - labības kulšana kopējiem spēkiem, iesaistoties tajā tuvākajiem kaimiņiem un kuļot pie katra pēc kārtas.
- delsemīns Kurārei līdzīgs alkaloīds, iegūts no "Delphinium semibarbatum Bienet".
- letalīns Kurāres grupas alkaloids Dienvidamerikas augā "Strychnos letalis".
- Keisen Ķeižu muiža, kas atradās Valkas apriņķa Jērcēnu pagastā.
- Kemmershof Ķemeres muiža, kas atradās Valkas apriņķa Ēveles pagastā.
- Kempen Ķempēnu muiža, kas atradās Valkas apriņķa Ēveles pagastā.
- Kenge Ķeņģu muiža, kas atradās Valkas apriņķa Smiltenes pagastā.
- vente Ķīlis malkas sašķelšanai.
- gallijs Ķīmiskais elements - mīksts, valkans, sudrabaini balts metāls ar ļoti zemu kušanas temperatūru, atomnumurs - 31, atommasa - 62,73, zināmi 13 izotopi, nokuriem 2 ir stabili.
- Linupīte Ķires kreisā krasta pieteka Valkas novada Kārķu pagastā.
- Akmene Ķires kreisā satekupe Valkas novada Kārķu pagastā, garums - 9 km; Akmeņupe.
- Acupīte Ķires labā krasta pieteka (senāk uzskatīta par Rūjas pieteku un Ķire par Acupītes pieteku), lielā posmā ir Valmieras un Valkas novada robežupe, garums - 22 km, iztek no nelielā Piliča ezera Ērģemes paugurainē, augštecē līkums Igaunijā, kur saucas - Atse, arī Latvijas-Igaunijas robežupe, iztek caur Pukšezeru.
- Šēlupīte Ķires labā satekupe Valkas novada Kārķu pagastā; Šēlupe.
- bontons Labais tonis, pieklājība, smalka uzvešanās.
- bon ton labais tonis, smalkas manieres, laba audzināšana
- atsēnalošana Labības graudu virsmas mehāniska tīrīšana un daļēja graudu apvalka un dīglīša atdalīšana.
- Wichmannshof Lāču muiža, kas atradās Valkas tuvumā tagadējā Igaunijas teritorijā.
- Oppekaln Laicienes muiža, kas atradās Valkas apriņķa Veclaicenes pagastā.
- Dupļupe Lāņupes labā krasta pieteka Dienvidkurzemes novada Dunalkas pagastā, garums - 5 km
- sarmenīte Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases grimmiju dzimtas ģints ("Racomitrium"), lapu šūnas visā plātnē vai tikai pamatnē garas, taisnstūrainas, viscaur ar ļoti nevienādu apvalka uzbiezējumu, tādēļ izskatās robainas, \~80 sugu. Latvijā konstatētas 4 sugas.
- Fianden Lāsberģes muiža, kas atradās Valkas apriņķa Mārkalnes pagastā.
- pakaļsviešana Latviešu tautas ticējumos, ja met kaut ko pakaļ mironim uz kapsētu braucot, tad tiekot no tā vaļā (prusaki, blaktis u. tml.); aizsargāšanās nolūkos, piem., ja maizi mīcotienāk kāds cilvēks un maize nav samīcīta, tad tam sviež ar mīklas gabalu pakaļ, lai tas neaiznes raugu; tā kā medniekiem un zvejniekiem nedrīkst laimes vēlēt, tiem sviež pakaļ ar vecām vīzēm vai malkas pagalēm.
- Latvijas rajoni Latvijas teritoriju 1990.-2009. g. iedalīja 26 rajonos: Aizkraukles, Alūksnes, Balvu, Bauskas, Cēsu, Daugavpils, Dobeles, Gulbenes, Jēkabpils, Jelgavas, Krāslavas, Kuldīgas, Liepājas, Limbažu, Ludzas, Madonas, Ogres, Preiļu, Rīgas, Rēzeknes, Saldus, Talsu, Tukuma, Valkas, Valmieras, Ventspils.
- četa Laupītāju banda Balkanu pussalā.
- totālā katarakta lēcas un apvalka pilnīgs apduļķojums
- Lēģerīšu Lēģerīšu atteka - Gaujas atteka Valkas novada Zvārtavas pagastā, platība - 1,4 ha
- LAP Leikocītu sārmainā fosfatāze (angļu "leukocyte alkaline phosphatase").
- Leišu Leišu ezers - atrodas Valkas novada Valkas pagastā, viens no Taču ezeriem, platība - 10,9 ha; Lapšu ezers; Lepšu ezers; Lubušs; Lubušu ezers.
- Lubušs Leišu ezers Valkas pagastā.
- Lepšu ezers Leišu ezers Valkas pagastā.
- Lubušu ezers Leišu ezers Valkas pagastā.
- Lapšu ezers Leišu ezers Valkas pagastā.
- malkot Lēni, ar pārtraukumiem, pa malkam dzert (ko).
- antidiskratisks Līdzeklis pret konstitūcijas vai asiņu anomāliju; senos laikos - stibiāti, dzelzs, arsēns, dzīvsudrabs, sērs u. c., tagad - vitamīni, hormoni, fermenti, alkaloīdi.
- saluba liels, smalka (rūpnīcā izgatavota) auduma lakats
- Lindenhof Liepājas muiža, kas atradās Valkas apriņķa Pededzes pagastā.
- episplenīts Liesas šķiedrainā apvalka iekaisums.
- tehniskā labuma kategorija lietkoki, puslietkoki un malkaskoki
- krubas Līki koki ragavu paplašināšanai, lai tur varētu uzlikt vairāk malkas.
- likakonitīns Likoktonīna N-sukcinilantranilskābes esteris, ļoti indīgs alkaloīds ar kurārei līdzīgu darbību, iegūts no "Aconitum lycoctonum"; lietots vilku un lapsu indēšanai.
- ragālis Līks koks, ko liek uz ragavām, lai varētu uzkraut vairāk malkas vai kokmateriālu.
- ķīmisko elementu periodiskais likums likums, pēc kura ķīmisko elementu atomu elektronu apvalka uz būves periodiskās izmaiņas nosaka ķīmisko elementu īpašību periodisku maiņu
- piķīgs lipīgs, valkans
- Lipskaln Lipškalna muiža, kas atradās Valkas apriņķa Trikātas pagastā.
- Blumbergshof Loberģu muiža, kas atradās Valkas apriņķa Cirgaļu pagastā.
- šķilties Lobīties (no sēklapvalka) - parasti par kastaņiem.
- izlobīt Lobot izņemt (augli, kodolu no apvalka).
- artrosinovīts Locītavas sinoviālā apvalka iekaisums.
- sinovektomija Locītavas sinoviālā apvalka izgriešana.
- lumps Lombs, vidēja labuma cukurs; smalkais cukurs no sīrupa.
- Lubbenhof Lubu muiža, kas atradās Valkas apriņķa Trikātas pagastā.
- Lude Lugažu muiža, kas atradās Valkas apriņķa Lugažu pagastā.
- Luhde Lugažu muiža, kas atradās Valkas apriņķa Lugažu pagastā.
- izlupināt Lupinot izņemt (piemēram, augli, kodolu no apvalka).
- Adsel-Luttershof Luturu muiža, kas atradās Valkas apriņķa Zvārtavas pagastā.
- knadzis Ļoti alkatīgs, ļoti mantkārīgs cilvēks; arī ļoti naidīgs cilvēks.
- plēsējs Ļoti alkatīgs, ļoti mantkārīgs cilvēks; arī ļoti naidīgs cilvēks.
- plēsoņa Ļoti alkatīgs, ļoti mantkārīgs cilvēks; arī ļoti naidīgs cilvēks.
- plēsonis Ļoti alkatīgs, ļoti mantkārīgs cilvēks; arī ļoti naidīgs cilvēks.
- plēsonīgs Ļoti alkatīgs, ļoti mantkārīgs; plēsīgs (2).
- plēsīgs Ļoti alkatīgs, ļoti mantkārīgs; plēsonīgs (2).
- rīļa Ļoti alkatīgs, ļoti mantrausīgs cilvēks; rīma (2).
- rīma Ļoti alkatīgs, ļoti mantrausīgs cilvēks.
- rijīgs Ļoti alkatīgs, ļoti mantrausīgs.
- kvebraho Ļoti ciets Dienvidamerikas koks, kura miza satur vairākus alkaloidus un miecvielas; lieto medicīnā un miecvielu ražošanā; kebraco.
- hiosciamīns Ļoti indīgs alkaloīds, ko satur vilkogas, driģenes un velnābols.
- mežģīne Ļoti plāns, tīklam līdzīgs audums, ko izgatavo no smalka (parasti kokvilnas, linu, zīda) pavediena.
- psihotrīns Ļoti rūgts "Uragoga ipecacuanha (Brot.) Baill." saknes alkaloids.
- pelni Ļoti sausa, smalka irdena zeme.
- pūdermilti Ļoti smalka maluma milti.
- linons Ļoti smalka, blīva, balināta linu auduma šķirne.
- ķemmdzija Ļoti smalka, gluda, mīksta (vilnas, kokvilnas) dzija, ko iegūst apstrādājot ķemmašīnā vidēji garas un garas (12-24 cm un vairāk) mazcirtainas gludas aitu vilnas.
- špijas Ļoti smalkas auzu pelavas.
- maicēna Ļoti smalki maīsa milti vai arī smalkas maīsa stērķeles.
- kāre Ļoti spēcīga vēlēšanās, tieksme (piemēram, pēc kā, ko darīt); alkas; dziņa.
- pūka Ļoti viegla, mīksta, smalka (piemēram, auduma, vates) šķiedra; arī kāda tekstilmateriāla daļa.
- talcēnieši Madonas novada Vestienas pagasta apdzīvotās vietas "Talka" iedzīvotāji.
- Zāģezers Mākslīga ūdenskrātuve Valkas novada Valkas pagastā, Pedeles ielejā, platība - 13,0 ha, garums - 1,4 km, platums - līdz 0,2 km, lielākais dziļums - 2,1 m; Zāģu ezers; Dzirnavu ezers; Kalndzirnavu ezers.
- steatīts Mākslīgs izolācijas materiāls, ko iegūst no talka apstrādes atliekām.
- nomizošana Malkai paredzēta sazāģēta koka bluķa apstrāde pirms sašķelšanas pagalēs - mizas atdalīšana.
- šukulis Malkas atkritums, kas mētājas apkārt.
- malkcirknis Malkas ciršanai ierādīta vieta (cirsma) mežā.
- malcenieks Malkas cirtējs, malkas vedējs.
- dzenis Malkas cirtējs.
- malcinieks Malkas cirtējs.
- kūriens Malkas daudzums, ko izlieto vienā reizē krāsns kurināšanai.
- kurinis Malkas daudzums, ko izlieto vienā reizē krāsns kurināšanai.
- malkasiela Malkas grēda.
- malkiela Malkas grēda.
- krustkrāvums Malkas grēdas galu nostiprinājums, malkas pagales grēdu galos novietojot horizontālās kārtās krusteniski vienu virs otras.
- malceknis Malkas grēdas vieta.
- malcenīca Malkas laukums, šķūnītis.
- malciene Malkas laukums, šķūnītis.
- malknesis Malkas nesējs.
- atkāša koķelis malkas pagale ar atskabargu
- šķedene malkas pagale, ko ērti sadalīt skalos
- strupis Malkas pagale, koka gabals.
- plītskatls Malkas plītī iemūrēts katls (piemēram, ūdens sildīšanai).
- skaidīņs malkas sagatavošanas vieta pagalmā
- kurika Malkas skaldāmā vāle.
- vante Malkas skaldāmā vāle.
- atskaļi Malkas skaliņi, kas tika dedzināti vērpšanas laikā kā apgaismojums.
- apšķūnis Malkas šķūnis, nojume.
- malcinieks Malkas šķūnis.
- malcene Malkas šķūnītis vai vieta, kur glabājas malka.
- malciens Malkas šķūnītis vai vieta, kur glabājas malka.
- malcinieks Malkas vedējs; malkas tirgotājs.
- malceniece Malkas vedējs.
- griezējs Malkas zāģētājs.
- blāķis Malkas, dēļu krāvums pēc noteiktas mērvienības, parasti pēc kubikmetriem.
- malkcirtējs Malkascirtējs.
- malkcirtis Malkascirtējs.
- Mahlenhof Mālu muiža, kas atradās Valkas apriņķa Sinoles pagastā.
- Mahlup Mālupes muiža, kas atradās Valkas apriņķa Mālupes pagastā.
- negalīgs Mantkārīgs, alkatīgs.
- āmarīma Mantkārīgs, mantrausīgs, alkatīgs cilvēks; amarīļa.
- amarīļa Mantkārīgs, mantrausīgs, alkatīgs cilvēks.
- Marienstein Māriņkalna muiža, kas atradās Valkas apriņķa Ziemera pagastā.
