Paplašinātā meklēšana

Meklējam Jo.

Atrasts vārdos (106):

Atrasts vārdu savienojumos (7):

Atrasts skaidrojumos (788):

Dova Džonsa indekss 30 visvairāk tirgoto uzņēmumu akciju apgrozības kurss Ņujorkas biržā; indeksu aprēķina firma "Dow Jones & Company", dib. 1882
muhāfaza Administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība Bahreinā, Ēģiptē, Irākā, Jemenā, Jordānijā, Kuveitā, Libānā, Omānā un Sīrijā
jorģenieki Aizputes novada Cīravas pagasta apdzīvotās vietas "Jorģu muiža" iedzīvotāji
Bičli amēba amēbu suga ("Jodamoeba butschlii"), kas simbiotiski dzīvo cilvēka resnās zarnas dobumā
konvokācija Anglijas Baznīcā - Kenterberijas un Jorkas provinces garīdznieku sinodes (koncili) līdz 1970. g., kad izveidoja Ģenerālsinodi
Jānis Bezzemis Anglijas karalis (no 1199; "John Lackland"; 1167.-1216. g.), iesauka cēlusies no tā, ka viņš neņēma no tēva nevienu lēni, 1215 bija spiests parakstīt Lielo brīvības hartu ("Magna Charta"), vērpa intrigas pret brāli Ričardu Lauvassirdi
Sentdžonsa Antigvas un Barbudas galvaspilsēta (angļu val. "Saint John's"), osta Antigvas salā, Atlantijas okeāna krastā, 25500 iedzīvotāju (2007. g.)
Aizkalne apdzīvota vieta (vidējciems) Preiļu novadā 13 km no Preiļiem, pagasta centrs; saukta arī Josmuiža, Jasmuiža, latgaliski Aizkaļne, Juosmuiža
Ārdava apdzīvota vieta (vidējciems) Preiļu novada Pelēču pagastā 22 km no Preiļiem, saukta arī "Vordauka", latgaliski "Vuordauka", izveidojusies Jezufinovas muižas ("Josephienenhof") teritorijā
Džonsonsitija apdzīvota vieta ASV ("Johnson City"), Kanzasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.)
Džonsonsitija apdzīvota vieta ASV ("Johnson City"), Teksasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.)
Aurukuna apdzīvota vieta Austrālijā (_Aurukun_), Jorkas pussalas rietumos
Azrak el Dženūbīja apdzīvota vieta Jordānijā (_Al Azraq al Janūbīyah_), Zarkas muhāfazā
Azrak eš Šemālī apdzīvota vieta Jordānijā (_Al Azraq ash Shamālī_), Zarkas muhāfazā
Āla apdzīvota vieta Jordānijā, Ammānas muhāfazā
Adira apdzīvota vieta Jordānijā, Kerakas muhāfazā
Aiji apdzīvota vieta Jordānijā, Kerakas muhāfazā
Arhāba apdzīvota vieta Jordānijā, Mefrakas muhāfazas rietumu daļā
Tērska apdzīvota vieta Lielbritānijā, Anglijā, starp Midlsbro un Jorku
Alsi apdzīvota vieta Lietuvā (_Alsiai_), Šauļu apriņķa Jonišķu rajonā
Bandori apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķa Jonišķu rajonā
Barūni apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķa Jonišķu rajonā
Jurdaiči apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķa Jonišķu rajonā
Ķirnaiči apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķa Jonišķu rajonā
Krjuki apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķa Jonišķu rajonā
Satkūni apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķa Jonišķu rajonā
Skaistģire apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķa Jonišķu rajonā
Joutsa apdzīvota vieta Somijā (_Joutsa_), Vidussomijas reģionā
Joutseno apdzīvota vieta Somijā (_Joutseno_), Dienvidkarēlijas reģiona dienvidaustrumos
Joutsijervi apdzīvota vieta Somijā (_Joutsijärvi_), Lapzemē
Jokmoka apdzīvota vieta Zviedrijā (zviedru val. _Jokkmokk_; sāmu val. _Talvatis_; _Johkamohki_), 10 km aiz Polārā loka, 3400 iedzīvotāju, Sāmu Tautas augstskola un Sāmu muzejs, kopš 1605. g. notiek gadskārtējs gadatirgus (februārī)
grupa JBIG apvienotā divlīmeņu attēlu ekspertu grupa (angļu "Joint Bi-level Image Experts Group")
grupa JPEG apvienotā fotoekspertu grupa (angļu "Joint Photographic Experts Group")
Jole Aronas kreisā krasta pieteka Madonas novada Aronas pagastā, garums - 9 km; Jola; Cāle
Ungurpils viduslaiku pils atradās Alojas pagastā, bija būvēta 6 m augstajā Joglas kreisajā krastā no laukakmeņiem, aizsargmūris norobežoja \~70 x 80 m lielu platību, kuru aplieca aizsaggrāvis; līdz mūsdienām saglabājušās rietumu aizsargmūra paliekas
Rūdolfa sala atrodas Franča Jozefa Zemes ziemeļu daļā, Krievijas Arhangeļskas apgabalā, platība - \~297 kvadrātkilometri, augstums - līdz 461 m, gandrīz visu salu klāj ledus
Korintas līcis atrodas Jonijas jūras austrumu daļā, Patras līča turpinājums (Grieķijā), garums — 130 km, platums pie ieejas — 3 km, lielākais līdz 35 km, dziļums — līdz 935 m
Taranto līcis atrodas Jonijas jūras ziemeļrietumu daļā (it. val. "Golfo di Taranto"), Apenīnu pussalas dienvidaustrumu piekrastē, starp Salentīnas un Kalabrijas pussalu, garums — 138 km, platums pie ieejas — 133 km, dziļums — līdz 2657 m, pusdiennakts plūdmaiņas — līdz 0,3 m
Vādī Ruma nacionālais parks atrodas Jordānijas dienvidos, Arābijas tuksneša malā, izveidots 1978. g., platība - 740 km^2^
Sīrijas tuksnesis atrodas Rietumāzijā, Sīrijā, Irākā, Jordānijā un Saūda Arābijā (angļu val. "Sirian Desert"), platība — \~1 mlj kvadrātkilometru, kaļķakmens plato un lavas lauki, augstums — 500-800 m, kalni līdz 1100 m
Cimmermaņu krauja atsegums Amulas labajā krastā, ģeoloģisks un ģeomorfoloģisks dabas piemineklis, atrodas Tukuma novada Vānes pagastā pie Cimmermaņu mājām, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., platība - 0,5 ha, kraujas lielāko - apakšējo daļu veido augšdevona Famenas stāva Elejas svītas māli, aleirolīti un dolomītmerģeļi, augšējā daļā atsedzas arī raibkrāsainie Jonišķu svītas dolomīti, kuros sastopamas šai svītai raksturīgās jūras organismu atliekas
norietne Atvašu saulrietenis ("Jovibarba globifera", senāk "Sempervivum soboliferum")
noriņš Atvašu saulrietenis ("Jovibarba globifera", senāk "Sempervivum soboliferum")
norieši Atvašu saulrietenis ("Jovibarba globifera")
norietis Atvašu saulrietenis ("Jovibarba globifera")
norietnis Atvašu saulrietenis ("Jovibarba globifera")
saulrietenes Atvašu saulrietenis ("Jovibarba globifera")
saulrietiņi Atvašu saulrietenis ("Jovibarba globifera")
saulrietīši Atvašu saulrietenis ("Jovibarba globifera")
skrituliņš Atvašu saulrietenis ("Jovibarba globifera")
saulrietņi Atvašu saulrietenis ("Jovibarba globifera"), ilggadīgi augi, biezām lapām, sagrupētām rozetē, aug smilšainās augsnēs, sausās vietās
noraki Atvašu saulrietenis ("Jovibarba sobolifera", arī "Jobivara globifera", senāk "Sempervivum soboliferum")
Sempervivum soboligerum atvašu saulrieteņa "Jovibarba sobolifera" nosaukuma sinonīms
Juonāni Augšdaugavas novada Višķu pagasta apdzīvotās vietas "Jonāni" nosaukuma variants
šofars Auna rags, ko sinagogā pūš Jaungada svētku - Rošhašanā un Jomkipūra - laikā, šādi aicinot uz grēku nožēlošanu
Jorkas rags Austrālijas kontinenta galējais ziemeļu punkts (angļu val. "Cape York") Jorkas raga pussalā pie Torresa šauruma
ūdenssvētīšana Austrumu pareizticīgo svētki 6. janvārī, atceroties Kristus kristīšanu Jordanā
jodavieši Bauskas novada Brunavas pagasta apdzīvotās vietas "Jodava" iedzīvotāji
Nāves jūra beznoteksāļezers Rietumāzijā (angļu val. “Dead Sea”), Jordānijā, Izraēlā un Palestīnā, atrodas Goras ieplakā 420 m zjl. (tās piekraste ir zemākā sauszemes vieta pasaulē), platība — 810 kvadrātkilometru, garums — 67 km, lielākais platums — 18 km, lielākais dziļums — 330 m
Jozua Bībelē, Vecajā Derībā - Nūna dēls, kurš pēc Mozus nāves nākamo izraēliešu paaudzi pārveda pāri Jordānai
saulrietenis Biezlapju dzimtas lakstaugu ģints ("Jovibarba", senāk "Sempervivum"), kam lapas ir sakārtotas ciešā, apaļā rozetē, Latvijā konstatēta 1 suga
jonatans Brālis Jonatans, ziemeļamerikāņu palama
joahimisms Cisteriešu klostera "Flois" abata Joahima 12. gs. dibināta kustība, kas ienīda pāvestu un pareģoja īstā Gara laikmetu, kad pasaulīgā mantā iegrimušā baznīca atgriezīsies savā pirmskristīgo stāvoklī
Zemgales līdzenums dabas apvidus Viduslatvijas zemienes dienvidu daļā, platība — 289500 ha, robežojas ar Tīreļu līdzenumu, Upmales paugurlīdzenumu, Vadakstes līdzenumu, Jonišķu līdzenumu Lietuvā, Austrumkursas augstienes Lielauces pauguraini un Spārnenes viļņoto līdzenumu
Ciriša ezera salas dabas liegums Aglonas pagastā, ietilpst dabas parkā "Ciriša ezers", valsts aizsardzībā kopš 1931. g. ir Upursala un Ošu sala, kopš 1977. g. - Ciriša salas (līdz 1999. g. botāniskais liegums), Upursalā (16 ha) konstatētas 264 augu sugas, Ošu jeb Jokstu salā (15 ha) - 257 augu sugas, Liepu salā (1,3 ha) - 106 augu sugas. Alkšņu sala (1 ha, 55 augu sugas), Mazā alkšņu sala (0,6 ha, 62 augu sugas), Laiviņu sala (0,7 ha, 52 augu sugas), Akmeņu sala (0,4 ha, 38 augu sugas) un Jaunā sala (0,3 ha, 28 augu sugas) regulāri pārplūst un ir apaugušas ar krūmiem
Johannesburga Dienvidāfrikas Republikas lielākā pilsēta ("Johannesburg"), 1750 m vjl., 2,1 mlj iedzīvotāju (2007. g.), komercijas un finansu centrs, divas universitātes, dibināta 1886. g. kā zelta ieguves centrs
DJ Diskžokejs (angļu "Disk Jokey")
Ēģipte Ēģiptes Arābu Republika – valsts Āfrikas ziemeļaustrumos un Sinaja pussalā Āzijā, 81,7 mlj iedzīvotāju (2008. g.), administratīvais iedalījums – 26 muhāfazas, robežojas ar Izraēlu, Jordāniju, Saūda Arābiju, Sudānu un Lībiju, apskalo Vidusjūra un Sarkanā jūra
JET Eiropas Vienotais kodolsintēzes pētniecības centrs ("Joint European Torus")
samarieši Etniska grupa, Samarijas iedzīvotāji, kas pēc atgriešanās no eksila vairs netika atzīti par pilntiesīgiem jūdiem; reliģiska sekta (Jordānijā, Izraēlā), kas Bībelē atzīst tikai 5 Mozus grāmatas
Svātūnes ezers ezers Adzeles pacēlumā, Baltinavas pagasta dienvidu daļā, 107,4 m vjl., platība - 36 ha, garums - 1,1 km, lielākais platums - 0,5 km, lielākais dziļums - 11,3 m, eitrofs, aizaugums - 15%; Jorzavas ezers; Svētūnes ezers
Ungurpils dzirnavezers ezers Alojas pagastā, uzstādināts Salacas pietekā Joglā, tā platība — 22,4 ha, garums — 1,75 km, lielākais platums — 0,25 km, lielākais dziļums — 3,2 m, virsūdens aizaugums — \~40%
Trihonidas ezers ezers Grieķijā ("Trichonida"), Rietumgrieķijas perifērijas kontinentālajā daļā, tektoniskā ieplakā 18 m vjl., platība - 97 kvadrātkilometri, rietumu piekrastē purvaina zemiene, notece uz Aheloju, kas ietek Jonijas jūrā
Kinnerets ezers Izraēlā ("Yam Kinneret", "Sea of Galilee"), atrodas Goras ieplakā 212 m zjl., platība - 145 kvadrātkilometri, garums - \~23 km, platums - līdz 11 km, dziļums - līdz 48 m, rietumu un austrumu krasti stāvi, caur ezeru tek Jordāna; Tiberijas ezers, Tibērija ezers, Bahrtabarijas ezers, Ģenecaretes ezers, Galilejas jūra
Joda ezers ezers Krāslavas novada Kombuļu pagastā, platība - 9,9 ha; Iodezers; Jodezers
jotuls firmas _Jotul_ krāsns
Gaza Gazas Josla - Palestīnas Autonomijas daļa, "Hamās" grupējuma kontrolēta teritorija, platība - 365 kvadrātkilometri, 1535120 iedzīvotāju (2010. g.), robežojas ar Izraēlu un Ēģipti, apskalo Vidusjūra
Vadielaraba Grābens Jordānijas un Izraēlas teritorijā ("Wadi el Araba"), savieno Goras ieplaku (uz dienvidiem no Nāves jūras ieplakas) un Sarkanās jūras Akabas līča ieplaku, garums - \~125 km, platums - 10-25 km, dziļums - 500-1000 m, tuksnesis
Jonijas salas Grieķijai piederošu salu grupa Jonijas jūrā (gr. val. "Ionioi nēsoi"), ietver Kefalinijas, Kerkīras (Korfu), Zakintas, Itakas, Levkadas un daudzas mazas salas
Grieķija Grieķijas Republika - valsts Eiropas dienvidos (grieķu valodā "Hellas"), aizņem Balkānu pussalas dienvidu daļu un vairāk nekā 200 salu Egejas jūrā, Jonijas jūrā un Vidusjūrā, galvaspilsēta - Atēnas, administratīvais iedalījums - 13 perifērijas un 1 autonoma klostervalsts, robežojas ar Albāniju, Ziemeļmaķedoniju, Bulgāriju un Turciju, kā arī Egejas jūru, Vidusjūru un Jonijas jūru
Epira Grieķijas Republikas perifērija (grieķu: Ήπειρος, Ìpiros), atrodas valsts kontinentālās daļas rietumos, administratīvais centrs - Joannina, 333700 iezdīvotāju (2019. g.)
