Paplašinātā meklēšana

Meklējam Ste.

Atrasts vārdos (85):

Vārdu savienojumos nav.

Atrasts skaidrojumos (780):

īszobe adateņu dzimtas sēņu ģints ("Steccherinum").
Lībagu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta arī daļa pirmskara Stendes pagasta ziemeļaustrumu daļa ar Dižstendi.
Vecsaules pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Vecsaules pagastā iekļauta bijušā Jaunsaules pagasta rietumu daļa, kā arī daļa bijušā Bruknas, Stelpes, Skaistkalnes un Bauskas pagasta, savukārt neliela bijušā Vecsaules pagasta daļa pievienota Dāviņu un Ceraukstes pagastam.
sternbergija Amariļļu dzimtas ģints ("Sternbergia"), dekoratīvs sīpolaugs, kas zied rudenī, jāstāda siltā, saulainā vietā.
perisphinctes Ammonītu 2 "Stephanoceratidae" dzimtas ģints, čaula ar iežmaugiem, ieejas caurums ar garām sānu ausīm, 300 sugas juras un krīta formācijās, sevišķi dogerā un malmā.
Stelpe apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novadā (2009.-2021. g. Vecumnieku novadā, 1990.-2009. g. Bauskas rajonā) 25 km no Bauskas, izveidojusies bijušās muižas "Stelpenhof" teritorijā.
Dižstende apdzīvota vieta (lielciems) Talsu novada Lībagu pagastā 7 km no Talsiem, izveidojusies bijušās muižas teritorijā; saukta arī Selekcija, agrāk Stendes muiža, arī Stends muiža.
Beitiņi apdzīvota vieta (vidējciems) Bauskas novada Stelpes pagastā.
Nīzere apdzīvota vieta (vidējciems) Bauskas novada Stelpes pagastā.
Lībagi Apdzīvota vieta (vidējciems) Talsu novadā 10 km no Talsiem un 7 km no Stendes.
Zemenes Apdzīvota vieta (viensēta, neapdzīvota) Talsu novada Lībagu pagastā pie Rīgas-Ventspils un Talsu-Stendes ceļa krustojuma.
Stērlinga Apdzīvota vieta ASV ("Sterling"), Kanzasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.).
Stērlinga Apdzīvota vieta ASV ("Sterling"), Virdžīnijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.).
stereokaulons asku ķērpju klases lekanoru rindas dzimta ("Stereocaulaceae"), ķērpju laponis divdaļīgs, augļķermeņi brūni vai melni apotēciji, 4 ģintis, \~132 sugas, Latvijā kontatēta 1 ģints.
stemphylium Asku sēņu pleosporu dzimtas atsevišķu sugu anamorfas aprakstītas kā "Stemphylium" sugas.
Karpatas šaurums atdala Rodas salu no Karpatas un Sarjas salas (“Stenón Kárpathou”), savieno Krētas jūru ar Vidusjūru, platums — \~50 km.
Dižstendes muiža atrodas Talsu novada Lībagu pagasta Dižstendē, kompleksā ietilpst vecā pils (celta 16. gs.), kungu māja (celta 19. gs. sākumā), pārvaldnieka māja, vairākas saimniecības ēkas (ratnīca, staļļi u. c.) un brīvā plānojuma parks; Stendes muiža.
Azara Sarkani Augšdaugavas novada Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Sterikani" nosaukuma variants latgaliski.
Štīrija Austrijas federālā zeme ("Steiermark"), platība - 16401 kvadrātkilometrs, 1205900 iedzīvotāju (2008. g.), administratīvais centrs - Grāca, robežojas ar Karintiju, Zalcburgu, Augšaustriju, Lejasaustriju un Burgenlandi, kā arī ar Slovēniju.
Stepugobali Balvu novada Balvu pagasta apdzīvotās vietas "Stepjugabali" nosaukums latgaliski.
Steķentova Balvu novada Kubulu pagasta apdzīvotās vietas "Steķintava" nosaukums vietējā izloksnē.
steķentavieši Balvu novada Kubuļu pagasta apdzīvotās vietas "Steķentava" iedzīvotāji.
steķintavieši Balvu novada Kubuļu pagasta apdzīvotās vietas "Steķintava" iedzīvotāji.
Noras Bauskas novada Stelpes pagasta apdzīvotās vietas "Beitiņi" bijušais nosaukums.
ezerieši Bauskas novada Stelpes pagasta apdzīvotās vietas "Ezere" iedzīvotāji.
nīzerieši Bauskas novada Stelpes pagasta apdzīvotās vietas "Nīzere" iedzīvotāji.
Bizehden Bicēdes muiža, kas atradās Talsu apriņķa Stendes pagastā.
virzas Birztalu virza ("Stellaria nemorum").
zvaigznenes Birztalu virza ("Stellaria nemorum").
spulgaiši Cietā virza ("Stellaria holostea").
spulģiši Cietā virza ("Stellaria holostea").
spulģīši Cietā virza ("Stellaria holostea").
spulģītis Cietā virza ("Stellaria holostea").
subtropu plankumainais delfīns delfīnu suga ("Stenella attenuata"), garums 1,6-2,6 m, svars - 90-120 kg, dzīvo tropiskajās un subtropiskajās jūrās, bieži redzams kopā ar tunču baru un jūras putniem.
klimenes delfīns delfīnu suga ("Stenella clymene"), garums līdz 2 m, svars - 50-90 kg, dzīvo tropiskajās un subtropiskajās Atlantijas okeāna daļās.
svītrainais delfīns delfīnu suga ("Stenella coeruleoalba"), garums 1,8-2,5 m, svars - 110-165 kg, dzīvo tropiskajās, subtropiskajās un mērenās joslas jūrās.
Atlantijas plankumainais delfīns delfīnu suga ("Stenella frontalis"), garums 1,7-2,3 m, svars - 100-140 kg, dzīvo Atlantijas okeāna tropiskajā daļā.
garpurna delfīns delfīnu suga ("Stenella longirostris"), garums 1,3-2 m, svars - 45-75 kg, dzīvo tropiskajās jūrās, prasmīgs akrobāts, kas veic pat 14 lēcienus no vietas, vairākas reizes apgriežoties ap savu asi.
lielzobu delfīns delfīnu suga ("Steno bredanensis"), garmus līdz 2,5 m, svars - 100-150 kg, dzīvo tropiskajās un subtropiskajās jūrās, ilgi uzturas zem ūdens, vienā reizē ienirst pat uz 15 min.
Upkalnu ūdenskrātuve divi uzpludinājumi uz Stendes upes Talsu novada Ģibuļu pagastā, apvieno Pastendes dzirnavezeru un Brūžezeru.
Stellaria alsine dūkstu virzas "Stellaria uliginosa" nosaukuma sinonīms.
Aizkraukle dzelzceļa stacija pie dzelzceļa līnijas Indra-Krustpils-Rīga, 82 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1918. g. ar nosaukumu "Stepiņi", tagadējais nosaukums kopš 1921. g.
Essern Ezeres muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Stelpes pagastā.
Stupēnu ezers ezers Taurenes pagastā, 184,8 m vjl., platība — 37,5 ha, garums — 1,3 km, lielākais platums — 0,5 km, vidējais dziļums — 1,7 m, lielākais dziļums — 7,2 m, cauri tek Gauja; Stupeņu ezers; Stemiķis; Stemiķu ezers.
Brūžezers Ezers, kas uzpludināts uz Stendes upes Talsu novada Ģibuļu pagasta Pastendē, platība - 4,9 ha; Pastendes parka dīķis.
Pilskalnes ezeri ezeru virkne Ilūkstes pauguraines subglaciālajā iegultnē, Ilūkstes novada Pilskalnes pagastā, uz ziemeļrietumiem no Ilūkstes, lielākie ir Puru un Steļmaka ezeri, kā arī Dubezers un Tartaks.
stemonīta Gļotsēņu nodalījuma gļotsēņu klases dzimta ("Stemonitaceae"), saprofīti, aug ciešās grupās uz trūdošas koksnes, lapām, 3 ģintis, \~40 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 5 sugas.
pušķainā šokolādes gļotsēne gļotsēņu nodalījuma suga ("Stemonitis axifera").
Stefordšīra Grāfiste Lielbritānijā ("Staffordshire"), Anglijā, administratīvais centrs - Steforda, platība - 2713 kvadrātkilometru, 1126200 iedzīvotāju (2017. g.).
Hipodameja Grieķu mitoloģijā - plejādes Steropes un Elīdas valdnieka Oinomaja meita.
Kikns grieķu mitoloģijā - Stenelāja dēls, ligūru valdnieks, Faetona draugs, kurš tā apraudāja draugu, ka tika pārvērsts par gulbi un pārvietots uz debesīm, kļūstot par Gulbja zvaigznāju.
Sterope grieķu mitoloģijā - Sterope, Aheloja sieva, sirēnu māte.
gorgonas grieķu mitoloģijā - trīs māsas briesmones (Steno, Eiriale un Medūza), kuras izceļas ar savu briesmīgo izskatu, ar čūskām matu vietā, ar ilkņiem un skatienu, kas visu dzīvo pārvērš akmenī.
kiklops grieķu mitoloģijā - viens no debesu dieva Urāna un zemes dievietes Gajas dēliem, kas bija milži ar vienu apaļu aci pieres vidū; viņu vārdi: Bronts - "pērkons", Sterops - "zibens" un Args - "zibeņraidis".
Gibbeln Ģibuļu muiža, kas atradās Talsu apriņķa Stendes pagastā.
sīkpiepe Himēnijsēņu klases afilloforu rindas dzimta ("Stereaceae"), sēņu augļķermeņi viengadīgi vai daudzgadīgi, cepurīšu virspuse gandrīz vienmēr ar īsiem matiņiem, pelēka, dzeltena, brūna.
stellieši Ilūkstes novada Eglaines pagasta apdzīvotās vietas "Stelle" iedzīvotāji.
stellišķi Ilūkstes novada Eglaines pagasta apdzīvotās vietas "Stelle" iedzīvotāji.
dzeltenā īszobe īszobju ģints sēņu suga ("Stecherinum ochraceum").
