Paplašinātā meklēšana
Meklējam Gu.
Atrasts vārdos (212):
- Gu:1
- Guba:1
- Guča:1
- Gulu:1
- Guņs:1
- Gura:1
- Guta:1
- Guva:1
- Guzi:1
- Gu-Ji:1
- Guama:1
- Gubio:1
- Guera:1
- Gujva:1
- Guļča:1
- Gunhe:1
- Gurue:1
- Gurva:1
- Gusau:1
- Gušči:1
- Guški:1
- Gutki:1
- Guzas:1
- Guzys:1
- Gužno:1
- Ge-Gu:1
- Guansi:1
- Gubaha:1
- Gubaja:1
- Gubeņi:1
- Gubina:1
- Gudeli:1
- Gudeļi:1
- Guisji:1
- Gujava:1
- Gukova:1
- Gulben:1
- Gulbis:1
- Gulbis:2
- Gulbis:3
- Gulbji:1
- Gulcis:1
- Guldža:1
- Gulīja:1
- Guļāni:1
- Guļino:1
- Gunibs:1
- Gunsji:1
- Gunšui:1
- Guntas:1
- Gurara:1
- Gurava:1
- Gusara:1
- Gusava:1
- Guseva:1
- Gusiha:1
- Gusiņe:1
- Paņ-Gu:1
- Vej-Gu:1
- Guandze:1
- Guanhai:1
- Guaņiņa:1
- Gubadli:1
- Gubaika:1
- Gubaina:1
- Gubkina:1
- Gudauta:1
- Gudiena:1
- Gudļeva:1
- Gudruna:1
- Gudrūna:1
- Gudžūni:1
- Guiduna:1
- Guidžou:1
- Guigana:1
- Guijana:1
- Guiliņa:1
- Guipina:1
- Gujuaņa:1
- Gulbena:1
- Gulbene:1
- Gulbēre:1
- Gulbern:1
- Gulbine:1
- Gulbiņš:1
- Guldupe:1
- Gulsupe:1
- Guļanci:1
- Guļbine:1
- Guļbiņš:1
- Gumerts:1
- Gunčena:1
- Gunguns:1
- Gunliao:1
- Gunšaņa:1
- Guntūru:1
- Gurecka:1
- Gurgeja:1
- Gurjeva:1
- Gurkova:1
- Gurtisa:1
- Gurzufa:1
- Guspīni:1
- Gustiņi:1
- Guzenki:1
- Guznava:1
- Guznova:1
- Gužilas:1
- Gužīlas:1
- Guančana:1
- Guanduna:1
- Guandžou:1
- Guanjāno:1
- Guannina:1
- Guaņjana:1
- Gudlfoss:1
- Gudžrāta:1
- Guidžova:1
- Gukumacs:1
- Gulbarga:1
- Gulbenes:1
- Gulbēris:1
- Gulbinka:1
- Gulbītes:1
- Gulbītis:1
- Gulganna:1
- Gulinova:1
- Gulivers:1
- Gulveiga:1
- Guļbeits:1
- Guļbinka:1
- Guļinova:1
- Gumenisa:1
- Gumeņica:1
- Gumņišče:1
- Gundegas:1
- Gunnarna:1
- Guorsani:1
- Guorsāni:1
- Gurinava:1
- Gusakova:1
- Gusevila:1
- Gutasāga:1
- Lei-Guns:1
- Guandžova:1
- Guanjuaņa:1
- Gubaniški:1
- Gubencava:1
- Gubencova:1
- Gubernati:1
- Gubkinska:1
- Gudenieki:1
- Gudermesa:1
- Gudžarāta:1
- Guidzjana:1
- Gulbeniņš:1
- Gulbinski:1
- Guldupīte:1
- Gulistāna:1
- Gulistona:1
- Guljonēzi:1
- Gulsponga:1
- Guļaipoļe:1
- Guļbinski:1
- Guļkeviči:1
- Gumineica:1
- Gungašaņs:1
- Gurdžaani:1
- Gurgandža:1
- Guriliški:1
- Gurilišķi:1
- Gurjevska:1
- Gurugrāma:1
- Guseļņica:1
- Gusēnvila:1
- Gusiļņica:1
- Gustavija:1
- Gubaniškas:1
- Gubaniškys:1
- Gudakovski:1
- Gumbinnene:1
- Gundorovka:1
- Guriliškas:1
- Guriliškys:1
- Gurnēanbrē:1
- Guzardarja:1
- Guardavalle:1
- Guddeneeken:1
- Gudensberga:1
- Gudžranvala:1
- Gudžrānvāla:1
- Gullestrupa:1
- Gummersbaha:1
- Gundsemagle:1
- Gurdžistāna:1
- Gustavsberg:1
- Guardjagrele:1
- Gudbransdāla:1
- Guetzenstein:1
- Gundelsheima:1
- Gununglesers:1
- Gumertgrāveri:1
- Gumertgroveri:1
- Gumertgrōveri:1
- Guncenhauzene:1
- Gundelfingene:1
- Gusinoozerska:1
- Gudenekenskaja:1
- Gurahumoruluja:1
- Gushrustaļnija:1
- Gusinoozjorska:1
- Ginsheima-Gustavsburga:1
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (2032):
- Metīda "Gudrība" - grieķu mitoloģijā - okeanīda, Okeāna un Tētijas meita, Zeva pirmā sieva, kas palīdzēja Zevam atņemt varu viņa tēvam Kronam.
- Jaungulbenes dīķi 3 dīķi Gulbenes novada Jaungulbenes pagastā, platība — 2,1 ha, 2,2 ha un 2,4 ha
- Gudenieku pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta visa pirmskara Basu pagasta teritorija, savukārt neliela daļa pirmskara Gudenieku pagasta teritorijas pievienota tagadējam Sakas pagastam un nedaudz mainījusies robeža ar Alsungas novadu
- Kalncempju pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Kalncempju pagasta dienvidaustrumu daļa iekļauta tagadējā Gulbenes novada Stāmerienes pagastā
- Rāvija Adulītes labā krasta pieteka Gulbenes novada Tirzas pagastā; Rāvija strauts.
- Agaņa Aganja - Guamas galvaspilsēta.
- Hāgatņa Aganja - pilsēta Guamā.
- gutinieši Aglonas novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Gutiņi" iedzīvotāji.
- gutieši Aglonas novada Kastuļinas pagasta apdzīvotās vietas "Guta" iedzīvotāji.
- Pededze Aiviekstes labā krasta pieteka Alūksnes, Gulbenes un Lubānas novadā, sākas Igaunijā, garums - 159 km, no tiem Latvijā 131 km, kritums - 108 m (Latvijā 65 m), lejtece iztaisnota un pa pārrakumu (Jaunpededzi) novirzīta Aiviekstē, Vecpededze ietek Balupē.
- Liede Aiviekstes labā krasta pieteka Gulbenes un Madonas novadā, garums - 60 km, kritums - 47 m, sākas kā novadgrāvis Gulbenes novada Daukstu pagastā pie Elstēm, ietek Aiviekstē pie Lubānas; augštecē arī Liedīte.
- Čikstes strauts Alkšņupītes kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Tirzas un Galgauskas pagastā.
- Alsup Alsupes muiža, kas atradās tagadējā Gulbenes novada Tirzas pagasta teritorijā.
- Andrekaln Andrukalna muiža, kas atradās tagadējā Gulbenes novada Rankas pagasta teritorijā.
- guinea Angļu naudas vienība, kas sākumā kalta no Gvinejas (Guinea) zelta.
- Gargždu sērija apakšdevona Ditonas stāva nogulumu slāņkopa Latvijā Kurzemes ziemeļu un dienvidu malā, Gulbenes ieplakā un Viļakas vaļņa rietumu nogāzē, sastāv no sarkaniem dolomītiskiem aleirolītiem, merģeļiem un smilšakmeņiem, ko sacementējis dolomīts un ģipsis, vadfosilijas ir bezžokleņu un zivju atliekas
- Jaungulbene Apdzīvota vieta (lielciems) Gulbenes novadā 17 km no Gulbenes, tagad pagasta centrs, jo bijušais pagasta administratīvais centrs Gulbītis iekļauts lielciema sastāvā.
- Litene apdzīvota vieta (lielciems) Gulbenes novadā 18 km no Gulbenes, izveidojusies bijušās muižas "Lettihn" teritorijā, pagasta centrs
- Ranka Apdzīvota vieta (lielciems) Gulbenes novadā 40 km no Gulbenes, izveidojusies bijušās muižas "Lindenberg" teritorijā.
- Šķieneri Apdzīvota vieta (lielciems) Gulbenes novada Stradu pagastā.
- Stāķi Apdzīvota vieta (lielciems) Gulbenes novada Stradu pagastā.
- Lizums apdzīvota vieta (lielciems) Gulbenes novadā, 28 km no Gulbenes, izveidojusies bijušās muižas "Lisohn" teritorijā, pagasta centrs
- Lejasciems apdzīvota vieta (lielciems) Gulbenes novadā, kas izveidojusies bijušās Lejasmuižas ("Aahof") teritorijā, miesta tiesības piešķirtas 1873. g., 1928.-1940. g. bija pilsētas tiesības, pagasta centrs
- Auguliena Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Beļavas pagastā 14 km no Gulbenes, tāda paša nosaukuma ezera rietumu krastā, izveidojusies bijušās muižas "Roseneck" teritorijā.
- Butāni Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Beļavas pagastā.
- Gulbītis Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Beļavas pagastā.
- Mili Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Beļavas pagastā.
- Pilskalns Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Beļavas pagastā.
- Silamala Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Beļavas pagastā.
- Sīļi Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Beļavas pagastā.
- Lejasandži Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Daukstu pagastā.
- Līves Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Daukstu pagastā.
- Šļaukas Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Daukstu pagastā.
- Vienvārstes Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Daukstu pagastā.
- Kanciņi Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Druvienas pagastā.
- Ķempji Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Druvienas pagastā.
- Pērlis Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Druvienas pagastā.
- Prēdeļi Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Druvienas pagastā.
- Saltupes Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Druvienas pagastā.
- Svilāres Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Druvienas pagastā.
- Tīrumkleivas Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Druvienas pagastā.
- Tirzieši Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Druvienas pagastā.
- Galgauskas muiža apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Galgauskas pagastā
- Lielkaļi Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Galgauskas pagastā.
- Plēķi Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Galgauskas pagastā.
- Sīļi Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Galgauskas pagastā.
- Zemītes Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Galgauskas pagastā.
- Pauri apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Jaungulbenes pagastā
- Aduliena apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Jaungulbenes pagastā, izveidojusies Adulienas muižas "Adlehn" vietā; Sveķi
- Agrumi Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Jaungulbenes pagastā.
- Grīvas Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Jaungulbenes pagastā.
- Kaipi Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Jaungulbenes pagastā.
- Obrova Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Jaungulbenes pagastā.
- Siladzirnavas Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Jaungulbenes pagastā.
- Ušuri Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Jaungulbenes pagastā.
- Gārša apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
- Palata apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
- Aļļi Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā.
- Amši Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā.
- Andriņi Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā.
- Cinci Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā.
- Čipati Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā.
- Dūre Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā.
- Grēdas Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā.
- Ķilpani Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā.
- Kožas Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā.
- Krampani Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā.
- Kručki Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā.
- Majani Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā.
- Mālmuiža Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā.
- Melderi Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā.
- Oldermaņi Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā.
- Paideri Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā.
- Silamiķeļi Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā.
- Skujenieši Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā.
- Staidi Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā.
- Umari Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā.
- Viešķeles Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā.
- Viģubi Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā.
- Zellenes Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā.
- Jaunāmuiža Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Līgo pagastā.
- Liedeskrogs Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Līgo pagastā.
- Siltais Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Līgo pagastā.
- Aurava Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Litenes pagastā.
- Kordona Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Litenes pagastā.
- Lešķi Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Litenes pagastā.
- Vārpiņas Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Litenes pagastā.
- Zāģernieki Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Litenes pagastā.
- Elstes Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lizuma pagastā.
- Grauži Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lizuma pagastā.
- Grimnauži Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lizuma pagastā.
- Gužilas Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lizuma pagastā.
- Ievāni Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lizuma pagastā.
- Jaunzemi Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lizuma pagastā.
- Kāmieši Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lizuma pagastā.
- Kolanģi Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lizuma pagastā.
- Melderi Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lizuma pagastā.
- Pieti Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lizuma pagastā.
- Rodzupi Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lizuma pagastā.
- Stapāni Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lizuma pagastā.
- Strēbeles Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lizuma pagastā.
- Velēnmuiža Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lizuma pagastā.
- Zvejnieki Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lizuma pagastā.
- Birzuļi Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Rankas pagastā.
- Branti Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Rankas pagastā.
- Dukuļi Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Rankas pagastā.
- Kāķupi Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Rankas pagastā.
- Ķeži Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Rankas pagastā.
- Lācītes Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Rankas pagastā.
- Lācumēri Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Rankas pagastā.
- Mežsilieši Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Rankas pagastā.
- Pakalnieši Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Rankas pagastā.
- Pāpani Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Rankas pagastā.
- Pavāriņi Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Rankas pagastā.
- Sāvas Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Rankas pagastā.
- Ureikste Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Rankas pagastā.
- Vecāmuiža Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Rankas pagastā.
- Lāčplēši Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Stāmerienas pagastā.
- Medņi Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Stāmerienas pagastā.
- Putrāni Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Stāmerienas pagastā.
- Stancmuiža Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Stāmerienas pagastā.
- Āboliņi Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Stāmerienes pagastā.
- Margas Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Stradu pagastā, pie Gulbenes pilsētas robežas, Stradu pagasta administratīvais centrs.
- Antāni Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Stradu pagastā; Antani.
- Lejasstradi Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Stradu pagastā.
- Mācītājmāja Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Stradu pagastā.
- Mezīši Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Stradu pagastā.
- Nātiņi Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Stradu pagastā.
- Samiņi Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Stradu pagastā.
- Zeltaleja Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Stradu pagastā.
- Alsupes Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Tirzas pagastā.
- Branti Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Tirzas pagastā.
- Dzirnavas Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Tirzas pagastā.
- Indrāni Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Tirzas pagastā.
- Jaunaduliena Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Tirzas pagastā.
- Kalvīši Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Tirzas pagastā.
- Liepas Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Tirzas pagastā.
- Peļņi Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Tirzas pagastā.
- Roņi Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Tirzas pagastā.
- Vecaduliena Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Tirzas pagastā.
- Virāne Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Tirzas pagastā.
- Gudenieku muiža apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Gudenieku pagastā
- Ludženieki Apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Gudenieku pagastā.
- Sprīvuļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Kalncempju pagastā, pie Gulbenes novada robežas.
- Gāršenieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Beļavas pagastā.
- Naglene Apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Beļavas pagastā.
- Spriņģi Apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Beļavas pagastā.
- Briči Apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Daukstu pagastā.
- Elstes Apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Daukstu pagastā.
- Lapši Apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Daukstu pagastā.
- Dravnieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Druvienas pagastā.
- Lielvasaraudži Apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Druvienas pagastā.
- Mazvasaraudži Apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Druvienas pagastā.
- Mežkleivas Apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Druvienas pagastā.
- Mežlaskumi Apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Druvienas pagastā.
- Silmači Apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Druvienas pagastā.
- Trušļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Druvienas pagastā.
- Ziemeļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Druvienas pagastā.
- Musteri Apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Galgauskas pagastā.
- Barani Apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā.
- Krāces Apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā.
- Lapati Apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā.
- Latvasas Apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā.
- Olekši Apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā.
- Pirtsmuiža Apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā.
- Salaki Apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā.
- Salmaņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā.
- Zvārtavi Apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā.
- Skujenieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Litenes pagastā.
- Plukši Apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Lizuma pagastā.
- Viņķeles Apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Lizuma pagastā.
- Bierņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Rankas pagastā.
- Kālanci Apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Rankas pagastā.
- Luķes Apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Rankas pagastā.
- Plūkši Apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Rankas pagastā.
- Saliņa Apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Rankas pagastā.
- Skrejatas Apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Rankas pagastā.
- Sproģi Apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Rankas pagastā.
- Namsadi Apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Stāmerienas pagastā.
- Skolas Apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Stāmerienas pagastā.
- Stūrastas Apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Stāmerienas pagastā.
- Siljāņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Stradu pagastā.
- Sturņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Stradu pagastā.
- Dārtiņa Apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Tirzas pagastā.
- Jauntirza Apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Tirzas pagastā.
- Zosēni Apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Tirzas pagastā.
- Adzes Apdzīvota vieta (skrajciems) Kuldīgas novada Gudenieku pagastā; bijušais nosaukums - Adze.
- Basi Apdzīvota vieta (skrajciems) Kuldīgas novada Gudenieku pagastā.
- Birži Apdzīvota vieta (skrajciems) Kuldīgas novada Gudenieku pagastā.
- Anna Apdzīvota vieta (vidējciems) Alūksnes novadā 12 km uz dienvidiem no Alūksnes un 35 km no Gulbenes, pagasta centrs.
- Stāmeriena Apdzīvota vieta (vidējciems) Gulbenes novadā 11 km no Gulbenes; saukta arī "Stāmeriene".
- Daukstes Apdzīvota vieta (vidējciems) Gulbenes novadā 15 km no Gulbenes, izveidojusies bijušas Krapas muižas "Kroppenhof" teritorijā.
- Galgauska Apdzīvota vieta (vidējciems) Gulbenes novadā 18 km no Gulbenes, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums - Veiši.
- Līgo Apdzīvota vieta (vidējciems) Gulbenes novadā 22 km no Gulbenes, izveidojusies bijušās, tāda paša nosaukuma pusmuižas teritorijā, pagasta centrs.
- Tirza Apdzīvota vieta (vidējciems) Gulbenes novadā 25 km no Gulbenes, izveidojusies bijušās muižas "Tirsen" teritorijā, pagasta centrs.
- Stradi Apdzīvota vieta (vidējciems) Gulbenes novadā 3 km no Gulbenes; bijušie nosaukumi - Pomeri, Pāmeri.
- Druviena Apdzīvota vieta (vidējciems) Gulbenes novadā 30 km no Gulbenes, izveidojusies bijušās muižas "Druween" teritorijā, pagasta centrs.
- Letes Apdzīvota vieta (vidējciems) Gulbenes novada Beļavas pagastā.
- Ozolkalns Apdzīvota vieta (vidējciems) Gulbenes novada Beļavas pagastā.
- Svelberģis Apdzīvota vieta (vidējciems) Gulbenes novada Beļavas pagastā.
- Krapa Apdzīvota vieta (vidējciems) Gulbenes novada Daukstu pagastā.
- Stari Apdzīvota vieta (vidējciems) Gulbenes novada Daukstu pagastā.
- Rimstavas Apdzīvota vieta (vidējciems) Gulbenes novada Galgauskas pagastā.
- Jānuži Apdzīvota vieta (vidējciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā.
- Sinole Apdzīvota vieta (vidējciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā.
- Velēna apdzīvota vieta (vidējciems) Gulbenes novada Lizuma pagastā
- Gaujasrēveļi Apdzīvota vieta (vidējciems) Gulbenes novada Rankas pagastā.
- Rēveļi Apdzīvota vieta (vidējciems) Gulbenes novada Rankas pagastā.
- Vecstāmeriena Apdzīvota vieta (vidējciems) Gulbenes novada Stāmerienas pagastā 15 km no Gulbenes, izveidojusies bijušās Stāmerienas muižas "Stomersee" teritorijā, Stāmerienas pagasta administratīvais centrs.
- Kalniena Apdzīvota vieta (vidējciems) Gulbenes novada Stāmerienas pagastā.
- Ceļmalas Apdzīvota vieta (vidējciems) Gulbenes novada Stradu pagastā.
- Viculaikas Apdzīvota vieta (viensēta) Gulbenes novada Beļavas pagastā.
- Robežkalns Apdzīvota vieta (viensēta) Gulbenes novada Lejasciema pagastā.
- Ganisona apdzīvota vieta ASV (_Gunnison_), Jūtas štatā
- Ganisona apdzīvota vieta ASV (_Gunnison_), Kolorādo štatā
- Sumai apdzīvota vieta ASV (_Sumai_; _Apra Harbor_), Guamas salā Klusajā okeānā
- Beļava Apdzīvota vieta Gulbenes novadā 10 km uz ziemeļiem no Gulbenes pilsētas, pagasta centrs, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1489. g.
- Aurova apdzīvota vieta Gulbenes novada Litenes pagastā
- Akmeņrūči Apdzīvota vieta Gulbenes novada Litenes pagastā.
- Ahva apdzīvota vieta Indijā (_Ahwa_), Gudžarātas štata dienvidaustrumos
- Baima apdzīvota vieta Ķīnā, Guandunas provincē
- Foresunda apdzīvota vieta Zviedrijā, Gotlandes lēnē, Gutlandes salas ziemeļaustrumu piekrastē
- Gvarda Apgabals Portugālē ("Distrito de Guarda"), atrodas valsts kontinentālās daļas ziemeļu pusē, platība 5518 kvadrātkilometri, 168900 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 14 municipalitātes, robežojas ar Kaštelu Branku, Koimbras, Viseu un Bragansas apgabalu, kā arī ar Spāniju.
- TGL Apzīmējums standartam atbilstošai produkcijai (vācu "Technische Normen, Gutevorschriften und Lieferbedingungen").
- Siltā strauts Asarupes labā krasta pieteka Gulbenes novada Līgo pagastā, augštece Jaungulbenes pagastā.
- gizotija asteru rindas kurvjziežu dzimtas ģints ("Guizotia"), viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi, 1-2 m augsts augs ar lancetiskām lapām, ziedi kurvīšos, sēklas spīdīgas, melnas, satur 30-50% eļļas, tropiskajā Āfrikā, \~12 sugu; kultivē kā eļļas augu gk. Etiopijā un Indijā
- Gulbenes viduslaiku pils atradās Gulbenē, tagadējās Gulbenes luterāņu baznīcas vietā, celta 14. gs. 1. pusē zemes izvirzījumā, kuru no 3 pusēm apliec Pededzes pieteka Krustalīce, pret upi vērstās nogāzes mākslīgi izveidotas stāvākas, 1577.g. to ieņēma un pilnībā nopostīja krievu karaspēks, 19. gs. uzcelta baznīca; iespējams, ka pirms pils celšanas tur bijis latgaļu pilskalns
- Tirzas viduslaiku pils atradās Gulbenes novadā, bijušās Tirzas muižas centrā, uzbūvēta Tirzas kreisajā krastā lēzenā paugurā (~50 x 60 m), kam visapkārt izrakts \~15 m plats grāvis, paugura ziemeļu un dienvidu stūrī bijuši bastioni, 1577. g. pili izpostīja krievu karaspēks, 1601. g. - zviedru karaspēks, un līdz ar to zuda tās militārā nozīme
- Kaparāmura ezers atradās Ogres novada Tīnūžu pagastā, 1 km uz ziemeļiem no Ikšķiles dzelzceļa stacijas, nosusināts ap 1960. g., agrākā platība - 15 ha; Gulbja ezers
- Gvahiras pussala atrodas Dienvidamerikas ziemeļos (sp. val. "Guajira"), Kolumbijā un Venecuēlā, apskalo Karību jūra, platība - 12000 kvadrātkilometru, garums un platums - \~100 km, augstums - līdz 853 m
- Augulienas muiža atrodas Gulbenes novada Beļavas pagasta Augulienā, kompleksā ietilps 10 ēkas (kungu māja, 2 kalpu mājas, klēts, brūzis u. c.) un ainavu parks
- Blomes muiža atrodas Gulbenes novada Beļavas pagasta Ozolkalnā, apbūve veidojusies 19. gs. 1. pusē, tajā ietilpst kungu māja, divstāvu mūra klēts, brūzis u. c., saimniecības ēkas
- Krapas pilskalns atrodas Gulbenes novada Daukstu pagastā, savrups, \~20 m augsts paugurs (~250 x 150 m) ar stāvām nogāzēm, rietumu nogāzē 2 terases, plakums - 80 x 40 m, bijis apdzīvots 1. gadu tūkstotī
- Druvienas muiža atrodas Gulbenes novada Druvienas pagastā, ēkas celtas 19. gs 2. pusē, bet vēlāk pārbūvētas, saglabājies ainavu parks ar lielu dīķi
- Zāģētavas ūdenskrātuve atrodas Gulbenes novada Galgauskas pagastā, platība - 3,3 ha
- Plēķu akmens atrodas Gulbenes novada Galgauskas pagastā, Tirzas sāngravā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., apkārtmērs - 14,8 m, garums - 4,7 m, platums - 3,9 m, lielākais augstums strauta pusē - 3,0 m, virszemes tilpums - 30 kubikmetri
- Jaungulbenes muiža atrodas Gulbenes novada Jaungulbenes pagastā, kompleksā ietilpst pils, pārvaldnieka māja, kā arī dažādas citas būves, parka platība \~25 ha, to apjož mūra žogs
- Aļļu senkapi atrodas Gulbenes novada Lejasciema pagastā pie Aļļu mājām, Gaujas labajā krastā \~2 m augstā paugurā, nav pētīti, to kultūrpiederība nezināma
- Krāču pilskalns atrodas Gulbenes novada Lejasciema pagastā, Gaujas kreisajā krastā pie Lejaskrāču mājām, līdz 17 m augsts reljefa pacēlums, ko austrumu un rietumu pusē norobežo gravas, dienvidu pusē - Gaujas senleja, plakums - \~130 x 25-30 m, bijis apdzīvots 1. gt.
- Robežkalna akmens atrodas Gulbenes novada Lejasciema pagastā, Gaujas labajā palienē, \~2 km augšpus Sinoles, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1977. g.), garums - 3 m, platums - 2,4 m, augstums - 2,9 m, virszemes tilpums - \~12 kubikmetri, akmenim gludekļa forma, daļēji apsūnojis
- Kauguru ezers atrodas Gulbenes novada Litenes pagastā pie robežas ar Stāmerienes pagastu, garums - \~1,4 km, lielākais platums - \~0,3 km, platība - 23,9 ha; Kaugura ezers; Kušalas ezers; Kūšolu ezers
- Litenes muiža atrodas Gulbenes novada Litenes pagastā, 19. gs. 1. pusē Pededzes krastā uzcelta pils klasicisma stilā, tai abās pusēs puslokā izvietotas saimniecības ēkas, 19. gs. 2. pusē sākta parka (11,5 ha) veidošana
- Akmeņrūču senkapi atrodas Gulbenes novada Litenes pagastā, Akmeņrūču strauta kreisajā krastā pie tā ietekas Sitā, uzkalniņu veido 1,5 m augsts akmeņu krāvums, kura diametrs ir 29 m, varētu būt attiecināmi uz dzelzs laikmetu
- Lizuma muiža atrodas Gulbenes novada Lizuma pagastā, kungu māja celta 1864. g. gotiskās formās, tā ir divstāvu mūra ēka ar ziemeļrietumu stūrī piebūvētu astoņstūrainu torni ar ieejas portālu, ko rotā četrstūraini mūra stabi, centrālās fasādes rizalītam ir kāpienveida zelminis ar tornīšiem; līdz mūsu dienām saglabājusies arī klēts u. c. saimniecības ēkas
- Kaudžu pilskalns atrodas Gulbenes novada Rankas pagastā, \~1 km uz ziemeļrietumiem no Pilskalnu mājām, Gaujas labajā krastā, mežā, savrups, iegarens paugurs (augstums - līdz 20 m), vidusdaļā nedaudz ieliekts plakums - (60 x 50 m), varētu būt datējams ar 9-12 gs.
- Stāmerienas muiža atrodas Gulbenes novada Stāmerienas pagastā, tās apbūve veidojusies no 19. gs. sākuma, 1887. g. minēta baznīca, pils, pārvaldnieka māja, kalpu dzīvojamā māja, vairākas saimniecības ēkas un darbnīcas, kā arī 3 skolas, veikals un 4 krogi
- Kalnienas ezers atrodas Gulbenes novada Stāmerienes pagastā, platība — 16,8 ha; Cērmaņu ezers; Ģērmaņu ezers; Vērša ezers
- Lielais Virānes ezers atrodas Gulbenes novada Tirzas pagastā pie Cesvaines novada robežas, platība - 60,9 ha, garums - 1,5 km, lielākais platums - 0,45 km, lielākais dziļums - 2 m
- Augulienas ezers atrodas Gulbenes paugurvaļņa malā, Gulbenes novada Beļavas pagastā, 110 m vjl., platība - 78 ha, garums - 2,1 km, lielākais platums - 1,25 km, lielākais dziļums 7,2 m, eitrofs ezers, aizaugums - 1/3 platības; Augulienes ezers; Dumpju ezers
- Gununglesera dabas parks atrodas Indonēzijā ("Gunung Leuser"), Sumatras salas rietumos, platība — 4165 kvadrātkilometri, dibināts 1934. g., lai saglabātu Sumatras degunradžus un orangutanus, mīt arī siamangi, ziloņi, leopardi, tīģeri, brieži, daudz putnu, mitrie tropu meži, parkā iekļauts Lesera kalns (3455 m), tiek aizsargāti iežu atsegumi
- Basu pilskalns atrodas Kuldīgas novada Gudenieku pagastā, Basu-Alsungas ceļa labajā pusē, \~12 m augstā zemesmēlē, kuras ziemeļu un rietumu pusē ir gravas ar stāvām nogāzēm, plakums (~20 x 30 m) izlīdzināts, ar nelielu slīpumu pret rietumiem, konstatēts intensīvs līdz 1 m dziļš kultūrslānis; vietvārds "Bassen"vēstures avotos pirmo reizi minēts 1338. g.
- Guliņas un Lī upes nacionālais parks atrodas Ķīnas autonomā reģiona Guansji Džuanu ziemeļrietumos, izveidots 1982. g., platība - 2860 km^2^
- Alūksnes augstiene atrodas Latvijas ziemeļaustrumu daļā, vienlaidus pacēlums, kura virsas augstums pārsniedz 150 m virs jūras līmeņa, platība - 1540 km^2^, ziemeļos šaura paugurgrēdu josla saista ar Hānjas augstieni Igaunijā; iedala 4 dabas apvidos: Gulbenes paugurvalnis, Malienas pauguraine, Vaidavas pazeminājums Veclaicenes pauguraine
- Mazais Virānes ezers atrodas Madonas novada Cesvaines pagastā pie Gulbenes novada robežas, platība - 47,2 ha, garums - 0,9 km, lielākais platums - 0,5 km, lielākais dziļums - 2,5 m
- Meksikas līča zemiene atrodas Meksikas līča piekrastē (angļu val. "Gulf Costal Plain"), līdz 350 km plašā joslā, ASV un Meksikā, veido biezi (6-10 km) jūras nogulumieži
- Dzelzceļgrāvis Audīles kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Daukstu pagastā.
- Knerša Audīles kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Stradu pagastā, izteka un augštece Daukstu pagastā, garums - 10 km; Knerša strauts.
- Grūžupīte Audīles labā krasta pieteka Gulbenes novada Daukstu pagastā, garums - 6 km
- Krapas krusta priede aug Gulbenes novada Daukstu pagastā, 200 m no Krapas senkapiem, stumbra apkārtmērs - 2,8 m, vainaga augstums - 12,5 m, vainaga projekcija - 13,2 x 14,7 m, pēc senas paražas, ceļā uz kapiem krusta priedē iegrieza krustu, lai mirušais nenāktu atpakaļ uz mājām
- Tērbatas universitāte augstākā mācību iestāde Igaunijā, dibināta 1632. g. kā Gustava akadēmija ("Academia Gustaviana"), kas darbojās līdz 1710. g.; 1802. g. 21. aprīlī tika nodibināta Tērbatas universitāte, kurā mācības notika vācu valodā, 1918. g. tā tika pārcelta uz Voroņežu (Krievijā) un 1919. g. tika izveidota Tartu universitāte
- Gvardafui rags augsts, kails klinšu rags Somālijas pussalas galā ("Cape Guardafui"), pie ieejas Adenas līcī
- Stipinu svīta augšdevona Frānas stāvastratigrāfiskā vienība Lietuvas ziemeļrietumu un Latvijas dienvidrietumu daļā, kā arī atsevišķos laukumos Mālpils un Gulbenes ieplakā, biezums - 2-23 m, virsa pazeminās no 16 m vjl. Latvijas ziemeļu daļā līdz 403 m zjl. Kuršu ieplakā
- Dumpju ezers Augulienas ezers Gulbenes novada Beļavas pagastā.
- Roseneck Augulienas muiža, kas atradās Valkas apriņķa Lejasciema pagastā; mūsdienās - Gulbenes novada Beļavas pagastā.
