Paplašinātā meklēšana

Meklējam Gu.

Atrasts vārdos (216):

Vārdu savienojumos nav.

Atrasts skaidrojumos (2044):

Metīda "Gudrība" - grieķu mitoloģijā - okeanīda, Okeāna un Tētijas meita, Zeva pirmā sieva, kas palīdzēja Zevam atņemt varu viņa tēvam Kronam.
Jaungulbenes dīķi 3 dīķi Gulbenes novada Jaungulbenes pagastā, platība — 2,1 ha, 2,2 ha un 2,4 ha
Gudenieku pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta visa pirmskara Basu pagasta teritorija, savukārt neliela daļa pirmskara Gudenieku pagasta teritorijas pievienota tagadējam Sakas pagastam un nedaudz mainījusies robeža ar Alsungas novadu
Kalncempju pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Kalncempju pagasta dienvidaustrumu daļa iekļauta tagadējā Gulbenes novada Stāmerienes pagastā
Rāvija Adulītes labā krasta pieteka Gulbenes novada Tirzas pagastā; Rāvija strauts
Agaņa Aganja - Guamas galvaspilsēta
Hāgatņa Aganja - pilsēta Guamā
gutinieši Aglonas novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Gutiņi" iedzīvotāji
gutieši Aglonas novada Kastuļinas pagasta apdzīvotās vietas "Guta" iedzīvotāji
Pededze Aiviekstes labā krasta pieteka Alūksnes, Gulbenes un Lubānas novadā, sākas Igaunijā, garums - 159 km, no tiem Latvijā 131 km, kritums - 108 m (Latvijā 65 m), lejtece iztaisnota un pa pārrakumu (Jaunpededzi) novirzīta Aiviekstē, Vecpededze ietek Balupē
Liede Aiviekstes labā krasta pieteka Gulbenes un Madonas novadā, garums - 60 km, kritums - 47 m, sākas kā novadgrāvis Gulbenes novada Daukstu pagastā pie Elstēm, ietek Aiviekstē pie Lubānas; augštecē arī Liedīte
Čikstes strauts Alkšņupītes kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Tirzas un Galgauskas pagastā
Alsup Alsupes muiža, kas atradās tagadējā Gulbenes novada Tirzas pagasta teritorijā
Andrekaln Andrukalna muiža, kas atradās tagadējā Gulbenes novada Rankas pagasta teritorijā
guinea Angļu naudas vienība, kas sākumā kalta no Gvinejas (Guinea) zelta
Gargždu sērija apakšdevona Ditonas stāva nogulumu slāņkopa Latvijā Kurzemes ziemeļu un dienvidu malā, Gulbenes ieplakā un Viļakas vaļņa rietumu nogāzē, sastāv no sarkaniem dolomītiskiem aleirolītiem, merģeļiem un smilšakmeņiem, ko sacementējis dolomīts un ģipsis, vadfosilijas ir bezžokleņu un zivju atliekas
Jaungulbene apdzīvota vieta (lielciems) Gulbenes novadā 17 km no Gulbenes, tagad pagasta centrs, jo bijušais pagasta administratīvais centrs Gulbītis iekļauts lielciema sastāvā
Litene apdzīvota vieta (lielciems) Gulbenes novadā 18 km no Gulbenes, izveidojusies bijušās muižas "Lettihn" teritorijā, pagasta centrs
Ranka apdzīvota vieta (lielciems) Gulbenes novadā 40 km no Gulbenes, izveidojusies bijušās muižas "Lindenberg" teritorijā
Šķieneri apdzīvota vieta (lielciems) Gulbenes novada Stradu pagastā
Stāķi apdzīvota vieta (lielciems) Gulbenes novada Stradu pagastā
Lizums apdzīvota vieta (lielciems) Gulbenes novadā, 28 km no Gulbenes, izveidojusies bijušās muižas "Lisohn" teritorijā, pagasta centrs
Lejasciems apdzīvota vieta (lielciems) Gulbenes novadā, kas izveidojusies bijušās Lejasmuižas ("Aahof") teritorijā, miesta tiesības piešķirtas 1873. g., 1928.-1940. g. bija pilsētas tiesības, pagasta centrs
Butāni apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Beļavas pagastā
Gulbītis apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Beļavas pagastā
Mili apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Beļavas pagastā
Pilskalns apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Beļavas pagastā
Silamala apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Beļavas pagastā
Sīļi apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Beļavas pagastā
Auguliena apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Beļavas pagastā 14 km no Gulbenes, tāda paša nosaukuma ezera rietumu krastā, izveidojusies bijušās muižas "Roseneck" teritorijā
Lejasandži apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Daukstu pagastā
Līves apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Daukstu pagastā
Šļaukas apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Daukstu pagastā
Vienvārstes apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Daukstu pagastā
Kanciņi apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Druvienas pagastā
Ķempji apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Druvienas pagastā
Pērlis apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Druvienas pagastā
Prēdeļi apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Druvienas pagastā
Saltupes apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Druvienas pagastā
Svilāres apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Druvienas pagastā
Tīrumkleivas apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Druvienas pagastā
Tirzieši apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Druvienas pagastā
Lielkaļi apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Galgauskas pagastā
Galgauskas muiža apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Galgauskas pagastā
Plēķi apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Galgauskas pagastā
Sīļi apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Galgauskas pagastā
Zemītes apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Galgauskas pagastā
Agrumi apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Jaungulbenes pagastā
Grīvas apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Jaungulbenes pagastā
Kaipi apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Jaungulbenes pagastā
Obrova apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Jaungulbenes pagastā
Pauri apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Jaungulbenes pagastā
Siladzirnavas apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Jaungulbenes pagastā
Ušuri apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Jaungulbenes pagastā
Aduliena apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Jaungulbenes pagastā, izveidojusies Adulienas muižas "Adlehn" vietā; Sveķi
Aļļi apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
Amši apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
Andriņi apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
Cinci apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
Čipati apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
Dūre apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
Gārša apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
Grēdas apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
Ķilpani apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
Kožas apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
Krampani apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
Kručki apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
Majani apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
Mālmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
Melderi apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
Oldermaņi apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
Paideri apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
Palata apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
Silamiķeļi apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
Skujenieši apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
Staidi apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
Umari apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
Viešķeles apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
Viģubi apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
Zellenes apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
Jaunāmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Līgo pagastā
Liedeskrogs apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Līgo pagastā
Siltais apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Līgo pagastā
Aurava apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Litenes pagastā
Kordona apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Litenes pagastā
Lešķi apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Litenes pagastā
Vārpiņas apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Litenes pagastā
Zāģernieki apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Litenes pagastā
Elstes apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lizuma pagastā
Grauži apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lizuma pagastā
Grimnauži apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lizuma pagastā
Gužilas apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lizuma pagastā
Ievāni apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lizuma pagastā
Jaunzemi apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lizuma pagastā
Kāmieši apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lizuma pagastā
Kolanģi apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lizuma pagastā
Melderi apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lizuma pagastā
Pieti apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lizuma pagastā
Rodzupi apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lizuma pagastā
Stapāni apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lizuma pagastā
Strēbeles apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lizuma pagastā
Velēnmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lizuma pagastā
Zvejnieki apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lizuma pagastā
Birzuļi apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Rankas pagastā
Branti apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Rankas pagastā
Dukuļi apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Rankas pagastā
Kāķupi apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Rankas pagastā
Ķeži apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Rankas pagastā
Lācītes apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Rankas pagastā
Lācumēri apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Rankas pagastā
Mežsilieši apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Rankas pagastā
Pakalnieši apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Rankas pagastā
Pāpani apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Rankas pagastā
Pavāriņi apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Rankas pagastā
Sāvas apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Rankas pagastā
Ureikste apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Rankas pagastā
Vecāmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Rankas pagastā
Lāčplēši apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Stāmerienas pagastā
Medņi apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Stāmerienas pagastā
Putrāni apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Stāmerienas pagastā
Stancmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Stāmerienas pagastā
Āboliņi apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Stāmerienes pagastā
Lejasstradi apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Stradu pagastā
Mācītājmāja apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Stradu pagastā
Mezīši apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Stradu pagastā
Nātiņi apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Stradu pagastā
Samiņi apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Stradu pagastā
Zeltaleja apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Stradu pagastā
Margas apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Stradu pagastā, pie Gulbenes pilsētas robežas, Stradu pagasta administratīvais centrs
Antāni apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Stradu pagastā; Antani
Alsupes apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Tirzas pagastā
Branti apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Tirzas pagastā
Dzirnavas apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Tirzas pagastā
Indrāni apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Tirzas pagastā
Jaunaduliena apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Tirzas pagastā
Kalvīši apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Tirzas pagastā
Liepas apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Tirzas pagastā
Peļņi apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Tirzas pagastā
Roņi apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Tirzas pagastā
Vecaduliena apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Tirzas pagastā
Virāne apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Tirzas pagastā
Ludženieki apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Gudenieku pagastā
Gudenieku muiža apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Gudenieku pagastā
Sprīvuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Kalncempju pagastā, pie Gulbenes novada robežas
Gāršenieki apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Beļavas pagastā
Naglene apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Beļavas pagastā
Spriņģi apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Beļavas pagastā
Briči apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Daukstu pagastā
Elstes apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Daukstu pagastā
Lapši apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Daukstu pagastā
Dravnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Druvienas pagastā
Lielvasaraudži apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Druvienas pagastā
Mazvasaraudži apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Druvienas pagastā
Mežkleivas apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Druvienas pagastā
Mežlaskumi apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Druvienas pagastā
Silmači apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Druvienas pagastā
Trušļi apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Druvienas pagastā
Ziemeļi apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Druvienas pagastā
Musteri apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Galgauskas pagastā
Barani apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
Krāces apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
Lapati apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
Latvasas apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
Olekši apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
Pirtsmuiža apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
Salaki apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
Salmaņi apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
Zvārtavi apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
Skujenieki apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Litenes pagastā
Plukši apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Lizuma pagastā
Viņķeles apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Lizuma pagastā
Bierņi apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Rankas pagastā
Kālanci apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Rankas pagastā
Luķes apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Rankas pagastā
Plūkši apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Rankas pagastā
Saliņa apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Rankas pagastā
Skrejatas apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Rankas pagastā
Sproģi apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Rankas pagastā
Namsadi apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Stāmerienas pagastā
Skolas apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Stāmerienas pagastā
Stūrastas apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Stāmerienas pagastā
Siljāņi apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Stradu pagastā
Sturņi apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Stradu pagastā
Dārtiņa apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Tirzas pagastā
Jauntirza apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Tirzas pagastā
Zosēni apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Tirzas pagastā
Basi apdzīvota vieta (skrajciems) Kuldīgas novada Gudenieku pagastā
Birži apdzīvota vieta (skrajciems) Kuldīgas novada Gudenieku pagastā
Adzes apdzīvota vieta (skrajciems) Kuldīgas novada Gudenieku pagastā; bijušais nosaukums - Adze
Anna apdzīvota vieta (vidējciems) Alūksnes novadā 12 km uz dienvidiem no Alūksnes un 35 km no Gulbenes, pagasta centrs
Stāmeriena apdzīvota vieta (vidējciems) Gulbenes novadā 11 km no Gulbenes; saukta arī "Stāmeriene"
Daukstes apdzīvota vieta (vidējciems) Gulbenes novadā 15 km no Gulbenes, izveidojusies bijušas Krapas muižas "Kroppenhof" teritorijā
Galgauska apdzīvota vieta (vidējciems) Gulbenes novadā 18 km no Gulbenes, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums - Veiši
Līgo apdzīvota vieta (vidējciems) Gulbenes novadā 22 km no Gulbenes, izveidojusies bijušās, tāda paša nosaukuma pusmuižas teritorijā, pagasta centrs
Tirza apdzīvota vieta (vidējciems) Gulbenes novadā 25 km no Gulbenes, izveidojusies bijušās muižas "Tirsen" teritorijā, pagasta centrs
Stradi apdzīvota vieta (vidējciems) Gulbenes novadā 3 km no Gulbenes; bijušie nosaukumi - Pomeri, Pāmeri
Druviena apdzīvota vieta (vidējciems) Gulbenes novadā 30 km no Gulbenes, izveidojusies bijušās muižas "Druween" teritorijā, pagasta centrs
Letes apdzīvota vieta (vidējciems) Gulbenes novada Beļavas pagastā
Ozolkalns apdzīvota vieta (vidējciems) Gulbenes novada Beļavas pagastā
Svelberģis apdzīvota vieta (vidējciems) Gulbenes novada Beļavas pagastā
Krapa apdzīvota vieta (vidējciems) Gulbenes novada Daukstu pagastā
Stari apdzīvota vieta (vidējciems) Gulbenes novada Daukstu pagastā
Rimstavas apdzīvota vieta (vidējciems) Gulbenes novada Galgauskas pagastā
Jānuži apdzīvota vieta (vidējciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
Sinole apdzīvota vieta (vidējciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
Velēna apdzīvota vieta (vidējciems) Gulbenes novada Lizuma pagastā
Gaujasrēveļi apdzīvota vieta (vidējciems) Gulbenes novada Rankas pagastā
Rēveļi apdzīvota vieta (vidējciems) Gulbenes novada Rankas pagastā
Kalniena apdzīvota vieta (vidējciems) Gulbenes novada Stāmerienas pagastā
Vecstāmeriena apdzīvota vieta (vidējciems) Gulbenes novada Stāmerienas pagastā 15 km no Gulbenes, izveidojusies bijušās Stāmerienas muižas "Stomersee" teritorijā, Stāmerienas pagasta administratīvais centrs
Ceļmalas apdzīvota vieta (vidējciems) Gulbenes novada Stradu pagastā
Viculaikas apdzīvota vieta (viensēta) Gulbenes novada Beļavas pagastā
Robežkalns apdzīvota vieta (viensēta) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
Ganisona apdzīvota vieta ASV (_Gunnison_), Jūtas štatā
Ganisona apdzīvota vieta ASV (_Gunnison_), Kolorādo štatā
Sumai apdzīvota vieta ASV (_Sumai_; _Apra Harbor_), Guamas salā Klusajā okeānā
Beļava apdzīvota vieta Gulbenes novadā 10 km uz ziemeļiem no Gulbenes pilsētas, pagasta centrs, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1489. g.