Ģibuļu pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, ietverot gandrīz visu pirmskara Pastendes un Spāres pagasta teritoriju, Stendes pagasta rietumu daļu un nelielu teritoriju no Rendas, Valgales un Usmas pagasta.
Halmstades grupa izveidota 1929. g., apvienojušies seši gleznotāji sirreālisti: Svens Jonsons, Valdemārs Lorencons, Stellans Merners, brāļi Ēriks un Aksels Ulsoni un Esaiass Torēns.
stepelieši Jaunpiebalgas novada Zosēnu pagasta apdzīvotās vietas "Stepeļi" iedzīvotāji.
Antikitiras šaurums jūras šaurums Grieķijā (_Andikithfron, Steno_), starp Kitiras un Antikitiras salu, savieno Jonijas un Krētas jūru.
portorijs Jūras tirdzniecības muita, kas pastāvēja jau Senajā Romā; Latvijā to ieviesa Stefans Batorijs 1582. un 1783. tika atcelts.
Hydrodamalis gigas jūrasgovs jeb Stellera jūrasgovs.
cekulzīriņš Kaiju dzimtas zīriņu apakšdzimtas suga ("Sterna sandvicensis"), balts putns ar gaišpelēku muguru un spārnu virspusi, melnu galvas virsu un melnu cekulu, \~40 cm garš, Latvijā dažkārt nelielā skaitā sastopams vasarā un caurceļošanas laikā.
Kalēju valks Kalējvalks, Stendes labā krasta pieteka Ventspils novada Ances pagastā.
Kalizzen Kalistu muiža, kas atradās Talsu apriņķa Stendes pagastā.
Štīrijas Alpi kalnu grēdas Austrumalpos ("Steirische Alpen"), Austrijas dienvidaustrumos, Štīrijā, vidēji augstas (līdz 2000 m) grēdas, kas dienvidaustrumos pāriet Štīrijas-Burgenlandes paugurainē.
Henkandi Kalnu Karabahas Republikas galvaspilsētas Stepanakertas nosaukums azerbaidžāņu valodā.
Silupīte Kalnupe, Stendes pieteka.
priežu kapucķirmis kapucķirmju dzimtas suga ("Stenopachys linearis").
Kargadden Kārgadu muiža, kas atradās Talsu apriņķa Stendes pagastā.
stenokaktuss Katusu dzimtas ģints ("Stenocactus").
garastes klijkaija klijkaiju suga ("Stercorarius longicaudus"); garastes laupītājkaija.
īsastes klijkaija klijkaiju suga ("Stercorarius parasiticus"); īsastes laupītājkaija.
vidējā klijkaija klijkaiju suga ("Stercorarius pomarinus"); vidējā laupītājkaija.
rūsganbrūnais koksngrauzis koksngraužu dzimtas suga ("Stenocorus meridianus").
Lualaba Kongo augšteces (no iztekas līdz Bojonas (Stenlija) ūdenskritumam Kongo Demokrātiskajā Republikā) nosaukums (fr. val. "Lualaba"), sākas Šabas plato - 1435 m vjl., garums - \~2100 km.
baznīcas svētki kristīgā ticībā svarīgi svētki, kas saistīti ar būtiskiem notikumiem (advente - 1.-4. svētdiena pirms Ziemassvētkiem; tā Kunga atnākšana Ziemassvētki - 25. decembris, svin, pieminot Jēzus piedzimšanu; Otrie Ziemassvētki - 26. decembris, svin sakarā ar pirmo kristīgo mocekli Stefanu; Jaungada diena - 1. janvāris; Zvaigznes diena - 6. janvāris - gudro vīru Betlēmes apmeklējums; Svētdiena 7 nedēļas pirms Lieldienām - ievada gavēni; Jaunavas Marijas pasludināšanas diena - svētdiena ap 25. martu - eņģeļa vēsts Marijai par Jēzus dzimšanu; Pūpolsvētdiena - svētdiena pirms Lieldienām - Jēzus ierašanās Jeruzalemē - ievada kluso nedēļu; Zaļā ceturtdiena - Lieldienu nedēļā - Jēzus iedibina svēto vakarēdienu; Lielā piektdiena - Jēzus sišana krustā; Lieldienas - 1. svētdiena pēc pirmā pilnmēness pēc pavasara ekvinokcijas - Jēzus augšāmcelšanās; 2. Lieldienas - diena pēc Lieldienu svētdienas; Kristus debesbraukšanas diena - 40. diena pēc Lieldienām; Jēzus debesbraukšana Vasarsvētku diena - 7. svētdiena pēc Lieldienām, Svētais gars nāk pār apustuļiem; Otrie Vasarsvētki - diena pēc Vasarsvētkiem; Svētās Trīsvienības diena - svētdiena pēc Vasarsvētkiem; Kristus atgriešanās - pēdējā vai priekšpēdējā svētdiena novembrī)
auguts Kukaiņu klases kārta ("Sternorrhyncha"), augēdāji - sūc augu sulu no augu virszemes orgāniem vai saknēm, 4 apakškārtas (laputis, lapblusiņas, baltblusiņas un bruņutis), >25000 sugu.
maizes ķirmis ķirmju dzimtas suga ("Stegobium paniceum syn. Sitodrepa panicea").
Feldhof Lauku muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Stendes pagastā.
hydroprogne caspia lielā zīriņa "Sterna caspia" nosaukuma sinonīms.
Sterekani Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Sterikāni" nosaukuma variants.
Sterikani Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Sterikāni" nosaukuma variants.
Stepuoris Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Stepores" nosaukums latgaliski.
steķieši Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Steķi" iedzīvotāji.
steķītis Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Steķi" iedzīvotājs.
Steki Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Steķi" nosaukums latgaliski.
Lone Lonaste, Stendes pieteka.
Lūse Lūšupīte, Stendes pieteka.
FSC meža uzraudzības padome (angļu "Forest Stewardship Council").
Milupīte Misas kreisā krasta pieteka Stelpes pagastā, augštece Bārbeles pagastā; Miļļupīte.
Minningen Muniņu muiža, kas atradās Talsu apriņķa Stendes pagastā.
Stelvijas nacionālais parks nacionālais parks Itālijas ziemeļu daļā (it. "Parco nazionale dello Stelvio"), Austrumalpu Ortlesa masīvā (3899 m), starp Adidžes un Adas augšteci, platība - 956,3 kvadrātkilometri, dibināts 1935. g.
virza Neļķu dzimtas ģints ("Stellaria"), lakstaugs ar ložņājošu sakneni un gulošu vai pacilā stublāju, pretējām lapām un baltiem ziediem.
Nīzere Nīzeres dīķis - ūdenstilpe Bauskas novada Stelpes pagastā, platība - 1,2 ha.
Neusorgen Nīzeres muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Stelpes pagastā.
Talsu novads nodibināts 2009. g. ietverot Talsu un Valdemārpils pilsētu, Abavas, Ārlavas, Balgales, Ģibuļu, Īves, Ķūļciema, Laidzes, Laucienes, Lībagu, Lubes, Sabiles, Stendes, Strazdes, Valdgales, Vandzenes un Virbu pagastu, 2021. g. reformā pievienota Sabiles un Stendes pilsēta, kā arī Dundagas, Kolkas, Mērsraga un Rojas pagasts, robežojas ar Tukuma, Kuldīgas un Ventspils novadu, apskalo Baltijas jūra un Rīgas jūras līcis.
Nūrtrendelāga Norvēģijas filke (_Nord-Trøndelag_), administratīvais centrs - Steinhjera; pastāvēja līdz 2018. g. 1. janvārim, kad apvienojot ar Sērtrendelāgas filki izveidota Trendelāgas filke.
Trendelāga Norvēģijas filke (_Trøndelag_), administratīvais centrs - Steinhjera; izveidota 2018. g. 1. janvārī apvienojot Nūrtrendelāgas un Sērtrendelāgas filki.
Svīķupīte Nurmižupītes kreisā krasta pieteka Siguldas pagastā, garums - \~9 km; Kautraka strauts; Stemberģupīte; Stenberga upīte; Sviķupīte; Šteinberga upe; Šteinberģupīte.
stefanote Oleandru dzimtas ģints ("Stephanotis").
Vecumnieku pagasts pagasts Bauskas novadā (2008.-2021. g. - Vecumnieku novadā, līdz 2008 g. - Bauskas rajonā), robežojas ar Valles, Stelpes un Iecavas pagastu, kā arī ar Ogres novadu; bijušie nosaukumi: Vecmuižas pagasts, vāciski — Neugut, krieviski — Neigutskaja.
Stelpes pagasts pagasts Bauskas novadā ar administratīvo centru Vecstelpē, robežojas ar Vecumnieku, Valles, Bārbeles, Vecsaules, Dāviņu un Iecavas pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Stelpenhof, krieviski — Steļpengovskaja.
Dāviņu pagasts pagasts Bauskas novadā, kas izveidojies padomju laika teritoriālo pārkārtojumu rezultātā un aizņem bijušā Bruknas pagasta ziemeļu daļu, Misas pagasta dienvidu daļu un Vecsaules pagasta ziemeļu galu, robežojas ar Iecavas, Stelpes, Vecsaules un Codes pagastu.
Valles pagasts pagasts Bauskas novadā, robežojas ar Kurmenes, Bārbeles, Stelpes un Vecumnieku pagastu, kā arī ar Ogres un Aizkraukles novadu; bijušie nosaukumi: Taurkalnes pagasts, vāciski — Wallhof, krieviski — Valgofskaja.