- frēzkultivators Mašīna augsnes pirmssējas apstrādei un dziļirdināšanai; sastāv no rāmja ar uzkāri, frēzveltņiem ar nažiem, pārvalka, aizmugurējām un priekšējām bultveida ķepām un balstriteņiem.
- drupinātājs mašīna dažādu gabalmateriālu drupināšanai; pēc iegūto gabalu lieluma izšķir drupinātājus rupjai (gabalu lielums līdz 300 mm), vidējai (līdz 100 mm) un smalkai (līdz 25 mm) drupināšanai
- dezintegrators Mašīna trauslu, arī plastisku materiālu smalkai malšanai.
- diska mizotāji mašīnas, kuru darba iekārta ir uz vertikālas vai horizontālas tērauda ass iestiprināts tērauda disks ar tērauda nažiem; disks griežas ar ātrumu 600-1500 apgr./min; lieto papīrmalkas sausai mizošanai
- ablācija Materiāla saārdīšanās (izgarošanas, kušanas vai ķīmiskās erozijas rezultātā) augstas temperatūras gāzes plūsmas u. c. iedarbībā; arī kosmiskā lidaparāta ārējā apvalka daļēja izkušana vai iztvaikošana berzes dēļ, tam nonākot atmosfēras zemākajos slāņos.
- Pedele Mazās Emajegi kreisā krasta pieteka Igaunijā un Latvijā, Valkas novada Valkas pagastā un pilsētā, garums - 31 km (Latvijā 16 km), kritums - 32 m, iztek no Katai ezera Igaunijā, pēc dažiem kilometriem nelielu posmu ir Latvijas un Igaunijas robežupe; Igaunijā saucas "Pedeli".
- iesalkans Mazliet salkans.
- veratrīns Meksikas auga "Schoenocaulon officinale A. Gray" sēklu alkaloīdu (veratrīna, cevadīna un cevīna) maisījums; kairina, pēc tam paralizē vazomotoriskos centrus.
- pelotīns Meksikas kaktusa "Lophophora williamsii (Xemaire) Coult." alkaloīds; izraisa centrālās nervu sistēmas depresiju.
- anhalonīns Meksikas kaktusa "Lophophora williamsii" alkaloids; rada miegainību, reibumu, optiskas halucinācijas.
- ergotoksīns Melno graudu alkaloīdu komplekss, kas sastāv no trim alkaloīdiem: ergokristīna, ergokarnīna un ergokriptīna.
- Mehrhof Mēra muiža, kas atradās Valkas apriņķa Mēra pagastā.
- stelle Mērstatnis, kurā var iekraut vienu steru malkas.
- pērdele Mērvienība malkas daudzuma mērīšanai, \~0,8 kubikmetri.
- kokainidīns Metilkokaīns, kokas alkaloīds.
- kodeīns metilmorfīns, alkaloīds ar narkotisku iedarbību; lieto medicīnā
- žabo Mežģīņu vai smalka auduma krokojums, ko izmanto tērpa rotāšanai tā krūšu daļā vai pie kakla izgriezuma.
- mieloģenēze Mielīna apvalka veidošanās ap aksonu.
- medulācija Mielīna apvalka veidošanās.
- ortomiksovīrusi Miksovīrusi, kas ierosina dzīvnieku elpošanas ceļu slimības; sastāv no RNS un lipīdus saturoša olbaltumvielu apvalka.
- leptomeningioma Mīkstā smadzeņu apvalka audzējs.
- ēzelīte Mīksta, smalka, sprogaina vilna.
- sangīna Mīksts, brūngani sarkans zīmulis bez ārējā apvalka.
- sutnis mitra malka
- žļega Mitra malka, mitra labība.
- zvingelmalka Mitra malka.
- mizošana Mizas atdalīšana no koku stumbriem un sortimentiem (zaļbaļkiem, finierklučiem, stabiem, papīrmalkas u. c.).
- halki Mongoļu ziemeļu grupa; halkasi.
- morfijs Morfīns - opija alkaloīds, ko medicīnā izmanto par pretsāpju līdzekli.
- Ammāna muhāfaza Jordānijā (_‘Ammān_), robežojas ar Balkas, Zarkas, Maānas, Kerakas un Mādebas muhāfazu, kā arī ar Saūda Arābiju
- miofibrozīts Muskuļa ārējā saistaudu apvalka iekaisums.
- miocēle Muskuļa trūce, muskuļaudu izvirzījums caur apvalka plīsumu.
- pilokarpuss Mūžzaļš tropu krūms no rūtu dzimtas, aug Amerikā; no lapām iegūst alkaloīdu pilokarpīnu, kuru lieto medicīnā kā līdzekli, kas pazemina acu iekšējo spiedienu.
- mandragora Nakteņu dzimtas ģints ("Mandragora"), daudzgadīgs lakstaugs ar platām ovālām lapām, lielu, sazarotu sakni, kas satur alkaloīdus.
- tabaka Nakteņu dzimtas ģints ("Nicotiana"), lakstaugs, arī puskrūms, krūms, kas satur nikotīnu un citus indīgus alkaloīdus.
- bakans Nederīgs koka malkas gabals.
- oligodendrocīts Neiroglijas šūna ar nelielu skaitu izaugumu, kas aptver neirona ķermeni; šīs šūnas piedalās neironu vielmaiņā un nervšķiedru apvalka veidošanā.
- zaļa malka neizžāvēta, nesen izstrādātu kokmateriālu malka
- ierakstīšanas aizsagbīdnis neliela atvere 3,5 collu disketes plastmasas apvalka stūrī, ko izmanto, lai aizsargātu disketi pret nejaušu informācijas ierakstīšanu, kas var radīt vajadzīgo datu zudumu. Ja atvere nav aizklāta ar bīdni, kas speciāli ierīkots disketes plastmasas apvalkā, diskete pret ierakstīšanu ir aizsargāta
- šķelsne neliela malkas pagale
- patalciņa Neliela talka, kurā piedalās gk. pusaudži.
- lopbarības granulas nelielos cilindrveida vai kubveida gabaliņos sapresēta smalka lopbarība, samalti vai citādi sīki sasmalcināti lopbarības līdzekļi vai to maisījumi (zāles milti, kombinētā barība u. c.)
- malkasšķūnītis Neliels šķūnis malkas glabāšanai.
- gāķens Neliels, īpaši apdarināts (apšūts, nostiprināts ar metāla gredzenu u. tml.) apaļš caurums buras, pārvalka vai cita auduma gabala malā, kas atkārtojas vienādos attālumos un kalpo nostiprināšanai.
- megakarioblasts Nenobriedis megakariocīts - milzu šūna ar negraudainu, stipri bazofilu citoplazmu un kodolu, kuram ir smalka hromatīna struktūra un vairāki kodoliņi.
- nukleoze Nenormāla kodolu proliferācija, piem., muskuļšķiedru zemapvalka kodolu proliferācija pēc muskuļa traumas.
- disbolisms Nenormāla, īpatnēja, bet ne vienmēr patoloģiska vielmaiņa, piem., alkaptonūrija.
- neirotecīts Nerva apvalka iekaisums.
- demielinizācija Nervu vai nervu šķiedru mielīna apvalka iznīcināšana.
- gāžamkrava nesaiņota krava, kurai nav bīstama mešana vai izgāšana kraujot, piemēram, malka, akmeņi, metāllūžņi u. tml.; gāžamkravu uzskaita - pieņem pārvadāšanai un nodod saņēmējam - pēc masas vai tilpuma
- nezaņķība Nesātība, rīšanas alkas.
- nomaļmalka Nevērtīga malka.
- renipunktūra Nieres apvalka pār-duršana, piem., materiāla iegūšanai citoloģiskai diagnozei.
- paranefrīts Nieres tauku apvalka iekaisums.
- žakete No blīva auduma šūts apģērba gabals, kas sniedzas pāri jostasvietai vai līdz tai un kam priekšpusē ir aizdare ar pogām; šāda augšējā daļa vīriešu uzvalkam vai sieviešu kostīmam.
- celmu malka no celmu virszemes daļas un resnākajām saknēm sagatavotā malka
- šķedārnis No koka bluķa atskaldīta malkas šķila.
- kazls No krusteniski sastiprinātiem kokiem veidots balsts malkas, baļķu zāģēšanai.
- tīkliņš No viegla, smalka tīkla (1) darināts izstrādājums (piemēram, kā rotāšanai, aizsargāšanai).
- sutašs No zīda pavedieniem pīta smalka aukla, ko izmanto, piemēram, rotājumiem.
- ortonitrofenilpropiolskābe NO2C6H4CC COOH, lieto alkaloīdu un glikozes noteikšanai urīnā.
- Valkas novads nodibināts 2009. g. kā daāla no bijušā Valkas rajona, 2021. g. administratīvi teritoriālajā reformā palicis bez izmaiņām, ietver Ērģemes, Kārķu, Valkas, Vijciema un Zvārtavas pagastu, robežojas ar Sniltenes un Valmieras novadu, kā arī ar Igauniju
- Smiltenes novads nodibināts 2009. g., sākotnēji ietvēra Smiltenes pilsētu un Bilskas, Blomes, Brantu, Grundzāles, Launkalnes, Smiltenes un Variņu pagastus, 2021. g. reformā pievienots Apes, Drustu, Gaujienas, Raunas, Trapenes un Virešu pagasts, robežojas ar Alūksnes, Gulbenes, Cēsu, Valmieras un Valkas novadu, kā arī ar Igauniju
- Valmieras novads nodibināts 2021. g., ietver Mazsalacas, Rūjienas, Sedas, Strenču un Valmieras pilsētu, kā arī Bērzaines, Brenguļu, Burtnieku, Dikļu, Ēveles, Ipiķu, Jeru, Jērcēnu, Kauguru, Kocēnu, Ķoņu, Lodes, Matīšu, Mazsalacas, Naukšēnu, Plāņu, Ramatas, Rencēnu, Sēļu, Skaņklanes, Trikātas, Vaidavas, Valmieras, Vecates, Vilpulkas un Zilākalna pagastu, robežojas ar Valkas, Smiltenes, Cēsu un Limbažu novadu, kā arī ar Igauniju
- juma Nojume malkas vai kokmateriālu glabāšanai.
- šālmalka Nomaļmalka, nevērtīga malka.
- norasot Nopilēt, arī nolīt (par rasu, smalka lietu u. tml.).
- palkans Novadējies, salkans, negaršīgs.
- Dienvidkurzemes novads novads Latvijas dienvidrietumos pie Baltijas jūras, ar administratīvo centru Grobiņā, robežojas ar Ventspils, Kuldīgas un Saldus novadu, kā arī ar Liepājas pilsētu un Lietuvu, ietver 5 pilsētas (Aizpute, Durbe, Grobiņa, Pāvilosts, Priekule) un 26 pagastus (Aizputes, Bārtas, Bunkas, Cīravas, Dunalkas, Dunikas, Durbes, Embūtes, Gaviezes, Gramzdas, Groboņas, Kalētu, Kalvenes, Kazdangas, Lažas, Medzes, Nīcas, Otaņķu, Priekules, Rucavas, Sakas, Tadaiķu, Vaiņodes, Vecpils, Vērgales, Virgas)
- novilkas Novalka (2).
- novelka Novalka.
- dranskas Novalkāti apģērba gabali; novalkas.
- milns Nūja degošās malkas sabikstīšanai krāsnī.
- celuloze ogļhidrāts (C~6~H~10~O~5~)~n~ jeb (C~6~H~7~O~2~(OH)~3~)~n~, lielmolekulāra dabas viela, kas veidojas fotosintēzes procesā, augu šūnapvalka galvenā sastāvdaļa
- gitoksoze Ogļhidrāts uzpirkstītes alkaloīdos.
- rauvolfija oleandru dzimtas tropu kokaugu ģints (~90 sugu), vairākas sugas satur alkaloīdus, kurus lieto medicīnā
- tekoluteocīts Olnīcu folikulu saistaudapvalka šūna.
- miosalpingīts Olvada muskuļapvalka iekaisums.
- Homeln Omuļu muiža, kas atradās Valkas apriņķa Omuļu pagastā.
- loperamīds Opija alkaloīda preparāts, ko lieto pret caureju.
- narkotīns Opija alkaloīds.
- omnopons Opija alkaloīdu maisījums, kas satur apmēram 50 procentus morfīna.
- kodamīns Opija kristālisks alkaloīds, laudanīna izomērs.
- kriptopīns Opijā un dažās lauztās sirds ("Dicentra") sugās atrasts alkaloīds, kas iedarbības ziņā līdzīgs papaverīnam.
- atroscīns Optiski neaktīvs hioscīna izomērs, alkaloīds; kā midriātisks līdzeklis stiprāks par hioscīnu.
- lignīns Organiska viela, kas ietilpst augu šūnapvalka sastāvā.
- ekgonīns Organisks savienojums ar diezgan komplicētu struktūru, no kura atvasināma lielākā daļa kokaīnaugos esošo alkaloīdu.