Akmeņrūči apdzīvota vieta Gulbenes novada Litenes pagastā
Aurova apdzīvota vieta Gulbenes novada Litenes pagastā
Ahva apdzīvota vieta Indijā (_Ahwa_), Gudžarātas štata dienvidaustrumos
Basu muiža apdzīvota vieta Kuldīgas novada Gudenieku pagastā
Baima apdzīvota vieta Ķīnā, Guandunas provincē
Foresunda apdzīvota vieta Zviedrijā, Gotlandes lēnē, Gutlandes salas ziemeļaustrumu piekrastē
Gvarda Apgabals Portugālē ("Distrito de Guarda"), atrodas valsts kontinentālās daļas ziemeļu pusē, platība 5518 kvadrātkilometri, 168900 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 14 municipalitātes, robežojas ar Kaštelu Branku, Koimbras, Viseu un Bragansas apgabalu, kā arī ar Spāniju
TGL Apzīmējums standartam atbilstošai produkcijai (vācu "Technische Normen, Gutevorschriften und Lieferbedingungen")
Siltā strauts Asarupes labā krasta pieteka Gulbenes novada Līgo pagastā, augštece Jaungulbenes pagastā
gizotija asteru rindas kurvjziežu dzimtas ģints ("Guizotia"), viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi, 1-2 m augsts augs ar lancetiskām lapām, ziedi kurvīšos, sēklas spīdīgas, melnas, satur 30-50% eļļas, tropiskajā Āfrikā, \~12 sugu; kultivē kā eļļas augu gk. Etiopijā un Indijā
Gulbenes viduslaiku pils atradās Gulbenē, tagadējās Gulbenes luterāņu baznīcas vietā, celta 14. gs. 1. pusē zemes izvirzījumā, kuru no 3 pusēm apliec Pededzes pieteka Krustalīce, pret upi vērstās nogāzes mākslīgi izveidotas stāvākas, 1577.g. to ieņēma un pilnībā nopostīja krievu karaspēks, 19. gs. uzcelta baznīca; iespējams, ka pirms pils celšanas tur bijis latgaļu pilskalns
Tirzas viduslaiku pils atradās Gulbenes novadā, bijušās Tirzas muižas centrā, uzbūvēta Tirzas kreisajā krastā lēzenā paugurā (~50 x 60 m), kam visapkārt izrakts \~15 m plats grāvis, paugura ziemeļu un dienvidu stūrī bijuši bastioni, 1577. g. pili izpostīja krievu karaspēks, 1601. g. - zviedru karaspēks, un līdz ar to zuda tās militārā nozīme
Kaparāmura ezers atradās Ogres novada Tīnūžu pagastā, 1 km uz ziemeļiem no Ikšķiles dzelzceļa stacijas, nosusināts ap 1960. g., agrākā platība - 15 ha; Gulbja ezers
Gvahiras pussala atrodas Dienvidamerikas ziemeļos (sp. val. "Guajira"), Kolumbijā un Venecuēlā, apskalo Karību jūra, platība - 12000 kvadrātkilometru, garums un platums - \~100 km, augstums - līdz 853 m
Augulienas muiža atrodas Gulbenes novada Beļavas pagasta Augulienā, kompleksā ietilps 10 ēkas (kungu māja, 2 kalpu mājas, klēts, brūzis u. c.) un ainavu parks
Blomes muiža atrodas Gulbenes novada Beļavas pagasta Ozolkalnā, apbūve veidojusies 19. gs. 1. pusē, tajā ietilpst kungu māja, divstāvu mūra klēts, brūzis u. c., saimniecības ēkas
Krapas pilskalns atrodas Gulbenes novada Daukstu pagastā, savrups, \~20 m augsts paugurs (~250 x 150 m) ar stāvām nogāzēm, rietumu nogāzē 2 terases, plakums - 80 x 40 m, bijis apdzīvots 1. gadu tūkstotī
Druvienas muiža atrodas Gulbenes novada Druvienas pagastā, ēkas celtas 19. gs 2. pusē, bet vēlāk pārbūvētas, saglabājies ainavu parks ar lielu dīķi
Zāģētavas ūdenskrātuve atrodas Gulbenes novada Galgauskas pagastā, platība - 3,3 ha
Plēķu akmens atrodas Gulbenes novada Galgauskas pagastā, Tirzas sāngravā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., apkārtmērs - 14,8 m, garums - 4,7 m, platums - 3,9 m, lielākais augstums strauta pusē - 3,0 m, virszemes tilpums - 30 kubikmetri
Jaungulbenes muiža atrodas Gulbenes novada Jaungulbenes pagastā, kompleksā ietilpst pils, pārvaldnieka māja, kā arī dažādas citas būves, parka platība \~25 ha, to apjož mūra žogs
Aļļu senkapi atrodas Gulbenes novada Lejasciema pagastā pie Aļļu mājām, Gaujas labajā krastā \~2 m augstā paugurā, nav pētīti, to kultūrpiederība nezināma
Krāču pilskalns atrodas Gulbenes novada Lejasciema pagastā, Gaujas kreisajā krastā pie Lejaskrāču mājām, līdz 17 m augsts reljefa pacēlums, ko austrumu un rietumu pusē norobežo gravas, dienvidu pusē - Gaujas senleja, plakums - \~130 x 25-30 m, bijis apdzīvots 1. gt.
Robežkalna akmens atrodas Gulbenes novada Lejasciema pagastā, Gaujas labajā palienē, \~2 km augšpus Sinoles, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1977. g.), garums - 3 m, platums - 2,4 m, augstums - 2,9 m, virszemes tilpums - \~12 kubikmetri, akmenim gludekļa forma, daļēji apsūnojis
Kauguru ezers atrodas Gulbenes novada Litenes pagastā pie robežas ar Stāmerienes pagastu, garums - \~1,4 km, lielākais platums - \~0,3 km, platība - 23,9 ha; Kaugura ezers; Kušalas ezers; Kūšolu ezers
Litenes muiža atrodas Gulbenes novada Litenes pagastā, 19. gs. 1. pusē Pededzes krastā uzcelta pils klasicisma stilā, tai abās pusēs puslokā izvietotas saimniecības ēkas, 19. gs. 2. pusē sākta parka (11,5 ha) veidošana
Akmeņrūču senkapi atrodas Gulbenes novada Litenes pagastā, Akmeņrūču strauta kreisajā krastā pie tā ietekas Sitā, uzkalniņu veido 1,5 m augsts akmeņu krāvums, kura diametrs ir 29 m, varētu būt attiecināmi uz dzelzs laikmetu
Lizuma muiža atrodas Gulbenes novada Lizuma pagastā, kungu māja celta 1864. g. gotiskās formās, tā ir divstāvu mūra ēka ar ziemeļrietumu stūrī piebūvētu astoņstūrainu torni ar ieejas portālu, ko rotā četrstūraini mūra stabi, centrālās fasādes rizalītam ir kāpienveida zelminis ar tornīšiem; līdz mūsu dienām saglabājusies arī klēts u. c. saimniecības ēkas
Kaudžu pilskalns atrodas Gulbenes novada Rankas pagastā, \~1 km uz ziemeļrietumiem no Pilskalnu mājām, Gaujas labajā krastā, mežā, savrups, iegarens paugurs (augstums - līdz 20 m), vidusdaļā nedaudz ieliekts plakums - (60 x 50 m), varētu būt datējams ar 9. -12. gs.
Stāmerienas muiža atrodas Gulbenes novada Stāmerienas pagastā, tās apbūve veidojusies no 19. gs. sākuma, 1887. g. minēta baznīca, pils, pārvaldnieka māja, kalpu dzīvojamā māja, vairākas saimniecības ēkas un darbnīcas, kā arī 3 skolas, veikals un 4 krogi
Kalnienas ezers atrodas Gulbenes novada Stāmerienes pagastā, platība — 16,8 ha; Cērmaņu ezers; Ģērmaņu ezers; Vērša ezers
Lielais Virānes ezers atrodas Gulbenes novada Tirzas pagastā pie Cesvaines novada robežas, platība - 60,9 ha, garums - 1,5 km, lielākais platums - 0,45 km, lielākais dziļums - 2 m
Augulienas ezers atrodas Gulbenes paugurvaļņa malā, Gulbenes novada Beļavas pagastā, 110 m vjl., platība - 78 ha, garums - 2,1 km, lielākais platums - 1,25 km, lielākais dziļums 7,2 m, eitrofs ezers, aizaugums - 1/3 platības; Augulienes ezers; Dumpju ezers
Gununglesera dabas parks atrodas Indonēzijā ("Gunung Leuser"), Sumatras salas rietumos, platība — 4165 kvadrātkilometri, dibināts 1934. g., lai saglabātu Sumatras degunradžus un orangutanus, mīt arī siamangi, ziloņi, leopardi, tīģeri, brieži, daudz putnu, mitrie tropu meži, parkā iekļauts Lesera kalns (3455 m), tiek aizsargāti iežu atsegumi
Basu pilskalns atrodas Kuldīgas novada Gudenieku pagastā, Basu-Alsungas ceļa labajā pusē, \~12 m augstā zemesmēlē, kuras ziemeļu un rietumu pusē ir gravas ar stāvām nogāzēm, plakums (~20 x 30 m) izlīdzināts, ar nelielu slīpumu pret rietumiem, konstatēts intensīvs līdz 1 m dziļš kultūrslānis; vietvārds "Bassen"vēstures avotos pirmo reizi minēts 1338. g.
Guliņas un Lī upes nacionālais parks atrodas Ķīnas autonomā reģiona Guansji Džuanu ziemeļrietumos, izveidots 1982. g., platība - 2860 km^2^
Alūksnes augstiene atrodas Latvijas ziemeļaustrumu daļā, vienlaidus pacēlums, kura virsas augstums pārsniedz 150 m virs jūras līmeņa, platība - 1540 km^2^, ziemeļos šaura paugurgrēdu josla saista ar Hānjas augstieni Igaunijā; iedala 4 dabas apvidos: Gulbenes paugurvalnis, Malienas pauguraine, Vaidavas pazeminājums Veclaicenes pauguraine
Mazais Virānes ezers atrodas Madonas novada Cesvaines pagastā pie Gulbenes novada robežas, platība - 47,2 ha, garums - 0,9 km, lielākais platums - 0,5 km, lielākais dziļums - 2,5 m
Meksikas līča zemiene atrodas Meksikas līča piekrastē (angļu val. "Gulf Costal Plain"), līdz 350 km plašā joslā, ASV un Meksikā, veido biezi (6-10 km) jūras nogulumieži
Dzelzceļgrāvis Audīles kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Daukstu pagastā
Knerša Audīles kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Stradu pagastā, izteka un augštece Daukstu pagastā, garums - 10 km; Knerša strauts
Grūžupīte Audīles labā krasta pieteka Gulbenes novada Daukstu pagastā, garums - 6 km
Krapas krusta priede aug Gulbenes novada Daukstu pagastā, 200 m no Krapas senkapiem, stumbra apkārtmērs - 2,8 m, vainaga augstums - 12,5 m, vainaga projekcija - 13,2 x 14,7 m, pēc senas paražas, ceļā uz kapiem krusta priedē iegrieza krustu, lai mirušais nenāktu atpakaļ uz mājām
Tērbatas universitāte augstākā mācību iestāde Igaunijā, dibināta 1632. g. kā Gustava akadēmija ("Academia Gustaviana"), kas darbojās līdz 1710. g.; 1802. g. 21. aprīlī tika nodibināta Tērbatas universitāte, kurā mācības notika vācu valodā, 1918. g. tā tika pārcelta uz Voroņežu (Krievijā) un 1919. g. tika izveidota Tartu universitāte
Gvardafui rags augsts, kails klinšu rags Somālijas pussalas galā ("Cape Guardafui"), pie ieejas Adenas līcī
Stipinu svīta augšdevona Frānas stāvastratigrāfiskā vienība Lietuvas ziemeļrietumu un Latvijas dienvidrietumu daļā, kā arī atsevišķos laukumos Mālpils un Gulbenes ieplakā, biezums - 2-23 m, virsa pazeminās no 16 m vjl. Latvijas ziemeļu daļā līdz 403 m zjl. Kuršu ieplakā
Dumpju ezers Augulienas ezers Gulbenes novada Beļavas pagastā
Roseneck Augulienas muiža, kas atradās Valkas apriņķa Lejasciema pagastā; mūsdienās - Gulbenes novada Beļavas pagastā
Tirzas Svētavots avots Gulbenes novada Tirzas pagastā pie Zvanuleju mājām, tautā dēvēts arī par Dzīvības, Veselības vai Svēto avotu, jo senāk ar tā ūdeni dziedinātas dažādas cilvēku un dzīvnieku kaites, avotam ziedota nauda, dzīpari, ziedi u. c. dāvanas, mūsu dienās virs avota uzbūvēta nojume un tas tiek izmantots par ūdens ņemšanas vietu
Rutkaviņu avoti avotu grupa Gulbenes novada Rankas pagastā, Gaujas kreisajā krastā, aizsargājams dabas objekts (kopš 1977. g., platība - 7,2 ha), izplūst no 25 m augstas Gaujas krasta nogāzes un saplūst 2 strautos, garākā strauta garums - \~250 m, kritums - 20 m, un tas izveidojis stāvu gravu
Kubuļupīte Azandas kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Lizuma pagastā, nepilnu 2 km posmā arī Rankas pagasta robežupe; Kubula
Saltupe Azandas labā krasta pieteka Gulbenes novada Druvienas pagastā; Saltupes grāvis; Saltupis; Soltupe; Soltups
Sace Azandas labā krasta pieteka Gulbenes novadā, garums - 11 km
Babjas kalns Babja Gura
Balta Baltupe Gulbenes novadā
Guznova Balvu novada Kubulu pagasta apdzīvotās vietas "Guznava" nosaukuma variants
guznavieši Balvu novada Kubuļu pagasta apdzīvotās vietas "Guznava" iedzīvotāji
Franču Gvineja bijusī Francijas kolonija Rietumāfrikā ("Guinee Francaise"), kopš 1958. g. - Gvinejas Republika
Palsa bijusī Gaujas kreisā krasta pieteka Smiltenes novadā, kā arī Gulbenes novada robežupe, kas pēc hidrotehniskās sistēmas pārveidošanas 1960. gados pa Jaunpalsu novadīta Vizlā, un tagad visas trīs veido vienotu Gaujas pieteku, garums - 78 km, (68 km Palsa kopā ar Jaunpalsu, 10 km Vizlas lejtece), kritums - 154 m, savulaik (kopā ar tagadējo Vecpalsu) bija 2. lielākā Gaujas pieteka (garums - 82 km); augštecē Ūdrupe
Kalnamuiža bijusī muiža tagadējā Gulbenes novada Stāmerienes pagasta Kalnienā, tās pils ir krāšņa neoklasicisma stila vienstāva mūra garenbūve ar cokolstāvu un augstu mansarda stāvu, 20. gs. 30. gados pārbūvēta skolas vajadzībām (demontētas marmora palodzes, ozolkoka paneļi u. c. vērtīgi interjera apdares elementi).; parks (platība \~13 ha) ir viens no skaistākajiem muižu parkiem Vidzemē
Adlehn Bijusī muiža, kuras vietā Gulbenes novada Jaungulbenes pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta Aduliena
Spāņu Gvineja bijusī Spānijas kolonija Centrālajā Āfrikā ("Guinea Espanola"), kopš 1968. g. - Ekvatoriālā Gvineja
Lettihn Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Gulbenes novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Litene
Lindenberg Bijušās Rankas muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Gulbenes novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Ranka
Guļāni Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Guļino" nosaukuma variants
Altdorf Briņķu muiža, kas atradās tagadējā Kuldīgas novada Gudenieku pagasta teritorijā
Gērnsija britu kronim tieši pakļauta teritorija Lamanšā (angļu val. _Guernsey_), Normandijas salu grupā, ietver Gērnsiju, Olderniju, Sarku u. c. salas, kopējā platība - 80 kvadrātkilometru, 65700 iedzīvotāju, administratīvais centrs un lielākā osta - Sentpīterporta
gusmanija Bromēliju dzimtas ģints ("Guzmania")
Cirsupe Cirstupe Gulbenes un Alūksnes novadā
Malienas pauguraine dabas apvidus Alūksnes augstienē, platība — 54700 ha, ziemeļos robežojas ar Vaidavas pazeminājumu, rietumos — ar Trapenes līdzenumu, austrumos — ar Adzeles pacēlumu, dienvidos ieplaka to šķir no Gulbenes paugurvaļņa