Ions grieķu mitoloģijā - Atēnu valdnieks, Kreūsas dēls, no kura vārda cēlies Jonijas nosaukums
Taviskarons Huronu (ASV un Kanādas robežapgabali) mitoloģijā - ziemas simbols, viens no dvīņiem - antagonistiem (otrs - Joskeha - pavasara simbols), kurš radīja vētras, briesmoņus, samezgloja upju tecējumu, gribēja pat nozagt sauli
Josemitu Nacionālais parks ietver Mersedas upes Josemitu ieleju u. c. aizas, platība - 3043,2 kvadrātkilometri, dibināts 1864. g., skujkoku meži (trīs mamutkoku audzes), bagāta fauna
Amasja ils Turcijas ziemeļu daļā (_Amasya_), robežojas ar Ordu, Sivasas, Jozgatas, Čorumas un Samsunas ilu
Spensera līcis Indijas okeāna līcis Austrālijas dienvidu piekrastē (angļu val. "Spencer Gulf"), starp Eira un Jorkas pussalu, garums — 330 km, platums pie ieejas — \~80 km, dziļums — līdz 64 m, neregulāras diennakts plūdmaiņas — līdz 3,6 m
Irāka Irākas Republika - valsts dienvidrietumu Āzijā (arābu val. "Al 'Irāq"), federatīva parlamentāra republika, platība - 438317 kvadrātkilometri, 28945600 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Bagdāde, administratīvais iedalījums - 18 muhāfazu, no tām 3 Kurdistānā, robežojas ar Turciju, Irānu, Kuveitu, Saūda Arābiju, Jordāniju un Sīriju
Kahtāns islāma mitoloģijā - leģendārs sencis - visu dienvidarābu cilšu eponīms, pretstats Adnānam - ziemeļarābu cilšu sencim, dažkārt tiek identificēts ar Vecās derības Joktānu
Jūnuss Islāma mitoloģijā - tēls, kas atbilst Bībeles Jonam, Korānā tiek uzskatīts par pravieti
Jūša ibn Nūns islāma mitoloģijā - tēls, kas atbilst Bībeles Jozuam Nūna dēlam - Mozus radiniekam un pavadonim
Halmstades grupa izveidota 1929. g., apvienojušies seši gleznotāji sirreālisti: Svens Jonsons, Valdemārs Lorencons, Stellans Merners, brāļi Ēriks un Aksels Ulsoni un Esaiass Torēns
Akermanis Jānis Akermanis - latviešu izcelsmes amerikāņu aviokonstruktors (angliski "John D. Akerman", 1897.-1972. g.)
Asiharanakacukumi japāņu mitoloģijā — cilvēku un Zemes dievu apdzīvotā Zeme atšķirībā no Debesīm, kur uzturējās Debesu dievi, un atšķirībā no veļu valstības Jomikuni, kur nonāca mirušo dvēseles
jodēlieši Jēkabpils novada Salas pagasta apdzīvotās vietas "Jodēļi" iedzīvotāji
Arīha Jērika - pilsēta Palestīnā, Jordānas Rietumkrastā (ivritā: יְרִיחוֹ,Yeriho); Arīha (arābu: أريحا, Arīhā)
Īo Jo - Jupitera pavadonis
jodž Jo vairāk un vairāk
jodžu Jo vairāk un vairāk
jeba Jo; tāpēc ka; tā kā
johannīti Joanieši
johannieši Joanieši - katoļu mūku bruņinieku ordeņa (dibināts 12. gs. sākumā) locekļi
Janina Joannina, pilsēta Grieķijā
pantalonnade Jocīga itāliešu tautas komēdija
pigurīgi Jocīgi
škunstīgi Jocīgi, dīvaini
ērmotīgi Jocīgi, dīvaini, neparasti; ērmoti
spokstīties Jocīgi, smieklīgi izturēties
scherzoso Jocīgi, uzjautrinoši; rotaļīgi
jokainis Jocīgs
menčīgs Jocīgs
podīgs Jocīgs
šutisks Jocīgs
zadīgs Jocīgs
jokains Jocīgs (1)
jokains Jocīgs (2)
cīpars Jocīgs atgadījums; rīcība, kas izraisa pārsteigumu, izbrīnu
žvurkstiņš Jocīgs cilvēks
jampampiņš Jocīgs cilvēks; pamuļķis
leterlērums Jocīgs notikums, jocīgs stāsts
kincis Jocīgs skats
mordīgs Jocīgs, dīvains
škunstīgs Jocīgs, dīvains
uosmeigs Jocīgs, dīvains
ērmotīgs Jocīgs, dīvains, neparasts; ērmots
špāsīgs Jocīgs, dīvains, savāds
saldskābrūtains Jocīgs, dīvains; arī mazliet iereibis
paķeists Jocīgs, ērmīgs
menšķīgs Jocīgs, pārdabīgs
šiza Jocīgs, psihiski nelīdzsvarots, psihiski slims, nepieskaitāms cilvēks
komisks Jocīgs, smieklīgs
uzjautrinošs Jocīgs, smieklīgs
mošķīgs Jocīgs, tūļīgs
humorisks Jocīgs, viegli zobgalīgs
pigorīgs Jocīgs; arī aušīgs
kreizi Jocīgs; dīvains
jocība Jocīgums, ērmība
komika Jocīgums, smieklīgums
lipjodols Joda 40% šķīdums magoņu eļļā, ko lieto kā kontrastvielu mugurkaula smadzeņu rentgenoskopijā
Iodezers Joda ezers Kombuļu pagastā
Jodezers Joda ezers Kombuļu pagastā
I Joda ķīmiskais simbols
jodglidīns Joda savienojums ar augu olbaltumu
jodipīns Joda savienojums ar sēzama eļļu, satur 10% un 25% joda
jodūdeņradis Joda savienojums ar ūdeņradi
jodūdens Joda šķīdums ūdenī
najosils Joda un silīcijskābes savienojums, ko lieto pret artēriju sklerozi, podagru un reimatismu
jodolipols Jodēta eļļa, caurspīdīgs eļļains šķidrums ar dzeltenīgu krāsu, nešķīst ūdenī un spirtā; lieto kā kontrastvielu rentgenoloģiskai dobu orgānu izmeklēšanai
jodognosts Jodfenolftaleīna nātrijs, kontrastviela žultspūšļa un žultsvadu rentgenoloģiskai izmeklēšanai
jodūrija Jodīdi urīnā
jodargirīts Jodirīts
jodīts Jodirīts
amiloforms Jodoforma atvietotājs, balts pulveris bez smakas
piķis Jods, velns, jupis
jodāti Jodskābes sāļi
dijodīds Jodūdeņražskābes sāls, kurā ir divi joda atomi
yoga Joga
jogisms Joga (1)
jogisms Joga (2)
vidžnjānavāda Jogāčāra - mahājānas budisma reliģiskās filozofijas skola, kas attīstīja ideju par tīrās, no jebkura satura atrautās apziņas iegūšanu gk. ar jogas palīdzību
jogs Jogas (1) piekritējs
jogs Jogas (2) piekritējs
prānājāma Jogas elpošanas vingrinājumu sistēma, kas noregulē smalko enerģiju plūsmas organismā un pakļauj tās gribas kontrolei
krijājoga Jogas novirziens, kas sastāv no trijām daļām, kurās apgūst kontroli pār ķermeni, prātu un garīgajām prasībām
pratjāhāra Jogas tehnika, kas adeptam ļauj kontrolēt savas domas, izolēt apziņu no apkārtējiem kairinājumiem un pilnīgi koncentrēties
āsana Jogas vingrinājumu un pozu kopējais nosaukums, kur katram atsevišķam vingrinājumam ir savs nosaukums un savs uzdevums: paātrināt vai palēnināt asinsriti, izmainīt ķermeņa elektromagnētisko polaritāti vai atvieglot enerģijas apmaiņu ar pretējā dzimuma partneri; pavisam zināmas 84 āsanas
Džokjakarta Jogjakarta - pilsēta Indonēzijā
Jogjakartas īpašais reģions Jogjakarta, Indonēzijas province ar plašākas pašpārvaldes tiesībām, tās pilnais nosaukums ("Daerah Istimewa Yogyakarta")
Jogjakarta Jogjakartas īpašais reģions - Indonēzijas province ar plašākas pašpārvaldes tiesībām, platība - 3186 kvadrātkilometri, 3121000 iedzīvotāju (2001. g.)
