Paplašinātā meklēšana
Meklējam aiziet bojā.
Vārdos nav.
Atrasts vārdu savienojumos (1):
Atrasts skaidrojumos (95):
- izdegt Aiz karstuma, sausuma izkalst tā, ka aiziet bojā augi (piemēram, par dārzu, lauku u. tml.); izkalst, iznīkt karstumā, sausumā (par augiem).
- izputēt no zemes virsas (arī no pasaules) aiziet bojā
- izputēt no pasaules (arī no zemes virsas) aiziet bojā
- izputēt (arī pazust, izzust) no zemes virsas (retāk virsus) aiziet bojā
- aiziet bujānos aiziet bojā
- zaudēt galvu aiziet bojā, krist kaujā
- izkarāt Ar pūlēm, grūtībām panākt, ka (kas, piemēram, kaitēkļi, nezāles) aiziet bojā.
- nosalt Aukstuma iedarbībā aiziet bojā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- nosalēt Aukstuma iedarbībā aiziet bojā.
- nobadināt Badinot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) ļoti novājē, arī aiziet bojā.
- nobadināties Badinoties ļoti novājināt sevi, arī aiziet bojā; nobadoties.
- nobadoties Badojoties ļoti novājināt sevi, arī aiziet bojā.
- sabirt Birstot, drūpot sabojāties, parasti pilnīgi, arī aiziet bojā.
- nosaldēt Būt par cēloni tam, ka (augi, to daļas) aukstuma iedarbībā aiziet bojā (parasti par laikapstākļiem).
- paņemt Būt par cēloni tam, ka (kāds) nomirst, (kas) aiziet bojā, tiek iznīcināts.
- nopīpēt Būt par cēloni tam, ka (kas) aiziet bojā smēķēšanas izraisītā ugunsgrēkā.
- nopīpot Būt par cēloni tam, ka (kas) aiziet bojā smēķēšanas izraisītā ugunsgrēkā.
- paputināt Būt par cēloni tam, ka daļēji aiziet bojā (piemēram, saimniecība, īpašums).
- aprīt Būt par cēloni, ka (kas) aiziet bojā.
- paputēt Daļēji aiziet bojā, tikt pazaudētam, piemēram, nenokārtotu parādu, maksājumu dēļ (par materiālām vērtībām, parasti par saimniecību, īpašumu).
- pārvērsties (arī sadegt) pelnos Degot aiziet bojā.
- sadegt (arī pārvērsties) pelnos Degot aiziet bojā.
- nodegt Degot aiziet bojā.
- izdurt Durot (acīs), panākt, ka zaudē redzes spēju vai aiziet bojā redzes orgāns.
- nosmakt Gaisa trūkuma dēļ aiziet bojā (par augiem, to daļām).
- sagrauzt Ilgstoši iedarbojoties, būt par cēloni tam, ka (cilvēks) nonāk līdz fiziskam sabrukumam, arī aiziet bojā (par slimību, nevēlamiem apstākļiem u. tml.).
- sapūdēt Ilgstoši pakļaujot smagiem, neveselīgiem apstākļiem (parasti ieslodzījumā), panākt, ka (kāds) ļoti novārgst, arī aiziet bojā.
- sairt Izbeigt pastāvēt, sašķeļoties, sadaloties vairākās daļās (parasti par valsti); izbeigt pastāvēt, aiziet bojā (par parādībām sabiedrībā).
- pārdzīvot Izturēt, neaiziet bojā (piemēram, nelabvēlīgos notikumos, apstākļos); aizvadīt (kādu laikposmu), parasti nelabvēlīgos apstākļos.
- nokalst Kalstot aiziet bojā.
- sadēdēt Kļūstot vājam, ļoti panīkt, arī aiziet bojā.
- nonīkt Kļūt vārgam, nespēcīgam, arī kļūstot vārgam, nespēcīgam, aiziet bojā (par cilvēkiem, cilvēku grupu).
- izdžibināt Ļaut aiziet bojā, iznīkt.
- izdedzināt Ļoti izkaltēt, arī iznīcināt (augus) - piemēram, par sauli, vēju; ļoti izkaltēt (dārzu, lauku), tā ka aiziet bojā augi.
- palikt Neaiziet bojā, neiznīkt, arī netikt iznīcinātam.
- izvilkt dzīvību neaiziet bojā, pārvarot smagus apstākļus, slimības
- nomērdēt Nedodot barību vai dodot to nepietiekamā daudzumā, panākt, ka ļoti novājē, arī aiziet bojā.
- izputināt Nelietderīgi iztērēt, izlietot (materiālas vērtības), ļaut vai panākt, ka aiziet bojā (piemēram, saimniecība, īpašums).
- paputināt Nelietderīgi iztērēt, izlietot daļu (no materiālajām vērtībām), ļaut vai panākt, ka daļēji aiziet bojā, tiek pazaudēta (piemēram, saimniecība, īpašums).
- iznīkt Nīkstot aiziet bojā (parasti par augiem, sīkiem dzīvniekiem).
- nonīkt Nīkstot kļūt vārgam, arī nīkstot aiziet bojā (par augiem, to daļām, dzīvniekiem).
- apnīkt Nīkstot, slimojot novājināties vai aiziet bojā (par daudziem vai visiem augiem, maziem dzīvniekiem).