Vestienas pauguraine dabas apvidus Vidzemes augstienes dienvidu daļā, platība — 89200 ha, garums — dienvidrietumu-ziemeļaustrumu virzienā 50 km, platums — 25-30 km, robežojas ar Augšogres pazeminājumu, Augšgaujas pazeminājumu, Alūksnes augstienes Gulbenas paugurvalni, Austrumlatvijas zemienes Aronas paugurlīdzenumu un Viduslatvijas zemienes Taurkalnes līdzenumu
Augšgaujas pazeminājums dabas apvidus Vidzemes augstienes ziemeļaustrumu daļā, platība - 86300 ha, rietumos robežojas ar Mežoles, Piebalgas un Vestienas pauguraini, austrumos - ar Trapenes līdzenumu un dienvidos - ar Gulbenes paugurvalni, ziemeļos - ar Igauniju un Aumeisteru paugurvalni
Trapenes līdzenums dabas apvidus Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes austrumu daļā, platība — 125100 ha, robežojas ar Otepē augstieni Igaunijā, Alūksnes augstienes Veclaicenes pauguraini, Vaidavas pazeminājumu, Malienas pauguraini, Gulbenes paugurvalni, Augšgaujas pazeminājumu un ar Vidzemes augstienes Aumeisteru paugurvalni
Lielais Mārku purvs dabas liegums Alūksnes augstienes Gulbenes paugurvalnī, Gulbenes novada Daukstu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība — 929 ha, centrālā daļa akačaina, apaugumā konstatētas vairākas aizsargājamas sugas, ligzdo daudzas putnu sugas; Ušuru purvs
Pededzes lejtece dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā un Lubāna līdzenumā un Alūksnes augstienes Gulbenes paugurvalnī, Stradu, Daukstu, Indrānu un Rugāju pagastā, ietilpst Lubāna mitrāju kompleksā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība 4663 ha, konstatētas vairākas aizsargājamo augu sugas, ligzdo daudzas putnu sugas
Sitas un Pededzes paliene dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Balvu novada Kubulu pagastā un Gulbenes novada Litenes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g. platība - 870 ha, daudz aizsargājamu biotopu (palieņu pļavas ar vecupēm, parkveida pļavas, gobu, ošu un ozolu audzes), konstatētas daudzas retas augu un dzīvnieku sugas
Mugurves pļavas dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Gulbenes novada Litenes un Stradu pagastā, valsts aizsardzības kopš 2004. g., platība — 317 ha, ietilpst mazpārveidotais Pededzes palienes posms ar regulāri applūstošām pļavām, nozīmīga putnu ligzdošanas vieta
Zepu mežs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Gulbenes novada Stāmerienes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 65 ha, izveidots, lai saglabātu cilvēku darbības neskartus meža biotopus (bērzu — egļu — apšu audzes, paaugā liepas), konstatētas vairākas retas augu sugas (arī īpaši aizsargājama suga — divsēklu grīslis)
Pededzes ozolu audze dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Gulbenes novada Stradu pagastā, Pededzes krastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. , platība 22,2 ha, mežaudzēs dominē ozoli, mistrojumā kļavas, liepas, oši, pamežā ievas, pīlādži, sausserži
Gudenieki Dabas liegums Piejūras zemienes Piemares līdzenumā, Kuldīgas novada Gudenieku pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - \~125 ha, izveidots Zviedrijas kadiķa aizsardzībai
Lielais purvs dabas liegums Vidzemes augstienes Augšgaujas pazeminājumā, Gulbenes novada Rankas pagastā un Smiltenes novada Variņu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība — 150 ha, dzērvenāji \~12 ha, to segums 70%
Mētru mežs dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Trapenes līdzenumā, Gulbenes novada Lejasciema pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība 74 ha, izveidots, lai aizsargātu purvainos mežus, konstatētas vairākas retas augu sugas (arī aizsargājamais divsēklu grīslis), medņu riesta vieta
Rindžani Darbīgs vulkāns Lombokas salā ("Gunung Rinjani"), Indonēzijā, augstums - 3726 m, konusveida virsotnē 480 m dziļš krāteris (izdala sēra gāzes), uz rietumiem no virsotnes 4,8 km gara un 3,5 km plata kaldera ar 230 m dziļu ezeru
gundedzietis Daugavpils novada Laucesas pagasta apdzīvotās vietas "Gundegas" iedzīvotāji
Ugarinka Demenes pagasta apdzīvotās vietas "Gulbenes" otrs nosaukums
Tartu universitāte dibināta 1632. g. kā Gustava akadēmija ("Academia Gustaviana"), kas darbojās līdz 1710. g., atsāka darbību 1802. g. ar nosaukumu - Tērbatas universitāte, kas 1918. g. evakuēta uz Krieviju, 1919. g. 1. decembrī tika atklāta ar pašreizējo nosaukumu, kas bija pirmā augstākā izglītības iestāde ar igauņu mācību valodu, mūsu dienās tajā ir 10 fakultātes, tās struktūrvienības ir vairākas koledžas, zinātniskie institūti, Botāniskais dārzs, Mākslas muzejs u. c.
Siāmas līcis Dienvidķīnas jūras daļa starp Malakas pussalu un Indoķīnas pussalas dienvidaustrumu daļu (angļu val. "Gulf of Siam"), garums — 720 km, platums pie ieejas — 400 km, dziļums — līdz 84 m, diennakts plūdmaiņas — līdz 4 m
Uriekstes dīķis dīķis Gulbenes novada Rankas pagastā, platība — 4,5 ha
asinszāle Divdīgļalpju klases dzimta ("Hyperiaceae syn. Guttiferae"), 820 sugas (gk. tropu joslā), Latvijā 1 ģints
gunera Divdīgļlapju klases ziedaugu ģints ("Gunnera"), brīvdabā sastopama gk. dienvidu puslodē, liellapains augs, kas nav īsti ziemcietīgs
Albireo dubultzvaigzne Gulbja zvaigznājā (β), oranža 3,2. vizuālā zvaigžņlieluma zvaigzne 35'' attālumā no zilās 5,1. vizuālā zvaigžņlieluma zvaigznes, attālums 400 ly
Birze Dzelzceļa pietura Gulbenes novada Beļavas pagastā pie šaursliežu dzelzceļa līnijas Gulbene-Alūksne, 4 km no Gulbenes dzelzceļa stacijas
Degas Dzelzceļa pieturas punkts Madonas novada Dzelzavas pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Pļaviņas-Gulbene, 187 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāts 1931. g.
Drusti dzelzceļa pieturas punkts Smiltenes novada Drustu pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Ieriķi-Gulbene-Vecumi, 120 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1916. g. ar nosaukumu "Drosten", tagadējais nosaukums kopš 1919. g.
Elste Dzelzceļa pieturpunkts Gulbenes novada Daukstu pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Pļaviņas - Gulbene, 201 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāts 1924. g.
Galgauska Dzelzceļa pieturpunkts Gulbenes novada Galgauskas pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Ieriķi-Gulbene-Vecumi, 166 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas
Dunduri Dzelzceļa pieturpunkts Gulbenes novada Stāmerienes pagastā, atrodas pie šaursliežu dzelzceļa līnijas Gulbene-Alūksne, 20 km no Gulbenes dzelzceļa stacijas
Dzelzava dzelzceļa pieturpunkts Madonas novada Dzelzavas pagastā, pie dzelzceļa līnijas Pļaviņas-Gulbene, 180 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1903. g. ar nosaukumu "Selsau", tagadējais nosaukums kopš 1918. g.
Spīgana Dzelzceļa pieturvieta pie dzelzceļa līnijas Pļaviņas-Gulbene, 8 km no Pļaviņām
Alūksne dzelzceļa stacija Alūksnē, pie šaursliežu dzelzceļa līnijas Gulbene-Alūksne (kopš 1998. g. valsts nozīmes kultūrvēsturisks piemineklis), atklāta 1903. g. ar nosaukumu "Marienburg", tagadējais nosaukums kopš 1918. g.
Balvi Dzelzceļa stacija Balvu novada Kubuļu pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Ieriķi-Gulbene-Vecumi, 208 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1902. g. ar nosaukumu "Bolowsk", 1919.-1934. g. saucās "Bolvi"
Amata dzelzceļa stacija Cēsu novada Drabešu pagastā, pie dzelzceļa līnijas Ieriķi-Gulbene-Vecumi, 83 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1916. g. ar nosaukumu "Putra", tagadējais nosaukums kopš 1920. g.
Ieriķi dzelzceļa stacija Drabešu pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijām Meitene-Rīga-Lugaži un Ieriķi-Gulbene-Vecumi, 74 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1889. g. ar nosaukumu "Ramotzky", tagadējais nosaukums kopš 1919. gada
Dzērbene Dzelzceļa stacija Dzērbenes pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Ieriķi-Gulbene-Vecumi, 110 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1916. g. ar nosaukumu "Serben", tagadējais nosaukums kopš 1919. g.
Cesvaine dzelzceļa stacija Madonas novada Cesvaines pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Pļaviņas-Gulbene, 172 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1903. g. ar nosaukumu "Sesswegen", tagadējais nosaukums kopš 1918. g.
Gulbene Dzelzceļa stacija pie līnijām Ieriķi-Gulbene-Vecumi, Pļaviņas-Gulbene un šaursliežu dzelzceļa līnijas Gulbene-Alūksne, 211 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1903. g. ar nosaukumu "Alt-Schwanenburg", 1919.-1928. g. saucās "Vecgulbene"
Alt-Schwanenburg Dzelzceļa stacijas "Gulbene" nosaukums 1903.-1919. g.
Vecgulbene Dzelzceļa stacijas "Gulbene" nosaukums 1919.-1928. g.
Cēsaka Dzērves kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā, garums 5 km
Ģirla Dzirla, Sitas kreisā krasta pieteka Balvu un Gulbenes novadā
budžuani Džuani tautas cilšu grupa, dzīvo Ķīnas dienvidu daļā, Guansi-Džuanu autonomajā reģionā, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes taju grupas (rakstība latīņu alfabētā), animistiskie ticējumi, ticība Visumā mītošiem gariem, senču kults
bulunani Džuani tautas cilšu grupa, dzīvo Ķīnas dienvidu daļā, Guansi-Džuanu autonomajā reģionā, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes taju grupas (rakstība latīņu alfabētā), animistiskie ticējumi, ticība Visumā mītošiem gariem, senču kults
bununi Džuani tautas cilšu grupa, dzīvo Ķīnas dienvidu daļā, Guansi-Džuanu autonomajā reģionā, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes taju grupas (rakstība latīņu alfabētā), animistiskie ticējumi, ticība Visumā mītošiem gariem, senču kults
busjuni Džuani tautas cilšu grupa, dzīvo Ķīnas dienvidu daļā, Guansi-Džuanu autonomajā reģionā, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes taju grupas (rakstība latīņu alfabētā), animistiskie ticējumi, ticība Visumā mītošiem gariem, senču kults
nuni Džuani tautas cilšu grupa, dzīvo Ķīnas dienvidu daļā, Guansi-Džuanu autonomajā reģionā, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes taju grupas (rakstība latīņu alfabētā), animistiskie ticējumi, ticība Visumā mītošiem gariem, senču kults
ša Džuani tautas cilšu grupa, dzīvo Ķīnas dienvidu daļā, Guansi-Džuanu autonomajā reģionā, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes taju grupas (rakstība latīņu alfabētā), animistiskie ticējumi, ticība Visumā mītošiem gariem, senču kults
taimini Džuani tautas cilšu grupa, dzīvo Ķīnas dienvidu daļā, Guansi-Džuanu autonomajā reģionā, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes taju grupas (rakstība latīņu alfabētā), animistiskie ticējumi, ticība Visumā mītošiem gariem, senču kults
tulaji Džuani tautas cilšu grupa, dzīvo Ķīnas dienvidu daļā, Guansi-Džuanu autonomajā reģionā, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes taju grupas (rakstība latīņu alfabētā), animistiskie ticējumi, ticība Visumā mītošiem gariem, senču kults
Kanto Ekonomiskais rajons Japānā, Honsju salas centrālajā daļā (Ibaraki, Točigi, Gummas, Saitamas, Čibas, Tokijas, Kangavas prefektūras), platība - 32200 kvadrātkilometru
Beļavas muiža ēku grupa Gulbenes novada Beļavas pagastā, kompleksā ietilpst kungu māja jeb pils, siernīca, kūts un staļļi, kalte u.c. saimniecības ēkas, apbūvi ieskauj ainavu parks
Ekvatoriālā Gvineja Ekvatoriālās Gvinejas Republika, valsts Centrālajā Āfrikā (sp. val. "Guinea Ecuatorial"), Gvinejas līča piekrastē, platība — 28050 kvadrātkilometru (kopā ar salām), 616500 iedzīvotāju (2008. g.), galvaspilsēta — Malabo (atrodas Bioko salā), administratīvais iedalījums — 7 provinces, kontinentālā daļa robežojas ar Kamerūnu un Gabonu, apskalo Gvinejas līcis
Ērkulis Ērkuls, ezers Gudenieku pagastā
Ērkules ezers Ērkuls, ezers Gudenieku pagastā
Maliena Etnogrāfisks Latvijas novads Vidzemes ziemeļaustrumos; tā robežas nosacītas, aizņem tagadējo Alūksnes novadu, daļu Smiltenes un Gulbenes novada; plašākā nozīmē 19. gs. un 20. gs. sākumā dažkārt sauca arī Latgali un Augškurzemi
Sprīvuļu ezers ezers Alūksnes augstienē, Gulbenes novada Beļavas pagastā pie Alūksnes novada robežas, 128,4 m vjl., platība — 52,3 ha, garums — 1,22 km, lielākais platums — 0,47 km, lielākais dziļums — 6 m, mezotrofs, aizaugums — 3%; Putriņu ezers; Sprivuļa ezers; Sprivuļu ezers
Indzeris ezers Alūksnes augstienes dienvidu malā, Gulbenes pauguraines ziemeļu galā, Alūksnes novada Alsviķu pagastā, 168 m vjl., platība - 145 ha, garums - 2,2 km, lielākais platums - 1,3 km, vidējais dziļums - 5 m; Indzera ezers; Indzeru ezers; Inzera ezers
Pintelis ezers Alūksnes augstienes Gulbenes paugurvalnī, Gulbenes novada Beļavas pagastā, 108 m vjl., platība - 65,7 ha, garums - 1,9 km, lielākais platums - 0,7 km, vidējais dziļums - 4,1 m, eitrofs, gar krastiem aizaudzis ezers; Pinteļa ezers; Pinteļu ezers; Lisa ezers; Lisas ezers; Ļisa ezers