- Tirzas Svētavots avots Gulbenes novada Tirzas pagastā pie Zvanuleju mājām, tautā dēvēts arī par Dzīvības, Veselības vai Svēto avotu, jo senāk ar tā ūdeni dziedinātas dažādas cilvēku un dzīvnieku kaites, avotam ziedota nauda, dzīpari, ziedi u. c. dāvanas, mūsu dienās virs avota uzbūvēta nojume un tas tiek izmantots par ūdens ņemšanas vietu
- Rutkaviņu avoti avotu grupa Gulbenes novada Rankas pagastā, Gaujas kreisajā krastā, aizsargājams dabas objekts (kopš 1977. g., platība - 7,2 ha), izplūst no 25 m augstas Gaujas krasta nogāzes un saplūst 2 strautos, garākā strauta garums - \~250 m, kritums - 20 m, un tas izveidojis stāvu gravu
- Kubuļupīte Azandas kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Lizuma pagastā, nepilnu 2 km posmā arī Rankas pagasta robežupe; Kubula.
- Saltupe Azandas labā krasta pieteka Gulbenes novada Druvienas pagastā; Saltupes grāvis; Saltupis; Soltupe; Soltups.
- Sace Azandas labā krasta pieteka Gulbenes novadā, garums - 11 km
- Babjas kalns Babja Gura.
- Balta Baltupe Gulbenes novadā.
- Guznova Balvu novada Kubulu pagasta apdzīvotās vietas "Guznava" nosaukuma variants.
- guznavieši Balvu novada Kubuļu pagasta apdzīvotās vietas "Guznava" iedzīvotāji.
- Franču Gvineja bijusī Francijas kolonija Rietumāfrikā ("Guinee Francaise"), kopš 1958. g. - Gvinejas Republika
- Palsa bijusī Gaujas kreisā krasta pieteka Smiltenes novadā, kā arī Gulbenes novada robežupe, kas pēc hidrotehniskās sistēmas pārveidošanas 1960. gados pa Jaunpalsu novadīta Vizlā, un tagad visas trīs veido vienotu Gaujas pieteku, garums - 78 km, (68 km Palsa kopā ar Jaunpalsu, 10 km Vizlas lejtece), kritums - 154 m, savulaik (kopā ar tagadējo Vecpalsu) bija 2. lielākā Gaujas pieteka (garums - 82 km); augštecē Ūdrupe
- Kalnamuiža bijusī muiža tagadējā Gulbenes novada Stāmerienes pagasta Kalnienā, tās pils ir krāšņa neoklasicisma stila vienstāva mūra garenbūve ar cokolstāvu un augstu mansarda stāvu, 20. gs. 30. gados pārbūvēta skolas vajadzībām (demontētas marmora palodzes, ozolkoka paneļi u. c. vērtīgi interjera apdares elementi).; parks (platība \~13 ha) ir viens no skaistākajiem muižu parkiem Vidzemē
- Adlehn Bijusī muiža, kuras vietā Gulbenes novada Jaungulbenes pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta Aduliena.
- Spāņu Gvineja bijusī Spānijas kolonija Centrālajā Āfrikā ("Guinea Espanola"), kopš 1968. g. - Ekvatoriālā Gvineja
- Lettihn Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Gulbenes novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Litene.
- Lindenberg Bijušās Rankas muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Gulbenes novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Ranka.
- Guļāni Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Guļino" nosaukuma variants.
- Altdorf Briņķu muiža, kas atradās tagadējā Kuldīgas novada Gudenieku pagasta teritorijā.
- Gērnsija britu kronim tieši pakļauta teritorija Lamanšā (angļu val. _Guernsey_), Normandijas salu grupā, ietver Gērnsiju, Olderniju, Sarku u. c. salas, kopējā platība - 80 kvadrātkilometru, 65700 iedzīvotāju, administratīvais centrs un lielākā osta - Sentpīterporta
- gusmanija Bromēliju dzimtas ģints ("Guzmania").
- Cirsupe Cirstupe Gulbenes un Alūksnes novadā.
- Malienas pauguraine dabas apvidus Alūksnes augstienē, platība — 54700 ha, ziemeļos robežojas ar Vaidavas pazeminājumu, rietumos — ar Trapenes līdzenumu, austrumos — ar Adzeles pacēlumu, dienvidos ieplaka to šķir no Gulbenes paugurvaļņa
- Vestienas pauguraine dabas apvidus Vidzemes augstienes dienvidu daļā, platība — 89200 ha, garums — dienvidrietumu-ziemeļaustrumu virzienā 50 km, platums — 25-30 km, robežojas ar Augšogres pazeminājumu, Augšgaujas pazeminājumu, Alūksnes augstienes Gulbenas paugurvalni, Austrumlatvijas zemienes Aronas paugurlīdzenumu un Viduslatvijas zemienes Taurkalnes līdzenumu
- Augšgaujas pazeminājums dabas apvidus Vidzemes augstienes ziemeļaustrumu daļā, platība - 86300 ha, rietumos robežojas ar Mežoles, Piebalgas un Vestienas pauguraini, austrumos - ar Trapenes līdzenumu un dienvidos - ar Gulbenes paugurvalni, ziemeļos - ar Igauniju un Aumeisteru paugurvalni
- Trapenes līdzenums dabas apvidus Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes austrumu daļā, platība — 125100 ha, robežojas ar Otepē augstieni Igaunijā, Alūksnes augstienes Veclaicenes pauguraini, Vaidavas pazeminājumu, Malienas pauguraini, Gulbenes paugurvalni, Augšgaujas pazeminājumu un ar Vidzemes augstienes Aumeisteru paugurvalni
- Lielais Mārku purvs dabas liegums Alūksnes augstienes Gulbenes paugurvalnī, Gulbenes novada Daukstu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība — 929 ha, centrālā daļa akačaina, apaugumā konstatētas vairākas aizsargājamas sugas, ligzdo daudzas putnu sugas; Ušuru purvs
- Pededzes lejtece dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā un Lubāna līdzenumā un Alūksnes augstienes Gulbenes paugurvalnī, Stradu, Daukstu, Indrānu un Rugāju pagastā, ietilpst Lubāna mitrāju kompleksā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība 4663 ha, konstatētas vairākas aizsargājamo augu sugas, ligzdo daudzas putnu sugas
- Sitas un Pededzes paliene dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Balvu novada Kubulu pagastā un Gulbenes novada Litenes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g. platība - 870 ha, daudz aizsargājamu biotopu (palieņu pļavas ar vecupēm, parkveida pļavas, gobu, ošu un ozolu audzes), konstatētas daudzas retas augu un dzīvnieku sugas
- Mugurves pļavas dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Gulbenes novada Litenes un Stradu pagastā, valsts aizsardzības kopš 2004. g., platība — 317 ha, ietilpst mazpārveidotais Pededzes palienes posms ar regulāri applūstošām pļavām, nozīmīga putnu ligzdošanas vieta
- Zepu mežs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Gulbenes novada Stāmerienes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 65 ha, izveidots, lai saglabātu cilvēku darbības neskartus meža biotopus (bērzu — egļu — apšu audzes, paaugā liepas), konstatētas vairākas retas augu sugas (arī īpaši aizsargājama suga — divsēklu grīslis)
- Pededzes ozolu audze dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Gulbenes novada Stradu pagastā, Pededzes krastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. , platība 22,2 ha, mežaudzēs dominē ozoli, mistrojumā kļavas, liepas, oši, pamežā ievas, pīlādži, sausserži
- Gudenieki Dabas liegums Piejūras zemienes Piemares līdzenumā, Kuldīgas novada Gudenieku pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - \~125 ha, izveidots Zviedrijas kadiķa aizsardzībai.
- Lielais purvs dabas liegums Vidzemes augstienes Augšgaujas pazeminājumā, Gulbenes novada Rankas pagastā un Smiltenes novada Variņu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība — 150 ha, dzērvenāji \~12 ha, to segums 70%
- Mētru mežs dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Trapenes līdzenumā, Gulbenes novada Lejasciema pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība 74 ha, izveidots, lai aizsargātu purvainos mežus, konstatētas vairākas retas augu sugas (arī aizsargājamais divsēklu grīslis), medņu riesta vieta
- Rindžani Darbīgs vulkāns Lombokas salā ("Gunung Rinjani"), Indonēzijā, augstums - 3726 m, konusveida virsotnē 480 m dziļš krāteris (izdala sēra gāzes), uz rietumiem no virsotnes 4,8 km gara un 3,5 km plata kaldera ar 230 m dziļu ezeru.
- gundedzietis Daugavpils novada Laucesas pagasta apdzīvotās vietas "Gundegas" iedzīvotāji.
- Ugarinka Demenes pagasta apdzīvotās vietas "Gulbenes" otrs nosaukums.
- Tartu universitāte dibināta 1632. g. kā Gustava akadēmija ("Academia Gustaviana"), kas darbojās līdz 1710. g., atsāka darbību 1802. g. ar nosaukumu - Tērbatas universitāte, kas 1918. g. evakuēta uz Krieviju, 1919. g. 1. decembrī tika atklāta ar pašreizējo nosaukumu, kas bija pirmā augstākā izglītības iestāde ar igauņu mācību valodu, mūsu dienās tajā ir 10 fakultātes, tās struktūrvienības ir vairākas koledžas, zinātniskie institūti, Botāniskais dārzs, Mākslas muzejs u. c.
- Siāmas līcis Dienvidķīnas jūras daļa starp Malakas pussalu un Indoķīnas pussalas dienvidaustrumu daļu (angļu val. "Gulf of Siam"), garums — 720 km, platums pie ieejas — 400 km, dziļums — līdz 84 m, diennakts plūdmaiņas — līdz 4 m
- Uriekstes dīķis dīķis Gulbenes novada Rankas pagastā, platība — 4,5 ha
- asinszāle Divdīgļalpju klases dzimta ("Hyperiaceae syn. Guttiferae"), 820 sugas (gk. tropu joslā), Latvijā 1 ģints.
- gunera Divdīgļlapju klases ziedaugu ģints ("Gunnera"), brīvdabā sastopama gk. dienvidu puslodē, liellapains augs, kas nav īsti ziemcietīgs.
- Albireo dubultzvaigzne Gulbja zvaigznājā (β), oranža 3,2. vizuālā zvaigžņlieluma zvaigzne 35'' attālumā no zilās 5,1. vizuālā zvaigžņlieluma zvaigznes, attālums 400 ly
- Birze Dzelzceļa pietura Gulbenes novada Beļavas pagastā pie šaursliežu dzelzceļa līnijas Gulbene-Alūksne, 4 km no Gulbenes dzelzceļa stacijas.
- Degas Dzelzceļa pieturas punkts Madonas novada Dzelzavas pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Pļaviņas-Gulbene, 187 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāts 1931. g.
- Drusti dzelzceļa pieturas punkts Smiltenes novada Drustu pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Ieriķi-Gulbene-Vecumi, 120 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1916. g. ar nosaukumu "Drosten", tagadējais nosaukums kopš 1919. g.
- Elste Dzelzceļa pieturpunkts Gulbenes novada Daukstu pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Pļaviņas - Gulbene, 201 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāts 1924. g.
- Galgauska Dzelzceļa pieturpunkts Gulbenes novada Galgauskas pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Ieriķi-Gulbene-Vecumi, 166 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas.
- Dunduri Dzelzceļa pieturpunkts Gulbenes novada Stāmerienes pagastā, atrodas pie šaursliežu dzelzceļa līnijas Gulbene-Alūksne, 20 km no Gulbenes dzelzceļa stacijas.
- Dzelzava dzelzceļa pieturpunkts Madonas novada Dzelzavas pagastā, pie dzelzceļa līnijas Pļaviņas-Gulbene, 180 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1903. g. ar nosaukumu "Selsau", tagadējais nosaukums kopš 1918. g.
- Spīgana Dzelzceļa pieturvieta pie dzelzceļa līnijas Pļaviņas-Gulbene, 8 km no Pļaviņām.
- Alūksne dzelzceļa stacija Alūksnē, pie šaursliežu dzelzceļa līnijas Gulbene-Alūksne (kopš 1998. g. valsts nozīmes kultūrvēsturisks piemineklis), atklāta 1903. g. ar nosaukumu "Marienburg", tagadējais nosaukums kopš 1918. g.
- Balvi Dzelzceļa stacija Balvu novada Kubuļu pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Ieriķi-Gulbene-Vecumi, 208 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1902. g. ar nosaukumu "Bolowsk", 1919.-1934. g. saucās "Bolvi".
- Amata dzelzceļa stacija Cēsu novada Drabešu pagastā, pie dzelzceļa līnijas Ieriķi-Gulbene-Vecumi, 83 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1916. g. ar nosaukumu "Putra", tagadējais nosaukums kopš 1920. g.
- Ieriķi dzelzceļa stacija Drabešu pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijām Meitene-Rīga-Lugaži un Ieriķi-Gulbene-Vecumi, 74 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1889. g. ar nosaukumu "Ramotzky", tagadējais nosaukums kopš 1919. gada
- Dzērbene Dzelzceļa stacija Dzērbenes pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Ieriķi-Gulbene-Vecumi, 110 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1916. g. ar nosaukumu "Serben", tagadējais nosaukums kopš 1919. g.
- Cesvaine dzelzceļa stacija Madonas novada Cesvaines pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Pļaviņas-Gulbene, 172 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1903. g. ar nosaukumu "Sesswegen", tagadējais nosaukums kopš 1918. g.
- Gulbene Dzelzceļa stacija pie līnijām Ieriķi-Gulbene-Vecumi, Pļaviņas-Gulbene un šaursliežu dzelzceļa līnijas Gulbene-Alūksne, 211 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1903. g. ar nosaukumu "Alt-Schwanenburg", 1919.-1928. g. saucās "Vecgulbene".
- Alt-Schwanenburg Dzelzceļa stacijas "Gulbene" nosaukums 1903.-1919. g.
- Vecgulbene Dzelzceļa stacijas "Gulbene" nosaukums 1919.-1928. g.
- Cēsaka Dzērves kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā, garums 5 km
- Ģirla Dzirla, Sitas kreisā krasta pieteka Balvu un Gulbenes novadā.
- budžuani Džuani tautas cilšu grupa, dzīvo Ķīnas dienvidu daļā, Guansi-Džuanu autonomajā reģionā, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes taju grupas (rakstība latīņu alfabētā), animistiskie ticējumi, ticība Visumā mītošiem gariem, senču kults.
- bulunani Džuani tautas cilšu grupa, dzīvo Ķīnas dienvidu daļā, Guansi-Džuanu autonomajā reģionā, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes taju grupas (rakstība latīņu alfabētā), animistiskie ticējumi, ticība Visumā mītošiem gariem, senču kults.
- bununi Džuani tautas cilšu grupa, dzīvo Ķīnas dienvidu daļā, Guansi-Džuanu autonomajā reģionā, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes taju grupas (rakstība latīņu alfabētā), animistiskie ticējumi, ticība Visumā mītošiem gariem, senču kults.
- busjuni Džuani tautas cilšu grupa, dzīvo Ķīnas dienvidu daļā, Guansi-Džuanu autonomajā reģionā, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes taju grupas (rakstība latīņu alfabētā), animistiskie ticējumi, ticība Visumā mītošiem gariem, senču kults.
- nuni Džuani tautas cilšu grupa, dzīvo Ķīnas dienvidu daļā, Guansi-Džuanu autonomajā reģionā, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes taju grupas (rakstība latīņu alfabētā), animistiskie ticējumi, ticība Visumā mītošiem gariem, senču kults.
- ša Džuani tautas cilšu grupa, dzīvo Ķīnas dienvidu daļā, Guansi-Džuanu autonomajā reģionā, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes taju grupas (rakstība latīņu alfabētā), animistiskie ticējumi, ticība Visumā mītošiem gariem, senču kults.
- taimini Džuani tautas cilšu grupa, dzīvo Ķīnas dienvidu daļā, Guansi-Džuanu autonomajā reģionā, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes taju grupas (rakstība latīņu alfabētā), animistiskie ticējumi, ticība Visumā mītošiem gariem, senču kults.
- tulaji Džuani tautas cilšu grupa, dzīvo Ķīnas dienvidu daļā, Guansi-Džuanu autonomajā reģionā, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes taju grupas (rakstība latīņu alfabētā), animistiskie ticējumi, ticība Visumā mītošiem gariem, senču kults.
- Kanto Ekonomiskais rajons Japānā, Honsju salas centrālajā daļā (Ibaraki, Točigi, Gummas, Saitamas, Čibas, Tokijas, Kangavas prefektūras), platība - 32200 kvadrātkilometru.
- Beļavas muiža ēku grupa Gulbenes novada Beļavas pagastā, kompleksā ietilpst kungu māja jeb pils, siernīca, kūts un staļļi, kalte u.c. saimniecības ēkas, apbūvi ieskauj ainavu parks
- Ekvatoriālā Gvineja Ekvatoriālās Gvinejas Republika, valsts Centrālajā Āfrikā (sp. val. "Guinea Ecuatorial"), Gvinejas līča piekrastē, platība — 28050 kvadrātkilometru (kopā ar salām), 616500 iedzīvotāju (2008. g.), galvaspilsēta — Malabo (atrodas Bioko salā), administratīvais iedalījums — 7 provinces, kontinentālā daļa robežojas ar Kamerūnu un Gabonu, apskalo Gvinejas līcis.
- Ērkulis Ērkuls, ezers Gudenieku pagastā.
- Ērkules ezers Ērkuls, ezers Gudenieku pagastā.
- Maliena Etnogrāfisks Latvijas novads Vidzemes ziemeļaustrumos; tā robežas nosacītas, aizņem tagadējo Alūksnes novadu, daļu Smiltenes un Gulbenes novada; plašākā nozīmē 19. gs. un 20. gs. sākumā dažkārt sauca arī Latgali un Augškurzemi.
- Sprīvuļu ezers ezers Alūksnes augstienē, Gulbenes novada Beļavas pagastā pie Alūksnes novada robežas, 128,4 m vjl., platība — 52,3 ha, garums — 1,22 km, lielākais platums — 0,47 km, lielākais dziļums — 6 m, mezotrofs, aizaugums — 3%; Putriņu ezers; Sprivuļa ezers; Sprivuļu ezers
- Indzeris Ezers Alūksnes augstienes dienvidu malā, Gulbenes pauguraines ziemeļu galā, Alūksnes novada Alsviķu pagastā, 168 m vjl., platība - 145 ha, garums - 2,2 km, lielākais platums - 1,3 km, vidējais dziļums - 5 m; Indzera ezers; Indzeru ezers; Inzera ezers.
- Pintelis ezers Alūksnes augstienes Gulbenes paugurvalnī, Gulbenes novada Beļavas pagastā, 108 m vjl., platība - 65,7 ha, garums - 1,9 km, lielākais platums - 0,7 km, vidējais dziļums - 4,1 m, eitrofs, gar krastiem aizaudzis ezers; Pinteļa ezers; Pinteļu ezers; Lisa ezers; Lisas ezers; Ļisa ezers
- Stāmerienas ezers ezers Alūksnes augstienes Gulbenes paugurvalnī, Gulbenes novada Stāmerienas pagastā, 117,1 m vjl., platība — 92 ha, garums — 1,5 km, lielākais platums — 0,8 km, vidējais dziļums — 6,5 m, lielākais dziļums — 18,7 m, eitrofs, aizaugums — \~15%; Stāmeres ezers; Stāmerienes ezers
- Ludza ezers ezers Alūksnes augstienes Gulbenes paugurvaļņa ziemeļu daļā, Gulbenes novada Stāmerienes pagastā, 124,5 m vjl., platība — 280,9 ha, garums — 2,9 km, lielākais platums — 1,3 km, vidējais dziļums — 4 m, lielākais dziļums — 11 m, eitrofs, vidēji aizaudzis ezers; Ludzes ezers; Ludzezers; Ludzu ezers
- Melnezers ezers Augstrozes paugurvaļņa malā, Raiskuma pagastā, 60,6 m vjl., platība - 12 ha, garums - \~600 m, lielākais platums - \~400 m, lielākais dziļums - 4,3 m, distrofs, bez aizauguma, iekļauts Gulbju salas purvu liegumā; Melluma ezers
- Dubiķis Ezers Augšzemes augstienē, Augšdaugavas novada Prodes pagastā, ietilpst Subates ezeru grupā, platība - 2,7 ha, garums - \~250 m, lielākais platums - \~150 m; Dubiķa ezers; Dubiķu ezers; Gulbenes ezers.
- Ušurs Ezers Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Gulbenes novada Jaungulbenes pagastā, 112,6 m vjl., platība - 161 ha, garums - 3,2 km, lielākais platums - 0,6 km, vidējais dziļums - 6,8 m, lielākais dziļums - 40 m, eitrofs, aizaugums - \~13%; Ušura ezers; Ušuru ezers.
- Kalnis Ezers Austrumlatvijas zemienes Lubāna līdzenumā, uz Balvu novada Rugāju pagasta un Gulbenes novada Litenes un Stradu pagasta robežas, 102,7 m vjl., platība - 120 ha, garums - 1,4 km, lielākais platums - 1,2 km, lielākais dziļums - 4,9 m, eitrofs, vidēji aizaudzis; Kalna ezers; Kaļņa ezers.
- Opulītis Ezers Gulbenes novada Beļavas pagasta ziemeļu daļā, platība - 11 ha, garums - \~700 m, platums līdz \~170 m
- Omarda ezers ezers Gulbenes novada Beļavas pagastā, pie Stāmerienes pagasta robežas, platība - 7,4 ha
- Dindiņu ezers ezers Gulbenes novada Beļavas pagastā, platība - 3 ha; Dindiņš
- Gribiņu ezers ezers Gulbenes novada Beļavas pagastā, platība — <1 ha
- Čušļu ezers ezers Gulbenes novada Beļavas pagastā, platība — 2,4 ha
- Letes ezers ezers Gulbenes novada Beļavas pagastā, platība — 5,8 ha
- Velniņa ezers ezers Gulbenes novada Druvienas pagastā, platība - <1 ha
- Bauzes ezers ezers Gulbenes novada Jaungulbenes pagastā, platība - <1ha; Bauzis
- Stigu ezers ezers Gulbenes novada Jaungulbenes pagastā, platība - 4,3 ha; Stīgu ezers
- Ādmiņu ezers ezers Gulbenes novada Lejasciema pagasta dienvidaustrumu daļā, platība - 28 ha
- Moveša ezers ezers Gulbenes novada Lejasciema pagastā pie Beļavas pagasta robežas, caurtek Olekšupīte, platība — 13 ha; Moves ezers; Moveša ezers; Movešu ezers; Moveža ezers; Movieša ezers; Movess; Mūveša ezers
- Pīļavas ezers ezers Gulbenes novada Lejasciema pagastā, platība - <1 ha
- Bušmaņa ezers ezers Gulbenes novada Lejasciema pagastā, platība - 1 ha; Bušmeņezers
- Kugru ezers ezers Gulbenes novada Lejasciema pagastā, platība - 1,4 ha; Kugres ezers; Kugrītis
- Aizupju ezers ezers Gulbenes novada Lejasciema pagastā, platība - 1,5 ha
- Dūkstiņu ezers ezers Gulbenes novada Lejasciema pagastā, platība - 1,5 ha; Kūkstiņu ezers
- Pakurlītis Ezers Gulbenes novada Lejasciema pagastā, platība - 1,5 ha; Pakurlīšu ezers; Pakurlīts; Pakurļu ezers; Sikšņu ezers.
- Roznieku ezers ezers Gulbenes novada Lejasciema pagastā, platība - 12,1 ha, dziļums - līdz 5 m
- Mustera ezers ezers Gulbenes novada Lejasciema pagastā, platība - 16,4 ha; Musteru ezers; Mustura ezers
- Sila ezers ezers Gulbenes novada Lejasciema pagastā, platība - 2 ha; Silezers
- Vaguļu ezers ezers Gulbenes novada Lejasciema pagastā, platība - 8 ha; Lēļa ezers; Leļu ezers; Lēļu ezers
- Silamiķeļu ezers ezers Gulbenes novada Lejasciema pagastā, platība — 1,3 ha; Silameteļu ezers; Dilles ezers
- Grimnaužu ezers ezers Gulbenes novada Lejasciema pagastā, platība — 2,6 ha
- Lāču ezers ezers Gulbenes novada Lejasciema pagastā, platība — 5,3 ha, iztek Lāču strauts; Lāčezers
- Galgauskas ezers ezers Gulbenes novada Lejasciema un Galgauskas pagastā, platība — 30,5 ha, garums — 1,1 km, lielākais platums — 450 m, vidējais dziļums — 2,3 m, eitrofs, \~15% virsmas aizaugusi; Koruļezers
- Umbezers Ezers Gulbenes novada Lejasciena pagastā, platība - 4,2 ha; Umba; Umbas ezers; Umbazars; Umbis.
- Teļezers Ezers Gulbenes novada Rankas pagastā, platība - 2,1 ha; Teļu ezers.
- Jānēļu ezers ezers Gulbenes novada Rankas pagastā, platība - 2,6 ha; Janeļa ezers
- Cepļu ezers ezers Gulbenes novada Rankas pagastā, platība — 12 ha; Melnais ezers; Melnezers
- Uķis Ezers Gulbenes novada Tirzas pagastā, platība - 3,6 ha; Uku ezers; Ūķis.
- Adulienas ezers ezers Gulbenes novada Tirzas pagastā, platība - 6,7 ha; Vecadulienas ezers
- Pogas ezers ezers Gulbenes paugurvaļņa pārejā uz Adzeles pacēlumu, Gulbenes novada Stāmerienes pagastā, 113,5 m vjl., platība — 27,9 ha, garums — 0,8 km, lielākais platums — 0,4 km, vidējais dziļums — 5,5 m, lielākais dziļums — 14,2 m eitrofs, maz aizaudzis
- Svētais ezers ezers Gulbenes pilsētā, Emzes (Marijas) parka dienvidu daļā (Spārītes parkā)
- Asaru ezers ezers Gulbenes pilsētā, Spārītes parkā
- Valmes ezers ezers Gulbenes pilsētas rietumu nomalē, platība - \~8 ha
- Mezītis Ezers Gulbennes novada Stradu pagastā, 95,6 m vjl., platība - 69,2 ha, garums - 1,4 km, lielākais platums - 0,6 km, lielākais dziļums - 1,0 m, atmirstošs, uzkrājies līdz 4 m biezs sapropeļa slānis; Mezīša ezers; Mezīšu ezers; Mežītes ezers.
- Gulbju ezers ezers Krāslavas novada Kalniešu pagastā, platība — 6,5 ha; Gulbņa ezers
- Guļbiņš Ezers Krāslavas novada Kombuļu pagastā, platība - 14,4 ha; Gulbena ezers; Gulbinas ezers; Gulbīša ezers; Gulbīšu ezers; Gulbītis; Guļbinas ezers.
- Lielais Gusena ezers ezers Krāslavas novada Robežnieku pagastā, 160,7 m vjl., platība - 120 ha, garums - 2,0 km, lielākais platums - 0,9 km, vidējais dziļums - 9,3 m, lielākais dziļums - 38,0 m, 1 liela un 2 mazas salas ar kopējo platību 2 ha; Gusena ezers; Gusēnu ezers; Lielais Gusenas ezers; Lielais Useņu ezers; Ūseņu ezers
- Sļepuru ezers ezers Krāslavas novada Robežnieku pagastā, platība - 16,4 ha; Gusjena ezers; Mazais Gusena ezers; Raiceļu ezers; Ūseņu ezers
- Ērkuls Ezers Kuldīgas novada Gudenieku pagastā, platība - 6,4 ha; Ērkulis; Ērkules ezers; Ērkuļu ezers.
- Gulbis Ezers Kuldīgas novada Rendas pagastā, ietilpst Mordangas ezeru dienvidu grupā, 49,7 m vjl., platība - 24,6 ha, lielākais dziļums - 3,1 m; Gulbja ezers; Gulbju ezers.
- Gulbju ezers ezers Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Talsu novada Ģibuļu pagastā, 30,4 m vjl., platība — 115 ha, garums — 1,55 km, lielākais platums — 0,9 km, lielākais dziļums — 2,1 m; Gulbītis
- Rešetnīku ezers ezers Latgales augstienē, Dagdas novada Andzeļu pagastā, 187,6 m vjl., platība - 48,2 ha garums - 1,3 km, lielākais platums - 0,5 km, vidējais dziļums - 3,2 m, lielākais dziļums - 7,5 m, 2 salas, eitrofs, aizaugums - vidus sašaurinājumā un līčos; Gubāna ezers; Gubena ezers
- Gulbeniņš Ezers Madonas novada Liezēres pagastā, platība - 2,6 ha; Gulbenes ezers; Gulbenu ezers; Gulbēnu ezeru; Brikšņu ezers; Brikšu ezers.
- Baļinovas ezers ezers Rēzeknes novada Čornajas pagastā, platība - 13,2 ha; Gulbinka; Guļbinka; Romanu ezers
- Guļbeits Ezers Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā, platība - 5,5 ha; Gulbītis; Gulbja ezers; Gulbju ezers.
- Zvirgzdu ezers ezers Rietumkursas augstienes malā, Alsungas un Gudenieku pagastā, 49,1 m vjl., platība — 74,7 ha, garums — 2,1 km, lielākais platums — 0,5 km, lielākais dziļums — 12,3 m, mezotrofs, aizaugums — niecīgs
- Portņagina ezers ezers Taimiras pussalā 66 m vjl., Krievijas Krasnojarskas novadā, platība - 376 kvadrātkilometri, notece pa Gusihu uz Laptevu jūras Hatangas līci
- Gulbēris Ezers Vidzemes augstienes Augšogres pazeminājumā, Madonas novada Liezēres pagastā, 188,6 m vjl., platība - 87,2 ha, garums - 1,3 km, lielākais platums - 1 km, vidējais dziļums - 3,4 m, aizaugums - 10%; Gulbēres ezers.
- Gulbenes ezers ezers Vidzemes augstienes malā, Vecpiebalgas novada Dzērbenes pagastā, 222,8 m vjl., platība — 30,3 ha, garums — 850 m, lielākais platums — 400 m, lielākais dziļums — 1,9 m, eitrofs, aizaugošs; Gulbēnu ezers; Gulbeņu ezers; Gulberes ezers
- Sudalezers Ezers Ziemeļvidzemes (Tālavas) augstienes Trapenes līdzenumā, Alūksnes novada Zeltiņu pagastā un Gulbenes novada Lejasciema pagastā, 106 m vjl., platība - 182 ha, garums - 4,7 km, lielākais platums - 0,8 km, vidējais dziļums - 3,6 m, lielākais dziļums - 10,2 m, eitrofs, aizaugums - neliels; Sidoles ezers; Sudala ezers; Sudals; Sudalu ezers; Sudaļu ezers; Sudāļu ezers.
- Virānes ezeri ezeru pāris Gulbenes paugurvaļņa dienvidrietumu malā pie Gulbenes un Cesvaines novada robežas, \~121 m vjl., ultraeitrofi, zem abiem 5-6 m biezs sapropeļa slānis
- Gvadelupa Francijas aizjūras reģions Vidusamerikā (fr. val. "Guadeloupe"), ietver Gvadelupu, Marīgalantas salu kā arī atsevišķas nelielas salas Mazo Antiļu salu ziemeļos, platība - 1705 kvadrātkilometri, 404000 iedzīvotāju, administratīvais centrs - Bastēra, iedalījums - 2 apriņķi.
- Francijas Gviāna Francijas valdījums Dienvidamerikas ziemeļaustrumos (fr. val. "Guyane Francaise"), platība - 91000 kvadrātkilometru, 229000 iedzīvotāju (2009. g.), robežojas ar Brazīliju un Surinamu, apskalo Atlantijas okeāns.
- Gajāna Gajānas Kooperatīvā Republika - valsts Dienvidamerikas ziemeļu daļā (angļu val. "Guyana"), platība - 214969 kvadrātkilometri, \~750000 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Džordžtauna, administratīvais iedalījums - 10 reģionu, robežojas ar Surinamu, Brazīliju un Venecuēlu, apskalo Atlantijas okeāns.
- Koruļezers Galgauskas ezers Gulbenes novadā.
- Talupīte Gaujas kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā, iztek no Roznieku ezera.
- Linupe Gaujas kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā; Linupīte; Leinupe; Linurga.
- Kūžurga Gaujas kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā.
- Latupe Gaujas kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā.
- Robežupīte Gaujas kreisā krasta pieteka Gulbenes novadā.
- Meļļupe Gaujas kreisā krasta pieteka Taurenes pagastā, garums - 18 km, kritums - 37 m, iztek no Gulbenes ezera Dzērbenes pagastā, ietek Rijas ezerā, kuram cauri tek Gauja; Melnupe; Cielupe; Cieļupe; Meļļupīte.