- Ohselshof Ozolu muiža, kas atradās Valkas apriņķa Pededzes pagastā.
- notalkāt Padarīt kādu darbu talkas veidā.
- parulis Pagale (parasti divas vai vairāk), ko novieto krāsnī šķērsām zem malkas, lai tā labāk sadegtu.
- Aumeisteru pagasts pagasts bijušajā Valkas apriņķī, 1925. g. pārdēvēts par Cirgaļu pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Zvārtavas, Grundzāles un Bilskas pagastā
- Valkas pagasta teritorija pagasts dibināts 1909. gadā atdalot tā teritoriju no toreizējā Lugažu pagasta un šādā 4910 ha platībā pastāvēja līdz 1949. g., atjaunojot pagastus 1990. g. Valkas pagasta teritorija izveidojusies 27984 ha platībā, pievienojot gandrīz visu pirmskara Lugažu pagasta teritoriju
- Medzes pagasts pagasts Dienvidkurzemes novadā ar administratīvo centru Kapsēdē, robežojas ar Vērgales, Dunalkas, Durbes un Grobiņas pagastu, kā arī ar Liepājas pilsētu; bijušie nosaukumi: vāciski — Medsesn, krieviski — Medzenskaja
- Tadaiķu pagasts pagasts Dienvidkurzemes novadā ar administratīvo centru Lieģos, robežojas ar Dunalkas, Durbes, Bunkas, Gaviezes, Grobiņas un Medzes pagastu, kā arī ar Durbes pilsētu; 2000.-2009. g. pagasts bija iekļauts Durbes novadā un nepastāvēja kā atsevišķa vienība
- Durbes pagasts pagasts Dienvidkurzemes novadā, aptver Durbes pilsētu no trim pusēm, robežojas ar Dunalkas, Vecpils, Bunkas un Tadaiķu pagastu
- Vecpils pagasts pagasts Dienvidkurzemes novadā, robežojas ar Aizputes, Kalvenes, Bunkas, Durbes un Dunalkas pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Altenburg, krieviski — Altenburgskaja
- Sakas pagasts pagasts Dienvidkurzemes novadā, robežojas ar Pāvilostas pilsētu, Lažas, Cīravas, Dunalkas un Vērgales pagastu, Ventspils un Kuldīgas novadu, kā arī ar Baltijas jūru; bijušie nosaukumi: Upesmuižas pagasts, vāciski — Bachhof, krieviski — Bechgofskaja
- Vērgales pagasts pagasts Dienvidkurzemes novadā, robežojas ar Sakas, Dunalkas un Medzes pagastu, kā arī ar Baltijas jūru; bijušie nosaukumi: Vērgaļu pagasts, vāciski — Wirginahlen, krieviski — Virgenskaja
- Cīravas pagasts pagasts Dienvidkurzemes novadā, robežojas ar Sakas, Lažas, Aizputes un Dunalkas pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Zierausch, krieviski — Ciravskaja
- Grundzāles pagasts pagasts Smiltenes novada ziemeļaustrumu daļā, robežojas ar Palsmanes un Bilskas pagastu, kā arī ar Valkas un Apes novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Grundsahl, krieviski — Grundzaļskaja
- Bilskas pagasts pagasts Smiltenes novada ziemeļu daļā, robežojas ar Grundzāles, Palsmanes, Launkalnes un Smiltenes pagastu, kā arī ar Strenču un Valkas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Bilskenshof, krieviski — Biļskenskaja
- Gaujienas pagasts pagasts Smiltenes novadā, robežojas ar Trapenes, Virešu un Grundzāles pagastu un Valkas novadu, kā arī ar Igauniju; bijušie nosaukumi: Pilsgaujienas pagasts, vāciski — Schloss-Adsel, krieviski — Adzeļskaja
- Valkas pagasts pagasts tāda paša nosaukuma novadā, aptver Valkas pilsētu no trim pusēm, robežojas ar Zvārtavas, Vijciema un Ērģemes pagastu, kā arī ar Strenču novadu un Igauniju; bijušie nosaukumi: vāciski — Walksche, krieviski — Valkskaja
- Zvārtavas pagasts pagasts Valkas novadā ar administratīvo centru Stepos, robežojas ar Vijciema un Valkas pagastu, kā arī ar Smiltenes novadu un Igauniju; bijušie nosaukumi: vāciski — Adsel-Schwarzhof, krieviski — Svartskaja
- Kārķu pagasts pagasts Valkas novada rietumu daļā, robežojas ar Ērģemes pagastu, kā arī ar Valmieras novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Karkell, krieviski — Karkeļskaja
- Ērģemes pagasts pagasts Valkas novadā, robežojas ar Valkas un Kārķu pagastu, kā arī ar Valmieras novadu un Igauniju; bijušie nosaukumi: vāciski — Ermeshoft, krieviski — Ermesskaja
- Vijciema pagasts pagasts Valkas novadā, robežojas ar Valkas un Zvārtavas pagastu, kā arī ar Smiltenes un Valmieras novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Wiezenhof, krieviski — Vijcemskaja
- Ēveles pagasts pagasts Valmieras novadā (2009.-2021. g. Burtneiku novadā, 1950.-2009. g. Valkas rajonā), robežojas ar Jērcēnu un Rencēnu pagastu, kā arī ar Valkas novadu (1992. g. pagasts atjaunots pirmskara robežās); bijušie nosaukumi: vāciski Alt-Wohlfahrt, krieviski — Eveļskaja
- Jērcēnu pagasts pagasts Valmieras novadā, robežojas ar Plāņu, Trikātas, Valmieras un Ēveles pagastu, ar Strenču un Sedas pilsētu, kā arī ar Valkas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Neu-Wohlfahrt, krieviski — Jercenskaja
- Naukšēnu pagasts pagasts Valmieras novadā, robežojas ar Rencēnu, Jeru un Ķoņu pagastu, kā arī ar Valkas novadu un Igauniju; bijušie nosaukumi: vāciski — Naukschen, krieviski — Naukšenskaja
- Plāņu pagasts pagasts Valmieras novadā, robežojas ar Strenču un Sedas pilsētām, Trikātas un Jērcēnu pagastu, kā arī ar Valkas un Smiltenes novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Planhof, krieviski — Planskaja
- strumpulis Paīss, paresns koka (parasti malkas) gabals.
- sofora Pākšaugu dzimtas augu ģints ("Sophora") ko dažviet dienvidos kultivē kā dekoratīvu koku vai krūmu (Japānas sofora - "Sophora japonica"); cita soforu suga ir daudzgadīgā nezāle, kas sastopama Vidusāzijā (biezaugļu sofora), satur indīgu alkaloīdu, lieto medicīnā.
- arekolīns Palmas "Areca catechu L." sēklu alkaloīds, piridīna derivāts; eļļains šķidrums; spēcīgi kairina parasimpātisko nervu sistēmu; veterinārijā lieto pret lenteņiem.
- Palzmar Palsmanes muiža, kas atradās Valkas apriņķa Palsmanes pagastā.
- vudsija Paparžu ģints ("Woodsia"), dekoratīvs augs, smalka, maza paparde, kam nepieciešama īpaša vieta pusēnā, piemēram akmeņdārzā.
- Papenhof Pāpiņa muiža, kas atradās Valkas apriņķa Bilskas pagastā.
- šķeldošana Papīrmalkas (mizotas vai nemizotas) pārstrādāšana šķeldās.
- papīrmalkas sautēšana papīrmalkas iepriekšējā apstrāde ar tvaiku brūnās kokmasas iegūšanai
- kāre Pārmērīga, savtīga tieksme (parasti pēc kāda labuma); alkatība.
- šķedēns Pārskaldītas malkas pagales sīkāka daļa.
- malkas zāģis pārvietojama darbmašīna malkas sagarumošanai, kas izveidota uz ripzāģmašīnas bāzes
- Cēsu apriņķis pastāvēja 1566.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Baižkalna, Cēsu, Cirstu, Drabešu, Drustu, Druvienas, Dzērbenes, Ērgļu, Gatartas, Jaunpiebalgas, Jaunraunas, Jumurdas, Kārļu, Kosas, Kūduma, Launkalnes, Lenču, Lielstraupes, Liepas, Līvu, Lizuma, Mārsnēnu, Mazstraupes, Ogres, Priekuļu, Raiskuma, Rāmuļu, Rankas, Raunas, Rozulas, Sērmūkšu, Skujenes, Stalbes, Taurenes, Vaives, Vecpiebalgas, Veļķu un Veselavas pagastu, robežojās ar Valmieras, Valkas, Madonas un Rīgas apriņķi
- Valmieras apriņķis pastāvēja 1785.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Ainažu, Alojas, Augstrozes, Bauņu, Braslavas, Brenguļu, Burtnieku, Dauguļu, Dikļu, Duntes, Idus, Ipiķu, Jaunburtnieku, Jaunvāles, Jeru, Katvaru, Kauguru, Kokmuižas, Koņu, Ķieģeļu, Lādes, Liepupes, Limbažu, Lodes, Mazsalacas, Mujānu, Nabes, Naukšēnu, Ozolu, Pāles, Pociema, Puikules, Rencēnu, Rozēnu, Rūjienas, Salacas, Sēļu, Skaņkalnes, Stienes, Svētciema, Ternejas, Tūjas, Umurgas, Vaidavas, Vainižu, Valmieras, Vecates, Viļķenes, Vilzēnu un Vitrupes pagastu, robežojās ar Valkas, Cēsu un Rīgas apriņķi, kā arī ar Rīgas jūras līci un Igauniju
- Valkas apriņķis pastāvēja 1785.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Alsviķa, Alūksnes, Annas, Bejas, Bilskas, Blomes, Cirgaļu, Dūres, Ērģemes, Ēveles, Gaujienas, Grundzāles, Ilzenes, Jaunlaicenes, Jaunroxes, Jērcēnu, Kalncempju, Kārķu, Karvas, Lejasciema, Lugažu, Mālupes, Mārkalnes, Mēra, Omuļu, Palsmanes, Pededzes, Plāņu, Rauzas, Sinoles, Smiltenes, Trapenes, Trikātas, Valkas, Veclaicenes, Vijciema, Zeltiņu, Ziemera un Zvārtavas pagastu, robežojās ar Abrenes (Jaunlatgales), Madonas, Cēsu un Valmieras apriņķi, kā arī ar Igauniju
- Aizputes apriņķis pastāvēja 1819.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Aizputes, Alšvangas, Apriķu, Basu, Cīravas, Dunalkas, Dzērves, Gudenieku, Jūrkalnes, Kalvenes, Kazdangas, Klosteres, Lažas, Nīkrāces, Rudbāržu, Sakas, Sieksātes, Ulmales un Valtaiķu pagastu, robežojās ar Ventspils, Kuldīgas un Liepājas apriņķi, kā arī ar Baltijas jūru
- Madonas apriņķis pastāvēja 1924.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Adulienas, Beļavas, Bērzaunes, Cesvaines, Dzelzavas, Galgauskas, Grašu, Grostonas, Iršu, Jaungulbenes, Kalsnavas, Kārzdabas, Kraukļu, Kusas, Lazdonas, Ļaudonas, Liepkalnes, Liezeres, Litenes, Lubānas, Lubejas, Mārcienas, Mēdzūlas, Meirānu, Mētrienas, Odzienas, Oļu, Patkules, Pērses, Praulienas, Saikavas, Sarkaņu, Sausnējas, Sāvienas, Stāmerienas, Tirzas, Vecgulbenes, Vējavas, Vestienas, Viesienas, Vietalvas un Virānes pagastu, robežojās ar Valkas, Abrenes, Rēzeknes, Daugavpils, Rīgas un Cēsu apriņķi
- Abrenes apriņķis pastāvēja 1938.-1944. g., ietvēra Augšpils, Baltinavas, Balvu, Bērzpils, Gauru, Kacēnu, Liepnas, Linavas, Purvmalas, Rugāju, Šķilbēnu, Tilžas un Viļakas pagastu, robežojās ar Ludzas, Rēzeknes, Madonas un Valkas apriņķi, kā arī ar Igauniju un Krieviju
- Apes rajons pastāvēja 1950.-1957. g., ietvēra Apes pilsētu, Gaujienas, Apes, Trapenes un Virešu pagastu, robežojās ar Alūksnes, Gulbenes, Smiltenes un Valkas novadu, kā arī ar Igauniju
- Alūksnes rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Alūksnes pilsētu, Alsviķu, Annas, Apes, Gaujienas, Ilzenes, Jaunalūksnes, Jaunannas, Jaunlaicenes, Kalncempju, Liepnas, Malienas, Mālupes, Mārkalnes, Pededzes, Trapenes, Veclaicenes, Virešu, Zeltiņu un Ziemera pagastu, robežojās ar Balvu, Gulbenes un Valkas rajonu, kā arī ar Igauniju un Krieviju