Stāmerienas ezers ezers Alūksnes augstienes Gulbenes paugurvalnī, Gulbenes novada Stāmerienas pagastā, 117,1 m vjl., platība — 92 ha, garums — 1,5 km, lielākais platums — 0,8 km, vidējais dziļums — 6,5 m, lielākais dziļums — 18,7 m, eitrofs, aizaugums — \~15%; Stāmeres ezers; Stāmerienes ezers
Ludza ezers ezers Alūksnes augstienes Gulbenes paugurvaļņa ziemeļu daļā, Gulbenes novada Stāmerienes pagastā, 124,5 m vjl., platība — 280,9 ha, garums — 2,9 km, lielākais platums — 1,3 km, vidējais dziļums — 4 m, lielākais dziļums — 11 m, eitrofs, vidēji aizaudzis ezers; Ludzes ezers; Ludzezers; Ludzu ezers
Melnezers ezers Augstrozes paugurvaļņa malā, Raiskuma pagastā, 60,6 m vjl., platība - 12 ha, garums - \~600 m, lielākais platums - \~400 m, lielākais dziļums - 4,3 m, distrofs, bez aizauguma, iekļauts Gulbju salas purvu liegumā; Melluma ezers
Dubiķis ezers Augšzemes augstienē, Augšdaugavas novada Prodes pagastā, ietilpst Subates ezeru grupā, platība - 2,7 ha, garums - \~250 m, lielākais platums - \~150 m; Dubiķa ezers; Dubiķu ezers; Gulbenes ezers
Ušurs ezers Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Gulbenes novada Jaungulbenes pagastā, 112,6 m vjl., platība - 161 ha, garums - 3,2 km, lielākais platums - 0,6 km, vidējais dziļums - 6,8 m, lielākais dziļums - 40 m, eitrofs, aizaugums - \~13%; Ušura ezers; Ušuru ezers
Kalnis ezers Austrumlatvijas zemienes Lubāna līdzenumā, uz Balvu novada Rugāju pagasta un Gulbenes novada Litenes un Stradu pagasta robežas, 102,7 m vjl., platība - 120 ha, garums - 1,4 km, lielākais platums - 1,2 km, lielākais dziļums - 4,9 m, eitrofs, vidēji aizaudzis; Kalna ezers; Kaļņa ezers
Opulītis ezers Gulbenes novada Beļavas pagasta ziemeļu daļā, platība - 11 ha, garums - \~700 m, platums līdz \~170 m
Omarda ezers ezers Gulbenes novada Beļavas pagastā, pie Stāmerienes pagasta robežas, platība - 7,4 ha
Dindiņu ezers ezers Gulbenes novada Beļavas pagastā, platība - 3 ha; Dindiņš
Gribiņu ezers ezers Gulbenes novada Beļavas pagastā, platība — <1 ha
Čušļu ezers ezers Gulbenes novada Beļavas pagastā, platība — 2,4 ha
Letes ezers ezers Gulbenes novada Beļavas pagastā, platība — 5,8 ha
Velniņa ezers ezers Gulbenes novada Druvienas pagastā, platība - <1 ha
Bauzes ezers ezers Gulbenes novada Jaungulbenes pagastā, platība - <1ha; Bauzis
Stigu ezers ezers Gulbenes novada Jaungulbenes pagastā, platība - 4,3 ha; Stīgu ezers
Ādmiņu ezers ezers Gulbenes novada Lejasciema pagasta dienvidaustrumu daļā, platība - 28 ha
Moveša ezers ezers Gulbenes novada Lejasciema pagastā pie Beļavas pagasta robežas, caurtek Olekšupīte, platība — 13 ha; Moves ezers; Moveša ezers; Movešu ezers; Moveža ezers; Movieša ezers; Movess; Mūveša ezers
Pīļavas ezers ezers Gulbenes novada Lejasciema pagastā, platība - <1 ha
Bušmaņa ezers ezers Gulbenes novada Lejasciema pagastā, platība - 1 ha; Bušmeņezers
Kugru ezers ezers Gulbenes novada Lejasciema pagastā, platība - 1,4 ha; Kugres ezers; Kugrītis
Aizupju ezers ezers Gulbenes novada Lejasciema pagastā, platība - 1,5 ha
Dūkstiņu ezers ezers Gulbenes novada Lejasciema pagastā, platība - 1,5 ha; Kūkstiņu ezers
Pakurlītis ezers Gulbenes novada Lejasciema pagastā, platība - 1,5 ha; Pakurlīšu ezers; Pakurlīts; Pakurļu ezers; Sikšņu ezers
Roznieku ezers ezers Gulbenes novada Lejasciema pagastā, platība - 12,1 ha, dziļums - līdz 5 m
Mustera ezers ezers Gulbenes novada Lejasciema pagastā, platība - 16,4 ha; Musteru ezers; Mustura ezers
Sila ezers ezers Gulbenes novada Lejasciema pagastā, platība - 2 ha; Silezers
Vaguļu ezers ezers Gulbenes novada Lejasciema pagastā, platība - 8 ha; Lēļa ezers; Leļu ezers; Lēļu ezers
Silamiķeļu ezers ezers Gulbenes novada Lejasciema pagastā, platība — 1,3 ha; Silameteļu ezers; Dilles ezers
Grimnaužu ezers ezers Gulbenes novada Lejasciema pagastā, platība — 2,6 ha
Lāču ezers ezers Gulbenes novada Lejasciema pagastā, platība — 5,3 ha, iztek Lāču strauts; Lāčezers
Galgauskas ezers ezers Gulbenes novada Lejasciema un Galgauskas pagastā, platība — 30,5 ha, garums — 1,1 km, lielākais platums — 450 m, vidējais dziļums — 2,3 m, eitrofs, \~15% virsmas aizaugusi; Koruļezers
Umbezers ezers Gulbenes novada Lejasciena pagastā, platība - 4,2 ha; Umba; Umbas ezers; Umbazars; Umbis
Teļezers ezers Gulbenes novada Rankas pagastā, platība - 2,1 ha; Teļu ezers
Jānēļu ezers ezers Gulbenes novada Rankas pagastā, platība - 2,6 ha; Janeļa ezers
Cepļu ezers ezers Gulbenes novada Rankas pagastā, platība — 12 ha; Melnais ezers; Melnezers
Uķis ezers Gulbenes novada Tirzas pagastā, platība - 3,6 ha; Uku ezers; Ūķis
Adulienas ezers ezers Gulbenes novada Tirzas pagastā, platība - 6,7 ha; Vecadulienas ezers
Pogas ezers ezers Gulbenes paugurvaļņa pārejā uz Adzeles pacēlumu, Gulbenes novada Stāmerienes pagastā, 113,5 m vjl., platība — 27,9 ha, garums — 0,8 km, lielākais platums — 0,4 km, vidējais dziļums — 5,5 m, lielākais dziļums — 14,2 m eitrofs, maz aizaudzis
Svētais ezers ezers Gulbenes pilsētā, Emzes (Marijas) parka dienvidu daļā (Spārītes parkā)
Asaru ezers ezers Gulbenes pilsētā, Spārītes parkā
Valmes ezers ezers Gulbenes pilsētas rietumu nomalē, platība - \~8 ha
Mezītis ezers Gulbennes novada Stradu pagastā, 95,6 m vjl., platība - 69,2 ha, garums - 1,4 km, lielākais platums - 0,6 km, lielākais dziļums - 1,0 m, atmirstošs, uzkrājies līdz 4 m biezs sapropeļa slānis; Mezīša ezers; Mezīšu ezers; Mežītes ezers
Gulbju ezers ezers Krāslavas novada Kalniešu pagastā, platība — 6,5 ha; Gulbņa ezers
Guļbiņš ezers Krāslavas novada Kombuļu pagastā, platība - 14,4 ha; Gulbena ezers; Gulbinas ezers; Gulbīša ezers; Gulbīšu ezers; Gulbītis; Guļbinas ezers
Lielais Gusena ezers ezers Krāslavas novada Robežnieku pagastā, 160,7 m vjl., platība - 120 ha, garums - 2,0 km, lielākais platums - 0,9 km, vidējais dziļums - 9,3 m, lielākais dziļums - 38,0 m, 1 liela un 2 mazas salas ar kopējo platību 2 ha; Gusena ezers; Gusēnu ezers; Lielais Gusenas ezers; Lielais Useņu ezers; Ūseņu ezers
Sļepuru ezers ezers Krāslavas novada Robežnieku pagastā, platība - 16,4 ha; Gusjena ezers; Mazais Gusena ezers; Raiceļu ezers; Ūseņu ezers
Ērkuls ezers Kuldīgas novada Gudenieku pagastā, platība - 6,4 ha; Ērkulis; Ērkules ezers; Ērkuļu ezers
Gulbis ezers Kuldīgas novada Rendas pagastā, ietilpst Mordangas ezeru dienvidu grupā, 49,7 m vjl., platība - 24,6 ha, lielākais dziļums - 3,1 m; Gulbja ezers; Gulbju ezers
Gulbju ezers ezers Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Talsu novada Ģibuļu pagastā, 30,4 m vjl., platība — 115 ha, garums — 1,55 km, lielākais platums — 0,9 km, lielākais dziļums — 2,1 m; Gulbītis
Rešetnīku ezers ezers Latgales augstienē, Dagdas novada Andzeļu pagastā, 187,6 m vjl., platība - 48,2 ha garums - 1,3 km, lielākais platums - 0,5 km, vidējais dziļums - 3,2 m, lielākais dziļums - 7,5 m, 2 salas, eitrofs, aizaugums - vidus sašaurinājumā un līčos; Gubāna ezers; Gubena ezers
Gulbeniņš ezers Madonas novada Liezēres pagastā, platība - 2,6 ha; Gulbenes ezers; Gulbenu ezers; Gulbēnu ezeru; Brikšņu ezers; Brikšu ezers
Baļinovas ezers ezers Rēzeknes novada Čornajas pagastā, platība - 13,2 ha; Gulbinka; Guļbinka; Romanu ezers
Guļbeits ezers Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā, platība - 5,5 ha; Gulbītis; Gulbja ezers; Gulbju ezers
Zvirgzdu ezers ezers Rietumkursas augstienes malā, Alsungas un Gudenieku pagastā, 49,1 m vjl., platība — 74,7 ha, garums — 2,1 km, lielākais platums — 0,5 km, lielākais dziļums — 12,3 m, mezotrofs, aizaugums — niecīgs
Portņagina ezers ezers Taimiras pussalā 66 m vjl., Krievijas Krasnojarskas novadā, platība - 376 kvadrātkilometri, notece pa Gusihu uz Laptevu jūras Hatangas līci
Gulbēris ezers Vidzemes augstienes Augšogres pazeminājumā, Madonas novada Liezēres pagastā, 188,6 m vjl., platība - 87,2 ha, garums - 1,3 km, lielākais platums - 1 km, vidējais dziļums - 3,4 m, aizaugums - 10%; Gulbēres ezers
Gulbenes ezers ezers Vidzemes augstienes malā, Vecpiebalgas novada Dzērbenes pagastā, 222,8 m vjl., platība — 30,3 ha, garums — 850 m, lielākais platums — 400 m, lielākais dziļums — 1,9 m, eitrofs, aizaugošs; Gulbēnu ezers; Gulbeņu ezers; Gulberes ezers
Sudalezers ezers Ziemeļvidzemes (Tālavas) augstienes Trapenes līdzenumā, Alūksnes novada Zeltiņu pagastā un Gulbenes novada Lejasciema pagastā, 106 m vjl., platība - 182 ha, garums - 4,7 km, lielākais platums - 0,8 km, vidējais dziļums - 3,6 m, lielākais dziļums - 10,2 m, eitrofs, aizaugums - neliels; Sidoles ezers; Sudala ezers; Sudals; Sudalu ezers; Sudaļu ezers; Sudāļu ezers
Virānes ezeri ezeru pāris Gulbenes paugurvaļņa dienvidrietumu malā pie Gulbenes un Cesvaines novada robežas, \~121 m vjl., ultraeitrofi, zem abiem 5-6 m biezs sapropeļa slānis
Gvadelupa Francijas aizjūras reģions Vidusamerikā (fr. val. "Guadeloupe"), ietver Gvadelupu, Marīgalantas salu kā arī atsevišķas nelielas salas Mazo Antiļu salu ziemeļos, platība - 1705 kvadrātkilometri, 404000 iedzīvotāju, administratīvais centrs - Bastēra, iedalījums - 2 apriņķi
Francijas Gviāna Francijas valdījums Dienvidamerikas ziemeļaustrumos (fr. val. "Guyane Francaise"), platība - 91000 kvadrātkilometru, 229000 iedzīvotāju (2009. g.), robežojas ar Brazīliju un Surinamu, apskalo Atlantijas okeāns
Gajāna Gajānas Kooperatīvā Republika - valsts Dienvidamerikas ziemeļu daļā (angļu val. "Guyana"), platība - 214969 kvadrātkilometri, \~750000 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Džordžtauna, administratīvais iedalījums - 10 reģionu, robežojas ar Surinamu, Brazīliju un Venecuēlu, apskalo Atlantijas okeāns
Koruļezers Galgauskas ezers Gulbenes novadā
Robežupīte Gaujas kreisā krasta pieteka Gulbenes novadā
Kūžurga Gaujas kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā
Latupe Gaujas kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā
Talupīte Gaujas kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā, iztek no Roznieku ezera
Linupe Gaujas kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā; Linupīte; Leinupe; Linurga
Meļļupe Gaujas kreisā krasta pieteka Taurenes pagastā, garums - 18 km, kritums - 37 m, iztek no Gulbenes ezera Dzērbenes pagastā, ietek Rijas ezerā, kuram cauri tek Gauja; Melnupe; Cielupe; Cieļupe; Meļļupīte
Vidaga Gaujas kreisā krasta pieteka Virešu pagastā, izteka Variņu pagastā, augštecē Smiltenes un Gulbenes novada robežupe, vidustecē Virešu pagasta robežupe ar Palsmanes un Grundzāles pagastu, garums - 24 km
Tirza Gaujas labā krasta pieteka Cēsu, Madonas un Gulbenes novadā, garums - 80 km, kritums - 157 m, iztek no Ezernieku ezera Vidzemes augstienes Piebalgas pauguraines centrālajā daļā, ietek Gaujā pie Lejasciema
Papēnupīte Gaujas labā krasta pieteka Gulbenes novadā
Robežupīte Gaujas labā krasta pieteka Gulbenes novadā
Damurga Gaujas labā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā
Iežupe Gaujas labā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā, augštece Alūksnes novada Ilzenes pagastā, garums - \~12 km; Ieža; Iža; Ižupe; Ladupe; augštecē - Rīgupe
Pilupe Gaujas labā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā, augštece Alūksnes novada Ilzenes pagastā, garums - 11 km; Plupīte; Pīļupīte
Dzērve Gaujas labā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā, augštece Smiltenes novada Trapenes pagastā, vidustecē ir Trapenes un Virešu pagasta robežupe, garums - 14 km
Koruļupīte Gaujas labā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā, iztek no Galgauskas ezera
Spīnupīte Gaujas labā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā, Speinupīte
Mutulīte Gaujas labā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā; Calpa; Calpupīte; Dukuļupe
Saltupīte Gaujas labā krasta pieteka Gulbenes novada Lizuma pagastā
Zvanu strauts Gaujas labā krasta pieteka Gulbenes novada Lizuma pagastā pie Velēnas
Degļupīte Gaujas labā krasta pieteka Gulbenes novada Rankas pagastā, augštece Cēsu novada Jaunpiebalgas pagastā. garums - 8 km
Lazdupe Gaujas labā krasta pieteka Gulbenes novada Rankas pagastā, garums - 8 km; Lazdupīte; Kerpelene; Ķerpelene
Uriekste Gaujas labā krasta pieteka Gulbenes novada Rankas un Lizuma pagastā, garums - 23 km, kritums - 32 m; Ureikste; Ušūrupe
Magelāna gunera goneru suga ("Gunnera magellanica")
krāsu gunera goneru suga ("Gunnera tinctoria")
Govsupe Gosupe, Tirzas pieteka Gulbene novadā
Kaulupīte Gosupeas labā krasta pieteka Gulbenes novada Lizuma pagastā
Isliņa Gosupes labā krasta pieteka Gulbenes novada Tirzas pagastā; garums - 13 km
Kikns grieķu mitoloģijā - Stenelāja dēls, ligūru valdnieks, Faetona draugs, kurš tā apraudāja draugu, ka tika pārvērsts par gulbi un pārvietots uz debesīm, kļūstot par Gulbja zvaigznāju
Kapupīte Grīvupītes labā krasta pieteka, Gulbenes un Madonas novada robežupe, garums - 5 km (senāk uzskatita par Leldes pieteku)
GUM Guama, teritorijas trīsburtu kods
Aganja Guamas galvaspilsēta, Mikronēzijā, atrodas Guamas salā, Marianas salu dienvidos, 1120 iedzīvotāju (2000. g.)