- izdzēst dzīvību nogalināt (parasti cilvēku); būt par cēloni tam, ka (cilvēks) aiziet bojā
- apmērdināt Nomērdēt, likt aiziet bojā (no izsalkuma vai indes).
- nogrimt purvā Nonākt ļoti grūtos apstākļos, arī aiziet bojā.
- nosaldēt Pakļaujot aukstuma iedarbībai, pieļaut, ka (augi, to daļas, arī dzīvnieki, retāk cilvēki) aiziet bojā.
- izdzīvot Palikt dzīvam, saglabāties, neaiziet bojā (nelabvēlīgos, arī jaunos apstākļos).
- dalaist Pamest novārtā, ļaut aiziet bojā.
- nosmacēt Panākt, būt par cēloni, ka (augi, to daļas) gaisa trūkuma dēļ aiziet bojā.
- nobendēt Panākt, būt par cēloni, ka (augi) aiziet bojā.
- izdeldēt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēki) aiziet bojā.
- nomirdināt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks vai dzīvnieks) pamazām zaudē spēkus un aiziet bojā.
- pazudināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds, kas) aiziet bojā.
- sagāzt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, parādība sabiedrībā, doma, ideja) aiziet bojā, izbeidz pastāvēt.
- iznīcināt Panākt, būt par cēloni, ka aiziet bojā (cilvēki); nogalināt, nonāvēt.
- iznīcināt Panākt, būt par cēloni, ka aiziet bojā (dzīvnieki, augi).
- iznīdēt Panākt, būt par cēloni, ka aiziet bojā, iznīkst (parasti kas nevēlams).
- izsvītrot no dzīves Panākt, būt par cēloni, ka aiziet bojā, nomirst.
- izslīcināt Panākt, būt par cēloni, ka iznīkst, aiziet bojā (par ilgstošu lietu, plūdiem).
- izsprādzināt Panākt, būt par cēloni, ka izsprāgst, aiziet bojā.
- iznīcināt Panākt, būt par cēloni, ka sagrūst, aiziet bojā (piemēram, celtnes, pilsētas); sagraut, nopostīt.
- glābt dzīvību panākt, ka (kāds) neaiziet bojā
- saglābt Panākt, ka (kas) neaiziet bojā pilnīgi, nekļūst pilnīgi nelietojams, neizmantojams.
- izmērdēt Panākt, ka ļoti novājē, ļoti izsalkst, arī aiziet bojā (bez barības vai ar nepietiekamu barību).
- glābt Panākt, ka neaiziet bojā (materiālas vērtības, dabas bagātības).
- nolaist dibenā panākt, ka panīkst; ļaut aiziet bojā; izputināt
- paglābt Pasargāt ar savu rīcību no bojāejas; būt par cēloni tam, ka neaiziet bojā; izglābt (1).
- izglābt Pasargāt ar savu rīcību no bojāejas; būt par cēloni tam, ka neaiziet bojā.
- turēties virs ūdens pastāvēt, eksistēt, neaiziet bojā
- noturēties virs (arī uz) ūdens pastāvēt; arī neaiziet bojā
- aizlaist niceklē pieļaut, ka sliktas kopšanas dēļ novārgst, aiziet bojā
- aizlaist niceklī pieļaut, ka sliktas kopšanas dēļ novārgst, aiziet bojā
- aizlaist niceklā pieļaut, ka sliktas kopšanas dēļ novārgst, aiziet bojā
- nogrimt Pilnīgi iegrimstot, aiziet bojā (parasti par ūdens transportlīdzekļiem).
- kale Plūme, kas sāk augt bez kodola un drīz aiziet bojā.
- izpūt Pūstot sabojāties, arī aiziet bojā (par daudziem vai visiem augiem).
- nāve pārsteidz (kādu) saka, ja (kāds) pēkšņi aiziet bojā, nomirst, parasti traģiskā nāvē
- nepaliek ne smakas saka, ja kas pilnīgi izzūd, aiziet bojā, tiek iznīcināts
- salavāt Salā (parasti tam vairākkārt atkārtojoties), aiziet bojā, iznīkt (par augiem).
- nočaukstēt Salā aiziet bojā (par augiem).
- izsalt Salā aiziet bojā, iznīkt (parasti par daudziem vai visiem augiem).
- izsalēt Salā aiziet bojā, iznīkt; izsalt.
- izsalt Salā iznīkt, aiziet bojā (piemēram, par dārzu).
- iznīcināt Saplosot, aprijot panākt, ka aiziet bojā (cilvēki, dzīvnieki, augi) - par dzīvniekiem.
- noslāpt Slāpstot aiziet bojā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem); nosmakt.
- noslīkt Slīkstot aiziet bojā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- nosmēķēt Smēķējot būt par cēloni tam, ka (kas) aiziet bojā ugunsgrēkā.
- nosmakt Smokot aiziet bojā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- izsmakt Smokot aiziet bojā.
- nokārties Spēcīgi raujoties saitē, važā, aizžņaugt sev kaklu un aiziet bojā.
- nostigt Stiegot nogrimt, aiziet bojā.
- izkūpēt Tikt izšķērdētam; aiziet bojā (parasti par materiālām vērtībām).
- sadegt Uguns, arī ļoti augstas temperatūras iedarbībā aiziet bojā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- novīst Vīstot aiziet bojā.
- savīst Vīstot sabojāties, parasti pilnīgi, arī aiziet bojā.
Citās vārdnīcās nav šķirkļa aiziet bojā.