Paplašinātā meklēšana
Meklējam alka.
Atrasts vārdos (200):
- alka:1
- alka:2
- alkas:1
- balka:2
- balka:1
- Balka:1
- čalka:1
- čalka:2
- kalka:1
- kalka:2
- malka:1
- malka:2
- Malka:1
- palka:1
- salka:1
- šalka:1
- talka:1
- Talka:1
- valka:1
- alkans:1
- alkans:2
- alkašs:1
- alkata:1
- alkate:1
- pralka:1
- salkas:2
- salkas:1
- Skalka:1
- smalka:1
- svalka:1
- šalkas:1
- Šalkas:1
- špalka:1
- alkacis:1
- alkains:1
- alkalds:1
- alkalis:1
- alkanna:1
- alkatis:1
- Balkani:1
- Balkaša:1
- buhalka:1
- čumalka:1
- dalkata:1
- dalkata:2
- davalka:1
- Dunalka:1
- ērsalka:1
- falkata:1
- halkasi:1
- ievalka:1
- izvalka:1
- kačalka:1
- kavalka:1
- mačalka:1
- Malkara:1
- migalka:1
- nahalka:1
- novalka:1
- padalka:1
- palkans:1
- pisalka:1
- sačalka:1
- salkans:1
- savalka:1
- sedalka:1
- sejalka:1
- smalkai:1
- stalkas:1
- Šalkara:1
- Šalkars:1
- Šalkava:1
- uzdalka:1
- ūzvalka:1
- alkabala:1
- alkacīgs:1
- alkaliji:1
- alkalijs:1
- alkaloze:1
- alkanība:1
- alkanums:1
- alkatība:1
- alkatīgs:1
- alkazars:1
- atšalkas:1
- Balkarse:1
- ceļmalka:1
- drigalka:1
- garmalka:1
- grigalka:1
- grīvalka:1
- izvalkas:1
- Kargalka:1
- kikalkas:1
- krīmalka:1
- sasmalka:1
- sedalkas:1
- smalkana:1
- šalkains:1
- šalkanas:1
- šālmalka:1
- tobralka:1
- uzvalkas:1
- alkadiēns:1
- alkahests:1
- alkainība:1
- alkainums:1
- alkalizēt:1
- alkaloīdi:1
- alkanauts:1
- alkatains:1
- Balkašina:1
- brāķmalka:1
- Čimalkans:1
- čirkalkas:1
- draugalka:1
- drievalka:1
- grievalka:1
- iesalkans:1
- kalkarona:1
- komunalka:1
- Mātēsalka:1
- miņimalka:1
- pasalkans:1
- pavalkans:1
- Pāzevalka:1
- Pricvalka:1
- razvalkas:1
- salkanība:1
- salkanīgs:1
- salkanums:1
- skalmalka:1
- smalkains:1
- stutmalka:1
- sveķmalka:1
- špargalka:1
- Talkavano:1
- Ahalkalaki:1
- alkalēmija:1
- alkatēties:1
- alkatīgums:1
- aršīnmalka:1
- balstmalka:1
- ievalkains:1
- Kalkandere:1
- kalkaneīts:1
- kuļamtalka:1
- malkasiela:1
- malkaskoki:1
- mašīntalka:1
- nomaļmalka:1
- papīrmalka:1
- pārvalkals:1
- Razģevalka:1
- smalkaudze:1
- stringalka:1
- alkaliēmija:1
- alkalimetrs:1
- antalkalīns:1
- Balkanabata:1
- dalkatoties:1
- Halkapinara:1
- kalkarenīti:1
- palkavnieks:1
- pirmstalkas:1
- Rojalkanāls:1
- runguļmalka:1
- smalkacains:1
- smalkactiņa:1
- smalkakmens:1
- Šmalkaldene:1
- alkalimetija:1
- alkalinūrija:1
- alkalizācija:1
- alkalopēnija:1
- Gvadalkanala:1
- kalkaliūrija:1
- kalkariūrija:1
- malkasjancis:1
- malkasšķūnis:1
- Navalkarnero:1
- sisalkaņepes:1
- smalkadījuma:1
- spriguļtalka:1
- uzvalkaudums:1
- alkalimetrija:1
- alkaptonūrija:1
- balkanizācija:1
- betonomešalka:1
- kalkanodīnija:1
- malkascirtējs:1
- smalkapstrāde:1
- alkaliceluloze:1
- alkalimetrisks:1
- alkalinofāgija:1
- Losalkarrisosa:1
- malkasšķūnītis:1
- hemoalkalimetrs:1
- kalkaneoapofizīts:1
- smalkapstrādāšana:1
Atrasts vārdu savienojumos (50):
- Balkanas vilajets
- Balkanu kalnu parks
- celmu malka
- Dunalkas apmetne
- Dunalkas elku kalns
- Dunalkas pagasta teritorija
- Dunalkas pagasts
- Dunalkas skola
- kā malkas
- kā malkas cirtējs
- kulšanas talka
- Lielais Salkas ezers
- Liepniekvalka alas
- malkas Jānis
- malkas koki
- malkas padrazas
- malkas zāģis
- nāves alkas
- ne malka
- Palkaiņu ezers
- papīrmalkas plantācija
- papīrmalkas sautēšana
- pīšu malka
- pusvalka drēbes
- Salkas ezers
- šalkas pārskrien
- šalkas pārskrien pa kauliem
- skalu malka
- slinks kā malka
- smalka balss
- smalka dzirde
- smalka konstitūcija
- smalka lieta
- smalkais āboliņš
- smalkais gals
- smalkais sfagns
- smalkais tonis
- Šmalkaldenes artikuli
- susnes malka
- Talkas dzirnavezers
- talkas māte
- Taurvalka dīķis
- valka mētra
- Valkas apriņķis
- Valkas novads
- Valkas pagasta teritorija
- Valkas pagasts
- Valkas rajons
- zaļa malka
- zemes malka
Atrasts skaidrojumos (500):
- smalkvilna 30–80 mm garas vienmērīgas, smalkas, cirtainas pūku šķiedras (diametrs 14–25 μm), ko lieto labas kvalitātes trikotāžas izstrādājumu un audumu ražošanai; vislabāko smalkvilnu iegūst no merīnaitām (merīnvilna).
- uveīts Acābola asinsvadu apvalka iekaisums
- panuveīts Acābola asinsvadu apvalka iekaisums, kas skar visu šo slāni
- varavīksnene Acs ābola asinsvadu apvalka priekšējā daļa – apaļa vertikāla plāksnīte (piemēram, zila, brūna) ar atveri (zīlīti) vidū, kas var sašaurināties un paplašināties
- cīpslene Acs ārējā apvalka daļa, kas apņem acs ābola mugurējo un sānu daļu un veido acs baltumu
- radzene Acs ārējā apvalka priekšējā daļa - caurspīdīga, apaļa, nedaudz uz priekšpusi izliekta plātnīte
- starene Acs asinsvadu apvalka daļa, kuras sastāvam ir raksturīgas dažāda virziena muskuļu šūnas
- simpātiskais acs iekaisums acs asinsvadu apvalka iekaisums, kas rodas veselajā acī pēc perforējoša ievainojuma otrā acī
- Pētersona grāvis Acupītes kreisā krasta pieteka Valkas novada Kārķu pagastā
- Schwarzbeckshof Ādama muiža, kas atradās Valkas apriņķa Ilzenes pagastā
- Vidzemes guberņa administratīvi teritoriāla vienība Krievijas sastāvā 1796.-1917. g., ietvēra latviešu apdzīvotos Cēsu, Rīgas, Valmieras un Valkas apriņķi un igauņu apdzīvotos Pērnavas, Sāmsalas, Tērbatas, Vēravas un Vilandes apriņķi
- apriņķis Administratīvi teritoriāla vienība Latvijā no 16. gs. līdz 1949. g.; 1920.-1940. g. Latvijā bija 19 apriņķu: Rīgas, Cēsu, Valmieras, Valkas, Madonas, Liepājas, Aizputes, Kuldīgas, Ventspils, Talsu, Tukuma, Jelgavas, Bauskas, Jēkabpils, Ilūkstes, Daugavpils, Ludzas, Rēzeknes, Abrenes
- Dunalkas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Dunalkas pagastam pievienota pirmskara Rāvas pagasta teritorija
- Ērģemes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta neliela daļa pirmskara Valkas pagasta teritorijas, savukārt neliela daļa pirmskara Ērģemes pagasta teritorijas iekļauta Sedas pagastā
- Trapenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Trapenes pagastā iekļauta neliela daļa no bijušā Ilzenes pagasta; līdz 1949. gadam Trapenes (Bormaņu) pagasta teritorija bija Valkas apriņķa sastāvā; 1902.-1923. g. teritorija bija pievienota Gaujienas pagastam
- ādžņa Ādžņa čakra - smalkais saprāta elementu fizioloģiskais centrs, kas atrodas rajonā starp uzacīm un fizioloģiski atbilst hipofīzei
- gondola Aerostata apvalkam piekārts grozs cilvēku, ierīču, bagāžas novietošanai
- province ainavapvalka rajonēšanas vienība fizioģeogrāfiskās zemes robežās, ko nodala pēc morfostruktūras pazīmēm un klimata
- ainavu fizika ainavzinātnes nozare, kas izmanto fizikas principus un metodes ainavapvalka izpētē
- test Aizgūtnēm, alkatīgi dzert
- Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāts aizsargājama dabas teritorija Ziemeļvidzemē, no Rīgas līča piekrastes (no Liepupes līdz Ainažiem) līdz Valkas novada ziemeļu daļai, platība - 457600 ha, izveidots, lai nodrošinātu ainavu, ekosistēmu, sugu un dabas ģenētiskās daudzveidības saglabāšanu un sekmētu degradētu ekosistēmu atjaunošanu
- Ziemeļgauja aizsargājamo ainavu apvidus Virešu, Gaujienas, Zvārtavas, Valkas, Vijciema, Jērcēnu, Plāņu, Brenguļu, Kauguru, Trikātas un Valmieras pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 21749 ha, izveidots, lai aizsargātu Gaujas, tās pieteku un vecupju daudzveidīgos biotopus
- aizklaņģēt Aizsist ar malkas pagali
- Akmeņupe Akmene - upe Latvijā, Valkas novada Kārķu pagastā
- Silene Akmeņupītes kreisā krasta pieteka Valkas novadā
- aminospirti alifātiski savienojumi, kuru molekulās ir hidroksilgrupa OH un aminogrupa NH~2~, kā piem., alkaloīds efedrīns, hormons adrenalīns; galvenā nozīme etanolamīniem
- rezerpīns alkaloīds, kas pazemina asinsspiedienu; izmanto arī psihožu un neirožu ārstēšanai
- pentāns alkans C~5~H~12~, akmeņogļu destilācijas produkts; degvielu sastāvdaļa, šķīdinātājs; ir trīs izomēri
- alcība Alkas, kāre, alkatība, kārība
- kā kraukļi ap maitu alkatīgi
- saraust Alkatīgi iegūt (ko, parasti naudu, mantu) lielākā daudzumā; alkatīgi iegūt (kā, parasti naudas, mantas lielāku daudzumu)
- raust ogles ar cita rokām alkatīgi piesavināties cita darba augļus
- Marienburg Alūksnes muiža, kas atradās Valkas apriņķa Alūksnes pagastā
- palu alūvijs aluviālie nogulumi, kas veidojušies palu darbības rezultātā un parasti ir gk. smalka smilts un aleirīti
- Līvena grāvis Andrupītes kreisā krasta pieteka Valkas novada Kārķu pagastā
- ektoantigēns Antigēns, kas nekovalenti saistīts ar baktēriju virsmu un viegli atdalāms no tās; baktēriju apvalka produkts
- assmērs Ap mēram collu resns un parasti asi (7 pēdas) garš mēra koksar pēdu, resp. citu garuma mēru iedaļām; lietoja malkas grēdu, baļķu u. c. meža materiālu mērīšanai
- pavilna Apakšējais, īsākais, biezākais, mīkstais un smalkais apmatojums atšķirībā no virsējā, garākā, kas veido akotu
- buzga Apaļa malkas pagale, sprungulis
- palocis Apaļkoks kādu četru pēdu garumā, ko liek uz ragavām abās pusēs, lai veidotu garās malkas kravu
- runguļmalka Apaļu pagaļu, sprunguļu malka
- atomizators aparāts smalkai šķidruma izsmidzināšanai; lietojams dezinfekcijai, virsmas noklāšanai ar krāsu, laku utt.