- Cēsu rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Amatas, Drabešu, Drustu, Dzērbenes, Inešu, Jaunpiebalgas, Kaives, Liepas, Līgatnes, Mārsnēnu, Nītaures, Priekuļu, Raiskuma, Raunas, Skujenes, Stalbes, Straupes, Taurenes, Vaives, Vecpiebalgas, Veselavas, Zaubes un Zosēnu pagastu, robežojās ar Valmieras, Valkas, Gulbenes, Madonas, Ogres, Rīgas un Limbažu rajonu
- Liepājas rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Liepājas, Aizputes, Grobiņas, Pāvilostas un Priekules pilsētu, Durbes pilsētu ar lauku teritoriju, Aizputes, Bārtas, Bunkas, Cīravas, Dunalkas, Dunikas, Embūtes, Gaviezes, Gramzdas, Grobiņas, Kalētu, Kalvenes, Kazdangas, Lažas, Medzes, Nīcas, Otaņķu, Priekules, Rucavas, Sakas, Tadaiķu, Vaiņodes, Vecpils, Vērgales un Virgas pagastu, robežojās ar Ventspils, Kuldīgas un Saldus rajonu, kā arī ar Lietuvu un Baltijas jūru
- Valmieras rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Rūjienas pilsētu, Mazsalacas pilsētu ar lauku teritoriju, Bērzaines, Brenguļu, Burtnieku, Dikļu, Ipiķu, Jeru, Kauguru, Kocēnu, Ķoņu, Lodes, Matīšu, Naukšēnu, Ramatas, Rencēnu, Sēļu, Skaņkalnes, Vaidavas, Valmieras, Vecates, Vilpulkas un Zilākalna pagastu, robežojās ar Valkas, Cēsu un Limbažu rajonu, kā arī ar Igauniju
- Valkas rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Valkas, Sedas, Smiltenes un Strenču pilsētu, Bilskas, Blomes, Brantu, Ērģemes, Ēveles, Grundzāles, Jērcēnu, Kārķu, Launkalnes, Palsmanes, Plāņu, Smiltenes, Trikātas, Valkas, Variņu, Vijciema un Zvārtavas pagastu, robežojās ar Alūksnes, Gulbenes, Cēsu un Valmieras rajonu, kā arī ar Igauniju
- Gulbenes rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra Gulbenes pilsētu, Beļavas, Daukstu, Druvienas, Galgauskas, Jaungulbenes, Lejasciema, Līgo, Litenes, Lizuma, Rankas, Stāmerienas, Stradu un Tirzas pagastu, robežojas ar Alūksnes, Balvu, Madonas, Cēsu un Valkas rajonu
- Apes novads pastāvēja 2009.-2021. g. Vidzemes ziemeļaustrumu daļā, ietvēra Apes pilsētu, Gaujienas, Apes, Trapenes un Virešu pagastu, robežojās ar Alūksnes, Gulbenes, Smiltenes un Valkas novadu, kā arī ar Igauniju
- Rāvas pagasts pastāvēja bijušajā Liepājas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Dunalkas pagastā
- Nigras pagasts pastāvēja bijušajā Valkas apriņķī 1925.-1928. g., līdz 1925. g. un pēc 1928. g. saucās Blomes pagasts, no 2009. g. Smiltenes novadā
- Birzuļu pagasts pastāvēja bijušajā Valkas apriņķī 1939.-1949. g.; teritorija mūsu dienās ietilpst Smiltenes novada Bilskas, Palsmanes un Grundzāles pagastā
- Lejas pagasts pastāvēja bijušajā Valkas apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Lejasciema pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Gulbenes novada Lejasciema pagastā
- Pedeles pagasts pastāvēja bijušajā Valkas apriņķī līdz 1925. gadam, kad tas pārdēvēts par Lugažu pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Valkas novada Valkas un Ērģemes pagastā
- Rauzas pagasts pastāvēja bijušajā Valkas apriņķī līdz 1939. gadam, kad apvienots ar Mēra pagastu un izveidots Birzuļu pagasts; teritorija mūsu dienās ietilpst Smiltenes novada Palsmanes pagastā
- Mēra pagasts pastāvēja bijušajā Valkas apriņķī līdz 1939. gadam, kad apvienots ar Rauzas pagastu un izveidots Birzuļu pagasts; teritorija mūsu dienās ietilpst Smiltenes novada Bilskas, Grundzāles un Palsmanes pagastā
- Alūksnes pagasts pastāvēja bijušajā Valkas apriņķī līdz 1949. gadam, pēc 1990. g. teritorija ietilpst Alsviķu, Jaunalūksnes un Ziemeru pagastā, neliela daļa - Alūksnes pilsētā
- Bejas pagasts pastāvēja bijušajā Valkas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā un neliela daļa — Mārkalnes pagastā
- Dūres pagasts pastāvēja bijušajā Valkas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst gk. Gulbenes novada Lejasciema pagastā, bet neliela daļa Smiltenes novada Trapenes un Virešu pagastā
- Sinoles pagasts pastāvēja bijušajā Valkas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Gulbenes novada Lejasciema un Lizuma pagastā
- Jaunrozes pagasts pastāvēja bijušajā Valkas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Smiltenes novada Apes pagastā
- Omuļu pagasts pastāvēja bijušajā Valkas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Valkas novada Ērģemes pagastā, neliela daļa — Valmieras novada Naukšēnu pagastā
- Lugažu pagasts pastāvēja bijušajā Valkas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Valkas novada Valkas un Ērģemes pagastā
- Cirgaļu pagasts pastāvēja bijušajā Valkas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Zvārtavas, Grundzāles un Bilskas pagastā
- Jaunlatgales apriņķis pastāvēja no 1925. g. līdz 1938. g., kad pārdēvēts par Abrenes apriņķi, ietvēra (1935. g.) Augšpils, Baltinavas, Balvu, Bērzpils, Gauru, Kacēnu, Liepnas, Linavas, Purvmalas, Rugāju, Šķilbēnu, Tilžas un Viļakas pagastu, robežojās ar Ludzas, Rēzeknes, Madonas un Valkas apriņķi, kā arī ar Igauniju un Krieviju
- rumulas Pavasara atmodas rituāli un darbības - savstarpēja laistīšanās ar ūdeni, kad pirmo reizi dzina lopus ganos, uzsākta zemes aparšanu vai pēc mēslu talkas; pirmās ganu dienas svinēšana.
- stingt Pazeminoties temperatūrai, arī iztvaikojot kādām sastāvdaļām, kļūt cietam, arī valkanam, želejveidīgam.
- sastingt Pazeminoties temperatūrai, arī iztvaikojot kādām sastāvdaļām, kļūt, parasti pilnīgi, cietam, arī valkanam, želejveidīgam; arī sasalt (1).
- Rīzupe Pedeles kreisā krasta pieteka Valkas novada Valkas pagastā, augštece Igaunijā; Rizupe.
- Ragīšupīte Pedeles kreisā krasta pieteka Valkas novadā.
- Peddeln Pedeles muiža, kas atradās Valkas apriņķa Lugažu pagastā.
- sinceloms Periviscerālie ķermeņa dobumi kā vienota struktūra; pie tiem pieder pleiras, perikarda un vēderplēves dobums, kā arī sēklinieka makstapvalka dobums.
- Friedrichshof Pidriķa muiža, kas atradās Valkas apriņķa Valkas pagastā.
- butāns piesātināts ogļūdeņradis, alkans C~4~H~10~, sašķidrinātās gāzes (propāna–butāna) sastāvdaļa; lieto par gāzveida kurināmo un metālgriešanai
- mežmērs Pilnīgāks malkas mērs (ar uzviju).
- Leikčārlza Pilsēta ASV ("Lake Charles"), Luiziānas štatā, jūras osta pie Kalkašas upes, 74900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Mādeba Pilsēta Jordānijā, Balkas muhāfazas administratīvais centrs, 70300 iedzīvotāju (2004. g.).
- Salta Pilsēta Jordānijā, Balkas muhāfazas administratīvais centrs, 73500 iedzīvotāju (2004. g.).
- Prohladnija Pilsēta Krievijā, Kabardas-Balkārijas Republikā, Malkas kreisajā krastā, 57900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Smiltene Pilsēta Latvijā, Vidzemē, novada centrs no 2009. g. (1960.-2009. Valkas rajonā, 1950.-1959. rajona centrs, 1785.-1949. g. Valkas apriņķī) 132 km no Rīgas, 44 km no Valkas un 31 km no Valmieras, pilsētas tiesības kopš 1920. g., vēstures avotos 1427. g. pirmo reizi minēts, ka pie pils (kas uzcelta 1359. g.) pastāv amatnieku un tirgotāju apmetne.
- Ape Pilsēta Latvijā, Vidzemes ziemeļaustrumu daļā 174 km no Rīgas, Smiltenes novada austrumos, (2009.-2021. g. novada centrs, 1957.-2009. g. Alūksnes rajonā, 1950.-1956. g. rajona centrs, 1785.-1949. Valkas apriņķī), pilsētas tiesības kopš 1928. gada, miesta - no 1921. g., pilsēta izveidojusies uz muižas zemes, ko Livonijas ordeņa mestrs 1420. gadā izlēņoja G. G. Hopem (no viņa vārda cēlies muižas un miesta nosaukums).
- Strenči Pilsēta Latvijā, Vidzemes ziemeļu daļā, Gaujas labajā krastā, Valmieras novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1950.-2008. g. Valkas rajonā, līdz 1949. g. Valkas apriņķī) 126 km no Rīgas un 29 km no Valkas, pilsētas tiesības kopš 1928. g., miesta tiesības no 1895. g., kā nozīmīga apdzīvota vieta sāka veidoties 1889. g. sakarā ar dzelzceļa izbūvi un tilta uzcelšanu pār Gauju.
- Seda Pilsēta Latvijā, Vidzemes ziemeļu daļā, Valmieras novadā (2009.-2021. g. Strenču novadā, 1950.-2008. g. Valkas rajonā) 132 km no Rīgas un 30 km no Valkas, pilsētas tiesības kopš 1991. g., pilsētciemats no 1971. g., strādnieku ciemata tiesības no 1954. g., kas sāka attīstīties 1952. g. līdz ar kūdras fabrikas būvi.
- Alūksne Pilsēta Latvijas ziemeļaustrumos, novada centrs no 2009. gada (1950.-2009. - rajona centrs, 1783.-1949. - Valkas apriņķī) 200 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1920. gada, Pleskavas 2. hronikā pirmo reizi minēta 1285. gadā.
- Neringa pilsēta Lietuvā (_Neringa_), Klaipēdas apriņķī, pašvaldības administratīvais centrs, aizņem Kuršu kāpas \~50 km garumā, 2720 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1961. g., izveidota no kūrortu un zvejnieku ciematiem (Jodkrante, Pervalka, Preilla, Nida - administratīvais centrs)
- Halkapinara Pilsēta Turcijā ("Halkapinar"), Konjas ilā, 1770 iedzīvotāju (2013. g.).
- Kalkandere Pilsēta Turcijā ("Kalkandere"), Rizes ilā, 5800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Malkara Pilsēta Turcijā ("Malkara"), Tekirdāgas ilā, 28900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Balkanabata Pilsēta Turkmenistānā, Balkanas vilajeta administratīvais centrs, 139000 iedzīvotāju (2004. g.); Nebitdaga.
- Serdara Pilsēta Turkmenistānā, Balkanas vilajetā, 51000 iedzīvotāju (1999. g.); Kizilarvata.
- Tirkmenbaši Pilsēta Turkmenistānā, Balkanas vilajetā, 87000 iedzīvotāju (2004. g.).
- Hazara Pilsēta Turkmenistānā, Balkanas vilajetā, Kaspijas jūras austrumu krastā, Čelekenas pussalā.
- Bereketa Pilsēta Turkmenistānā, Balkanas vilajetā, Kopetdaga grēdas ziemeļrietumu atzara ieplakā, rajona administratīvais centrs, 24500 iedzīvotāju (2016. g.).