Vecsaules pagasts pagasts Bauskas novadā, robežojas ar Stelpes, Bārbeles, Skaistkalnes, Brunavas, Ceraukstes, Codes un Dāviņu pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Alt-Rahden, krieviski — Alt-Radenskaja.
Bārbeles pagasts pagasts Bauskas novadā, robežojas ar Stelpes, Valles, Kurmenes, Skaistkalnes un Vecsaules pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Barbern, krieviski — Barbernskaja.
Iecavas pagasts pagasts Bauskas novadā, robežojas ar Vecumnieku, Stelpe, Dāviņu, Codes un Mežotnes pagastu, kā arī ar Jelgavas, Olaines un Ķekavas novadu.
Lībagu pagasts pagasts Talsu novadā ar administratīvo centru Mundigciemā, robežojas ar Laucienas, Strazdes, Virbu, Abavas un Ģibuļu pagastu, kā arī ar Talsu un Stendes pilsētām; bijušie nosaukumi: vāciski — Lipsthusen, krieviski — Lipstguzenskaja.
Virbu pagasts pagasts Talsu novadā, robežojas ar Stendes pilsētu, Lībagu, Strazdes un Abavas pagastu, kā arī ar Tukuma novadu; bijušie nosaukumi: Jaunpagasta pagasts, vāciski — Neuvaken, krieviski — Nejvakenskaja.
Zvārtavas pagasts pagasts Valkas novadā ar administratīvo centru Stepos, robežojas ar Vijciema un Valkas pagastu, kā arī ar Smiltenes novadu un Igauniju; bijušie nosaukumi: vāciski — Adsel-Schwarzhof, krieviski — Svartskaja.
Bērzaines pagasts pagasts Valmieras novadā, robežojas ar Burtnieku, Kocēnu, Zilākalna, Dikļu un Matīšu pagastu; bijušie nosaukumi: Jaunburtnieku pagasts, vāciski — Sternhof, krieviski — Novoburtņekskaja.
Papua-Jaungvinejas Neatkarīgā Valsts Papua-Jaungvineja, valsts pilnais nosaukums ("Independent State of Papua New Guinea" / "Independen Stet bilong Papua Niugini").
virzenes Parastā virza ("Stellaria media", senāk "Alsine media").
zvirgzde Parastā virza ("Stellaria media", senāk "Alsine media").
cielavene Parastā virza ("Stellaria media").
cielavenes Parastā virza ("Stellaria media").
cūktreikne Parastā virza ("Stellaria media").
staģis Parastā virza ("Stellaria media").
stuģis Parastā virza ("Stellaria media").
stūģis Parastā virza ("Stellaria media").
treikne Parastā virza ("Stellaria media").
trēkne Parastā virza ("Stellaria media").
viere Parastā virza ("Stellaria media").
vijrza Parastā virza ("Stellaria media").
virgzdzāle Parastā virza ("Stellaria media").
virzāle Parastā virza ("Stellaria media").
virzas Parastā virza ("Stellaria media").
virze Parastā virza ("Stellaria media").
virzes Parastā virza ("Stellaria media").
virziņa Parastā virza ("Stellaria media").
virzs Parastā virza ("Stellaria media").
žļūga Parastā virza ("Stellaria media").
žļūģis Parastā virza ("Stellaria media").
Bauskas apriņķis pastāvēja 1819.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Bārbeles, Bauskas, Bruknas, Ceraukstes, Codes, Iecavas, Īslīces, Jaunsaules, Kurmenes, Mežotnes, Misas, Panemunes, Rundāles, Skaistkalnes, Stelpes, Svitenes, Taurkalnes, Vecmuižas, Vecsaules un Zālītes pagastu, robežojās ar Jelgavas, Rīgas un Jēkabpils apriņķi, kā arī ar Lietuvu.
Talsu apriņķis pastāvēja 1819.–1949. g., ietvēra (1935. g.) Ārlavas, Cēres, Kandavas, Laidzes, Lībagu, Lubezeres, Mērsraga, Nogales, Nurmuižas, Pastendes, Spāres, Stendes, Strazdes, Upesgrīvas, Valgales, Vandzenes, Virbu un Zentenes pagastu, robežojās ar Tukuma, Kuldīgas un Ventspils apriņķi, kā arī ar Rīgas jūras līci.
Bauskas rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Bauskas pilsētu, Bārbeles, Brunavas, Ceraukstes, Codes, Dāviņu, Gailīšu, Iecavas, Īslīces, Mežotnes, Rundāles, Skaistkalnes, Stelpes, Svitenes, Vecsaules, Vecumnieku un Viesturu pagastu, robežojās ar Jelgavas, Rīgas, Ogres un Aizkraukles rajonu, kā arī ar Lietuvu.
Talsu rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Talsu pilsētu, Sabiles, Stendes un Valdemārpils pilsētu ar laiku teritoriju, Abavas, Balgales, Dundagas, Ģibuļu, Īves, Kolkas, Ķūļciema, Laidzes, Laucienes, Lībagu, Lubes, Mērsraga, Rojas, Strazdes, Valdemārpils, Valdgales, Vandzenes un Virbu pagastu, robežojās ar Tukuma, Kuldīgas un Ventspils rajonu, kā arī ar Baltijas jūru un Rīgas jūras līci.
Vecumnieku novads pastāvēja 2009.-2021. g., ietvēra Bārbeles, Kurmenes, Skaistkalnes, Stelpes, Valles un Vecumnieku pagastu.
Raudas pagasts pastāvēja bijušajā Ilūkstes apriņķī 1925.-1949. g.; līdz 1925. g. saucās Stelles pagasts, teritorija mūsu dienās ietilpst Ilūkstes novada Šēderes pagastā.
Stendes pagasts pastāvēja bijušajā Talsu apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Talsu novada Lībagu un Ģibuļu pagastā un Stendes pilsētā.
Kalnu Karabaha pašpasludināta valsts (prezidentāla republika) Armēnijas aizbildniecībā, "de iure" Azerbaidžānas sastāvdaļa, platība - 8223 kvadrātkilometri, 138800 iedzīvotāju (2008. g.), gk. armēņi (99,7%), galvaspilsēta - Stepanakerta (azerbaidžāņu nosaukums Henkandi), robežojas ar Armēniju, Azerbaidžānu un Irānu.
stembrenieki Pāvilostas novada Sakas pagasta apdzīvotās vietas "Stembre" iedzīvotāji.
purpura sīkpiepe piepju sēņu grupas sīkpiepju ģints suga ("Chondrostereum purpureum", syn. "Stereum purpureum").
ozolu sīkpiepe piepju sēņu grupas sīkpiepju ģints suga ("Stereum gausapatum").
sarainā sīkpiepe piepju sēņu grupas sīkpiepju ģints suga ("Stereum hirustum").
raupjā sīkpiepe piepju sēņu grupas sīkpiepju ģints suga ("Stereum rugosum").
asinssarkanā sīkpiepe piepju sēņu grupas sīkpiepju ģints suga ("Stereum sanguinolentum").
alkšņu sīkpiepe piepju sēņu grupas sīkpiepju ģints suga ("Stereum subtomentosum").
Stīmbotspringsa Pilsēta ASV ("Steamboat Springs"), Kolorādo štatā, 12200 iedzīvotāju (2014. g.).
Stīvenvila Pilsēta ASV ("Stephenville"), Teksasas štatā, 19400 iedzīvotāju (2014. g.).
Stērlinghaitsa Pilsēta ASV ("Sterling Heights"), Mičiganas štatā, 131700 iedzīvotāju (2014. g.).
Stērlinga Pilsēta ASV ("Sterling"), Ilinoisas štatā, 15000 iedzīvotāju (2014. g.).
Stērlinga Pilsēta ASV ("Sterling"), Kolorādo štatā, 14600 iedzīvotāju (2014. g.).
Stjūbenvila Pilsēta ASV ("Steubenville"), Ohaio štatā, 18300 iedzīvotāju (2014. g.).
Stīvenspointa Pilsēta ASV ("Stevens Point"), Viskonsinas štatā, 26700 iedzīvotāju (2014. g.).
Zālfeldene Pilsēta Austrijā ("Saalfelden am Steinernen Meer"), Zalcburgas federālajā zemē, 16100 iedzīvotāju (2013. g.).
Šteire Pilsēta Austrijā ("Steyr"), Augšaustrijas federālajā zemē, 38000 iedzīvotāju (2013. g.).
Štairega Pilsēta Austrijā ("Steyregg"), Augšaustrijas federālajā zemē, 4800 iedzīvotāju (2013. g.).
Santastefana Kviskīna pilsēta Itālijā ("Santo Stefano Quisquina"), Sicīlijas reģiona Agridžento provincē, 4800 iedzīvotāju (2014. g.).
Sternatija Pilsēta Itālijā ("Sternatia"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 2400 iedzīvotāju (2014. g.).
Steforda Pilsēta Lielbritānijā ("Stafford"), Anglijas vidienē, Stefordšīras grāfistes administratīvais centrs, 68500 iedzīvotāju (2012. g.).
Destēga Pilsēta Nīderlandē ("De Steeg"), Gelderlandes provincē, 1120 iedzīvotāju (2014. g.).
Stēnbergena Pilsēta Nīderlandē ("Steenbergen"), Ziemeļbrabantes provincē, 23700 iedzīvotāju (2014. g.).
Stēnveika Pilsēta Nīderlandē ("Steenwijk"), Overeiselas provincē, 17100 iedzīvotāju (2014. g.).
Steina Pilsēta Nīderlandē ("Stein"), Limburgas provincē, 25200 iedzīvotāju (2014. g.).
Štekborna Pilsēta Šveicē ("Steckborn"), Turgavas kantonā, 3600 iedzīvotāju (2013. g.).