Runga Jogla, Salacas pieteka
Ruzga Jogla, Salacas pieteka
Jogle Jogla, upes paralēls nosaukums tās lejtecē
Zonape Joglas kreisā krasta pieteka Staiceles pagastā, garums - \~2 km
Porza Joglas upes paralēls nosaukums tās augštecē
Porzasupīte Joglas upes paralēls nosaukums tās augštecē
jogijs Jogs, cilvēks, kas nodarbojas ar jogu
Jogeln Joguļu muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Priekules pagastā
jagurts Jogurts
caciki Jogurts ar ķiplokiem un marinēta gurķa gabaliņiem
Keplers Johanness Keplers - vācu astronoms, matemātiķis (1571.-1630. g.)
johanīti Johannieši
hospitālieši Johannieši - 11. gs. dibināts garīgs un militārs ordenis (kopš 16. gs. - Maltas ordenis)
johanitieši Johannieši - 12. gadsimta sākumā dibināta katoļu mūku bruņinieku ordeņa locekļi
joikēšana Joikas izpildīšanas maniere, kur cilvēka balsī atbalsojas senu tautas skaņu rīku un dzīvnieku balsu tembri
špocīgs Jokains
bobo Jokdara tēls spāņu teātrī, nerrs
arlekināde Jokdarība, ākstīšanās
āmeglis Jokdaris
čepēsls Jokdaris
džauga Jokdaris
jocinieks Jokdaris
jokavnieks Jokdaris
jokmanis Jokdaris
jokmīlis Jokdaris
jokotājs Jokdaris
jokpēteris Jokdaris
jokugailis Jokdaris
jokupēteris Jokdaris
kaita Jokdaris
pigurmeisters Jokdaris
pigurnieks Jokdaris
pigurpēteris Jokdaris
pigurtaisītājs Jokdaris
saltembanks Jokdaris
smīdaklis Jokdaris
smīdākls Jokdaris
smīdekls Jokdaris
smīdiklis Jokdaris
smīdīklis Jokdaris
smiekliņš Jokdaris
stiķmeistars Jokdaris
svitka Jokdaris
unspieģelis Jokdaris
velldzinējs Jokdaris
āmeklis Jokdaris, āksts
peiksts Jokdaris, āksts
žomāklis Jokdaris, āksts
kumēdiņš Jokdaris, āksts, komediants
mēklis Jokdaris, āksts; komisks savādnieks
niekonis Jokdaris, draiskulis, āmeklis
Pūcesspieģelis Jokdaris, galvenais personāžs vācu tautas nostāstos no 16. gs.
pajacs Jokdaris, īpaši cirkā
jaukturis Jokdaris, jokupēteris
kumedenčiks Jokdaris, klauns
bufons Jokdaris, komiķis; galma nerrs, kas uzjautrina valdnieku
ķeks Jokdaris, ķekatnieks
smiedēklis Jokdaris, smīdinātājs
štukalnieks Jokdaris, triku meistars, viltnieks, gudrinieks
štukants Jokdaris, triku meistars, viltnieks, gudrinieks
štukavnieks Jokdaris, triku meistars, viltnieks, gudrinieks
štukelnieks Jokdaris, triku meistars, viltnieks, gudrinieks
štukmeisteris Jokdaris, triku meistars, viltnieks, gudrinieks
štukaunieks Jokdaris, viltnieks, gudrinieks
žoklis Jokdaris, zobgalis
pigornieks Jokdaris; arī auša
jokmeisters Jokdaris; klauns
muzikas Joki
peksti Joki
pekstiņi Joki
pigoriņi Joki
žaisli Joki, ākstīšanās
pigori Joki, arī aušības
špāses Joki, izpriecas
knikstiņš Joki, kumēdiņi
midēgi Joki, palaidnības
jumi Joki, pekstiņi
kumēdiņi Joki, smieklīgas, aušīgas, dīvainas izdarības, ākstības
kumēdīni Joki, smieklīgas, aušīgas, dīvainas izdarības, ākstības
triūki Joki; jautras spēles ar dziesmām
matasinade Jokmanība, smieklīga vaibstīšanās
iejokoties Jokojot ierunāties
knīpēties Jokojot kritizēt vienam otra kļūdas un trūkumus un izjautāt
smieties Jokojot teikt, runāt (ko)
uzjokot Jokojot uzrunāt; pajokot
kodīt Jokojot vairākkārt viens otram kost
scherzando Jokojot, rotaļājoties
scherzo Jokojot, rotaļājoties, ar humoru; sonātes cikla daļas un arī patstāvīga skaņdarba nosaukums
ķiķināties Jokojoties smieties īsiem, paklusiem smiekliem
nomānēt Jokojoties teikt nepatiesību
judabrot Jokojoties un spēlējoties ziemsvētkos iet no vienas mājas uz otru
mēlgalība Jokošanās, zobošanās
amzis Jokošanās; kautiņš; liels juceklis
glaudāt Jokot
glaudēt Jokot
prikaloties Jokot
sārtot Jokot
šertēt Jokot
šertot Jokot
šērtot Jokot
smieklot Jokot
šutīt Jokot
žaikstīties Jokot
žarlot Jokot
mēgļot Jokot, ākstīties, zoboties; izniekot
lorbāties Jokot, jokoties
lumsterēties Jokot, jokoties
gvelzt Jokot, ņirgāties
drāvēt Jokot, rotāties
rievelēt Jokot, trakot, skubināt draiskuļot
žartot Jokot, uzjautrināties
šūpot Jokot; apcelt
žertot Jokot; šertot
tērzeklis Jokotājs, jokdaris
smīšķis Jokotājs, jokupēteris
ģesties Jokoties
jocīties Jokoties
jokāties Jokoties
jūkoties Jokoties
mālēt velnu Jokoties
peksēties Jokoties
pigorēties Jokoties
pigurēties Jokoties
smaikloties Jokoties
tīlēties Jokoties
tīšoties Jokoties
irskoties Jokoties (par kādu)
rāzēties Jokoties, aušoties
viekoties Jokoties, blēņoties, lakstoties
ampelēties Jokoties, draiskoties
mērgaļoties Jokoties, jokus taisīt
jukurēties Jokoties, ķerstīties
šempēties Jokoties, muļķoties
tīterēties Jokoties, muļķoties
rievelēties Jokoties, plosīties, draiskuļoties
žokļoties Jokoties, pļāpāt, plosīties
šprukot Jokoties, taisīt jokus
mopsēties Jokoties, zoboties, cenšoties padarīt (kādu) smieklīgu; muļķoties, arī ņirgāties
fidroties Jokoties; ākstīties
cirka Joks
džouks Joks
hohma Joks
jūks Joks
jux Joks
kupurs Joks
pačķis Joks
paiki Joks
paiks Joks
pekstiņš Joks
piģermiģers Joks
pigurs Joks
plaisanterie Joks
šerte Joks
smiekli Joks
špāse Joks
špāss Joks
špruks Joks
šutka Joks
šutons Joks
trēdele Joks
trivalks Joks
žarts Joks
rēcamais Joks, anekdote
gegs Joks, asprātība (angļu "gag")
čoka Joks, brīnums
cirks Joks, interesants, smieklīgi jocīgs gadījums, izdarība
kupuriņš Joks, jociņš
trijoks Joks, smiekli
vikurs Joks; afēra; notikums
stiķis Joks; arī triks
badinerie Joks; Baha laika svītas daļas nosaukums, raksturā līdzīgs "scherzo"
cipars Joks; interesants gājiens
prikols Joks; izjokošana
trīpāteris Joks; jocīgs notikums, atgadījums
matasens Joku deja ar koka zobeniem
zaislis Joku luga, komēdija
jokluga Joku luga, komēdija, jautra luga
ķoki Joku spoki
dāks Joku taisītājs, blēņu stāstītājs, āksts, ķekatnieks; dēkainis
ālmanis Joku, izlēcienu taisītājs, muļķis, auša, tas, kas nemierīgi uzvedas
āļa Joku, izlēcienu taisītājs, neprātīgs cilvēks, muļķis
āļoknis Joku, izlēcienu taisītājs, neprātīgs cilvēks, muļķis
mēglis Jokupēteris, jokdaris, āksts
gramslis Jokupēteris, pļāpa
tērģēties Jokus dzīt, pļāpāt
Johela Jola - pilsēta Īrijā, tās nosaukums īru valodā
yoldia Joldijas
Jola Jole - upe Latvijā, Aronas pieteka
Cāle Jole, Aronas pieteka
Iole Jole, Aronas pieteka
Jolotaņa Joletena, pilsēta Turkmenistānā
kordierīts Jolīts, dihroīts, - minerāls, sastopams metamorfos iežos, bezkrāsains, zilgans, violets; dzidri zilie paveidi - dārgakmeņi, atrodams Šrilankā, Indijā, Mjanmā, Madagaskarā, Brazīlijā, Kanādā
jomis Joma 1
orbīta Joma, kurā (kas) noris, izplatās, darbojas; izplatība (piemēram, darbībai, parādībai)
tribīne Joma, nozare, organizācija u. tml., kurā noris kāda sabiedriska darbība, tiek pausti kādi uzskati, idejas u. tml.; uzskatu, ideju u. tml. izpausmes veids, arī iespēja
tvērums Joma, uz kuru attiecas likums vai noteikums; darbības sfēra
tīgas Jomas
Jomene Jomas iela Jūrmalā
iejoma Jomas krasts
jomandri Jomenrija
jomenriji Jomenrija
joma Jomiņa - elkoņa locītavas iekšējā daļa
Jomons Jomons Gialpo - tibetiešu mitoloģijā - viens no pirmcilvēka nosaukumiem - pirmatnēja būtne bez ķermeņa daļām un maņu orgāniem, taču ar tai piemītošu saprātu
vidusjoms Joms, kas atrodas celtnes vidusdaļā
šķērsjoms Joms, kas šķērso vidus un sānu garenjomus, it īpaši kompozīcijās ar Madonnu un Jēzusbērnu; transepts
jonīt Jonēt
adendi Joni kompleksā savienojumā, kas ietver kompleksa veidotāju
termioni Joni, ko emitē sakarsēti metāli (sakarsēti ķermeņi vispār)
ionieši Jonieši
Amvrakijas līcis Jonijas jūras līcis Grieķijā (_Amvrakikós Kólpos_), Epiras perifērijā
Bidzānu ezers Joniku ezers Kaunatas pagastā
Eniķu ezers Joniku ezers Kaunatas pagastā
alpa Jonis, brāzma
joniski Jonisks
amfolīti Jonīti, kas atkarībā no apstākļiem var darboties gan kā anjonīti, gan kā katjonīti
katjonīti Jonīti, kas spēj apmainīt savus katjonus
anjonīts Jonīts, kas spēj apmainīt anjonus
ionizācija Jonizācija
triecienjonizācija Jonizācija, kas rodas daļiņu sadursmē
autojonizācija Jonizācijas divpakāpju process - pirmajā pakāpe atoms vai molekula tiek ierosināta stāvoklī, kura enerģija atrodas virs jonizācijas sliekšņa enerģijas; otrajā pakāpē atoms vai molekula sabrūk par elektronu un pozitīvu jonu ar zemāku enerģiju nekā ierosinātajai daļiņai
ionizātors Jonizators
rads Jonizējošā starojuma absorbētās enerģijas ārpussistēmas mērvienība; 1 rads atbilst tādai starojuma dozai, kurai absorbējoties 1 kilogramā vielas, izdalās 0,01 džouls enerģijas; rad; rd
zīverts Jonizējošā starojuma ekvivalentās dozas mērvienība SI mērvienību sistēmā; apz. Sv.; 1 Sv liela ekvivalentā doza ir jonizējošam starojumam, ar ko apstarojot 1 kg vielas, tajā netieši radušos lādēto daļiņu sākotnējās kinētiskās enerģijas summa ir 1 džouls (J)
milizīverts Jonizējošā starojuma ekvivalentās dozas mērvienības zīverta tūkstošdaļa
paātrinātie elektroni Jonizējošais starojums, ko iegūst, paātrinot elektronus ar rezonanses transformatoriem vai lineārajiem paātrinātājiem
jonizējošs Jonizējošs starojums - starojums, kura iedarbība uz vielu izsauc tās atomu un molekulu jonizāciju, kā rezultātā vielā rodas brīvi elektroni un dažādu zīmju joni
ionizēt Jonizēt
jonoterapija Jonoforēze - medikamentu ievadīšana caur ādu ar galvaniskās strāvas palīdzību; izraisa jonu pārvietošanos
jontoforēze Jonoforēze - medikamentu jonu ievadīšana organismā caur ādu vai gļotādu ar galvaniskās strāvas palīdzību
pseudojonons Jonona ieguves procesa neattīrīts starpprodukts, ko iegūst kondensējot citrālu ar acetonu barija hidroksila klātbūtnē
ions Jons
joni Jons
pretjons Jons, kura lādiņa zīme ir pretēja (piemēram, koloīda daļiņas, elektroda) virsmas lādiņa zīmei
jonsorbcija Jonu absorbcija
ignitrons Jonu aparāts ar šķidru katodu; izmanto kā spēcīgu maiņstrāvas taisngriezi
jonapmaiņa Jonu apmaiņas process starp dažādām vielās
dejonizācija Jonu koncentrācijas samazināšana
onijsavienojumi Jonu tipa ķīmiski savienojumi, bezkrāsainas kristāliskas vielas, kas šķīst ūdenī un polāros organiskos šķīdinātājos
jonvadītspēja Jonu vadītspēja - elektrovadītspēja, kas saistīta ar jonu pārvietošanos vielā elektriskā lauka iedarbībā
asociāti Jonu vai molekulu grupas šķidrā vai gāzes fāzē, ko saista starpmolekulāro spēku iedarbība
kristālrežģis Jonu, atomu vai molekulu sistēma, kurai raksturīgs šo daļiņu regulārs telpisks izvietojums, kas periodiski atkārtojas trijās dimensijās
apjoņot Joņojot apvirzīties (ap ko, kam apkārt)
pārjoņot Joņojot atgriezties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.)