- Vidaga Gaujas kreisā krasta pieteka Virešu pagastā, izteka Variņu pagastā, augštecē Smiltenes un Gulbenes novada robežupe, vidustecē Virešu pagasta robežupe ar Palsmanes un Grundzāles pagastu, garums - 24 km
- Tirza Gaujas labā krasta pieteka Cēsu, Madonas un Gulbenes novadā, garums - 80 km, kritums - 157 m, iztek no Ezernieku ezera Vidzemes augstienes Piebalgas pauguraines centrālajā daļā, ietek Gaujā pie Lejasciema.
- Iežupe Gaujas labā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā, augštece Alūksnes novada Ilzenes pagastā, garums - \~12 km; Ieža; Iža; Ižupe; Ladupe; augštecē - Rīgupe.
- Pilupe Gaujas labā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā, augštece Alūksnes novada Ilzenes pagastā, garums - 11 km; Plupīte; Pīļupīte.
- Dzērve Gaujas labā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā, augštece Smiltenes novada Trapenes pagastā, vidustecē ir Trapenes un Virešu pagasta robežupe, garums - 14 km
- Koruļupīte Gaujas labā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā, iztek no Galgauskas ezera.
- Spīnupīte Gaujas labā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā, Speinupīte.
- Mutulīte Gaujas labā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā; Calpa; Calpupīte; Dukuļupe.
- Damurga Gaujas labā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā.
- Zvanu strauts Gaujas labā krasta pieteka Gulbenes novada Lizuma pagastā pie Velēnas.
- Saltupīte Gaujas labā krasta pieteka Gulbenes novada Lizuma pagastā.
- Degļupīte Gaujas labā krasta pieteka Gulbenes novada Rankas pagastā, augštece Cēsu novada Jaunpiebalgas pagastā. garums - 8 km
- Lazdupe Gaujas labā krasta pieteka Gulbenes novada Rankas pagastā, garums - 8 km; Lazdupīte; Kerpelene; Ķerpelene.
- Uriekste Gaujas labā krasta pieteka Gulbenes novada Rankas un Lizuma pagastā, garums - 23 km, kritums - 32 m; Ureikste; Ušūrupe.
- Papēnupīte Gaujas labā krasta pieteka Gulbenes novadā.
- Robežupīte Gaujas labā krasta pieteka Gulbenes novadā.
- Magelāna gunera goneru suga ("Gunnera magellanica")
- krāsu gunera goneru suga ("Gunnera tinctoria")
- Govsupe Gosupe, Tirzas pieteka Gulbene novadā.
- Kaulupīte Gosupeas labā krasta pieteka Gulbenes novada Lizuma pagastā.
- Isliņa Gosupes labā krasta pieteka Gulbenes novada Tirzas pagastā; garums - 13 km
- Kikns grieķu mitoloģijā - Stenelāja dēls, ligūru valdnieks, Faetona draugs, kurš tā apraudāja draugu, ka tika pārvērsts par gulbi un pārvietots uz debesīm, kļūstot par Gulbja zvaigznāju
- Kapupīte Grīvupītes labā krasta pieteka, Gulbenes un Madonas novada robežupe, garums - 5 km (senāk uzskatita par Leldes pieteku).
- GUM Guama, teritorijas trīsburtu kods.
- Aganja Guamas galvaspilsēta, Mikronēzijā, atrodas Guamas salā, Marianas salu dienvidos, 1120 iedzīvotāju (2000. g.).
- Kvantuna Guandunas pussala.
- Kantona Guandžou - pilsēta Ķīnas dienvidu daļā.
- Guandžova Guandžou, pilsēta Ķīnā.
- guanidinēmija Guanidīna klātiene asinīs.
- guanozīns Guanīna savienojums ar piecvērtīgu cukurvielu ribozi, nukleozīds; ir visu ribonukleīnskābju sastāvā.
- Guansi Guansji.
- Salvia guaranitica Guarani salvija.
- guašene Guašas krāsa.
- gabana Guba (1), siena kaudze.
- tupesis Guba (1).
- Kuba Guba, pilsēta Azerbaidžānā, senāk lietots tās nosaukuma variants.
- gubana Guba.
- tups Guba.
- Gubaina Gubaika, Jāšas pieteka.
- Kazupe Gubaika, Jāšas pieteka.
- Križovas strauts Gubaika, Jāšas pieteka.
- gubens Gubenis - īpaša telpa vai šķūnis salmu, sera, arī dažādu lauksaimniecības rīku uzglabāšanai.
- gubinis Gubenis - neliela piebūve pie rijas vai kūts.
- piegubenis Gubenis - piebūve pie rijas vai kūts.
- gobens Gubenis.
- pūdenis Gubeņa, pelavnieka veids.
- vicegubernators Gubernatora vietnieks.
- gubernatore Gubernators.
- Gouvernementshof Gubernementes muiža, kas atradās Rīgas apriņķī.
- Gūbija Gubio, pilsēta Itālijā ("Gubbio").
- gubātājs Gubotājs (mašīna).
- lakta Gubu lietusmākoņu augšējā daļa ar šķiedrainu uzbūvi, saulē - spilgti balta.
- kumurs Gubu mākonis.
- gudamakreli Gudamakari - gruzīnu etnogrāfiska grupa.
- Krusta pārkāpe Gudauri pārkāpe Galvenajā Kaukāza grēdā.
- Guddeneeken Gudenieku muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Gudenieku pagastā.
- Honojeta Gudinafas salā (Melanēzija) mītošo kalaunu dievība čūskas veidolā.
- Rubeņu ezers Gudļevas ezers Rušonas pagastā.
- gudre Gudrā, saprātīgā.
- Solomons Gudrais.
- ģēnijs Gudrelis.
- gudrai Gudri.
- pamattikumi Gudrība, vīrišķība, mērenība un taisnība; kardināltikumi.
- sophia Gudrība; arī Dieva personificētā gudrība.
- zalktis Gudrības un zintniecības simbols latviešu mitoloģijā, uzskatīts par svētu un cilvēki baidījušies to aizskārt vai nogalināt, pielūgts kā Lielās pirmmātes iemiesojums, tas dzirdīts ar pienu, noliekot īpaši šim nolūkam paredzētus piena trauciņus tumšos mājas kaktos, pēc ticējumiem bijis govju sargs un parasti mitinājies kūts tuvumā.
- gudrinīca Gudriniece.
- gudrinieca Gudriniece.
- jēznica Gudriniece.
- makars Gudrinieks, krāpnieks.
- nakums Gudrinieks, viltnieks, liels blēdis.
- gudriņš Gudrinieks; pašlabuma meklētājs.
- gudrenieks Gudrinieks.
- gudrgalvis Gudrinieks.
- gudrībnieks Gudrinieks.
- gudriķis Gudrinieks.
- gudrūnis Gudrinieks.
- sapratnieks Gudrinieks.
- saprātnieks Gudrinieks.
- umņiks Gudrinieks.
- dagudrāties Gudrojot atrast rezultātu.
- pārgudrot Gudrojot, studējot pārpūlēt (galvu).
- štukot Gudrot, domāt.
- bukšķierēt Gudrot, prātot.
- bukstierēt Gudrot, prātot.
- bukštierēt Gudrot, prātot.
- buksturēt Gudrot, prātot.
- punkterēt Gudrot, prātot.
- gudrāt Gudrot.
- gudravāt Gudrot.
- gudrēt Gudrot.
- gūdrēt Gudrot.
- gūdrot Gudrot.
- murķēt Gudrot.
- gudrītis Gudrs cilvēks; gudrinieks.
- prātnieks Gudrs cilvēks; gudrinieks.
- gudrinieks Gudrs cilvēks.
- zubrila Gudrs cilvēks.
- gudrinieks Gudrs dzīvnieks.
- gudrisks Gudrs un viltīgs.
- gaišprātīgs Gudrs, apķērīgs.
- gaišs Gudrs, attīstīts; arī tikumisks; arī izglītots.
- ausainis Gudrs, lepns, iedomīgs cilvēks.
- tapīgs Gudrs, veikls.
- gudrīgs Gudrs.
- mudrs Gudrs.
- muidrs Gudrs.
- sirdsgudrs Gudrs.
- Krīmhilde Gudrūna, vācu valodā lietots nosaukums.
- Gudžranvala Gudžrānvāla, pilsēta Pakistānā.
- gugatns Gugatnis ("Machetes pugnax").
- gūgātnis Gugatnis.
- kampāns Gugatnis.
- kūgatnis Gugatnis.
- kugatns Gugatnis.
- ģuģot Guģot.
- ģuķoties Guģot.
- Guidžova Guidžou, province Ķīnā.
- Usoļlag Gulaga struktūrvienība KPFSR Molotovas (tagad Permas) apgabalā, dibināta 1938. g., centrs atradās Soļikamskā, tās nometnes (Surmogā u. c.) bija viena no galvenajām 1941. g. deportēto Latvijas pilsoņu, it īpaši kultūras darbinieku un uzņēmēju, ieslodzījuma vietām.
- Sevuraļlag Gulaga struktūrvienība Krievijā Sverdlovskas apgabalā 1938.-1960. g., \~40 nometnes, 1941.-1948. g. tur tika ieslodzīti arī daudzi Latvijas iedzīvotāji.
- Soļikamskas nometnes Gulaga struktūrvienības "Usoļlag" nometņu grupa, kurās bija ieslodzīti daudzi 1941. g. deportētie Latvijas pilsoņi.
- Gulcis Gulbene.
- Schwanenburg Gulbene.
- Gulbēnu ezers Gulbenes ezers Dzērbenes pagastā.
- Gulbenes depresija Gulbenes ieplaka.
- Kārklupīte Gulbenes kreisā krasta pieteka Naukšēnu pagastā, senāk tika uzskatīta par Acupītes pieteku un Gulbene par Kārklupītes pieteku.
- Maiļupīte Gulbenes kreisā krasta pieteka Naukšēnu pagastā.
- Ringas upe Gulbenes labā krasta pieteka Naukšēnu novada Naukšēnu pagastā.
- Beigotupīte Gulbenes labā krasta pieteka Valmieras novada Naukšēnu pagastā; Beigota upīte; Beigotu upīte.
- Gulben Gulbenes muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Prodes pagastā.
- Gulben Gulbenes muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Vaiņodes pagastā.
- Lajasmuiža Gulbenes novada apdzīvotās vietas "Lejasciems" bijušā nosaukuma "Lejasmuiža" variants vietējā izloksnē.
- Lejasmuiža Gulbenes novada apdzīvotās vietas "Lejasciems" bijušais nosaukums.
- Stukmaņi Gulbenes novada apdzīvotās vietas "Līgo" daļa.
- Stāmeriene Gulbenes novada apdzīvotās vietas "Stāmeriena" nosaukuma variants.
- Pāmeri Gulbenes novada apdzīvotās vietas "Stradi" bijušais nosaukums.
- Pomeri Gulbenes novada apdzīvotās vietas "Stradi" bijušais nosaukums.
- Kortenhof Gulbenes novada Beļavas muižas un pagasta bijušais nosaukums.
- augulieši Gulbenes novada Beļavas pagasta apdzīvotās vietas "Auguliena" (arī "Augulene") iedzīvotāji.
- Augulene Gulbenes novada Beļavas pagasta apdzīvotās vietas "Auguliena" bijušais nosaukums.
- beļavieši Gulbenes novada Beļavas pagasta apdzīvotās vietas "Beļava" iedzīvotāji.
- blomēnieši Gulbenes novada Beļavas pagasta apdzīvotās vietas "Blome" iedzīvotāji.
- Butāni Gulbenes novada Beļavas pagasta apdzīvotās vietas "Butāni" nosaukuma variants.
- Gāršinieki Gulbenes novada Beļavas pagasta apdzīvotās vietas "Gāršenieki" nosaukuma variants.
- lazdakalnieši Gulbenes novada Beļavas pagasta apdzīvotās vietas "Lazdukalns" iedzīvotāji.
- lazdukalnieši Gulbenes novada Beļavas pagasta apdzīvotās vietas "Lazdukalns" iedzīvotāji.
- letēnieši Gulbenes novada Beļavas pagasta apdzīvotās vietas "Letes" iedzīvotāji.
- mežotnieši Gulbenes novada Beļavas pagasta apdzīvotās vietas "Mežotnes" iedzīvotāji.
- Andzani Gulbenes novada Beļavas pagasta apdzīvotās vietas "Mili" bijušais nosaukums.
- Andzēni Gulbenes novada Beļavas pagasta apdzīvotās vietas "Mili" bijušais nosaukums.
- naglēnieši Gulbenes novada Beļavas pagasta apdzīvotās vietas "Nagliena" iedzīvotāji.
- Blome Gulbenes novada Beļavas pagasta apdzīvotās vietas "Ozolkalns" daļa.
- Lazdukalns Gulbenes novada Beļavas pagasta apdzīvotās vietas "Ozolkalns" daļa.
- ozolkalnieši Gulbenes novada Beļavas pagasta apdzīvotās vietas "Ozolkalns" iedzīvotāji.
- Beļava Gulbenes novada Beļavas pagasta apdzīvotās vietas "Pilskalns" bijušais nosaukums.
- Kārtene Gulbenes novada Beļavas pagasta apdzīvotās vietas "Pilskalns" bijušais nosaukums.
- Kortene Gulbenes novada Beļavas pagasta apdzīvotās vietas "Pilskalns" bijušais nosaukums.
- pilskalnieši Gulbenes novada Beļavas pagasta apdzīvotās vietas "Pilskalns" iedzīvotāji.
- Pilsskola Gulbenes novada Beļavas pagasta apdzīvotās vietas "Pilskalns" nosaukuma variants.
- pilsskolieši Gulbenes novada Beļavas pagasta apdzīvotās vietas "Pilsskola" iedzīvotāji.
- sīlēnieši Gulbenes novada Beļavas pagasta apdzīvotās vietas "Sīļi" iedzīvotāji.
- Bellavskaja Gulbenes novada Beļavas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- daukstēnieši Gulbenes novada Daukstu pagasta apdzīvotās vietas "Daukste" iedzīvotāji.
- daukstieši Gulbenes novada Daukstu pagasta apdzīvotās vietas "Daukstes" iedzīvotāji.
- dreinēnieši Gulbenes novada Daukstu pagasta apdzīvotās vietas "Dreiņi" iedzīvotāji.
- elstēnieši Gulbenes novada Daukstu pagasta apdzīvotās vietas "Elste" iedzīvotāji.
- krapēnieši Gulbenes novada Daukstu pagasta apdzīvotās vietas "Krapa" iedzīvotāji.
- lieplejieši Gulbenes novada Daukstu pagasta apdzīvotās vietas "Liepulejas" iedzīvotāji.
- liepulejieši Gulbenes novada Daukstu pagasta apdzīvotās vietas "Liepulejas" iedzīvotāji.
- plaskupieši Gulbenes novada Daukstu pagasta apdzīvotās vietas "Plaskupji" iedzīvotāji.
- ploskupieši Gulbenes novada Daukstu pagasta apdzīvotās vietas "Ploskupi" iedzīvotāji.
- rožlejieši Gulbenes novada Daukstu pagasta apdzīvotās vietas "Rožlejas" iedzīvotāji.
- starēnieši Gulbenes novada Daukstu pagasta apdzīvotās vietas "Stari" iedzīvotāji.
- starieši Gulbenes novada Daukstu pagasta apdzīvotās vietas "Stari" iedzīvotāji.
- tenieši Gulbenes novada Daukstu pagasta apdzīvotās vietas "Teņi" iedzīvotāji.
- vienvārstieši Gulbenes novada Daukstu pagasta apdzīvotās vietas "Vienvārstes" iedzīvotāji.
- Druween Gulbenes novada Druvienas muižas bijušais nosaukums.
- druvēnieši Gulbenes novada Druvienas pagasta apdzīvotās vietas "Druviena" iedzīvotāji.
- Lielvasaraudzi Gulbenes novada Druvienas pagasta apdzīvotās vietas "Lielvasaraudži" nosaukuma variants.
- Mazvasaraudzi Gulbenes novada Druvienas pagasta apdzīvotās vietas "Mazvasaraudži" nosaukuma variants.
- pērlēnieši Gulbenes novada Druvienas pagasta apdzīvotās vietas "Pērlis" iedzīvotāji.
- Saltupe Gulbenes novada Druvienas pagasta apdzīvotās vietas "Saltupes" nosaukuma variants.
- Svilāre Gulbenes novada Druvienas pagasta apdzīvotās vietas "Svilāres" nosaukuma variants.
- Druvenskaja Gulbenes novada Druvienas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Druwen Gulbenes novada Druvienas pagasta bijušais nosaukums vāciski.
- Veiši Gulbenes novada Galgauskas pagasta apdzīvotās vietas "Galgauska" bijušais nosaukums.
- galgausnieši Gulbenes novada Galgauskas pagasta apdzīvotās vietas "Galgauska" iedzīvotāji.
- Galgauska Gulbenes novada Galgauskas pagasta apdzīvotās vietas "Galgauskas muiža" bijušais nosaukums.
- Galgovska Gulbenes novada Galgauskas pagasta apdzīvotās vietas "Galgauskas muiža" bijušais nosaukums.
- Muiža Gulbenes novada Galgauskas pagasta apdzīvotās vietas "Galgauskas muiža" sarunvalodā lietots nosaukums.
- pamatieši Gulbenes novada Galgauskas pagasta apdzīvotās vietas "Pamati" iedzīvotāji.
- Elderi Gulbenes novada Galgauskas pagasta apdzīvotās vietas "Rimstavas" daļa.
- rimstavieši Gulbenes novada Galgauskas pagasta apdzīvotās vietas "Rimstavas" iedzīvotāji.
- veisēnieši Gulbenes novada Galgauskas pagasta apdzīvotās vietas "Veiši" iedzīvotāji.
- zemītieši Gulbenes novada Galgauskas pagasta apdzīvotās vietas "Zemītes" iedzīvotāji.
- Golgovskaja Gulbenes novada Galgauskas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Golgowsky Gulbenes novada Galgauskas pagasta bijušais nosaukums.
- vecgulbenieši Gulbenes novada Gulbenes pilsētas daļas "Vecgulbene" iedzīvotāji.
- adlienieši Gulbenes novada Jaungulbenes pagasta apdzīvotās vietas "Aduliena" iedzīvotāji.
- adulienieši Gulbenes novada Jaungulbenes pagasta apdzīvotās vietas "Aduliena" iedzīvotāji.
- adulnieši Gulbenes novada Jaungulbenes pagasta apdzīvotās vietas "Aduliena" iedzīvotāji.
- agrumieši Gulbenes novada Jaungulbenes pagasta apdzīvotās vietas "Agrumi" iedzīvotāji.
- gulbītieši Gulbenes novada Jaungulbenes pagasta apdzīvotās vietas "Gulbītis" iedzīvotāji.
- Gulbītis Gulbenes novada Jaungulbenes pagasta apdzīvotās vietas "Jaungulbene" daļa, kas agrāk bija atsevišķs ciems.
- jaungulbenieši Gulbenes novada Jaungulbenes pagasta apdzīvotās vietas "Jaungulbene" iedzīvotāji.
- Obrava Gulbenes novada Jaungulbenes pagasta apdzīvotās vietas "Obrova" nosaukuma variants.
- Abrava Gulbenes novada Jaungulbenes pagasta apdzīvotās vietas “Obrova” nosaukuma variants.
- Novoguļbenskaja Gulbenes novada Jaungulbenes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Neuschwaneburgsche Gulbenes novada Jaungulbenes pagasta bijušais nosaukums vāciski.
- Ķēriķi Gulbenes novada Lejasciema pagasta apdzīvotās vietas "Aļļi" daļa.
- cincēnieši Gulbenes novada Lejasciema pagasta apdzīvotās vietas "Cinci" iedzīvotāji.
- dūrenieši Gulbenes novada Lejasciema pagasta apdzīvotās vietas "Dūre" iedzīvotāji.
- jānuzieši Gulbenes novada Lejasciema pagasta apdzīvotās vietas "Jānuži" iedzīvotāji.
- krustakmenieši Gulbenes novada Lejasciema pagasta apdzīvotās vietas "Krustakmens" iedzīvotāji.
- lapatieši Gulbenes novada Lejasciema pagasta apdzīvotās vietas "Lapati" iedzīvotāji.
- Lopati Gulbenes novada Lejasciema pagasta apdzīvotās vietas "Lapati" nosaukuma variants.
- lejasciemieši Gulbenes novada Lejasciema pagasta apdzīvotās vietas "Lejasciems" iedzīvotāji.
- lejenieši Gulbenes novada Lejasciema pagasta apdzīvotās vietas "Lejasciems" iedzīvotāji.
- mālmuižnieki Gulbenes novada Lejasciema pagasta apdzīvotās vietas "Māli" (senāk - "Mālu muiža") iedzīvotāji.
- mālenieši Gulbenes novada Lejasciema pagasta apdzīvotās vietas "Māli" iedzīvotāji.
- Mālumuiža Gulbenes novada Lejasciema pagasta apdzīvotās vietas "Mālmuiža" nosaukuma variants.
- Piertsmuiža Gulbenes novada Lejasciema pagasta apdzīvotās vietas "Pirtsmuiža" nosaukums vietējā izloksnē.
- Solaki Gulbenes novada Lejasciema pagasta apdzīvotās vietas "Salaki" nosaukuma variants.
- Salmeņi Gulbenes novada Lejasciema pagasta apdzīvotās vietas "Salmaņi" nosaukuma variants.
- Kurmi Gulbenes novada Lejasciema pagasta apdzīvotās vietas "Sinole" daļa.
- Skujenīši Gulbenes novada Lejasciema pagasta apdzīvotās vietas "Skujenieši" nosaukuma variants.
- vērēnieši Gulbenes novada Lejasciema pagasta apdzīvotās vietas "Vēri" iedzīvotāji.
- Ļeiskaja Gulbenes novada Lejasciema pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Aahof Gulbenes novada Lejasciema pagasta bijušais nosaukums.
- Līgomuiža Gulbenes novada Līgo pagasta apdzīvotās vietas "Līgo" daļa, kas agrāk bija atsevišķs ciems.
- līgciemieši Gulbenes novada Līgo pagasta apdzīvotās vietas "Līgo" iedzīvotāji.
- Siltāji Gulbenes novada Līgo pagasta apdzīvotās vietas "Siltais" nosaukuma variants.
- siltājieši Gulbenes novada Līgo pagasta apdzīvotās vietas "Siltāji" iedzīvotāji.
- atpūtieši Gulbenes novada Litenes pagasta apdzīvotās vietas "Atpūtas" iedzīvotāji.
- atpūtnieki Gulbenes novada Litenes pagasta apdzīvotās vietas "Atpūtas" iedzīvotāji.
- kordonieši Gulbenes novada Litenes pagasta apdzīvotās vietas "Kordona" iedzīvotāji.
- lešķēnieši Gulbenes novada Litenes pagasta apdzīvotās vietas "Lešķi" iedzīvotāji.
- Silava Gulbenes novada Litenes pagasta apdzīvotās vietas "Litene" daļa, agrāk atsevišķs ciems.
- litenieši Gulbenes novada Litenes pagasta apdzīvotās vietas "Litene" iedzīvotāji.
- Litenskaja Gulbenes novada Litenes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Lettin Gulbenes novada Litenes pagasta bijušais nosaukums.
- gatvēnieši Gulbenes novada Lizuma pagasta apdzīvotās vietas "Gatves" iedzīvotāji.
- Gužīlas Gulbenes novada Lizuma pagasta apdzīvotās vietas "Gužilas" nosaukuma variants.
- Gūžīlas Gulbenes novada Lizuma pagasta apdzīvotās vietas "Gužilas" nosaukuma variants.
- Kalaņģi Gulbenes novada Lizuma pagasta apdzīvotās vietas "Kolanģi" nosaukuma variants.
- Kolaņģi Gulbenes novada Lizuma pagasta apdzīvotās vietas "Kolanģi" nosaukuma variants.
- lizumnieši Gulbenes novada Lizuma pagasta apdzīvotās vietas "Lizums" iedzīvotāji.
- Stopāni Gulbenes novada Lizuma pagasta apdzīvotās vietas "Stapāni" nosaukuma variants.
- velēnieši Gulbenes novada Lizuma pagasta apdzīvotās vietas "Velēna" iedzīvotāji.
- Ļizumskaja Gulbenes novada Lizuma pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Lijsohn Gulbenes novada Lizuma pagasta bijušais nosaukums vāciski.
- blomēnieši Gulbenes novada Rankas pagasta apdzīvotās vietas "Blomi" iedzīvotāji.
- Kartonfabrika Gulbenes novada Rankas pagasta apdzīvotās vietas "Gaujasrēveļi" bijušais nosaukums.
- gaujasrēvelieši Gulbenes novada Rankas pagasta apdzīvotās vietas "Gaujasrēveļi" iedzīvotāji.
- gaujsrēvelieši Gulbenes novada Rankas pagasta apdzīvotās vietas "Gaujasrēveļi" iedzīvotāji.
- rancēnieši Gulbenes novada Rankas pagasta apdzīvotās vietas "Ranka" iedzīvotāji.
- rēvelieši Gulbenes novada Rankas pagasta apdzīvotās vietas "Rēveļi" iedzīvotāji.
- Ramkauskaja Gulbenes novada Rankas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Ramkau Gulbenes novada Rankas pagasta bijušais nosaukums.
- kalnēnieši Gulbenes novada Stāmerienas pagasta apdzīvotās vietas "Kalniena" iedzīvotāji.
- Kalniene Gulbenes novada Stāmerienas pagasta apdzīvotās vietas "Kalniena" nosaukuma variants.
- kāvēnieši Gulbenes novada Stāmerienas pagasta apdzīvotās vietas "Kāvi" iedzīvotāji.
- kāvieši Gulbenes novada Stāmerienas pagasta apdzīvotās vietas "Kāvi" iedzīvotāji.
- mednieši Gulbenes novada Stāmerienas pagasta apdzīvotās vietas "Medņi" iedzīvotāji.
- Vārgaļi Gulbenes novada Stāmerienas pagasta apdzīvotās vietas "Stāmeriena" daļa.
- stāmerieši Gulbenes novada Stāmerienas pagasta apdzīvotās vietas "Stāmeriena" jeb "Stāmeriene" iedzīvotāji.
- Vecstāmeriene Gulbenes novada Stāmerienas pagasta apdzīvotās vietas "Vecstāmeriena" nosaukuma variants.
- Stomerskaja Gulbenes novada Stāmerienas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Stomersee Gulbenes novada Stāmerienas pagasta bijušais nosaukums.
- namsadieši Gulbenes novada Stāmerienes pagasta apdzīvotās vietas "Namsadi" iedzīvotāji.
- stūrastieši Gulbenes novada Stāmerienes pagasta apdzīvotās vietas "Stūrastas" iedzīvotāji.
- vecstāmerieši Gulbenes novada Stāmerienes pagasta apdzīvotās vietas "Vecstāmeriene" iedzīvotāji.
- antanieši Gulbenes novada Stradu pagasta apdzīvotās vietas "Antani" iedzīvotāji.
- Antani Gulbenes novada Stradu pagasta apdzīvotās vietas "Antāni" nosaukuma variants.
- ceļmalieši Gulbenes novada Stradu pagasta apdzīvotās vietas "Ceļmalas" iedzīvotāji.
- lejasstradieši Gulbenes novada Stradu pagasta apdzīvotās vietas "Lejasstradi" iedzīvotāji.
- mārdzēnieši Gulbenes novada Stradu pagasta apdzīvotās vietas "Margas" iedzīvotāji.
- palēnieši Gulbenes novada Stradu pagasta apdzīvotās vietas "Paliena" iedzīvotāji.
- pededzieši Gulbenes novada Stradu pagasta apdzīvotās vietas "Pededze" iedzīvotāji.
- saminieši Gulbenes novada Stradu pagasta apdzīvotās vietas "Samiņi" iedzīvotāji.
- stāķēnieši Gulbenes novada Stradu pagasta apdzīvotās vietas "Stāķi" iedzīvotāji.
- stāķieši Gulbenes novada Stradu pagasta apdzīvotās vietas "Stāķi" iedzīvotāji.
- Paliena Gulbenes novada Stradu pagasta apdzīvotās vietas "Stradi" daļa.
- stradēnieši Gulbenes novada Stradu pagasta apdzīvotās vietas "Stradi" iedzīvotāji.
- stradieši Gulbenes novada Stradu pagasta apdzīvotās vietas "Stradi" iedzīvotāji.
- šķienerieši Gulbenes novada Stradu pagasta apdzīvotās vietas "Šķieneri" iedzīvotāji.
- zeltlejieši Gulbenes novada Stradu pagasta apdzīvotās vietas "Zeltaleja" iedzīvotāji.
- Āžudzirnavas Gulbenes novada Tirzas pagasta apdzīvotās vietas "Dzirnavas" nosaukuma variants.
- Āža dzirnavas Gulbenes novada Tirzas pagasta apdzīvotās vietas "Dzirnavas" nosaukuma variants.
- tirzmalieši Gulbenes novada Tirzas pagasta apdzīvotās vietas "Tirza" iedzīvotāji.
- vecadlienieši Gulbenes novada Tirzas pagasta apdzīvotās vietas "Vecaduliena" iedzīvotāji.
- vecadulienieši Gulbenes novada Tirzas pagasta apdzīvotās vietas "Vecaduliena" iedzīvotāji.
- virānieši Gulbenes novada Tirzas pagasta apdzīvotās vietas "Virāne" iedzīvotāji.
- Zamok-Tirzenskaja Gulbenes novada Tirzas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Schloss-Tirsen Gulbenes novada Tirzas pagasta bijušais nosaukums vāciski.
- Vecgulbene Gulbenes pilsētas daļa.
- gulbenieši Gulbenes pilsētas iedzīvotāji.
- Švānenburga Gulbenes pilsētas nosaukuma vācu valodā "Schwanenburg" latviskojums.
- Gulbēnu ezers Gulbeniņš Liezēres pagastā.
- Gulbenu ezers Gulbeniņš, ezers Liezēres pagastā.
- Gulbenes ezers Gulbeniņš, ezers Liezēres pagastā.
- Brikšņu ezers Gulbeniņš, ezers Liezēres pagastā.
- Gulbern Gulberes muiža, kas atradās Madonas apriņķa Mēdzūlas pagastā.
- Gulbēres ezers Gulbēris, ezers Liezēres pagastā.
- Cyg Gulbis, debess ziemeļu puslodes zvaigznājs.
- Cygnus Gulbis, debess ziemeļu puslodes zvaigznājs.
- Gulbja ezers Gulbis, ezers Rendas pagastā.
- Gulbju ezers Gulbis, ezers Rendas pagastā.
- gulbīši Gulbītis.
- gudāt Gulbja dziedāšana.
- Denebs Gulbja zvaigznāja spožākā zvaigzne (Gulbja α), zvaigžņlielums 1,2, gandrīz 100000 reižu spožāka par Sauli, atrodas 2000 gaismas gadu attālumā, tās virsas temperatūra ir gandrīz 11000 °C.
- cygnus Gulbji.
- Gulbītis Gulbju ezers Ģibuļu pagastā.
- Gulbja ezers Gulbju ezers Ģibuļu pagastā.
- Gulbņa ezers Gulbju ezers Kalniešu pagastā.
- gulbene Gulbju mātīte.
- Chloebia gouldiae Guldas krāšņžubīte.
- gulden Guldenis.
- guldināt Guldīt (1).
- guldināt Guldīt (2).
- gulstīt Guldīt.
- Guldupīte Guldupe, Pededzes pieteka.
- guldzinēt Guldzēt - atskanēt troksnim, dzerot šķidrumu.
- guldzināt Guldzēt (1).
- gulgot Guldzēt (1).
- gulgt Guldzēt (1).
- gulgt Guldzēt (2).
- klundzēt Guldzēt, klunkšķēt.
- guldzienis Guldziens.
- gulgzdienis Guldziens.
- klankšināt Guldzināt (1); klunkšķināt (2).
- klankšķināt Guldzināt (1); klunkšķināt (2).
- klunkšināt Guldzināt (1).
- klunkšķināt Guldzināt (1).
- gurgot Guldzināt, izdvest skaņas līdzīgi kā rīkli skalojot.
- gulgaini Guldzoši.
- gulgi Guldzoši.
- aizgulgt Guldzot aizplūst.
- Kuldža Guldža - pilsēta Ķīnā.
- Inina Guldža, pilsēta Ķīnā.
- silli Guleniskas dzīslas veida izvirdumu iežu iegulas starp horizontāli gulošiem slāņiem.
- naktsguļa Gulēšana naktī; arī nakšņošana.
- klātguļa Gulēšana tuvumā, blakus; kopāgulēšana.
- anaklīze Gulēšana uz muguras.
- kopāgulēšana Gulēšana vienā gultā.
- slīpings Gulēšana, miegs.
- čučumuiža Gulēšana; guļvieta.
- čučmuiža Gulēšana.