- Kalkāra Pilsēta Vācijā ("Kalkar"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 13700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Šalkava Pilsēta Vācijā ("Schalkau"), Tīringenes federālajā zemē, 3000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Šmalkaldene Pilsēta Vācijā ("Schmalkalden"), Tīringenes federālajā zemē, 19500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Blieķu kalns pilskalns Dienvidkurzemes novada Cīravas pagastā, 3 km uz dienvidiem no Cīravas centra, Cīravas-Dunalkas ceļa labajā pusē, 5-6 m augsts, garens paugurs ar ovālu plakumu (asis \~30 x 20 m), varbūtēji identificēts ar vēstures avotos 1253. g. minēto ciemu "Gerve"
- Dunalkas elku kalns pilskalns Dienvidkurzemes novada Dunalkas pagastā, uz dienvidiem no Grantiņu mājām, savrups, lēzens paugurs ar plakumu \~60 m diametrā, kas no 3 vpusēm norobežots ar vaļņiem un grāvjiem, pēc izveidojuma vairāk atgādina kulta vietu
- Ērģemes pilskalns pilskalns Valkas novada Ērģemē, Rikandas krastā, augstums — \~15 m, plakums — 100 x 25 m, datējums nav zināms, stipri postīts ar rakumiem
- Vijciema Celītkalns pilskalns Valkas novada Vijciema pagastā, ir paugurs, kas paceļas 22 m virs Vijas mitrās ielejas, ziemeļu un dienvidu pusē stāvas nogāzes, rietumu pusē nocietināts ar valni un grāvi, kultūrslānis nav konstatēts, datējums nav zināms, saistāms ar 1224. g. Tālavas dalīšanas līgumā minēto ciemu pie Vijas ("villa apud Viwam fluvium")
- Veckurpnieku pilskalns pilskalns Valkas novada Zvārtavas pagastā, tas ir šaura, stāva paugura augstākā daļa (augstums - 12-14 m), kas no pārējā paugura norobežota ar \~5 m dziļu pāržmaugu un \~1 m dziļu grāvi, veikti nelieli mākslīgi pārveidojumi, kultūrslānis nav konstatēts un datējums nav zināms; Krautavu kalns
- glazē pirkstinieki pirkstaiņi no ļoti smalkas, mīkstas ādas ar gludu un spīdīgu virspusi
- ķert Pirkt, iegādāt, arī ņemt (ko) alkatīgi bez izvēles, arī bez vajadzības.
- pīšu malka pīšu koku mazvērtīgā malka, kas ātri sadeg
- Dižvalks Plančvalka labā krasta pieteka Talsu novada Rojas pagastā, augštece Lubes pagastā.
- koniīns Plankumaino suņstobru indīgs alkaloīds.
- konilīns Plankumaino suņstobru toksisks alkaloīds.
- puspergaments Plāns tauku un ūdens necaurlaidīgs papīrs, kas izgatavots no smalka maluma papīrmasas ar ierobežotu tauku caurlaidību; lieto pārtikas u. c. produktu iesaiņošanai.
- plīvurapvalks Plāns, caurspīdīgs smadzeņu apvalks, kas nesatur asinsvadus, atrodas zem smadzeņu cietā apvalka un apņem smadzenes, neieejot to rievās un bedrītēs; tīklainais apvalks.
- Planhof Plāņu muiža, kas atradās Valkas apriņķa Plāņu pagastā.
- uveoplastika Plastiska acābola asinsvadu apvalka operācija.
- platifilīns Platlapu krustaines ("Senecio platyphyllus DC.") alkaloīds.
- rievspolīte Plaušgliemežu apakšklases dzimta ("Endodontidae"), viena no senākajām sauszemes gliemežu dzimtām, nelieli un ļoti mazi gliemeži ar zemu, gandrīz diskveidīgu pelēkbrūnu čaulu, ko klāj ļoti smalkas rievas, Latvijā 2 ģintis, 2 sugas.
- grigolka Plosta vadāmais airis; drigalka.
- plotus Plotus alle - mazā alka "Alle alle" nosaukuma sinonīms.
- plazmoptīze Protoplazmas izplūšana no šūnas, pārplīstot šūnapvalkam.
- gimnoplasts Protoplazmas masa bez norobežojoša apvalka; gimnocīts.
- Pubbul Pubuļu muiža, kas atradās Valkas apriņķa Cirgaļu pagastā.
- zemeszvaigzne pūpēžu klases dzimta ("Geastraceae"), sēne, kuras augļķermeņa apvalka ārējā daļa saplaisā un atliecas, izveidojot zvaigžņveida figūru, >50 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 10 sugu
- pusmute Puse kumosa; puse no ēdiena daudzuma, ko var ieņemt mutē; puse malka.
- Hochberg Putras muiža, kas atradās Valkas apriņķa Cirgaļu pagastā.
- gnoskopīns Racēmisks narkotisks alkaloīds opijā.
- vidžināt Radīt augstas, smalkas, parasti ritmiskas, balss skaņas (par putniem, parasti par bezdelīgām): atskanēt šādām skaņām.
- sīkt Radīt neskaidras, smalkas, svilpjošas skaņas (piemēram, par apgrūtinātu elpošanu); atskanēt šādām skaņām.
- žvurkšēt Radīt padobju, rūcošu, sprakšķošu troksni, piemēram degot sausai malkai, žagariem; atskanēt šādam troksnim; žvorkšēt.
- žvorkšēt Radīt padobju, rūcošu, sprakšķošu troksni, piemēram degot sausai malkai, žagariem; atskanēt šādam troksnim.
- zvorkšēt Radīt padobju, rūcošu, sprakšķošu troksni, piemēram, degot sausai malkai, žagariem; atskanēt šādam troksnim.
- zvurkšēt Radīt padobju, rūcošu, sprakšķošu troksni, piemēram, degot sausai malkai, žagariem; atskanēt šādam troksnim.
- ņēkšēt Radīt paklusas, pasmalkas balss skaņas (par dzīvniekiem, parasti vardēm).
- ņekšēt Radīt pasmalkas balss skaņas (piemēram, paužot izsalkumu) - parasti par dzīvnieku mazuļiem.
- ņīkšēt Radīt pasmalkas balss skaņas (piemēram, paužot izsalkumu) - parasti par dzīvnieku mazuļiem.
- ņaukšēt Radīt pasmalkas balss skaņas; ņurdēt (par dzīvniekiem); arī ņaudēt.
- ņeukšēt Radīt pasmalkas balss skaņas; ņurdēt (par dzīvniekiem).
- sīkt Radīt samērā smalkas, augstas, vienmērīgas skaņas (par dažiem kukaiņiem); atskanēt šādām skaņām.
- sīkt Radīt samērā smalkas, augstas, vienmērīgas, svilpjošas skaņas (par parādībām dabā, piemēram, par vēju, ūdeņiem); atskanēt šādām skaņām.
- sīkt Radīt samērā smalkas, augstas, vienmērīgas, svilpjošas skaņas (par priekšmetiem, ierīcēm u. tml.); atskanēt šādām skaņām.
- spindzēt Radīt smalkas, augstas, vienmērīgas skaņas (parasti par izšautām lodēm); atskanēt šādām skaņām.
- spindzēt Radīt smalkas, augstas, vienmērīgas skaņas (parasti par kukaiņiem); atskanēt šādām skaņām.
- matlīnija Rakstīta burta elements - smalka līnija (parasti kaligrāfijā).
- Raudenhof Raudiņas muiža, kas atradās Valkas apriņķa Bilskas pagastā.
- rauslis Rausējs, mantrausis; alkata.
- aimalīns rauvolfijas alkaloīds
- aimalicīns Rauvolfijas alkaloīds.
- serpagīns Rauvolfijas alkaloīds.
- Rausenhof Rauzas muiža, kas atradās Valkas apriņķa Rauzas pagastā.
- retrobulbārais perineirīts redzes nerva apvalka iekaisums
- izbraukuma kinokamera relatīvi portatīva kinokamera brīvdabas filmēšanai bez trokšņslāpējošā apvalka
- pavilnis Reta, mīksta vilna, smalkas spalvas starp rupjākām (sariem), smalki matiņi ap kaklu, kur beidzas mati.
- alkaptonūrija Rets vielu maiņas traucējums, alkaptona izdale.
- Rehsack Rēzakas muiža, kas atradās Valkas apriņķa Karvas pagastā.
- aukurs Rijas kuramā malka.
- Šķirmētu strauts Rikandas kreisā krasta pieteka Valkas novada Ērģemes pagastā.
- Žukupe Rikandas kreisā krasta pieteka Valkas novada Valkas pagastā, augštece Ērģemes pagastā, iztek no Bērzu ezera, garums - 8 km
- Mauriņu strauts Rikandas kreisā krasta pieteka Valkas novadā.
- Oļupe Rikandas labā krasta pieteka Valkas novada Ērģemes pagastā, garums - 5 km
- Gaumērupe Rikandas labā krasta pieteka Valkas novada Ērģemes pagastā.
- Pudžurga Rikandas labā krasta pieteka Valkas novada Ērģemes pagastā.
- talkāt Rīkot talkas.
- raut (arī zagt) aci (arī acis) no pieres ārā (arī laukā) Rīkoties alkatīgi, nerēķinoties ar citiem.
- hinīnkoks Rubiju dzimtas ģints ("Cinchona") mūžzaļš koks, kuru kultivē mizas ieguvei Andu kalnos Dienvidamerikā; miza satur \~30 alkaloīdu, t. sk. hinīnu, ko lieto medicīnā.
- Knātervalks Rudiķvalka kreisā krasta pieteka Talsu novada Rojas pagastā, augštece Lubes pagastā.
- Bebrupe Rudupes labā krasta pieteka Kuldīgas novada Rendas un Rumbas pagastā, garums - 8 km; Zirguvalka.
- Ķire Rūjas kreisā krasta pieteka Valkas un Valmieras novadā (lielākajā daļā tecējuma šo novadu robežupe), garums - 17 km, kritums - 22 m, izveidojas Valkas novada Kārķu pagastā satekot Akmenei un Šēlupītei; Ķira.
- cevīns Sabadillas sēklu un veratru kristālisks alkaloīds.
- talkas māte saimniece mājā, kur tiek rīkota talka
- šķūnis Saimniecības celtne, arī telpa, parasti labības, lopbarības, malkas, darbarīku glabāšanai.
- cinhonisms Saindēšanās ar cinhonas mizu vai tās alkaloīdiem.
- lobēlisms Saindēšanās ar lobēliju vai tās alkaloīdiem; pazīmes: vemšana, toniski un kloniski krampji, elpošanas paralīze.
- inkapsulācija Saistaudu apvalka (kapsulas) izveidošanās ap organismam svešām vielām (svešķermeņiem, svešām šūnām u. tml.).
- alkalimetrisks Saistīts ar alkalimetriju, tai raksturīgs.
- sājs Sājš - bezgaršīgs, pliekans, salkans.
- izkudēties Sajust ļoti spēcīgu vēlēšanos, alkas.
- kā jaunkundze saka par cilvēku, kas uzvedas nedabiski, pārspīlēti, kam ir pārāk smalkas, kundziskas manieres
- nezināt, ko ķert, ko grābt saka, ja kāds ir mantrausīgs, alkatīgs
- šakalis Sakalis - skalu malkas pagale, sveķains skals.
- gangliozīdi Salikti lipīdi; atrasti neironu apvalka membrānā un liesā.
- ļeberīgs Salkans, negaršīgs (par ēdienu).
- sājens Salkans, sājš.
- sājins Salkans, sājš.
- salgans Salkans.
- salkanīgs Salkans.
- pasalkans Samērā, arī mazliet salkans (piemēram, par ēdienu, dzērienu).
- turgors Saspriegts šūnapvalka stāvoklis, ko rada šūnas satura spiediens uz šūnapvalku.
- skarbīt Sašķelt, sadrumstalot, atskaldīt, atdalīt (piemēram, malkas šķilu).
- skārbīt Sašķelt, sadrumstalot, atskaldīt, atdalīt (piemēram, malkas šķilu).
- aizdaga Sausa malka iekuram.
- sausmanis Sausa malka, iekurs.
- sauseklis Sausa malka.
- kuramais Sausa, sasmalcināta malka, ko lieto ātrākai iekurināšanai, arī tāss u. tml.
- kaukolis Sauss, viegls priekšmets, piem., malkas gabals; kaukals.
- kaukals Sauss, viegls priekšmets, piem., malkas gabals.
- miņotes Savādas smalkas mežģīnes.
- dzidaine Savienojumā "dzidaina pagale" - asa, šķēpveidīga malkas pagale.
- guģis Savienojumā "mantas guģis" - mantrausīgs, alkatīgs cilvēks.
- ģeosistēma Savstarpēji saistītu un cits ciyu ietekmējošu ģeogrāfiskā apvalka komponentu kopums.
- raut kumosu no mutes laukā savtīgi, alkatīgi tiekties pēc tā, kas pieder citam, atņemt kādam iztikas līdzekļus
- daucīns Savvaļas burkānu lapu alkaloīds; radniecisks pirolidīnam.
- harmīns Savvaļas rūtas "Peganum harmala" alkaloīds, ķīmiskā ziņā identisks ar banisterīnu; ietekmē centrālo nervu sistēmu, sevišķi motoriskos centrus; lieto trīcošās triekas terapijā.
- Purgaile Sedas kreisā krasta pieteka Valkas novada Valkas un Ērģemes pagastā, lejtecē nepilnu km arī Valkas un Valmieras novada robežupe; Ķēķupīte; Ķaka.
- Ērgļupīte Sedas labā krasta pieteka Valkas novada Ērģemes pagastā, lejtecē arī robežupe ar Kārķu pagastu, iztek no Rūķa ezera, garums - \~2,5 km
- Diļupīte Sedas labā krasta pieteka Valkas novada Ērģemes pagastā.
- Vīķupīte Sedas labā krasta pieteka Valkas novada Ērģemes pagastā.