- iegalis Apdedzis malkas gals
- Trapene apdzīvota vieta (lielciems) Smiltenes novadā (2009.-2021. g. Apes novadā, 1957.-2009. g. Alūksnes rajonā, 1950.-1956. g. Apes rajonā, 1785.-1949. g. Valkas apriņķī) 32 km no Alūksnes, izveidojusies bijušās Bormaņu muižas teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums - Bormaņi
- Gaujiena apdzīvota vieta (lielciems) Smiltenes novadā (2009.-2021. g. Apes novadā, 1957.-2009. g. Alūksnes rajonā, 1950.-1957. g. Apes rajonā, līdz 1949. g. Valkas apriņķī) 52 km no Alūksnes, izveidojusies bijušās muižas "Adsel" teritorijā, pagasta centrs, pirmoreiz minēta Novgorodas Laika grāmatā 1111. gadā kā Atzele
- Kalnamuiža apdzīvota vieta (lielciems) Smiltenes novadā (līdz 2009. g. - Valkas rajonā) 40 km no Valkas un 2 km no Smiltenes, izveidojusies bijušās Smiltenes muižas "Smilten" teritorijā, Smiltenes pagasta administratīvais centrs
- Palsmane apdzīvota vieta (lielciems) Smiltenes novadā (līdz 2009. g. - Valkas rajonā) 72 km no Valkas un 23 km no Smiltenes, izveidojusies bijušās muižas "Palzmar" teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums Palsmanis
- Variņi apdzīvota vieta (lielciems) Smiltenes novadā (līdz 2009. g. - Valkas rajonā) 75 km no Valkas, pagasta centrs
- Kārķi apdzīvota vieta (lielciems) Valkas novadā 30 km no Valkas, izveidojusies bijušās Jaunkārķu muižas "Neu-Karkel" teritorijā, pagasta centrs; Jaunkārķi
- Dunalkas skola apdzīvota vieta (mazciems) Dienvidkurzemes novada Dunalkas pagastā
- Staļi apdzīvota vieta (mazciems) Valkas novada Ērģemes pagastā
- Kalnstaldoti apdzīvota vieta (mazciems) Valkas novada Valkas pagastā
- Ķeizarpurvs apdzīvota vieta (mazciems) Valkas novada Valkas pagastā
- Saule apdzīvota vieta (mazciems) Valkas novada Valkas pagastā
- Bāci apdzīvota vieta (mazciems) Valkas novada Vijciema pagastā
- Kairi apdzīvota vieta (mazciems) Valkas novada Vijciema pagastā
- Lācupi apdzīvota vieta (mazciems) Valkas novada Vijciema pagastā
- Peņģi apdzīvota vieta (mazciems) Valkas novada Vijciema pagastā
- Jaunāmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Valkas novada Zvārtavas pagastā
- Kaģumciems apdzīvota vieta (mazciems) Valkas novada Zvārtavas pagastā
- Putras apdzīvota vieta (mazciems) Valkas novada Zvārtavas pagastā
- Vērsīši apdzīvota vieta (mazciems) Valkas novada Zvārtavas pagastā
- Zaķi apdzīvota vieta (mazciems) Valkas novada Zvārtavas pagastā
- Cirgaļi apdzīvota vieta (mazciems) Valkas novada Zvārtavas pagastā; saukta arī - Cirgaļu mežniecība un padomju laikā - Priedaine
- Tomēni apdzīvota vieta (mazciems) Valkas pagastā
- Zīle apdzīvota vieta (mazciems) Valkas pagastā
- Zvārtava apdzīvota vieta (skrajciems) Smiltenes novada Gaujienas pagastā (2010.-2021. g. Apes novadā, 1967.-2009. g. Alūksnes rajonā, 1949. -1967. Valkas rajonā, līdz 1949. g. Valkas apriņķī) 30 km no Apes
- Jērcēni apdzīvota vieta (skrajciems) Valkas novada Vijciema pagastā
- Punkales apdzīvota vieta (skrajciems) Valkas novada Vijciema pagastā
- Sūbri apdzīvota vieta (skrajciems) Valkas novada Vijciema pagastā
- Žuldiņas apdzīvota vieta (skrajciems) Valkas pagastā
- Alieši apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Valkas novada Valkas pagastā
- Bērzezers apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Valkas novada Valkas pagastā
- Dupļi apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novada Dunalkas pagastā
- Rāva apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novada Dunalkas pagastā
- Launkalne apdzīvota vieta (vidējciems) Smiltenes novadā (1950.-2009. g. Valkas rajonā, līdz 1949. g. Cēsu apriņķī) 74 km no Valkas, izveidojusies bijušās muižas "Launekaln" teritorijā, pagasta centrs
- Grundzāle apdzīvota vieta (vidējciems) Smiltenes novadā (1960.-2009. g. Valkas rajonā) 65 km no Valkas, saukta arī Dzeņi, pagasta centrs
- Bilska apdzīvota vieta (vidējciems) Smiltenes novadā (līdz 2009. g. Valkas rajonā) 10 km no Smiltenes un 34 km no Valkas, pagasta centrs, pirmās ziņas par muižu no 1683. g.
- Ērģeme apdzīvota vieta (vidējciems) Valkas novadā 12 km no Valkas, izveidojusies bijušās muižas "Ermes" teritorijā, pagasta centrs
- Vijciems apdzīvota vieta (vidējciems) Valkas novadā 19 km no Valkas, izveidojusies bijušās muižas "Wiezenhof" teritorijā, pagasta centrs
- Omuļi apdzīvota vieta (vidējciems) Valkas novada Ērģemes pagastā
- Turna apdzīvota vieta (vidējciems) Valkas novada Ērģemes pagastā
- Veckārķi apdzīvota vieta (vidējciems) Valkas novada Kārķu pagastā
- Lugaži apdzīvota vieta (vidējciems) Valkas novada Valkas pagastā
- Pedele apdzīvota vieta (vidējciems) Valkas novada Valkas pagastā
- Sēļi apdzīvota vieta (vidējciems) Valkas novada Valkas pagastā
- Mierkalns apdzīvota vieta (vidējciems) Valkas novada Zvārtavas pagastā
- Stepi apdzīvota vieta (vidējciems) Valkas novada Zvārtavas pagastā
- Trikāta apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Beverīnas novadā, 1990.-2009. g. Valkas rajonā) 19 km no Valmieras, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs
- Jērcēni apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Strenču novadā, 1990.-2009. g. - Valkas rajonā) 36 km no Valkas un 7 km no Strenčiem, pagasta centrs
- Plāņi apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Strenču novadā, 1990.-2009. g. Valkas rajonā) 32 km no Valkas un 10 km no Strenčiem, izveidojusies bijušās muižas "Planhof" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1676. g., pagasta centrs
- Kokši apdzīvota vieta (viensēta) Valkas novada Valkas pagastā
- Jaunjērcēni apdzīvota vieta (viensēta) Valkas novada Vijciema pagastā
- Kankarīši apdzīvota vieta (viensēta) Valkas novada Vijciema pagastā
- Adžijapa apdzīvota vieta Turkmenistānā (_Ajyýap_), Balkanas vijaleta dienvidos
- Akdaša apdzīvota vieta Turkmenistānā, Balkanas vilajeta rietumos, Kaspijas jūras Krasnovodskas līča ziemeļu piekrastē
- Bekdaša apdzīvota vieta Turkmenistānā, Balkanas vilajeta ziemeļrietumos, Kaspijas jūras krastā
- Aola apdzīvota vieta Zālamana Salās (_Aola_), Gvadalkanalas provincē, Gvadalkanalas saās ziemeļaustrumu piekrastē
- virsdrēbe Apģērbs (parasti mētelis, kažoks), ko ģērbj virs uzvalka, kleitas u. tml; arī apģērbs, ko valkā virs veļas
- virsdrāna Apģērbs (parasti mētelis, kažoks), ko ģērbj virs uzvalka, kleitas u. tml.; arī apģērbs, ko valkā virs veļas; virsdrēbes (2)
- ūdeņošana Aplaistīšanās mazgājoties pie akas pēc talkas
- uzklupt ar lielu kāri, alkatīgi iesākt ēst, ķerties klāt (ēdamajam) - par cilvēkiem, arī dzīvniekiem
- uzkrist ar lielu kāri, alkatīgi iesākt ēst, ķerties klāt (ēdamajam) - par cilvēkiem, arī dzīvniekiem
- izstiknīt ar pūlēm izvilkt (no kādas mitras, valkanas masas)
- atoma polarizācija ārējā elektriskajā laukā radusies atoma elektronapvalka novirze attiecībā pret kodolu
- skopolamīns Ārstniecībā lietojams alkaloīds, ko satur kartupeļu (nakteņu) dzimtas augi; iedarbīgs narkotisks līdzeklis
- aršīnmalka Aršīnas garumā sazāģēta malka
- periarteriīts Artēriju ārējā saišķaudu apvalka iekaisums, reti novērojama asinsvadu slimība
- endarterīts Artēriju iekšējā apvalka iekaisums
- hemoperikards Asins uzkrāšanās sirds apvalka dobumā
- intimīts Asinsvada iekšējā apvalka iekaisums
- lobīt Atbrīvot, ņemt ārā (augli, kodolu) no apvalka
- Ērģemes viduslaiku pils atradās Valkas novada Ērģemē, celta (~15. gs. sākumā) līdzenā apvidū uz neliela reljefa pacēluma, ko no dienvidiem un austrumiem apliec Ērģemes upīte, ziemeļu un rietumu pusē bijuši aizsarggrāvji, nopostīta 1658. g. Zviedrijas-Polijas kara laikā, bet pilnībā pamesta pēc ugunsgrēka 1670. g.; līdz mūsu dienām saglabājušās divu apaļo torņu drupas, aizsargmūru atlieku un daži sienu fragmenti
- Lugažu viduslaiku pils atradās Valkas pagasta Lugažos, pirmoreiz minēta 1431. g., domājams, ka celta 14. gs. 2. pusē vai 15. gs. sākumā, dzīvojamā ēka bijusi garena būve ar 2 torņiem un ieeju vienā galā, priekštelpu, apkurināmu zāli un 2 mazākām istabām; jau 18. gs. beigās bija saglabājušās tikai nelielas mūru paliekas
- papīrmalkas plantācija ātri augošu, celulozes ražošanai piemērotu sugu koku (priežu, egļu, bērzu, apšu, hibrīdapšu) stādījums, kas īsā laikā sasniedz papīrmalkas prasībām atbilstošas dimensijas, tās minim. caurmērs bez mizas tievgalī — 6 cm, bet maksimālais diametrs nav ierobežots
- homogentizīnskābe Atrodama urīnā alkaptonūrijas gadījumos; tirozīna un fenilalanīna oksidācijas starpprodukts
- Vārņu ezermītne atrodas Alūksnes novada Jaunlaicenes pagastā kādreizējā ezera, tagad Vārņu purva ziemeļu daļā, kur senāk konstatēti 150-200 purvā iedzīti koka pāļi, bet lielākā daļa no tiem laika gaitā aizvākti un izlietoti malkai, tagad purvs pāraudzis ar krūmiem un pāļi vairs nav saskatāmi, datējums nav zināms
- Dunalkas apmetne atrodas Dienvidkurzemes novada Dunalkas pagastā, Durbes labajā krastā, \~250 m uz ziemeļrietumiem no Rogu mājām, \~2 ha lielā un 1,5 m augstā reljefa pacēlumā, bijusi apdzīvota \~700.-1300. g.