- guļamvieta Gulēšanai iekārtota vieta (satiksmes līdzekļos).
- guļammaikss Gulēšanai paredzēts maiss (kuru piepilda parasti ar salmiem un novieto gultā).
- gultasmaikss Gulēšanai paredzēts maiss (kuru piepilda parasti ar salmiem un novieto gultā).
- gultasmaiss Gulēšanai paredzēts maiss (kuru piepilda parasti ar salmiem un novieto gultā).
- guļamtīkls Gulēšanai paredzēts uzkarams tīkls.
- gulēties Gulēt (1).
- šļauknēt Gulēt (nicīgi).
- luņģināties Gulēt (par suni), kas saritinājies.
- čučēt Gulēt (parasti par bērnu).
- čučiņāt Gulēt (parasti par bērnu).
- magāt Gulēt (sarunā ar bērniem).
- atgozēties Gulēt ar izplestiem spārniem (sauļojoties).
- gulsāt Gulēt ar pārtraukumiem.
- izsviesties Gulēt ar sānis izstieptām rokām, kājām; izmesties (3).
- izmesties Gulēt ar sānis izstieptām rokām, kājām.
- pārkariski Gulēt balstoties tikai uz vēdera.
- ķēžot Gulēt gultā ar augšup saslietām kājām.
- tilāt Gulēt izklaidu.
- tilēt Gulēt izklaidu.
- maidzīt Gulēt kopā, sagulēt, pārgulēt ar kādu.
- maidzīties Gulēt kopā, sagulēt, pārgulēt ar kādu.
- nogulēties Gulēt miegā (parasti neilgi).
- nogulēt Gulēt miegā (visu laikposmu) un pabeigt gulēt.
- šņākt Gulēt miegā, parasti, radot šādu troksni.
- dusēt Gulēt miegā.
- krākt Gulēt miegā.
- gulstavāt Gulēt neparastā laikā, slinkot.
- gulstuļot Gulēt neparastā laikā; gulšņāt; slinkot.
- nakšņot Gulēt pa nakti, arī pavadīt nakti (kur).
- uzsust Gulēt papildus paredzētajam, vēl pagulēt.
- izgulēt Gulēt pēc kārtas (daudzās vai visās vietās).
- apgulšņāt Gulēt pie visiem žogiem, sētmalām (šad un tad, aiz garlaicības).
- aizmirkt Gulēt ūdenī, izmirkt.
- rīdzināt Gulēt uz ausīm.
- dohnuķ Gulēt, atpūsties.
- drihaķ Gulēt, atpūsties.
- kimaķ Gulēt, atpūsties.
- kimariķ Gulēt, atpūsties.
- peknēt Gulēt, dusēt.
- snaužāt Gulēt, gulšņāt.
- snaužot Gulēt, gulšņāt.
- pūt Gulēt, slinkot.
- zuntēt Gulēt, snaust.
- migot Gulēt.
- pampt Gulēt.
- pauknēt Gulēt.
- paupt Gulēt.
- puhnuķ Gulēt.
- rūgnēt Gulēt.
- sust Gulēt.
- šust Gulēt.
- tornēt Gulēt.
- uknēt Gulēt.
- snaudaliņa Gulētāja.
- snaudeviņa Gulētāja.
- lielguļa Gulētājs, kas daudz guļ.
- migaža Gulētājs, snaudulis.
- snaudacis Gulētājs, snaudulis.
- snaudējs Gulētājs, snaudulis.
- snauģis Gulētājs, snaudulis.
- gulis Gulētājs.
- gulstavnieks Gulētājs.
- izgulētājs Gulētājs.
- miedža Gulētājs.
- miegamaiss Gulētājs.
- miegarausis Gulētājs.
- miegonis Gulētājs.
- miguža Gulētājs.
- snaudala Gulētājs.
- snaudaļa Gulētājs.
- sutņa Gulētājs.
- zvalsts Gulētājs.
- zviļņa Gulētājs.
- aijīnas Gulētiešana (bērniem).
- Goleja Gulīja, oāze un apdzīvota vieta Alžīrijā.
- Mirzačula Gulistona, pilsēta Uzbekistānā, tās nosaukums līdz 1961. g.
- Gulistāna Gulistona, pilsēta Uzbekistānā.
- izliktnis Gulošais apaļkoks jauliem; tas līdzīgi bugšpritam izvirzīts pāri jahtas pakaļgalam, lai pie tā piestiprinātu blokus bezānburas vadīšanai.
- gulkoki Guloši bišu stropi.
- gulstrops Gulošs bišu strops.
- gulenis Gulošs koks.
- guldenis Gulošs slimnieks.
- guldens Gulošs slimnieks.
- kulcenis Gulošs, no bluķa izcirsts bišu strops; gulinis.
- gulinis Gulošs, no bluķa izcirsts bišu strops.
- pimberis Gulsnim līdzīgs kokmateriāls.
- slīpers Gulsnis - tēstu kokmateriālu sortiments; koka paliktnis pie kura piestiprina dzelzceļa sliedes.
- gulznis Gulsnis.
- slīperis Gulsnis.
- gulžņāties Gulstīties, gulšņāt.
- Lanckupe Gulsupes labā krasta pieteka Siguldas novada Mores pagastā.
- gulšņātājs Gulšņa.
- izgulšņāt Gulšņāt kāda laiku (kur); gulšņāt pēc kārtas (daudzās vai visās vietās).
- vārtīties Gulšņāt, gulēt (netīrā vietā), parasti tā, ka kļūst netīrs.
- ležņāt Gulšņāt, slinkot.
- sleigznēt Gulšņāt, slinkot.
- guļavot Gulšņāt.
- gulsnāt Gulšņāt.
- guļšņavāt Gulšņāt.
- gulsnēt Gulšņāt.
- guļstavot Gulšņāt.
- vīvaļoties Gulšņāt.
- gulšņavot Gulšņavāt.
- klēpāt Gult gar zemi, krist veldrē.
- pedergulta Gulta ar atsperu matraci.
- cisains Gulta ar salmu maisu.
- lagaža Gulta, cisas.
- lāgaži Gulta, cisas.
- vieta Gulta, guļasvieta.
- papildgulta Gulta, ko pēc nepieciešamības var ievietot viesnīcas numurā, kur, piemēram, nakšņo ģimene ar bērniem.
- ūdensgulta Gulta, kuras matracis pildīts ar ūdeni vai želeju.
- koja Gulta; guļamā lāviņa.
- seņģis Gulta; šaura gultiņa bērnam.
- ala Gulta.
- guļņa Gulta.
- gulte Gulta.
- kimarka Gulta.
- lažiņa Gulta.
- ļuļka Gulta.
- midzis Gulta.
- okops Gulta.
- škanarjs Gulta.
- stanoks Gulta.
- šinces Gultas aizkari (stabu gultai).
- moskitero Gultas aizklājs, kas aizsargā pret moskitiem, siltu zemju odiem, no kuru dūrieniem saslimst ar purva drudzi.
- gultasapakša Gultas apakša, pagulte.
- gultasapuža Gultas apakša, pagulte.
- gultdrānas Gultas drānas.
- gultdrēbes Gultas drānas.
- gultasgals Gultas gals, parasti paaugstināta konstrukcija ar kājām, pie kā stiprina rāmi matracim.
- iegalve Gultas galvas gals; iegalvis.
- iegalvis Gultas galvas gals.
- gaugalis Gultas galvgalis.
- gaugulis Gultas galvgalis.
- gultaskāgalis Gultas kājgalis.
- gultaskājgalis Gultas kājgalis.
- pēlis Gultas maiss, kas parasti ir pildīts ar dūnām.
- sēlnīks Gultas maiss.
- gultmala Gultas mala.
- popis Gultas matracis.
- dīnydečs Gultas pārklājs - kāda greznāka sega.
- apsegs Gultas sega.
- guļamdeķis Gultas sega.
- gultasdeķis Gultas sega.
- gultassega Gultas sega.
- gultsega Gultas sega.
- gultasveļa Gultas veļa.
- palags Gultas veļas piederums - garš, plats uz guļasvietas, arī zem segas klājams plāna auduma izstrādājums.
- čaviņš Gultas vieta, kas izveidota kareivim saimes ļaužu kopējā istabā.
- jurci Gultas vieta, kur guļ noziedznieki.
- jursi Gultas vieta, kur guļ noziedznieki.
- vietasgals Gultasgals.
- lēča Gultasvieta, gulta.
- līst Gulties (guļasvietā), doties gulēt; gulties (zem segas).
- šļauties Gulties (nevīžīgi).
- blietēties Gulties (slāņiem, kārtām) vienam virs otra.
- gulstavāt Gulties no vienas gultas otrā, nejusties labi.
- gulstavot Gulties no vienas gultas otrā, nejusties labi.
- laisties Gulties, novietoties guļus stāvoklī.
- likties Gulties.
- gulta Gultne.
- ritgultnis Gultnis ar lodītēm vai rullīšiem.
- starpgultnis Gultnis, kas atrodas, darbojas starp (kā) detaļām, elementiem.
- izslēdzējgultnis Gultnis, kas pārnes ass slodzi no sajūga izslēdzējdakšas uz sajūga mehānisma rotējošajām detaļām.
- slīdgultnis Gultnis, kura virsmas saskares pamatā ar otra ķermeņa virsmu ir slīde.
- lāgars Gultnis.
- lēģeris Gultnis.
- potšipniks Gultnis.
- nikometalls Gultņu metāls, kas satur alvu (50-84% Sn, 0-14% Sb un 1,5-14% Ni), ar lielu cietumu un spiedes izturību, bet samērā trausls.
- guļš Gulus.
- zleksnis Guļ kā zleksnis - saka par tādu, kas nekustīgi guļ.
- čuča Guļa, gulēšana (bērnu valodā).
- žuža Guļa, gulēšana.
- gule Guļa.
- lažņa Guļamā lāva.
- guļamjaka Guļamdrēbju jaka.
- guļamustaba Guļamistaba.
- guļene Guļamtelpa (internātskolā).
- naktsgaldiņš Guļamtelpas mēbele - neliels galdiņš, ko parasti novieto pie guļasvietas.
- naktsskapītis Guļamtelpas mēbele - neliels skapītis, ko parasti novieto pie guļasvietas.
- pulmanvagons Guļamvagons.
- stratum Guļas, atrašanās vieta; sega, slānis, sevišķi anatomijā (audu kārta).
- miga Guļasvieta (parasti nekārtīga, neuzkopta, netīra).
- cisas Guļasvieta ar maisu, kurā ir šāds pildījums.
- suņakoja Guļasvieta starp kokpita vertikālo sānsienu un jahtas bortu.
- lagača Guļasvieta, gulta.
- guļuvieta Guļasvieta, guļvieta.
- miegmuiža Guļasvieta; gulēšana.
- guļa Guļasvieta.
- guļamvieta Guļasvieta.
- guļvieta Guļasvieta.
- spilvens Guļasvietas piederums (galvas novietošanai), arī dekoratīvs priekšmets - ar mīkstu, materiālu pildīts, samērā neliels maiss; šāds maiss kopā ar pārvalku.
- sutenis Guļava, sliņķis.
- guļšņava Guļava.
- gultinis Guļava.
- maķis Guļava.
- pūslainis Guļava.
- suteklis Guļava.
- guļavāt Guļavot.
- bulverģis Guļbaļķu žogs.
- bulverķis Guļbaļķu žogs.
- Gulbis Guļbeits, ezers Gaigalavas pagastā.
- Gulbja ezers Guļbeits, ezers Gaigalavas pagastā.
- Gulbju ezers Guļbeits, ezers Gaigalavas pagastā.
- Gulbītis Guļbeits, ezers Gaigavalas pagastā.
- Gulbiņš Guļbiņš, ezers Kombuļu pagastā.
- Gulbītis Guļbiņš, ezers Kombuļu pagastā.
- Gulbinas ezers Guļbiņš, ezers Kombuļu pagastā.
- Gulbīšu ezers Guļbiņš, ezers Kombuļu pagastā.
- Guļbinas ezers Guļbiņš, ezers Kombuļu pagastā.
- Gulbena ezers Guļbiņš, ezers Kombuļu pagastā.
- nospārbaļķis Guļbūvē celtas ēkas augšējais baļķis, kurā iecirsti vai iezāģēti robi spāru ielikšanai.
- kaķēt Guļbūvē liekama baļķa apakšpusē visā garumā izcirst ieapaļu rievu.
- guļusbūve Guļbūve.
- pamatnīca Guļbūves apakšējais vainags.
- spārenīca Guļbūves augšējais vainags vai guļkoks, uz kura balstās spāres.
- balks Guļbūves ēkas baļķis (kā celtnes detaļa); griestu sija.
- zaoleņš Guļbūves ēkas pamata zemju uzpildījums.
- pamatbaļķis Guļbūves sienas apakšējais baļķis; viens no šādas sienas apakšējiem baļķiem.
- gulkoks Guļkoks.
- guls Guļošs, horizontāls.
- knukšēt Guļot (miegā) radīt zināmas skaņas, nemierīgi gulēt (par maziem bērniem).
- iegulēt Guļot (uz kā), iespiest (to) uz iekšu, radīt (tajā) bedri.
- sagulēt Guļot (uz kā), lietojot (ko) gulēšanai, sablīvēt, saburzīt, padarīt nekārtīgu, arī netīru (to).
- iegulēt Guļot (uz kā), radīt (tajā padziļinājumu, bedri).
- iegulēt Guļot (vienā un tajā pašā vietā), padarīt (to) ērtu gulēšanai.
- izgulēt Guļot apmierināt vajadzību pēc miega.
- atšļaukties Guļot atpūsties.
- izgulēties Guļot miegā, pilnīgi atpūsties, gulēt, līdz vairs nenāk miegs.
- vārtīties Guļot nemierīgi vāļāties, valstīties (parasti bezmiegā).
- nogulēties Guļot netīrā vieta, kļūt netīram (par dzīvniekiem).
- nosagulēties Guļot netīrā vietā, kļūt netīram (par dzīvnieku).
- nogulēt Guļot netīrā vietā, padarīt netīru (savu ķermeni, tā daļas) - par dzīvniekiem.
- izgulēt Guļot pārlaist, aizvadīt (parasti nakti); pārgulēt.
- nogulties Guļot pārmainīt savu stāvokli (piemēram, iekārtojoties ērtāk).
- pārgulēt Guļot pavadīt (laikposmu) - par dzīvniekiem.
- pārgulēt Guļot pavadīt nakti (kur).
- sagulēt Guļot saburzīt, padarīt nekārtīgu, neizskatīgu (savu apģērbu, matus); guļot pieļaut, ka (kas, parasti seja) kļūst neizskatīgs, ka (tajā) rodas iespiedumi.
- sarauties (arī savilkties) kamolā Guļot saliekties līkumā, lokā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- savilkties (arī sarauties) kamolā Guļot saliekties līkumā, lokā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- vilkties (arī rauties) kamolā Guļot saliekties līkumā, lokā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- apgulēt Guļot saspiest, nospiest (sivēnus) - par sivēnmāti.
- apsviesties Guļot strauji apgriezties (no vieniem sāniem uz otriem, no muguras uz vēdera u. tml.).
- gankstīties Guļot uz sola, karināt galvu un kājas uz leju, kā to dara bērni.
- pārkarišķi Guļot uz vēdera (pār kaut ko), ar rokām un kājām skarot zemi.
- nogulēt Guļot virsū, nonāvēt (parasti par dzīvniekiem).
- nogulēt Guļot, aizguļoties nokavēt (ko).
- gulšņus Guļot, slinkojot.
- izlaiden Guļus ar izstieptu augumu, garšļaukus.
- garšļaukus Guļus ar izstieptu augumu.
- pusguļus Guļus ar paceltu un parasti pret ko atbalstītu ķermeņa augšdaļu.
- vārtīties Guļus griezties, velties, parasti no vieniem sāniem uz otriem.
- izgulties Guļus izstiepties.
- vāļāties Guļus stāvoklī vairākkārt griezties, velties no vieniem sāniem uz otriem; valstīties.
- valstīties Guļus stāvoklī vairākkārt griezties, velties no vieniem sāniem uz otriem; vāļāties (1).
- viļāties Guļus stāvoklī vairākkārt griezties, velties no vieniem sāniem uz otriem: vāļāties (1).
- plaudus Guļus uz vēdera.
- plīteniski Guļus uz vēdera.
- vēderiski Guļus uz vēdera.
- gulins Guļus, horizontāli.
- guliņš Guļus, horizontāli.
- zlāģeniski Guļus, horizontāli.
- zlāģiski Guļus, horizontāli.
- šļaubeniski Guļus, nolaideni, slīpi.
- zemē Guļus, tupus u. tml. stāvoklī (novietoties, novietot no stāvus, vertikāla stāvokļa).
- pļauteniski Guļus, uz plakanās puses.
- atgulu Guļus.
- gubu Guļus.
- gulin Guļus.
- gulīns Guļus.
- guliski Guļus.
- gulu Guļus.
- guļu Guļus.
- gulus Guļus.
- ķiļķeniski Guļus.
- atgultne Guļvieta, gulta.
- gulžogs Guļžogs - no guļkokiem celts žogs.
- buldriķis Guļžogs no liela izmēra mietiem.
- gulsēta Guļžogs.
- guļsēta Guļžogs.
- brūnsaknes Gumainā cūknātre ("Scrophularia nodosa"), daudzgadīgs lakstaugs.
- cūktabaka Gumainā cūknātre ("Scrophularia nodosa"), daudzgadīgs lakstaugs.
- cūktabaks Gumainā cūknātre ("Scrophularia nodosa"), daudzgadīgs lakstaugs.
- cūkunātre Gumainā cūknātre ("Scrophularia nodosa"), daudzgadīgs lakstaugs.
- cūkutabaks Gumainā cūknātre ("Scrophularia nodosa"), daudzgadīgs lakstaugs.
- arabāns Gumiarābika polisaharīds, kuru hidrolizējot rodas arabinoze.
- agums Gumiarabika surogāts, ko lietoja ofseta tehnikā.
- gumijsveķi Gumiarābiks.
- gummija Gumija - sveķiem līdzīga organiska viela, ko iegūst no dažādiem augiem.
- dzēšgumija Gumija uzrakstītā izdzēšanai.
- jēlgumija Gumija, kas vēl nav vulkanizēta.
- gumijs Gumija.
- gummiarabiks Gumijarabiks - Arabijas gummija, lipīga gummija, ko dabū no dažām akācijām.
- galošas Gumijas apavi, ko valkā, piemēram, virs kurpēm, velteņiem, lai aizsargātu tos no slapjuma, dubļiem.
- gumijnieks Gumijas mētelis.
- galbangumija Gumijas sveķi no vairākām "ferula" sugām Persijā, Afganistānā un Turkestānā, rodas no šo augu pienainās sulas.
- pūslis Gumijas termofors.
- daktilotēka Gumijas uzpirkstenis, pirksta aizsargs.
- gumijzābaki Gumijas zābaki.
- ķirzači Gumijas zābaki.
- pludas Gumijas zābaki.
- gumijnieks Gumijas zābaks.
- buzis Gumijas, metāla, zīda vai cita materiāla cilindrisks kāts ar vienmērīgi pieaugošu resnumu; to lieto, piemēram, barības vada, urīnizvadkanāla mehāniskai paplašināšanai, medikamentu ievadīšanai vai sašaurinājuma lokalizācijas un pakāpes noteikšanai.
- pikuss Gumijkoks ("Ficus").
- Gumenicas strauts Gumineicas strauts.
- rhizobium Gumiņbaktēriju ģints.
- sitona Gumiņsmecernieki.
- gummoze Gumoze.
- kancīte Gums apkārt maizei vai maizes ārpusē.
- gams Gums.
- bolboschoenus Gumumeldri.
- gumveidīgs Gumveida.
- gumzulains Gumzalains.
- iegumzīt Gumzot iedabūt (kur iekšā).
- sagumzāt Gumzot padarīt, parasti viscaur, negludu; saburzīt; saņurcīt.
- sagumzīt Gumzot padarīt, parasti viscaur, negludu; saburzīt; saņurcīt.
- uzgumzīt Gumzot uzvirzīt uz augšu.
- umžiņas Gumžiņas - mūzikas instruments ermoņikas.
- bandaga Gundega ("Ranunculus").
- kraupe Gundega ("Ranunculus").
- sviestpuķe Gundega ("Ranunculus").
- ugunspuķe Gundega ("Ranunculus").
- dundaga Gundega (2).
- bundega Gundega; saulpurene.
- ranukula Gundega.
- aseņlāsītes Gundegas ("Ranunculus").
- asinspuķe Gundegas ("Ranunculus").
- blusenes Gundegas ("Ranunculus").
- brīnumpuķe Gundegas ("Ranunculus").
- bundagas Gundegas ("Ranunculus").
- celceniks Gundegas ("Ranunculus").
- dedzītes Gundegas ("Ranunculus").
- gaiļapēdas Gundegas ("Ranunculus").
- gundedzenes Gundegas ("Ranunculus").
- gundedziņa Gundegas ("Ranunculus").
- gundenes Gundegas ("Ranunculus").
- gungunda Gundegas ("Ranunculus").
- gunsdega Gundegas ("Ranunculus").
- kašķporna Gundegas ("Ranunculus").
- kašķpuķe Gundegas ("Ranunculus").
- kašķpuķes Gundegas ("Ranunculus").
- kramppuķe Gundegas ("Ranunculus").
- pīpene Gundegas ("Ranunculus").
- pīpenīte Gundegas ("Ranunculus").
- rūgtene Gundegas ("Ranunculus").
- sūrenīte Gundegas ("Ranunculus").
- sūrine Gundegas ("Ranunculus").
- sūrinīte Gundegas ("Ranunculus").
- sūrne Gundegas ("Ranunculus").
- sūrnes Gundegas ("Ranunculus").
- trakulītes Gundegas ("Ranunculus").
- ugunsdzēsēji Gundegas ("Ranunculus").
- ranunculus Gundegas.
- traukulītes Gundegas.
- vederes Gundegas.
- ranunculidae Gundegu apakšklase.
- ranunculaceae Gundegu dzimta.
- cimicifūga Gundegu dzimtas augu ģints.
- kurpīte Gundegu dzimtas ģints ("Aconitum"), daudzgadīgs indīgs lakstaugs ar zarainu stumbru, staraini šķeltām lapām, parasti zili violetiem, ziediem ķekaros; ziemeļu puslodē, \~300 sugu, Latvijā 2 sugas.
- krauklene Gundegu dzimtas ģints ("Actaea"), daudzgadīgs indīgs lakstaugs ar plūksnaini saliktām lapām un sīkiem, baltiem ziediem ķekaros; parastie velnakrēsli, \~10 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
- adoniss Gundegu dzimtas ģints ("Adonis"), daudzgadīgi un viengadīgi lakstaugi, \~20 sugu.
- vizbulis Gundegu dzimtas ģints ("Anemone"), daudzgadīgs lakstaugs ar cilindrisku vai bumbuļveida sakneni, >100 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas; tās sugas, ko audzē kā krāšņumaugus mēdz saukt par anemonēm.
- atragēne Gundegu dzimtas ģints ("Atragene"), līdz 3 m gara liānas ar garu kāpelējošu stumbru, kas pie atbalsta nostiprinās ar lapu kātiem, 10 sugu, Latvijā kā krāšņumaugus apstādījumos audzē 2 sugas.
- ūdensgundega Gundegu dzimtas ģints ("Batrachium"), ūdensaugs, kam raksturīgi balti ziedi ar dzelteniem plankumiem pie vainaglapas pamatnes, peldošas un zemūdens vai tikai zemūdens lapas, kas dalītas šauros segmentos, \~20 sugu, Latvijā konstatētas 7 sugas.
- sudrabsvece Gundegu dzimtas ģints ("Cimicifuga"), dekoratīvas puķes ar garām, košām ziedu vārpām, kas līdzīgas svecēm.
- mežvītenis Gundegu dzimtas ģints ("Clematis"), daudzgadīgs vasarzaļš, dekoratīvs vīteņaugs ar violetiem, baltiem, dzelteniem ziediem un lielām apziedņa lapām, \~300 sugas, Latvijā savvaļā konstatēta 1 suga, kā krāšņumaugus audzē >20 sugas, \~60 šķirnes un \~100 hibrīdus.
- zilausis Gundegu dzimtas ģints ("Consolida", pēc senākas klasifikācijas "Delphinium"), viengadīgs vai divgadīgs lakstaugs ar pamīšus sakārtotām, plūksnaini dalītām lapām un zili violetiem ziediem skrajos ķekaros, \~60 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas.
- gaiļpieši Gundegu dzimtas ģints ("Delphinium"), daudzgadīgi lakstaugi ar aptuveni 360 sugām; daudzgadīgi lakstaugi ar staraini šķeltām vai dalītām lapām, ziedi ķekaros vai skarās, visbiežāk zili, Latvijā konstatēta 1 suga.
- delfīnija Gundegu dzimtas ģints ("Delphinium"), krāšņumaugs, izveidotas daudzas šķirnes, Latvijā brīvdabā sastopamās dēvē par gaiļpiešiem.
- erante Gundegu dzimtas ģints ("Eranthis"), \~10 cm garš augs, ar bumbuļiem zemē, vienāda platuma lapām un dzeltenu ziedu agri pavasarī.
- mazpurenīte Gundegu dzimtas ģints ("Ficaria"), daudzgadīgs lakstaugs ar gumveida saknēm, 8 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
- vizbulīte Gundegu dzimtas ģints ("Hepatica"), agri ziedošs daudzgadīgs lakstaugs ar rozetē sakārtotām ādainām lapām un ziliem ziediem, 5-8 sugas., Latvijā konstatēta 1 suga.
- peļastīte Gundegu dzimtas ģints ("Myosurus"), lakstaugs ar lineārām lapām rozetē, 6 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
- nigella Gundegu dzimtas ģints ("Nigella"), viengadīgi lakstaugi ar divkārt vai trīskārt plūksnaini dalītām lapām, divkāršu apziedni un augli - someņu kopaugli Vidusjūras apkārtnē; \~20 sugu.
- peonija Gundegu dzimtas ģints ("Paeonia"), daudzgadīgs augs ar lieliem, parasti sarkaniem, sārtiem vai baltiem, ziediem un plūksnainām lapām, 45 sugas, Latvijā audzē 15 sugu, >100 šķirņu.
- silpurene Gundegu dzimtas ģints ("Pulsatilla"), lakstaugs ar violetiem vai sārti violetiem (retāk baltiem, rožainiem) zvanveida ziediem, dziļi izgrieztām lapām un matiņiem klātu stumbru, \~30 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas.
- saulkrēsliņš Gundegu dzimtas ģints ("Thalictrum"), lakstaugs ar lielām, plūksnainām lapām un sīkiem ziediem skarās, \~120 sugas, Latvijā konstatētas 5 sugas, visas indīgi augi.
- saulpurene Gundegu dzimtas ģints ("Trollius"), daudzgadīgi lakstaugi ar sakneņiem un stāvu, dobu stublāju, \~30 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
- klematiss Gundegu dzimtas vasarzaļš, dekoratīvs, koksnains vīteņaugs, arī ilggadīgs lakstaugs.
- anemone Gundegu dzimtas vizbuļu ģints krāšņumaugi.
- ranunculales Gundegu rinda.
- akebija Gundegu rindas ģints ("Akebia"), dekoratīvi, daļēji mūžzaļi vīteņaugi.
- dekeneja Gundegu rindas ģints ("Decaisnea"), dekoratīvi, stāvi krūmi ar lielām, plūksnaini saliktām lapām.
- ugunsvātis Gundegu suga - asā gundega, bišu augs, 30-100 cm garumā, aug pļavās, norās, mežos, krūmājos, zied no maija līdz septembrim.
- vardulāji Gundegu suga, ložņu gundega; ugunspuķe.
- zvārgulītis Gundegziežaugu ģints, 6-15 zeltdzeltenas ziedlapiņas saritinājušās apaļā galviņā, stublājs ar spirāliskām lapām.
- zaļumjaunavas Gundegziežu dzimtas zāļaugu ģints, divkārt līdz trīskārt plūksnotām lapām ar matveidīgām galotnēm, īpatnējām šaurām nektārlapiņām.
- gunnera Guneras.
- Minjakgankars Gungašaņs, augstākā virsotne Sinotibetas kalnos, Ķīnā.
- guņkuris Gunkurs.
- guņa Guns.
- lychnis Guntiņas.
- Gununglesers Gununglesera dabas parks Indonēzijā.
- Kalvarja Gura Kalvarja - pilsēta Polijā, Mazovijas vojevodistē, 11650 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1670.-1883. un kopš 1919. g.
- būzinēt Gurdeni (bezspēcīgi, izsmelti) riet vai runāt (ironiski).
- slābs Gurdens (par cilvēkiem vai dzīvniekiem); slābans.
- slābans Gurdens (par cilvēkiem vai dzīvniekiem); slābs.
- glema Gurdens, gļēvs, kūtrs, slinks, tūļīgs cilvēks; tas, kas gausi, negribīgi, bez apetītes ēd.
- gļema Gurdens, gļēvs, kūtrs, slinks, tūļīgs cilvēks; tas, kas gausi, negribīgi, bez apetītes ēd.
- glemis Gurdens, gļēvs, kūtrs, slinks, tūļīgs cilvēks; tas, kas gausi, negribīgi, bez apetītes ēd.
- nolaidies Gurdens, slābs.
- nošļucis Gurdens, vārgs.
- gurds Gurdens.
- gurdums Gurdenums.
- ielīņot Gurdi ieiet.
- līņot Gurdi iet.
- languendo Gurdi, gurdeni.
- kausēt Gurdināt; būt par cēloni tam, ka gurst.
- gurdēt Gurdināt.
- gurināt Gurdināt.
- lēts Gurds, slābans.
- gurduļāt Gurduļot.
- gurkstinēt Gurdzelēt.
- gurgt Gurdzēt.
- Neihauzene Gurjevska, pilsēta Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, tās nosaukums līdz 1946. g.
- gurkas Gurki.
- gurkles Gurklas.
- brūkšķēt Gurkstēt (piemēram, velkkot plaukstu pār gludu, tīru, slapju virsmu).
- brūšķēt Gurkstēt (piemēram, velkot plaukstu pār gludu, tīru, slapju virsmu); brūkšķēt.
- sačārkstēt Gurkstēt, čaukstēt.
- gurdzēt Gurkstēt, čirkstēt.
- krepitēt Gurkstēt, čirkstēt.
- borkšēt Gurkstēt.
- burkšēt Gurkstēt.
- gurgzdēt Gurkstēt.
- gurkšēt Gurkstēt.
- gurkšķēt Gurkstēt.
- gurkstināt Gurkstēt.
- kurkāt Gurkstēt.
- krepitācija Gurkstošu, čirkstošu skaņu kopums (piemēram, plaušās, kaulu locītavās).
- aizgurkstēt Gurkstot attālināties.
- borago Gurķenes.
- ogūrči Gurķi ("Cucumis sativus").
- cucumis Gurķi.
- agurks Gurķis ("Cucumis sativus").
- ogurks Gurķis ("Cucumis sativus").
- agurķis Gurķis.
- krievābols Gurķis.
- kornišons Gurķu šķirne - trīs līdz pieci centimetri garš gurķu auglis, kuru izmanto konserviem.
- gurķmētra Gurķumētra; gurķene.
- gurmanši Gurmi - tauta Āfrikas rietumu daļā (Ganā, Togo, Kotdivuārā, Nigērā un Beninā).
- kaseli Gurmu tautai radniecīga cilts, kas dzīvo gk. Ganas ziemeļaustrumos, Togo ziemeļos un Kotdivuāras dienvidaustrumos.
- toboti Gurmu tautai radniecīga cilts, kas dzīvo gk. Ganas ziemeļaustrumos, Togo ziemeļos un Kotdivuāras dienvidaustrumos.
- mobi Gurmu tautai radniecīga cilts, kas dzīvo gk. Kotdivuāras dienvidu daļā, valoda pieder pie bantu saimes guru grupas.
- konkombi Gurmu tautai radniecīga cilts, kas dzīvo gk. Kotdivuāras dienvidu daļā.
- tongs Gurnautam līdzīgs vīriešu apakšveļas paveids, auduma strēmele, kas fiksēja dzimumorgānus un pasargāja tos no traumām.
- piejosta Gurnģērba augšmalai vai augšģērba lejasmalai piešūta vai citādi, piemēram, līmējot, metinot, piestiprinātā griezummalu glītapstrades papilddetaļa, ar kuru attiecīgo ģērba joslu piekļauj valkātāja ķermenim.
- meco Gurnģērba vai plecģērba garums - līdz pacelei, piem., mecokleita, mecosvārki.
- maksi Gurnģērba vai plecģērba garums - līdz potītēm, piem., maksikleita, maksibrunči.
- melmeņi Gurni.