- Rikanda Sedas labā krasta pieteka Valkas novadā, garums - 24 km, kritums - 30 m; Rikande; Rikarde; augštecē - Ērģeme.
- intīna Sēklaugu putekšņu apvalka iekšējais slānis.
- hidrocēlektomija Sēklinieka apvalka daļas izgriešana hidrocēles ārstēšanas nolūkā.
- perididimīts Sēklinieka makstapvalka iekaisums.
- periorhīts Sēklinieka makstapvalka iekaisums.
- vagīnektomija Sēklinieka makstapvalka izgriešana.
- Sehlen Sēļu muiža, kas atradās Valkas apriņķa Valkas pagastā.
- nāves grēki septiņi grēki, ko kristietība uzskata par vissmagākajiem (lepnība jeb augstprātība; alkatība jeb skopulība; miesaskārība jeb neapvaldītas seksuālas tieksmes; skaudība; ēdelība, kas parasti saistīta ar žūpošanu; dusmas; slinkums)
- serozīts Serozā apvalka iekaisums.
- kratīklis Sietveida ierīce lielāko (kā) daļu atšķiršanai no sīkajām, smalkajām.
- dāmiņa Sieviete, kas iztaisās smalka, vai kas izvairās no darba.
- smalcīte sieviete, kurai patīk smalkas manieres
- mikoplazma Sīka baktērija bez šūnapvalka, kas dzīvo uz cilvēka un dzīvnieku gļotādas.
- smelknes Sīkas, smalkas graudu apvalka daļas, kas rodas, pārstrādājot graudus.
- Vaucluse Sikšņu muiža, kas atradās Valkas apriņķa Gaujienas pagastā.
- Sila ezers Silezers, ezers Valkas pagastā.
- paduška Silkšņa daļa - polsterējums bez ādas, auduma pārvalka.
- Sinohlen Sinoles muiža, kas atradās Valkas apriņķa Sinoles pagastā.
- Sinole Sinoles pagasts - pastāvēja bijušajā Valkas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Gulbenes novada Lejasciema un Lizuma pagastā.
- sinovīts Sinoviālā apvalka iekaisums.
- endokardīts Sirds iekšējā apvalka - endokarda iekaisums.
- zizalkaņepes Sisalkaņepes.
- meslīņs skaidiens, malkas gatavošanas vieta sētā
- glaunums Skaists tērps, smalka uzvešanās.
- saskaldīt Skaldot sagādāt, arī sagatavot (ko, parasti malku) lielākā daudzumā; skaldot sagādāt, arī sagatavot (kā, parasti malkas, lielāku daudzumu).
- piekuri Skali, skaidas u. tml. krāsnī ievietotas malkas priekšā (iekurināšanai).
- dārbokslis Skals (sīkāk saskaldīta skalu malka).
- skala skals; malkas pagale, šķila
- dāraukslis Skalu malka (kluči, reti kad garāki par 60-80 cm).
- darviņa Skalu malka, skalu pagale.
- darvīna Skalu malka, skalu pagale.
- skalmalka Skalu malka; šķila, skalu plēšanai; skalmaks.
- skalmaka Skalu malka; šķila, skalu plēšanai.
- skalmaks Skalu malka; šķila, skalu plēšanai.
- darvaukšus Skalu malka.
- darveksis Skalu malka.
- darvoklis Skalu malka.
- skrembelis Skalu malkas gabals.
- sakalis Skalu malkas pagale, sveķains skals; īpaši sagatavota malkas pagale, kuru dedzināja apgaismošanai.
- uveosklerīts Sklēras iekaisums, kas pievienojies acābola asinsvadu apvalka iekaisumam.
- badiņš Skops, nenovīdīgs, alkatīgs cilvēks.
- zabēklis Skopulis, kas cieš no alkatības.
- balstenis Skujkoku apaļais kokmateriāls šahtu eju nostiprināšanai, stutmalka.
- peiksts Slapja malka, kas slikti deg.
- susna Slikta priedes malka; izmirkusi malka.
- duroarahnīts Smadzeņu cietā apvalka un plīvurapvalka iekaisums.
- šāberēšana Smalka apdares operācija ar speciālu instrumentu - šāberi, ar ko no virsmas nokasa plānas metāla skaidas; piekasīšana.
- atiska sāls smalka asprātība, zobgalība
- apgubenis Smalka audekla drāna, ko sien ap galvu lakata vietā.
- šviciņa Smalka auduma veļa.
- pompadūra Smalka darba kulīte sievietēm.
- finese Smalka nianse.
- ģelumbe Smalka pirkta drāna, labākais apģērba gabals.
- matatspere Smalka spirālveida atspere.
- fibrilla Smalka šķiedra organisma šūnās vai starpšūnu telpā.
- pavilna Smalka zāle zem lielākas.
- persiflāža Smalka, asprātīga izzobošana.
- kokote Smalka, eleganta un dārga prostitūta, vieglas uzvedības sieviete.
- glazē Smalka, mīksta āda ar gludu un spīdīgu virspusi.
- politese Smalka, pieklājīga uzvešanās.
- smalkapstrāde Smalka, sarežģīta (kā) apstrāde.
- kureklis Smalka, sasmalcināta malka, ko lieto ātrākai iekurināšanai, arī tāss u. tml.
- Trifolium elegans smalkais āboliņš
- streijcukurs Smalkais cukurs.
- Ādžņa čakra smalkais saprāta elementu fizioloģiskais centrs, kas atrodas rajonā starp uzacīm un fizioloģiski atbilst hipofīzei
- Sphagnum tenellum smalkais sfagns
- smalkapstrādāšana Smalkapstrāde.
- tonofibrillas Smalkas epitelioātu citoskeleta fibrillas, kurām ir mehāniska vai balsta funkcija.
- brečkas Smalkas mežģīnes.
- margeritas Smalkas stikla pērles.
- mirnava Smalkas vilnas audums.
- miņonetes Smalkas, šauras mežģīnes - lentītes.
- pagaiļi Smalki saskaldīta malka, ko maizes krāsnij izkuroties, iemet vēl, izsvaidot pa visu krāsni, lai tai reizē izdegot, krāsns viscaur vienādi sasiltu.
- pagailis Smalki saskaldīta malka, ko maizes krāsnij izkuroties, iemet vēl, izsvaidot pa visu krāsni, lai tai reizē izdegot, krāsns viscaur vienādi sasiltu.
- mīksts Smalks, tievs, sīks (par matiem, spalvām); tāds, kam ir smalki, tievi mati, smalkas, tievas, sīkas spalvas (par dzīvniekiem).
- Smilten Smiltenes muiža, kas atradās Valkas apriņķa Smiltenes pagastā.
- artēziskie urbumi speciāli urbumi artēzisko ūdeņu ņemšanai; urbuma vidusdaļa ir stobrs, ko nostiprina tērauda apvalka caurule; tajā ievieto arī ierīces ūdens ņemšanai no akas - pašteces vadu vai iegremdētu sūkni ar spiedvadu
- parasoma Spermatīdas mitohondriju sakopojums ass pavediena apvalka veidošanai.
- valks Staipīgs, lokans, elastīgs; valkans.
- vērsītis Statīvs malkas zāģēšanai.
- ūdensstikls Stiklējāds, verdošā ūdenī šķīstošs kramskābes savienojums ar alkalijām, kālija vai nātrija silikāts.
- slāpes Stipra tieksme, vēlēšanās, ilgas (pēc kā); alkas.
- ehinopsīns Strihnīna grupas alkaloīds, iegūts no auga "Echinops ritro" augļiem.
- strichnīns Strihnīns - alkaloīds, indīgs augs, ko lieto kā žurku indi.
- peristrumīts Strumas apvalka iekaisums.
- pioperikards Strutas sirds apvalka dobumā.
- piopneimoperikards Strutas un gāze sirds apvalka dobumā.
- heleritrīns Strutenes alkaloīds.
- helidonīns Strutenes kristālisks alkaloīds ar papaverīnam līdzīgu darbību.
- pioperikardīts Strutojošs sirds apvalka iekaisums.
- štenceļš stutmalka
- balstmalka Stutmalka.
- štencele Stutmalka.
- supratkas Supretkas - vakarēšana, sākotnēji vērpšanas talka.
- babīna Sutašs - no zīda pavedieniem pīta smalka aukla, ko izmanto, piemēram, rotājumiem.
- darvāksnis Sveķaina malka.
- ķieņi Sveķaina priedes malka.
- sveķeļi Sveķaina, parasti priedes malka, no kuras agrāk tecināja darvu.
- daga Sveķainas priedes malkas kvēpi.
- darvākslis Sveķains priedes koka gabals iekuram; skalu malka.
- darvekslis Sveķains priedes koka gabals iekuram; skalu malka.
- darveksnis Sveķains priedes koka gabals iekuram; skalu malka.
- darvokslis Sveķains priedes koka gabals iekuram; skalu malka.
- derokslis Sveķains priedes koka gabals iekuram; skalu malka.
- pataļči Svinīgas vakariņas pēc talkas, ko rīko tās mājas saimnieki, kur notika talka.
- čakaļi Šakaļi - īsos četrkantīgos gabalos sazāģēti koka gabali, ko visbiežāk izmanto malkai vai iekuram; kokmateriāla atgriezumi.
- šalkonis Šalka, šalkoņa, šņākoņa.
- Čelkara Šalkara - pilsēta Kazahstānā.
- Čelkars Šalkars - sālsnogulu ezers Kazahstānā.
- šaukstas Šalkas, drebuļi; šaukonis.
- šaukonis Šalkas, drebuļi.
- salkas Šalkas, šaušalas.
- salki Šalkas, šaušalas.
- čauksti Šalkas.
- šausteris Šausmas, šalkas.
- sērmelis Šermuļi, šalkas, dreboņa.
- širtiņš Šērtiņš; smalka kokvilnas kreklu drāna.
- efedra šīs dzimtas ģints ("Ephedra"), mūžzalš krūms vai puskrūms, ārstniecisks augs; dažas sugas satur alkaloīdu efedrīnu, ko lieto medicīnā
- šķeļtine šķeltā malka
- cikutīns Šķidrs velnarutku alkaloīds; nomāc centrālo nervu sistēmu un paralizē nervu galus skeleta muskulatūrā.
- laudopans Šķīdums vai tabletes, kas satur galvenos opija alkaloīdus bez balastvielām.
- koira Šķiedra, kas iegūta no "Cocos nucifera" auga augļu apvalka; kokosšķiedra.
- malkasšķūnis Šķūnis malkas glabāšanai.
- Schluckum Šļukuma muiža, kas atradās Valkas apriņķa Ziemera pagastā.
- gimnocīts Šūna bez apvalka.
- spongioplazma Šūnu protoplazmas smalkais tīklojums, kas redzams fiksēta šūnā.
- īstā tabaka tabakas suga ("Nicotiana tabacum"), viengadīgs lakstaugs, kura lapās ir alkaloīds nikotīns
- nāsīgs Tāds, kam ir asa (smalka) oža.
- smalkactiņa Tāds, kam ir maza, smalka acs (5).
- čivulītis Tāds, kam ir smalka balss, kas runājot it kā čivina.
- smalkodīgs Tāds, kam ir smalka oža, kas labi atšķir smaržas.
- smalkvilnas Tāds, kam ir smalka vilna (par aitām, to šķirnēm).
- smalklapains Tāds, kam ir smalkas lapas.
- smalkskarains Tāds, kam ir smalkas skaras.
- smalkstarains Tāds, kam ir smalkas staras.
- kārs Tāds, kam ir spēcīga vēlēšanās, tieksme, alkas (piemēram, pēc kādas darbības, dzīves veida).
- kails Tāds, kam nav apvalka, pārklāja, aizsega.
- pliks Tāds, kam nav apvalka, pārklāja, aizsega.
- negausīgs Tāds, kam nekad nav diezgan, kas cenšas sasniegt, iegūt arvien vairāk un vairāk; alkatīgs.
- negauss Tāds, kam nekad nav diezgan; alkatīgs.
- vīzīgs Tāds, kam raksturīgs manierīgums, pārspīlēti smalka izturēšanās; arī vīzdegunīgs.
- retrodurāls Tāds, kas atrodas aiz cietā smadzeņu apvalka.
- ekstradurāls Tāds, kas atrodas ārpus smadzeņu cietā apvalka.
- intrapiāls Tāds, kas atrodas smadzeņu mīkstā apvalka audos.
- interpiāls Tāds, kas atrodas starp diviem mīkstā smadzeņu apvalka slāņiem.
- ekstrameningeāls Tāds, kas atrodas vai rodas ārpus smadzeņu mīkstā apvalka.
- epidurāls Tāds, kas atrodas virs smadzeņu cietā apvalka.
- hipolemmāls Tāds, kas atrodas zem apvalka, piem., motoriskā nerva gala aparāts muskulī.
- subserozs Tāds, kas atrodas zem serozā apvalka.