Kvantuna Guandunas pussala
Kantona Guandžou - pilsēta Ķīnas dienvidu daļā
Guandžova Guandžou, pilsēta Ķīnā
guanidinēmija Guanidīna klātiene asinīs
guanozīns Guanīna savienojums ar piecvērtīgu cukurvielu ribozi, nukleozīds; ir visu ribonukleīnskābju sastāvā
Guansi Guansji
Salvia guaranitica Guarani salvija
guašene Guašas krāsa
gubana Guba
tups Guba
tupesis Guba (1)
gabana Guba (1), siena kaudze
Kuba Guba, pilsēta Azerbaidžānā, senāk lietots tās nosaukuma variants
Gubaina Gubaika, Jāšas pieteka
Kazupe Gubaika, Jāšas pieteka
Križovas strauts Gubaika, Jāšas pieteka
gobens Gubenis
gubens Gubenis - īpaša telpa vai šķūnis salmu, sera, arī dažādu lauksaimniecības rīku uzglabāšanai
gubinis Gubenis - neliela piebūve pie rijas vai kūts
piegubenis Gubenis - piebūve pie rijas vai kūts
pūdenis Gubeņa, pelavnieka veids
vicegubernators Gubernatora vietnieks
gubernatore Gubernators
Gouvernementshof Gubernementes muiža, kas atradās Rīgas apriņķī
Gūbija Gubio, pilsēta Itālijā ("Gubbio")
gubātājs Gubotājs (mašīna)
lakta Gubu lietusmākoņu augšējā daļa ar šķiedrainu uzbūvi, saulē - spilgti balta
kumurs Gubu mākonis
gudamakreli Gudamakari - gruzīnu etnogrāfiska grupa
Krusta pārkāpe Gudauri pārkāpe Galvenajā Kaukāza grēdā
Guddeneeken Gudenieku muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Gudenieku pagastā
Honojeta Gudinafas salā (Melanēzija) mītošo kalaunu dievība čūskas veidolā
Rubeņu ezers Gudļevas ezers Rušonas pagastā
gudre Gudrā, saprātīgā
Solomons Gudrais
ģēnijs Gudrelis
gudrai Gudri
pamattikumi Gudrība, vīrišķība, mērenība un taisnība; kardināltikumi
sophia Gudrība; arī Dieva personificētā gudrība
zalktis Gudrības un zintniecības simbols latviešu mitoloģijā, uzskatīts par svētu un cilvēki baidījušies to aizskārt vai nogalināt, pielūgts kā Lielās pirmmātes iemiesojums, tas dzirdīts ar pienu, noliekot īpaši šim nolūkam paredzētus piena trauciņus tumšos mājas kaktos, pēc ticējumiem bijis govju sargs un parasti mitinājies kūts tuvumā
gudrinīca Gudriniece
gudrinieca Gudriniece
jēznica Gudriniece
gudrenieks Gudrinieks
gudrgalvis Gudrinieks
gudrībnieks Gudrinieks
gudriķis Gudrinieks
gudrūnis Gudrinieks
sapratnieks Gudrinieks
saprātnieks Gudrinieks
umņiks Gudrinieks
makars Gudrinieks, krāpnieks
nakums Gudrinieks, viltnieks, liels blēdis
gudriņš Gudrinieks; pašlabuma meklētājs
dagudrāties Gudrojot atrast rezultātu
pārgudrot Gudrojot, studējot pārpūlēt (galvu)
gudrāt Gudrot
gudravāt Gudrot
gudrēt Gudrot
gūdrēt Gudrot
gūdrot Gudrot
murķēt Gudrot
štukot Gudrot, domāt
bukšķierēt Gudrot, prātot
bukstierēt Gudrot, prātot
bukštierēt Gudrot, prātot
buksturēt Gudrot, prātot
punkterēt Gudrot, prātot
gudrīgs Gudrs
mudrs Gudrs
muidrs Gudrs
sirdsgudrs Gudrs
gudrinieks Gudrs cilvēks
zubrila Gudrs cilvēks
gudrītis Gudrs cilvēks; gudrinieks
prātnieks Gudrs cilvēks; gudrinieks
gudrinieks Gudrs dzīvnieks
gudrisks Gudrs un viltīgs
gaišprātīgs Gudrs, apķērīgs
gaišs Gudrs, attīstīts; arī tikumisks; arī izglītots
ausainis Gudrs, lepns, iedomīgs cilvēks
tapīgs Gudrs, veikls
Krīmhilde Gudrūna, vācu valodā lietots nosaukums
Gudžranvala Gudžrānvāla, pilsēta Pakistānā
gūgātnis Gugatnis
kampāns Gugatnis
kūgatnis Gugatnis
kugatns Gugatnis
gugatns Gugatnis ("Machetes pugnax")
ģuģot Guģot
ģuķoties Guģot
Guidžova Guidžou, province Ķīnā
Usoļlag Gulaga struktūrvienība KPFSR Molotovas (tagad Permas) apgabalā, dibināta 1938. g., centrs atradās Soļikamskā, tās nometnes (Surmogā u. c.) bija viena no galvenajām 1941. g. deportēto Latvijas pilsoņu, it īpaši kultūras darbinieku un uzņēmēju, ieslodzījuma vietām
Sevuraļlag Gulaga struktūrvienība Krievijā Sverdlovskas apgabalā 1938.-1960. g., \~40 nometnes, 1941.-1948. g. tur tika ieslodzīti arī daudzi Latvijas iedzīvotāji
Soļikamskas nometnes Gulaga struktūrvienības "Usoļlag" nometņu grupa, kurās bija ieslodzīti daudzi 1941. g. deportētie Latvijas pilsoņi
Gulcis Gulbene
Schwanenburg Gulbene
Gulbēnu ezers Gulbenes ezers Dzērbenes pagastā
Gulbenes depresija Gulbenes ieplaka
Maiļupīte Gulbenes kreisā krasta pieteka Naukšēnu pagastā
Kārklupīte Gulbenes kreisā krasta pieteka Naukšēnu pagastā, senāk tika uzskatīta par Acupītes pieteku un Gulbene par Kārklupītes pieteku
Ringas upe Gulbenes labā krasta pieteka Naukšēnu novada Naukšēnu pagastā
Beigotupīte Gulbenes labā krasta pieteka Valmieras novada Naukšēnu pagastā; Beigota upīte; Beigotu upīte
Gulben Gulbenes muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Prodes pagastā
Gulben Gulbenes muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Vaiņodes pagastā
Lajasmuiža Gulbenes novada apdzīvotās vietas "Lejasciems" bijušā nosaukuma "Lejasmuiža" variants vietējā izloksnē
Lejasmuiža Gulbenes novada apdzīvotās vietas "Lejasciems" bijušais nosaukums
Stukmaņi Gulbenes novada apdzīvotās vietas "Līgo" daļa
Stāmeriene Gulbenes novada apdzīvotās vietas "Stāmeriena" nosaukuma variants
Pāmeri Gulbenes novada apdzīvotās vietas "Stradi" bijušais nosaukums
Pomeri Gulbenes novada apdzīvotās vietas "Stradi" bijušais nosaukums
Kortenhof Gulbenes novada Beļavas muižas un pagasta bijušais nosaukums
augulieši Gulbenes novada Beļavas pagasta apdzīvotās vietas "Auguliena" (arī "Augulene") iedzīvotāji
Augulene Gulbenes novada Beļavas pagasta apdzīvotās vietas "Auguliena" bijušais nosaukums
beļavieši Gulbenes novada Beļavas pagasta apdzīvotās vietas "Beļava" iedzīvotāji
blomēnieši Gulbenes novada Beļavas pagasta apdzīvotās vietas "Blome" iedzīvotāji
Butāni Gulbenes novada Beļavas pagasta apdzīvotās vietas "Butāni" nosaukuma variants
Gāršinieki Gulbenes novada Beļavas pagasta apdzīvotās vietas "Gāršenieki" nosaukuma variants
lazdakalnieši Gulbenes novada Beļavas pagasta apdzīvotās vietas "Lazdukalns" iedzīvotāji
lazdukalnieši Gulbenes novada Beļavas pagasta apdzīvotās vietas "Lazdukalns" iedzīvotāji
letēnieši Gulbenes novada Beļavas pagasta apdzīvotās vietas "Letes" iedzīvotāji
mežotnieši Gulbenes novada Beļavas pagasta apdzīvotās vietas "Mežotnes" iedzīvotāji
Andzani Gulbenes novada Beļavas pagasta apdzīvotās vietas "Mili" bijušais nosaukums
Andzēni Gulbenes novada Beļavas pagasta apdzīvotās vietas "Mili" bijušais nosaukums
naglēnieši Gulbenes novada Beļavas pagasta apdzīvotās vietas "Nagliena" iedzīvotāji
Blome Gulbenes novada Beļavas pagasta apdzīvotās vietas "Ozolkalns" daļa
Lazdukalns Gulbenes novada Beļavas pagasta apdzīvotās vietas "Ozolkalns" daļa
ozolkalnieši Gulbenes novada Beļavas pagasta apdzīvotās vietas "Ozolkalns" iedzīvotāji
Beļava Gulbenes novada Beļavas pagasta apdzīvotās vietas "Pilskalns" bijušais nosaukums
Kārtene Gulbenes novada Beļavas pagasta apdzīvotās vietas "Pilskalns" bijušais nosaukums
Kortene Gulbenes novada Beļavas pagasta apdzīvotās vietas "Pilskalns" bijušais nosaukums
pilskalnieši Gulbenes novada Beļavas pagasta apdzīvotās vietas "Pilskalns" iedzīvotāji
Pilsskola Gulbenes novada Beļavas pagasta apdzīvotās vietas "Pilskalns" nosaukuma variants
pilsskolieši Gulbenes novada Beļavas pagasta apdzīvotās vietas "Pilsskola" iedzīvotāji
sīlēnieši Gulbenes novada Beļavas pagasta apdzīvotās vietas "Sīļi" iedzīvotāji
Bellavskaja Gulbenes novada Beļavas pagasta bijušais nosaukums krieviski
daukstēnieši Gulbenes novada Daukstu pagasta apdzīvotās vietas "Daukste" iedzīvotāji
daukstieši Gulbenes novada Daukstu pagasta apdzīvotās vietas "Daukstes" iedzīvotāji
dreinēnieši Gulbenes novada Daukstu pagasta apdzīvotās vietas "Dreiņi" iedzīvotāji
elstēnieši Gulbenes novada Daukstu pagasta apdzīvotās vietas "Elste" iedzīvotāji
krapēnieši Gulbenes novada Daukstu pagasta apdzīvotās vietas "Krapa" iedzīvotāji
lieplejieši Gulbenes novada Daukstu pagasta apdzīvotās vietas "Liepulejas" iedzīvotāji
liepulejieši Gulbenes novada Daukstu pagasta apdzīvotās vietas "Liepulejas" iedzīvotāji
plaskupieši Gulbenes novada Daukstu pagasta apdzīvotās vietas "Plaskupji" iedzīvotāji
ploskupieši Gulbenes novada Daukstu pagasta apdzīvotās vietas "Ploskupi" iedzīvotāji
rožlejieši Gulbenes novada Daukstu pagasta apdzīvotās vietas "Rožlejas" iedzīvotāji
starēnieši Gulbenes novada Daukstu pagasta apdzīvotās vietas "Stari" iedzīvotāji
starieši Gulbenes novada Daukstu pagasta apdzīvotās vietas "Stari" iedzīvotāji
tenieši Gulbenes novada Daukstu pagasta apdzīvotās vietas "Teņi" iedzīvotāji
vienvārstieši Gulbenes novada Daukstu pagasta apdzīvotās vietas "Vienvārstes" iedzīvotāji
Druween Gulbenes novada Druvienas muižas bijušais nosaukums
druvēnieši Gulbenes novada Druvienas pagasta apdzīvotās vietas "Druviena" iedzīvotāji
Lielvasaraudzi Gulbenes novada Druvienas pagasta apdzīvotās vietas "Lielvasaraudži" nosaukuma variants
Mazvasaraudzi Gulbenes novada Druvienas pagasta apdzīvotās vietas "Mazvasaraudži" nosaukuma variants
pērlēnieši Gulbenes novada Druvienas pagasta apdzīvotās vietas "Pērlis" iedzīvotāji
Saltupe Gulbenes novada Druvienas pagasta apdzīvotās vietas "Saltupes" nosaukuma variants
Svilāre Gulbenes novada Druvienas pagasta apdzīvotās vietas "Svilāres" nosaukuma variants
Druvenskaja Gulbenes novada Druvienas pagasta bijušais nosaukums krieviski
Druwen Gulbenes novada Druvienas pagasta bijušais nosaukums vāciski
Veiši Gulbenes novada Galgauskas pagasta apdzīvotās vietas "Galgauska" bijušais nosaukums
galgausnieši Gulbenes novada Galgauskas pagasta apdzīvotās vietas "Galgauska" iedzīvotāji
Galgauska Gulbenes novada Galgauskas pagasta apdzīvotās vietas "Galgauskas muiža" bijušais nosaukums
Galgovska Gulbenes novada Galgauskas pagasta apdzīvotās vietas "Galgauskas muiža" bijušais nosaukums
Muiža Gulbenes novada Galgauskas pagasta apdzīvotās vietas "Galgauskas muiža" sarunvalodā lietots nosaukums
pamatieši Gulbenes novada Galgauskas pagasta apdzīvotās vietas "Pamati" iedzīvotāji
Elderi Gulbenes novada Galgauskas pagasta apdzīvotās vietas "Rimstavas" daļa
rimstavieši Gulbenes novada Galgauskas pagasta apdzīvotās vietas "Rimstavas" iedzīvotāji
veisēnieši Gulbenes novada Galgauskas pagasta apdzīvotās vietas "Veiši" iedzīvotāji
zemītieši Gulbenes novada Galgauskas pagasta apdzīvotās vietas "Zemītes" iedzīvotāji
Golgowsky Gulbenes novada Galgauskas pagasta bijušais nosaukums
Golgovskaja Gulbenes novada Galgauskas pagasta bijušais nosaukums krieviski
vecgulbenieši Gulbenes novada Gulbenes pilsētas daļas "Vecgulbene" iedzīvotāji
adlienieši Gulbenes novada Jaungulbenes pagasta apdzīvotās vietas "Aduliena" iedzīvotāji
adulienieši Gulbenes novada Jaungulbenes pagasta apdzīvotās vietas "Aduliena" iedzīvotāji
adulnieši Gulbenes novada Jaungulbenes pagasta apdzīvotās vietas "Aduliena" iedzīvotāji
agrumieši Gulbenes novada Jaungulbenes pagasta apdzīvotās vietas "Agrumi" iedzīvotāji
gulbītieši Gulbenes novada Jaungulbenes pagasta apdzīvotās vietas "Gulbītis" iedzīvotāji
Gulbītis Gulbenes novada Jaungulbenes pagasta apdzīvotās vietas "Jaungulbene" daļa, kas agrāk bija atsevišķs ciems
jaungulbenieši Gulbenes novada Jaungulbenes pagasta apdzīvotās vietas "Jaungulbene" iedzīvotāji
Obrava Gulbenes novada Jaungulbenes pagasta apdzīvotās vietas "Obrova" nosaukuma variants
Abrava Gulbenes novada Jaungulbenes pagasta apdzīvotās vietas “Obrova” nosaukuma variants
Novoguļbenskaja Gulbenes novada Jaungulbenes pagasta bijušais nosaukums krieviski
Neuschwaneburgsche Gulbenes novada Jaungulbenes pagasta bijušais nosaukums vāciski
Ķēriķi Gulbenes novada Lejasciema pagasta apdzīvotās vietas "Aļļi" daļa
cincēnieši Gulbenes novada Lejasciema pagasta apdzīvotās vietas "Cinci" iedzīvotāji
dūrenieši Gulbenes novada Lejasciema pagasta apdzīvotās vietas "Dūre" iedzīvotāji
jānuzieši Gulbenes novada Lejasciema pagasta apdzīvotās vietas "Jānuži" iedzīvotāji