- Puzes mācītājmuiža atrodas Ventspils novada Puzes pagastā, apbūve veidojusies 18. gs. un laika gaitā mainījusies, 1920. g. plānā ir mācītāja dzīvojamā māja, rentnieka dzīvojamā māja, vairākas kūtis, klēts, labības šķūnis, veļas mazgātava un malkas šķūnis, ēkas grupētas ap taisnstūrveida pagalmu (austrumu malā ēku nav)
- Dziršu kalns atrodas Vidzemes augstienes ziemeļrietumu malā, Amatas pagastā, Grūbas ielejas labajā krastā, \~600 x 300 m paugurs ar absolūto augstumu 191,6 m vjl., relatīvais augstums - 40 m rietumu nogāzē un 30 m austrumu nogāzē, to veido smilts un smalka grants, apaudzis ar kokiem
- atskaidināt Atskaldīt skaidas no malkas
- kolinss Atspirdzinošs garā malka kokteilis (alkohols, citrona vai laima sula, pūdercukurs, sodas ūdens, ledus)
- kristālcukurs Attīrīts smalkais cukurs ar izteiktu kristālisku struktūru
- redzoklis Atvere varavīksnenes apvalka centrā, caur kuru acī iekļūst gaismas stari; zīlīte
- smalkpakulu audekls audums, kas izgatavots no smalkas pakulu dzijas
- elatīns Auga "Delphinium elatum" alkaloīds; kurārei līdzīgs līdzeklis, ko lieto iekšķīgi muskuļu tonusa pazemināšanai
- piturīns Auga "Duboisia hopwoodii" alkaloīds (C~12~H~16~N~2~), nikotīna analogs
- kanadīns Auga "Hydrastis canadensis L." alkaloīds
- naregamīns Auga "Naregamia alata" (Indijā) saknes mizas alkaloids, kas izraisa vemšanu līdzīgi ipekakuānai
- mezokarpijs Augļa apvalka vidējā kārta
- ciršana Augošu koku gāšana un sastrādāšana malkas vai kokmateriālu ieguvei
- Ķeizaru purvs augstais purvs Valkas novada Valkas pagasta ziemeļu daļā, \~6 km uz ziemeļiem no Valkas, platība - 849 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 7 m
- Popomanasijs Augstākā virsotne Gvadalkanalas salā Melanēzijā, augstums - 2439 m
- efedrīns augu alkaloīds, kuram piemīt spēcīgas stimulējošas un halucinācijas izraisošas īpašības; sašaurina asinsvadus, paplašina bronhus un acu zīlītes; to lieto astmas u. c. slimību ārstēšanai; var izraisīt pieraumu un atkarību, tāpēc pielīdzināms narkotikām
- endokarps augu augļapvalka iekšējā kārta
- micela augu šūnapvalka vissīkākā morfoloģiskā vienība, celulozes molekulu grupējumi, kuru uzbūve un izvietojums šūnapvalkā nodrošina augu (linu, kaņepju) lūksnes šķiedru tehnisko izturību
- plazmolīze augu šūnas ķermeņa saspiešanās un atdalīšanās no apvalka, kas noris, šūnu ievietojot koncentrētā sāls vai cukura šķīdumā
- Roseneck Augulienas muiža, kas atradās Valkas apriņķa Lejasciema pagastā; mūsdienās - Gulbenes novada Beļavas pagastā
- Āžu atteka Āžu atteka - Gaujas atteka Valkas pagastā, platība - 2,8 ha
- leptotrihs Baktērija smalka pavediena veidā, dzīvo ūdenī, bet dažreiz iemetinās arī cilvēka mutē un bronhos
- peruplazmatiskā telpa baktērijas ārējā apvalka iekšējā daļa - gļotains slānis ar receptoriem, kas noder kā "acis" un "ausis" vai ķīmiski "zobi" molekulu izšķīdināšanai
- porīni Baktērijas ārējā apvalka olbaltumvielas, kas veido poras, pa kurām baktērija var iesūkt ogļhidrātus un jonus
- Nebitdaga Balkanabata, pilsēta Turkmenistānā
- Balhaša Balkaša - pilsēta Kazahstānā
- Balod Baložu muiža, kas atradās Valkas apriņķa Alsviķa pagastā
- propsi Balsteņi jeb stutmalka, kas sagatavoti eksportam - skujkoku apaļais kokmateriāls šahtu eju nostiprināšanai
- ledeburīta struktūra baltā čuguna struktūra (ar eitektisko oglekļa daudzumu 4,3%), kas veidojas kristalizācijas procesā nemainīgā temperatūrā, sastāv no austenīta un cementīta graudu smalka mehāniska maisījuma; ļoti cieta, trausla, grūti apstrādājama griežot
- opaks Balti keramikas izstrādājumi, kas izskatās pēc smalka fajansa
- pasedzenis Balts audums (īsāks nekā villāne), kas izgatavots no smalka diega, kuru apliek ap pleciem, vasarā dodoties uz baznīcu
- hinīns Balts, kristālisks pulveris ar ļoti rūgtu garšu (parasti lieto par pretmalārijas līdzekli); alkaloīds, lieto arī dzērienu (toniku) gatavošanā
- baptitoksīns Baptīzijas sakņu mizas alkaloīds
- berbamīns Bārbeles mizas kristālisks alkaloīds
- Beijenhof Bejas muiža, kas atradās Valkas apriņķa Bejas pagastā
- Beyenhof Bejas muiža, kas atradās Valkas apriņķa Bejas pagastā
- beloīds Beladdonnas alkaloīda preparāts, ko kopā ar melno graudu alkaloīdiem lieto veģetatīvu traucējumu, neirožu, hipertireozes ārstēšanā
- beladonīns Beladonnas alkaloīds, apotropīna izomērs
- Bahnus Bēnūžu muiža, kas atradās Valkas apriņķa Bilskas pagastā
- dzenošais disks berzes sajūga dzenošā daļa, kas, motoram darbojoties, vienmēr griežas; sastāv no spararata un tam pieskrūvētā sajūga apvalka
- Neu-Karkel Bijušās Jaunkārķu muižas nosaukums, kuras teritorijā Valkas novadā izveidojies Kārķu ciems
- Jaunkārķi Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā Valkas novadā izveidojies Kārķu ciems
- Sudārdiņš Bijušo Tolkas dzirnavu ezers Madonas novada Vestienas pagastā, Miltupītē starp Salāju un Kāla ezeru, platība - 12,9 ha, garums - \~800 m, lielākais platums - \~300 m, dziļums - līdz 8,5 m; Dambja dzirnavezers; Dzirnavu dzirnavezers; Talkas dzirnavezers; Tolkas dzirnavezers; Tolku dzirnavezers
- Wilkenpahlen Biksējas muiža, kas atradās Valkas apriņķa Blomes pagastā
- betaglukāns Bioloģiski aktīva viela, kas atvasināta no maizes rauga šūnu apvalka
- birkšis Birkšķis - drusciņa miltu vai citas kādas smalkas vielas
- Birzuļi Birzuļu pagasts - pastāvēja bijušajā Valkas apriņķī 1939.-1949. g.; teritorija mūsu dienās ietilpst Smiltenes novada Bilskas, Palsmanes un Grundzāles pagastā
- incistēšanās Blīva apvalka (cistas) veidošanās vienšūnas organismiem
- Blumenhof Blomes muiža, kas atradās Valkas apriņķa Blomes pagastā
- Treppenhof Bormaņu muiža, kas atradās Valkas apriņķa Trapenes pagastā
- malkābraukšana Braukšana pēc malkas
- ipekakuaņa Brazīlijas auga "Rubiaceae" dzimtai piederīgā balti un sīki ziedoša puskrūma "Uragoga (Cephalis) Ipecacuanha Baill." sakne, ar alkaloida saturu, kura dēļ lietota ārstniecībā
- Kokenberg Brentes muiža, kas atradās Valkas apriņķa Ērģemes pagastā
- mezobronhīts Bronhu muskuļapvalka iekaisums
- ohronoze Brūna vai zili melna skrimšļu un cīpslu pigmentācija, ko bieži pavada alkaptonūrija, kas radusies primāru vielmaiņas traucējumu dēļ
- Borishof Burgas muiža, kas atradās Valkas apriņķa Lugažu pagastā
- gaišie burti burti, ko veido smalkas līnijas
- spindzēt būt smalkam, augstam, vienmērīgam (par skaņu)
- sīkt būt tādam, kurā skan samērā smalkas, augstas, vienmērīgas skaņas (par telpu, vietu, vidi); atskanēt šādām skaņām
- spindzēt būt tādam, kurā skan smalkas, augstas, vienmērīgas skaņas (par vietu, telpu, vidi)
- Butar Butaru muiža, kas atradās Valkas apriņķa Karvas pagastā
- nikotirīns C~10~H~10~N~2~, tabakas alkaloīds
- hordenīns C~10~H~15~NO; alkaloīds dīgstošos miežos
- lupinīns C~10~H~19~NO, dažādu lupīnas sugu indīgs alkaloids
- sferofizīns C~10~H~22~N~4~, Vidusāzijas auga "Sphaerophysa salsula Pall. DC." alkaloīds
- sparteīns C~15~H~26~N~2~, parastā slotzara ("Cytisus scoparius (L.) Link.") alkaloĪds ar uzpirkstītei līdzīgu darbību
- norhiosciamīns C~16~H~21~NO~3~, alkaloīds nakteņu dzimtas augos
- loganīns C~17~H~26~O~10~, "Strychnos nux vomica L." sēklu glikozīds; svarīgs indola alkaloīdu biosintēzes starpprodukts
- hidrastīns C~21~H~21~O~6~N, zeltsakņu ("Hydrastis canadensis L.") zemesstumbra alkaloīds
- napelīns C~22~H33NO3, zilās kurpītes ("Aconitum napellus L.") alkaloīds
- narceīns C~23~H~27~NO~8~, opija alkaloīds; iedarbība līdzīga morfīnam, nerada obstipācijas
- rubijervīns C~27~H~43~NO~2~, kristālisks veratras ("Veratrum album L.") alkaloīds
- protoveratrīns C~27~H~43~NO~9~, baltās veratres ("Veratrum album") alkaloīds; pazemina asinsspiedienu
- mezakonitīns C~33~H~45~NO~11~, alkaloīds dažās kurpīšu sugās
- rescinnamīns C~35~H~42~N~2~O~9~, rezerpīnam radniecisks alkaloīds dažu rauvolfiju sugu augos
- pseidakonitīns C~36~H~51~NO~12~, "Aconitum ferox" alkaloīds, kuram ir stiprāka iedarbība par akonitīnu
- truksilīns C~38~H~46~N~2~O~8~, "Erythroxylon coca" lapu alkaloīds
- trigonelīns C~7~H~7~NO, alkaloīds, atrasts "Trigonella foenumgraecum" sēklās, dāliju gumos u. c. augos, kā arī urīnā pēc nikotīnskābes lietošanas
- ricinīns C~8~H~8~N~2~O~2~, toksisks alkaloīds rīcinauga sēklās un lapās
- soforīns C11H14N2O, "Sophora" ģints augu sēklu alkaloīds; tā ekstraktus izmanto ādas kopšanas līdzekļos
- salsolīns C11H15NO2, Vidusāzijas auga "Salsola richteri Karel." alkaloīds
- pilokarpīns C11H16N2O2, alkaloīds, ko iegūst no Brazīlijas auga "Pilocarpus jaborandi Holm." lapām; holīnmimētiska viela, kuras antagonists ir atropīns
- hidrokotarnīns C12H15O3N, kristālisks alkaloīds, iegūts no narkotīna; nelielā daudzumā atrodams arī opijā
- salsolidīns C12H17NO2, Vidusāzijas auga "Salsola richteri Karel." alkaloīds
- sekurinīns C13H15NO2, alkaloīds, kas iegūts no Tālo Austrumu auga "Securinega suffructiosa Reh der."