- melmini Gurni.
- kulksna Gurns (cūkas).
- ķūlis Gurns (parasti nelieliem dzīvniekiem); stilba kauls.
- cinkslis Gurns, ciska (dzīvniekiem).
- slauns Gurns, ciska, ciskas iekšpuse.
- sluine Gurns, ciska, ciskas iekšpuse.
- šluine Gurns, ciska, ciskas iekšpuse.
- kulša Gurns, ciska, kāja; kulksnis.
- cenkle Gurns, ciska, liels.
- čikslis Gurns, ciska.
- ķenkle Gurns, ciska.
- slauna Gurns, ciska.
- kulksnis Gurns, ķūlis, ciska.
- gurnis Gurns.
- studzulms Gurns.
- gurnstarpa Gurnstarpe.
- rine Gurnu iedobums, ieliekums, kas atdala vienu gurnu no otra.
- uzgurnis Gurnu pārsegs, apvalks.
- griezaini Gurste.
- kust Gurt (1).
- gaust Gurt, lēnam kļūt.
- ļekstēt Gurt, sākt pagurt.
- Gavronka Gurva, Kiras pieteka.
- Gorova Gurva, Kiras pieteka.
- Gurava Gurva, Kiras pieteka.
- Kusari Gusara, pilsēta Azerbaidžānā.
- Gusava Gusau - pilsēta Nigērijas ziemeļrietumos.
- Gusevila Gusēnvila - pilsēta Francijā ("Goussainville").
- Gumbinnene Guseva - pilsēta Kaļiņingradā, tās nosaukums līdz 1946. g.
- Gusinoozerska Gusinoozjorska - pilsēta Krievijā.
- gusles Gusļi.
- guzmania Gusmanijas.
- mazā gusmanija Gusmaniju suga ("Guzmania minor"), kuras šķirnes tiek tirgotas kā populāri telpaugi ar spilgti sarkanu ziedkopu.
- gužņa Gušņa (1).
- palaquium Gutaperčas koks.
- guta Gutaperčas sastāva galvenā daļa, nepiesātināti ogļūdeņraži.
- gāmurenis Guturāls līdzskanis.
- gubnaterīša Guvernante, mājskolotāja.
- gubenante Guvernante.
- gubermente Guvernante.
- loms Guvums, (piemēram, medībās).
- guva Guvums.
- gūza Guza - putna māga.
- gāga Guza.
- gurklis Guza.
- guzma Guza.
- guzna Guza.
- gūzna Guza.
- kodars Guza.
- kugzna Guza.
- kugzne Guza.
- kugznis Guza.
- kuzla Guza.
- kuzma Guza.
- kuzna Guza.
- kuzuliņš Guza.
- māga Guza.
- gūzna Guzma (1).
- Gvajānas plakankalne Gvajānas plakankalne - atrodas Dienvidamerikas ziemeļaustrumu daļā (angļu val. "Guiana Highlands"), starp Amazones un Orinoko zemieni, garums - >2000 km, augstums - līdz 3014 m
- Gvantanamo līcis Gvantanamo līča jūras kara bāze ("Guantanamo Bay"/ "Guantanamo Bay Naval Base"), Kubas iznomāta teritorija ASV jūras kara bāzei, platība — 116 kvadrātkilometru, \~9500 iedzīvotāju (2005. g.; karavīri, viņu ģimenes locekļi, apkalpojošais personāls).
- Gvatemala Gvatemalas Republika - valsts Centrālamerikā (sp. val. "Guatemala"), platība - 108889 kvadrātkilometri, 13550440 iedzīvotāju (2010. g.), administratīvais iedalījums - 22 departamenti, robežojas ar Meksiku, Belizu, Hondurasu un Salvadoru, austrumos apskalo Karību jūras Hondurasas līcis, rietumos - Klusais okeāns.
- Gvatemala Gvatemalas Republikas galvaspilsēta (sp. val. "Ciudad de Guatemala"), atrodas kalnienes ieplakā \~1500 m vjl., 1022000 iedzīvotāju (2002. g.).
- Franču Gviāna Gviāna, Francijas aizjūras reģions ("Guyane Francaise").
- Biafras līcis Gvinejas līča austrumu daļa starp Lopesa ragu un Nigēras deltu ("Gulf de Biafra"), Nigērijas, Kamerūnas, Ekvatoriālās Gvinejas un Gabonas piekrastē, garums - \~300 km, dziļums - >2000 m, pusdiennakts plūdmaiņas - līdz 2,7 m
- Gvineja-Bisava Gvinejas-Bisavas Republika - valsts Rietumāfrikā (port. val. "Guine-Bissau"), Atlantijas okeāna piekrastē, ietilpst 60 salu, platība - 36125 kvadrātkilometri, 1534000 iedzīvotāju (2009. g.), administratīvais iedalījums - 8 reģioni un 1autonoms sektors, robežojas ar Senegālu un Gvineju.
- Dagdas ala ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas pie Dagdas pilsētas robežas Dagdas pagastā, Narūtas pietekas Guščicas labajā krastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., garums — 5 m, platums — 4,5 m, augstums — 1 m, veidojusies dabiski sacementētos grants iežos
- Hāgens Ģermāņu un skandināvu eposu tēls, burgundiešu valdnieka Gunnara (Guntera) radinieks un vecākais vasalis, varonīgs cīnītājs.
- Holšteina-Gotorpa Hercogiste 1544.-1773. g. ("Holstein-Gottorp"), izveidota no Šlēzvigas un Holšteinas teritorijām; viens Holšteinas-Gotorpu dzimtas atzars ieguva Zviedrijas troni 1751.-1818. g. (Ādolfs Fredriks, Gustavs III, Gustavs IV Ādolfs, Kārlis XIII), cits atzars 1762.-1917. g. valdīja Krievijā.
- Vesantara Hindu mitoloģijā - princis, Budas pēdējā cilvēciskā inkarnācija, pirms viņš kļuva par Sidhartu Guatamu.
- Kamanu kalni iekšzemes kāpu masīvs Gulbenes novadā, 5 km uz ziemeļrietumiem no Lejasciema, Gaujas pietekas Linupes iztekas apvidū; kāpas un kāpu vaļņi paraboliski nedaudz izliekti austrumu virzienā, relatīvais augstums līdz 15 m; augstākā virsotne 219 m virs jūras līmeņa
- Gudbransdāla Ieleja Logenas augšteces apvidū ("Gudbrandsdal"), Norvēģijas dienvidos, garums (no Lešaskugsvatna ezera līdz Mjēsas ezeram) - 230 km
- Mustera kanāls ietek Mustera ezerā Gulbenes novada Lejasciema pagastā
- Balvu novads ietver Balvu un Viļakas pilsētu, Baltinavas, Balvu, Bērzkalnes, Bērzpils, Briežuciema, Krišjāņu, Kubuļu, Kupravas, Lazdukalna, Lazdulejas, Medņevas, Rugāju, Susāju, Šķilbēnu, Tilžas, Vectilžas, Vecumu, Vīksnas un Žīguru pagastu, robežojas ar Ludzas, Rēzeknes, Madonas, Gulbenes un Alūksnes novadu, kā arī ar Krieviju
- Suņu grāvis Iežupes kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā; Suņugrāvis.
- Ķivurga Iežupes kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā.
- Lēnupīte Iežupes kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā.
- Kārklupe Iežupes labā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā; Kāklupīte; Urgale.
- Ledupe Iežupes labā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā; Ladupe.
- Dziļāgrava Iežupes labā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā.
- Kūrupe Iežupes labā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā.
- Mērupīte Iežupes labā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā.
- Musturga Iežupes labā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā.
- Spensera līcis Indijas okeāna līcis Austrālijas dienvidu piekrastē (angļu val. "Spencer Gulf"), starp Eira un Jorkas pussalu, garums — 330 km, platums pie ieejas — \~80 km, dziļums — līdz 64 m, neregulāras diennakts plūdmaiņas — līdz 3,6 m
- ahmadīija Islāma virziens, ko dibinājis Mirza Gulams Ahmads (1839.-1908. g.) pasludinot sevi par mahdī un apsolīto mesiju; 1974. g. citi musulmaņi ahmadistus pasludināja par nemusulmaņiem.
- Madonas novads izveidots 2009. g., ietvēra Madonas pilsētu, Aronas, Barkavas, Bērzaunes, Dzelzavas, Kalsnavas, Lazdonas, Liezēres, Ļaudonas, Mārcienas, Mētrienas, Ošupes, Praulienas, Sarkaņu un Vestienas pagastu, 2021. g. pievienots Cesvaines, Ērgļu, Indrānu, Jumurdas un Sausnējas pagasts kā arī Cesvaines un Lubānas pilsēta, robežojas ar Gulbenes, Balvu, Rēzeknes, Varakļānu, Jēkabpils, Aizkraukles, Ogres un Cēsu novadu
- Gubaika Jāšas kreisā krasta pieteka Preiļu novada Pelēču pagastā, garums - 10 km; Gubaina; Kazupe; Križovas strauts.
- Neuhof Jaunā muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Gudenieku pagastā.
- Hiršberga Jeleņa Gura, pilsētas Polijā senāks nosaukums.
- Adenas līcis jūras līcis (_Gulf of Aden_) Indijas okeāna ziemeļrietumu daļā starp Āfriku u Arābijas pussalu
- Amundsena līcis jūras līcis (angļu val. "Amundsen Gulf") Kanādas Arktiskajā arhipelāgā, starp Ziemeļamerikas kontinentu, Benksa un Viktorijas salu, garums — 445 km, lielākais platums — 213 km, lielākais dziļums — 285 m
- Kačhas līcis jūras līcis Arābijas jūras ziemeļaustrumu daļā ("Gulf of Kachchh"), uz ziemeļrietumiem no Kāthiāvāras pussalas (Indijā), garums — 165 km, platums pie ieejas — \~46 km, dziļums — līdz 38 m, pusdiennakts plūdmaiņas — līdz 3 m
- Gvinejas līcis jūras līcis Atlantijas okeāna austrumu daļā (angļu val. "Gulf of Guinea"), Centrālās Āfrikas piekrastē, starp Palmas ragu ziemeļos (Libērijā) un Lopasa ragu dienvidos (Gabonā), platība — 753000 kvadrātkilometru, lielākais dziļums — 5207 m, pusdiennakts plūdmaiņas — līdz 2,7 m
- Meinas līcis jūras līcis Atlantijas okeāna ziemeļrietuma daļā (angļu val. “Gulf of Maine”), Ziemeļamerikas austrumu piekrastē, starp Jaunskotijas pussalu un Keipkodas pussalu, dziļums — līdz 227 m
- Sentlorensa līcis jūras līcis Atlantijas okeāna ziemeļrietumos (angļu val. "Gulf of Saint Lawrence"), Ziemeļamerikas austrumu piekrastē, no okeāna to atdala Ņūfaundlenda un Keipbretona, platība — 249000 kvadrātkilkometru, dziļums — līdz 538 m
- Aņpu līcis jūras līcis Dienvidķīnas jūras Bakbo (Tonkinas) līča ziemeļaustrumos, Ķīnas Guandunas provincē
- Honhai līcis jūras līcis Dienvidķīnas jūras ziemeļu piekrastē, Ķīnas Guandunas provincē
- Dzješi līcis jūras līcis Dienvidķīnas jūras ziemeļu piekrastē, Ķīnas Guandunas provinces dienvidu daļā
- Albaja līcis jūras līcis Filipīnās (_Albay Gulf_), Filipīnu jūras rietumos, Lusonas salas dienvidaustrumu atzara austrumu piekrastē
- Asida līcis jūras līcis Filipīnās (_Asid Gulf_), Masbates salas dienvidos
- Āplas līcis jūras līcis Guamas salas rietumoas (_Åpla', Bahihan_), ASV teritorija Klusajā okeānā
- Gvajakilas līcis jūras līcis Klusā okeāna austrumu daļā ("Golfo de Guayaquil"), Dienvidamerikas piekrastē, Ekvadorā, iesniedzas sauszemē — 115 km, platums pie ieejas — 160 km, dziļums — līdz 200 m
- Leidžou līcis jūras līcis Ķīnas dienvidos, Guandunas provinces dienvidrietumu daļā, pie Leidžou pussalas austrumu krasta
- Suecas līcis jūras līcis Sarkanās jūras ziemeļu daļā (angļu val. "Gulf of Suez", arābu val. "Khalyj as Suways"), starp Sinaja pussalu un Āfriku, garums — \~325 km, platums — 15-46 km, dziļums — līdz 80 m, pusdiennakts plūdmaiņas — līdz 1,8 m
- Admiralitātes līcis jūras līcis Timoras jūras dienvidos (_Admiralty Gulf_), Austrālijas ziemeļu piekrastē
- Karalienes Modas līcis jūras līcis Ziemeļu Ledus Okeānā (“Queen Maud Gulf”), Kanādas piekrastē, starp Viktorijas un Karaļa Viljama salu un Ziemeļamerikas kontinentu, iesniedzas sauszemē — 72 km, dziļums — \~30 m, 10 mēnešus gadā saglabājas ledus blīvējumi
- Būtijas līcis jūras līcis Ziemeļu Ledus okeānā (angļu val. "Gulf of Boothia"), Kanādas ziemeļu piekrastē, starp Melvila un Būtijas pussalu un Bafina Zemi, garums - 518 km, platums - 220 km, lielākais dziļums - 200 m
- Kalmodu Kalmodu ezers - atrodas Gulbenes novada Rankas pagastā, platība - 23,0 ha; Janeļu; Kalmodu-Janeļu ezers.
- Kalna Kalna ezers - Kalnis, ezers Gulbenes un Balvu novadā.
- Baijuņdžans kalna virsotne Ķīnā, Guandunas provincē, augstums - 1007 m
- Kalncempji Kalncempju pagasts - pagasts Alūksnes novadā, robežojas ar Zeltiņu, Alsviķu un Annas pagastu, kā arī ar Gulbenes novadu; bijušie nosaukumi: vāciski - Kalnemoise, krieviski - Kalncempskaja.
- Cērmaņu ezers Kalnienas ezers Gulbenes novadā.
- Ābu kalni kalniene Indijā (_Ābu Hills_), Rādžastānas un Gudžaratas štatā, augstākā virsotne 1722 m (Gurušikhara)
- Guidžou kalniene kalniene Ķīnas dienvidu daļā (ķīn. val. "Guizhou"), garums — >600 km, platums — līdz 500 km, augstums — 1000-1200 m,atsevišķās grēdās pārsniedz 2000 m
- Beļavas kalns kalns Gulbenes paugurvalnī, Gulbenes novada Beļavas pagastā, 1 km uz rietumiem no Pilskalna ciema, ziemeļu-dienvidu virzienā orientēts kupolveida paugurs, garums — 300 m, absolūtais augstums — 178 m vjl., relatīvais augstums — 35 m, sens latgaļu pilskalns, daļēji apaudzis ar kokiem; Kārtenes pilskalns
- Aguns kalns Indonēzijā (_Agung, Gunung_), Bali salā, augstums 3142 m
- Ardžuna kalns Indonēzijā (_Arjuna, Gunung_), Javas salas austrumu daļā, Austrumjavas provincē, augstums - 3339 m
- Abonabons kalnu virsotne (_Abong Abong, Gunung_), Indonēzijā, Sumatras salas ziemeļu daļā, augstums 2985 m
- Kaļņa Kaļņa ezers - Kalnis, ezers uz Gulbenes un Balvu novada robežas.
- Kamanu Kamanu kalni - iekšzemes kāpu masīvs Gulbenes novadā, 5 km uz ziemeļrietumiem no Lejasciema, kāpu vaļņi nedaudz izliekti, līdz 2 km gari, relatīvais augstums - līdz 15 m, augstākā virsotne - 128 m vjl.
- Kamenna Kamenna Gura - pilsēta Polijā, Lejassilēzijas vojevodistē, 20300 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1292. g.
- Hāga Karaļa pils un parks Solnā (Haga), uz ziemeļiem no Stokholmas, Gustava III paviljons (celts 1787.-1790. g.), vēlāk uzcelts Karalienes paviljons, ko parasti dēvē par Hāgas pili.
- Gulbene Kārklupītes labā krasta pieteka Naukšēnu novada Naukšēnu pagastā, garums - 17 km, iztek no Tindres ezera rietumu gala uz Igaunijas robežas, senāk tika uzskatīta par Acupītes pieteku un Kārklupīte par Gulbenes pieteku.
- Khambāta Khambātas līcis - atrodas Arābijas jūras ziemeļu daļā ("Gulf of Khambhāt"), Indijas rietumu piekrastē, uz austrumiem no Kāthiāvāras pussalas, garums - 250 km, dziļums - līdz 36 m, neregulāras plūdmaiņas - līdz 11,9 m
- Benkišangula Gumiza kilils Etiopijā ("Benishangul Gumiz"), administratīvais centrs - Asosa, platība - 49289 kvadrātkilometri, 670800 iedzīvotāju (2007. g.)
- Gurva Kiras kreisā krasta pieteka Susāju un Medņevas pagastā, garums - 8 km; Gurava; arī Gorova, Gavronka.
- Kjaramonte Kjaramonte Gulfi - pilsēta Itālijā ("Chiaramonte Gulfi"), Sicīlijas reģiona Raguzas provincē, 8200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Klinča Klinča ezers - atrodas Gulbenes novada Lejasciema pagastā, platība - 4 ha; Klincs; Klinšu ezers; Klints ezers; Ezerkalnu rezers.
- Papua līcis Koraļļu jūras līcis Jaungvinejas salas dienvidu piekrastē (angļu val. “Gulf of Papua”), iesniedzas sauszemē 150 km, platums — pie ieejas 330 km, dziļums — līdz 969 m
- Gāršupe Koruļupītes kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā.
- Adze Kroņa muiža Kurzemē, Aizputes apriņķī, Rīves upes krastā, kuras teritorijā izveidojusies apdzīvotā vieta, kas tagad saucas "Adzes" Kuldīgas novada Gudenieku pagastā.
- Asarupe Krustalīces kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Beļavas un Stradu pagastā un nelielā posmā ir Gulbenes pilsētas robežupe, garums - 13 km
- Ķīšupīte Krustalīces kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Stradu pagastā.
- Robežupīte Krustalīces kreisā krasta pieteka Gulbenes novadā.
- Vienvārstes strauts Krustalīces labā krasta pieteka Gulbenes novadā, garums — 9 km; Sturņupīte.
- cerendnieki Kuldīga novada Gudenieku pagasta apdzīvotās vietas "Cerenda" iedzīvotāji.
- adzenieki Kuldīgas novada Gudenieku pagasta apdzīvotās vietas "Adzes" ("Adze", "Adžu muiža") iedzīvotāji.
- adznieki Kuldīgas novada Gudenieku pagasta apdzīvotās vietas "Adzes" ("Adze", "Adžu muiža") iedzīvotāji.
- Adze Kuldīgas novada Gudenieku pagasta apdzīvotās vietas "Adzes" bijušais nosukums; vēstures avotos pirmo reizi minēta 1253. g. Piltenes bīskapam ar ordeni savā starpā zemi dalot.
- Adzmuiža Kuldīgas novada Gudenieku pagasta apdzīvotās vietas "Adzes" bijušais nosukums.
- basenieki Kuldīgas novada Gudenieku pagasta apdzīvotās vietas "Basi" iedzīvotāji.
- biržnieki Kuldīgas novada Gudenieku pagasta apdzīvotās vietas "Birži" iedzīvotāji.
- gudenieki Kuldīgas novada Gudenieku pagasta apdzīvotās vietas "Gudenieki" iedzīvotāji.
- Jaunmuiža Kuldīgas novada Gudenieku pagasta apdzīvotās vietas "Jaunā muiža" nosaukuma variants.
- uzāvnieki Kuldīgas novada Gudenieku pagasta apdzīvotās vietas "Užavas" iedzīvotāji.
- vītolnieki Kuldīgas novada Gudenieku pagasta apdzīvotās vietas "Vītoli" iedzīvotāji.
- Gudenekenskaja Kuldīgas novada Gudenieku pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Guddeneeken Kuldīgas novada Gudenieku pagasta bijušais nosaukums vāciski.
- Kuldīga Kuldīgas novads - nodibināts 2009. g. ietverot Kuldīgas pilsētu, Ēdoles, Gudenieku, Īvandes, Kabiles, Kurmāles, Laidu, Padures, Pelču, Rendas, Rumbas, Snēpeles, Turlavas un Vārmes pagastu, 2021. g. pievienoti Alsungas, Nīkrāces, Raņķu, Rudbāržu un Skrundas pagasti, kā arī Skrundas pilsēta, robežojas ar Ventspils, Talsu, Tukuma, Saldus un Dienvidkurzemes novadu.
- Kuldīga Kuldīgas rajons - pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra Kuldīgas pilsētu un Skrundas pilsētu ar lauku teritoriju, Alsungas, Ēdoles, Gudenieku, Īvandes, Kabiles, Kurmāles, Laidu, Nīkrāces, Padures, Pelču, Raņķu, Rendas, Rudbāržu, Rumbas, Snēpeles, Turlavas un Vārmes pagastu, robežojās ar Ventspils, Talsu, Tukuma, Saldus, un Liepājas rajonu.
- Rožkalnu raganas akmens kulta vieta Gulbenes novada Daukstu pagastā, iepretī Krapas pilskalnam, tas ir dabisks, neapstrādāts laukakmens (augstums 1,6 m, apkārtmērs 10, 5 m), senāk bijis zināms plašā apkārtnē un l''idz 19. gs. ļaudis pie tā nesuši ziedojumus
- Jāņukalnu lielais akmens kulta vieta Gulbenes novada Tirzas pagastā, \~0,5 km no Jāņukalnu mājām, lielākais platum 5,2 m, augstums 1,6 m, senāk svētkos pie tā pulcējušies ļaudis
- vidzemnieki Kultūrvēsturiskā apgabala Vidzeme (Cēsu, Limbažu, Valmieras, Valkas, Gulbenes rajonu, Rīgas, Ogres, Aizkraukles, Madonas, Alūksnes rajonu daļu) iedzīvotāji.
- Ķīnas Tautas Republika Ķīna - valsts pilnais nosaukums, iedalās 22 provincēs, 5 autonomos reģionos: Iekšējā Mongolija, Tibeta, Siņdzjana, Guansi, Ninsja.
- Noriļlag Labošanas darbu nometņu sistēma, "Gulaga" struktūrvienība Krasnojarskas novada ziemeļu daļā, dibināta 1935. g., ieslodzītos nodarbināja gk. vara, niķeļa u. c. krāsaino metālu ieguvē, 1941. g. ieslodzīti >560 virsnieki no Latvijas, pēc 2. pasaules kara te ieslodzīja latviešu nacionālos partizānus, leģionārus u. c. no Latvijas deportētās personas.
- Vjatlag Labošanas darbu nometņu sistēma, Gulaga struktūrvienība Krievijā Kirovas apgabalā, dibināta 1938. g., 1956. g. bija 35 nometnes, 1176 nometņu punkti un 56 darba kolonijas, 1953. g. bija \~31,4 tk ieslodzīto, 1938.-1956. g. šajās nometnēs ieslodzīti vairāk nekā 6500 Latvijas iedzīvotāji un vairāki simti PSRS dzīvojošie latvieši, no tiem 2567 gāja bojā ieslodzījumā.
- Melderupīte Lāčupītes (Tirzas baseinā) labā krasta pieteka Gulbenes novada Beļavas pagastā.
- Kamaldiņa Lāčupītes (Tirzas pietekas) kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Beļavas pagastā, kas senāk tika uzskatīta par Lāčupītes augšteci.
- Tālava Latgaļu zeme 13. gadsimtā, aizņēma apvidu starp Sedas upi, Burtnieku ezeru, Cēsīm, Piebalgu, Gulbeni un Gaujienu, taču precīzas robežas nav zināmas.
- Latvijas rajoni Latvijas teritoriju 1990.-2009. g. iedalīja 26 rajonos: Aizkraukles, Alūksnes, Balvu, Bauskas, Cēsu, Daugavpils, Dobeles, Gulbenes, Jēkabpils, Jelgavas, Krāslavas, Kuldīgas, Liepājas, Limbažu, Ludzas, Madonas, Ogres, Preiļu, Rīgas, Rēzeknes, Saldus, Talsu, Tukuma, Valkas, Valmieras, Ventspils.
- Gumeņica Lauderu pagasta apdzīvotās vietas "Gumineica" bijušais nosaukums.
- Letes Letes ezers - atrodas Gulbenes novada Beļavas pagastā, platība - 5,8 ha
- Guandunas pussala Liaodunas pussalas dienvidrietumu gals ("Guandongbandao"), Ķīnas ziemeļaustrumu daļā, platība — \~3500 kvadrātkilometru; Kvantuna.
- Karpentārija līcis līcis Arafuru jūras dienvidos (angļu val. "Gulf of Carpentaria"), Austrālijas ziemeļu piekrastē, starp Jorkas raga un Arnemlendas pussalu, platība - 328000 kvadrātkilometru, garums - \~600 km, lielākais dziļums - 71 m
- Manaras līcis līcis Indijas okeānā ("Gulf of Mannar"), starp Indostānas pussalas dienvidaustrumu krastu, Šrilanku un Ādama tiltu - salu un klinšu virkni, piekrastē - sekls, centrālajā daļā dziļums līdz 1335 m, Polka šaurums savieno ar Bengālijas līci
- Žozefa Bonaparta līcis līcis Timoras jūrā ("Joseph Bonaparte Gulf"), Austrālijas ziemeļu piekrastē, starp Arnemlendu un Kimberlijas pussalu, iesniedzas sauszemē - \~780 km, platums pie ieejas - \~1280 km, dziļums - līdz 98 m
- Sidras līcis līcis Vidusjūras dienvidos (angļu val. "Gulf of Sidra"), Ziemeļāfrikas (Lībijas) piekrastē, garums — 115 km, platums — pie ieejas 465 km, lielākais dziļums — 1805 m, pusdiennakts plūdmaiņas — līdz 0,4 m; Lielais Sirts
- Baijuņa lidosta Ķīnā, Guandunas provincē, ziemeļos no Guandžou (Kantonas) pilsētas
- Baoaņa lidosta Ķīnā, Guandunas provinces dienvidu daļā, Lindinas līča austrumu krastā
- Ušurupe Liedes kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Līgo pagastā, iztek no Ušura ezera, garums - 12 km; Ušurga.
- Mandauga Liedes kreisā krasta pieteka Gulbenes un Lubānas novadā, garums - 17 km, kritums - 11 m; Mandaugas; Mandaugu grāvis; Mindaugas strauts.
- Nidrīte Liedes kreisā krasta pieteka Madonas novada Indrānu pagastā, augštece Gulbenes novada Daukstu un Līgo pagastā, garums - 18 km, kritums - 13 m; Niedrīte.
- Olene Liedes labā krasta pieteka Gulbenes novada Daukstu pagastā, garums - 6 km
- Grīvupīte Liedes labā krasta pieteka Gulbenes novada Jaungulbenes pagastā (senāk uzskatīta par Kapupītes pieteku).
- Liedīte Liedes labā krasta pieteka Gulbenes novada Jaungulbenes pagastā, garums - \~6 km
- Sentvinsenta līcis Lielā Austrālijas līča iekšējais līcis Austrālijas dienvidu piekrastē ("Gulf Saint Vincent"), garums — \~150 km, platums pie ieejas — 110 km, dziļums — līdz 38 m, pie ieejas līcī Ķenguru sala.
- Gusēnu ezers Lielais Gusena ezers Robežnieku pagastā.
- Lielais Useņu ezers Lielais Gusena ezers Robežnieku pagastā.
- Ūseņu ezers Lielais Gusena ezers Robežnieku pagastā.
- gumertgrāverieši Līvānu novada Jersikas pagasta apdzīvotās vietas "Gumertgrāveri" iedzīvotāji.
- Gumertgroveri Līvānu novada Jersikas pagasta apdzīvotās vietas "Gumertgrāveri" nosaukuma variants.
- Gumertgrōveri Līvānu novada Jersikas pagasta apdzīvotās vietas "Gumertgrāveri" nosaukums latgaliski.
- Guļbinski Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Gulbinski" nosaukuma variants.
- Ludzupīte Ludza ezera noteka uz Stāmerienas ezeru Gulbenes novada Stāmerienas pagastā.
- Portartura Ļuišuņas pilsētas Ķīnā, Liaoninas provincē, Guandunas pussalas dienvidu galā, nosaukums 1898.-1905. g., kad tā bija iznomāta Krievijai.
- Gulbēris Madonas novada Liezēres pagasta apdzīvotās vietas "Gulbēre" bijušais nosaukums.
- gulbērieši Madonas novada Liezēres pagasta apdzīvotās vietas "Gulbēris" iedzīvotāji.
- Mālu Mālu dzirnavezers - uzpludināts uz Svārbes upes Gulbenes novada Lejasciema pagastā, platība - 1,8 ha
- uzbriede materiāla īpašība palielināties apjomā mitruma vai citu apstākļu ietekmē. Gumijas detaļu uzbriede ir viens no to bojāšanās veidiem, kura dēļ detaļa var kļūt lietošanai nederīga, piemēram, blīves vai virzulīša uzbriede spēka pievada sistēmā
- Ķirzaka mazs debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Lacerta", saīsinājums "Lac"), starp Pegazu, Gulbi, Cefeju un Andromedu, tajā ir tikai dažas, ne pārāk spožas zvaigznes, Ķirzakas α spožums 3,7 zvaigžņlielumi un tā atrodas 102 ly attālumā, Latvijā nenorietošs
- Bulta mazs debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Sagitta", saīsinājums "Sge") Piena Ceļā uz dienvidiem no Gulbja; spožu zvaigžņu nav, vislabāk novērojams vasarā
- Gerrero Meksikas pavalsts - Brīvā un Suverēnā Gerrero Valsts ("Guerrero" / "Estado Libre y Soberano deGuerrero"), administratīvais centrs - Čilpansigo, platība - 63618 kvadrātkilometru, 3115200 iedzīvotāju (2005. g.).
- Gvanahvato Meksikas pavalsts - Brīvā un Suverēnā Gvanahvato Valsts ("Guanajuato" / "Estado Libre y Soberano de Guanajuato"), platība - 30621 kvadrātkilometrs, 4893800 iedzīvotāju (2005. g.).
- Tumšupe Mellupe - Pededzes labā krasta pietekas Mugurupes labā satekupe Gulbenes novadā.
- Mig Militāra lidmašīna, PSRS ražots iznīcinātājs; pirmais "Mig" tika izgatavots 1940. g., nosaukums pēc konstruktoru A. Mikojana un M. Gurēviča uzvārdiem.
- Gulivers milzis - no īru rakstnieka Džonatana Svifta satīriskā romāna "Gulivera ceļojumi" (1726. g.) galvenā varoņa vārda
- Moveša Moveša ezers - atrodas Gulbenes novada Lejasciema pagastā pie Beļavas pagasta robežas, caurtek Olekšupīte, platība - 13 ha; Moves ezers; Moveša ezers; Movešu ezers; Moveža ezers; Movieša ezers; Movess; Mūveša ezers.
- Upīte Mudažas labā krasta pieteka Gulbenes novadā.
- Pogupe Mugurupes kreisā satekupe Gulbenes novadā, garums - 23 km, kritums - 23 m, iztek no Ludza ezera, tek cauri Stāmerienas un Pogas ezeram, gultne regulēta.
- gudžarati Nācija Indijā, Gudžaratas štata pamatiedzīvotāji, dzīvo arī Pakistānā, runā gudžaratu valodā, ticīgie - hinduisti, Pakistānā - gk. musulmaņi.
- Agvaro-Gvarikito nacionālais parks nacionālais parks Venecuēlā (_Aguaro-Guariquito, Parque Nacional_), Gvariko štatā
- ASV dolārs naudas pamatvienība ASV, kas tiek izmantota arī Austrumtimoras Demokrātiskajā Republikā, Britu Indijas Okeāna Teritorijā, Britu Virdžīnu Salās, Ekvadoras Republikā, ASV Guamas Teritorijā, Māršala Salu Republikā, Mikronēzijas Federatīvajās Valstīs, Palau Republikā, Puertoriko Sadraudzībā, Tērksas un Kaikosas Salās, Ziemeļu Marianas Salās, kā arī paralēli ar vietējām valūtām Haiti Republikā, Panamas Republikā un Salvadoras Republikā
- Lapsiņa neievērojams debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Vulpecula", saīsinājums "Vul") Piena Ceļā uz dienvidiem no Gulbja, Latvijā redzams vasarā; spožākā zvaigzne Lapsiņas α sasniedz tikai 4,4. zvaigžņlielumu
- Gudzonu pirtiņa neliela niša smilšakmens slānī blakus Gudzonu alai
- Sjiņliao neliela sala Dienvidķīnas jūras Leidžou līcī, Leidžou pussalas austrumu piekrastē, Ķīnā, Guandunas provinces dienvidos
- Naņpenu salas nelielu salu grupa Dienvidķīnas jūrā, Ķīnas Guandunas provincē
- Brunhilde Nībelungu teikas varone, ko Burgundijas karalis Gunters ar viltu ieguva par sievu pēc tam, kad Zigfrīds viņa vietā cīnījās un uzvarēja Brunhildi.