krustakmenieši Gulbenes novada Lejasciema pagasta apdzīvotās vietas "Krustakmens" iedzīvotāji
lapatieši Gulbenes novada Lejasciema pagasta apdzīvotās vietas "Lapati" iedzīvotāji
Lopati Gulbenes novada Lejasciema pagasta apdzīvotās vietas "Lapati" nosaukuma variants
lejasciemieši Gulbenes novada Lejasciema pagasta apdzīvotās vietas "Lejasciems" iedzīvotāji
lejenieši Gulbenes novada Lejasciema pagasta apdzīvotās vietas "Lejasciems" iedzīvotāji
mālmuižnieki Gulbenes novada Lejasciema pagasta apdzīvotās vietas "Māli" (senāk - "Mālu muiža") iedzīvotāji
mālenieši Gulbenes novada Lejasciema pagasta apdzīvotās vietas "Māli" iedzīvotāji
Mālumuiža Gulbenes novada Lejasciema pagasta apdzīvotās vietas "Mālmuiža" nosaukuma variants
Piertsmuiža Gulbenes novada Lejasciema pagasta apdzīvotās vietas "Pirtsmuiža" nosaukums vietējā izloksnē
Solaki Gulbenes novada Lejasciema pagasta apdzīvotās vietas "Salaki" nosaukuma variants
Salmeņi Gulbenes novada Lejasciema pagasta apdzīvotās vietas "Salmaņi" nosaukuma variants
Kurmi Gulbenes novada Lejasciema pagasta apdzīvotās vietas "Sinole" daļa
Skujenīši Gulbenes novada Lejasciema pagasta apdzīvotās vietas "Skujenieši" nosaukuma variants
vērēnieši Gulbenes novada Lejasciema pagasta apdzīvotās vietas "Vēri" iedzīvotāji
Aahof Gulbenes novada Lejasciema pagasta bijušais nosaukums
Ļeiskaja Gulbenes novada Lejasciema pagasta bijušais nosaukums krieviski
Līgomuiža Gulbenes novada Līgo pagasta apdzīvotās vietas "Līgo" daļa, kas agrāk bija atsevišķs ciems
līgciemieši Gulbenes novada Līgo pagasta apdzīvotās vietas "Līgo" iedzīvotāji
Siltāji Gulbenes novada Līgo pagasta apdzīvotās vietas "Siltais" nosaukuma variants
siltājieši Gulbenes novada Līgo pagasta apdzīvotās vietas "Siltāji" iedzīvotāji
atpūtieši Gulbenes novada Litenes pagasta apdzīvotās vietas "Atpūtas" iedzīvotāji
atpūtnieki Gulbenes novada Litenes pagasta apdzīvotās vietas "Atpūtas" iedzīvotāji
kordonieši Gulbenes novada Litenes pagasta apdzīvotās vietas "Kordona" iedzīvotāji
lešķēnieši Gulbenes novada Litenes pagasta apdzīvotās vietas "Lešķi" iedzīvotāji
Silava Gulbenes novada Litenes pagasta apdzīvotās vietas "Litene" daļa, agrāk atsevišķs ciems
litenieši Gulbenes novada Litenes pagasta apdzīvotās vietas "Litene" iedzīvotāji
Lettin Gulbenes novada Litenes pagasta bijušais nosaukums
Litenskaja Gulbenes novada Litenes pagasta bijušais nosaukums krieviski
gatvēnieši Gulbenes novada Lizuma pagasta apdzīvotās vietas "Gatves" iedzīvotāji
Gužīlas Gulbenes novada Lizuma pagasta apdzīvotās vietas "Gužilas" nosaukuma variants
Gūžīlas Gulbenes novada Lizuma pagasta apdzīvotās vietas "Gužilas" nosaukuma variants
Kalaņģi Gulbenes novada Lizuma pagasta apdzīvotās vietas "Kolanģi" nosaukuma variants
Kolaņģi Gulbenes novada Lizuma pagasta apdzīvotās vietas "Kolanģi" nosaukuma variants
lizumnieši Gulbenes novada Lizuma pagasta apdzīvotās vietas "Lizums" iedzīvotāji
Stopāni Gulbenes novada Lizuma pagasta apdzīvotās vietas "Stapāni" nosaukuma variants
velēnieši Gulbenes novada Lizuma pagasta apdzīvotās vietas "Velēna" iedzīvotāji
Ļizumskaja Gulbenes novada Lizuma pagasta bijušais nosaukums krieviski
Lijsohn Gulbenes novada Lizuma pagasta bijušais nosaukums vāciski
blomēnieši Gulbenes novada Rankas pagasta apdzīvotās vietas "Blomi" iedzīvotāji
Kartonfabrika Gulbenes novada Rankas pagasta apdzīvotās vietas "Gaujasrēveļi" bijušais nosaukums
gaujasrēvelieši Gulbenes novada Rankas pagasta apdzīvotās vietas "Gaujasrēveļi" iedzīvotāji
gaujsrēvelieši Gulbenes novada Rankas pagasta apdzīvotās vietas "Gaujasrēveļi" iedzīvotāji
rancēnieši Gulbenes novada Rankas pagasta apdzīvotās vietas "Ranka" iedzīvotāji
rēvelieši Gulbenes novada Rankas pagasta apdzīvotās vietas "Rēveļi" iedzīvotāji
Ramkau Gulbenes novada Rankas pagasta bijušais nosaukums
Ramkauskaja Gulbenes novada Rankas pagasta bijušais nosaukums krieviski
kalnēnieši Gulbenes novada Stāmerienas pagasta apdzīvotās vietas "Kalniena" iedzīvotāji
Kalniene Gulbenes novada Stāmerienas pagasta apdzīvotās vietas "Kalniena" nosaukuma variants
kāvēnieši Gulbenes novada Stāmerienas pagasta apdzīvotās vietas "Kāvi" iedzīvotāji
kāvieši Gulbenes novada Stāmerienas pagasta apdzīvotās vietas "Kāvi" iedzīvotāji
mednieši Gulbenes novada Stāmerienas pagasta apdzīvotās vietas "Medņi" iedzīvotāji
Vārgaļi Gulbenes novada Stāmerienas pagasta apdzīvotās vietas "Stāmeriena" daļa
stāmerieši Gulbenes novada Stāmerienas pagasta apdzīvotās vietas "Stāmeriena" jeb "Stāmeriene" iedzīvotāji
Vecstāmeriene Gulbenes novada Stāmerienas pagasta apdzīvotās vietas "Vecstāmeriena" nosaukuma variants
Stomersee Gulbenes novada Stāmerienas pagasta bijušais nosaukums
Stomerskaja Gulbenes novada Stāmerienas pagasta bijušais nosaukums krieviski
namsadieši Gulbenes novada Stāmerienes pagasta apdzīvotās vietas "Namsadi" iedzīvotāji
stūrastieši Gulbenes novada Stāmerienes pagasta apdzīvotās vietas "Stūrastas" iedzīvotāji
vecstāmerieši Gulbenes novada Stāmerienes pagasta apdzīvotās vietas "Vecstāmeriene" iedzīvotāji
antanieši Gulbenes novada Stradu pagasta apdzīvotās vietas "Antani" iedzīvotāji
Antani Gulbenes novada Stradu pagasta apdzīvotās vietas "Antāni" nosaukuma variants
ceļmalieši Gulbenes novada Stradu pagasta apdzīvotās vietas "Ceļmalas" iedzīvotāji
lejasstradieši Gulbenes novada Stradu pagasta apdzīvotās vietas "Lejasstradi" iedzīvotāji
mārdzēnieši Gulbenes novada Stradu pagasta apdzīvotās vietas "Margas" iedzīvotāji
palēnieši Gulbenes novada Stradu pagasta apdzīvotās vietas "Paliena" iedzīvotāji
pededzieši Gulbenes novada Stradu pagasta apdzīvotās vietas "Pededze" iedzīvotāji
saminieši Gulbenes novada Stradu pagasta apdzīvotās vietas "Samiņi" iedzīvotāji
stāķēnieši Gulbenes novada Stradu pagasta apdzīvotās vietas "Stāķi" iedzīvotāji
stāķieši Gulbenes novada Stradu pagasta apdzīvotās vietas "Stāķi" iedzīvotāji
Paliena Gulbenes novada Stradu pagasta apdzīvotās vietas "Stradi" daļa
stradēnieši Gulbenes novada Stradu pagasta apdzīvotās vietas "Stradi" iedzīvotāji
stradieši Gulbenes novada Stradu pagasta apdzīvotās vietas "Stradi" iedzīvotāji
šķienerieši Gulbenes novada Stradu pagasta apdzīvotās vietas "Šķieneri" iedzīvotāji
zeltlejieši Gulbenes novada Stradu pagasta apdzīvotās vietas "Zeltaleja" iedzīvotāji
Āžudzirnavas Gulbenes novada Tirzas pagasta apdzīvotās vietas "Dzirnavas" nosaukuma variants
Āža dzirnavas Gulbenes novada Tirzas pagasta apdzīvotās vietas "Dzirnavas" nosaukuma variants
tirzmalieši Gulbenes novada Tirzas pagasta apdzīvotās vietas "Tirza" iedzīvotāji
vecadlienieši Gulbenes novada Tirzas pagasta apdzīvotās vietas "Vecaduliena" iedzīvotāji
vecadulienieši Gulbenes novada Tirzas pagasta apdzīvotās vietas "Vecaduliena" iedzīvotāji
virānieši Gulbenes novada Tirzas pagasta apdzīvotās vietas "Virāne" iedzīvotāji
Zamok-Tirzenskaja Gulbenes novada Tirzas pagasta bijušais nosaukums krieviski
Schloss-Tirsen Gulbenes novada Tirzas pagasta bijušais nosaukums vāciski
Gulbana Gulbenes pils nosaukums 1224. g. dokumentos
Vecgulbene Gulbenes pilsētas daļa
gulbenieši Gulbenes pilsētas iedzīvotāji
Švānenburga Gulbenes pilsētas nosaukuma vācu valodā "Schwanenburg" latviskojums
Gulbēnu ezers Gulbeniņš Liezēres pagastā
Gulbenu ezers Gulbeniņš, ezers Liezēres pagastā
Gulbenes ezers Gulbeniņš, ezers Liezēres pagastā
Brikšņu ezers Gulbeniņš, ezers Liezēres pagastā
Gulbern Gulberes muiža, kas atradās Madonas apriņķa Mēdzūlas pagastā
Gulbēres ezers Gulbēris, ezers Liezēres pagastā
Cyg Gulbis, debess ziemeļu puslodes zvaigznājs
Cygnus Gulbis, debess ziemeļu puslodes zvaigznājs
Gulbja ezers Gulbis, ezers Rendas pagastā
Gulbju ezers Gulbis, ezers Rendas pagastā
gulbīši Gulbītis
gudāt Gulbja dziedāšana
Denebs Gulbja zvaigznāja spožākā zvaigzne (Gulbja α), zvaigžņlielums 1,2, gandrīz 100000 reižu spožāka par Sauli, atrodas 2000 gaismas gadu attālumā, tās virsas temperatūra ir gandrīz 11000 °C
cygnus Gulbji
Gulbītis Gulbju ezers Ģibuļu pagastā
Gulbja ezers Gulbju ezers Ģibuļu pagastā
Gulbņa ezers Gulbju ezers Kalniešu pagastā
gulbene Gulbju mātīte
Chloebia gouldiae Guldas krāšņžubīte
gulden Guldenis
gulstīt Guldīt
guldināt Guldīt (1)
guldināt Guldīt (2)
Guldupīte Guldupe, Pededzes pieteka
guldzinēt Guldzēt - atskanēt troksnim, dzerot šķidrumu
guldzināt Guldzēt (1)
gulgot Guldzēt (1)
gulgt Guldzēt (1)
gulgt Guldzēt (2)
klundzēt Guldzēt, klunkšķēt
guldzienis Guldziens
gulgzdienis Guldziens
klunkšināt Guldzināt (1)
klunkšķināt Guldzināt (1)
klankšināt Guldzināt (1); klunkšķināt (2)
klankšķināt Guldzināt (1); klunkšķināt (2)
gurgot Guldzināt, izdvest skaņas līdzīgi kā rīkli skalojot
gulgaini Guldzoši
gulgi Guldzoši
aizgulgt Guldzot aizplūst
Kuldža Guldža - pilsēta Ķīnā
Inina Guldža, pilsēta Ķīnā
silli Guleniskas dzīslas veida izvirdumu iežu iegulas starp horizontāli gulošiem slāņiem
čučmuiža Gulēšana
naktsguļa Gulēšana naktī; arī nakšņošana
klātguļa Gulēšana tuvumā, blakus; kopāgulēšana
anaklīze Gulēšana uz muguras
kopāgulēšana Gulēšana vienā gultā
slīpings Gulēšana, miegs
čučumuiža Gulēšana; guļvieta
guļamvieta Gulēšanai iekārtota vieta (satiksmes līdzekļos)
guļammaikss Gulēšanai paredzēts maiss (kuru piepilda parasti ar salmiem un novieto gultā)
gultasmaikss Gulēšanai paredzēts maiss (kuru piepilda parasti ar salmiem un novieto gultā)
gultasmaiss Gulēšanai paredzēts maiss (kuru piepilda parasti ar salmiem un novieto gultā)
guļamtīkls Gulēšanai paredzēts uzkarams tīkls
migot Gulēt
pampt Gulēt
pauknēt Gulēt
paupt Gulēt
puhnuķ Gulēt
rūgnēt Gulēt
sust Gulēt
šust Gulēt
tornēt Gulēt
uknēt Gulēt
gulēties Gulēt (1)
šļauknēt Gulēt (nicīgi)
luņģināties Gulēt (par suni), kas saritinājies
čučēt Gulēt (parasti par bērnu)
čučiņāt Gulēt (parasti par bērnu)
magāt Gulēt (sarunā ar bērniem)
atgozēties Gulēt ar izplestiem spārniem (sauļojoties)
gulsāt Gulēt ar pārtraukumiem
izmesties Gulēt ar sānis izstieptām rokām, kājām
izsviesties Gulēt ar sānis izstieptām rokām, kājām; izmesties (3)
pārkariski Gulēt balstoties tikai uz vēdera
ķēžot Gulēt gultā ar augšup saslietām kājām
tilāt Gulēt izklaidu
tilēt Gulēt izklaidu
maidzīt Gulēt kopā, sagulēt, pārgulēt ar kādu
maidzīties Gulēt kopā, sagulēt, pārgulēt ar kādu
dusēt Gulēt miegā
krākt Gulēt miegā
nogulēties Gulēt miegā (parasti neilgi)
nogulēt Gulēt miegā (visu laikposmu) un pabeigt gulēt
šņākt Gulēt miegā, parasti, radot šādu troksni
gulstavāt Gulēt neparastā laikā, slinkot
gulstuļot Gulēt neparastā laikā; gulšņāt; slinkot
nakšņot Gulēt pa nakti, arī pavadīt nakti (kur)
uzsust Gulēt papildus paredzētajam, vēl pagulēt
izgulēt Gulēt pēc kārtas (daudzās vai visās vietās)
apgulšņāt Gulēt pie visiem žogiem, sētmalām (šad un tad, aiz garlaicības)
aizmirkt Gulēt ūdenī, izmirkt
rīdzināt Gulēt uz ausīm
dohnuķ Gulēt, atpūsties
drihaķ Gulēt, atpūsties
kimaķ Gulēt, atpūsties
kimariķ Gulēt, atpūsties
peknēt Gulēt, dusēt
snaužāt Gulēt, gulšņāt
snaužot Gulēt, gulšņāt
pūt Gulēt, slinkot
zuntēt Gulēt, snaust
snaudaliņa Gulētāja
snaudeviņa Gulētāja
gulis Gulētājs
gulstavnieks Gulētājs
izgulētājs Gulētājs
miedža Gulētājs
miegamaiss Gulētājs
miegarausis Gulētājs
miegonis Gulētājs
miguža Gulētājs
snaudala Gulētājs
snaudaļa Gulētājs
sutņa Gulētājs
zvalsts Gulētājs
zviļņa Gulētājs
lielguļa Gulētājs, kas daudz guļ
migaža Gulētājs, snaudulis
snaudacis Gulētājs, snaudulis
snaudējs Gulētājs, snaudulis
snauģis Gulētājs, snaudulis
aijīnas Gulētiešana (bērniem)
Goleja Gulīja, oāze un apdzīvota vieta Alžīrijā
Gulistāna Gulistona, pilsēta Uzbekistānā
Mirzačula Gulistona, pilsēta Uzbekistānā, tās nosaukums līdz 1961. g.