- subdurāls Tāds, kas atrodas, tiek ievadīts vai notiek zem cietā smadzeņu apvalka.
- smalkvadmalas Tāds, kas ir darināts no smalkas vadmalas.
- smalkzīda Tāds, kas ir izgatavots no smalka zīda.
- smalkvilnas Tāds, kas ir izgatavots no smalkas vilnas.
- gaisīgs Tāds, kas nav masīvs, tāds, kam ir viegla, smalka uzbūve.
- pirmstalkas Tāds, kas pastāv noris (neilgi) pirms talkas.
- viegls Tāds, kas rada neliela svara iespaidu, tāds, kam ir samērā smalka uzbūve (parasti par priekšmetiem, arī par to formu, veidu u. tml.).
- alkains Tāds, kurā izpaužas alkas, vēlēšanās, ilgas.
- kārs Tāds, kurā izpaužas šāda vēlēšanās, tieksme, alkas.
- stings Tāds, kuram ir raksturīga cietība, arī valkanums, želejveidīgums, kas parasti izveidojas, pazeminoties temperatūrai, iztvaikojot kādām sastāvdaļām.
- vijīgs Tāds, no kura vai pagatavot ko staipīgu, valkanu (piemēram, par mālu).
- Lāzberģa pagasts tagadējā Alūksnes novada Mārkalnes pagasta nosaukums līdz 1925. gadam (tolaik Valkas apriņķī)
- Bormaņu pagasts tagadējā Smiltenes novada Trapenes pagasta nosaukums līdz 1902. g. un 1923.-1925. g., tolaik Valkas apriņķī
- aerometodes tālizpētes metodes (piem., aerofotogrāfiskā, aerovizuālā metode) Zemes ģeogrāfiskā apvalka, tā sastāvdaļu un tajos notiekošo procesu izpētei un kartēšanai
- patalkošana Talka (1).
- melalits talka izstrādāšanas produkts - elektrības izolācijas materiāls
- rieči Talka.
- subotņiks Talka.
- talca Talka.
- talkošana Talka.
- talks Talka.
- tolka Talka.
- talcinieks Talkas dalībnieks.
- notalkāt Talkas laikā pazaudēt.
- pataļķes Talkas nobeiguma svinības.
- mašīntalka Talkas veids, kad uz ražas kulšanu pēc kārtas pie katra saimnieka atbrauc kuļmašīna ar aprīkojumu un sanāk visi apkārtnes ļaudis palīgos.
- patalcinieks Talkas viesis, kas darbā nav piedalījies, bet atnāk uz nobeiguma svinībām.
- joništana Tantriskās jogas slepenajās mācībās smalkais enerģētiskais centrs, kas atrodas vīrieša starpenē.
- lupīna Tauriņziežu dzimtas ģints ("Lupinus"), lakstaugs ar staraini saliktām lapām un baltiem, dzelteniem vai ziliem ziediem stāvos ķekaros vai vārpās, dažas to sugas satur indīgus alkaloīdus, \~200 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas.
- nosacītais kurināmais tehniski ekonomiskos aprēķinos pieņemta kurināmā uzskaites vienība dažāda kurināmā veidu efektivitātes salīdzināšanai un kurināmā daudzuma uzskaitei; par vienību tiek pieņemts 1 kg cietā kurināmā (1 m^3^ gāzveida kurināmā) ar sadedzes siltumu 29 308 kJ (7000 kcal); pārrēķināšanas koeficients naftai ir 1,43, dabasgāzei– 1,175, vidējas kvalitātes akmeņoglēm – 0,69, kūdrai – 0,34, degslāneklim – 0,32, malkai – 0,27.
- perlīta struktūra tērauda struktūra, kas satur 0,83% oglekļa, sastāv no smalka plāksnīšu ferīta un cementa maisījuma
- virstērps Tērps, ko valka virs cita tērpa; virsapģērbs; arī virsvalks.
- Witkop Tiepeles muiža, kas atradās Valkas apriņķa Trikātas pagastā.
- kubikass Tilpuma (parasti malkas) mērvienība - aptuveni 9,7 kubikmetri.
- kubikpēda Tilpuma (parasti malkas) mērvienība (kubs ar pēdu garām šķautnēm) - aptuveni 0,027 kubikmetri.
- Trikaten Trikātas muiža, kas atradās Valkas apriņķa Trikātas pagastā.
- Kragenhof Tūjas muiža, kas atradās Valkas apriņķa Alsviķa pagastā.
- Turneshof Turnas muiža, kas atradās Valkas apriņķa Ērģemes pagastā.
- Dusmvalks ūdenstece Kuldīgas novada Alsungas pagastā, Dravniekvalka labā krasta pieteka
- Turgaja Upe Kazahstānā, izveidojas Kazahijas sīkpaugurainē, satekot Žaldamai un Karaturgajai, garums - 825 km, tek pa Turgajas garenieplaku, sadalās attekās, daudz ezeru un vecupju, sateka ar Irgizu, izsīkst Šalkarteniza solončakā.
- Aistere Upe Latvijā, Dienvidkurzemes novadā, Dunalkas un Tadaiķu pagasta robežupe, garums - 6 km; Aisteres grāvis.
- Kolima Upe Sibīrijas ziemeļaustrumos, Krievijā (Magadanas apgabalā un Sahas Republikā (Jakutijā)), garums - 2129 km, satekupes (Kulu un Ajanjurjaha) sākas Halkanas grēdā, ietek Austrumsibīrijas jūrā.
- Indigirka Upe Sibīrijas ziemeļaustrumos, Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), garums - 1726 km, veidojas satekot Hastahai un Tarinjurjahai Halkanas grēdas ziemeļu nogāzē, ietek Austrumsibīrijas jūrā.
- Omuļupe Upe Valkas novada Ērģemes pagastā pie Igaunijas robežas (Igaunijā Ehne), garums - 94 km, ietek Virtsjarva ezerā, Latvijā tikai vidusteces 11 km
- Seda upe Valkas un Valmieras novadā, vidustecē nepilnu 18 km posmā ir šo novadu robežupe, garums - 62 km, kritums - \~8,5 m, sākas dumbrainā mežā \~4 km uz dienvidaustrumiem no Valkas, ietek Burtniekā
- tālvegs upes ielejas dibena, gravas, sengravas visdziļākā ass līnija; ūdens sateces līnija dabā, kas iet pa mikroreljefa ieplaku zemākajām vietām; ievalka (3)
- piesere Uz piepriekšas, uz malkas ārdiem piesērtā labība.
- kumbrabluķis Uz plosta pirmās un pēdējās plenes nostiprināts resns baļķēns, kura izgriezumā iestiprināta drigalka jeb plosta airis.
- obroka kule uzturs malkas cirtējiem un siena vedējiem ilgā ceļā
- Bērzkalnupe Užavas kreisā krasta pieteka Alsungas pagastā, kas izveidojas kā Dravniekvalka un Muceniekvalka satekupe; Brenčsātes upīte; Mucenieku valks (augštecē); Muceniekvalks (augštecē); Mucniekvalks (augštecē); Siliņa; Siliņu upe; Siliņupe; Valks.
- Siliņa Užavas kreisā krasta pieteka, garums - 7 km; Siliņu upe; Valka.
- patalči Vakara saviesīgā daļa, kopā pasēdēšana pēc talkas.
- pataļķi Vakara saviesīgā daļa, kopā pasēdēšana pēc talkas.
- supraka vakarēšana, sākotnēji vērpšanas talka
- supretkas Vakarēšana, sākotnēji vērpšanas talka.
- Walk Valka.
- valkns Valkans 1(1).
- vijīgs Valkans, arī staipīgs (par masu, piemēram, mīklu).
- viļgans Valkans.
- valcēniešos Valkas apkārtnē.
- valcēnieši Valkas novada apdzīvotās vietas "Valka" iedzīvotāji.
- ērģemieši Valkas novada Ērģemes pagasta apdzīvotās vietas "Ērģeme" iedzīvotāji.
- omulieši Valkas novada Ērģemes pagasta apdzīvotās vietas "Omuļi" iedzīvotāji.
- turnaviešos Valkas novada Ērģemes pagasta apdzīvotās vietas "Turna apkārtnē; šajā apdzīvotajā vietā.
- turnēnieši Valkas novada Ērģemes pagasta apdzīvotās vietas "Turna" iedzīvotāji.
- turnavietis Valkas novada Ērģemes pagasta apdzīvotās vietas "Turna" iedzīvotājs, parasti dzimis un uzaudzis Turnā.
- Ermesskaja Valkas novada Ērģemes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Ermeshoft Valkas novada Ērģemes pagasta bijušais nosaukums vāciski.
- ērģemieši Valkas novada Ērģemes pagastā.
- jaunkārķēnieši Valkas novada Kārķu pagasta apdzīvotās vietas "Jaukārķi" (tagad - "Kārķu" ciema daļa) iedzīvotāji.
- kārķēnieši Valkas novada Kārķu pagasta apdzīvotās vietas "Kārķi" apkārtnē; Kārķos.
- kārķēnieši Valkas novada Kārķu pagasta apdzīvotās vietas "Kārķi" iedzīvotāji.
- Karkeļskaja Valkas novada Kārķu pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Karkell Valkas novada Kārķu pagasta bijušais nosaukums vāciski.
- burdzēnieši Valkas novada Valkas pagasta apdzīvotās vietas "Burga" iedzīvotāji.
- jaunmājēnieši Valkas novada Valkas pagasta apdzīvotās vietas "Jaunāmāja" iedzīvotāji.
- liellugazieši Valkas novada Valkas pagasta apdzīvotās vietas "Liellugaži" iedzīvotāji.
- lipškalnieši Valkas novada Valkas pagasta apdzīvotās vietas "Lipšukalns" iedzīvotāji.
- lugazieši Valkas novada Valkas pagasta apdzīvotās vietas "Lugaži apkārtnē; Lugažos.
- luguziešos Valkas novada Valkas pagasta apdzīvotās vietas "Lugaži apkārtnē; Lugažos.
- Vārpa Valkas novada Valkas pagasta apdzīvotās vietas "Lugaži" bijušais nosaukums padomju laikā.
- lugazieši Valkas novada Valkas pagasta apdzīvotās vietas "Lugaži" iedzīvotājs
- pedelieši Valkas novada Valkas pagasta apdzīvotās vietas "Pedele apkārtnē, teritorijā.
- pedelieši Valkas novada Valkas pagasta apdzīvotās vietas "Pedele" iedzīvotāji.
- Lugaži Valkas novada Valkas pagasta apdzīvotās vietas "Sēļi" bijušais nosaukums padomju laikā.
- vārpēnieši Valkas novada Valkas pagasta apdzīvotās vietas "Vārpa" iedzīvotāji.
- jaunjērcēnieši Valkas novada Vijciema pagasta apdzīvotās vietas "Jaunjērcēni" iedzīvotāji.
- Kairis Valkas novada Vijciema pagasta apdzīvotās vietas "Kairi" bijušais nosaukums.
- Lāčupi Valkas novada Vijciema pagasta apdzīvotās vietas "Lācupi" nosaukuma variants.
- mežmuizieši Valkas novada Vijciema pagasta apdzīvotās vietas "Mežmuiža" iedzīvotāji.
- mežmuižnieki Valkas novada Vijciema pagasta apdzīvotās vietas "Mežmuiža" iedzīvotāji.
- vecjērcēnieši Valkas novada Vijciema pagasta apdzīvotās vietas "Vecjērcēni" iedzīvotāji.
- veckārķēnieši Valkas novada Vijciema pagasta apdzīvotās vietas "Veckārķi" iedzīvotāji.
- vīciemieši Valkas novada Vijciema pagasta apdzīvotās vietas "Vīciems" iedzīvotāji.
- vijciemieši Valkas novada Vijciema pagasta apdzīvotās vietas "Vijciems" iedzīvotāji.
- Vijcemskaja Valkas novada Vijciema pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Wiezenhof Valkas novada Vijciema pagasta bijušais nosaukums vāciski.
- birzulieši Valkas novada Zvārtavas pagasta apdzīvotās vietas "Birzuļi" iedzīvotāji.
- Priedaine Valkas novada Zvārtavas pagasta apdzīvotās vietas "Cirgaļi" bijušais nosaukums padomju laikā.
- Cirgaļu mežniecība Valkas novada Zvārtavas pagasta apdzīvotās vietas "Cirgaļi" nosaukuma variants.
- kalnainieši Valkas novada Zvārtavas pagasta apdzīvotās vietas "Kalnaine" iedzīvotāji.
- mierkalnieši Valkas novada Zvārtavas pagasta apdzīvotās vietas "Mierkalns" iedzīvotāji.
- Kalnaine Valkas novada Zvārtavas pagasta apdzīvotās vietas "Stepi" nosaukums padomju laikā.
- stepēnieši Valkas novada Zvārtavas pagasta apdzīvotās vietas "Stepji" iedzīvotāji.