- Niedrīte Nidrīte, Liedes pieteka Gulbenes un Madonas novadā.
- Kuldīgas novads nodibināts 2009. g. ietverot Kuldīgas pilsētu, Ēdoles, Gudenieku, Īvandes, Kabiles, Kurmāles, Laidu, Padures, Pelču, Rendas, Rumbas, Snēpeles, Turlavas un Vārmes pagastu, 2021. g. pievienoti Alsungas, Nīkrāces, Raņķu, Rudbāržu un Skrundas pagasti, kā arī Skrundas pilsēta, robežojas ar Ventspils, Talsu, Tukuma, Saldus un Dienvidkurzemes novadu
- Cēsu novads nodibināts 2009. g., (līdz 2021. g. ietvēra Cēsu pilsētu un Vaives pagastu), pēc 2021. g. teritoriālās reformas ietver Amatas, Drabešu, Dzērbenes, Inešu, Jaunpiebalgas, Kaives, Liepas, Līgatnes, Mārsnēnu, Nītaures, Priekuļu, Raiskuma, Skujenes, Stalbes, Straupes, Taurenes, Vaives, Vecpiebalgas, Veselavas, Zaubes un Zosēnu pagastu, robežojas ar Valmieras, Smiltenes, Gulbenes, Madonas, Ogres, Siguldas un Limbažu novadu
- Smiltenes novads nodibināts 2009. g., sākotnēji ietvēra Smiltenes pilsētu un Bilskas, Blomes, Brantu, Grundzāles, Launkalnes, Smiltenes un Variņu pagastus, 2021. g. reformā pievienots Apes, Drustu, Gaujienas, Raunas, Trapenes un Virešu pagasts, robežojas ar Alūksnes, Gulbenes, Cēsu, Valmieras un Valkas novadu, kā arī ar Igauniju
- Gulbenes novads nodibināts 2009. gadā bijušā Gulbenes rajona teritorijā, ietver Gulbenes pilsētu, Beļavas, Daukstu, Druvienas, Galgauskas, Jaungulbenes, Lejasciema, Līgo, Litenes, Lizuma, Rankas, Stāmerienas, Stradu un Tirzas pagastu, robežojas ar Alūksnes, Balvu, Madonas, Cēsu un Smiltenes novadu
- Alūksnes novads novads Vidzemes ziemeļaustrumos, ietver Alūksnes pilsētu, Alsviķu, Annas, Ilzenes, Jaunalūksnes, Jaunannas, Jaunlaicenes, Kalncempju, Liepnas, Malienas, Mālupes, Mārkalnes, Pededzes, Veclaicenes, Zeltiņu un Ziemera pagastu, robežojas ar Balvu, Gulbenes un Smiltenes novadu, kā arī ar Igauniju un Krieviju; 2009.-2020. g. ietvēra arī Apes pilsētu un pagastu, kā arī Gaujienas, Trapenes un Virešu pagastu
- Aršeji gelta oāze Čadā (_Guelta d’Archéї_), Borku-Ennedi-Tībestī reģiona dienvidaustrumu daļā, ievērojama kamieļu dzirdināšanas vieta
- Gāršupe Ogres labā krasta pieteka Madonas novada Liezēres pagastā, iztek no Gulbēra ezera, tek caur Ūbēri.
- Suntažu rinda Ogres svītas augšējā daļa, izplatīta Mālpils un Gulbenes ieplakas ziemeļu daļā, kā arī Kuršu ieplakā, kur to klāj ģipšakmeņi, biezums — līdz 12 m, stratotips — Liepnas urbuma intervāls 22,5-34 m dziļumā; Suntažu slāņkopa.
- Gribiņu grāvis Olekšupītes labā krasta pieteka Gulbenes novada Beļavas pagastā.
- Gvavjare Orinoko kreisā krasta pieteka Kolumbijā (sp. val. "Guaviare"), garums - 1300 km, sākas Austrumkoldirjerā, lejtece Orinoko zemienē.
- Jaungvineja Otra lielākā sala pasaulē (aiz Grenlandes, "New Guinea"), atrodas Melanēzijā, Klusā okeāna rietumos, uz ziemeļiem no Austrālijas, apskalo Jaungvinejas, Zālamana un Koraļļu jūra, sadalīta starp Indonēziju un Papua-Jaungvineju, platība - 829000 kvadrātkilometru, garums - >2400 km, platums - līdz 700 km, augstākā virsotne - 4884 m
- Jaunannas pagasts pagasts Alūksnes novada dienvidu daļā, robežojas ar Annas, Malienas un Mālupes pagastu, kā arī ar Balvu un Gulbenes novadu
- Ilzenes pagasts pagasts Alūksnes novada rietumu daļā ar administratīvo centru Jaunzemos, robežojas ar Alsviķu un Zeltiņu pagastu, kā arī ar Gulbenes un Smiltenes novadu; bijušie nosaukumi; vāciski — Ilsen, krieviski — Iļzenskaja
- Annas pagasts pagasts Alūksnes novadā, izveidots 1859. g., kad barons Delvigs atvēlējis pagastam zemi un vēlāk tas nosaukts barona sievas Annas vārdā, robežojas ar Kalncempju, Alsviķu, Jaunalūksnes, Malienas un Jaunannas pagastu, kā arī ar Gulbenes novadu (pēc 2. pasaules kara Annas pagasta bijušajā teritorijā izveidots arī Jaunannas pagasts); bijušie nosaukumi: vāciski - Alt-Annenhof, krieviski - Annenskaja
- Zeltiņu pagasts pagasts Alūksnes novadā, robežojas ar Ilzenes, Alsviķu un Kalncempju pagastu, kā arī ar Gulbenes novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Seltinghof, krieviski — Zeļtinskaja
- Kubulu pagasts pagasts Balvu novadā ar administratīvo centru Kurnā, robežojas ar Vīksnas, Bērzkalnes, Balvu un Rugāju pagastu un Balvu pilsētu, kā arī ar Gulbenes un Alūksnes novadu
- Rugāju pagasts pagasts Balvu novadā, robežojas ar Kubulu, Balvu, Bērzkalnes, Vectilžas un Lazdukalna pagastu, kā arī ar Madonas un Gulbenes novadu; daļa pirmskara pagasta teritorijas iekļauta Lazdukalna un Vectilžas pagastā, bet pievienota neliela daļa no bijušā Balvu pagasta teritorijas
- Jaunpiebalgas pagasts pagasts Cēsu novadā, robežojas ar Vecpiebalgas un Zosēnu pagastu, kā arī ar Smilteness, Gulbenes un Madonas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Neu-Pebalg, krieviski — Novo-Pebaļgskaja
- Stāmerienas pagasts pagasts Gulbenes novadā ar administratīvo centru Vecstāmerienā, robežojas ar Litenes, Stradu un Beļavas pagastu, kā arī ar Alūksnes novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Stomersee, krieviski — Stomerskaja
- Stradu pagasts pagasts Gulbenes novadā ar administrtīvo centru Margās, robežojas ar Gulbenes pilsētu, Beļavas, Stāmerienes, Litenes un Daukstu pagastu, kā arī ar Rugāju novadu
- Daukstu pagasts pagasts Gulbenes novada dienvidu daļā ar administratīvo centru Staros, robežojas ar Gulbenes pilsētu, Stradu, Līgo, Jaungulbenes un Galgauskas pagastu, kā arī ar Rugāju un Lubānas novadu
- Līgo pagasts pagasts Gulbenes novada dienvidu daļā, robežojas ar Jaungulbenes un Daukstu pagastu, kā arī ar Madonas novadu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, pirmskara Jaungulbenes pagasta dienvidrietumu daļā
- Rankas pagasts pagasts Gulbenes novada rietumu daļā, robežojas ar Lejasciema, Lizuma un Druvienas pagastu, kā arī ar Cēsu un Smiltenes novadu; bijušie nosaukumi: Ramka, vāciski — Ramkau, krieviski — Ramkauskaja
- Lejasciema pagasts pagasts Gulbenes novada ziemeļu daļā, robežojas ar Beļavas, Galgauskas, Tirzas, Lizuma un Rankas pagastu, kā arī ar Smiltenes un Alūksnes novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Aahof, krieviski — Ļeiskaja
- Beļavas pagasts pagasts Gulbenes novadā, kas izveidojies bijušās muižas "Kortenhof, Belau" teritorijā, robežojas ar Gulbenes pilsētu, Stāmerienas, Stradu, Galgauskas un Lejasciema pagastu, kā arī ar Alūksnes novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Kortenhof, krieviski — Bellavskaja
- Tirzas pagasts pagasts Gulbenes novadā, robežojas ar Druvienas, Lizuma, Lejasciema, Galgauskas un Jaungulbenes pagastu, kā arī ar Cesvaines un Madonas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Schloss-Tirsen, krieviski — Zamok-Tirzenskaja
- Lizuma pagasts pagasts Gulbenes novadā, robežojas ar Lejasciema, Tirzas, Druvienas un pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Lijsohn, krieviski — Ļizumskaja
- Druvienas pagasts pagasts Gulbenes novadā, robežojas ar Rankas, Lizuma un Tirzas pagastu, kā arī ar Cesvaines, Madonas un Jaunpiebalgas novadu, vēstures dokumentos pirmo reizi minēts 1596. g., tā robežas laika gaitā nav mainījušās; bijušie nosaukumi: vāciski — Druwen, krieviski — Druvenskaja
- Litenes pagasts pagasts Gulbenes novadā, robežojas ar Stradu un Stāmerienes pagastu, kā arī ar Alūksnes un Balvu novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Lettin, krieviski — Litenskaja
- Jaungulbenes pagasts pagasts Gulbenes novadā, robežojas ar Tirzas, Galgauskas, Daukstu un Līgo pagastu, kā arī ar Madonas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Neuschwaneburgsche, krieviski — Novoguļbenskaja
- Galgauskas pagasts pagasts Gulbenes novadā, robežojas Daukstu, Jaungulbenes, Tirzas, Lejasciema un Beļavas pagastu, kā arī ar Gulbenes pilsētu; bijušie nosaukumi: vāciski — Golgowsky, krieviski — Golgovskaja
- Kurmāles pagasts pagasts Kuldīgas novadā ar administratīvo centru Vilgālē, robežojas ar Kuldīgas pilsētu un Pelču, Snēpeles, Turlavas, Gudenieku, Īvandes un Padures pagastu; bijušie nosaukumi: Kūrmales pagasts, vāciski — Kurmahlen, krieviski — Kurmaļenskaja
- Gudenieku pagasts pagasts Kuldīgas novada rietumu daļā, robežojas ar Īvandes, Kurmāles un Turlavas pagastu, kā arī ar Aizputes, Pāvilostas un Alsungas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Guddeneeken, krieviski — Gudenekenskaja
- Alsungas pagasts pagasts Kuldīgas novada rietumu malā, robežojas ar Ēdole, Īvandes un Gudenieku pagastu, kā arī ar Dienvidkurzemes un Ventspils novadu; bijušie nosaukumi: Alšvangas pagasts, vāciski - Alschwangensche, krieviski - Aļšvangenskaja
- Turlavas pagasts pagasts Kuldīgas novadā, robežojas ar Gudenieku, Kurmāles, Snēpeles un Laidu pagastu, kā arī ar Dienvidkurzemes novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Turlausche, krieviski — Turlauskaja
- Īvandes pagasts pagasts Kuldīgas novadā, robežojas ar Padures, Kurmāles, Gudenieku, Alsungas un Ēdoles pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Iwanden, krieviski — Ivandenskaja
- Indrānu pagasts pagasts Madonas novadā (2009.-2021. g. Lubānas novadā, 1990.-2009. g. Madonas rajonā) ar administratīvo centru Lubānas pilsētā, no trim pusēm aptver Lubānas pilsētu, robežojas ar Ošupes, Barkavas, Praulienas, Sarkaņu un Dzelzavas pagastu, kā arī ar Gulbenes un Balvu novadu
- Dzelzavas pagasts pagasts Madonas novada ziemeļaustrumu daļā, robežojas ar Sarkaņu pagastu, kā arī ar Cesvaines, Gulbenes un Lubānas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Selsau, krieviski — Zeļzavskaja
- Cesvaines pagasts pagasts Madonas novada ziemeļu daļā, aptver Cesvaines pilsētu, robežojas ar Dzelzavas, Sarkaņu, Aronas un Liezēres pagastu, kā arī ar Gulbenes novadu; bijušie nosaukumi: Cesvaines pilsētas lauku teritorija, vāciski — Sesswegen, krieviski — Cesvanskaja
- Liezēres pagasts pagasts Madonas novadā, robežojas ar Cesvaines, Aronas, Vestienas un Jumurdas pagastu, kā arī ar Cēsu un Gulbenes novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Losern, krieviski — Lezerskaja
- Trapenes pagasts pagasts Smiltenes novadā, robežojas ar Apes, Virešu un Gaujienas pagastu, kā arī ar Alūksnes un Gulbenes novadu un Igauniju; bijušie nosaukumi: Bormaņu pagasts līdz 1902. g. un 1923.-1925. g., 1902.-1923. g. bija iekļauts Gaujienas pagastā, vāciski — Treppenhof, krieviski — Bormanskaja
- Variņu pagasts pagasts Smiltenes novadā, robežojas ar Drustu, Launkalnes, Palsmanes, Virešu pagastu, kā arī ar Gulbenes novadu; pagasts nodibināts 1990. gadā atdalot daļu teritorijas no Palsmanes pagasta
- Drustu pagasts pagasts Smiltenes novadā, robežojas ar Launkalnes un Variņu pagastu, kā arī ar Gulbenes un Cēsu novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Drostenhof, krieviski — Drostenskaja
- Virešu pagasts pagasts Smiltenes novadā, robežojas ar Variņu, Palsmanes, Grundzāles, Gaujienas un Trapenes pagastu, kā arī ar Gulbenes novadu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara un aizņem pirmskara Gaujienas pagasta dienvidu daļu
- Usmaņu strauts Palsas labā krasta pieteka Gulbenes novada Rankas pagastā.
- Dzelzupe Paparzes labā krasta pieteka Gulbenes novada Stāmerienas pagastā, garums - 8 km; Dzelzupīte.
- Rūdupe Paparzes labā krasta pieteka Gulbenes novada Stāmerienas pagastā, garums - 9 km, iztek no Kalnienas ezera.
- guzenkieši Pasienes pagasta apdzīvotās vietas "Guzenki" iedzīvotāji.
- Aizputes apriņķis pastāvēja 1819.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Aizputes, Alšvangas, Apriķu, Basu, Cīravas, Dunalkas, Dzērves, Gudenieku, Jūrkalnes, Kalvenes, Kazdangas, Klosteres, Lažas, Nīkrāces, Rudbāržu, Sakas, Sieksātes, Ulmales un Valtaiķu pagastu, robežojās ar Ventspils, Kuldīgas un Liepājas apriņķi, kā arī ar Baltijas jūru
- Apes rajons pastāvēja 1950.-1957. g., ietvēra Apes pilsētu, Gaujienas, Apes, Trapenes un Virešu pagastu, robežojās ar Alūksnes, Gulbenes, Smiltenes un Valkas novadu, kā arī ar Igauniju
- Alūksnes rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Alūksnes pilsētu, Alsviķu, Annas, Apes, Gaujienas, Ilzenes, Jaunalūksnes, Jaunannas, Jaunlaicenes, Kalncempju, Liepnas, Malienas, Mālupes, Mārkalnes, Pededzes, Trapenes, Veclaicenes, Virešu, Zeltiņu un Ziemera pagastu, robežojās ar Balvu, Gulbenes un Valkas rajonu, kā arī ar Igauniju un Krieviju
- Cēsu rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Amatas, Drabešu, Drustu, Dzērbenes, Inešu, Jaunpiebalgas, Kaives, Liepas, Līgatnes, Mārsnēnu, Nītaures, Priekuļu, Raiskuma, Raunas, Skujenes, Stalbes, Straupes, Taurenes, Vaives, Vecpiebalgas, Veselavas, Zaubes un Zosēnu pagastu, robežojās ar Valmieras, Valkas, Gulbenes, Madonas, Ogres, Rīgas un Limbažu rajonu
- Balvu rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Balvu pilsētu, Baltinavas, Balvu, Bērzkalnes, Bērzpils, Briežuciema, Krišjāņu, Kubuļu, Kupravas, Lazdukalna, Lazdulejas, Medņevas, Rugāju, Susāju, Šķilbēnu, Tilžas, Vectilžas, Vecumu, Vīksnas un Žīguru pagastu, robežojās ar Ludzas, Rēzeknes, Madonas, Gulbenes un Alūksnes rajonu, kā arī ar Krieviju
- Madonas rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Madonas, Lubānas un Varakļānu pilsētu, Cesvaines pilsētu ar lauku teritoriju, Aronas, Barkavas, Bērzaunes, Dzelzavas, Ērgļu, Indrānu, Jumurdas, Kalsnavas, Lazdonas, Liezēres, Ļaudonas, Mārcienas, Mētrienas, Murmastienes, Ošupes, Praulienas, Sarkaņu, Sausnējas, Varakļānu un Vestienas pagastu, robežojās ar Gulbenes, Balvu, Rēzeknes, Preiļu, Jēkabpils, Aizkraukles, Ogres un Cēsu rajonu
- Valkas rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Valkas, Sedas, Smiltenes un Strenču pilsētu, Bilskas, Blomes, Brantu, Ērģemes, Ēveles, Grundzāles, Jērcēnu, Kārķu, Launkalnes, Palsmanes, Plāņu, Smiltenes, Trikātas, Valkas, Variņu, Vijciema un Zvārtavas pagastu, robežojās ar Alūksnes, Gulbenes, Cēsu un Valmieras rajonu, kā arī ar Igauniju
- Gulbenes rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra Gulbenes pilsētu, Beļavas, Daukstu, Druvienas, Galgauskas, Jaungulbenes, Lejasciema, Līgo, Litenes, Lizuma, Rankas, Stāmerienas, Stradu un Tirzas pagastu, robežojas ar Alūksnes, Balvu, Madonas, Cēsu un Valkas rajonu
- Kuldīgas rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra Kuldīgas pilsētu un Skrundas pilsētu ar lauku teritoriju, Alsungas, Ēdoles, Gudenieku, Īvandes, Kabiles, Kurmāles, Laidu, Nīkrāces, Padures, Pelču, Raņķu, Rendas, Rudbāržu, Rumbas, Snēpeles, Turlavas un Vārmes pagastu, robežojās ar Ventspils, Talsu, Tukuma, Saldus, un Liepājas rajonu
- Apes novads pastāvēja 2009.-2021. g. Vidzemes ziemeļaustrumu daļā, ietvēra Apes pilsētu, Gaujienas, Apes, Trapenes un Virešu pagastu, robežojās ar Alūksnes, Gulbenes, Smiltenes un Valkas novadu, kā arī ar Igauniju
- Cesvaines novads pastāvēja 2009.-2021. g., ietvēra Cesvaines pilsētu un Cesvaines pagastu, robežojās ar Gulbenes un Madonas novadu
- Basu pagasts pastāvēja bijušajā Aizputes apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Kuldīgas novada Gudenieku pagastā
- Virānes pagasts pastāvēja bijušajā Madonas apriņķī 1925.-1949. g.; līdz 1925. g. saucās Bučauskas pagasts, teritorija mūsu dienās ietilpst Madonas novada Dzelzavas pagastā un Gulbenes novada Tirzas pagastā
- Bučauskas pagasts pastāvēja bijušajā Madonas apriņķī līdz 1925. gadam, kad tika pārdēvēts par Virānes pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Madonas novada Dzelzavas pagastā un Gulbenes novada Tirzas pagastā
- Vecgulbenes pagasts pastāvēja bijušajā Madonas apriņķī līdz 1946. g. un 1947.-1949. g. — Gulbenes apriņķī; teritorija mūsu dienās ietilpst Gulbenes novada Stradu un Beļavas, neliela daļa — Daukstu un Galgauskas pagastā un Gulbenes pilsētā
- Adulienas pagasts pastāvēja bijušajā Madonas apriņķī līdz 1949. g., mūsu dienās teritorija ietilpst Gulbenes novada Jaungulbenes un Tirzas pagastā
- Lejas pagasts pastāvēja bijušajā Valkas apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Lejasciema pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Gulbenes novada Lejasciema pagastā
- Dūres pagasts pastāvēja bijušajā Valkas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst gk. Gulbenes novada Lejasciema pagastā, bet neliela daļa Smiltenes novada Trapenes un Virešu pagastā
- Sinoles pagasts pastāvēja bijušajā Valkas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Gulbenes novada Lejasciema un Lizuma pagastā
- Adzes pagasts pastāvēja pirms 1. pasaules kara Aizputes apriņķī, teritorija mūsu dienās ietilpst Kuldīgas novada Gudenieku pagastā un Aizputes novada Lažas pagastā
- Sita Pededzes kreisā krasta pieteka Alūksnes, Balvu un Gulbenes novadā, garums - 41 km, kritums - 34 m, atsevišķos posmos ir Alūksnes un Balvu novada robežupe, kā arī Gulbenes un Balvu novada robežupe.
- Varžupīte Pededzes kreisā krasta pieteka Gulbenes novadā.
- Vucenupīte Pededzes kreisā krasta pieteka uz Alūksnes un Gulbenes novadu robežas.
- Paparze Pededzes labā krasta pieteka Alūksnes novadā, garums - 27 km, kritums - 69 m, vairākos posmos ir Alūksnes un Gulbenes novada robežupe, iztek no Indzera ezera Alūksnes augstienē.
- Audīle Pededzes labā krasta pieteka Gulbenes novada Daukstu un Stradu pagastā, garums - 18 km, kritums - 21 m; Andile.
- Tīro grāvis Pededzes labā krasta pieteka Gulbenes novada Līgo un Daukstu pagastā, garums - 16 km, kritums - 18 m; Tīrogrāvis; Tīrumgrāvis; Ausiliešu klāns.
- Lešķupe Pededzes labā krasta pieteka Gulbenes novada Litenes pagastā.
- Makstiņupe Pededzes labā krasta pieteka Gulbenes novada Litenes pagastā.
- Guldupe Pededzes labā krasta pieteka Gulbenes novada Stāmerienes un Litenes pagastā, lielāko daļu tecējuma ir šo pagastu robežupe, garums - 9 km; Guldupīte.
- Krustalīce Pededzes labā krasta pieteka Gulbenes novada Stradu pagastā, augštece Galgauskas pagastā, garums - 24 km, kritums - 44 m; Kristalīce; Krustalpe; Krustaīca; Krustalīču upe; augštecē Aizupe.
- Bebrupe Pededzes labā krasta pieteka Gulbenes novadā, garums - 11 km, tek cauri Mezīša ezeram; Ezerupīte; Mezīšu upe; Mezīte.
- Mugurupe Pededzes labā krasta pieteka Gulbenes novadā, Mellupes un Pogupes satekupe, garums - 2 km (kopā ar Mellupi 23 km); Mugurve.
- Mellupe Pededzes labā krasta pietekas Mugurupes labā satekupe Gulbenes novadā, garums - 21 km
- Giužys Pelēču pagasta apdzīvotās vietas "Guzi" nosaukuma variants latgaliski.
- Giužas Pelēču pagasta apdzīvotās vietas "Guzi" nosaukuma variants.
- Gālma pilsēta Alžīrijas ziemeļaustrumos ("Guelma"), vilājas administratīvais centrs, 157300 iedzīvotāju (2012. g.); Gelma
- Gaimona pilsēta ASV ("Guymon"), Oklahomas štata ziemeļrietumos, 12100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Galfporta Pilsēta ASV ("Gulfport"), Floridas štatā, 12200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Galfporta Pilsēta ASV ("Gulfport"), Misisipi štatā, 71700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Gatri Pilsēta ASV ("Guthrie"), Oklahomas štatā, 11100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Gūsinga Pilsēta Austrijā ("Guessing"), Burgenlandes federālajā zemē, 3800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Komilla Pilsēta Banglandešas austrumos ("Comilla"), Gumti krastos, 500000 iedzīvotāju (2012. g.).
- Asensjona de Gvarajosa pilsēta Bolīvijā (_Ascención de Guarayos_), Santakrusas departamenta ziemeļu daļā
- Gvaruļuša Pilsēta Brazīlijā ("Guarulhos"), Sanpaulu štatā, Tjetes labajā krastā, 785000 iedzīvotāju (2010. g.).
- Guļanci Pilsēta Bulgārijā ("Guljanci"), Plevenas apgabalā, 3400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Gvajakila Pilsēta Ekvadorā (sp. val. "Guayaquil"), osta Gvajasas krastos, 50 km no tās ietekas Klusā okeāna Gvajakilas līcī, Gvajasas provinces centrs, 1,95 mlj iedzīvotāju (2007. g.).
- Adi Gudoma pilsēta Etiopijā (_‘Adī Gudom_), Tigrajas kilila austrumu daļā
- Asosa pilsēta Etiopijā (_Āsosa_), Benišangula Gumiza kilila administratīvais centrs, 22700 iedzīvotāju (2007. g.)
- Bambesi pilsēta Etiopijā, Benišangula Gumiza kilila dienvidrietumu daļā
- Boagijoma Pilsēta Francijā ("Bois-Guillaume-Bihorel"), Augšnormandijas reģiona Piejūras Sēnas departamentā, Parīzes ziemeļu piepilsēta, 21300 iedzīvotāju (2010. g.).
- Gviankūra Pilsēta Francijā ("Guyancourt"), Ildefransas reģiona Ivelīnas departamentā, 28000 iedzīvotāju (2010. g.).
- Gurdžaani Pilsēta Gruzijā ("Gurjaani"), Kahetijas mharē, Alazani upes ielejā, 8000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ozurgeti Pilsēta Gruzijā, Gurijas mharē, Meshetijas grēdas piekājē, 14800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Lančhuti Pilsēta Gruzijā, Kolhīdas zemienes dienvidu daļā, Gurijas mharē, 8000 iedzīvotāju (2006. g.).
- Asana pilsēta Guamā (_Asan_), salas rietumu piekrastē
- Tamunenga Pilsēta Guamas salā, Marianas salu dienvidos, 10800 iedzīvotāju (2000. g.).
- Mangilau Pilsēta Guamas salā, Marianas salu dienvidos, 7790 iedzīvotāju (2000. g.).
- Antigva Gvatemala pilsēta Gvatemalā ("Antigua Guatemala"), Sakatepekesas departamenta administratīvais centrs, 1500 m vjl., 35000 iedzīvotāju (2002. g.)
- Adesara pilsēta Indijā (_Adesar_), Gudžarātas štatā
- Ambadži pilsēta Indijā (_Ambaji_), Gudžarātas štata ziemeļaustrumos
- Amrelī pilsēta Indijā (_Amreli_), Gudžarātas štatā
- Ānanda pilsēta Indijā (_Ānand_), Gudžarātas štatā
- Andžāra pilsēta Indijā (_Anjār_), Gudžarātas štata ziemeļrietumu daļā
- Bagasra pilsēta Indijā (_Bagasra_), Gudžarātas štatā, Kāthiāvāras pussalā
- Una pilsēta Indijā (_Una_), Gudžarātas štatā
- Gulbarga Pilsēta Indijā ("Gulbarga"), Karnātakas štata ziemeļu daļā, 543000 iedzīvotāju (2011. g.).
- Anklešvara pilsēta Indijā (gudžaratu: અંકલેશ્વર, angļu: _Ankleshwar_), Gudžarātas štatā, Narmadas kreisajā krastā, 140800 iedzīvotāju (2011. g.)
- Bampura pilsēta Indijā, Gudžarātas štata rietumu daļā
- Džāmnagara pilsēta Indijā, Gudžarātas štatā, Arābijas jūras Kačhas līča piekrastē, 447700 iedzīvotāju (2001. g.)
- Bhāvnagara Pilsēta Indijā, Gudžarātas štatā, Arābijas jūras Khambhātas līča piekrastē, 511000 iedzīvotāju (2001. g.).
- Kandla Pilsēta Indijas rietumos ("Kandla"), Gudžarātas štatā, osta Kačhas līča ziemeļu krastā, 15800 iedzīvotāju (2012. g.).
- Amdāvāda pilsēta Indijas rietumos Gudžarātas štatā (_Ahmadābād_; gudžaratu: અમદાવાદ), 3,8 miljoni iedzīvotāju (2007. g.); arī Ahmadābāda (angļu: Ahmedabad, hindi: अहमदाबाद)
- Gāndhīnagara pilsēta Indijas rietumos, Gudžarātas štata administratīvais centrs, dibināta 1964. g.
- Sūrata pilsēta Indijas rietumos, Gudžarātas štata dienvidos, Arābijas jūras Khambhātas līča piekrastē, 5935000 iedzīvotāju (2016. g.)
- Vadodara pilsēta Indijas rietumos, Gudžarātas štatā, 2070000 iedzīvotāju (2011. g.), līdz 1971. g. saucās Baroda
- Rādžkota Pilsēta Indijas ziemeļrietumos, Gudžarātas štatā, 2040000 iedzīvotāju (2023. g.).
- Bābāgurgura pilsēta Irākā (_Bābā Gurgur_), Kirkūkas muhāfazā
- Gorgāna Pilsēta Irānā ("Gurgan"), Golestānas ostāna administratīvais centrs, 274400 iedzīvotāju (2006. g.).
- Gori pilsēta Īrijā (_Gorey_), Veksfordas grāfistē, 3500 iedzīvotāju (2011. g.); Guera
- Guanjāno Pilsēta Itālijā ("Guagnano"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 5800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Gualdo Tadīno pilsēta Itālijā ("Gualdo Tadino"), Umbrijas reģiona Perudžas provincē, 15500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Guardavalle Pilsēta Itālijā ("Guardavalle"), Kalabrijas reģiona Katandzāro provincē, 4700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Guardija Sandramondi pilsēta Itālijā ("Guardia Sanframondi"), Kampānijas reģiona Benevento provincē, 5200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Guardjagrele Pilsēta Itālijā ("Guardiagrele"), Abruco reģiona Kjeti provincē, 9300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Gvastalla Pilsēta Itālijā ("Guastalla"), Emīlijas-Romanjas reģiona Redžo nell'Emīlijas provincē, 15000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Gubio Pilsēta Itālijā ("Gubbio"), Umbrijas reģiona Perudžas provincē, 32400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Gvidonija Montečelio pilsēta Itālijā ("Guidonia Montecelio"), Lacio reģiona Romas provincē, 83200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Guljonēzi Pilsēta Itālijā ("Gulionesi"), Molizes reģiona Kampobaso provincē, 5500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Guspīni Pilsēta Itālijā ("Guspini"), Sardīnijas reģiona Medio Kampidāno provincē, 12200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kirjū Pilsēta Japānā ("Kiryū"), Honsju salas centrālajā daļā, Gummas prefektūrā, Vatarases krastos, 115000 iedzīvotāju (2015. g.).
- Maebaši Pilsēta Japānā ("Maebashi"), Honsju salas centrālajā daļā, Gummas prefektūras administratīvais centrs, 339700 iedzīvotāju (2015. g.).
- Takasaki Pilsēta Japānā ("Takasaki"), Honsju salas centrālajā daļā, Gunmas prefektūraā, 370900 iedzīvotāju (2015. g.).
- Gvelfa Pilsēta Kanādā ("Guelph"), Ontārio provincē, 115000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Doņecka Pilsēta Krievijā, Rostovas apgabalā, 49200 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1955. g. saucās Gundorovka.
- Gvanavakoa Pilsēta Kubā ("Guanabacoa"), Lielās Havannas sastāvdaļa, 113000 iedzīvotāju (2004. g.).
- Gvantanamo Pilsēta Kubā ("Guantanamo"), provinces administratīvais centrs, 208400 iedzīvotāju (2006. g.).
- Gvinesa Pilsēta Kubā ("Guines"), Havannas provincē, 69000 iedzīvotāju (2005. g.).
- Aņluna pilsēta Ķīnā (_Anlong_), Guidžou provinces dienvidrietumos, Sjinji Buju un Miao autonomajā prefektūrā
- Aņpu pilsēta Ķīnā (_Anpu_), Guandunas provinces dienvidrietumos
- Sjiliņa pilsēta Ķīnā (_Xilin_; _Bada_), Guansi Džuanu autonomā reģiona ziemeļrietumos
- Guldža Pilsēta Ķīnā ("Gulja"), Šindzanas/Siņdzjanas Uiguru autonomajā reģionā, 542500 iedzīvotāju (2015. g.); Inina ("Yining").