- lofoforīns C13H17NO3, indīgs Meksikas kaktusa "Lophophora williamsii" alkaloīds, eļļains šķidrums, darbības ziņā līdzīgs meskalīnam
- lizergīnskābe C16H16N2O2, melno graudu alkaloīds
- narcisīns C16H17NO4, narcises sīpola alkaloids
- noratropīns C16H21NO3, alkaloīds, ko iegūst, norhiosciamīnu racemizējot ar sārmu
- likopodīns C16H25NO, kristālisks alkaloīds, ko iegūst no vālīšu staipekņa
- piperīns C17H19O3N, melno piparu alkaloīds
- mandragorīns C17H23O3N, mandragoras alkaloids; iedarbība līdzīga atropīnam
- tebaīns C19H21NO3, opija alkaloids; izraisa tetāniskas spazmas līdzīgi strihnīnam
- laurotetanīns C19H21NO4, siltzemju koka ("Litsea citrata") mizas alkaloīds; spēcīga inde, kas darbojas uz muguras smadzenēm līdzīgi strihnīnam
- sinomenīns C19H23NO4, auga "Sinomenium diversifolius DC." alkaloīds, morfina spoguļizomērs, bet bez tā analgētiskajām īpašībām; inde, kas izraisa krampjus
- hidrocinhonidīns C19H24ON2, cinhonas alkaloīds
- sangvinarīns C20H14NO4, alkaloīds, ko iegūst no melnā plūškoka ("Sambucus nigra L.") lapām un mizas un no auga "Sanguinaria canadensis L." sakneņa
- ksantalīns C20H19NO5, opija alkaloīds, papaverīna atvasinājums, balta kristāliska viela, tās sāļi ir dzeltenas vielas
- protokurīns C20H23NO3, viens no kurāres alkaloīdiem
- laudanidīns C20H25NO4, opija alkaloīds
- laudanīns C20H25NO4, opija alkaloīds
- hidrohinīns C20H26N2O2, cinhonas alkaloīds
- palmatīns C21H20NO4, kristālisks alkaloids, ko iegūst no "Jateorrhiza palmata Lam."; atrodams arī bārbelēs; apgrūtina elpošanu
- mekonidīns C21H23NO4, dzeltena amorfa viela, opija alkaloīds
- laudanozīns C21H27NO4, kristālisks opija alkaloīds
- kanabīnols C21H30O2, kaņepju alkaloīda darbīgā sastāvdaļa, bieza eļļa, kas gaisā pārsveķojas
- oksinarkotīns C22H23O8N, narkotīnam radniecīgs opija alkaloīds
- lobelanīns C22H25NO2, lobēlijas alkaloīds, oksidēta lobelīna forma
- lobelanidīns C22H29NO2, lobēlijas alkaloīds, reducēta lobelīna forma
- lantopīns C23H25NO4, kristāliska viela, opija alkaloids
- sambucīns C27H31ClO15, alkaloīds ķirša "Prunus avium" mizā; tā hidrolīzē iegūst cianidīnu un ramnozi
- zigadenīns C27H43NO7, auga "Zygadenus intermedius" kristālisks alkaloīds
- sabadīns C29H47NO8, sabadila un veratres sēklu alkaloīds
- lapakonitīns C32H44N2O8, ziemeļu kurpītes "Aconitum septentrionale" alkaloīds
- veratridīns C36H51NO11, alkaloīds, kas izolēts no sabadila un zaļās veratres
- temulīns C7H12N2O, indīgs alkaloīds reibuma airenes sēklās
- stahidrīns C7H13NO2, alkaloīds, ko iegūst no "Stachys" ģints augiem
- uroleicīnskābe C9H10O5, kas atrasta urīnā alkaptonūrijas gadījumā
- nornikotīns C9H12N2, alkaloīds tabakā, kas ķīmiski un darbības ziņā radniecīgs nikotīnam, bet mazāk toksisks; lieto par insekticīdu lauksaimniecībā
- sveķelis Celmu malka, ko lietoja darvas cepļa kurināšanā
- sviķis Celmu malka, ko lietoja darvas cepļa kurināšanā
- etilceluloze celulozes etilēteris [C~6~H~7~O~2~(OH)~3-x~(OC~2~H~5~)~x~]~n~, ko iegūst no alkalicelulozes, par alkilējošo reaģentu izmantojot etilhlorīdu
- aizgūtnība Centība, dedzība, alkas
- nirvāna Centrālais jēdziens indiešu reliģijā un filozofijā, it īpaši budismā: pilnīgs laimes, miera, atbrīvotības stāvoklis, kad izzūd visas dzīves alkas, saplūsme ar dievišķo
- Cepurīte Cepurītes ezers - atrodas Valkas novada Zvārtavas pagastā, platība - 9,3 ha
- Ninigal Cērtenes (Smiltenes) muiža, kas atradās Valkas apriņķa Smiltenes pagastā
- Zehrten Cērtenes muiža, kas atradās Valkas apriņķa Smiltenes pagastā
- Handēla Ciemats Jemtlandes rietumu daļā ("Handol"), Zviedrijā, talka ieguve; šeit 1936. g. tika atrasts masu kaps no 1719. g. ar 600 Armfelda kareivjiem, kuri, pēc Kārļa XII nāves atgriežoties no Norvēģijas, gāja bojā sniega vētrā
- saspringulot cieši sasiet kopā ar klūgām (krūmāju vai malkas kravu pirms došanās ceļā)
- luksmasa Cieta pulverveidīga viela, kas sastāv no alkalizēta dzelzs hidroksida, ko lieto deggāzes tīrīšanai, īpaši sērūdeņraža nodalīšanai
- skarificēšana Cieta sēklapvalka ievainošana mehāniski - ar skarifikatoriem vai ķīmiski - ar sērskābi, lai veicinātu mitruma uzsūkšanu un sēklu dīgšanu
- sinuzits Cietā smadzeņu apvalka sinu jeb venozo dobumu iekaisums
- pahimeningopātija Cietā smadzeņu apvalka slimība
- sinusflebīts Cietā smadzeņu apvalka venozā dobuma iekaisums
- sinustromboze Cietā smadzeņu apvalka venozā dobuma iekaisums ar trombozi
- pahileptomeningīts Cietā un mīkstā smadzeņu apvalka iekaisums
- cilijas Ciliārā ķermeņa smalkas matveidīgas skropstiņas, kam piemīt spēja izdarīt kustības tikai vienā noteiktā plaknē, ļoti ātri saliecoties uz vienu pusi un daudz lēnāk atgriežoties sākotnējā stāvoklī
- patalcnieks cilvēks, kas atnāk uz talkas nobeiguma svinībām; patalcinieks
- malkābraucējs cilvēks, kas brauc mežā pēc malkas
- gāmeklis cilvēks, kas daudz, negausīgi ēd; arī alkatīgs, negausīgs cilvēks; gāma
- gāma cilvēks, kas daudz, negausīgi ēd; arī alkatīgs, negausīgs cilvēks; rīma, lielēdājs
- cinhonidīns Cinohīna izomērs, alkaloīds, iegūst no dažādu sugu cinhona mizām; darbības ziņā atgādina hinīnu
- peridesmīts Cīpslas apvalka iekaisums
- sklēra Cīpslene, acs ābola apvalka necaurspīdīgā daļa
- neopīns Cl8H2lNO3, opija alkaloīds, kodeīna izomērs
- Taču ezeri četru ezeru virkne Sedas līdzenumā, Valkas novada Valkas pagasta dienvidu daļā: Dibena, Dziļais, Leišu un Zāļu ezers; Kokšu ezeri
- ģeogrāfiskie komponenti dabas komponenti; vieliski atšķirīgas ģeogrāfiskā apvalka sastāvdaļas
- Bednes purvs dabas liegums Valkas novada Zvārtavas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (līdz 1999. g. dzērvenāju liegums), platība 30 ha, to veido aizaudzis ezers, kam vidū ir nepārejama slīkšņa, dzērvenāji aug gar purva malām 10-15 m platā joslā, galvenokārt lielā dzērvene
- Taurīšu ezers dabas liegums Vidzemes augstienes Aumeisteru paugurvalnī, Valkas novada Zvārtavas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 2 ha, ietver ezeru un tā apkārtni ar slīkšņām un pārejas purvu, izveidots lai saglabātu 2 aizsargājamas sūnu sugas - Lapzemes āķīti un spīdīgo āķīti
- Kārķu purvs dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Burtnieka līdzenumā, Bezdibeņa purvā, Valkas novada Kārķu pagastā, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta teritorijā, platība - 316 ha, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., lieguma vidū Bezdibeņa ezers, purvā ligzdo retas un aizsargājamas putnu sugas, migrācijas laikā atpūšas ūdensputni
- Vadaiņa purvs dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Sedas līdzenumā, Valkas novada Zvārtavas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība — 238 ha, ir augstā un pārejas purva, kā arī purvaina meža nogabali, konstatētas vairākas retas putnu sugas
- Pirtslīča-līkā atteka dabas liegums Ziemeļvidzemes zemienes Sedas līdzenumā, Valkas novada Valkas pagastā, ietilpst Ziemeļgaujas aizsargājamo ainavu apvidū, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 241 ha, to veido sarežģits Gaujas vecupju labirints, kurā ir gan nelielas atklātas ūdenstilpes, gan senākas vecupju ieplakas dažādās aizauguma stadijās, ietilpst arī ozolu un liepu tīraudzes, ligzdo daudzas putnu sugas
- ģeogrāfiskais komplekss dabas teritoriālais komplekss, ar ko apzīmē jebkuru Zemes ģeogrāfiskā apvalka teritoriālās struktūras taksonomisko vienību, sākot no ģeogrāfiskajām fācijām un beidzot ar plašiem planetāriem kompleksiem – ģeogrāfiskām zemēm, subkontinentiem, kontinentiem, okeāniem
- spindzēt Darbojoties, arī tiekot pakļautam spiediena, trieciena u. tml. iedarbībai, radīt smalkas, augstas, vienmērīgas skaņas (piemēram, par iekārtām, ierīcēm, priekšmetiem)
- Dorotheenhof Dārtes muiža, kas atradās Valkas apriņķa Gaujienas pagastā
- klenēt daudz un alkatīgi dzert
- skopolijas Daudzgadīgi kartupeļu (nakteņu) dzimtas indīgi lakstaugi, kas satur alkaloīdus