- zaķēnieši Valkas novada Zvārtavas pagasta apdzīvotās vietas "Zaķi" iedzīvotāji.
- Svartskaja Valkas novada Zvārtavas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Adsel-Schwarzhof Valkas novada Zvārtavas pagasta bijušais nosaukums.
- saulēnieši Valkas pagasta apdzīvotās vietas "Saule" iedzīvotāji.
- tomēnieši Valkas pagasta apdzīvotās vietas "Tomēni" iedzīvotāji.
- Valkskaja Valkas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Walksche Valkas pagasta bijušais nosaukums vāciski.
- Pedele Valkas pilsētas nosaukums dažos 13. gs vēstures avotos.
- Walco Valkas pilsētas nosaukums dažos 13.-15. gs. vēstures avotos.
- Valk Valkas pilsētas nosaukums, kas minēts Novgorodas hronikā.
- valkātne Valkata.
- valkatnis Valkata.
- valkātnis Valkata.
- ass Veca tilpuma mērvienība (malkas daudzuma mērīšanai) - aptuveni 2-4 kubikmetri.
- Alt-Bilskenshof Vecbilskas muiža, kas atradās Valkas apriņķa Bilskas pagastā.
- Alt-Karkel Veckārķu muiža, kas atradās Valkas apriņķa Kārķu pagastā.
- Tannenhof Vecmežmuiža, kas atradās Valkas apriņķa Smiltenes pagastā.
- Alt-Sackenhof Vecvāles muiža, kas atradās Valkas apriņķa Trikātas pagastā.
- velt Veidot (parasti ko apaļu) no valkanas masas, radot tai rotācijas kustību un spiežot starp divām savstarpēji kustīgām virsmām (piemēram, plaukstām, priekšmetiem); šādi veidot (valkanu masu) apaļā formā.
- apse Velna koks, raganas malka.
- daturīns Velnābola alkaloīds, identisks hiosciamīnam, atropīna izomērs.
- venofibroze Vēnas vidējā apvalka fibrozo audu hiperplāzija.
- Vērgale Vērgales pagasts - pagasts Dienvidkurzemes novadā, robežojas ar Sakas, Dunalkas un Medzes pagastu, kā arī ar Baltijas jūru; bijušie nosaukumi: Vērgaļu pagasts, vāciski - Wirginahlen, krieviski - Virgenskaja.
- susprēde vērpšanas talka
- supratka Vērpšanas talka, vakarēšana; suprags.
- suprags Vērpšanas talka, vakarēšana.
- suprēgs Vērpšanas talka.
- Wehske Vēskas muiža, kas atradās Valkas apriņķa Smiltenes pagastā.
- Narvas svīta vidusdevona Eifela stāva stratigrāfiskā vienība, biezums — 70-170 m, atsegumi Kurzemes pussalas ziemeļos pie Zviedrvalka ietekas Pitragupē, kā arī gravā netālu no Sīkraga
- kaša Viegla, mīksta vilnas drāna no smalkas vilnas kāršainā audumā.
- pulkste vieglas, smalkas pakulas, kas tīrīšanas laikā atdalās no liniem
- elastoīds Viela dzemdes asinsvados pēc dzemdībām, kura ir šo asinsvadu iekšējā apvalka elastīgā slāņa hialīniskās deģenerācijas produkts.
- kaza Viena ceturtdaļa no vienas kubikases (malkas).
- švinka Viena kubikass (malkas).
- kurs Vienas malkas porcijas sadegšana krāsnī.
- reibumzāle Viengadīga sēklu nezāle "Lolium temulentum L.", radniecīga kultūraugam - raizālei, sēklas indīgas, satur alkaloīdu temulinu.
- A3 Viens no galvenajiem Latvijas autoceļiem, Inčukalns - Valmiera - Igaunijas robeža (Valka).
- ergometrīns Viens no galvenajiem melno graudu alkaloīdiem; paaugstina dzemdes muskulatūras tonusu un pavairo tās kontrakciju biežumu.
- eserīns Viens no Kalabāras pupu alkaloīdiem, atrodams arī citās sēklās.
- ergokarnīns Viens no melno graudu alkaloīdiem.
- ergokornīns Viens no melno graudu alkaloīdiem.
- ergokriptīns Viens no melno graudu alkaloīdiem.
- ergokristīns Viens no melno graudu alkaloīdiem.
- ergozīns Viens no melno graudu alkaloīdiem.
- izolizergīnskābe Viens no melno graudu alkaloīdu hidrolītiskiem šķelproduktiem.
- ekbolīns Viens no melno rudzu alkaloīdiem, identisks ar ergotīnu, lietots pret dzemdes asiņošanu u. c.
- plīts riņķis viens no metāla riņķiem, kas sedz malkas plīts caurumu un ko izmanto tā atvēruma lieluma mainīšanai
- papaverīns Viens no opija alkaloīdiem; medicīnā to lieto par asinsvadu paplašinātāju un pretspazmu līdzekli.
- termopsīns Viens no termopses drogas alkaloīdiem.
- pataļķes viesības un viesi vakarā pēc talkas
- malkcirsnis Vieta (parasti lauku saimniecībā) malkas zāģēšanai, skaldīšanai, arī glabāšanai; malciena.
- malciena Vieta (parasti lauku saimniecībā) malkas zāģēšanai, skaldīšanai, arī glabāšanai.
- aizgrēda Vieta aiz malkas grēdas.
- malkielpakaļa Vieta aiz malkas grēdas.
- grēdiena Vieta malkas sakraušanai.
- malcirksnis Vieta malkas zāģēšanai, skaldīšanai; malkcirsnis (parasti malkas šķūņa priekšā).
- malkcirsma Vieta mežā malkas ciršanai.
- malkielapuža Vieta zem malkas grēdas.
- Wiegandshof Vīgantu muiža, kas atradās Valkas apriņķa Ērģemes pagastā.
- Stampupe Vijas labā krasta pieteka Valkas novada Vijciema pagastā, garums - 16 km, kritums - 26 m; Skampupe; Stampupes strauts; Stamupe.
- Daudzupīte Vijas labā krasta pieteka Valkas novada Vijciema pagastā, garums 12 km
- Bācupīte Vijas labā krasta pieteka Valkas novada Vijciema pagastā.
- Laužu kanāls Vijas labā krasta pieteka Valkas novada Zvārtvas pagastā un Smiltenes novada Grundzāles pagastā, garums - 14 km, iztek no Vadaiņa; Vadainis.
- Wiezemhof Vijciema muiža, kas atradās Valkas apriņķa Vijciema pagastā.
- svārki Vīriešu uzvalka augšējā daļa; vīriešu žakete, arī jaka, mētelis.
- smalkvirpa Virpa (kā) smalkapstrādei.
- smalkvirpošana Virpošana, kurā veic (kā) smalkapstrādi; gludā virpošana.
- mētelis Virsējais apģērba gabals, kas parasti sniedzas pāri ceļgaliem un ko valkā virs kleitas, uzvalka u. tml.
- Wisikum Vīsikuma muiža, kas atradās Valkas apriņķa Bejas pagastā.
- Friedrichshof Vislas muiža, kas atradās Valkas apriņķa Palsmanes pagastā.
- alkainība Vispārināta īpašība --> alkains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- alkainums Vispārināta īpašība --> alkains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- alkanība Vispārināta īpašība --> alkans 1, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- alkanums Vispārināta īpašība --> alkans 1(1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- alkatīgums Vispārināta īpašība --> alkatīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; alkatība.
- alkatība Vispārināta īpašība --> alkatīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; nepiepildāmība; negausība; pārmērība.
- negausība Vispārināta īpašība --> negausīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; alkatība.
- salkanība Vispārināta īpašība --> salkans(1), šīs īpašības konkrēta izpausme; salkanums (1).
- salkanums Vispārināta īpašība --> salkans(1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- salkanība Vispārināta īpašība --> salkans(2), šīs īpašības konkrēta izpausme; salkanums (2).
- salkanums Vispārināta īpašība --> salkans(2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- salkanums Vispārināta īpašība --> salkans(3), šīs īpašības konkrēta izpausme; salkanība (3).
- salkanība Vispārināta īpašība --> salkans(3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- valkanums Vispārināta īpašība --> valkans, šīs īpašības konkrēta izpausme; valkanība.
- valkanība Vispārināta īpašība --> valkans, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- jēlproteīni Visu slāpekļvielu kopa: tīrproteīni un citi vienkāršākie slāpekļa savienojumi (amīdi, alkaloīdi, amonjaka savienojumi u. c.).
- Wigantshof Wiegandshof - Vīgantu muiža, kas atradās Valkas apriņķa Ērģemes pagastā.
- dzimumhromatīns X hromosomu veidoti ķermenīši, kas atrodas dažādu audu šūnu kodolā, parasti pie kodola apvalka, augstākajiem zīdītājiem un cilvēkiem tie sastopami tikai sievišķajiem īpatņiem vai ar'īpatņiem ar dzimumhromosomu skaita novirzēm.
- Zāģu ezers Zāģezers Valkas pagastā.
- Dzirnavu ezers Zāģezers, ezers Valkas pagastā.
- Augustental Zaķu muiža, kas atradās Valkas apriņķa Burtnieku pagastā.
- Honiara Zālamana salu galvaspilsēta (angļu val. "Honiara"), osta Gvadalkanalas salas ziemeļu krastā, 59100 iedzīvotāju.
- Sehlenhof Zāles muiža, kas atradās Valkas apriņķa Annas pagastā.
- opiāts zāļu līdzeklis, kurā ir opijs vai tā alkaloīdi; plašākā nozīmē arī opioīdi - pussintētiski vai sintētiski preparāti ar opijam līdzīgu darbību
- čipslis Zaraina malkas pagale.
- čīsla Zaraina vieta vai saaugums malkas pagalē, kas traucē to saskaldīt.
- čūkstoņa Zaru vai malkas atkritumi.
- ohromonāde Zeltaino aļģu nodalījuma dzimta ("Ochromonadaceae"), brīvi peldošas vai pie substrāta piestiprinātas viešūnas, retāk koloniju aļģes, kamšūnas parasti ir dorsiventrālas, bez šūnapvalka, klātas ar periplastu, \~15 ģinšu, Latvijā konstatētas 6 ģintis.
- monas Zeltaino aļģu nodalījuma ohromonāžu dzimtas ģints ("Monas"), brīvi peldošas vai ar tievu pavedienu pie substrāta piestiprinātas bezkrāsainas vienšūnas aļģes, kam nav šūnapvalka, \~20 sugu, Latvijā konstatētas 5 sugas.
- Seltingshof Zeltiņu muiža, kas atradās Valkas apriņķa Bilskas pagastā.
- Selting Zeltiņu muiža, kas atradās Valkas apriņķa Zeltiņu pagastā.
- Laužēnu purvs zemais purvs Valkas novada ziemeļrietumos, \~2 km no Kārķiem, platība - 652 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 3 m
- Melnais purvs zemais purvs Valkas novada Zvārtavas pagastā, platība 545 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums 3,8 m
- bastrs Zemas kvalitātes smalkais cukurs dzeltenā krāsā, rafinētā cukura ražošanas blakus produkts.
- biosfēra Zemes apvalka daļa, kurā pastāv dzīvība (litosfēras augšējā daļa, hidrosfēra un atmosfēras apakšējā daļa).
- Zemes rotācija Zemes cietā apvalka griešanās ap savu asi virzienā no rietumiem uz austrumiem; pilns apgrieziens notiek 23 stundās 56 minūtēs un 4,09 sekundēs.
- Zemes rotācijas nevienmērība Zemes cietā apvalka griešanās ātruma izmaiņas un Zemes rotācijas ass stāvokļa maiņa.
- dabassaimniecība Zemes ģeogrāfiskā apvalka un tā saimnieciskās izmantošanas sociāli ekoloģisks komplekss.
- skropstzvaigzne Zemeszvaigžņu dzimtas ģints ("Trichaster"), sēņu augļķermeņi ir apaļi, ar smailu galotni, to apvalka - perīdija - ārējais slānis uzplīst un sadalās 4-7 daivās, kas atliecas un uz augsnes veido zvaigznei līdzīgu figūru, Latvijā konstatēta 1 suga.
- Semmershof Ziemeru muiža, kas atradās Valkas apriņķa Ziemera pagastā.
- piesmērēt Ziežot, triepjot (valkanu vielu, ziedi), piepildīt (ar to).
- benzakonīns Zilo kurpīšu alkaloīds, mazāk indīgs par akonitīnu.
- alfortioze Zirgu nematodes, helmintozes paveids, ko ierosina "Alfortia edentatus" kāpuri, kas lokalizējas gk. zem vēdera plēves serozā apvalka.
- Adsel-Schwarzhof Zvārtavas muiža, kas atradās Valkas apriņķa Zvārtavas pagastā.
- Kampargrāvis Žulniekvalka labā krasta pieteka Talsu novada Rojas pagastā, augštece Ārlavas pagastā.
alka citās vārdnīcās:
MEV