- Humeņa Pilsēta Ķīnā, Dunguaņas piepilsēta Guandunas provincē, 577500 iedzīvotāju (2002. g.).
- Čaņgaņa Pilsēta Ķīnā, Dunguaņas piepilsēta Guandunas provincē, 584500 iedzīvotāju (2002. g.).
- Baihao pilsēta Ķīnā, Guandunas provincē
- Baoaņa pilsēta Ķīnā, Guandunas provincē
- Boluo pilsēta Ķīnā, Guandunas provincē
- Cjinjuaņa pilsēta Ķīnā, Guandunas provincē
- Cunhua pilsēta Ķīnā, Guandunas provincē
- Doumena pilsēta Ķīnā, Guandunas provincē
- Džaocjiņa pilsēta Ķīnā, Guandunas provincē
- Dzenčena pilsēta Ķīnā, Guandunas provincē
- Džunsjiņa pilsēta Ķīnā, Guandunas provincē
- Fogana pilsēta Ķīnā, Guandunas provincē
- Gaojao pilsēta Ķīnā, Guandunas provincē
- Guannina pilsēta Ķīnā, Guandunas provincē
- Hejuaņa pilsēta Ķīnā, Guandunas provincē
- Hešaņa pilsēta Ķīnā, Guandunas provincē
- Huijana pilsēta Ķīnā, Guandunas provincē
- Inde pilsēta Ķīnā, Guandunas provincē
- Liaņpina pilsēta Ķīnā, Guandunas provincē
- Lungana pilsēta Ķīnā, Guandunas provincē
- Lunmeņa pilsēta Ķīnā, Guandunas provincē
- Saņšui pilsēta Ķīnā, Guandunas provincē
- Sihui pilsēta Ķīnā, Guandunas provincē
- Sjiņfena pilsēta Ķīnā, Guandunas provincē
- Sjiņsjina pilsēta Ķīnā, Guandunas provincē
- Taišaņa pilsēta Ķīnā, Guandunas provincē
- Venjuaņa pilsēta Ķīnā, Guandunas provincē
- Huidžou Pilsēta Ķīnā, Guandunas provincē, 354500 iedzīvotāju (2002. g.).
- Dzjanmeņa pilsēta Ķīnā, Guandunas provincē, 362400 iedzīvotāju (2002. g.)
- Dzjejana Pilsēta Ķīnā, Guandunas provincē, 411500 iedzīvotāju (2002. g.).
- Lufena Pilsēta Ķīnā, Guandunas provincē, 434600 iedzīvotāju (2002. g.).
- Šaoguaņa Pilsēta Ķīnā, Guandunas provincē, 463300 iedzīvotāju (2002. g.).
- Budzji Pilsēta Ķīnā, Guandunas provincē, 513000 iedzīvotāju (2002. g.).
- Džuhai Pilsēta Ķīnā, Guandunas provincē, 835200 iedzīvotāju (2002. g.).
- Baņtou pilsēta Ķīnā, Guandunas provincē, Džudzjanas (Pērļu upes) deltā
- Dunguaņa Pilsēta Ķīnā, Guandunas provincē, Guandžou aglomerācijā, 562700 iedzīvotāju (2002. g.).
- Džunšaņa Pilsēta Ķīnā, Guandunas provincē, Guandžou aglomerācijā, 581600 iedzīvotāju (2002. g.).
- Čaojana pilsēta Ķīnā, Guandunas provincē, Šaņtou piepilsēta, 791700 iedzīvotāju (2002. g.)
- Lunčuaņa pilsēta Ķīnā, Guandunas provinces austrumu daļā
- Uhua pilsēta Ķīnā, Guandunas provinces austrumu daļā
- Čaodžou pilsēta Ķīnā, Guandunas provinces dienvidaustrumu daļā
- Dapu pilsēta Ķīnā, Guandunas provinces dienvidaustrumu daļā
- Dzidzjiņa pilsēta Ķīnā, Guandunas provinces dienvidaustrumu daļā
- Dzjaolina pilsēta Ķīnā, Guandunas provinces dienvidaustrumu daļā
- Dzješi pilsēta Ķīnā, Guandunas provinces dienvidaustrumu daļā
- Dzjesji pilsēta Ķīnā, Guandunas provinces dienvidaustrumu daļā
- Fenšuņa pilsēta Ķīnā, Guandunas provinces dienvidaustrumu daļā
- Haifena pilsēta Ķīnā, Guandunas provinces dienvidaustrumu daļā
- Huilai pilsēta Ķīnā, Guandunas provinces dienvidaustrumu daļā
- Laņtana pilsēta Ķīnā, Guandunas provinces dienvidaustrumu daļā
- Meidžou pilsēta Ķīnā, Guandunas provinces dienvidaustrumu daļā
- Saņžao pilsēta Ķīnā, Guandunas provinces dienvidaustrumu daļā
- Žaopina pilsēta Ķīnā, Guandunas provinces dienvidaustrumu daļā
- Punina pilsēta Ķīnā, Guandunas provinces dienvidaustrumu daļā, 607200 iedzīvotāju (2002. g.)
- Šaņvei pilsēta Ķīnā, Guandunas provinces dienvidaustrumu daļā, Honhai līča austrumu piekrastē
- Leidžou pilsēta Ķīnā, Guandunas provinces dienvidos, 1500000 iedzīvotāju (2016. g.)
- Sjičuna pilsēta Ķīnā, Guandunas provinces dienvidos, Dienvidķīnas jūras piekrastē
- Šaņdžou pilsēta Ķīnā, Guandunas provinces dienvidos, Dienvidķīnas jūras Šančuaņas salā
- Maomina Pilsēta Ķīnā, Guandunas provinces dienvidrietumos, 455100 iedzīvotāju (2002. g.).
- Diaņbai pilsēta Ķīnā, Guandunas provinces dienvidrietumu daļā
- Gaodžou pilsēta Ķīnā, Guandunas provinces dienvidrietumu daļā
- Huadžou pilsēta Ķīnā, Guandunas provinces dienvidrietumu daļā
- Jansji pilsēta Ķīnā, Guandunas provinces dienvidrietumu daļā
- Liaņdzjana pilsēta Ķīnā, Guandunas provinces dienvidrietumu daļā
- Učuaņa pilsēta Ķīnā, Guandunas provinces dienvidrietumu daļā
- Džapo pilsēta Ķīnā, Guandunas provinces dienvidrietumu daļā, Dienvidķīnas jūras krastā
- Diaņčena pilsēta Ķīnā, Guandunas provinces dienvidrietumu daļā, Dienvidķīnas jūras piekrastē
- Suisji pilsēta Ķīnā, Guandunas provinces dienvidrietumu daļā, Leidžou pusasalas ziemeļos
- Uši pilsēta Ķīnā, Guandunas provinces dienvidrietumu daļā, Leidžou pussalas dienvidrietumu piekrastē
- Džaņdzjana pilsēta Ķīnā, Guandunas provinces dienvidrietumu daļā, osta Dienvidķīnas jūras krastā, 719700 iedzīvotāju (2002. g.)
- Eņpina pilsēta Ķīnā, Guandunas provinces dienvidu daļā
- Huiduna pilsēta Ķīnā, Guandunas provinces dienvidu daļā
- Naņšui pilsēta Ķīnā, Guandunas provinces dienvidu daļā
- Jandzjana pilsēta Ķīnā, Guandunas provinces dienvidu daļā, Bedzjiņas līča krastā
- Guanhai pilsēta Ķīnā, Guandunas provinces dienvidu daļā, Dienvidķīnas jūras krastā
- Čuņvaņa pilsēta Ķīnā, Guandunas provinces rietumu daļā
- Fenkai pilsēta Ķīnā, Guandunas provinces rietumu daļā
- Huaidzji pilsēta Ķīnā, Guandunas provinces rietumu daļā
- Jančuņa pilsēta Ķīnā, Guandunas provinces rietumu daļā
- Juinaņa pilsēta Ķīnā, Guandunas provinces rietumu daļā
- Juņfu pilsēta Ķīnā, Guandunas provinces rietumu daļā
- Luodina pilsēta Ķīnā, Guandunas provinces rietumu daļā
- Naņfena pilsēta Ķīnā, Guandunas provinces rietumu daļā
- Siņji pilsēta Ķīnā, Guandunas provinces rietumu daļā
- Hepina pilsēta Ķīnā, Guandunas provinces ziemeļaustrumu daļā
- Naņsjuna pilsēta Ķīnā, Guandunas provinces ziemeļaustrumu daļā
- Pinjuaņa pilsēta Ķīnā, Guandunas provinces ziemeļaustrumu daļā
- Šisjina pilsēta Ķīnā, Guandunas provinces ziemeļaustrumu daļā
- Žeņhua pilsēta Ķīnā, Guandunas provinces ziemeļaustrumu daļā
- Liaņšaņa pilsēta Ķīnā, Guandunas provinces ziemeļrietumu daļā
- Janšaņa pilsēta Ķīnā, Guandunas provinces ziemeļu daļā
- Lečana pilsēta Ķīnā, Guandunas provinces ziemeļu daļā
- Liaņdžou pilsēta Ķīnā, Guandunas provinces ziemeļu daļā
- Pinši pilsēta Ķīnā, Guandunas provinces ziemeļu daļā
- Žujuaņa pilsēta Ķīnā, Guandunas provinces ziemeļu daļā
- Paņjui Pilsēta Ķīnā, Guandžou piepilsēta Guandunas provincē, 547900 iedzīvotāju (2002. g.).
- Šuņde Pilsēta Ķīnā, Guandžou piepilsēta, 648300 iedzīvotāju (2002. g.).
- Ceņsji pilsēta Ķīnā, Guansji Džuanu autonomā reģiona austrumos
- Hedžou pilsēta Ķīnā, Guansji Džuanu autonomā reģiona austrumos
- Beiliu pilsēta Ķīnā, Guansji Džuanu autonomā reģiona austrumu daļā
- Džaopina pilsēta Ķīnā, Guansji Džuanu autonomā reģiona austrumu daļā
- Džunšaņa pilsēta Ķīnā, Guansji Džuanu autonomā reģiona austrumu daļā
- Guipina pilsēta Ķīnā, Guansji Džuanu autonomā reģiona austrumu daļā
- Lipu pilsēta Ķīnā, Guansji Džuanu autonomā reģiona austrumu daļā
- Menšaņa pilsēta Ķīnā, Guansji Džuanu autonomā reģiona austrumu daļā
- Pennaņa pilsēta Ķīnā, Guansji Džuanu autonomā reģiona austrumu daļā
- Pinle pilsēta Ķīnā, Guansji Džuanu autonomā reģiona austrumu daļā
- Pinnaņa pilsēta Ķīnā, Guansji Džuanu autonomā reģiona austrumu daļā
- Sjiņdu pilsēta Ķīnā, Guansji Džuanu autonomā reģiona austrumu daļā
- Taipina pilsēta Ķīnā, Guansji Džuanu autonomā reģiona austrumu daļā
- Tensjaņa pilsēta Ķīnā, Guansji Džuanu autonomā reģiona austrumu daļā
- Žunsjaņa pilsēta Ķīnā, Guansji Džuanu autonomā reģiona austrumu daļā
- Juiliņa pilsēta Ķīnā, Guansji Džuanu autonomā reģiona dienvidaustrumos
- Bobai pilsēta Ķīnā, Guansji Džuanu autonomā reģiona dienvidaustrumu daļā
- Uši pilsēta Ķīnā, Guansji Džuanu autonomā reģiona dienvidaustrumu daļā
- Beidzjana pilsēta Ķīnā, Guansji Džuanu autonomā reģiona dienvidrietumu daļā
- Čundzuo pilsēta Ķīnā, Guansji Džuanu autonomā reģiona dienvidrietumu daļā
- Lundžou pilsēta Ķīnā, Guansji Džuanu autonomā reģiona dienvidrietumu daļā
- Ninmina pilsēta Ķīnā, Guansji Džuanu autonomā reģiona dienvidrietumu daļā
- Pinsjana pilsēta Ķīnā, Guansji Džuanu autonomā reģiona dienvidrietumu daļā
- Šaņkou pilsēta Ķīnā, Guansji Džuanu autonomā reģiona dienvidrietumu pierobežā
- Baņli pilsēta Ķīnā, Guansji Džuanu autonomā reģiona dienvidu daļā
- Cjiņdžou pilsēta Ķīnā, Guansji Džuanu autonomā reģiona dienvidu daļā
- Dunsjina pilsēta Ķīnā, Guansji Džuanu autonomā reģiona dienvidu daļā
- Džanhuana pilsēta Ķīnā, Guansji Džuanu autonomā reģiona dienvidu daļā
- Fančengana pilsēta Ķīnā, Guansji Džuanu autonomā reģiona dienvidu daļā
- Hepu pilsēta Ķīnā, Guansji Džuanu autonomā reģiona dienvidu daļā
- Bose pilsēta Ķīnā, Guansji Džuanu autonomā reģiona rietumu daļā
- Dasjiņa pilsēta Ķīnā, Guansji Džuanu autonomā reģiona rietumu daļā
- Debao pilsēta Ķīnā, Guansji Džuanu autonomā reģiona rietumu daļā
- Dzjinsji pilsēta Ķīnā, Guansji Džuanu autonomā reģiona rietumu daļā
- Leje pilsēta Ķīnā, Guansji Džuanu autonomā reģiona rietumu daļā
- Leli pilsēta Ķīnā, Guansji Džuanu autonomā reģiona rietumu daļā
- Linjuna pilsēta Ķīnā, Guansji Džuanu autonomā reģiona rietumu daļā
- Napo pilsēta Ķīnā, Guansji Džuanu autonomā reģiona rietumu daļā
- Tiaņdena pilsēta Ķīnā, Guansji Džuanu autonomā reģiona rietumu daļā
- Tiaņduna pilsēta Ķīnā, Guansji Džuanu autonomā reģiona rietumu daļā
- Tiaņe pilsēta Ķīnā, Guansji Džuanu autonomā reģiona rietumu daļā
- Tiaņjana pilsēta Ķīnā, Guansji Džuanu autonomā reģiona rietumu daļā
- Sjuveņa pilsēta Ķīnā, Guansji Džuanu autonomā reģiona un Leidžou pussalas dienvidos
- Cjuaņdžou pilsēta Ķīnā, Guansji Džuanu autonomā reģiona ziemeļaustrumu daļā
- Dzijuaņa pilsēta Ķīnā, Guansji Džuanu autonomā reģiona ziemeļaustrumu daļā
- Fučuaņa pilsēta Ķīnā, Guansji Džuanu autonomā reģiona ziemeļaustrumu daļā
- Guaņjana pilsēta Ķīnā, Guansji Džuanu autonomā reģiona ziemeļaustrumu daļā
- Gunčena pilsēta Ķīnā, Guansji Džuanu autonomā reģiona ziemeļaustrumu daļā
- Janšuo pilsēta Ķīnā, Guansji Džuanu autonomā reģiona ziemeļaustrumu daļā
- Junfu pilsēta Ķīnā, Guansji Džuanu autonomā reģiona ziemeļaustrumu daļā
- Sjinaņa pilsēta Ķīnā, Guansji Džuanu autonomā reģiona ziemeļaustrumu daļā
- Guiliņa pilsēta Ķīnā, Guansji Džuanu autonomā reģiona ziemeļaustrumu daļā, 534900 iedzīvotāju (2002. g.)
- Lunliņa pilsēta Ķīnā, Guansji Džuanu autonomā reģiona ziemeļrietumu daļā
- Naņdaņa pilsēta Ķīnā, Guansji Džuanu autonomā reģiona ziemeļrietumu daļā
- Čundzjana pilsēta Ķīnā, Guansji Džuanu autonomā reģiona ziemeļu daļā
- Heči pilsēta Ķīnā, Guansji Džuanu autonomā reģiona ziemeļu daļā
- Huaņdzjana pilsēta Ķīnā, Guansji Džuanu autonomā reģiona ziemeļu daļā
- Lunšena pilsēta Ķīnā, Guansji Džuanu autonomā reģiona ziemeļu daļā
- Luočena pilsēta Ķīnā, Guansji Džuanu autonomā reģiona ziemeļu daļā
- Šančao pilsēta Ķīnā, Guansji Džuanu autonomā reģiona ziemeļu daļā
- Saņdzjana pilsēta Ķīnā, Guansji Džuanu autonomā reģiona ziemeļu daļā
- Tuņcju pilsēta Ķīnā, Guansji Džuanu autonomā reģiona ziemeļu daļā
- Žunaņa pilsēta Ķīnā, Guansji Džuanu autonomā reģiona ziemeļu daļā
- Žunšui pilsēta Ķīnā, Guansji Džuanu autonomā reģiona ziemeļu daļā
- Liudžai pilsēta Ķīnā, Guansji Džuanu autonomā reģiona ziemeļu pierobežā
- Bama pilsēta Ķīnā, Guansji Džuanu autonomajā reģionā
- Biņjana pilsēta Ķīnā, Guansji Džuanu autonomajā reģionā
- Čantana pilsēta Ķīnā, Guansji Džuanu autonomajā reģionā
- Duaņa pilsēta Ķīnā, Guansji Džuanu autonomajā reģionā
- Duncjuaņa pilsēta Ķīnā, Guansji Džuanu autonomajā reģionā
- Dunlaņa pilsēta Ķīnā, Guansji Džuanu autonomajā reģionā
- Fenšaņa pilsēta Ķīnā, Guansji Džuanu autonomajā reģionā
- Fusui pilsēta Ķīnā, Guansji Džuanu autonomajā reģionā
- Guigana pilsēta Ķīnā, Guansji Džuanu autonomajā reģionā
- Hensjaņa pilsēta Ķīnā, Guansji Džuanu autonomajā reģionā
- Hešaņa pilsēta Ķīnā, Guansji Džuanu autonomajā reģionā
- Idžou pilsēta Ķīnā, Guansji Džuanu autonomajā reģionā
- Junnina pilsēta Ķīnā, Guansji Džuanu autonomajā reģionā
- Laibiņa pilsēta Ķīnā, Guansji Džuanu autonomajā reģionā
- Linšaņa pilsēta Ķīnā, Guansji Džuanu autonomajā reģionā
- Litana pilsēta Ķīnā, Guansji Džuanu autonomajā reģionā
- Ludžai pilsēta Ķīnā, Guansji Džuanu autonomajā reģionā
- Luvu pilsēta Ķīnā, Guansji Džuanu autonomajā reģionā
- Mašaņa pilsēta Ķīnā, Guansji Džuanu autonomajā reģionā
- Pinguo pilsēta Ķīnā, Guansji Džuanu autonomajā reģionā
- Pubei pilsēta Ķīnā, Guansji Džuanu autonomajā reģionā
- Šanliņa pilsēta Ķīnā, Guansji Džuanu autonomajā reģionā
- Šansi pilsēta Ķīnā, Guansji Džuanu autonomajā reģionā
- Sjandžou pilsēta Ķīnā, Guansji Džuanu autonomajā reģionā
- Sjaodona pilsēta Ķīnā, Guansji Džuanu autonomajā reģionā
- Sjiņčena pilsēta Ķīnā, Guansji Džuanu autonomajā reģionā
- Sjinje pilsēta Ķīnā, Guansji Džuanu autonomajā reģionā
- Taņluo pilsēta Ķīnā, Guansji Džuanu autonomajā reģionā
- Umina pilsēta Ķīnā, Guansji Džuanu autonomajā reģionā
- Usjuaņa pilsēta Ķīnā, Guansji Džuanu autonomajā reģionā
- Liudžou pilsēta Ķīnā, Guansji Džuanu autonomajā reģionā, 830500 iedzīvotāju (2002. g.)
- Dzjiņhe pilsēta Ķīnā, Guansji Džuanu autonomajā reģionā, Leidžou pussalas dienvidaustrumu daļā
- Bidzje pilsēta Ķīnā, Guidžou provincē
- Dujuņa pilsēta Ķīnā, Guidžou provincē
- Dušaņa pilsēta Ķīnā, Guidžou provincē
- Juicjina pilsēta Ķīnā, Guidžou provincē
- Kaili pilsēta Ķīnā, Guidžou provincē
- Luodiaņa pilsēta Ķīnā, Guidžou provincē
- Saņsui pilsēta Ķīnā, Guidžou provincē
- Tundzi pilsēta Ķīnā, Guidžou provincē
- Tunžeņa pilsēta Ķīnā, Guidžou provincē
- Tunžeņa pilsēta Ķīnā, Guidžou provincē
- Žundzjana pilsēta Ķīnā, Guidžou provincē
- Dzuņji pilsēta Ķīnā, Guidžou provincē, 378600 iedzīvotāju (2002. g.)
- Vanmo pilsēta Ķīnā, Guidžou provinces dienvidrietumos, Sjinji Buju un Miao autonomajā prefektūrā
- Cehena pilsēta Ķīnā, Guidžou provinces dienvidrietumos, Sjinji Buju un Miao autonomās prefektūras dienvidos
- Sjinji pilsēta Ķīnā, Guidžou provinces dienvidrietumu daļā
- Baiguo pilsēta Ķīnā, Guidžou provinces rietumu daļā
- Liupaņšui pilsēta Ķīnā, Guidžou provinces rietumu daļā
- Paņsjaņa pilsēta Ķīnā, Guidžou provinces rietumu daļā
- Sjinnina pilsēta Ķīnā, Gunadunas provincē, 1130000 iedzīvotāju (2017. g.)
- Fošaņa pilsēta Ķīnas dienvidaustrumu daļā, Guandunas provincē, 768700 iedzīvotāju (2001. g.)
- Beihai pilsēta Ķīnas dienvidaustrumu daļā, Guansji Džuanu autonomā reģiona dienvidos, osta Dienvidķīnas jūras Bakbo līča krastā, 572000 iedzīvotāju (20101. g.); Pakhoja
- Udžou Pilsēta Ķīnas dienvidaustrumu daļā, Guansji Džuanu autonomajā reģionā, osta Sjidzjanas kreisajā krastā, 492300 iedzīvotāju (2010. g.).
- Šeņdžeņa pilsēta Ķīnas dienvidos (深圳, Shēnzhèn), Guandunas provincē, osta Dienvidķīnas jūras krastā, uz ziemeļiem no Honkongas, 10358000 iedzīvotāju (2010. g.)
- Guijana Pilsēta Ķīnas dienvidu daļā (ķīn. val. "Guiyang"), Naņminhes krastos, Guidžou provinces administratīvais centrs, 1,19 mlj iedzīvotāju (2007. g.).
- Aņšuņa pilsēta Ķīnas dienvidu daļā, Guidžou provincē, \~300000 iedzīvotāju
- Naņnina pilsēta Ķīnas dienvidu daļā, upes osta Sidzjanas krastā, Guansji Džuanu autonomā reģiona administratīvais centrs, 807000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Guandžou pilsēta Ķīnas dienvidu daļā, upes un jūras osta Sidzjanas deltas pietekas Džudzjanas krastos, atrodas \~100 km no Dienvidķīnas jūras, Guandunas provinces administratīvais centrs, 10640000 iedzīvotāju (2010. g.); Kantona
- Gilforda pilsēta Lielbritānijā (_Guildford_), Anglijas dienvidu daļā, Sari grāfistē, 137200 iedzīvotāju (2011. g.)
- Gvadalahara Pilsēta Meksikā ("Guadalajara"), Meksikas kalnienē 1552 m vjl., Halisko pavalsts administratīvais centrs, 2. lielākā Meksikas pilsēta (aiz Mehiko) - 1,6 mlj iedzīvotāju (2007. g.).
- Gvajmasa Pilsēta Meksikā ("Guaymas"), Sonoras štatā, osta Kalifornijas līča krastā, 134200 iedzīvotāju (2006. g.).
- Gvanahvato Pilsēta Meksikā ("Guanajuato"), pavalsts administratīvais centrs, 171700 iedzīvotāju (2005. g.).
- Tustlagutjerresa Pilsēta Meksikā ("Tuxtla Gutierrez"), Čjapasas pavalsts administratīvais centrs, 490500 iedzīvotāju (2005. g.).
- Gusau Pilsēta Nigērijas ziemeļrietumos ("Gusau"), Zamfaras štata administratīvais centrs, 147400 iedzīvotāju (2010. g.).
- Gubina Pilsēta Polijā ("Gubin"), Lubušas vojevodistes rietumos, Odras (Oderas) labajā krastā (pretējā krastā Vācijas pilsēta Gūbene), 17000 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1235. g.
- Gvarda Pilsēta Portugālē ("Guarda"), apgabala administratīvais centrs, 42500 iedzīvotāju (2011. g.).
- Gimarainša Pilsēta Portugālē ("Guimaraes"), Bragas apgabala administratīvais centrs, 158100 iedzīvotāju (2011. g.).
- Agvarda pilsēta Spānijā (_A Guarda_), Galisijas autonomā apgabala dienvidrietumos, Atlantijas okeāna piekrastē
- Alkala de Gvadaira pilsēta Spānijā (_Alcala de Guadaira_), Andalūzijas autonomā apgabala Seviljas provincē, 74400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Gvadalahara Pilsēta Spānijā ("Guadalajara"), Kastīlijas-Lamančas autonomajā apgabalā, provinces administratīvais centrs, 83700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Gvadiksa Pilsēta Spānijā ("Guadix"), Andalūzijas autonomā apgabala Granadas provincē, 20400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Gečo Pilsēta Spānijā ("Guecho"), Basku Zemes autonomā apgabala Biskajas provincē, 79500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Gija de Isora pilsēta Spānijā ("Guija de Isora"), Kanāriju autonomā apgabala Santakrusas de Tenerifes provincē, 42500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sanfeliū de Gišolsa pilsēta Spānijā ("San Feliu de Guixols"), Katalonijā, Žironas provincē, 21800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Horega Pilsēta Tadžikistānas dienvidos ("Khorog"), Pamira dienvidrietumos, Pjandžas labajā krastā, pie Guntas ietekas, Kalnu Badahšanas autonomā vilojata administratīvais centrs, 30000 iedzīvotāju (2003. g.).
- Gummersbaha pilsēta Vācijā (_Gummersbach_), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 49700 iedzīvotāju (2013. g.)
- Gundelfingene pilsēta Vācijā (_Gundelfingen an der Donau_), Bavārijas federālajā zemē, 7600 iedzīvotāju (2013. g.)
- Ginsheima-Gustavsburga Pilsēta Vācijā ("Ginsheim-Gustavsburg"), Hesenes federālajā zemē, 16000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Gūbene Pilsēta Vācijā ("Guben"), Brandenburgas federālās zemes austrumos, Oderas (Odras) kreisajā krastā, 17700 iedzīvotāju (2013. g.), pretējā krastā Polijas pilsēta Gubina.
- Gudensberga Pilsēta Vācijā ("Gudensberg"), Hesenes federālajā zemē, 9300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Giglingene Pilsēta Vācijā ("Gueglingen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 6000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Gistene Pilsēta Vācijā ("Guesten"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 4350 iedzīvotāju (2013.g.).
- Gistrova Pilsēta Vācijā ("Guestrow"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 28500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Gīterslo Pilsēta Vācijā ("Guetersloh"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 95500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Gickova Pilsēta Vācijā ("Guetzkow"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 2800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Gundelsheima Pilsēta Vācijā ("Gundelsheim"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 7100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Guncenhauzene Pilsēta Vācijā ("Gunzenhausen"), Bavārijas federālajā zemē, 16200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Lagvaira Pilsēta Venecuēlā ("La Guaira"), Vargasas štata administratīvais centrs, 60800 iedzīvotāju (2011. g.).
- Kelu pilsētas Ķīnā, Guandunas provinces dienvidrietumu daļā, Leidžou pussalā
- Tandzja pilsētas Ķīnā, Guandunas provinces dienvidrietumu daļā, Leidžou pussalā
- Rutkastes kalns pilskalns Gulbenes novada Beļavas pagastā starp Līkanšu, Rutkastu un Vārpu mājām, ir savrups, 12 m augsts, apaļš paugurs, plakums — \~30 m diametrā, 3-4 m zem tā pilskalnu apliec 5-8 m plata terase, datējums nav zināms
- Viculaiku pilskalns pilskalns Gulbenes novada Beļavas pagastā, ir \~20 m augsts paugurs ar stāvām nogāzēm, plakums — 35 x 31 m, bijis apdzīvots līdz \~5 gs.
- Lazdu kalns pilskalns Gulbenes novada Beļavas pagastā, ir savrups, 15 m augsts paugurs, tā nogāzēs, kas augšdaļā mākslīgi padarītas stāvākas, izveidotas terases, nocietināts ar grāvi un valni, plakums 60 x 75 m, postīts 20. gs. 60. gados plakumā izbūvējot estrādi
- Bļodas kalns pilskalns Gulbenes novada Galgauskas pagastā pie Kaiju mājām, tas ir 5-6 m augsts paugurs purvainu leju vidū, plakumu (diametrs - \~40 m) apjož \~1 m augsts valnis, kopumā nocietinājumu veids nav Latvijas pilskalniem raksturīgs, datējums nav zināms
- Uriekstes pilskalns pilskalns Gulbenes novada Lizuma pagastā, upes līkumā labajā krastā, dabiski stāvās nogāzes pret upi ir 10-15 m augstas, pārējās pusēs nocietināts ar 2 grāvjiem un platu valni, domājams, ka izmantots par patvērumu briesmu gadījumos; Lizuma pilskalns
- Silaješku pilskalns pilskalns Gulbenes novada Rankas pagastā, ierīkots pauguru grēdas ziemeļaustrumu galā ar dabiski ļoti stāvu nogāzi, kuras pakājē tek Azanda, pretējā puse nocietināta ar grāvjiem un vaļņiem, postīts ar 2. pasaules kara ierakumiem, domājams, ka izmantots neilgu laiku 1. gadu tūkstotī; Velna kalns
- Robežnieku pilskalns pilskalns Krāslavas novada Robežnieku pagastā, Lielā Gusena ezera dienvidu krasta pussalas šaurākajā vidusdaļā, nocietināts ar grāvjiem un vaļņiem, plakums — 75 x 30 m, bijis apdzīvots līdz \~10 gs.; Pustiņas pilskalns
- Liedes kalni pilskalns, apmetne un kulta vieta Gulbenes novada Jaungulbenes pagastā, nelielu pauguru virkne (garums — \~20 km, augstums — 115-160 m vjl., relatīvais augstums — 4-11 m) gar Liedes labo, vietām arī kreiso krastu, starp tiem pilskalns (~10-12 m augsts) un kulta vieta (Māras kalns), kā arī apmetnes vieta starp Māras kalnu un Liedes upi, kas bijusi apdzīvota līdz \~10 gs.
- Šugnanas grēda platoveida kalnu masīvs Rietumpamirā, starp Guntas un Šahdaras upi, Tadžikistānā, augstums - līdz 5704 m (Skaļistija smaile), granīti, gneisi, kristāliski slānekļi, apledojuma platība - 182 kvadrātkilometri
- Pogas Pogas ezers - atrodas Gulbenes novada Stāmerienas pagastā, platība - 27 ha
- Kaugurupīte Pogupes kreisā krasta pieteka Gulbenes novadā, izteka un augštece Litenes pagastā, Salenieku purvā, lejtecē Litenes un Stāmerienes, kā arī Litenes un Stradu pagasta robežupe, tek cauri Kauguru ezeram, garums - 14 km; Kušala; Kūšala.
- Križovka Preiļu novada Pelēču pagasta apdzīvotās vietas "Gubaniški" daļa, agrāk bija atsevišķs skrajciems.
- gubanišcieši Preiļu novada Pelēču pagasta apdzīvotās vietas "Gubaniški" iedzīvotāji.
- gubaniškieši Preiļu novada Pelēču pagasta apdzīvotās vietas "Gubaniški" iedzīvotāji.
- Gubaniškas Preiļu novada Pelēču pagasta apdzīvotās vietas "Gubaniški" nosaukuma variants.
- Gubaniškys Preiļu novada Pelēču pagasta apdzīvotās vietas "Gubaniški" nosaukums latgaliski.
- guzieši Preiļu novada Pelēču pagasta apdzīvotās vietas "Guzas" iedzīvotāji.
- Guzys Preiļu novada Pelēču pagasta apdzīvotās vietas "Guzi" nosaukuma variants latgaliski.
- Guzas Preiļu novada Pelēču pagasta apdzīvotās vietas "Guzi" nosaukuma variants.
- Gulbine Prodes pagasta apdzīvotās vietas "Gulbene" nosaukuma variants.
- Guļbine Prodes pagasta apdzīvotās vietas "Gulbene" nosaukuma variants.