Štefisburga Pilsēta Šveicē ("Steffisburg"), Bernes kantonā, 15600 iedzīvotāju (2013. g.).
Šteina pie Reinas pilsēta Šveicē ("Stein am Rhein"), Šafhauzenes kantonā, 3300 iedzīvotāju (2013. g.).
Geizlingene Pilsēta Vācijā ("Geislingen an der Steige"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 26400 iedzīvotāju (2013. g.).
Šteina Pilsēta Vācijā ("Stein"), Bavārijas federālajā zemē, 13700 iedzīvotāju (2013. g.).
Šteinaha Pilsēta Vācijā ("Steinach"), Tīringenes federālajā zemē, 4000 iedzīvotāju (2013. g.).
Šteinava Pilsēta Vācijā ("Steinau an der Strasse"), Hesenes federālajā zemē, 10400 iedzīvotāju (2013. g.).
Šteibaha-Hallenberga Pilsēta Vācijā ("Steinbach-Hallenberg"), Tīringenes federālajā zemē, 5100 iedzīvotāju (2013. g.).
Šteinbaha Pilsēta Vācijā ("Steinbach"), Hesenes federālajā zemē, 10200 iedzīvotāju (2013. g.).
Šteinfurte Pilsēta Vācijā ("Steinfurt"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 33100 iedzīvotāju (2013. g.).
Šteinheima Pilsēta Vācijā ("Steinheim an der Murr"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 12100 iedzīvotāju (2013. g.).
Šteinheima Pilsēta Vācijā ("Steinheim"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 12800 iedzīvotāju (2013. g.).
Štendāle Pilsēta Vācijā ("Stendal"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 40000 iedzīvotāju (2013. g.).
Šternberga Pilsēta Vācijā ("Sternberg"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 4320 iedzīvotāju (2013. g.).
Macrosiphum commune pleosporu sugas "Stemphylium botryosum" nosaukuma sinonīms.
Allu dižpriede priede Ventspils nopvada Usmas pagastā, Stendes upes kreisā krasta kraujā, stumbra apkārtmērs - 4,2 m, vainaga projekcija - 16 x 15 m, augstums - 23,5 m, blīvs zarojums, vecums 250-300 g.
stepānieši Pušmucovas pagasta apdzīvotās vietas "Stepāni" iedzīvotāji.
Stepani Pušmucovas pagasta apdzīvotās vietas "Steponi" neprecīzs nosaukuma variants.
Stepuoni Pušmucovas pagasta apdzīvotās vietas "Steponi" nosaukums latgaliski.
Stepeņi Rēzeknes novada Mākoņkalna pagasta apdzīvotās vietas "Stepiņi" nosaukuma variants.
Stepeni Rēzeknes novada Mākoņkalna pagasta apdzīvotās vietas "Stepiņi" nosaukums latgaliski.
Steponu upīte Rītupes labā krasta pieteka Mērdzenes pagastā; Stepanu strauts; Steponu strauts; Steponu upeite.
stefanandras Rožu dzimtas ģints ("Stephanandra"), nelieli, vasarzaļi krūmi ar daivainām lapām, ziedi balti, sīki, sakopoti vairogos vai skarveida ziedkopās, 4 sugas, Latvijā kā dekoratīvus krūmus pa 1 akmeņdārzos vai grupās dažkārt audzē 2 sugas.
Stjandži Salnavas pagasta apdzīvotās vietas "Stendži" nosaukuma variants.
Bauskas novads sastāv no Bauskas un Iecavas pilsētas, Bārbeles, Brunavas, Ceraukstes, Codes, Dāviņu, Gailīšu, Iecavas, Īslīces, Kurmenes. Mežotnes, Rundāles, Skaistkalnes, Stelpes, Svitenes, Valles, Vecsaules, Vecumnieku un Viesturu pagasta, robežojas ar Jelgavas, Olaines, Ķekavas, Ogres un Aizkraukles novadu, kā arī ar Lietuvu.
stenfeldieši Seces pagasta apdzīvotās vietas "Steinfelde" iedzīvotāji.
Potrimps Senprūšu dievs, ko vispirms piemin S. Grūnavs savā chronikā (ap 1520) un pēc tam citi autori kā 3. galveno Romoves dievu. 18. gs. vidū Harders ieveda Potrimpu latviešu mitoloģijā. Sekojot viņam, Stenders dēvē Potrimpu par upju un ezeru dievu, bet J. Lange pārvērš to par dzērāju dievu, it kā Trimpus apakšnieku. Beidzot J. Alunāns 1858. g. paaugstina Potrimpu par Pramšāna un Laimas dēlu, kas svētījis laukus un sargājis sēklu.
Stereum fasciatum sīkpiepju sugas "Stereum subtomentosum" nosaukuma sinonīms.
Silupīte Silupe, Stendes pieteka.
Vecupe Silupe, Stendes pieteka.
Zilupe Silupe, Stendes pieteka.
sitodrepa Sitodrepa panicea - maizes ķirmja "Stegobium paniceum" nosaukuma sinonīms.
Stellaria diffusa skrajās virzas "Stellaria longifolia" nosaukuma sinonīms.
Smeddenhof Smedēņu muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Stelpes pagastā.
zirāņi Somugru cilts Permas apkārtnē (arī Vologdas, Arnhangeļskas un Vjatkas guberņās), kuras vecākos pierakstījis Permas bīskaps Stefans Svētais 14. gs. otrā pusē.
bremzes metode Spēkratu un/vai motora izmēģināšanas metode, lietojot bremzēšanas stendu. Jaudas un citu parametru noteikšanai izmanto trumuļu vai veltņu bremzēšanas stendus, ar kuriem iegūst precīzus mērījumu rezultātus. Stendu slogošanas iekārtas imitē dabisko slodzi, bremzējot spēkratu riteņus vai motora kloķvārpstu.
treknakmens Steatīts, minerāls, blīvs un mīksts kriptokristālisks talks, lietots kā drēbnieku krīts, smiņķu pagatavošanai, kā smērviela.
speķakmens Steatīts.
osteosteatoma Steatoma, kurā ir kaula elementi.
atsteberēt Steberējot, neveiklā gaitā ejot, atkļūt šurp; steberējot, neveiklā gaitā ejot, atkļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
aizsteberēt Steberējot, neveiklā gaitā ejot, attālināties.
iesteberēt Steberējot, neveiklā gaitā ejot, ievirzīties (kur iekšā).
izsteberēt Steberējot, neveiklā gaitā ejot, izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
izsteberēt Steberējot, neveiklā gaitā ejot, izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
pasteberēt Steberējot, neveiklā gaitā ejot, pavirzīties.
piesteberēt Steberējot, neveiklā gaitā ejot, pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
nosteberēt Steberējot, neveiklā gaitā noiet, nonākt.
aizsteberēt Steberēt prom; steberējot, neveiklā gaitā ejot, nokļūt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
atsteberēt Steberēt šurp.
šteberēt Steberēt.
stephanandra Stefanandras.
iegrieztā stefanandra stefanandru suga ("Stephanandra incisa"), līdz 1 m augsts krūms ar līkločveidīgām vasām, tās lapas rudeņos krāsojas sarkanbrūnos toņos.
Tanakas stefanandra stefanandru suga ("Stephanandra tanakae"), kurai izlocītas vasas un trīsdaivainas vai piecdaivainas lapas, kas rudenī krāsojas karmīnsarkanos vai oranžos toņos.
krāšņziedu stefanote stefanošu suga ("Stephanotis floribunda").
stephanotis Stefanotes.
Xenicus lyalli Stefensa salas māņceplītis.
steglis Stegļi.
stegocephala Stegocefālis.
stegosaurus Stegozaurs.
zibenstelegramma Steidzama telegramma.
urgente Steidzami, neatliekami.
sročna Steidzami.
sročno Steidzami.
steidzīgs Steidzams (2).
depeša Steidzams (parasti diplomātisks) ziņojums; arī telegramma.
spurģis Steidzams darbs, darbu sastrēgums.
stafete Steidzams ziņojums, ko veda speciāli kurjeri, parasti jātnieki, kuri ceļā nomainīja cits citu.
piepēts Steidzams, ātrs.
dedzīgs Steidzams, neatliekams.
degošs Steidzams, neatliekams.
nekavējams Steidzams.
svilošs Steidzams.
svilots Steidzams.
tahifagija Steidzīga ēšana.
tahifāģija Steidzīga, ātra ēšana; bieži rada aerofāģiju.
ieleksēt Steidzīgi (nevīžīgi) ēst.
aizmilzt Steidzīgi aiziet lieliem soļiem.
aizdirbināt Steidzīgi aiziet maziem solīšiem.
aizņirbināt Steidzīgi aiziet maziem solīšiem.
aizšķīt Steidzīgi aiziet, neskatoties apkārt.
aizlumīt Steidzīgi aiziet.
aizšpidīt Steidzīgi aiziet.
aizticināt Steidzīgi aiziet.
aizžauties Steidzīgi aiziet.
aizstilpt Steidzīgi aizskriet, aizlidot.
apsprukt Steidzīgi apskriet (apkārt) bēgot.
atslāt Steidzīgi atnākt.
mēgt Steidzīgi bēgt, izvairīties.
aizbliest Steidzīgi doties prom.
aizblīst Steidzīgi doties prom.
aizspradzīt Steidzīgi doties prom.
vonckāt Steidzīgi dzīt prom.
mendelēt Steidzīgi ēst, ēdot ātri kustināt žokļus (piemēram, par aitām).
ķempēt Steidzīgi ēst.
koklēt Steidzīgi ēst.
mīkstīt Steidzīgi ēst.
milzt Steidzīgi iet lieliem soļiem.
matot Steidzīgi iet, ka mati plivinās.
snāt Steidzīgi iet, nākt.
spradzīt Steidzīgi iet, skriet.