atjoņot Joņojot atkļūt šurp; joņojot atkļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.)
aizjoņot Joņojot attālināties
iejoņot Joņojot ievirzīties (kur iekšā)
izjoņot Joņojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem
izjoņot Joņojot izvirzīties cauri (kam), caur (ko) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem
aizjoņot Joņojot nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.)
pārjoņot Joņojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko)
piejoņot Joņojot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk)
uzjoņot Joņojot uzskriet, uzbraukt
nojoņot Joņojot veikt (visu attālumu, ceļa gabalu)
nojoņot Joņojot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko)
nojoņot Joņot (visu laikposmu) un pabeigt joņot
apjoņot Joņot apkārt
aizjoņot Joņot prom
atjoņot Joņot šurp
čiekoties Joņot, ālēties, plosīties, izplūkties
Līvāne Joņupe, Daugavas labā krasta pieteka Vaboles, Kalupes un Nīcgales pagastā
Ivone Joņupe, Daugavas pieteka
Jāņupe Joņupe, Daugavas pieteka
Šaušupe Joņupes labā krasta pieteka Vaboles un Kalupes pagastā, garums - 7 km, iztek no Baltezera
vistikpat Joprojām
joprojumis Joprojām, vēl arvien
šadui Joprojām, vēl arvien, tādā pašā stiprumā
JO Jordānija, valsts divburtu kods
Jordānijas Hāšimītu Karaliste Jordānija, valsts pilnais nosaukums ("Al Hamlakah al Urdunniyyah al Hāshimiyyah")
JOR Jordānija, valsts trīsburtu kods
jordānieši Jordānijas arābi - tauta, Jordānijas pamatiedzīvotāji; runā arābu valodā, ticīgie - musulmaņi (sunnīti)
JOD Jordānijas dinārs; Jordānijas Hāšimītu Karalistes valūtas kods, sīknauda - fils = 0,001 dinārs
Ammāna Jordānijas galvaspilsēta (_‘Ammān_), muhāfazas centrs, atrodas 40 km uz austrumiem no Jordānas upes, 1,3 miljoni iedzīvotāju (2007. g.); senatnē - Rabatammona, hellēnisma posmā - Filadelfija
Transjordānija Jordānijas valsts nosaukums līdz 1946. g.
Širaku stepe Jori plakankalnes austrumu daļa Gruzijā, augstums - līdz 865 m, sauss subtropu klimats, melnzemes un kalnu brūnās augsnes
Jora Jori, upe Gruzijā un Azerbaidžānā
Oduduva Jorubu (Nigērijas dienvidrietumi, Benina, Togo) mitoloģijā - dieva Obatalas sieva, auglības un mīlas dieviete, kopā ar Obatalu radīja zemes un ūdens dievības, vēlāk viņu uzskatīja par jorubu valdošo dzimtu ciltsmāti
Obatala Jorubu (Nigērijas dienvidrietumi, Benina, Togo) mitoloģijā - dievs, kas pārvalda debesjumu un pasauli
Elegba Jorubu (Nigērijas dienvidrietumi, Benina, Togo) mitoloģijā - falliska dievība, triksters, senākajos mītos arī ļaunuma personifikācija
Olokuns Jorubu (Nigērijas dienvidrietumi, Benina, Togo) mitoloģijā - jūras dievs, kas mīt milzīgā jūras pilī, viņu sevišķi pielūdza piekrastes iedzīvotāji u zvejnieki
Ifa Jorubu (Nigērijas dienvidrietumi, Benina, Togo) mitoloģijā - zīlēšanas, gudrības un likteņa dievība
oriša Jorubu cilts mitoloģijā - dievība, mītisks senču gars, arī cilts vecākais
oriki Jorubu tautas (dzīvo Nigērijā, Togo) slavas dziesmas, ko izpildīja mūzikas (tamtama) un dejas pavadībā
Oluruns Jorubu tautas augstākais dievs Nigērijā; Oldumare
Oldumare Jorubu tautas augstākais dievs Nigērijā; Oluruns
Oguns Jorubu tautas dzelzs un metālapstrādes dievs Nigērijā, aizsargā riteņbraucējus, autovadītājus, karavīrus un kalējus
Josemiti Josemitu ieleja - atrodas ASV, Kalifornijā, Sjerranevadas kalnu rietumu nogāzē, garums - 11 km, platums - 800-1600 m, dziļums - līdz 1500 m, aizas ar vertikālām granīta sienām
strēla Josla
strēle Josla
sviela Josla
sviels Josla
mala Josla (apģērba gabalam, audumam), kas (to) norobežo
mala Josla (kādā platībā), kas atrodas pie (šīs platības) robežas; josla, kas piekļaujas šai robežai
kārta Josla (kādā teritorijā)
mala Josla (plakanas formas priekšmetam), kas (to) norobežo (piemēram, no apkārtējās telpas); daļa (priekšmetam), kas robežojas ar šo joslu
spilvens Josla (starp divām virsmām), ko izmanto berzes, trieciena u. tml. iedarbības samazināšanai
piegultne Josla (upes) ielejā līdztekus krastam
debess (arī debesu) mala Josla pie horizonta
ragstarpe Josla starp dzīvnieka ragiem
buferzona Josla vai apgabals, kas atdala konfliktā iesaistītas valstis, tautas, militāros veidojumus
apgabals Josla, daļa
loks Josla, kam ir līknes daļas, arī riņķa līnijas forma
loms Josla, kārta, rinda, posms; gabals, apgabals
robežjosla Josla, kas atrodas gar (kādas teritorijas, parasti valsts) robežu vai uz tās
starprinda Josla, kas atrodas starp augu rindām
starpjosla Josla, kas atrodas starp, parasti divām, citām joslām
vidusjosla Josla, kas atrodas, pastāv (kā) vidū
šaurjoslas Josla, kas paredzēta nelielam pārraides ātrumam no 50 bsek līdz 64 Kbsek un ko izmanto mobilo vai pārnēsājamo radio pakalpojumiem
robežjosla Josla, kas pastāv starp divām parādībām, (kā) atšķirīgām daļām u. tml.
apmala Josla, kas piekļaujas ārējai malai, veido robežu
apmale Josla, kas piekļaujas ārējai malai, veido robežu
birzmala Josla, kas robežojas ar birzi; birzes mala
šķirjosla Josla, kas šķir, nodala (ko)
ugunsloks Josla, ko apšauda
vāls Josla, ko izkapts vēziena platumā vienā gājienā nopļauj pļāvējs vai darba platumā nopļauj pļaujmašīna, kombains u. tml.
vaga Josla, līnija u. tml., kas (piemēram, ūdenī) paliek pēc (kā) virzīšanās, pārvietošanās
šļāce Josla, līnija, iestaigāta sliede
vaga Josla, līnija, kas (uz sejas, ķermeņa) paliek, piemēram, pēc asaru, sviedru notecēšanas
sliede Josla, līnija, padziļinājums u. tml., kas (piemēram, ceļa segumā, smiltīs, sniegā) paliek pēc (kā) virzīšanās, pārvietošanās
rinka Josla, sleja
slejs Josla, sleja
sloka Josla, sleja
banga Josla, svītra
vediens Josla, svītra, ko apstrādā vienā gājienā pāri laukam
joslaini Joslains
slāpsnām Joslām
vaga Joslas, līnijas veida padziļinājums, kas (piemēram, ceļa segumā, smiltīs, sniegā) paliek pēc (kā) virzīšanas, pārvietošanās, arī ilgstošas atrašanās (kur)
balaenopteridae Joslvaļu dzimta
balaenoptera Joslvaļu dzimtas ģints
megaptera Joslvaļu dzimtas ģints
kuprvalis Joslvaļu dzimtas suga ("Megaptera novae-angliae syn. Megaptera nodosa, Megaptera boops"), ķermeņa garums - 10-18 m, masa - 20-45 tonnas, muguras spura plata un zema, veido it kā kupri, reizēm ieceļo Baltijas jūrā, saglabājušās nedokumentētas ziņas, ka 1578 gada maijā izskalots Dundagas piekrastē; kuprainais valis
apjoza Josta
josma Josta
josminis Josta
josms Josta
joste Josta
prievene Josta
patronjosta Josta ar iedaļām patronu ievietošanai
josts Josta ar krūšu siksnu
zvadzene Josta ar metāla piekariņiem
dzīparjosta Josta no vilnas dzijas
ļenka Josta, ko laivinieki aplika sev ap krūtīm, kad laiva bija jāvelk pašiem
sedulkjosta Josta, siksna ar ko nostiprina sedulku zirgam ap viduci
sedulksiksna Josta, siksna ar ko nostiprina sedulku zirgam ap viduci
Jostan Jostana muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Sesavas pagastā
veldinēt Jostas aužot šķirt iestiepto dziju
paķiškas Jostas bikšu sasiešanai, kas agrāk vīrietim aizvietoja bikšturus
aizjostīt Jostas galus aizbāzt aiz jostas
aizjostīties Jostas galus aizbāzt aiz jostas
zonestēzija Jostas sajūta
psoīts Jostas un zarnu kaula muskuļa iekaisums
bandāža Jostas veida apsējs vēdera sienas vai vēdera dobuma orgānu noturēšanai pareizā stāvoklī
iejosta Jostas veida padziļinājums
mežģīte Jostas veids, pītenes paveids, kur velki kalpo arī iekšaudam
josmenis Jostas vieta
ūznīca Jostas vieta
jozmenis Jostas vieta, viduklis; plata josta
nūnis Jostās, autiņos, lakatos satīts zīdainis, mazs bērns
taļļa Jostasvieta (cilvēka ķermenim)
telamonia Jostene
vīsteklis Jostiņa
jostnieks Jostu izgatavotājs
grauzeņi Jostu raksts, kam ir rupja faktūra
grīstenes Jostu raksts, kas pēc formas atgādina grīsti
jostulīšu Jostulīšu ēdiens - bērnu ēdiens ar pienu un tajā iedrupināta maizi
jeģe Jostveidīgs savijums vai uzaudums; grīste
Ioša Joša, Aiviekstes pieteka
Jaša Joša, Aiviekstes pieteka
Carjovokokšaiska Joškarola - pilsēta Krievijā, tās nosaukums līdz 1919. g.