- Guanduna Province Ķīnā ("Guangdong"), pie Dinvidķīnas jūras (ietver arī grupu salu), tropu un subtropu meži, piekrastē zemiene, ziemeļu daļā kalni.
- Čuncjina province Ķīnas centrālajā daļā, robežojas ar Šaansji, Hubei, Hunaņas, Guidžou un Sičuaņas provinci
- Fudzjaņa province Ķīnas dienvidaustrumos, pie Austrumķīnas jūras un Taivānas šauruma, administratīvais centrs - Fudžou, platība - 121400 kvadrātkilometru, 37700000 iedzīvotāju (2013. g.), robežojas ar trijām citām provincēm - Guandunu, Dzjansji un Džedzjanu, no Taivānas salas to atdala Taivānas šaurums
- Juņnaņa province Ķīnas dienvidos, platība - 436100 kvadrātkilometru, 45,7 mlj iedzīvotāju (2009. g.), administratīvais centrs - Kuņmina, robežojas ar Tibetas autonomo reģionu, Sičuaņas un Guidžou provinci, Guansji Džuanu autonomo reģionu, kā arī ar Vjetnamu, Laosu un Mjanmu (Birmu)
- Guidžou Province Ķīnas dienvidrietumu daļā ("Guizhou"), administartīvais centrs - Guijana, platība - 176167 kvadrātkilometri, 37750000 iedzīvotāju (2010. g.).
- Leidžou pussala pussala Ķīnas dienvidos, Guandunas provincē, Dienvidķīnas jūras ziemeļu daļā, garums - 135 km, platums - līdz 70 km, pauguraina, augstums - līdz 272 m
- vaziri Puštunu (afgāņu) cilšu grupa, dzīvo Pakistānas ziemeļrietumos, Kuramas un Gumalas upstarpā, runā rietumpuštunu dialektā (indoeiropiešu saimes irāņu grupa), reliģija - islāms (sunnisms).
- Putriņu Putriņu ezers - Sprīvuļu ezers Gulbenes novada Beļavas pagastā.
- Ragaviņa Ragaviņas ūdenskrātuve - izveidota uz Dzēsupītes Gulbenes novada Beļavas pagastā, platība - 8 ha
- skrimslene recekleņu sēņu ģints ("Guepinia")
- Vaziristāna Reģions Pakistānas ziemeļrietumos, Kuramas un Gumalas upstarpā, kur dzīvo vaziri - puštunu (afgāņu) cilšu grupa.
- Gudeli Rēzeknes novada Lūznavas pagasta apdzīvotās vietas "Gudeļi" nosaukums latgaliski.
- Guļinova Rēzeknes novada Pušas pagasta apdzīvotās vietas "Gulinova" nosaukuma variants.
- gurilišcieši Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Guriliški" iedzīvotāji.
- guriliškieši Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Guriliški" iedzīvotāji.
- Guriliškas Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Gurilišķi" nosaukuma variants.
- Guriliški Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Gurilišķi" nosaukuma variants.
- Guriliškys Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Gurilišķi" nosaukums latgaliski.
- Giras mežs rezervāts Indijā, Gudžarātas štatā, Kāthiāvāras pussalā, platība - 3160 kvadrātkilometru, dibināts 1965. g. pēdējo Indijas pasugas lauvu saglabāšanai
- Spilve Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Kurzemes rajonā, kurā ietilpst Rīgas pilsētas daļas Beķermuiža, Guberņciems, Lielā Muiža, Podrags un Rātsupe, atrodas Daugavas kreisajā krastā starp Daugavu un Bolderājas dzelzceļa līniju, robežojas ar Bolderājas, Voleru, Ķīpsalas (nav sauszemes savienojuma), Iļģuciema, Imantas un Kleistu apkaimēm.
- Ķeizarmežs Rīgas pilsētas daļas "Mežaparks" nosaukums līdz 1923. g., kas cēlies no tā, ka 1621. g., Rīgas ieņemšanas laikā, Zviedrijas karalis Gustavs II Ādolfs šajā apkārtnē ierīkoja sava karaspēka nometni.
- Malavejovo Rijīgs cilvēkēdājs Gudinafas salas iedzīvotāju mitoloģijā (Papua-Jaungvinejā), kuru salas iedzīvotāji centās piebarot ar dārzeņiem.
- Ringa Ringas upe - Gulbenes labā krasta pieteka Naukšēnu pagastā.
- Aga Rīvas labā krasta pieteka Kuldīgas novada Gudenieku pagastā, vairākos posmos robežupe ar Aizputes novada Lažas pagastu, garums - 9 km
- Krācīte Robežupītes kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Tirzas pagastā.
- Rugāji Rugāju pagasts - pagasts Balvu novadā, robežojas ar Kubulu, Balvu, Bērzkalnes, Vectilžas un Lazdukalna pagastu, kā arī ar Madonas un Gulbenes novadu; daļa pirmskara pagasta teritorijas iekļauta Lazdukalna un Vectilžas pagastā, bet pievienota neliela daļa no bijušā Balvu pagasta teritorijas.
- klimtisks Saistīts ar austriešu mākslinieku Gustavu aaklimtu (1862.-1918. g.), tam raksturīgs.
- Luodou sala Dienvidķīnas jūrā, Ķīnas Guandunas provinces dienvidos
- Naodžou sala Dienvidķīnas jūrā, Ķīnas Guandunas provinces dienvidrietumu daļā, dienvidaustrumos no Dunhai slas
- Dunhai sala Dienvidķīnas jūrā, Ķīnas Guandunas provinces dienvidrietumu daļā, pie Leidžou pussalas austrumu krasta
- Naņsaņa sala Dienvidķīnas jūrā, Ķīnas Guandunas provinces dienvidrietumu daļā, pie Leidžou pussalas austrumu krasta
- Naņao sala Dienvidķīnas jūrā, Ķīnas piekrastē, Guandunas provinces dienvidaustrumos
- Šančuaņa sala Dienvidķīnas jūras piekrastē, lielākā no Čuaņšanu salām, Ķīnas Guandunas provinces teritorija
- Sjačuaņa sala Dienvidķīnas jūras piekrastē, viena no Čuaņšanu salām, Ķīnas Guandunas provinces teritorija
- Anhela de la Gvarda sala Kalifornijas līcī (_Ángel de la Guarda, Isla_), Meksikas Lejaskalifornijas štata teritorija, augstākā virsotne - 1315 m
- Gvadalupe Sala Klusajā okeānā ("Guadalupe"), Meksikas teritorija, \~1000 km uz rietumiem no Kalifornijas pussalas, platība - 264 kvadrātkilometri, augstākā virsotne - 1372 m, aizsargā roņus.
- Gvadalkanala Sala Melanēzijā ("Guadalcanal"), lielākā no Zālamana salām, platība - 6470 kvadrātkilometru, paralēli dienvidu krastam šķērso vulkāniskas grēdas, augstākā virsotne - 2439 m (Popomanasijs).
- guntinietis Salaspils pagasta apdzīvotās vietas "Guntiņas" iedzīvotājs
- Čuaņšaņu salas salu grupa Dienvidķīnas jūras piekrastē, Ķīnas Guandunas provinces teritorija
- Deņica Sarjankas labā krasta pieteka Krāslavas novadā, garums - 12 km; Denica; Dēnīca; Guseļņica; Gusiļņica.
- Raksti Senebreju Bībeles trešā un noslēdzošā daļa, kurā ietilpst Gudrības literatūra (piemēram, Ījaba grāmata un Pamācības), Psalmi, vēlāka laika vēsturiskas hronikas un citi materiāli.
- Ahalja Senindiešu mitoloģijā - riši Guatamas sieva, gudra un askētiska sieviete.
- tinis Sermuļu dzimtas suga ("Gulo gulo"), vidēja lieluma dzīvnieks ar īsām kājām un biezu, rupju, melnu vai brūnganu apmatojumu.
- Gulbis SIA "E. Gulbja Laboratorija".
- granthī Sikhismā - vīrietis vai sieviete, kas dievkalpojumā lasa no svētās grāmatas "Gurugranthsahiba".
- Sinole Sinoles krāces - straujš Gaujas posms augšpus Sinoles Gulbenes novadā, 6 km garā posmā kritums - 10 m un dolomīta radzes gultnē.
- Sinole Sinoles pagasts - pastāvēja bijušajā Valkas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Gulbenes novada Lejasciema un Lizuma pagastā.
- Dzirla Sitas kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Litenes pagastā, kur tikai neliels lejteces posms, tecējums Balvu novada Vīksnas un Kubulu pagastā, garums - 23 km, kritums - 25 m, sākas pārpurvotā mežā 2 km uz rietumiem no Sprogu ezera; Girla; Ģirla.
- Apkārtupe Sitas labā krasta pieteka Gulbenes novada Litenes pagastā, garums - 12 km
- Jūkingi Skandināvu mitoloģijā, "Sāgā par Volsungiem" - ķēniņa Jūkes bērni Gunārs, Hogne un Gudrūna; Gjukingi ("Gjukungar").
- Skolas Skolas ūdenskrātuve - izveidota uz Vijatas upes 3 km no ietekas Tirzā, Gulbenes novada Galgauskas pagastā, platība - 3 ha
- Skolas Skolas ūdenskrātuve - uzstādināta uz Lazdupītes Gulbenes novada Rankas pagastā, platība - 0,9 ha
- rumpuču skrimslene skrimsleņu sēņu ģints suga ("Guepinia helvelloides")
- Kolna Gudļauski Stabulnieku pagasta apdzīvotās vietas "Kalna Gudļevski" nosaukums latgaliski.
- Bismarka jūra starpsalu jūra Klusajā okeānā (angļu val. "New Guinea Sea"), Bismarka arhipelāgā starp Jaungvineju, Admiralitātes salām, Jaunīriju un Jaunbritāniju, platība — 338000 kvadrātkilometru, lilelākais dziļums — 2900 m, diennakts plūdmaiņas — līdz 0,5 m; Jaungvinejas jūra
- Sinoles krāces straujš Gaujas posms augšpus Sinoles Gulbenes novadā, 6 km garā posmā kritums — 10 m un dolomīta radzes gultnē
- gulbinieši Subates pagasta apdzīvotās vietas "Gulbine" iedzīvotāji.
- Mudaža Sudaliņas kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Beļavas un Lejasciema pagastā, garums - 12 km; Mudžas strauts.
- Augulienas strauts Sudaliņas kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Beļavas un Lejasciema pagastā; Bozenieku upe; Krampanu upe.
- Gūrinava Susāju pagasta apdzīvotās vietas "Gurinava" nosaukuma variants.
- Gūrunova Susāju pagasta apdzīvotās vietas "Gurinava" nosaukuma variants.
- Gudžarāta Štats Indijas rietumos ("Gujarāt"), Arābijas jūras piekrastē, platība - 196024 kvadrātkilometri, 56408000 iedzīvotāju (2008. g.), administratīvais centrs - Gāndhīnagara.
- Zamfara Štats Nigērijā ("Zamfara"), administratīvais centrs - Gusau, platība - 39762 kvadrātkilometri, 3259800 iedzīvotāju (2006. g.), atrodas valsts ziemeļrietumu daļā.
- Gvariko Štats Venecuēlā ("Guarico"), administratīvais centrs - Sanhuana de los Morrosa, platība - 64986 kvadrātkilometri, 788300 iedzīvotāju (2010. g.).
- Vecgulbenes muiža tagadējais apbūves komplekss veidojies 19. gs., tajā ietilpst 2 kungu mājas - Baltā pils un Sarkanā pils, pārvaldnieka māja, 2 kalpu mājas, dārznieka māja, manēža, siernīca, Mednieku nams (Rūdolfa parkā), oranžērija un klēts (abās pēdējās atrodas Gulbenes Vēstures un mākslas muzejs), kā arī vairākas citas saimniecības ēkas
- Puto Tālo Austrumu budisma mitoloģijā vieta senajā valstī Malakutā, Malabaras piekrastē (Indijā), kur parādījās bodhisatva Avalokitešvara (Guaņiņa).
- Arāvalli grēda Tara tuksneša austrumu robeža Indijas ziemeļrietumos (_Arāvalli Range_), atliku skrausts, ko veido gneisi un kvarcīti, stiepjas aptuveni 670 km dienvidrietumu virzienā, augstākā virsotne - 1722 m vjl. (Guru kalns).
- iloki Tauta Filipīnās, Lusonas salas ziemeļrietumu piekrastē un Kagajanas ielejā, arī Mindanao piekrastē, dzīvo arī Havaju salās, Guamā un Kalifornijā (ASV), runā iloku valodā, kas pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas valodām, ticīgie - katoļi.
- buji Tauta Guidžou provincē (Ķīnā), valoda (buju) pieder pie taju valodām.
- duni Tauta Ķīnā, dzīvo Guidžou provincē, Hunaņas provincē un Guansji-Džuanu autonomajā reģionā, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes taju grupas (rakstība latīņu alfabētā), animistiskie ticējumi, senču kults.
- tundzji Tauta Ķīnā, dzīvo Guidžou provincē.
- džuani Tauta Ķīnas dienvidu daļā, Guansi-Džuanu autonomā reģiona pamatiedzīvotāji, dzīvo arī Juņnaņas provinces dienvidaustrumos, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes taju grupas (rakstība latīņu alfabētā); ticīgie - daoisti.
- šuji Tauta, dzīvo Ķīnas Guidžou provinces dienvidaustrumos, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes taju grupas, tuvu radniecīgi duniem, animistiski ticējumi, senču kults.
- bili Tautu grupa Radžastānas, Gudžaratas, Madjas, Maharaštras štatā (Indijā), pakāpeniski saplūst ar radžastāņiem, gudžaratiem, marathiem; valoda pieder pie indoāriešu valodām, ticīgie - hinduisti.
- Sičuaņas ieplaka tektoniska ieplaka Ķīnā, Sičuaņas provincē, starp Sinotibetas kalniem, Cinlina grēdu, Dabašana grēdu un Guidžovas plakankalni, platība — \~200000 kvadrātkilometru, augstums — 400-1000 m, smilšakmeņi un slānekļi
- Gulbenes ieplaka tektoniska struktūra kristāliskā pamatklintāja, Kaledonijas un hercīnā kompleksa iežos Latvijas ielieces centrālajā daļā starp Ērgļu izcilni un Daugavpils monoklināli; Gulbenes depresija
- klamāns tinis ("Gulo gulo")
- Vilaune Tirzas kreisā krasta pieteka Druvienas pagastā, augštece Jaunpiebalgas pagastā, lejtecē arī Gulbenes un Madonas novada robežupe, garums - 18 km, kritums - 84 m; Viļaune.
- Doņupīte Tirzas kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Galgauskas un Lejasciema pagastā.
- Azanda Tirzas kreisā krasta pieteka Gulbenes novada rietumu daļā, Vidzemes augstienes Augšgaujas pazeminājumā, garums - 19 km
- Dadzulīte Tirzas kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Tirzas pagastā, garums - \~2 km
- Caunupīte Tirzas kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Tirzas pagastā.
- Gosupe Tirzas kreisā krasta pieteka Gulbenes novadā, garums - 19 km; Govsupe.
- Namupīte Tirzas kreisā krasta pieteka Gulbenes novadā.
- Lāčupīte Tirzas labā krasta pieteka Gulbenes novada Beļavas, Galgauskas un Lejasciema pagastā, garums - 12 km; Lācupe; Lūčupīte; augštecē arī Kamaldiņa.
- Sudaliņa Tirzas labā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā, garums - 9 km, kritums - 22 m, iztek no Sudalezera, ietek Tirzā pie Lejasciema; Sudala; Sudaliņš.
- Virāne Tirzas labā krasta pieteka Gulbenes novada Tirzas pagastā, garums - 9 km, augštecē ir Gulbenes un Cesvaines novada robežupe, iztek no Mazā Virānes ezera un tek cauri Lielajam Virānes ezeram; Alšupe; Viranīte; Virānīte.
- Alkšņupīte Tirzas labā krasta pieteka Gulbenes novada Tirzas un Galgauskas pagastā, garums - 10 km
- Vijata Tirzas labā krasta pieteka Gulbenes novadā, garums - 18 km, kritums - 46 m; Vieta; Vijate.
- Tirsen Tirzas muiža, kuras teritorijā tagadējā Gulbenes novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Tirza.
- Egļupīte Tirziņas kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā, augštece Smiltenes novada Virešu pagastā; Egļupe.
- Svārbe Tirziņas kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā, garums - 11 km; Svārbīte; Svārde.
- Bebrupīte Tirziņas kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā.
- Dzelzupīte Tirziņas labā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā, Lejtecē arī Alūksnes un Smiltenes novada robežupe, garums - 9 km; Dzelzupe.
- Zellene Tirziņas labā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā.
- Walmeshof Tuges muiža, kas atradās Madonas apriņķa Gulbenes pilsētā.
- gunītnieks Tukuma novada Irlavas pagasta apdzīvotās vietas "Gunītes" iedzīvotājs
- guņītnieks Tukuma novada Irlavas pagasta apdzīvotās vietas "Gunītes" iedzīvotājs
- Tustla Tustla Gutjerresa - Tustlagutjerresa, pilsēta Meksikā.
- Cirstupe Ūdensece Gulbenes novada Beļavas pagastā un Alūksnes novada Zeltiņu pagastā, aptuveni 4 km posmā ir šo novadu robežupe, iztek no Opulīša ezera, ietek Ķiploka upītē, garums - \~8 km; Cirsupe; Kosuliņa; Kosuliņš.
- Ozola dīķis ūdenskrātuve Gulbenes novada Druvienas pagastā, platība - 1 ha
- Gaiļa dīķis ūdenskrātuve Gulbenes novada Druvienas pagastā, platība - 2,6 ha; Gaiļa ūdenskrātuve
- Ābola ūdenskrātuve ūdenskrātuve Gulbenes novada Druvienas pagastā, platība - 5,2 ha
- Caunes dīķis ūdenskrātuve Gulbenes novada Druvienas pagastā, platība — 2 ha
- Druvas dīķis ūdenskrātuve Gulbenes novada Lejasciema pagastā, platība — 1 ha
- Cepļa dīķis ūdenskrātuve Gulbenes novada Lejasciema pagastā, platība — 3,3 ha; Boma ezers; Bomīšu ezers; Buma ezers
- Litenes dīķis ūdenskrātuve Gulbenes novada Litenes pagastā, platība — <1 ha
- Emzes dīķis ūdenskrātuve Gulbenes pilsētas parkā, platība - 2,9 ha
- Fenšubas ūdenskrātuve ūdenskrātuve Ķīnā, Guandunas provinces ziemeļaustrumu daļā, uzpludināta Dundzjanas upes augštecē
- Sjiņfendzjanas ūdenskrātuve ūdenskrātuve Ķīnā, uzpludināta uz Dundzjanas upes, Guandunas provincē
- Māļupīte ūdenstece Dzērbenes pagastā, ietek Gulbenes ezerā
- Dzēsupīte Ūdenstece Gulbenes novada Beļavas pagastā, ietek Augulienas ezerā, garums - 10 km; Dzegsnupīte; Dzesnupe; Dzeznupe; Dzeznupīte; Ragaviņa.
- Jērupīte Ūdenstece Gulbenes novada Beļavas pagastā, ietek Pinteļa ezera dienvidu malā, garums - \~5 km
- Olekšupīte Ūdenstece Gulbenes novada Beļavas pagastā, lejtecē arī Lejasciema pagasta robežupe, iztek no Pinteļa ezera, ietek Sudalezerā, caurtek Moveša ezeru; Moveša upe.
- Baranu grāvis ūdenstece Gulbenes novada Lejasciema pagastā, Zellenes labā krasta pieteka
- Ķivene Ūdenstece Gulbenes novada Tirzas pagastā, ietek Lielajā Virānes ezerā.
- Jāmaņupe Ūdenstece Kuldīgas novadā, izteka Gudenieku pagastā, lejtece Kurmāles un Turlavas pagastā, arī šo pagastu robežupe, ietek Vilgāles ezerā, bet daļēji novrzīta uz Rīvu, garums - \~6 km
- Āža grāvis ūdenstece Madonas novada Liezēres pagastā, ietek Gulbēra ezerā
- Lāču strauts ūdenstece starp Lāču un Musteru ezeru Gulbenes novada Lejasciema pagastā; Lāčupe
- Lazdu ūdenskrātuve ūdenstilpe Gulbenes novada Druvienas pagastā, platība - 17 ha
- Druvienas dīķis ūdenstilpe Gulbenes novada Druvienas pagastā, platība — 1,7 ha
- Puķīšu ūdenskrātuve ūdenstilpe Gulbenes novada Galgauskas pagastā, platība - 3 ha
- Ratenieku dīķis ūdenstilpe Gulbenes novada Galgauskas pagastā, platība — 1,3 ha
- Pilskalna dīķis ūdenstilpe Gulbenes novada Lejasciema pagastā, platība — <1 ha
- Tērvetes ūdenskrātuve ūdenstilpe Tērvetes pagastā, platība — 74 ha, garums — 1,2 km, lielākais platums — 0,7 km, vidējais dziļums — 1,5 m, uzstādināta 1981. g. Tērvetes upē, ietilpst Tērvetes dabas parkā; Gulbju dīķis
- Lejas dīķis ūdenstilpne Gulbenes novada Lizuma pagastā, platība — 9 ha; Siltais dīķis; Siltais ūdens; Siltāju dīķis
- Ganisona upe ASV (_Gunnison River_), Kolorādo štatā, Kolorādo kreisā krasta pieteka
- Gvapore Upe Dienvidamerikā ("Guapore"), Mamores labā krasta pieteka, garums 1150 km, lielāko daļu garuma ir Bolīvijas un Brazīlijas robežupe, sākas Brazīlijā, Brazīlijas plakankalnes rietumos.
- Asinsupīte Upe Gulbenes novada Lejasciema pagastā, Koruļupītes kreisā krasta pieteka; Asins upe.
- Adži upe Indijā (_Aji_), Gudžarātas štatā, ietek Arābijas jūras Kačhas līcī
- Anāsa upe Indijā (_Anās_), Madhja Pradēšas, Gudžarātas un Radžastānas štatā, Mahi kreisā krasta pieteka
- Užava Upe Kuldīgas un Ventspils novadā, garums - 67 km, kritums - 46 m, sākas netālu no Gudeniekiem satekot grāvjiem, ietek Baltijas jūrā; Dižupe; Zirgmežupe.
- Taodzjana upe Ķīnā, Dzjansji provincē, Gunšui kreisā krasta pieteka
- Mojundzjana upe Ķīnā, Guandunas provincē, ietek Dienvidķīnas jūras Bedzjiņas līcī
- Guidzjana upe Ķīnā, Guansji Džuanu autonomā reģiona austrumu daļā, Sjidzjanas kreisā krasta pieteka
- Hedzjana upe Ķīnā, Guansji Džuanu autonomā reģiona austrumu daļā, Sjidzjanas kreisā krasta pieteka
- Naņliudzjana upe Ķīnā, Guansji Džuanu autonomā reģiona dienvidaustrumu daļā, ietek Bakbo līcī
- Cjiņdzjana upe Ķīnā, Guansji Džuanu autonomā reģiona dienvidu daļā, ietek Dienvidķīnas jūras Bakbo līča Cjindžou līcī
- Sjidzjana upe Ķīnā, izvaeidojas Guansji Džuanu autonomā reģiona austrumuos, satekot Guidzjanai un Sjuņdzjanai, tālāk Guandunas provincē, ietek Dienvidķīnas jūrā
- Dundzjana upe Ķīnā, izveidojas Guandunas provinces ziemeļu daļā, ietek Dienvidķīnas jūrā
- Huanhuahe upe Ķīnā, Sjuņdžjanas kreisā krasta pieteka Guansji Džuanu autonomā reģiona austrumu daļā, augštece un izteka Guandunas provinces dienvidu daļā
- Jundinhe Upe Ķīnas austrumu daļā ("Yongding He"), Baihes labā krasta pieteka, sākas Šansi plato ziemeļaustrumos, satekot Sanganhei un Jahei, garums (kopā ar Sanganhi) - \~700 km, Guantinas aizā ūdenskrātuve, apgādā Pekinu ar ūdeni.
- Alksne Upe Latvijā, Gulbenes novada Daukstu pagastā, Krustalīces labā krasta pieteka; Alksnes strauts.
- Audīte upe Latvijā, Gulbenes novada Stradu pagastā, Pededzes labā krasta pieteka
- Akmeņrūcis Upe Latvijā, Gulbenes un Balvu novada robežupe, Sitas labā krasta pieteka.
- Āriņupīte Upe Latvijā, Krustalīces labā krasta pieteka Gulbenes novadā, garums - 11 km
- Gvadalimara Upe Spānijā ("Guadalimar"), Gvadalkiviras labā krasta pieteka.
- Gvadalkivira Upe Spānijā (sp. val. "Guadalquivir"), Pireneju pussalas dienvidos, garums - 650 km, izteka Andalūzijas kalnos, ietek Atlantijas okeāna Kadisas līcī, veido 7 km platu estuāru.
- Gvadjana Upe Spānijā un Portugāles dienvidos (sp. val. "Guadiana"), garums - 820 km, izteka Lamančas plato 890 m vjl, ietek Atlantijas okeāna Kadisas līcī.
- Radzupīte Uriekstes labā krasta pieteka Gulbenes novada Lizuma pagastā.
- Lizuma pilskalns Uriekstes pilskalns Gulbenes novada Lizuma pagastā.
- Asarupe Ušurupes labā krasta pieteka Gulbenes novada Jaungulbenes un Līgo pagastā, garums - 14 km
- Ainavas dzirnavu ezers uz Vijatas upes uzpludināts ezers Gulbenes novada Galgauskas pagastā, 1 km no tās ietekas Tirzā, platība — 12 ha
- Dūres ūdenskrātuve uzpludināta uz Iežupes Gulbenes novada Lejasciema pagastā, platība — 8,3 ha
- Rankas ūdenskrātuve uzpludināta uz Lazdupes Gulbenes novada Rankas pagastā, platība — 3 ha
- Stacijas ūdenskrātuve uzpludināta uz Lešķupes Gulbenes novada Litenes pagastā, platība - 7,7 ha
- Centra ūdenskrātuve uzpludināta uz Vijatas upes Gulbenes novada Galgauskas pagastā, platība — 2 ha
- Gulbenes dzirnavezers uzpludināts Gulbenes pilsētā uz Krustalīces upes, platība — 2,4 ha
- Āža dzirnavu ezers uzpludināts Tirzas upē, Gulbenes novada Tirzas pagastā
- Lejasdzirnavu dzirnavezers uzpludināts uz Sudaliņas upes Gulbenes novada Lejasciema pagastā, platība - 2 ha
- Jānužu dzirnavezers uzpludināts uz Sudaliņas upes Gulbenes novada Lejasciema pagastā, platība — \~1 ha
- Pērļa dzirnavezers uzpludināts uz Vilaunes upes Gulbenes novada Druvienas pagastā, platība - 7,8 ha; Pērles dzirnavezers
- Siladzirnavu ezers uzstādināts Liedes upē, Gulbenes novada Jaungulbenes pagastā, līmenis pacelts par 3 m, līdz 122,5 m vjl., platība — 48,4 ha, garums — 1,4 km, lielākais platums — 0,7 km, lielākais dziļums — 3,2 m, aizaugums — 60%; Jaungulbenes dzirnavezers; Liedes ezers
- Saltvalks Užavas kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Gudenieku pagastā.
- Guļas valks Užavas labā krasta pieteka Kuldīgas novada Gudenieku pagastā, garums - 7 km; Guļas strauts.
- gulbenieki Vaiņodes pagasta apdzīvotās vietas "Gulbene" iedzīvotāji.
- Gulbena Vaiņodes pagasta apdzīvotās vietas "Gulbene" senāks nosaukums.
- Papua-Jaungvineja valsts Okeānijā (_Independent State of Papua New Guinea_ / _Independen Stet bilong Papua Niugini_), Melanēzijā, ietilpst Jaungvinejas salas austrumu daļa, Bismarka arhipelāgs, Zālamana salu ziemeļu daļa, kā arī citas mazākas salas, platība - 462840 kvadrātkilometru, 6064500 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Portmorsbi, administratīvais iedalījums - 18 provinču, 1 autonoms reģions un 1 galvaspilsētas apgabals
- Gubencova Vecumu pagasta apdzīvotās vietas "Gubeņi" nosaukuma variants.
- Vella Vella grāvis - ietek Gulbēra ezerā Madonas novada Liezēres pagastā.
- Augšbeira vēsturisks novads Portugālē (_Beira-Alta_), Viseu un Guardas apgabalā
- Baltupe Vidagas labā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā.
- Niedrupe Vidagas labā krasta pieteka Smiltenes novada Virešu pagastā, augštece Gulbenes novada Lejasciema pagastā, garums - 14 km
- Rutku sala vidēji liela akumulatīva palienes sala Daugavas lejteces paplašinājumā uz ziemeļaustrumiem no Kundziņsalas, starp Sarkandaugavas atteku un atteku gar Kundziņsalu, garums - 1,8 km, platums - 0,7 km, augstums - 0,5-1 m, paplašinot Rīgas tirdzniecības ostu (1980. gados) aizbērtas vairākas attekas, kas to šķīra no Gulbju salas, Kundziņsalas un Kurpnieku salas
- Persijas līcis vidus jūra Indijas okeāna ziemeļu daļā (angļu val. “Persian Gulf”, arābu val. “Khalīj al Fārisī”), starp Arābijas pussalu un Irānu, Ormuza šaurums un Omānas līcis to savieno ar Arābijas jūru, platība — 240000 kvadrātkilometru, garums — 926 km, platums — 180-320 km, lielākais dziļums — 104 m, piekrastē daudz mazu, koraļļu ietvertu salu, lielākā — Bahreina
- šugnani Viena no pamiriešu tautībām, dzīvo Tadžikistānas Kalnu Badahšanas autonomajā vilojata dienvidrietumos, Pjandžas augšteces un tās pieteku Guntas un Šahdaras ielejās, kā arī iepretim - Afganistānas ziemeļaustrumos.
- analītiskā psiholoģija viens no dzīļu psiholoģijas un psihoterapijas virzieniem, kuru 20. gs. sākumā, atdaloties no Zigmunda Freida psihoanalīzes pieejas, izstrādāja un attīstīja Šveices ārsts psihiatrs Karls Gustavs Jungs; to sauc arī par Junga analīzi vai Junga psiholoģiju
- Māras kalns viens no Liedes kalniem Gulbenes novada Jaungulbenes pagastā, kulta vieta Liedes labajā krastā, \~10-12 m augsts paugurs, izmantots līdz \~10 gs.
- Kuršupīte Viešūra ezera pieteka Madonas novada Vestienas pagastā; Guldupīte.
- Mālupe Vijatas augšteces labā krasta pieteka Gulbenes novada Jaungulbenes pagastā.
- Robežupīte Vilaunes kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Druvienas pagastā, nelielā posmā arī Jaunpiebalgas pagasta robežupe.
- Gubencava Viļakas novada Vecumu pagasta apdzīvotās vietas "Gubeņi" nosaukuma variants.
- Adulīte Virānes labā krasta pieteka Gulbenes novada Tirzas pagastā, iztek no Adulienas ezera, garums - 7 km; Aduliena; Audilīte.
- Šikunlina kalns virsotne Guandunas provinces ziemeļos Ķīnā, augstums - 1922 m
- Adzumaja virsotne Japānā (_Azumaya-san_), Honsju salas vidusdaļā, Mikumi grēdā,uz Nagano un Gummas prefektūras robežas, augstums 2333 m
- Āgas rags zemesrags Guamas salas dienvidos (_Åga, Puntan_), Guamā, ASV teritorijā Klusajā okeānā
- Denlou rags zemesrags Ķīnā, Guandunas provinces un Leidžou pussalas dienvidrietumu daļā
- guzencieši Zilupes novada Pasienes pagasta apdzīvotās vietas "Guzenki" iedzīvotāji.
- Cefejs zvaigznājs debess ziemeļu pola tuvumā (latīņu "Cepheus", saīsinājums "Cep") starp Kasiopeju un Gulbi; spožākā ir 2,5. vizuālā zvaigžņlieluma zvaigzne Aldermins jeb Cefeja α.
- Sadors zvaigzne Gulbja zvaigznājā (γ), tās tuvumā atrodas spēcīgs radiostarojuma avots
- gustaviāņi Zviedru dzejnieki, mākslinieki un politiķi, kas pulcējās ap Gustavu III.
- Anjalas savienība zviedru un somu virsnieku sazvērestība 1788. g. pret karali Gustavu III krievu-zviedru kara laikā ar mērķi noslēgt mieru, dalībnieki 1789. g. apcietināti, viens sodīts ar nāvi
- Zvirgzdenes ezers Zvirgzdu ezers Alsungas un Gudenieku pagastā.
Citās vārdnīcās nav šķirkļa Gu.