ķost Steidzīgi iet, steigties.
lencinēt Steidzīgi iet.
lumīt Steidzīgi iet.
lupīt Steidzīgi iet.
mudrīt Steidzīgi iet.
špidīt Steidzīgi iet.
višīt Steidzīgi iet.
izklecēt Steidzīgi izēst.
pārsasteigties Steidzīgi ko darot, kļūdīties.
aizpost Steidzīgi kurp doties, attālināties.
aizpļauties Steidzīgi kurpt doties.
nokļemēt Steidzīgi noēst (lai otrs nedabū).
nomudīt Steidzīgi nokāpt lejā.
nomudīties Steidzīgi noslēpties, pazust.
nomudīt Steidzīgi pabeigt (darbu).
aizpērt Steidzīgi pabraukt garām (sitot zirgu).
apgūstīt Steidzīgi paveikt (virkni darbu).
apgrūst Steidzīgi pieveikt.
aizrīstīties Steidzīgi rijot, ēdot, ierīt kaut ko elpvadā.
ģimstīt Steidzīgi rīt.
kūčot Steidzīgi sagrābt kaut ko, kas tiek piedāvāts.
aptvarstīt Steidzīgi sakārtot.
nomudīt Steidzīgi satvert, noķert.
nomudīt Steidzīgi slēpt.
iesprīžot Steidzīgi un ar lieliem soļiem ienākt, ieiet.
ļēpt Steidzīgi un kāri ēst (ar karoti) kaut ko šķidru.
lemsīt Steidzīgi un kārīgi ēst (ko šķidru).
klamzāt Steidzīgi un lieliem kumosiem ēst, rīt.
aizkamāt Steidzīgi un smagiem soļiem aiziet.
aizkamīt Steidzīgi un smagiem soļiem aiziet.
atklumburēt Steidzīgi un streipuļojot atnākt.
aizsteigties Steidzīgi, ātri aiziet.
iesteigties Steidzīgi, ātri ievirzīties (kur iekšā).
izsteigties Steidzīgi, ātri izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
izsteigties Steidzīgi, ātri izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
iesteigt Steidzīgi, ātri paveikt (iekavēto).
izsteigt Steidzīgi, ātri paveikt (piemēram, darbu).
pasteigties Steidzīgi, ātri pavirzīties (parasti par cilvēkiem).
piesteigties Steidzīgi, ātri pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
uzsteigties Steidzīgi, ātri uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); steidzīgi, ātri uzvirzīties uz kādas vietas.
nosteigties Steidzīgi, ātri virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko).
aumašiņ Steidzīgi, ātri.
raptim Steidzīgi, ātri.
rikšā Steidzīgi, ātriem soļiem.
ķosīt Steidzīgi, āttri iet (par bērnu).
augšpalecēm Steidzīgi, jautri, uz augšu palecoties.
aizlasīties Steidzīgi, nekavējoties attālināties, aiziet (prom); aizbēgt.
pārsteigties Steidzīgi, nepārdomāti ko darot, izlemjot u. tml, kļūdīties.
traukšus Steidzīgi, raiti.
precipitando Steidzīgi, steidzoties.
aumaži Steidzīgi, strauji.
frettando Steidzīgi.
ogmaņām Steidzīgi.
steigti Steidzīgi.
Figaro Steidzīgs, izveicīgs cilvēks, kurš grib paveikt daudzus darbus gandrīz vai vienlaikus.
aulaka Steidzīgs, nemierīgs cilvēks.
beiselis Steidzīgs, neprecīzs kāda darba darītājs.
piepētīgs Steidzīgs, pēkšņs.
šaudrains Steidzīgs, straujš.
pressant Steidzīgs.
skubīgs Steidzīgs.
sprudzīgs Steidzīgs.
drāza Steidzīgu ļaužu pūlis.
drāzma Steidzīgu ļaužu pūlis.
urga Steidzināšana, kūdīšana.
šudīties Steidzināt sevi un citus.
drīzināt Steidzināt, skubināt, mudināt, paātrināt.
ātrināt Steidzināt.
stidzināt Steidzināt.
tribelēt Steidzināt.
žiglināt Steidzināt.
žiglot Steidzināt.
pasteidzināt Steidzinot panākt, ka (kāds) ko dara, veic ātrāk.
affrettando Steidzinot, pātrinot tempu.
pārsteigties Steidzoties atgriezties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
drāzeniski Steidzoties, grūžot, raujot.
gūšņiem Steigā (ko darīt).
aizkārt Steigā (nekārtīgi) iejūgt zirgu.
skriet Steigā ātri iet, arī braukt; arī steigties (par cilvēku).
dvīgt Steigā bēgt.
traukt Steigā darīt, veikt (ko).
iekluinīt Steigā ieēst (šķidru ēdienu).
ieklempt Steigā ieēst.
iebliesties Steigā ierasties, iekļūt.
iekļaustīt Steigā iestrēbt vai iedzert.
nodrepelēt Steigā ķeburaini uzrakstīt (ka nevar izlasīt).
sasteigt Steigā padarīt, paveikt; steigā pavirši padarīt, paveikt.
aizspēt Steigā pagūt (ko izdarīt); steigā nokļūt (kur); paspēt.
uzgrūst Steigā pavirši, nevīžīgi (ko) izdarīt, paveikt.
čādīt Steigā samest kopā.
sasaķerties Steigā saposties, sakārtoties, lai kur dotos.
nogrūstīt Steigā šur un tur slēpt.
dristināt Steigā un pavirši strādāt; nevajadzīgi pāriet uz citu darbu.
uzkrāstīt Steigā un virspusēji salāpīt.
iekampstīt Steigā uz īsu brīdi kaut ko ieēst.
iekramstīt Steigā uz īsu brīdi kaut ko ieēst.
skriešana Steigā veicami darbi, pasākumi
apraut Steigā, arī pavirši, nekārtīgi apģērbt, uzvilkt.
sasabrāzties Steigā, arī trokšņaini ierasties, sarasties (par vairākiem, daudziem).
sasagrūsties Steigā, arī trokšņaini sarasties, ierasties (par vairākiem, daudziem).
mudraste Steiga, ātrums.
sveloņa Steiga, karsta skuba.
degona Steiga, liela dedzība, neatliekama darīšana.
degoņa Steiga, liela dedzība, neatliekama darīšana.
pagūtnēm Steigā, pa starpām.
rullēt Steigā, pavirši darīt (ko), darboties.
nogrūst Steigā, pavirši paveikt, izdarīt.
grūst Steigā, pavirši veikt.
trauksme Steiga, rosība, arī sasprindzinājums.
pasteiga Steiga, skuba.
steidzība Steiga, skuba.
strāka Steiga, skuba.
sutonis Steiga, skuba.
ātrība Steiga, straujums.
aizgūtne Steiga.
skuba Steiga.
steigsme Steiga.
steigums Steiga.
sviloņa Steiga.
svilonis Steiga.
trausma Steiga.
umakām Steigā.
ummaka Steigšanās.
steidzin Steigšus (4).
izdirbināt Steigšus (kaut ko) izdarīt.
pārjāties Steigšus (pat ar kājām) atgriezties mājās (nicinoši).
novicāt Steigšus apēst.
satīrīt Steigšus apēst.
steļķēt Steigšus bāzt (somā).
ķempt Steigšus ēst, dzert.
lepsēt Steigšus ēst, uz ātru roku ieēst.
lepsīt Steigšus ēst, uz ātru roku ieēst.
ķestīt Steigšus ēst.
koļļāt Steigšus ēst.
iestilpāt Steigšus ieiet.
atsteigties Steigšus ierasties.
iespolēt Steigšus ieskriet.
slomīt Steigšus iet.
sastudzināties Steigšus sagatavoties.
iekripšināt Steigšus skrubinot (graužot) ēst.
strēbt Steigšus strādāt.
klīmāt Steigšus un daudz ēst.
klīpāt Steigšus un daudz ēst.
knocēt Steigšus un enerģiski ēst.
noknocēt Steigšus un kārīgi apēst.
klēmēt Steigšus un kārīgi ēst.
izburināt Steigšus un nesaprotami runāt.
izburmetēt Steigšus un neskaidri izrunāt.
savārsnis Steigšus un neveikli darināts rokdarbs.
langāt Steigšus un smagi strādāt.
ielēkt Steigšus uzvilkt (bikses, apavus).
paspraukt Steigšus zem kaut kā palīst, parāpot.
dribināties Steigšus, bet bez panākumiem ar kaut ko nodarboties.
ķauzt Steigšus, daudz ēst.
trimtrallām Steigšus, klibojot, klūpot, ar kruķiem.
savervelēt Steigšus, nesaprotami daudz runāt.
accelerando Steigšus, pamazām ātrumā pieņemoties.
knietēt Steigšus, rijīgi ēst.
ķauzēt Steigšus, skaļi, daudz ēst.
žuksnīt Steigšus, spēcīgi un kārīgi zīst.
lesto Steigšus, žirgti, mundri.
steigšiem Steigšus.
steigšis Steigšus.
steigšu Steigšus.
steigus Steigšus.
urpuļiem Steigšus.
skubt Steigt, steigties.
mundrēt Steigt.
steigt Steigties (1).
steigt Steigties (2).
raut darbu no rokām ārā Steigties padarīt cita darbu.
aizsteigties Steigties prom; steidzīgi, ātri aiziet, doties (kur, līdz kādai vietai, pie kā, aiz kā u. tml.).
švipstīties Steigties šurp un turp.
atsteigties Steigties šurp.
stribāt Steigties, nervozēt.
pošīties Steigties, pasteigties.
strēpāt Steigties, sasteigt.
leksīt Steigties, sīkiem soļiem ātri iet.
rauties Steigties, strauji gatavoties (ko darīt).
plīst Steigties, traukties, steigšus aiziet.
kūsnīties Steigties, traukties.
cellot Steigties.
mudīt Steigties.
mudīties Steigties.
mundrēties Steigties.
paskubināties Steigties.
pudīties Steigties.
pumpēt Steigties.
strāpāt Steigties.
strāpot Steigties.