- mitohondrijas Dažādas formas veidojumi (graudiņi, izolēti vai saistīti kopā važiņās, smalkas nūjiņas, bieži izliektas utt.), kas satur daudz lipoīdu un iegulst šūnu protoplazmā (citoplazmā)
- mikropile dažu dzīvnieku olšūnas apvalka atvere, pa ko olšūnā iekļūst spermatozoīds
- radziņš dažu kontaktmīnu apvalka izvirzījums, kas, saskaroties ar objektu, lūst vai izliecas, izraisot mīnas eksploziju
- jezakonitīns dažu kurpīšu sugu alkaloīds
- potenclīnija Decimāllīnija, svērteniska, punktēta, smalka vai citāda veida līnija rokrakstā aizpildāmajos tabulāros formulāros skaitļu potenču (vieninieku, desmitnieku, simtnieku, tūkstošnieku utt.) atdalīšanai; iespiež algu listēs un tabulās
- sārts Dedzināšanai sagatavota žagaru jeb malkas kaudze; arī kaudze, krāvums vispār
- sāta Dedzināšanai sagatavota žagaru jeb malkas kaudze; arī kaudze, krāvums vispār; sārts
- sārds Dedzināšanai sagatavota žagaru jeb malkas kaudze; arī kaudze, zārds, krāvums vispār
- sāts Dedzināšanai sagatavota žagaru vai malkas kaudze; arī kaudze, krāvums vispār; sārts
- ūdenspagale Degoša malkas pagale
- ugunskurs Degošs vai degšanai sagatavots īpaši (ārpus kurināmām ierīcēm) sakrauts, parasti malkas, kopums
- malciņa dem. --> malka
- subokcipitālā punkcija diagnostikas un ārstniecības metode, ko lieto, lai iegūtu smadzeņu šķidrumu, kā arī lai ievadītu kontrastvielu (rentgenoloģiskai izmeklēšanai) vai medikamentus zem smadzeņu tīklainā apvalka
- Munču ezers Dibena ezers Valkas pagastā
- Dibenu ezers Dibena ezers Valkas pagastā
- bebeerīns Dienvidamerikas koka "Nectandra rodiaei" mizas alkaloīds
- banisterīns Dienvidamerikas liānas "Banisteria caapi" alkaloīds, subkortikāls sedatīvs līdzeklis, līdzīgs bulbokapnīnam
- bindarnieki Dienvidkurzemes novada Dunalkas pagasta apdzīvotās vietas "Bindari" iedzīvotāji
- dunalcnieki Dienvidkurzemes novada Dunalkas pagasta apdzīvotās vietas "Dunalka" iedzīvotāji
- Diždupļi Dienvidkurzemes novada Dunalkas pagasta apdzīvotās vietas "Dupļi" nosaukuma variants
- Dubenalken Dienvidkurzemes novada Dunalkas pagasta bijušais nosaukums
- Dubenaļkenskaja Dienvidkurzemes novada Dunalkas pagasta bijušais nosaukums krieviski
- sēklu dīgtspējas stimulēšana dīgšanas ātruma palielināšana, veicinot sēklapvalka ūdenscaurlaidību un aktivizējot bioķīmiskos procesus endospermā
- Abuka Dinku (Dienvidu Sudāna) mitoloģijā - pirmā sieviete, kurai kopā ar vīru Garangu dievs ļāva katru dienu iestādīt vienu prosas graudu, taču viņa bija alkatīga un paplašināja sējumus, kādēļ zaudēja dievu atbalstu un cilvēki iemācījās sūrā darbā iegūt sev iztiku; atbildīga par nāves un slimību parādīšanos uz zemes
- duboisia Divdīgļlapju augu ģints, Austrālijas krūmājs, kas satur pret acu slimībām lietojamu alkaloīdu
- mežakapteinis Divmastu burinieka "malkasjanča" kapteinis 19. gs., kas nepārzināja navigāciju un orientējās pēc piekrastes mežu siluetiem un parasti pārvadāja kokmateriālus no Vidzemes piekrastes līdz Rīgai un Pēterpilij
- Pūņicu grāvis Dižvalka labā krasta pieteka Talsu novada Lubes pagstā
- bulbokapnīns Dobo cīrulīšu "Corydalis cava (Mill.) Schw, et K." guma alkaloīds; kavē šķērssvītrotās muskulatūras reflektorisko un motorisko darbību
- tonēšana drukas defekts ofseta tehnoloģijā, kurā smalkas iespiedkrāsas daļiņas nonāk uz iespiedformas un pēc tam uz novilkuma
- krāsu sakritība drukas kvalitātes rādītājs, ko nosaka, kontrolējot uz novilkuma nodrukātos sakritības krustus – smalkas perpendikulāras krusteniskas līnijas; jo mazāks ar dažādām krāsām iespiesto krustu izkliedējums, jo precīzāka ir iespiesto krāsu sakritība
- birkšķis Drusciņa miltu vai citas kādas smalkas vielas
- Dubenalken Dunalka
- Dubenalken Dunalkas muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Dunalkas pagastā
- daidzenieki Dunalkas pagasta apdzīvotās vietas "Daidzes" iedzīvotāji
- Lieldupļi Dunalkas pagasta apdzīvotās vietas "Dupļi" nosaukuma variants
- Rāvas muiža Dunalkas pagasta apdzīvotās vietas “Rāva” bijušais nosaukums
- rāvenieki Dunalkas pagasta apdzīvotās vietas "Rāva" iedzīvotāji
- Gārde Durbes kreisā krasta pieteka Dienvidkurzemes novada Sakas pagastā, augštece Cīravas pagastā, kā arī šī pagasta un Dunalkas pagasta robežupe, garums - 7 km; Garde
- Atupe Durbes kreisā krasta pieteka Dienvidkurzemes novada Vērgales un Sakas pagastā, vidustecē arī robežupe ar Dunalkas pagastu, garums - 6 km; Mazupe
- Ilmuts Durbes kreisā krasta pieteka Dunalkas pagastā, augštece Vērgales pagastā, garums - 6 km
- Rāvene Durbes labā krasta pieteka Dunalkas pagastā, garums - 9 km
- duplenieki Durbes novada Dunalkas pagasta apdzīvotās vietas "Dupļi" iedzīvotāji
- liepenieki Durbes novada Dunalkas pagasta apdzīvotās vietas "Liepa" iedzīvotāji
- Duhrenhof Dūres muiža, kas atradās Valkas apriņķa Dūres pagastā
- Dutkenshof Dutkas muiža, kas atradās Valkas apriņķa Trikātas pagastā
- perimetrīts Dzemdes ārējā apvalka iekaisums
- mezometrīts Dzemdes muskuļapvalka iekaisums
- endometrīts Dzemdes sieniņu iekšējā apvalka iekaisums
- vedības Dzīres pēc mēslu vešanas talkas pavasarī
- strūklas dzirnavas dzirnavas supersmalkai malšanai; sasmalcināšana notiek turbulences plūsmā esošu daļiņu savstarpējas trieciendarbības rezultātā
- šatra Dzirnavu ierīce graudu, parasti miežu ārējā apvalka nolobīšanai
- biogenosfēra Dzīvības izcelšanās sfēra; planētas apvalka daļa, kurā pamazām izveidojās apstākļi, kas ir labvēlīgi matērijas attīstībai no neorganiskām formām līdz dzīvībai
- protoplasts Dzīvnieku vai augu organisma šūnas saturs bez tās apvalka
- sokle egle, kam koka kārtas vienā pusē rupjākas, otrā - smalkas
- mako Ēģiptes kokvilna, viena no vērtīgākajām kokvilnām, no kuras izgatavo sevišķi vērtīgas smalkas un vissmalkākās dzijas
- ektoglija Embrija agrīnās nervu caurules apvalka plānais, ārējais slānis
- pārnovas miglājs emisijas miglājs, kas rodas pārnovas sprādziena rezultātā; spīd, sprādzienā nomestajam gāzu apvalkam mijiedarbojoties ar starpzvaigžņu vidi
- virsmiziņa Epiderma (2); auga, tā daļas, augļa apvalka (mizas) ārējā, virsējā plānā kārta
- Hermannshof Ermaņu muiža, kas atradās Valkas apriņķa Mālupes pagastā
- Alt-Wohlfahrt Ēveles muiža, kas atradās Valkas apriņķa Ēveles pagastā
- Ēvele Ēveles pagasts - pagasts Valmieras novadā (2009.-2021. g. Burtneiku novadā, 1950.-2009. g. Valkas rajonā), robežojas ar Jērcēnu un Rencēnu pagastu, kā arī ar Valkas novadu (1992. g. pagasts atjaunots pirmskara robežās); bijušie nosaukumi: vāciski Alt-Wohlfahrt, krieviski - Eveļskaja
- fizostigmīns ezerīns - organisks savienojums, indīgs alkaloīds no Āfrikas auga tā saucamajām Kalabaras pupām; lieto medicīnā un eksperimentālajā fizioloģijā
- Durbes ezers ezers Rietumkursas augstienes malā, Vārtājas viļņotajā līdzenumā, uz ziemeļiem no Durbes pilsētas, Dunalkas, Durbes un Tadaiķu pagastā, 23,2 m vjl., platība — 670,5 ha, garums — 5,2 km, lielākais platums — 1,6 km, vidējais dziļums — 1,5 m, eitrofs, bagāts ar zivīm; ietek Lāņupe, iztek Durbe
- Lielais Solkas ezers ezers Rušonas pagastā, platība — 48,5 ha; Lielais Salkas ezers; Lielais Sovkas ezers
- Suķieris ezers Valka novada Ērģemes pagastā, platība - 2,7 ha; Suķiera ezers
- Glēzeris ezers Valkas novada Ērģemes pagastā pie Igaunijas robežas, platība - 2 ha; Pilsezers; Pirī ezers; Pīrī ezers; Piriču ezers
- Melnezers ezers Valkas novada Ērģemes pagastā, platība - 1,3 ha
- Kurēlis ezers Valkas novada Ērģemes pagastā, platība - 7 ha; Kurelis; Kurēļa ezers; Kuriļu ezers
- Bērzu ezers ezers Valkas novada Ērģemes pagastā, platība — 15,8 ha, garums — 760 m, platums — 290 m, lielākais dziļums — 7,5-8 m; Ārītes ezers; Bērzezers; Pilsmuižas ezers
- Andums ezers Valkas novada Ērģemes pagastā, Turnas ezeru grupā, platība - 1,1 ha, garums - \~150 m, lielākais platums - \~100 m
- Vēršādiņa ezers Valkas novada Ērģemes pagastā, Turnas ezeru grupā, platība - 1,4 ha, garums - \~150 m, lielākais platums - \~130 m; Vēršāda; Vēršādas ezers