Krasnokokšaiska Joškarola, pilsēta Krievijā, tās nosaukums 1919.-1927. g.
iota Jota
jozīt Jozt 1(1)
aizjozt Jozt prom; ātri, strauji skrienot, nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml)
atjozt Jozt šurp
Albatrosa līcis jūras līcis Austrālijas ziemeļos (_Albatross Bay_), Jorkas raga pussalas rietumu daļā, Karpentārija līča austrumu malā
Antikitiras šaurums jūras šaurums Grieķijā (_Andikithfron, Steno_), starp Kitiras un Antikitiras salu, savieno Jonijas un Krētas jūru
Mesīnas šaurums jūras šaurums starp Apenīnu pussalu un Sicīlijas salu (it. val. “Streto di Messina”), savieno Jonijas un Tirēnu jūru, garums — 33 km, platums — 3-22 km, lielākais dziļums — 1220 m, plūdmaiņas — līdz 0,6 m
Torresa šaurums jūras šaurums starp Jaungvinejas salu un Austrāliju (Jorkas raga pussalu), savieno Indijas okeāna Arafuru jūru ar Klusā okeāna Koraļļu jūru, platums - 150-240 km, garums - 74 km, dziļums - līdz 22 m, stipras plūdmaiņu straumes (2,7-3,6 km/h)
Toresa šaurums jūras šaurums starp Jaungvinejas salu un Jorkas raga pussalu Austrālijas ziemeļaustrumos ("Torres Strait"), savieno Indijas okeāna Arafuru jūru ar Klusā okeāna Koraļļu jūru, platums - 170 km, dziļums kuģuceļā - 14 m, stipras plūdmaiņu straumes
Otranto šaurums jūras šaurums Vidusjūrā (it. val. _Canale di Otranto_), starp Apenīnu un Balkānu pussalu, savieno Adrijas un Jonijas jūru, mazākais platums — 75 km, dziļums — līdz 984 m
Asfars kalna virsotne Jordānijā (_Așfar, Jabal al_), Mefrakas muhāfazā, augstums - 1073 m
Ašākifs kalna virsotne Jordānijā (_Ashāqif, Jabal al_), Mefrakas muhāfazā, augstums - 1049 m
Peloponesa Kalnaina pussala un vēsturisks apgabals Grieķijas dienvidos, platība - 21500 kvadrātkilometru, lielākais augstums - 2404 m, ar Balkānu pussalu galveno daļu to savieno Korintas zemesšaurums, apskalo Jonijas un Egejas jūras, kuras savieno Korintas kanāls
Lielā Ūdensšķirtnes grēda kalnu grēda un masīvu virkne Austrālijas austrumu un dienvidaustrumu piekrastē, stiepjas \~4000 km garumā no Jorkas raga pussalas ziemeļos līdz Basa šaurumam dienvidos, augstākā virsotne - 2228 m
Jērika Kanaāniešu pilsēta Palestīnā, tagadējās Jordānijas teritorijā, 7.-2. gt. p. m. ē.; pēc Bībeles nostāstiem; 2. gt. beigās to sagrāva iebrucēju tauru skaņas ("Jērikas bazūnes")
Jānis Pāvils II Karols Vojtila (1920.-2005. g.) — Romas pāvests (1978.-2005. g. — Joannes Paulus II), pēc tautības polis
Kasāno all'Jonio Kasāno allo Jonio
Kefalinija Kefalonija - sala Jonijas jūrā
Keipjorka Keipjorkas pussala - Jorkas raga pussala Austrālijas ziemeļaustrumos
Korfu Kerkira, sala Jonijas jūrā, Grieķijas teritorija
Petra Klintīs izcirsta senpilsēta uz dienvidiem no Nāves jūras, tagadējā Jordānijā, radusies ap II gt. beigām p. m. ē., atstāta V gs., kompleksā (platība \~3 kvadrātkilometri) klintīs >1000 alu: tempļi, kapenes, dzīvojamās un sabiedriskās telpas, romiešu laika virszemes celtņu drupas
Josemitu ūdenskritums kopējs nosaukums ūdenskritumu kaskādei Josemitu Nacionālajā parkā (angļu val. "Yosemiite Falls"), kopējais krituma augstums — 727 m (lielākais ūdenskritums — 430 m)
JRC Kopīgais pētniecības centrs ("Joint Research Centre")
Sanhosē Kostarikas galvaspilsēta ("San Jose"), provinces administratīvais centrs, atrodas Centrālajā plato 1165 m vjl., 344000 iedzīvotāju (2007. g.)
Mazā Aldza Krāslavas novada Asūnes pagasta apdzīvotās vietas "Mazā Jolza" nosaukuma variants
Mozuo Aldza Krāslavas novada Asūnes pagasta apdzīvotās vietas "Mazā Jolza" nosaukuma variants latgaliski
Mozuo Jolza Krāslavas novada Asūnes pagasta apdzīvotās vietas "Mazā Jolza" nosaukuma variants latgaliski
joninieši Krāslavas novada Robežnieku pagasta apdzīvotās vietas "Joniņi" iedzīvotāji
jefimki Krievijā 16. un 17. gs. ārzemju sudraba dālderi, kas vispirms kalti Joahimstālē, no kā to nosaukums
Korintas kanāls kuģojams kanāls Korintas zemesšaurumā (angļu val. “Corinth Canal”), Grieķijas dienvidos, savieno Jonijas jūras Korintas līci ar Mirtejas jūras Saronika līci, garums — 6,3 km, platums — 25 m, dziļums — \~8 m
Jaungarandžu baznīcas kalns kulta vieta Limbažu novada Alojas pagastā, tas ir reljefā norobežots, \~4 m augsts zemes pacēlums (platība \~100 x 80 m) Joglas upes kreisajā krastā pie Jaungarandžu mājām, ir nostāsti, ka šeit rādījušies dažādi māņi un senatnē tur atradusies baznīca
Jodu māte latviešu mitoloģijā darbojas galvenokārt kā kaitētāja; Joda māte
Joda māte latviešu mitoloģijā darbojas galvenokārt kā kaitētāja; Jodu māte
Justedālsbrē Ledājs uz rietumiem no Jūtunheimena, Norvēģijā ("Jostedalsbreen"), 800 kvadrātkilometru (galvenais ledājs - 415 kvadrātkilometru)
Levkada Lefkada, sala Jonijas jūrā, Grieķijā
Karpentārija līcis līcis Arafuru jūras dienvidos (angļu val. "Gulf of Carpentaria"), Austrālijas ziemeļu piekrastē, starp Jorkas raga un Arnemlendas pussalu, platība - 328000 kvadrātkilometru, garums - \~600 km, lielākais dziļums - 71 m
Žozefa Bonaparta līcis līcis Timoras jūrā ("Joseph Bonaparte Gulf"), Austrālijas ziemeļu piekrastē, starp Arnemlendu un Kimberlijas pussalu, iesniedzas sauszemē - \~780 km, platums pie ieejas - \~1280 km, dziļums - līdz 98 m
Platone Lielupes kreisā krasta pieteka Jelgavas novadā, izteka Lietuvā \~10 km uz dienvidrietumiem no Jonišķiem, garums - 69 km (Latvijā 42 km), kritums - 78 m, ietek Lielupē Jelgavā pie dzelzceļa tilta
dirhēms Maiņas monēta Katarā, Lībijā un Jordānijā
dirhams Maiņas monēta Lībijā un Jordānijā
Marijela Marijelas Republika - Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Krievijas Eiropas daļas austrumos, administratīvais centrs - Joškarola, platība - 23400 kvadrātkilometru, 700000 iedzīvotāju (2009. g.)
transcendentālā meditācija meditācijas tehnika, ko mācīja mahariši Mahešs Jogi un kas pēc 1960. gada kļuva populāra Rietumos; tās praktizētājiem nav nepieciešams būt kādas reliģijas piekritējiem, viņiem tiek mācīts meditēt 15-20 minūtes divreiz dienā, tas noņem stresu un palīdz relaksēties
Akaba muhāfaza (_Al ʻAqabaqh_) Jordānijas dienvidrietumos
Ammāna muhāfaza Jordānijā (_‘Ammān_), robežojas ar Balkas, Zarkas, Maānas, Kerakas un Mādebas muhāfazu, kā arī ar Saūda Arābiju
Adžlūna muhāfaza Jordānijā (_ʻAjlūn_), valsts ziemeļrietumu daļā
Balka muhāfaza Jordānijā, ŗobežojas ar Adžūnas, Džerašas, Zarkas un Ammānas muhāfazu, kā arī ar Palestīnu, administratīvais centrs - Salta
mansafa Nacionālais ēdiens Jordānijā un arī citās Austrumu zemēs, ko gatavo no jēra gaļas, kas sautēta jogurta mērcē un tiek pasniegta kopā ar rīsiem
Aironreindžas nacionālais parks nacionālais parks Austrālijā, Kvīnslendā, 1940 kilometrus uz ziemeļrietumiem no Brisbenas un 100 kilometrus uz austrumiem no Veipas, Jorkas raga pussalā; tajā atrodas arī Lokhartriveras aborigēnu apgabals
dinārs Naudas vienība (Alžīrijā, Dienvidslāvijā, Irākā, Jordānijā, Lībijā, Ziemeļmaķedonijā, Serbijā, Tunisijā); attiecīgā naudas zīme
joahimstāleri no Joahimstāles kalnraktuvju sudraba kalta nauda 16. gs. beigās
Jūtunheimens Norvēģijas lielākais fjelds ("Jotunheimen"), uz ziemeļaustrumiem no Sognefjorda, augstākā virsotne - 2469 m vjl.
Tuvie Austrumi nosacīts apzīmējums teritorijai Rietumāzijā un Āfrikas ziemeļaustrumos, ietver Apvienotos Arābu Emirātus, Bahreinu, Ēģipti, Iraku, Izraēlu, Jemenu, Jordāniju, Kataru, Kipru, Kuveitu, Libānu, Omānu, Saūda Arābiju, Sīriju, Sudānu, Turciju
Arābu austrumi nosacīts apzīmējums teritorijai Rietumāzijā un Ziemeļāfrikā, kuru apdzīvo gk. arābu tautas, parasti šajā teritorijā ietver Alžīriju, AAE, Bahreinu, Ēģipti, Iraku, Jemenu, Jordāniju, Kataru, Kuveitu, Libānu, Lībiju, Omānu, Saūda Arābiju, Sīriju, Sudānu, Tunisiju
Krētas jūra nosaukums Egejas jūras dienvidu daļas akvatorijai (grieķu: "Κρητικό Πέλαγος") starp Krētas salu dienvidos un Kiklādu salām ziemeļos, ziemeļrietumos atrodas Mirtejas jūra, austrumos — Karpatas un Dienvidsporādu salas, rietumos robežojas ar Jonijas jūru
DJ Ņujorkas Fondu biržas likvīdāko akciju tirgus indekss, kuru katru dienu publicē "Dow Jones and Company"
DJIA Ņujorkas Fondu biržas likvīdāko akciju tirgus indekss, kuru katru dienu publicē "Dow Jones and Company" (angļu "Dow Jones Industrial Average")
Azrakas oāze oāze Jordānijā (_Azraq, Wāḩat al_), Zarkas muhāfazā
Pakistānas Islāma Republika Pakistāna, valsts pilnais nosaukums ("Islāmī Jomhuri-ye Pākistān")
Palestīna Palestīnas Autonomija - palestīniešu pašpārvaldes teritorijas Izraēlas sastāvā ("Filasṭīn"), platība - 6150 kvadrātkilometru (bez Izraēlas anektētās Austrumjeruzalemes), 4314400 iedzīvotāju (2009. g.), deklarētā galvaspilsēta - Jeruzaleme (ārpus autonomijas), faktiskā galvaspilsēta - Rāmalla, administratīvais iedalījums - 2 daļas: Jordānas Rietumkrasts un Gazas josla
Jordānas Rietumkrasts Palestīnas Autonomijas daļa, "Fatah" grupējuma kontrolēta teritorija, galvaspilsēta - Rāmalla, platība - 5790 kvadrātkilometru, 2762500 iedzīvotāju (2009. g.), robežojas ar Izraēlu un Jordāniju, dienvidaustrumos apskalo Nāves jūra
Džonsonsitija pilsēta ASV ("Johnson City"), Ņujorkas štatā, 14800 iedzīvotāju (2014. g.)
Džonsonsitija pilsēta ASV ("Johnson City"), Tenesī štatā, 65800 iedzīvotāju (2014. g.)