žigloties Steigties.
steķis Steks 1(1).
steaks Steks 3.
stiķs Steks 3.
analgīns Steks.
grēda Steks.
bluķis Steķa šķērskoks zāģējamā priekšmeta novietošanai.
steģis Steķis (1).
nīts Steķis, atbalsts.
zakši Steķis, statnis.
stērste Steķis.
zāģenis Steķis.
steķis Steķītis (1).
steliņš Steliņģis - katram zirgam ierīkots īpašs nodalījums stallī.
stiliņš Steliņģis; ar dēļiem norobežota vieta, atsevišķs nodalījums stallī (zirgam).
ailinģis Steliņģis.
staliņģis Steliņģis.
stelliņģis Steliņģis.
stelliņš Steliņģis.
stelnes Steliņģis.
stiliņģis Steliņģis.
stilīns Steliņģis.
striliņš Steliņģis.
Stellenbosa Stellenbosha - pilsēta Dienvidāfrikas Republikā.
pūkpīle Stellera pūkpīle - zosveidīgo kārtas pīļu dzimtas pīļu apakšdzimtas suga ("Polysticta stelleri"), neliela, gracioza jūras nirpīle.
Polysticta stelleri Stellera pūkpīle.
birdi Stelles, aužamie stāvi.
strelles Stelles, aužamie stāvi.
kongas Stelles; kangas.
atbalstnis Stelles.
austuve Stelles.
kaukas Stelles.
stakles Stelles.
staklis Stelles.
stāli Stelles.
stāļi Stelles.
stalles Stelles.
stāvs Stelles.
sterlēt Stellēt.
Stelpenhof Stelpes muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Stelpes pagastā.
Stelpes pienotava Stelpes pagasta apdzīvotās vietas "Beitiņi" bijušais nosaukums padomju laikā.
Steļpengovskaja Stelpes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Stelpenhof Stelpes pagasta bijušais nosaukums.
steļķenice Steļķe.
Lammjany Steļķenes muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Panemunes pagastā.
mustaves Steļļu daļa, kurā ieliek šķietu.
plukstiņš Steļļu daļa, pie kuras karājas nītis.
limins Steļļu detaļa (koka).
saive Steļļu jeb aužamo stāvu sastāvdaļa - spole.
priešķenīca Steļļu koks, kas atrodas audējam priekšā un pār ko noaustais audekls iet pāri.
mīstele Steļļu pamina.
trīseļi Steļļu paminas.
kaloda Steļļu resnais bomis, uz kura uztin dziju.
velbomis Steļļu resnais bomis, uz kura uztin dziju.
driles Steļļu ripiņas, kurās karājas nītis.
drilles Steļļu ripiņas, kurās karājas nītis.
planki Steļļu sānu koki.
kīvens Steļļu sastāvdaļa - apaļa koka ripa (ar robainu dzelzi un radziņiem), kas uzdzīta uz bomja, uz kura saausto audumu pēc atlaidiena uzgriež; ķīvenis.
ķīvenis Steļļu sastāvdaļa - apaļa koka ripa (ar robainu dzelzi un radziņiem), kas uzdzīta uz bomja, uz kura saausto audumu pēc atlaidiena uzgriež.
eldene Steļļu sastāvdaļa - apaļš koks pie kura piestiprinātas auklas ar nītīm; veldene (1).
veldenīca Steļļu sastāvdaļa - apaļš koks pie kura piestiprinātas auklas ar nītīm.
ragacis Steļļu sastāvdaļa - bomis, ap ko tinas noaustais audums.
raķis Steļļu sastāvdaļa - metu atlaižamais riņķis ar zobiņiem fiksācijai.
vilenis Steļļu sastāvdaļa, bomis, kur uztin uzausto audeklu.
acekts Steļļu spriegotājierīce, kas tur audumu nospriegotu.
stāvi Steļļu vertikālās konstrukcijas (stabi).
Stelmaka ezers Steļmaka ezers Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā.
Strēlnieku ezers Steļmaka ezers Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā.
Streļmuku ezers Steļmaka ezers Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā.
Streļnieku ezers Steļmaka ezers Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā.
stembens Stembēns.
stemonitaceae Stemonītu dzimta.
comatrichia Stemonītu dzimtas ģints.
stemonitis Stemonītu dzimtas ģints.
Stempelhof Stempelmuiža, kas atradās Talsu apriņķa Kandavas pagastā.
štencelis Stencele - pāri par divi metri garš apaļkoks, ko izmantoja kā balstu.
posters Stenda referāts zinātniskā konferencē, kad referāts netiek lasīts, bet gan rakstiski izvietots stendā un autors noteiktā laikā ir sastopams pie sava darba.
Stenden Stende.
stenderis Stendere.
Leļļupe Stendes augšteces līdz Dižstendei paralēls nosaukums.
Pavārvalks Stendes kreisā krasta pieteka Puzes pagastā.
Silupe Stendes kreisā krasta pieteka Talsu novada Ģibuļu un Lībagu pagastā, garums - 12 km; Zilupe; vidustecē Bezdubens; lejtecē Vecupe.
Asiķvalks Stendes kreisā krasta pieteka Ventspils novada Ances pagastā, garums - 4 km.
Grūžvalks Stendes kreisā krasta pieteka Ventspils novada Ances pagastā, garums - 7 km.
Mellupīte Stendes kreisā krasta pieteka Ventspils novadaUsmas pagastā, augštece Talsu novada Ģibuļu pagastā.
Kalnupe Stendes labā krasta pieteka Talsu novada Ģibuļu pagastā, garums - 8 km.
Kalnupe Stendes labā krasta pieteka Talsu novada Ģibuļu pagastā.
Strumpe Stendes labā krasta pieteka Talsu novada Ģibuļu pagastā.
Lūšupīte Stendes labā krasta pieteka Talsu novada Valdgales un Ģibuļu pagastā, garums - 8 km; Lūse.
Dzelzupe Stendes labā krasta pieteka Talsu novadā, garums - 10 km.
Lonaste Stendes labā krasta pieteka Ventspils novada Ances pagastā, garums - 12 km, Pāces un Raķupes koptekupe; Lone.
Trumpe Stendes labā krasta pieteka Ventspils novada Ances pagastā, garums - 18 km, kritums - 32 m; Strumpe; Mazupe.
Kalējvalks Stendes labā krasta pieteka Ventspils novada Ances pagastā, garums - 5 km; Kalēju valks.
Zalkšu valks Stendes labā krasta pieteka Ventspils novada Puzes pagastā, garums - 5 km.
Upatu strauts Stendes labā krasta pieteka Ventspils novada Puzes pagastā.
Aizupju valks Stendes labā krasta pieteka Ventspils novada Usmas pagastā, garums \~5 km, iztek no Stiklu Dižpurva.
Paegļu valks Stendes labā krasta pieteka Ventspils novada Usmas pagastā.
Stenden Stendes muiža, kas atradās Talsu apriņķa Stendes pagastā.
Raķupe Stendes pietekas Lonastes kreisā satekupe (ar Pāci), Ventspils un Talsu novadā, garums - 36 km, kritums - 41 m; Rakupe; Rāķupe; Dižupe; augštecē arī Moricupe.
SSIS Stendes Selekcijas un izmēģinājumu stacija.
kunkstas Stenēšana, smilkstēšana.
nostenēt Stenēt (visu laikposmu) un pārstāt stenēt.
knīkstēt Stenēt, īdēt (par zirgu).
čikstēt Stenēt, kunkstēt.
tuznīt Stenēt, tusnīt.
pūst Stenēt, vaidēt (piemēram, aiz sāpēm, nespēka).
duzot Stenēt, žēloties.
knekstot Stenēt.
stebēt Stenēt.
tosnīt Stenēt.
steņģes Stenga (1), topmasts.
steņģis Stenga (1), topmasts.
štenga Stenga.
stengs Stengrs.
ēzelhaupts Stengturis.
steņģturis Stengturis.
Stenlija Stenli - pilsēta Folklenda salās.
Portstenlija Stenli, pilsēta Folklenda salās, tās senāks nosaukums.
stenobats Stenobatie organismi - ūdens organismi, kas dzīvo stingri noteiktā dziļumā.
vokalizācija Stenogrāfijā - grafiska metode vārda patskaņu attēlošanā, dažādi pārveidojot līdzskaņu rakstījumu.
ātrraksts Stenogrāfija.
tahigrāfija Stenogrāfijai līdzīga informācijas pieraksta sistēma, ko izmantoja arī karodziņu signalizācijas sistēmās.
stenomašīna Stenogrāfijas rakstāmmašīna, kas stenogrāfijas zīmes pieraksta ar vienu vai vairāku taustiņu kombinācijām.
stenogrāfs Stenogrāfists.
stenogravura Stenogravīra.
stenocactus Stenokaktusi.
daudzribu stenokaktuss stenokaktusu suga ("Stenocactus multicostatus").
stenostenoze Stenona izvadkanāla ("duetus Stenoni") jeb pieauss dziedzera izvadkanāla sašaurinājums.
izpukstēt Stenoši izrunāt.
iestenēties Stenot ierunāties.
sastenēt Stenot kaut ko iegūt, sasniegt.
aiztusnīt Stenot lēnām aiziet.
aiztušņot Stenot lēnām aiziet.
nostenēt Stenot noteikt, pateikt; nostenēties (2).
nostenēties Stenot noteikt, pateikt.
izstenēt Stenot radīt (skaņas); stenot izpaust; izvaidēt.
notusties Stenot vai (smagi) elsojot aizvelt vai aizcelt.
aizstenēt Stenot, vaidot attālināties vai sasniegt.
steperis Stepa soliņš, ko izmanto aerobikā.