- Rūķis ezers Valkas novada Ērģemes pagastā, Turnas ezeru grupā, platība - 14,3 ha, garums - 600 m, lielākais platums - 200 m, lielākais dziļums - 5,4 m; Glodis; Glūdes ezers; Rūķezers; Rūķu ezers
- Sutainis ezers Valkas novada Ērģemes pagastā, Turnas ezeru grupā, platība - 2,4 ha, garums - \~200 m, lielākais platums - \~60 m; Sutaines ezers
- Kukris ezers Valkas novada Ērģemes pagastā, Turnas ezeru grupā, platība - 21,9 ha, garums - 650 m, lielākais platums - >400 m, lielākais dziļums - 5,4 m; Kiekuru ezers; Kukru ezers; Kukuru ezers; Kūkuru ezers; Kūrīļu ezers
- Valdis ezers Valkas novada Ērģemes pagastā, Turnas ezeru grupā, platība - 24,8 ha, garums - 900 m, lielākais platums - 350 m, vidējais dziļums - 6,3 m, lielākais dziļums - 14,1 m; Vadžu ezers; Valža ezers; Valžezers; Valžu ezers
- Vircelis ezers Valkas novada Ērģemes pagastā, Turnas ezeru grupā, platība - 5,3 ha, garums un platums - >250 m; Viceļa ezers; Vircēlis; Virceļa ezers; Virdēlis; Viruļa ezers
- Bezdibenis ezers Valkas novada Kārķu pagastā, Kārķu purvā, platība - 15,2 ha; Bezdibena ezers; Bezdibens; Bezdibeņu ezers
- Jaungložu ezers ezers Valkas novada Kārķu pagastā, platība - 1 ha; Jāngložu ezers
- Cepšu ezers ezers Valkas novada Kārķu pagastā, platība - 25,3 ha; Cepsis
- Pelēdas ezers ezers Valkas novada Kārķu pagastā, platība - 4,5 ha; Lejaspelēdas ezers
- Purgaiļu ezers ezers Valkas novada Kārķu pagastā, platība — 2,2 ha
- Trūdis ezers Valkas novada Kārķu pagastā, Turnas ezeru grupā, platība - 1,4 ha, garums - \~250 m, lielākais platums - \~100 m; Trūdu ezers; Trūža ezers
- Leišu ezers ezers Valkas novada Valkas pagasta dienvidu daļā, viens no Taču ezeriem, 49 m vjl., platība — 10,9 ha, garums — 800 m, lielākais platums — 150 m, lielākais dziļums — 14 m; Lapšu ezers; Lepšu ezers; Lubušs; Lubušu ezers
- Zāļu ezers ezers Valkas novada Valkas pagasta dienvidu daļā, viens no Taču ezeriem, 51,2 m vjl., platība - 7,9 ha, garums - 500 m, lielākais platums - \~200 m
- Dziļais ezers ezers Valkas novada Valkas pagasta dienvidu daļā, viens no Taču ezeriem, 52,7 m vjl., platība - 8,6 ha, garums - 600 m, lielākais platums - \~200 m
- Dibena ezers ezers Valkas novada Valkas pagasta dienvidu daļā, viens no Taču ezeriem, 52,9 m vjl., platība — 6,9 ha, garums - 650 m, lielākais platums — \~150 m; Dibenu ezers; Munču ezers
- Silezers ezers Valkas novada Valkas pagastā, platība - 3,8 ha; Sila ezers
- Vēderis ezers Valkas novada Zvārtavas pagastā, ietilpst Aumeisteru ezeru grupā, 63,2 m vjl., platība - 50,8 ha, garums - 1,05 km, lielākais platums - 0,95 km, lielākais dziļums - 3,7 m; Vēdera ezers; Vederu ezers
- Garūlis ezers Valkas novada Zvārtavas pagastā, ietilpst Aumeisteru ezeru grupā, platība - 17,3 ha; Garule-Vēdere; Garuļu ezers; Gaurelis
- Darvas ezers ezers Valkas novada Zvārtavas pagastā, ietilpst Aumeisteru ezeru grupā, platība - 2,3 ha
- Sētas ezers ezers Valkas novada Zvārtavas pagastā, ietilpst Aumeisteru ezeru grupā, platība - 22,6 ha
- Vadainis ezers Valkas novada Zvārtavas pagastā, ietilpst Aumeisteru ezeru grupā, platība - 49,6 ha; Vadaiņa ezers
- Līdacis ezers Valkas novada Zvārtavas pagastā, ietilpst Aumeisteru ezeru grupā, platība - 7,6 ha; Līdaces ezers; Līdača ezers; Līdaču ezers; Līdaku ezers; Līkaču ezers
- Būdas ezers ezers Valkas novada Zvārtavas pagastā, platība - 1,4 ha; Būdu ezers
- Žūrenes ezers ezers Valkas novada Zvārtavas pagastā, platība - 1,5 ha; Rogas ezers
- Bednes ezers ezers Valkas novada Zvārtavas pagastā, platība — <1ha
- Cepurītes ezers ezers Valkas novada Zvārtavas pagastā, platība — 9,3 ha
- Salainis ezers Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Sedas līdzenumā, Valkas novada Zvārtavas pagastā, ietilpst Aumeisteru ezeru grupā, 62,9 m vjl., platība - 77,8 ha, garums - 1,9 km, lielākais platums - 0,6 km, vidējais dziļums - 1,6 m, lielākais dziļums - 5,5 m, 3 salas
- Aumeisteru ezeri ezeru grupa uz ziemeļiem no Aumeisteru paugurvaļņa, Valkas novada Zvārtavas pagastā, gk. Vidusgaujas ieplakā, 15 ezeri ar 240 ha kopplatību; Zaķu ezeri
- Turnas ezeri ezeru grupa Valkas novada Ērģemes pagastā: Valdis, Kukris, Rūķis, Vircelis, Andums, Vēršādiņa, Sutainis un Trūdis
- kāma Ezoterismā alkas un vēlēšanā, atmiņas par iepriekš izjustām sāpēm un priekiem, kas bieži ir cēlonis tādiem ieradumiem kā smēķēšana un dzeršana
- sušumna Ezoterismā kanāls smalkajā ķermenī, kas iet taisni caur iekšējo mugurkaula daļu
- vistafoil Fabrikas marka lipīgam, caurspīdīgam plastmasas apvalkam, ko lieto grāmatu, attēlu vai darba karšu laminēšanai
- jervīns Fizioloģiski mazaktīvs alkaloīds, iegūts no "Veratrum album L." un "Veratrum viride Aiton"
- eross Fiziska, seksuāla mīlestība, tieksme, alkas, iekāre
- katenārija Gaisa balona gondolas piekabes konstrukcija, kas nodrošina vienmērīgu masas piepūles sadali uz apvalka; sastāv no jostas uz apvalka un elementiem, kas savieno gondolu ar apvalku
- opijs Gaisā sažuvusi miega magones nenogatavojušos pogaļu sula, kas satur alkaloīdus (piemēram, morfīnu, kodeīnu)
- bastainis Galvas lakats no smalka, plāna kokvilnas (batista) auduma
- pahiarahnīts Galvas smadzeņu cietā apvalka un plīvurapvalka iekaisums
- ependimoma Galvas smadzeņu dobumu vai muguras smadzeņu centrālā kanāla iekšējā apvalka audzējs
- baziarahnoidīts Galvas smadzeņu plīvurapvalka bazālās daļas iekaisums
- pahimeningīts Galvas vai mugurkaula smadzeņu cietā apvalka iekaisums
- emetīns Galvenais ipekakuānas alkaloīds, kefalīna metilēteris, balts amorfs pulveris, kūst pie temperatūras 74 Celsija grādi, saules gaismā paliek dzeltens
- kofeīns Galvenais kafijas pupiņu un tējas lapu alkaloīds, kas uzbudina centrālo nervu sistēmu
- teīns Galvenais kafijas pupiņu un tējas lapu alkaloīds, kas uzbudina centrālo nervu sistēmu; kofeīns
- morfīns Galvenais opija alkaloīds (pretsāpju līdzeklis)
- garmalka Gara malka
- longdrink Garā malka kokteilis, ko pasniedz liela tilpuma (200-300 ml) glāzē
- gusto Garša, patika, smalka gaume
- skrotēt Gatavojot putraimus, daļēji atbrīvot (graudus) no apvalka, parasti beržot (to) galus
- Līkā atteka Gaujas atteka Valkas novada Plāņu pagastā, platība - 3,1 ha
- Līkā atteka Gaujas atteka Valkas novada Valkas pagastā, platība - 2,9 ha
- Maltuves atteka Gaujas atteka Valkas novada Vijciema pagastā, platība - 8,7 ha
- Vārpulīča atteka Gaujas atteka Valkas pagastā, platība - 2,5 ha
- Lopu atteka Gaujas atteka Valkas pagastā, platība - 2,7 ha
- Vija Gaujas kreisā krasta pieteka Valkas novada Vijciema pagastā, augštece Smiltenes novada Bilskas pagastā, garums - 62 km, kritums - 129 m, sākas Vidzemes augstienes Mežoles paugurainē; augštecē - Vijiņa
- Alkšņupe Gaujas kreisā krasta pieteka Valkas novada Zvārtavas pagastā, augštece Smiltenes novada Grundzāles pagastā, garums - 10 km; Zvirguļupe; Milnupīte
- Stepupe Gaujas kreisā krasta pieteka Valkas novada Zvārtavas pagastā, augštece Smiltenes novada Grundzāles pagastā, garums - 9 km, kritums - 33 m
- Kāršupīte Gaujas kreisā krasta pieteka Valkas novada Zvārtavas pagastā, garums - 8 km; Kāršupes strauts; Kāšupe
- Stakļupīte Gaujas labā krasta pieteka Jērcēnu pagastā, augštece Valkas pagastā, garums - 22 km, kritums - 4 m; Staklupīte; Seda; augštecē arī Vīkšņupīte
- Kaičupe Gaujas labā krasta pieteka Valkas novada Valkas pagstā, garums - 17 km, no tiem Latvijā \~8 km, augštece Igaunijā, kur saucas - Ujuste; Kaicupe; Kalčupe
- gelseminīns Gelsēmijas alkaloīdu maisījums
- sliekains Gļotains, valkans no gļotām
- serigrāfija Grafikas tehnika, kurā attēla veidošanā izmanto uz rāmja uzstieptu smalka materiāla (piemēram, zīda, mākslīgas šķiedras) sietu; šādā tehnikā veidots attēls
- peletjerīns Granāta ("Punica granatum L.") mizas alkaloīds
- pelavas Graudaugu, tauriņziežu, graudzāļu kulšanas, graudu tīrīšanas atkritumproduktu kopums (saberztas lapas, smalkas salmu daļas, akoti, graudu apvalki, nezāļu sēklas u. tml.)