Džonstona pilsēta ASV ("Johnston"), Aiovas štatā, 20300 iedzīvotāju (2014. g.)
Džonstauna pilsēta ASV ("Johnstown"), Pensilvānijas štatā, 20200 iedzīvotāju (2014. g.)
Džolieta pilsēta ASV ("Joliet"), Ilinoisas štatā, Čikāgas piepilsēta, 147900 iedzīvotāju (2014. g.)
Džonsboro pilsēta ASV ("Jonesboro"), Ārkanzasas štatā, 72200 iedzīvotāju (2014. g.)
Džoplina pilsēta ASV ("Joplin"), Misūri štatā, 51300 iedzīvotāju (2014. g.)
Sentdžona pilsēta ASV ("Saint John"), Indiānas štatā, 16100 iedzīvotāju (2014. g.)
Sentdžozefa pilsēta ASV ("Saint Joseph"), Misūri štatā, 77000 iedzīvotāju (2014. g.)
Sanhosē pilsēta ASV ("San Jose"), Kalifornijas štatā, 1015000 iedzīvotāju (2007. g.)
Vestdžordana pilsēta ASV ("West Jordan"), Jūtas štatā, 110900 iedzīvotāju (2014. g.)
Bamaga pilsēta Austrālijā, Kvīnslendas štatā, Jorkas raga pussalas ziemeļos
Sanktjohanna pilsēta Austrijā (_Sankt Johann im Pongau_), Zalcburgas federālajā zemē, 10800 iedzīvotāju (2013. g.)
Žoduāna pilsēta Beļģijā (fr., vācu "Jodoigne", nl. "Geldenaken"), Valonijas reģiona Valoņu Brabantes provincē, 13400 iedzīvotāju (2013. g.)
Žuaunpesoa pilsēta Brazīlijā ("Joāo Pessoa"), Paraibas štata administratīvais centrs, 801700 iedzīvotāju (2016. g.)
Žoinvili pilsēta Brazīlijā ("Joinvile"), Santakatarinas štatā, 470000 iedzīvotāju (2007. g.)
Medranda pilsēta Dienvidāfrikas Republikā, Hautenas provincē, Johannesburgas piepilsēta, 218500 iedzīvotāju (2001. g.)
Boksberha pilsēta Dienvidāfrikas Republikā, Hautenas provincē, Johannesburgas piepilsēta, 230300 iedzīvotāju (2001. g.)
Aleksandra pilsēta Dienvidāfrikas Republikā, Hautenas provincē, Johannesburgas piepilsēta, 243200 iedzīvotāju (2001. g.)
Mamelodi pilsēta Dienvidāfrikas Republikā, Hautenas provincē, Johannesburgas piepilsēta, 256000 iedzīvotāju (2001. g.)
Benoni pilsēta Dienvidāfrikas Republikā, Hautenas provincē, Johannesburgas piepilsēta, 306800 iedzīvotāju (2001. g.)
Orindžfārma pilsēta Dienvidāfrikas Republikā, Hautenas provincē, Johannesburgas piepilsēta, 378600 iedzīvotāju (2001. g.)
Kemptonpārka pilsēta Dienvidāfrikas Republikā, Hautenas provincē, Johannesburgas piepilsēta, 399900 iedzīvotāju (2001. g.)
Soueto pilsēta Dienvidāfrikas Republikā, Hautenas provincē, Johannesburgas piepilsēta, 679700 iedzīvotāju (2001. g.)
Rūdepurta-Mareburga pilsēta Dienvidāfrikas Republikā, Johannesburgas rietumu piepilsēta, kas 1990. gadu otrajā pusē iekļauta Johannesburgas sastāvā
Avalona pilsēta Francijā (_Avallon_), Burgundijas-Franškontē reģiona Jonas departamenta dienvidaustrumu daļā
Māntlažolī pilsēta Francijā (_Mantes-la-Jolie_), Ildefransas reģiona Ivelīnas departamentā, 43000 iedzīvotāju (2010. g.)
Oksēra pilsēta Francijā ("Auxerre"), Burgundijas reģiona Jonas departamentā, 36200 iedzīvotāju (2010. g.)
Žuēletūra pilsēta Francijā ("Joue-les-Tours"), Centra-Valdeluāras reģiona Endras un Luāras departamentā, 36000 iedzīvotāju (2010. g.)
Sansa pilsēta Francijā ("Sens"), Burgundijas reģiona Jonas departamentā, 24900 iedzīvotāju (2010. g.)
Patra pilsēta Grieķijā (_Πάτρα_), Peloponesas pussalas ziemeļos, Rietumgrieķijas perifērijas administratīvais centrs, osta Jonijas jūras krastā, 167400 iedzīvotāju (2011. g.)
Ajosperta pilsēta Grieķijā ("Άγιος Πέτρος"), Jonijas salu perifērijā, 580 iedzīvotāju (2011. g.)
Argostole pilsēta Grieķijā ("Αργοστόλι"), Jonijas salu perifērijā, Kefalonijas salā, 10600 iedzīvotāju (2011. g.)
Vatī pilsēta Grieķijā ("Βαθύ"), Jonijas salu perifērijā, 1040 iedzīvotāju (2011. g.)
Vasilike pilsēta Grieķijā ("Βασιλική"), Jonijas salu perifērijā, 430 iedzīvotāju (2011. g.)
Zakinta pilsēta Grieķijā ("Ζάκυνθος"), Jonijas salu perifērijā, 16800 iedzīvotāju (2011. g.), tāda paša nosaukuma salas lielākā pilsēta un osta
Lefkada pilsēta Grieķijā ("Λευκάδα"), Jonijas salu perifērijā, tāda paša nosaukuma salas ziemeļu galā, 16300 iedzīvotāju (2011. g.)
Lefkimme pilsēta Grieķijā ("Λευκίμμη"), Jonijas salu perifērijā, Kerkiras (Korfu) salas dienvidu daļā, 3500 iedzīvotāju (2011. g.)
Liksure pilsēta Grieķijā ("Ληξούρι"), Jonijas salu perifērijā, 4300 iedzīvotāju (2011. g.)
Nidre pilsēta Grieķijā ("Νυδρί"), Jonijas salu perifērijā, 1250 iedzīvotāju (2011. g.)
Same pilsēta Grieķijā ("Σάμη"), Jonijas salu perifērijā, Kefalonijas salas austrumu daļā, 2340 iedzīvotāju (2011. g.)
Sinarade pilsēta Grieķijā ("Σιναράδες"), Jonijas salu perifērijā, 1120 iedzīvotāju (2011. g.)
Kerkira pilsēta Grieķijas ziemeļrietumos ("Κέρκυρα"), Jonijas salu perifērijā, tāda paša nosaukuma salā, 39700 iedzīvotāju (2011. g.)
Elprogreso pilsēta Hondurasā, Joro departamentā, 110900 iedzīvotāju (2006. g.)
Bantula pilsēta Indonēzijā, Javas salā, Jogjakartas provincē
Jola pilsēta Īrijā (_Youghal_), Korkas grāfistes austrumos, 7000 iedzīvotāju (2011. g.); Johela
Katānija pilsēta Itālijā (_Catania_), provinces administratīvais centrs, osta Jonijas jūras krastā, atrodas Sicīlijas austrumos, Etnas vulkāna piekājē, 290000 iedzīvotāju (2014. g.)
Montalbāno Joniko pilsēta Itālijā ("Montalbano Jonico"), Bazilikatas reģiona Matēras provincē, 7400 iedzīvotāju (2014. g.)
Skancāno Joniko pilsēta Itālijā ("Scanzano Jonico"), Bazilikatas reģiona Matēras provincē, 7200 iedzīvotāju (2014. g.)
Jafa pilsēta Izraēlā ("Yafo"), ietilpst pilsētveidojumā Telaviva-Jafa ("Tel Aviv-Yafo"), Jaunajā Derībā dēvēta par Jopu, zināma jau kopš 2. gt. p. m. ē.
Amagasaki pilsēta Japānā ("Amagasaki"), Osakas piepilsēta, osta pie Jodo ietekas Osakas līcī, 450000 iedzīvotāju (2012. g.)
Osaka pilsēta Japānā, Honsju salas dienvidos, osta Jodo deltā, prefektūras centrs, 2,6 mlj iedzīvotāju, Japānas 3. lielākā pilsēta, viena no nozīmīgākajām ostām Japānā
Ain el Beida pilsēta Jordānijā (_Al Ayn al Baydā'_), Tafīlas muhāfazā
Adžlūna pilsēta Jordānijā (_ʻAjlūn_), muhāfazas administratīvais centrs
Rusaifa pilsēta Jordānijā ("Ar Rusayfah"), Ammānas ziemeļaustrumu piepilsēta, 280000 iedzīvotāju (2010. g.)
Zarka pilsēta Jordānijā ("Az Zarqā'"), Ammānas piepilsēta, 395200 iedzīvotāju (2004. g.)
Zerka pilsēta Jordānijā ("Az Zarqā"), ziemeļaustrumos no galvaspilsētas Ammānas, muhāfazas administratīvais centrs, 481300 iedzīvotāju (2011. g.)
Askāna Abū Nusaira pilsēta Jordānijā, Ammānas muhāfazas ziemeļos
Mādeba pilsēta Jordānijā, Balkas muhāfazas administratīvais centrs, 70300 iedzīvotāju (2004. g.)
Salta pilsēta Jordānijā, Balkas muhāfazas administratīvais centrs, 73500 iedzīvotāju (2004. g.)
Ramta pilsēta Jordānijā, Irbidas muhāfazā, 71400 iedzīvotāju (2004. g.)
Hāšimīja pilsēta Jordānijā, Zerkas muhāfazā, 135500 iedzīvotāju (2004. g.)
Akaba pilsēta Jordānijas dienvidos (_Al ʻAqabah_), Sarkanās jūras ziemeļaustrumu piekrastē, osta, 80000 iedzīvotāju (2008. g.)
Irbida pilsēta Jordānijas ziemeļos ("Irbid"), muhāfazas administratīvais centrs, 250600 iedzīvotāju (2004. g.)
Sentdžona pilsēta Kanādā ("Saint John"), Ņūbransvikas provincē, 67600 iedzīvotāju (2016. g.)
Phohana pilsēta Korejas Republikā (Dienvidkorejā, "Pohang"), Kjonsanpukto provincē, zvejas osta Japāņu jūras Jonilas līča krastā, 505600 iedzīvotāju (2007. g.)
Herogita pilsēta Lielbritānijā (_Harrogate_), Anglijā, rietumos no Jorkas, 76000 iedzīvotāju (2014. g.)
Jorka pilsēta Lielbritānijā (_York_), Anglijas ziemeļu daļā, pie Uzas upes, 206900 iedzīvotāju (2015. g.), arhibīskapa rezidence ap 630. g., Anglijas lielākā gotiskā katedrāle (12.-15. gs.), 1976.-1981. g. tika atrakta vikingu laiku apmetne Jorvika un rekonstruēta vikingu laiku pilsēta
Drifīlda pilsēta Lielbritānijā, Anglijas austrumu daļā, rietumos no Jorkas
Neringa pilsēta Lietuvā (_Neringa_), Klaipēdas apriņķī, pašvaldības administratīvais centrs, aizņem Kuršu kāpas \~50 km garumā, 2720 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1961. g., izveidota no kūrortu un zvejnieku ciematiem (Jodkrante, Pervalka, Preilla, Nida - administratīvais centrs)
Jonava pilsēta Lietuvā ("Jonava"), Kauņas apriņķī, rajona administratīvais centrs, 27800 iedzīvotāju (2017. g.), pilsētas tiesības kopš 1924. g.
Jonišķēle pilsēta Lietuvā ("Joniškėlis"), Panevēžas apriņķī, Pasvales pašvaldībā, 1140 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1950. g.
Žagare pilsēta Lietuvā ("Žagarė"), Šauļu apriņķī, Jonišķu rajona pašvaldībā, pie robežas ar Latviju (Tērvetes novadu), 1610 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1924. g.
Jonišķi pilsēta Lietuvas ziemeļu daļā (_Joniškis_), Šauļu apriņķī, \~4 km no Latvijas robežas, iepretī Elejai, rajona pašvaldības administratīvais centrs, 9500 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1616. g.