Hankendi Stepanakerta - Kalnu Karabahas galvaspilsēta, tās nosaukums azerbaidžāņu valodā.
Hortobāģa Stepe Ungārijas ziemeļaustrumos, Vidusdonavas līdzenuma daļa Tisas kreisajā krastā, smiltāji ar lesveida nogulumu segu, viens no sausākajiuem Ungārijas rajoniem (nokrišņi - 300 mm gadā).
nostepēt Stepējot blīvi nošūt.
sausviedis Stepes goba ("Ulmus minor").
baibaks Stepes murkšķis - grauzēju kārtas vāveru dzimtas murkšķu ģints suga ("Marmota bobak"), sastopams galvenokārt Krievijas un Centrālās Āzijas stepēs, Latvijā neveiksmīgi mēģināts audzēt kā kažokzvēru, bet dažkārt audzē kā mājdzīvnieku.
pārstepēt Stepēt vēlreiz, no jauna.
stiešks Stepēta vīle.
tieška Stepēta vīle.
tiešķina Stepēta vīle.
korsaks Stepju lapsa, kurai skaists, bet neizturīgs kažoks.
greči Stepju, sēklu lini.
Stepnogorska Stepnogora - pilsēta Kazahstānā.
Stepanu strauts Steponu strauts, Rītupes pieteka.
Steperu purvs Steporu purvs Līvānu un Preiļu novadā.
step-tests Steptests.
Stepes strauts Stepupe, Gaujas pieteka.
Staļļupīte Stepupe, Gaujas pieteka.
Tiņņupīte Stepupes kreisā krasta pieteka Zvārtavas pagastā, garums - 9 km; Tinupīte.
decisters Stera desmitā daļa.
sr Steradiāns (telpas leņķa mērvienība).
berbele Sterbele, atplīsusi skranda.
stereo Stereoatskaņotājs.
stereoaina Stereoattēls.
stereomagnetola Stereofoniska magnetola.
stereoradiola Stereofoniska radiola.
stereopārraide Stereofoniska radiopārraide.
stereoprogramma Stereofoniska radioprogramma.
stereoskaņa Stereofoniska skaņa.
stereoplate Stereofoniska skaņuplate; stereoskaņuplate.
stereoskaņuplate Stereofoniska skaņuplate.
stereoaustiņas Stereofoniskas austiņas - austiņas stereofoniska ieraksta vai pārraides atskaņošnai, kas klausītājā rada ilūziju par skaņas avotu izvietojumu telpā.
stereoefekts Stereofonisks efekts.
stereomagnetofons Stereofonisks magnetofons.
stereoraidījums Stereofonisks radioraidījums.
stereoieraksts Stereofonisks skaņu ieraksts.
stereoatskaņotājs Stereofonisks skaņu ierakstu atskaņotājs.
stereofons Stereofonisks.
stereobāze Stereofotogrāfijā - attālums starp uzņemšanas objektīvu optiskajām asīm, vienāds ar vidējo attālumu starp cilvēka acīm.
stereoprojektors Stereofotogrammetrisks aparāts, kas ļauj pēc robežfotoattēlu pāra atveidot un izmērīt nofotografētā apvidus iecirkņa telpisko modeli, turklāt mērījumu rezultāti tiek uzzīmēti uz papīra topogrāfiskās kartes veidā.
stereocaulon Stereokaulons.
stereocaulaceae Stereokaulonu dzimta.
blīvais stereokaulons stereokaulonu suga ("Stereocaulon condensatum"), Latvijā sastopams reti, aizsargājams, atrasts Slīteres rezervātā.
tūbainais stereokaulons stereokaulonu suga ("Stereocaulon paschale"), podēciji ļoti tūbaini, ar daudziem apotēcijiem un zvīņveida filoklādijiem.
kailais stereokaulons stereokaulonu suga ("Stereocaulon paschale"), tās podēciji kaili, ar mazliet tūbainām galotnēm un graudveida filoklādijiem, apotēciji attīstās retāk nekā kailajam stereokaulonam.
stereokino Stereokinematogrāiija.
stereokino Stereokinoteātris.
stereogrāfs Stereoskopa aparāts, kas rāda attēlus uz plāksnes sevišķi izcili.
amblioskops Stereoskopam līdzīgs aparāts, ar kuru vingrina ambliopisko aci un pieradina sadarbībai ar otru.
rentgenstereoskopija Stereoskopijas lietošana rentgenoskopija.
anaglifija Stereoskopiska (telpiska) attēla iegūšana ar viena un tā paša objekta diviem attēliem.
stereofilma Stereoskopiska kinofilma; stereokinofilma.
stereokinofilma Stereoskopiska kinofilma.
stereogramma Stereoskopiska rentgenogramma.
stereoefekts Stereoskopisks efekts.
stereoattēls Stereoskopisks, telpisks attēls.
pallidotomija Stereotaktiska ķirurģiska operācija, kuras laikā rada bojājumu bālās lodes apvidū; izmanto ekstrapiramidālu traucējumu ārstēšanai.
kampotomija Stereotaktiskās ķirurģijas metode, kad tiek bojāts Forela laukums, lai mazinātu trīci Pārkinsona slimības gadījumā.
talamotomija Stereotaktiskās ķirurģijas metode, kad tiek iznīcinātas specifiskas šūnu grupas redzes paugurā; veic, lai mazinātu sāpes, trīci un stīvumu Pārkinsona (Parkinson) slimības gadījuma, kā arī izmanto psihoķirurģijā, lai mazinātu trauksmi, psihozes un maniakālo depresiju.
apvarošana Stereotipa klišeju pārklāšana ar varu lielu metienu iespiešanai.
tēraudošana Stereotipa plāksnes noklāšana ar tērauda slāni lieliem metieniem.
izlējums Stereotipijā iespieduma plātnes pagatavošana no papīra matricas, ko novieto lejamā aparātā un aplej ar verdošu metālu.
matrica Stereotipijā no vairāk kārtām salikta zīdpapīra un lipekļpapes plāksne salikuma noformēšanai.
plastotipija Stereotipijas paņēmiens negatīvu iespiedumu un izspiedumu plātņu pagatavošanai no salikumu un akmens iespiedumu formām.
autoeholālija Stereotipijas veids, kurā slimnieks pastāvīgi atkārto dažus paša izrunātus vārdus vai izteicienus.
autoehopraksija Stereotipijas veids, kurā slimnieks pastāvīgi atkārto kādu sava paša veikto izdarību.
galvanostereotips Stereotipiska iespiedforma, kas izgatavota ar galvanoplastikas paņēmienu.
galvanostereotipija Stereotipisku iespiedformu izgatavošana ar galvanoplastikas paņēmienu.
stereotipisks Stereotips 2(2).
stereotipisks Stereotips 2(3).
stereotipisks Stereotips 2(4).
stereotipizācija Stereotipu (l, 3) veidošanās.
stereotipija Stereotipu 1(1) gatavošana; attiecīgo poligrāfijas paņēmienu kopums.
uznaglošana Stereotipu, galvano un klišeju piestiprināšana koka kājenei līdz burta augstumam.
staminodija Sterila putekšņlapa bez putekšņiem.
rulontehnoloģija Sterila un higiēniska metode vītinātas zāles ruļļu (rulonu) sagatavošanai bez gaisa piekļuves, bez ķimikālijām, lietojot speciālus skābsiena kombainus, kuri sagatavo zāles ruļļus un iepako tos plēvēs.
micēlijs Sterilais micēlijs - nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma hifomicēšu klases dzimta ("Agonomycetaceae"), \~50 ģinšu, 200 sugu, Latvijā konstatētas 4 ģintis, 9 sugas.
elateras Sterilas, parasti lentveidīgas šūnas sporangijos, kuras veicina sporu izbiršanu un izplatīšanos.
pseidoparafīzes Sterili, pavedienveidīgi veidojumi dažu asku sēņu pseidotēcijos.
sterilums Sterilitāte (1).
sterilums Sterilitāte (2).
sterilums Sterilitāte (3).
akarpija Sterilitāte, neauglība.
depenizācija Sterilizācija; harēmu sargus ne tikai sterilizēja, bet nogrieza arī dzimumlocekli.
refertilizācija Sterilizācijai pretēja darbība - ar operāciju tiek atjaunota spēja radīt pēcnācējus.
vazektomija Sterilizācijas metode vīriešiem, pārgriežot sēklas izvadceļus; vasektomija.
utilmilti Sterilizētas, izkaltētas un samaltas lopkopībā, galvenokārt putnkopībā, radušās atliekas: uzturā nelietojami kautķermeņi, kritušie putni, spalvas, galvas, kājas, iekšas; izmantojami putnu un cūku ēdināšanā kombinētās spēkbarības sastāvā.
ectostroma Sterilo micēliju dzimtas ģints.
rhizoctonia Sterilo micēliju dzimtas ģints.
rhizomorpha Sterilo micēliju dzimtas ģints.
sclerotium Sterilo micēliju dzimtas ģints.
acefalocista Sterils (bez parazīta galviņas) ehinokoka pūslis.
lepromīns Sterils lepras audu filtrāts injicēšanai ādā; lieto diagnostikas vajadzībām; pozitīva ādas reakcija norāda uz specifisku jutību un imunitāti pret lepru.
kolumella Sterils, stabiņveidīgs veidojums sūnu sporu vācelītes vidū.
sterīdi Sterīni.
steroli Sterīni.
ergosterīns Sterīnu grupas organiska viela, kas ultravioleto staru iedarbībā pārvēršas vitamīnā D~2~; sastopams sēnītēs (melnajos graudos, raugā u. c).
sterkobilīns Sterkobilinogēna oksidēšanās produkts zarnas; piešķir izkārnījumiem brūno krāsu.
sterlets Sterlete.
sterliņģis Sterliņš - Anglijas naudas pamatvienība (parasti lietojama kopā ar vārdu mārciņa).
stērlinģis Sterliņš - Anglijas naudas pamatvienība (parasti lietojama kopā ar vārdu mārciņa).
sterlings Sterliņš - Anglijas naudas pamatvienība (parasti lietojama kopā ar vārdu mārciņa).