- iela Grēda (parasti malkas, kokmateriālu)
- sters grēdās sakrautu kokmateriālu (parasti malkas, žagaru) mērvienība - 1 kubikmetrs materiāla (ieskaitot gaisa spraugas); krāvummetrs
- baldachīns Grezns jumtveida pārkars virs altāra, troņa, kanceles, katafalka
- kordēt Greznuma un rotas lietu izgatavošanā, iegriezt ar īpašu mašīnu sudraba vai zelta stiepules virsmā smalkas vītņveida rieviņas, lai tā līdzinās no sīkiem pavedieniem savītai aukliņai
- Grundsahl Grundzāles muiža, kas atradās Valkas apriņķa Grundzāles pagastā
- repe grūti saskaldāma malka
- apčūlot Gruzdēt kā slapjai malkai
- atdzerties Gūt pilnīgu (parasti estētisku) baudījumu: apmierināt alkas (pēc kā)
- sociosfēra ģeogrāfiskā apvalka daļa, kas ietver cilvēci ar tai raksturīgām ražošanas attiecībām, kā arī cilvēka apgūto dabas sfērs daļu
- Peldangas labirints ģeoloģiskais ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Talsu novada Dundagas pagastā, Liepniekvalka (Peldangas valka) labajā krastā augšpus Liepnieku mājām, valsts aizsardzībā kopš 2001. g. aizsargājamā platība - 4,9 ha, ir devona smilšakmeņos izveidojusies šauru pazemes eju sistēma ar 5 ieejām, eju kogarums - \~70 m un ir viens no garākajiem dabisko alu labirintiem Latvijā, tajā izveidojušies pilastri un nelielas kolonnas; Liepniekvalka alas
- Spiģu ala ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Valkas novada Kārķu pagastā, 60 m no Sedas labā krasta, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., aizsargājamās teritorijas platība - 11,9 ha, alas garums - 7,8 m, ieejas platums - 2 m, augstums - 2 m, dziļāk sašaurinās, no alas izplūst avots; Rūcekļa ala
- hibanobambuss Ģraudzāļu dzimtas ģints ("Hibanobambusa"), ko bieži audzē kā dekoratīvus augus dārzos, šie bambusi ātri izplatās, tiem ir smalkas svītrainas lapas, kas pacieš sausumu un salu
- psilocīns Halucinogēns triptamīna grupas alkaloīds, kas iedarbojas un tiek lietots kā psihodēlisks halucinogēns, sastopams vairākās psihoaktīvās sēnēs kopā ar psilocibīnu
- cefalhematocēle Hematoma galvā, kas savienota ar cietā smadzeņu apvalka venozo sinusu
- ceflhematocēle Hematoma galvā, kas savienota ar cietā smadzeņu apvalka venozo sinusu
- purīns Heterociklisks savienojums, kas ir nukleīnskābju, dažu alkaloīdu (piem., kofeīna) sastāvdaļa, ir arī dzīvnieku vielmaiņas produktos (urīnskābē)
- lobelīns Holinomimētisks līdzeklis, alkaloīds, atrodas dažādās lobēliju sugās, iegūst arī sintētiski
- folikuloma Hormonāli aktīvs audzējs, kas cēlies no olnīcas granulārā apvalka šūnām
- iemalkot Iedzert (parasti nesteidzoties, pa malkam)
- ieraust iegūt (daudz naudas), piemēram, alkatīgi krājot
- pahivaginalīts Iekaisīgs sēklinieka makstapvalka sabiezējums
- peritendinīts Iekaisums saistaudos ap cīpslu; cīpslas apvalka iekaisums
- periviscerīts Iekšējo orgānu serozā apvalka iekaisums
- pakurs Iekurs, skali vai skaidas malkas iededzināšanai
- čuslīties Iekurt uguni, kad nav malkas
- vibrācijas dzirnavas ierīce supersmalkai malšanai; sasmalcināšana notiek maļķermeņu svārstību rezultātā
- iesalgans Iesalkans
- Liepājas rajons padomju laikā ietvēra (1984. g.) Aizputes, Durbes, Grobiņas un Priekules pilsētu, Pāvilostas un Vaiņodes pilsētciematu, Aizputes, Bārtas, Bunkas, Cīravas, Dunalkas, Embūtes, Gaviezes, Gramzdas, Grobiņas, Kalētu, Kalvenes, Kazdangas, Lažas, Medzes, Nīcas, Otaņķu, Priekules, Rucavas, Sakas, Sikšņu, Tadaiķu, Vaiņodes, Vecpils, Vērgales un Virgas ciemu
- sateces līnija ievalka (3); tālvegs
- Adamsons Amanduss igauņu tēlnieks, darbojies monumentālajā tēlniecībā (piemineklis bojā gājušajam bruņukuģim _Rusalka_ Tallinā, 1902. g.) un stājtēlniecībā
- izņaukstēties ilgāku laiku radīt (pasmalkas) aprautas skaņas (piemēram, žagojoties)
- šalkoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> šalkt (1); šalkas (1)
- šalkoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> šalkt (2); šalkas (2)
- Ilsen Ilzenes muiža, kas atradās Valkas apriņķa Ilzenes pagastā
- ākāša Indiešu metafizikā - smalkais pirmelements, kuram pakāpeniski sabiezējot rodas visi četri vieliskās pasaules elementi: uguns - siltums, gaiss - gāze, ūdens - šķidrums un zeme - cietā viela
- muskarīns Indīga viela, ko satur dažas sēnes, piemēram, mušmires raganu bekas un sūrās bērzlapes, pieder pie holīnu grupas alkaloīdiem
- fumarīns Indīgs alkaloīds miega magonēs u. c. magoņu dzimtas augos
- amanitīns Indīgs alkaloīds mušmirēs
- delfinīns Indīgs alkaloīds, iegūts no zilaušiem ("Delphinium staphisagria"); iedarbības ziņā atgādina akonitīnu
- gelsemicīns Indīgs alkaloīds, izolēts no Amerikas auga "Gelsemium sempervirens Ait."; paralizē elpošanas ceļus
- strihnīns indīgs alkaloīds, kas atrodas tropos augošo strihīnkoku (_Strychnos_) koksnē, mizās un sēklās; mazās devās stimulē muguras smadzeņu reflektoriskās funkcijas, palielina dzīvībai svarīgu smadzeņu centru ierosināmību; lielās devās - nāvējošs
- likoktonīns Indīgs alkaloīds, ko iegūst no "Aconitum lycoctonum"
- mioktonīns Indīgs alkaloīds, ko iegūst no "Aconitum lycoctonum"; iedarbība līdzīga kurārei
- citizīns Indīgs dažu zeltliju ģints sugu alkaloīds; stimulē, pēc tam paralizē veģetatīvās nervu sistēmas ganglijus
- konhidrīns Indīgs kristālisks alkaloīds, iegūts no plankumainajiem suņstobriem
- akonitīns Indīgs zilo kurpīšu alkaloīds C~36~H~49~O~11~N, centrālās nervu sistēmas inde, senāk lietota pret sāpēm neiralģijās un reimatismā
- kanabīnons Indijas kaņepju alkaloīda darbīgā sastāvdaļa, melni brūns balzams, ko lieto dziedniecībā
- Heinrichshof Indriķa muiža, kas atradās Valkas apriņķa Trapenes pagastā
- dekusorijs instruments cietā smadzeņu apvalka atbīdīšanai, galvaskausu trepanējot
- cibizotoms instruments lēcas apvalka atvēršanai kataraktas operācijā
- duktilometrs instruments pusšķidru materiālu (asfalta, sveķu) valkanuma noteikšanai
- cefaelīns Ipekakuānas alkaloīds, emetīna sinerģists
- emetamīns Ipekakuānas kristālisks alkaloīds
- štāpeļšķiedra Īsa, smalka ķīmiskā šķiedra; iegūst no viskozes šķiedrām, poliakrilnitrilšķiedrām, poliesteršķiedrām, to elementārpavedienu grīsti sagriežot noteikta garuma gabalos; vērpj atsevišķi vai kopā ar atbilstoša garuma dabiskajām šķiedrām
- šakaļi Īsos četrkantīgos gabalos sazāģēti koka gabali, ko visbiežāk izmanto malkai vai iekuram; kokmateriāla atgriezumi
- atila Īss, divrindu pogu savienotājām auklām apšūts kamzolis; ungāru tautas apģērba un huzāru formas uzvalka daļa
- noņēkšēt īsu brīdi, vienu reizi radīt paklusas, pasmalkas balss skaņas (par dzīvniekiem, parasti vardēm)
- izmalkot Izdzert lēni, pa malkam
- īzerīšu Īzerīšu vilna - smalka viļņota, citaina vilna
- atjukt Izjukt, nobrukt (par malkas grēdu)
- tīkot Izjust spēcīgu vēlēšanos, alkatīgi tiekties (pēc kā)
- svītdžezs Izklaidējošs salkana skanējuma džeza stils
- kulmāji Izkultu linsēklu paliekas bez smalkajām pelavām
- Durbes novads izveidots 2000. g. Liepājas rajona sastāvā ar administratīvo centru Lieģos, apvienojot Durbes pilsētu ar lauku teritoriju un Tadaiķu pagastu, no 2009. g. 1. jūlija patstāvīgs novads, papildus pievienots Dunalkas un Vecpils pagasts, bet Durbes pilsētas lauku teritorija pārdēvēta par Durbes pagastu, kas no 2021. g. jūlija iekļauts Dienvidkurzemes novadā
- Strenču novads izveidots 2009. g., pastāvēja līdz 2021. g., ietvēra Jērcēnu un Plāņu pagastu, kā arī Strenču un Sedas pilsētu, robežojās ar Valkas, Smiltenes, Beverīnas un Burtnieku novadu
- Johannishof Jāņa muiža, kas atradās Valkas apriņķa Smiltenes pagastā
- jatrofīns Jatrofas alkaloīds
- Frauental Jaunā muiža, kas atradās Valkas apriņķa Gaujienas pagastā
- Neuhof Jaunā muiža, kas atradās Valkas apriņķa Lugažu pagastā
- Neuhof Jaunā muiža, kas atradās Valkas apriņķa Zvārtavas pagastā
- Neu-Marienburg Jaunalūksnes muiža, kas atradās Valkas apriņķa Alūksnes pagastā
- Hoefwellshof Jaunbilskas muiža (vācu "Neu-Bilsken", arī "Neu-Bilskenshof") , kas atradās Valkas apriņķa Bilskas pagastā
- Neu-Bilskenshof Jaunbilskas muiža, kas atradās Valkas apriņķa Bilskas pagastā
- knābāns Jauns, vājš malkas cirtējs
- Neu-Smilten Jaunsmiltenes muiža, kas atradās Valkas apriņķa Blomes pagastā
- Karlsberg Jaunzeltiņu muiža, kas atradās Valkas apriņķa Alūksnes pagastā
- pirktumi Kabatlakatiņi, dvieļi u. tml. kas izgatavoti no smalka, pirkta (nevis mājās austa) auduma
- ārzdags kāda lupata, ko mazgājoties lieto mačalkas vietā
- gribis kāds, kas kaut ko vēlas, grib; kārumnieks, alkatis
- Bebrupe Kaičupes labā krasta pieteka Valkas novada Valkas pagastā
- Kalnemois Kalna muiža, kas atradās Valkas apriņķa Kalncempju pagastā
- Arlans kalna virsotne Turkmenistānā (_Arlan_), Balkanu kalnos, Balkanas vilajetā, augstums - 1880 m
- Begarslans kalna virsotne Turkmenistānā, Balkanas vilajeta austrumu daļā, augstums - 488 m
- Kalnciems Kalnciema pagasts (Alūksnes apkārtnē) - pastāvēja Valkas apriņķī līdz 1925. gadam, kad to pārdēvēja par Kalncempju pagastu, kas mūsdienās iekļauts Alūksnes novadā
- Kalndzirnavu Kalndzirnavu ezers - Zāģezers Valkas pagastā
- Palteskalns kalns Sakalas augstienes Ērģemes paugurainē, Valkas novada Kārķu pagastā, garums - \~1,6 km, platums - līdz 0,5 km, absolūtais augstums - 102,1 m vjl., relatīvais augstums - 5-20 m
- kanabīns Kaņepju alkaloīds, ko var izskalot ar alkoholu un iegūt hašišu
- Engelhardshof Kāpostiņu muiža, kas atradās Valkas apriņķa Valkas pagastā (tagad Igaunijas teritorijā)
- aviditāte Kāre, alkatība
Atrasts piemēros (50):
- diezgan – Man ir pašam sava laiva, nav jau diez cik smalka, bet zvejai laba diezgan.