Džohorbahru pilsēta Malaizijā ("Johor Bahru"), Malakas pussalas dienvidos, Džohoras štata administratīvais centrs, 876000 iedzīvotāju (2006. g.)
Jaure pilsēta Nīderlandē (_Joure_), Frīzlandes provincē, 13000 iedzīvotāju (2014. g.)
Damaturu pilsēta Nigērijā ("Damaturu"), Jobes štata administratīvais centrs, 196100 iedzīvotāju (2005. g.)
Džosa pilsēta Nigērijā ("Jos"), Plato štata administratīvais centrs, 705400 iedzīvotāju (2005. g.)
Ibadana pilsēta Nigērijas dienvidrietumos ("Ibadan"), Ojo štata administratīvais centrs, 1339000 iedzīvotāju (2006. g.), universitāte (dibināta 1948. g.), senās Jorubas valsts galvaspilsēta
Ariela pilsēta Palestīnā (_Ari’el_), Jordānas Rietumkrastā
Atīla pilsēta Palestīnā, Jordānas Rietumkrastā, Tūlkarmas muhāfazā
Arāba pilsēta Palestīnas Autonomijā, Jordānas Rietumkrasta Dženīnas muhāfazā
Sanžoauna da Madeira pilsēta Portugālē ("São João da Madeira"), Aveiru apgabalā, 21700 iedzīvotāju (2011. g.)
Senžozefa pilsēta Reinjoas salas dienvidu piekrastē ("Saint-Joseph"), Francijas aizjūras departamenta Senpjēras apgabalā, 36000 iedzīvotāju (2010. g.)
Joensū pilsēta Somijas dienvidaustrumos (_Joensuu_), Ziemeļkarēlijas reģiona administratīvais centrs, 74500 iedzīvotāju (2014. g.)
Sanhosē pilsēta Spānijā ("San Jose"), Baleāru Salu autonomajā apgabalā, 23700 iedzīvotāju (2014. g.)
Rapersvīle pilsēta Šveicē (_Rapperswil-Jona_), Sanktgallenes kantonā, 26500 iedzīvotāju (2013. g.)
Ajdindžika pilsēta Turcijā (_Aydıncık_), Jozgatas ilā, 2500 iedzīvotāju (2013. g.)
Jenifakili pilsēta Turcijā ("Yenifakili"), Jozgatas ilā, 2800 iedzīvotāju (2013. g.)
Sarajkenta pilsēta Turcijā ("Saraykent"), Jozgatas ilā, 6500 iedzīvotāju (2013. g.)
Sarikaja pilsēta Turcijā ("Sarikaya"), Jozgatas ilā, 19600 iedzīvotāju (2013. g.)
Sorguna pilsēta Turcijā ("Sorgun"), Jozgatas ilā, 50300 iedzīvotāju (2013. g.)
Čekereka pilsēta Turcijā, Jozgatas ilā, 10700 iedzīvotāju (2013. g.)
Bogazlijana pilsēta Turcijā, Jozgatas ilā, 16100 iedzīvotāju (2013. g.)
Akdagmadeni pilsēta Turcijā, Jozgatas ilā, 25000 iedzīvotāju (2013. g.)
Jerkeja pilsēta Turcijā, Jozgatas ilā, 29600 iedzīvotāju (2013. g.)
Čandira pilsēta Turcijā, Jozgatas ilā, 3880 iedzīvotāju (2013. g.)
Kadišehri pilsēta Turcijā, Jozgatas ilā, 4900 iedzīvotāju (2013. g.)
Čajiralana pilsēta Turcijā, Jozgatas ilā, 6100 iedzīvotāju (2013. g.)
Šefaatli pilsēta Turcijā, Jozgatas ilā, 9600 iedzīvotāju (2013. g.)
Joahimštāle pilsēta Vācijā ("Joachimsthal"), Brandenburgas federālajā zemē, 3400 iedzīvotāju (2013. g.)
Jēštate pilsēta Vācijā ("Joehstadt"), Saksijas federālajā zemē, 2800 iedzīvotāju (2013. g.)
Johanngeorgenštate pilsēta Vācijā ("Johanngeorgenstadt"), Saksijas federālajā zemē, 4250 iedzīvotāju (2013. g.)
Heptateihs Pirmo septiņu Vecās Derības grāmatu (t. i. 5 Mozus grāmatu kopā ar Jozuas grāmatu un Soģu grāmatu) apzīmējums, ko lieto, ja šīs grāmatas tiek uzskatītas par vienotām
Jostedalsbrē Plakankalne Skandināvijas kalnos ("Jostedalsbre"), Norvēģijas dienvidrietumos, platība 855 kvadrātkilometri, augstākā virsotne - Ludalskopa 2083 m, virsmu klāj ledājs, no kura uz visām pusēm līdz 200-300 m vjl. noslīd 24 ieleju šļūdoņi
Džosas plato plato Rietumāfrikā, Nigērijas centrālajā daļā (angļu val. "Jos Plateau"), izmēri \~180 x 320 km, augstums — 1000-1400 m, augstākā virsotne — 1735 m
Jona Pravietis Vecajā Derībā, Jonas grāmatas (uzrakstīta ap 400. g. p. m. ē.) galvenā persona (saukts arī Jonass), plaši pazīstams viņa piedzīvojums, par nepaklausību Dievam nonākot valzivs vēderā ("Jonass valzivs vēderā")
Juonāni Preiļu novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Jonāni" nosaukums latgaliski
Mozī Joksti Preiļu novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Joksti" nosaukums latgaliski
Mozī Joksti Preiļu novada Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Joksti" nosaukums latgaliski
joguļnieki Priekules pagasta apdzīvotās vietas "Joguļi" iedzīvotāji
Hautena Province Dienvidāfrikas Republikā ("Gauteng"), administratīvais centrs - Johannesburga, platība - 17010 kvadrātkilometru, 10531300 iedzīvotāju (2009. g.)
Haufena Province Dienvidāfrikas Republikā (angļu val. "Gauteng"), atrodas valsts vidusdaļā, administratīvais centrs - Johannesburga, platība - 17010 kvadrātkilometru, 10531300 iedzīvotāju (2009. g.)
Apenīnu pussala pussala Dienvideiropā, garums - \~1100 km, platums - 130-300 km, apskalo Tirēnu, Ligūrijas, Adrijas, Jonijas jūra
Balkānu pussala pussala Eiropas dienvidaustrumu daļā, ko apskalo Adrijas, Jonijas, Egejas un Melnā jūra, platība - 505000 kvadrātkilometru
Salentīnas pussala pussala Itālijas dienvidaustrumu daļā, starp Adrijas un Jonijas jūru, garums - \~150 km, paugurains līdzenums, augstums - līdz 300 m
Adrijas jūra pusslēgtā jūra Vidusjūras ziemeļos starp Apenīnu un Balkānu pussalām (itāļu "Mare Adriatico", horvātu "Jadransko more"), Otranto šaurums to savieno ar Jonijas jūru; garums 796 km, platums 93-222 km
Apūlija reģions Itālijā (_Regione Púglia_), atrodas Apenīnu pussalas dienvidaustrumos, administratīvais centrs - Bari, platība - 19358 kvadrātkilometri, 4053000 iedzīvotāju (2013. g.), ietver 6 provinces - Bari, Barletas-Andrijas-Trani, Brindizi, Fodžas, Lečes un Taranto, robežojas ar Bazilikatas, Kampānijas un Molizes reģionu, apskalo Adrijas un Jonijas jūra
Bazilikata Reģions Itālijā ("Regione Basilicata"), Apenīnu pussalas dienvidu daļā, administratīvais centrs - Potenca, platība - 9992 kvadrātkilometri, 574500 iedzīvotāju (2013. g.), ietver 2 provinces - Matēras un Potencas, robežojas ar Kalabrijas, Kampānijas un Apūlijas reģionu, rietumu daļā apskalo Tirēnu jūras Polikastro līcis, dienvidos - Jonijas jūras Taranto līcis
Kalabrija Reģions Itālijā ("Regione Calabria"), Apenīnu pussalas dienvidrietumos, administratīvais centrs - Katandzāro, platība - 15080 kvadrātkilometru, 1956000 iedzīvotāju (2013. g.), ietver 5 provinces - Katandzāro, Kozencas, Krotones, Redžo di Kalabrijas un Vibo Valentijas, robežojas ar Bazilikatas reģionu, apskalo Tirēnu un Jonijas jūra
WJM Rietumu Medicīnas Žurnāls (angļu "Western Journal of Medicine")
DJRSE Rīgas Fondu biržas noteiktais "Dow Jones" indekss (angļu "Dow Jones Riga Stock Exchange Index")
Heisa sala sala Barenca jūrā, Krievijas Arhangeļskas apgabalā, Franča Jozefa Zemes centrālajā daļā, augstums — līdz 242 m, gk. bazalti, darbojas ģeofizikas observatorija
Aleksandras Zeme sala Barenca jūras ziemeļos (_Zemlja Aleksandry_), Franča Jozefa Zemes rietumos, Krievijas teritorija
Antipaksa sala Jonijas jūrā (_Antípaxoi, Nísos_), Kerkīras šauruma dienvidos, Grieķijas teritorija
Kefalonija sala Jonijas jūrā ("Cephalonia"), Grieķijā, platība - 752 kvadrātkilometri, kalnains reljefs, augstums - līdz 1628 m
Kerkira sala Jonijas jūrā ("Kerkyra"), Jonijas salu grupas ziemeļos, Grieķijas teritorija, platība - 593 kvadrātkilometru, ziemeļu daļa kalnaina, augstums - līdz 906 m
Lefkada sala Jonijas jūrā, Jonijas salu grupā, Grieķijā, platība - 295 kvadrātkilometri, kalnains reljefs, augstums - līdz 1158 m, olīvkoku audzēšana, audzē arī citrusus, vīnkokus
Zakinta sala Jonijas jūrā, Jonijas salu grupā, Grieķijā, platība - 408 kvadrātkilometri, rietumos - kaļķakmens masīvs, augstums - līdz 756 m, austrumos - paugurains līdzenums
Itaka sala Jonijas jūras austrumu daļā, Jonijas salu grupā; sengrieķu mitoloģijā - Odiseja dzimtene un viņa valsts
Badu sala Torresa šaurumā (_Badu Island_), starp Austrālijas Jorkas ragu un Jaungvineju
Artura sala sala Ziemeļu Ledus okeānā (_Artura, ostrov_), Franča Jozefa Zemes rietumu daļā, Krievijas Arhangeļskas apgabala teritorija
Jogla Salacas kreisā pieteka Staiceles pagastā, augštece Brīvzemnieku un Alojas pagastā, garums - 22 km, sākas ziemeļos no Puikules; Runga, augštecē arī - Porza, Porzasupīte, lejtecē - Jogle
amēba Sarkodīnu klases kailamēbu kārtas ģinšu grupa ("Amoeba", "Entamoeba" un "Jodamoeba"), brīvi dzīvojoši vienšūņi ar mainīgu ķermeņa formu
Saūda Arābija Saūda Arābijas karaliste - valsts Āzijas dienvidrietumos (arābu val. المملكة العربية السعودية , al-Mamlaka al-ʻArabiyya as-Suʻūdiyya), aizņem 2/3 Arābijas pussalas un vairākas piekrastes salas Sarkanajā jūrā un Persijas līcī, platība — 2240000 kvadrātkilometru, 28686600 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta — Rijāda, administratīvais iedalījums 13 mintaku, robežojas ar Jordāniju, Irāku, Kuveitu, Bahreinu, Kataru, Apvienotajiem Arābu Emirātiem, Omānu un Jemenu, apskalo Sarkanā jūra un Persijas līcis
norietne Saulrietenis ("Jovibarba")
norieši Saulrieteņi ("Jovibarba", senāk "Sempervivum"), kam veģetatīvi vairojoties jaunie augi viegli noriešas no vecajiem
atvašu saulrietenis saulrieteņu suga ("Jovibarba globifera", arī "Jovibarba sobolifera", senāk arī "Sempervivum soboliferum"), daudzgadīgs lakstaugs, Latvija ir tā areāla ziemeļu robeža, tāpēc sastopams reti, aizsargājams, audzē kā krāšņumaugu akmeņdārzos un uz kapiem
Bāirs sausgultne Jordānijas Maānas muhāfazā un Saūda Arābijas Džaufas mintakā
rietis savienojumā "Saules rietis"- atvašu saulrietenis ("Jovibara sobolifera")
Milēta Senpilsēta Mazāzijas pussalas rietumos (gr. val. "Mīlētos"), tagadējā Turcijas teritorijā, dibināta XI vai X gs. p. m. ē. senākas pilsētas vietā, liels tirdzniecības centrs, VII-V gs., p. m. ē. - Jonijas lielākā pilsēta, ievērojams sengrieķu sabiedriskās un kultūras dzīves centrs, nopostīta 494. un 334. g. p. m. ē., vēlāk zaudējusi nozīmi
kaporess Sens jūdaisma rituāls naktī pirms Jomkipura svētkiem: vīrietis gaili (sieviete vistu) trīs reizes apļo sev virs galvas, vienlaikus trīs reizes atkārtojot speciālu lūgšanu, pēc tam putnu nokauj un gaļu apēd naktī pēc Jomkipura
fils Sīka monēta Irākā, Jordānijā un Kuveitā, dināra tūkstošā daļa
zodiaka zīme simbols vienai no Zodiaka Joslas 12 daļām, kas pirms dažiem gadu tūkstošiem apzīmēja 12 Zodiaka zvaigznājus
Ziemeļkarēlija Somijas reģions, platība - 21584 kvadrātkilometri, 164900 iedzīvotāju (2015. g.), administratīvais centrs - Joensū
Džohora Štats Malaizijā ("Johor"), Malajas pussalas dienvidos, administratīvais centrs - Džohorbahru, platība - 19984 kvadrātkilometri, 3300000 iedzīvotāju (2007. g.)