GBP Sterliņu mārciņa; Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes valūtas kods, sīknauda - penss.
Cotoneaster sternianus Sterna klintene.
sternbergia Sternbergijas.
dzeltenā sternbergija sternbergiju suga ("Sternbergia lutea").
kortikosteroīdi Steroīdi, kam ir noteiktas ķīmiskas vai bioloģiskas īpašības, kuras raksturīgas virsnieru dziedzeru garozas daļas hormoniem.
bufalīns Steroīds aglukons krupju ādas dziedzeru sekrētā, darbības ziņā līdzīgs bufatolīnam; sirds inde.
bufotalīns Steroīds aglukons krupju ādas dziedzeru sekrētā; sirds inde.
koprostāns Steroīds ogļūdeņradis, holestāna izomērs.
dehidrokortikosterons Steroīds, kas atrodams virsnieru dziedzeru garozā; bioloģiskā aktivitāte līdzīga kortikosteronam.
aldosterons Steroīds, virsnieru garozas hormons, kas veicina nātrija uzsūkšanos nieru kanāliņos.
progesterons Steroīdu grupas sievišķais dzimumhormons, ko izstrādā olnīcas dzeltenais ķermenis, nelielā daudzumā virsnieru garoza, bet grūtniecības periodā - arī placenta.
krāvummetrs Sters, kubikmetrs - meža taksācijas tilpuma mērvienība, ko lieto grēdās krauto materiālu tilpuma izteikšanai.
kraujmetrs Sters; krāvummetrs.
stera Sters.
diehoskops Stetoskopa veids, ar kuru iespējams vienlaicīgi uztvert divas dažādas skaņas ķermeņa dažādās daļās.
dermatofons Stetoskopiska ierīce, ar kuru var uztvert asinsrites skaņas ādā.
stetopoliskops Stetoskops ar vairākām caurulēm lietošanai vairākiem klausītājiem vienlaikus.
autostetoskops Stetoskops sevis paša izklausīšanai.
stetofons Stetoskops.
Ranunculus stevenii Stevena gundega.
stelpieši Stlepes pagasta apdzīvotās vietas "Stelpe" iedzīvotāji.
Schaken Šaku muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Stelpes pagastā.
spulgaiši Šaurlapainā virza ("Stellaria graminea").
spulģiši Šaurlapainā virza ("Stellaria graminea").
spulģīši Šaurlapainā virza ("Stellaria graminea").
spulģītis Šaurlapainā virza ("Stellaria graminea").
stemonīta Šīs dzimtas ģints ("Stemonitis"), Latvijā konstatētas 3 sugas.
stereokaulons šīs dzimtas ģints ("Stereocaulon"), Latvijā konstatētas 7 sugas.
sīkpiepe šīs dzimtas ģints ("Stereum").
Šteiermarka Štīrija - Austrijas federālā zeme ("Steiermark").
stendenieki Talsu novada apdzīvotās vietas "Stende" iedzīvotāji.
stendnieki Talsu novada apdzīvotās vietas "Stende" iedzīvotāji.
stendesmuižnieki Talsu novada Lībagu pagasta apdzīvotās vietas "Stendesmuiža" iedzīvotāji.
stendsmuižnieki Talsu novada Lībagu pagasta apdzīvotās vietas "Stendesmuiža" iedzīvotāji.
klijkaija Tārtiņveidīgo kārtas dzimta ("Stercorariidae"), 2 ģintis, 6 sugas, gk. brūns apspalvojums, spēcīgs, līks knābis, peldpleznas ar nagiem; zog citu putnu iegūto; Latvijā konstatētas 2 ģintis, 4 sugas; laupītājkaija.
zīriņš Tārtiņveidīgo kārtas kaiju dzimtas apakšdzimta ("Sterninae"), neliels, slaids ūdensputns ar slaidu, galā nosmailētu knābi, gariem, šauriem spārniem un šķeltu asti, 10 ģinšu, \~40 sugu, Latvijā konstatētas 8 sugas.
Tinupīte Tiņņupīte, Stepupes pieteka.
Stjuarta sala trešā lielākā Jaunzēlandes sala (angļu val. "Stewart Island"), atrodas Klusajā okeānā, uz dienvidiem no Dienvidsalas (tās šķir Fovo šaurums), platība — 1742 kvadrātkilometri, \~400 iedzīvotāju, augstums — līdz 979 m; Rakiura.
Mazupe Trumpe, Stendes pieteka.
Strumpe Trumpe, Stendes pieteka.
Avotkalnu grāvis ūdenstece Talsu novada Ģibuļu pagastā, Stendes kreisā krasta pieteka.
Brisbena Upe Austrālijā ("Brisbane River"), Kvīnslendas štata dienvidaustrumos, garums 344 km, sākas Stenlija kalnā, ietek Koraļļu jūras Mortona līcī.
Šteire Upe Austrijā ("Steyr"), Ensas kreisā krasta pieteka.
Vidusupe Upe Talsu novadā, ietek Spāres ezerā, garums - 24 km, kritums - 62 m, sākas sazarotā grāvju sistēmā pie Stendes; Vidsupe; Uzvaras upe; augštecē Aizpure, Aizpurve; vidustecē Cēlējupe, Jakša, Jakšupīte, Līčupe, Mauriņupe, Ūzs.
Baltā Pūka upe Talsu novadā, Stendes labā krasta pieteka.
Irbe Upe Ventspils novadā, veidojas satekot Rindai un Stendei, garums - 32 km, kritums - 8 m, ietek Baltijas jūrā Irbes šaurumā; Irve; Dižirbe; Dižirve; Lielirbe.
Stefans Urāna pavadonis ("Stephano"), vidējais attālums no planētas - 8004000 km, izmēri - 32 km.
Pastendes dzirnavezers uzpludināts uz Stendes upes Talsu novada Ģibuļu pagastā, platība — 7,2 ha.
Kalnaine Valkas novada Zvārtavas pagasta apdzīvotās vietas "Stepi" nosaukums padomju laikā.
stepēnieši Valkas novada Zvārtavas pagasta apdzīvotās vietas "Stepji" iedzīvotāji.
norieši Vecumnieku novada Stelpes pagasta apdzīvotās vietas "Noras" iedzīvotāji.
Diždēnavas Ventspils novada Tārgales pagasta apdzīvotās vietas "Stendzes ciems" bijušais nosaukums.
Standzesciems Ventspils novada Tārgales pagasta apdzīvotās vietas "Stendzes ciems" nosaukuma variants.
Wizeden Vīcežu muiža, kas atradās Talsu apriņķa Stendes pagastā.
Steļmaka ezers viens no Pilskalnes ezeriem Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā, platība - 6,2 ha, garums - \~400 m, lielākais platums - \~300 m: Stelmaka ezers; Strēlnieku ezers; Streļmuku ezers; Streļnieku ezers.
dūkstu virza virzu suga ("Stellaria alsine", arī "Stellaria uliginosa").
biezlapu virza virzu suga ("Stellaria crassifolia"), Latvijā aizsargājama.
šaurlapainā virza virzu suga ("Stellaria graminea").
cietā virza virzu suga ("Stellaria holostea").
skrajā virza virzu suga ("Stellaria longifolia").
parastā virza virzu suga ("Stellaria media", senāk "Alsine media").
birztalu virza virzu suga ("Stellaria nemorum").
puronvirza Virzu suga ("Stellaria palustris", arī "Stellaria glauca").
Stīppoints Zemesrags, Austrālijas kontinenta galējais rietumu punkts (angļu val. "Steep Point"), Idellendas pussalas galā, pie Indijas okeāna.
jūrasgovs Zīdītāju klases jūrassirēnu kārtas dugongu dzimtas suga ("Hydrodamalis gigas"), dzīvojusi Beringa jūrā pie Komandora salām, pēdējā zināmā iznīcināta 1768. g.; Stellera jūrasgovs.
melnvēdera zīriņš zīriņu apakšdzimtas suga ("Sterna acuticauda").
mazais zīriņš zīriņu apakšdzimtas suga ("Sterna albifrons", senāk "Sterna minuta").
Indijas upju zīriņš zīriņu apakšdzimtas suga ("Sterna aurantia").
lielais zīriņš zīriņu apakšdzimtas suga ("Sterna caspia").
sārtais zīriņš zīriņu apakšdzimtas suga ("Sterna dougallii").
Forstera zīriņš zīriņu apakšdzimtas suga ("Sterna forsteri").
Dienvidamerikas zīriņš zīriņu apakšdzimtas suga ("Sterna hirundinacea").
upes zīriņš zīriņu apakšdzimtas suga ("Sterna hirundo").
garastzīriņš Zīriņu apakšdzimtas suga ("Sterna macroura").
jūras zīriņš zīriņu apakšdzimtas suga ("Sterna paradisaea").
Sarkanās jūras zīriņš zīriņu apakšdzimtas suga ("Sterna repressa").
baltkrūšu zīriņš zīriņu apakšdzimtas suga ("Sterna striata").
Sumatras zīriņš zīriņu apakšdzimtas suga ("Sterna sumatrana").
baltgalvas zīriņš zīriņu apakšdzimtas suga ("Sterna trudeaui").
Kergelēnu zīriņš zīriņu apakšdzimtas suga ("Sterna virgata").
Antarktikas zīriņš zīriņu apakšdzimtas suga ("Sterna vittata").

Citās vārdnīcās nav šķirkļa Ste.