izliktnis Gulošais apaļkoks jauliem; tas līdzīgi bugšpritam izvirzīts pāri jahtas pakaļgalam, lai pie tā piestiprinātu blokus bezānburas vadīšanai
gulkoki Guloši bišu stropi
gulstrops Gulošs bišu strops
gulenis Gulošs koks
guldenis Gulošs slimnieks
guldens Gulošs slimnieks
gulinis Gulošs, no bluķa izcirsts bišu strops
kulcenis Gulošs, no bluķa izcirsts bišu strops; gulinis
pimberis Gulsnim līdzīgs kokmateriāls
gulznis Gulsnis
slīperis Gulsnis
slīpers Gulsnis - tēstu kokmateriālu sortiments; koka paliktnis pie kura piestiprina dzelzceļa sliedes
gulžņāties Gulstīties, gulšņāt
Lanckupe Gulsupes labā krasta pieteka Siguldas novada Mores pagastā
gulšņātājs Gulšņa
guļavot Gulšņāt
gulsnāt Gulšņāt
guļšņavāt Gulšņāt
gulsnēt Gulšņāt
guļstavot Gulšņāt
vīvaļoties Gulšņāt
izgulšņāt Gulšņāt kāda laiku (kur); gulšņāt pēc kārtas (daudzās vai visās vietās)
vārtīties Gulšņāt, gulēt (netīrā vietā), parasti tā, ka kļūst netīrs
ležņāt Gulšņāt, slinkot
sleigznēt Gulšņāt, slinkot
gulšņavot Gulšņavāt
klēpāt Gult gar zemi, krist veldrē
ala Gulta
guļņa Gulta
gulte Gulta
kimarka Gulta
lažiņa Gulta
ļuļka Gulta
midzis Gulta
okops Gulta
škanarjs Gulta
stanoks Gulta
pedergulta Gulta ar atsperu matraci
cisains Gulta ar salmu maisu
lagaža Gulta, cisas
lāgaži Gulta, cisas
vieta Gulta, guļasvieta
papildgulta Gulta, ko pēc nepieciešamības var ievietot viesnīcas numurā, kur, piemēram, nakšņo ģimene ar bērniem
ūdensgulta Gulta, kuras matracis pildīts ar ūdeni vai želeju
koja Gulta; guļamā lāviņa
seņģis Gulta; šaura gultiņa bērnam
šinces Gultas aizkari (stabu gultai)
moskitero Gultas aizklājs, kas aizsargā pret moskitiem, siltu zemju odiem, no kuru dūrieniem saslimst ar purva drudzi
gultasapakša Gultas apakša, pagulte
gultasapuža Gultas apakša, pagulte
gultdrānas Gultas drānas
gultdrēbes Gultas drānas
gultasgals Gultas gals, parasti paaugstināta konstrukcija ar kājām, pie kā stiprina rāmi matracim
iegalvis Gultas galvas gals
iegalve Gultas galvas gals; iegalvis
gaugalis Gultas galvgalis
gaugulis Gultas galvgalis
gultaskāgalis Gultas kājgalis
gultaskājgalis Gultas kājgalis
sēlnīks Gultas maiss
pēlis Gultas maiss, kas parasti ir pildīts ar dūnām
gultmala Gultas mala
popis Gultas matracis
dīnydečs Gultas pārklājs - kāda greznāka sega
apsegs Gultas sega
guļamdeķis Gultas sega
gultasdeķis Gultas sega
gultassega Gultas sega
gultsega Gultas sega
gultasveļa Gultas veļa
palags Gultas veļas piederums - garš, plats uz guļasvietas, arī zem segas klājams plāna auduma izstrādājums
čaviņš Gultas vieta, kas izveidota kareivim saimes ļaužu kopējā istabā
jurci Gultas vieta, kur guļ noziedznieki
jursi Gultas vieta, kur guļ noziedznieki
vietasgals Gultasgals
lēča Gultasvieta, gulta
likties Gulties
līst Gulties (guļasvietā), doties gulēt; gulties (zem segas)
šļauties Gulties (nevīžīgi)
blietēties Gulties (slāņiem, kārtām) vienam virs otra
gulstavāt Gulties no vienas gultas otrā, nejusties labi
gulstavot Gulties no vienas gultas otrā, nejusties labi
laisties Gulties, novietoties guļus stāvoklī
gulta Gultne
lāgars Gultnis
lēģeris Gultnis
potšipniks Gultnis
ritgultnis Gultnis ar lodītēm vai rullīšiem
starpgultnis Gultnis, kas atrodas, darbojas starp (kā) detaļām, elementiem
izslēdzējgultnis Gultnis, kas pārnes ass slodzi no sajūga izslēdzējdakšas uz sajūga mehānisma rotējošajām detaļām
slīdgultnis Gultnis, kura virsmas saskares pamatā ar otra ķermeņa virsmu ir slīde
nikometalls Gultņu metāls, kas satur alvu (50-84% Sn, 0-14% Sb un 1,5-14% Ni), ar lielu cietumu un spiedes izturību, bet samērā trausls
guļš Gulus
zleksnis Guļ kā zleksnis - saka par tādu, kas nekustīgi guļ
gule Guļa
žuža Guļa, gulēšana
čuča Guļa, gulēšana (bērnu valodā)
lažņa Guļamā lāva
guļamjaka Guļamdrēbju jaka
guļamustaba Guļamistaba
guļene Guļamtelpa (internātskolā)
naktsgaldiņš Guļamtelpas mēbele - neliels galdiņš, ko parasti novieto pie guļasvietas
naktsskapītis Guļamtelpas mēbele - neliels skapītis, ko parasti novieto pie guļasvietas
pulmanvagons Guļamvagons
stratum Guļas, atrašanās vieta; sega, slānis, sevišķi anatomijā (audu kārta)
guļa Guļasvieta
guļamvieta Guļasvieta
guļvieta Guļasvieta
miga Guļasvieta (parasti nekārtīga, neuzkopta, netīra)
cisas Guļasvieta ar maisu, kurā ir šāds pildījums
suņakoja Guļasvieta starp kokpita vertikālo sānsienu un jahtas bortu
lagača Guļasvieta, gulta
guļuvieta Guļasvieta, guļvieta
miegmuiža Guļasvieta; gulēšana
spilvens Guļasvietas piederums (galvas novietošanai), arī dekoratīvs priekšmets - ar mīkstu, materiālu pildīts, samērā neliels maiss; šāds maiss kopā ar pārvalku
guļšņava Guļava
gultinis Guļava
maķis Guļava
pūslainis Guļava
suteklis Guļava
sutenis Guļava, sliņķis
guļavāt Guļavot
bulverģis Guļbaļķu žogs
bulverķis Guļbaļķu žogs
Gulbis Guļbeits, ezers Gaigalavas pagastā
Gulbja ezers Guļbeits, ezers Gaigalavas pagastā
Gulbju ezers Guļbeits, ezers Gaigalavas pagastā
Gulbītis Guļbeits, ezers Gaigavalas pagastā
Gulbiņš Guļbiņš, ezers Kombuļu pagastā
Gulbītis Guļbiņš, ezers Kombuļu pagastā
Gulbinas ezers Guļbiņš, ezers Kombuļu pagastā
Gulbīšu ezers Guļbiņš, ezers Kombuļu pagastā
Guļbinas ezers Guļbiņš, ezers Kombuļu pagastā
Gulbena ezers Guļbiņš, ezers Kombuļu pagastā
guļusbūve Guļbūve
nospārbaļķis Guļbūvē celtas ēkas augšējais baļķis, kurā iecirsti vai iezāģēti robi spāru ielikšanai
kaķēt Guļbūvē liekama baļķa apakšpusē visā garumā izcirst ieapaļu rievu
pamatnīca Guļbūves apakšējais vainags
spārenīca Guļbūves augšējais vainags vai guļkoks, uz kura balstās spāres
balks Guļbūves ēkas baļķis (kā celtnes detaļa); griestu sija
zaoleņš Guļbūves ēkas pamata zemju uzpildījums
pamatbaļķis Guļbūves sienas apakšējais baļķis; viens no šādas sienas apakšējiem baļķiem
gulkoks Guļkoks
guls Guļošs, horizontāls
knukšēt Guļot (miegā) radīt zināmas skaņas, nemierīgi gulēt (par maziem bērniem)
iegulēt Guļot (uz kā), iespiest (to) uz iekšu, radīt (tajā) bedri
sagulēt Guļot (uz kā), lietojot (ko) gulēšanai, sablīvēt, saburzīt, padarīt nekārtīgu, arī netīru (to)
iegulēt Guļot (uz kā), radīt (tajā padziļinājumu, bedri)
iegulēt Guļot (vienā un tajā pašā vietā), padarīt (to) ērtu gulēšanai
izgulēt Guļot apmierināt vajadzību pēc miega
atšļaukties Guļot atpūsties
izgulēties Guļot miegā, pilnīgi atpūsties, gulēt, līdz vairs nenāk miegs
vārtīties Guļot nemierīgi vāļāties, valstīties (parasti bezmiegā)
nogulēties Guļot netīrā vieta, kļūt netīram (par dzīvniekiem)
nosagulēties Guļot netīrā vietā, kļūt netīram (par dzīvnieku)
nogulēt Guļot netīrā vietā, padarīt netīru (savu ķermeni, tā daļas) - par dzīvniekiem
izgulēt Guļot pārlaist, aizvadīt (parasti nakti); pārgulēt
nogulties Guļot pārmainīt savu stāvokli (piemēram, iekārtojoties ērtāk)
pārgulēt Guļot pavadīt (laikposmu) - par dzīvniekiem
pārgulēt Guļot pavadīt nakti (kur)
sagulēt Guļot saburzīt, padarīt nekārtīgu, neizskatīgu (savu apģērbu, matus); guļot pieļaut, ka (kas, parasti seja) kļūst neizskatīgs, ka (tajā) rodas iespiedumi
vilkties kamolā Guļot saliekties līkumā, lokā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem)
apgulēt Guļot saspiest, nospiest (sivēnus) - par sivēnmāti
apsviesties Guļot strauji apgriezties (no vieniem sāniem uz otriem, no muguras uz vēdera u. tml.)