Adamava Štats Nigērijā ("Adamawa"), administratīvais centrs - Jola, platība - 36917 km^2^, 3168100 iedzīvotāju, atrodas valsts austrumu daļā
Rabatammona Tagadējās Jordānijas galvapilsētas Ammānas senais nosaukums (pirms helēņu-romiešu perioda)
Filadelfija Tagadējās Jordānijas galvaspilsētas Ammānas nosaukums hellēņu-romiešu periodā
Tarantas līcis Taranto līcis Jonijas jūrā
asīrieši tauta, dzīvo Irānā (Rezaijes ezera rietumu krastā), Irakā (uz ziemeļiem no Mosulas), Gruzijā un Armēnijā, Sīrijā (Haburas upes ielejā), arī Libānā, Jordānijā, ASV; valoda (jaunsīriešu) pieder pie semīthamītu saimes semītu grupas
Gora Tektoniska beznoteces ieplaka Rietumāzijā, Sīrijā un Jordānijā, Sarkanās jūras tektoniskā iegruvuma turpinājums, garums - \~400 km, platums - līdz 25 km, stāvas, līdz 1400 m augstas nogāzes
Hambera Trentas un Jorkšīras Ūzas kopējs estuārs Lielbritānijā (_Humber_), pie Ziemeļjūras, garums - 59 km, platums - līdz 13 km, paisumā līmenis ceļas par 6,5 m
Ribons Ūdenskritums Josemitu nacionālajā parkā ("Ribbon Fall"), ASV, ko veido Mersedas pietekas Ribonkrīka, krītot Josemitu ielejā, augstums - 484 m (lielākais Ziemeļamerikā)
Laučurga Ūdenstece Limbažu novada Skultes pagastā, ietek Rīgas jūras līcī, izvaidojas satekot Josturgai un Rūpes urgai, garums - \~1,2 km
Grīva ūdenstece Talsu novadā, ietek Rīgas jūras līcī pie Upesgrīvas, izveidojas satekot Sārcenei no Laidzes ezera ar Brantu novadgrāvi, garums - \~14 km; Dārtes upe; Mucupe, Jozupe un Jozupupe (uz leju no Dārtes); Uguņupe (pie Uguņciema); Lāčupe (lejtecē)
Sentdžona upe ASV Meinas štatā un Kanādas Ņūbransvikas provincē ("Saint John River"), sākas Notrdamas kalnu dienvidaustrumu nogāzē, ietek Atlantijas okeāna Fandi līcī
Ārčera upe Austrālijā (_Archer_), Kvīnslendā, Jorkas raga pussalā, periodiski izsīkstoša, lietus periodos ietek Karpentārija līcī
Armansona upe Francijā (_Armancon_), Jonnas labā krasta pieteka
Kīra upe Francijā, Jonnas labā krasta pieteka
Serēna upe Francijā, Jonnas labā krasta pieteka
Aheloja upe Grieķijā (_Achelóos_), Tesālijas un Rietumgrieķijas perifērijā, sākas Atamana grēdas ziemeļu daļā, ietek Jonijas jūrā
Arahta upe Grieķijā (_Árachthos_), Epiras perifērijā, ietek Jonijas jūras Amvrakijas līcī
Alfija upe Grieķijā ("Αλφειός"), Peloponēsas pussalā, ietek Jonijas jūrā, garums - 110 km
Menamčaopraja upe Indoķīnas pussalā (taju val. "Mae Nam Chao Phraya"), veidojas satekot 3 upēm - Pingai, Nanai un Jomai, garums - 1500 km (kopā ar Pingu), iztekas sākas Kuntana grēdā \~2000 m vjl., ietek Dienvidķīnas jūras Siāmas līcī; Menama
Agri upe Itālijā (_Agri_), izceļas Lukānijas Apenīnos, ietek Jonijas jūras Taranto līcī
Arava upe Izraēlā (_Ha'Arava, Naẖal_), robežupe ar Jordāniju, ietek sālsezerā uz dienvidiem no Nāves jūras; Džeiba (_Jayb, Wādī al_)
Jordāna upe Izraēlā un Jordānijā, kuras kreiso krastu, Rietumkrastu, 1967. g. okupēja Izraēla, sākas Hermona kalnā Sīrijas dienvidos un ietek Nāves jūrā, garums - \~35O km
Ašvine upe Lietuvā (_Ašvinē_), Jonišķu rajonā, Virčuves (Vircavas augšteces) kreisā krasta pieteka
Šventoja upe Lietuvā, izteka atrodas pie Dūkštas pilsētas Utenas apriņķa Ignalinas rajonā; ietek Nēres upē pie Jonavas
Jermūka upe Sīrijā un Jordānijā ("Yarmūk"), Jordānas kreisā krasta pieteka
Bana upe Vjetnamā, Kaobanas provincē, lejtece Ķīnā, kur saucas - Dzuodzjana, Joudzjanas labā krasta pieteka
Saūda valsts Āzijas dienvidrietumos (arābu val. _As Su'ūdīyah_), aizņem 2/3 Arābijas pussalas un vairākas piekrastes salas Sarkanajā jūrā un Persijas līcī, platība - 2240000 kvadrātkilometru, 28686600 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Rijāda, administratīvais iedalījums 13 mintaku, robežojas ar Jordāniju, Irāku, Kuveitu, Bahreinu, Kataru, Apvienotajiem Arābu Emirātiem, Omānu un Jemenu, apskalo Sarkanā jūra un Persijas līcis
apgaismotais absolūtisms valsts pārvaldes forma, kurā absolūtais valdnieks realizē pārvaldes reformas apgaismības ideju garā; šādu politiku ar dažādām sekmēm īstenoja vācu zemēs, Dānijā, Zviedrijā, Krievijā; viskonsekventāk - Prūsijas un Austrijas valdnieki (Frīdrihs II, Jozefs II)
Jordānija valsts Rietumāzijā ("Al Urdunn"), platība - 89342 kvadrātkilometri, 6269300 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Ammāna, administratīvais iedalījums - 12 muhāfazu, robežojas ar Sīriju, Irāku, Saūda Arābiju un Izraēlu; Jordānijas Hāšimītu Karaliste
Sīrija valsts Rietumāzijā (arābu val. _Sūriya_), Vidusjūras austrumu krastā, platība - 185200 kvadrātkilometru, 21,7 mlj iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Damaska, administratīvais iedalījums - 14 muhāfazu, robežojas ar Turciju, Irāku, Jordāniju, Izraēlu un Libānu
jorniņnieki Ventspils novada Ances pagasta apdzīvotās vietas "Jorniņi" iedzīvotāji
Burgundija Vēsturiska province Francijas austrumu daļā (fr. "Bourgogne"), Sonas baseinā, ietver Kotdoras, Sonas un Luāras un daļēji Jonnas departamentu; 5. gs. šeit nodibinājās Burgundu karaliste, 6.-9. gs. bija Franku valsts sastāvā, bet 9. gs. izveidojās Burgundijas hercogiste; 15. gs. tās lielāko daļu pievienoja Francijai
Kahetija Vēsturisks novads Gruzijas austrumos, Jori un Alazani augšteces rajonos, nozīmīgs Gruzijas vīnkopības un graudkopības rajons
Sodoma viena no divām pilsētām (otra - Gomora) Bībeles mitoloģijā, kas atradušās pie Jordānas upes grīvas vai Nāves jūras rietumu krastā; par šo pilsētu iedzīvotāju pagrimšanu netikumībā Dievs tās iznīcinājis ar sēra un uguns lietu
izlīgšanas diena vieni no jūdaistu lielākajiem svētkiem (ebr. "Jom Kippur"), kas tiek svinēti rudenī kā grēku izpirkšanas un attīrīšanās diena
Jomsborga Vikingu cietoksnis Baltijas jūras dienvidu piekrastē ("Jomsborg"), identificēts ar cietoksni pie Odras grīvas, netālu no Polijas pilsētas Voļinas, dibināts, domājams, ap 900. g., par to vēstīts islandiešu teiksmā "Jomsvikingasagan"
Audruve Vircavas kreisā pieteka Jelgavas novadā, garums - 52 km (Latvijā 20 km), kritums - 59 m, sākas Lietuvā pie Noraičiem, 7 km uz ziemeļiem no Jonišķiem; Audruvis
Aļbagans virsotne Jolgo grēdā (_Al’bagan, gora_), Krievijas Altaja Republikā, augstums - 2618 m
dekoratīvās vistas vistas, ko audzē skaistumam spalvu un krāsu daudzveidības dēļ, bet kam nav saimnieciskas nozīmes (Bentamas, Brobanternas, Feniksa, Jokohamas, Paduanas vistas)
Druzu kalni vulkānisks masīvs Sīrijas dienvidos un Jordānijā ("Jebel ed Druz"), garums - \~100 km, platums - \~50 km, augstākā virsotne - 1803 m
Austrumāfrikas lauzumzona Zemes garozas dziļlūzumu sistēma (angļu val. "Rift Valley"), kas stiepjas no Izraēlas (Jordānas ielejas) ziemeļos līdz Njasas ezeram dienvidos, \~5000 km garumā
Asprokava rags zemesrags Grieķijā (_Asprókavos, Akrotíri_), Jonijas jūras Kerkīra (Korfu) salas dienvidos
Aličes rags zemesrags Itālijā (_Alice, Punta_), Kalabrijas pussalas austrumos, Jonijas jūras krastā
Barenca jūra Ziemeļu Ledus okeāna malas jūra Eiropas ziemeļu piekrastē, starp Lāča salu, Špicbergenu, Franča Jozefa Zemi, Novaja Zemļu un Vaigaču salu, platība - 1,42 mlj kvadrātkilometru, vidējais dziļums - 186 m, lielākais dziļums - \~600 m
Karas jūra Ziemeļu Ledus okeāna malas jūra, atrodas starp Eirāzijas ziemeļu krastu (dienvidos), Vaigača salu, Novaja Zemļu, Franča Jozefa zemi (rietumos), Severnaja Zemļu Taimiras pussalu (austrumos), platība - 883000 kvadrātkilometru, lielākais dziļums - 620 m, pusdiennakts plūdmaiņas - līdz 1 m

Citās vārdnīcās nav šķirkļa Jo.