- mazliet – Man vajadzētu mazliet magoņu – no tām smalkajām, spīdīgajām, lūdzu, tās ir paraugu skapja pašā augšējā lādītē!
- atpazīšana Agrāk šuvju kvalitāte bija galvenā dārga uzvalka atpazīšanas pazīme.
- ikdienišķs Andra Kupriša prozai piemīt kāda smalka nepareizība, kas ikdienišķajās, šķietami autobiogrāfiskajās situācijās ienes neskaidru spriedzi un absurda noskaņu.
- ziņot Apstākļi gan tur nebija nekādi ērtie- norisinoties kaujām ar sakšiem, komandieris ziņoja priekšniekam, ka tur neesot nedz provianta, nedz malkas...
- smakot Ārija aizver aiz sevis ārsta kabineta durvis un nometņu uzraudzei līdzīgas sanitāres pavadībā dodas tālāk pa salkani smakojošo gaiteni.
- piedzimt Atkal pienākot Lielās talkas dienai, vērts aizdomāties, kāpēc atkritumi Latvijā joprojām ir problēma un kāpēc depozītsistēma plastmasenēm tā arī pie mums nav piedzimusi, kaut abās pārējās Baltijas valstīs jau veiksmīgi darbojas.
- pildīt Bertrams pilda apputējušās pudelēs sarkanu, alkaini lēnu vīnu.
- štelle Bet austrumi ir smalka štelle, te tava rietumnieciskā dzīvesziņa nederēs.
- atbrīvojums Demonstrējot savu attieksmi pret kolhoza praksi, Glušenkovs ieguva ne vien kolēģu uzmanību, bet arī atbrīvojumu no netīkamās kartupeļu talkas un brīvu laiku radošam darbam.
- krist Diemžēl citos – par gredzena novietojumu tradīcijai atbilstošas rokas pirkstā svarīgākos – aspektos iestudējums krīt laukā no ieturēta stila smalkajām robežām.
- fokstrots Fokstrotu uzskatīja par revolucionāru un tas varēja atstāt sliktu iespaidu uz tikumību un morāli smalkajos deju salonos.
- darbs Gaitim kā vienīgajam vīrietim īsti vīrieša darbi — ūdens un malkas sagāde.
- kačalka Ilgtermiņa plānā ietilpst skriešana rītos + kačalka.
- elektrisks Ir uzcelta elektriskā stacija, ērta un gaiša slimnīca, kura noderēs tāpat Valkai, kā tuvākai apkārtnei.
- jauns Izraksta barons no kokskolas piecas jaunas, īpaši smalkas ābelītes savam dārzam, vecaistēvs — desmit.
- atrasties Joprojām atradās cilvēki, kas par visu alka atriebties.
- krāsa Ka pacietīgi jāsēž pie nepārredzama smalka auduma un, mainot krāsas, rūpīgi jāizšuj.
- sēdēt Ka pacietīgi jāsēž pie nepārredzama smalka auduma un, mainot krāsas, rūpīgi jāizšuj.
- slinks Kaiju kliedzieni, slinku viļņu šļaksti gar piestātnes dēļiem, ritmiskas motoru elsas, aprautas, dobjas un smalkas sirēnu nopūtas.
- dibens Kreisajā pusē, visu laiku kratīdams cigareti, steidzās pavisam jauns puisis, ģērbies Reebok firmas blūzē ar kapuci, platās reiveru biksēs, kuru dibens gandrīz vai vilkās pa asfaltu, bet labajā pusē, mazliet atpalikdami, sarunājās divi vīrieši, ģērbušies kā tipiski vidusslāņa birokrāti — lēts, pelēks lietusmētelis, tam no apakšas lien laukā uzvalka bikses, melnas kurpes, kaklasaite.
- pasaule Lai visa pasaule redz un brīnās, cik alkatīga mūsu valdība ir!
- ērts Māja man bija liela, smalka un ērta.
- spēlēt Māte stingri raudzījās, lai skolā es būtu teicamnieks, lai labi spēlētu vijoli, kuru ienīdu un uzskatīju par malkas pagali, un lai uzvestos kā Anglijas karalienes augstdzimusī atvase.
- kārta Mātei smalkas drānas goda kārta.
- miegains Miegainā Daugavpils, no kuras agrāk viņa tik ļoti alka tikt projām, tagad ir mājas.
- dzēst Mulsumu dzēš Royal spirts un alkatība.
- dzinulis Ne jau tāpēc, ka būtu īpaši pieredzējusi sieviete, taču viņa alka baudas, un tas bija viņas galvenais dzinulis dzīvē.
- režģis Nelielajā sarkano ķieģeļu ēkā kurējās liela malkas krāsns, karstais gaiss no pirmā stāva cēlās augšup un žāvēja metāla režģu grozos sabērtus egļu čiekurus.
- svītrains Palagam pāri uz svītrainas segas sīka, smalka roka, tievi pirksti īsi apgrieztiem nagiem.
- kačalka Paskriet kādā Rīgas maratonā, ielikt selfiju no kačalkas, uz riteņa pamīties ar LIVE translāciju.
- modināt Pozas īslaicīgums modina manī alkas pēc prozas mūžīguma.
- kautrīgs Roberts notvēra viņas ziņkārīgo, kautrīgo skatienu, juzdams mostamies brutālu, alkainu spēku.
- rīme Savu veltījuma dzejoli Ērikai varētu nolasīt viņš pats – tas salkanajai rīmei piešķirtu daudz jautrāku noti.
- cena Sveta alkatīgi iztin un attin vaļā papīrus, kož vaļā sametušos mezglus, kasa nost cenas.
- skaidrot Šīs mandalas ģeogrāfisko un metafizisko jēgu var skaidrot ļoti dažādi, meklējot atbilstības gan šīs zemes, gan debess ķermeņu kartēs, gan cilvēka ārējā veidolā, gan viņa smalkajā ķermenī.
- pārkāpšana Tāpat arī noraida sūdzību par malkas normas pārkāpšanu.
- modināt Tās skaņa manī modināja gan bailes, gan alkas.
- šķidrs Tobrīd viņš pret guļošo sajuta aklu naidu un roka alka iekraut pa maigo seju ar šķidrajām ūsiņām.
- brīve Tur ir Latvijas skaistums, gaišums, ziedu smaržas, mīla un brīves alkas.
- saulains Uz pussagruvušās mājas pusi, kur, jau ieguvušas pagaistošu nemirstību, visapkārt vēl vibrēja reiz izdomātas domas, izdzīvotas alkas, klusas cerības un izsāpētas sāpes, pa zvēru iemītu taciņu trallinādama gāja maza, gaišmataina un saulaina meitene.
- koncertflīģelis Vārdu sakot, televizoram bija nepieciešama gandrīz tikpat smalka skaņošana kā koncertflīģelim.
- noslēpt Vecais tiešām neizskatījās diez ko labi saglabājies, nātnās uzvalka bikses bija izdilušas un nespēja noslēpt ceļgalu stūraino kaulainumu.
- atalgojums Viņa atalgojums par visiem tiem gadiem, ko pavadīja, cīnoties par savu valsti, bija smalka izglābšanās no pazemojuma.
- pieminēt Viņš domā, ka Pēteris I nav bijusi tik smalka un harmoniska personība, lai Alūksnē viņu pieminētu ar kādām zīmēm.
- dzīt Vīram malka jāgādā, mežā jāiet, kūtiņai jumts jāliek, lauks jāar, vagas jādzen un kartupeļi jāstāda.
- gādāt Vīram malka jāgādā, mežā jāiet, kūtiņai jumts jāliek, lauks jāar, vagas jādzen un kartupeļi jāstāda.
- līgt Virtuvē saimnieko smalkas, Rīgā līgtas pavārienes.
- spēcīgs Ziemas viļņi bija neparasti spēcīgi, to šalkas daudz smagākas nekā rudenī.
- pūkains Zvaniņi, biškrēsliņi, pelašķi, pūkainas un smalkas smilgas, gundegas mīkstiem, apvītušiem kātiem, to dzeltenie ziedi būs nolīkuši pār kofera malu.
alka citās vārdnīcās:
MEV
Neatradi meklēto? Iesaki vārdu!
Aicinām Tēzaura lietotājus iesaistīties Tēzaura papildināšanā – iesakiet vārdu, ko latviešu valodā lieto, bet kas līdz šim nav iekļauts Tēzaurā! Norādiet vārdu, tā nozīmes skaidrojumu un lietojuma piemēru.
Varat ieteikt arī jaunas nozīmes vārdiem, kuri Tēzaurā jau ir, un teicienus.
Tēzaura komanda izskatīs ieteikumu, pārbaudīs tā atbilstību Tēzaura vadlīnijām, precizēs informāciju, un jaunais šķirklis būs apskatāms jau kādā no nākamajiem vārdnīcas laidieniem.
Saziņa jautājumiem un ierosinājumiem: iesaki@tezaurs.lv