gankstīties Guļot uz sola, karināt galvu un kājas uz leju, kā to dara bērni
pārkarišķi Guļot uz vēdera (pār kaut ko), ar rokām un kājām skarot zemi
nogulēt Guļot virsū, nonāvēt (parasti par dzīvniekiem)
nogulēt Guļot, aizguļoties nokavēt (ko)
gulšņus Guļot, slinkojot
atgulu Guļus
gubu Guļus
gulin Guļus
gulīns Guļus
guliski Guļus
gulu Guļus
guļu Guļus
gulus Guļus
ķiļķeniski Guļus
garšļaukus Guļus ar izstieptu augumu
izlaiden Guļus ar izstieptu augumu, garšļaukus
pusguļus Guļus ar paceltu un parasti pret ko atbalstītu ķermeņa augšdaļu
vārtīties Guļus griezties, velties, parasti no vieniem sāniem uz otriem
izgulties Guļus izstiepties
vāļāties Guļus stāvoklī vairākkārt griezties, velties no vieniem sāniem uz otriem; valstīties
valstīties Guļus stāvoklī vairākkārt griezties, velties no vieniem sāniem uz otriem; vāļāties (1)
viļāties Guļus stāvoklī vairākkārt griezties, velties no vieniem sāniem uz otriem: vāļāties (1)
plaudus Guļus uz vēdera
plīteniski Guļus uz vēdera
vēderiski Guļus uz vēdera
gulins Guļus, horizontāli
guliņš Guļus, horizontāli
zlāģeniski Guļus, horizontāli
zlāģiski Guļus, horizontāli
šļaubeniski Guļus, nolaideni, slīpi
zemē Guļus, tupus u. tml. stāvoklī (novietoties, novietot no stāvus, vertikāla stāvokļa)
pļauteniski Guļus, uz plakanās puses
atgultne Guļvieta, gulta
gulsēta Guļžogs
guļsēta Guļžogs
gulžogs Guļžogs - no guļkokiem celts žogs
buldriķis Guļžogs no liela izmēra mietiem
brūnsaknes Gumainā cūknātre ("Scrophularia nodosa"), daudzgadīgs lakstaugs
cūktabaka Gumainā cūknātre ("Scrophularia nodosa"), daudzgadīgs lakstaugs
cūktabaks Gumainā cūknātre ("Scrophularia nodosa"), daudzgadīgs lakstaugs
cūkunātre Gumainā cūknātre ("Scrophularia nodosa"), daudzgadīgs lakstaugs
cūkutabaks Gumainā cūknātre ("Scrophularia nodosa"), daudzgadīgs lakstaugs
arabāns Gumiarābika polisaharīds, kuru hidrolizējot rodas arabinoze
agums Gumiarabika surogāts, ko lietoja ofseta tehnikā
gumijsveķi Gumiarābiks
gumijs Gumija
gummija Gumija - sveķiem līdzīga organiska viela, ko iegūst no dažādiem augiem
dzēšgumija Gumija uzrakstītā izdzēšanai
jēlgumija Gumija, kas vēl nav vulkanizēta
gummiarabiks Gumijarabiks - Arabijas gummija, lipīga gummija, ko dabū no dažām akācijām
galošas Gumijas apavi, ko valkā, piemēram, virs kurpēm, velteņiem, lai aizsargātu tos no slapjuma, dubļiem
gumijnieks Gumijas mētelis
galbangumija Gumijas sveķi no vairākām "ferula" sugām Persijā, Afganistānā un Turkestānā, rodas no šo augu pienainās sulas
pūslis Gumijas termofors
daktilotēka Gumijas uzpirkstenis, pirksta aizsargs
gumijzābaki Gumijas zābaki
ķirzači Gumijas zābaki
pludas Gumijas zābaki
gumijnieks Gumijas zābaks
buzis Gumijas, metāla, zīda vai cita materiāla cilindrisks kāts ar vienmērīgi pieaugošu resnumu; to lieto, piemēram, barības vada, urīnizvadkanāla mehāniskai paplašināšanai, medikamentu ievadīšanai vai sašaurinājuma lokalizācijas un pakāpes noteikšanai
pikuss Gumijkoks ("Ficus")
Gumenicas strauts Gumineicas strauts
rhizobium Gumiņbaktēriju ģints
sitona Gumiņsmecernieki
gummoze Gumoze
gams Gums
kancīte Gums apkārt maizei vai maizes ārpusē
bolboschoenus Gumumeldri
gumveidīgs Gumveida
gumzulains Gumzalains
iegumzīt Gumzot iedabūt (kur iekšā)
sagumzāt Gumzot padarīt, parasti viscaur, negludu; saburzīt; saņurcīt
sagumzīt Gumzot padarīt, parasti viscaur, negludu; saburzīt; saņurcīt
uzgumzīt Gumzot uzvirzīt uz augšu
umžiņas Gumžiņas - mūzikas instruments ermoņikas
ranukula Gundega
bandaga Gundega ("Ranunculus")
kraupe Gundega ("Ranunculus")
sviestpuķe Gundega ("Ranunculus")
ugunspuķe Gundega ("Ranunculus")
dundaga Gundega (2)
bundega Gundega; saulpurene
ranunculus Gundegas
traukulītes Gundegas
vederes Gundegas
aseņlāsītes Gundegas ("Ranunculus")
asinspuķe Gundegas ("Ranunculus")
blusenes Gundegas ("Ranunculus")
brīnumpuķe Gundegas ("Ranunculus")
bundagas Gundegas ("Ranunculus")
celceniks Gundegas ("Ranunculus")
dedzītes Gundegas ("Ranunculus")
gaiļapēdas Gundegas ("Ranunculus")
gundedzenes Gundegas ("Ranunculus")
gundedziņa Gundegas ("Ranunculus")
gundenes Gundegas ("Ranunculus")
gungunda Gundegas ("Ranunculus")
gunsdega Gundegas ("Ranunculus")
kašķporna Gundegas ("Ranunculus")
kašķpuķe Gundegas ("Ranunculus")
kašķpuķes Gundegas ("Ranunculus")
kramppuķe Gundegas ("Ranunculus")
pīpene Gundegas ("Ranunculus")
pīpenīte Gundegas ("Ranunculus")
rūgtene Gundegas ("Ranunculus")
sūrenīte Gundegas ("Ranunculus")
sūrine Gundegas ("Ranunculus")
sūrinīte Gundegas ("Ranunculus")
sūrne Gundegas ("Ranunculus")
sūrnes Gundegas ("Ranunculus")
trakulītes Gundegas ("Ranunculus")
ugunsdzēsēji Gundegas ("Ranunculus")
ranunculidae Gundegu apakšklase
ranunculaceae Gundegu dzimta
cimicifūga Gundegu dzimtas augu ģints
kurpīte Gundegu dzimtas ģints ("Aconitum"), daudzgadīgs indīgs lakstaugs ar zarainu stumbru, staraini šķeltām lapām, parasti zili violetiem, ziediem ķekaros; ziemeļu puslodē, \~300 sugu, Latvijā 2 sugas
krauklene Gundegu dzimtas ģints ("Actaea"), daudzgadīgs indīgs lakstaugs ar plūksnaini saliktām lapām un sīkiem, baltiem ziediem ķekaros; parastie velnakrēsli, \~10 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
adoniss Gundegu dzimtas ģints ("Adonis"), daudzgadīgi un viengadīgi lakstaugi, \~20 sugu
vizbulis Gundegu dzimtas ģints ("Anemone"), daudzgadīgs lakstaugs ar cilindrisku vai bumbuļveida sakneni, >100 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas; tās sugas, ko audzē kā krāšņumaugus mēdz saukt par anemonēm
atragēne Gundegu dzimtas ģints ("Atragene"), līdz 3 m gara liānas ar garu kāpelējošu stumbru, kas pie atbalsta nostiprinās ar lapu kātiem, 10 sugu, Latvijā kā krāšņumaugus apstādījumos audzē 2 sugas
ūdensgundega Gundegu dzimtas ģints ("Batrachium"), ūdensaugs, kam raksturīgi balti ziedi ar dzelteniem plankumiem pie vainaglapas pamatnes, peldošas un zemūdens vai tikai zemūdens lapas, kas dalītas šauros segmentos, \~20 sugu, Latvijā konstatētas 7 sugas
sudrabsvece Gundegu dzimtas ģints ("Cimicifuga"), dekoratīvas puķes ar garām, košām ziedu vārpām, kas līdzīgas svecēm
mežvītenis Gundegu dzimtas ģints ("Clematis"), daudzgadīgs vasarzaļš, dekoratīvs vīteņaugs ar violetiem, baltiem, dzelteniem ziediem un lielām apziedņa lapām, \~300 sugas, Latvijā savvaļā konstatēta 1 suga, kā krāšņumaugus audzē >20 sugas, \~60 šķirnes un \~100 hibrīdus
zilausis Gundegu dzimtas ģints ("Consolida", pēc senākas klasifikācijas "Delphinium"), viengadīgs vai divgadīgs lakstaugs ar pamīšus sakārtotām, plūksnaini dalītām lapām un zili violetiem ziediem skrajos ķekaros, \~60 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas
gaiļpieši Gundegu dzimtas ģints ("Delphinium"), daudzgadīgi lakstaugi ar aptuveni 360 sugām; daudzgadīgi lakstaugi ar staraini šķeltām vai dalītām lapām, ziedi ķekaros vai skarās, visbiežāk zili, Latvijā konstatēta 1 suga
delfīnija Gundegu dzimtas ģints ("Delphinium"), krāšņumaugs, izveidotas daudzas šķirnes, Latvijā brīvdabā sastopamās dēvē par gaiļpiešiem
erante Gundegu dzimtas ģints ("Eranthis"), \~10 cm garš augs, ar bumbuļiem zemē, vienāda platuma lapām un dzeltenu ziedu agri pavasarī
mazpurenīte Gundegu dzimtas ģints ("Ficaria"), daudzgadīgs lakstaugs ar gumveida saknēm, 8 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
vizbulīte Gundegu dzimtas ģints ("Hepatica"), agri ziedošs daudzgadīgs lakstaugs ar rozetē sakārtotām ādainām lapām un ziliem ziediem, 5-8 sugas., Latvijā konstatēta 1 suga
peļastīte Gundegu dzimtas ģints ("Myosurus"), lakstaugs ar lineārām lapām rozetē, 6 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
nigella Gundegu dzimtas ģints ("Nigella"), viengadīgi lakstaugi ar divkārt vai trīskārt plūksnaini dalītām lapām, divkāršu apziedni un augli - someņu kopaugli Vidusjūras apkārtnē; \~20 sugu
peonija Gundegu dzimtas ģints ("Paeonia"), daudzgadīgs augs ar lieliem, parasti sarkaniem, sārtiem vai baltiem, ziediem un plūksnainām lapām, 45 sugas, Latvijā audzē 15 sugu, >100 šķirņu
silpurene Gundegu dzimtas ģints ("Pulsatilla"), lakstaugs ar violetiem vai sārti violetiem (retāk baltiem, rožainiem) zvanveida ziediem, dziļi izgrieztām lapām un matiņiem klātu stumbru, \~30 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas
saulkrēsliņš Gundegu dzimtas ģints ("Thalictrum"), lakstaugs ar lielām, plūksnainām lapām un sīkiem ziediem skarās, \~120 sugas, Latvijā konstatētas 5 sugas, visas indīgi augi
saulpurene Gundegu dzimtas ģints ("Trollius"), daudzgadīgi lakstaugi ar sakneņiem un stāvu, dobu stublāju, \~30 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
klematiss Gundegu dzimtas vasarzaļš, dekoratīvs, koksnains vīteņaugs, arī ilggadīgs lakstaugs
anemone Gundegu dzimtas vizbuļu ģints krāšņumaugi
ranunculales Gundegu rinda
akebija Gundegu rindas ģints ("Akebia"), dekoratīvi, daļēji mūžzaļi vīteņaugi
dekeneja Gundegu rindas ģints ("Decaisnea"), dekoratīvi, stāvi krūmi ar lielām, plūksnaini saliktām lapām
ugunsvātis Gundegu suga - asā gundega, bišu augs, 30-100 cm garumā, aug pļavās, norās, mežos, krūmājos, zied no maija līdz septembrim
vardulāji Gundegu suga, ložņu gundega; ugunspuķe
zvārgulītis Gundegziežaugu ģints, 6-15 zeltdzeltenas ziedlapiņas saritinājušās apaļā galviņā, stublājs ar spirāliskām lapām
zaļumjaunavas Gundegziežu dzimtas zāļaugu ģints, divkārt līdz trīskārt plūksnotām lapām ar matveidīgām galotnēm, īpatnējām šaurām nektārlapiņām
gunnera Guneras
Minjakgankars Gungašaņs, augstākā virsotne Sinotibetas kalnos, Ķīnā
guņkuris Gunkurs
guņa Guns
lychnis Guntiņas
Gununglesers Gununglesera dabas parks Indonēzijā
Kalvarja Gura Kalvarja - pilsēta Polijā, Mazovijas vojevodistē, 11650 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1670.-1883. un kopš 1919. g.
būzinēt Gurdeni (bezspēcīgi, izsmelti) riet vai runāt (ironiski)
gurds Gurdens
slābs Gurdens (par cilvēkiem vai dzīvniekiem); slābans
slābans Gurdens (par cilvēkiem vai dzīvniekiem); slābs
glema Gurdens, gļēvs, kūtrs, slinks, tūļīgs cilvēks; tas, kas gausi, negribīgi, bez apetītes ēd
gļema Gurdens, gļēvs, kūtrs, slinks, tūļīgs cilvēks; tas, kas gausi, negribīgi, bez apetītes ēd
glemis Gurdens, gļēvs, kūtrs, slinks, tūļīgs cilvēks; tas, kas gausi, negribīgi, bez apetītes ēd
nolaidies Gurdens, slābs
nošļucis Gurdens, vārgs
gurdums Gurdenums
ielīņot Gurdi ieiet
līņot Gurdi iet
languendo Gurdi, gurdeni
gurdēt Gurdināt
gurināt Gurdināt
kausēt Gurdināt; būt par cēloni tam, ka gurst
lēts Gurds, slābans
gurduļāt Gurduļot
gurkstinēt Gurdzelēt
gurgt Gurdzēt
Neihauzene Gurjevska, pilsēta Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, tās nosaukums līdz 1946. g.
gurkas Gurki
gurkles Gurklas
borkšēt Gurkstēt
burkšēt Gurkstēt
gurgzdēt Gurkstēt
gurkšēt Gurkstēt
gurkšķēt Gurkstēt
gurkstināt Gurkstēt
kurkāt Gurkstēt
brūkšķēt Gurkstēt (piemēram, velkkot plaukstu pār gludu, tīru, slapju virsmu)
brūšķēt Gurkstēt (piemēram, velkot plaukstu pār gludu, tīru, slapju virsmu); brūkšķēt
sačārkstēt Gurkstēt, čaukstēt
gurdzēt Gurkstēt, čirkstēt
krepitēt Gurkstēt, čirkstēt
krepitācija Gurkstošu, čirkstošu skaņu kopums (piemēram, plaušās, kaulu locītavās)
aizgurkstēt Gurkstot attālināties
borago Gurķenes
cucumis Gurķi
ogūrči Gurķi ("Cucumis sativus")
agurķis Gurķis
krievābols Gurķis
agurks Gurķis ("Cucumis sativus")
ogurks Gurķis ("Cucumis sativus")
kornišons Gurķu šķirne - trīs līdz pieci centimetri garš gurķu auglis, kuru izmanto konserviem
gurķmētra Gurķumētra; gurķene
gurmanši Gurmi - tauta Āfrikas rietumu daļā (Ganā, Togo, Kotdivuārā, Nigērā un Beninā)
kaseli Gurmu tautai radniecīga cilts, kas dzīvo gk. Ganas ziemeļaustrumos, Togo ziemeļos un Kotdivuāras dienvidaustrumos
toboti Gurmu tautai radniecīga cilts, kas dzīvo gk. Ganas ziemeļaustrumos, Togo ziemeļos un Kotdivuāras dienvidaustrumos
konkombi Gurmu tautai radniecīga cilts, kas dzīvo gk. Kotdivuāras dienvidu daļā
mobi Gurmu tautai radniecīga cilts, kas dzīvo gk. Kotdivuāras dienvidu daļā, valoda pieder pie bantu saimes guru grupas
tongs Gurnautam līdzīgs vīriešu apakšveļas paveids, auduma strēmele, kas fiksēja dzimumorgānus un pasargāja tos no traumām
piejosta Gurnģērba augšmalai vai augšģērba lejasmalai piešūta vai citādi, piemēram, līmējot, metinot, piestiprinātā griezummalu glītapstrades papilddetaļa, ar kuru attiecīgo ģērba joslu piekļauj valkātāja ķermenim
meco Gurnģērba vai plecģērba garums - līdz pacelei, piem., mecokleita, mecosvārki
maksi Gurnģērba vai plecģērba garums - līdz potītēm, piem., maksikleita, maksibrunči
melmeņi Gurni
melmini Gurni
gurnis Gurns
studzulms Gurns
kulksna Gurns (cūkas)
ķūlis Gurns (parasti nelieliem dzīvniekiem); stilba kauls
čikslis Gurns, ciska
ķenkle Gurns, ciska
slauna Gurns, ciska
cinkslis Gurns, ciska (dzīvniekiem)
slauns Gurns, ciska, ciskas iekšpuse
sluine Gurns, ciska, ciskas iekšpuse
šluine Gurns, ciska, ciskas iekšpuse
kulša Gurns, ciska, kāja; kulksnis
cenkle Gurns, ciska, liels
kulksnis Gurns, ķūlis, ciska
gurnstarpa Gurnstarpe
rine Gurnu iedobums, ieliekums, kas atdala vienu gurnu no otra
uzgurnis Gurnu pārsegs, apvalks
griezaini Gurste
kust Gurt (1)
gaust Gurt, lēnam kļūt
ļekstēt Gurt, sākt pagurt
Gavronka Gurva, Kiras pieteka
Gorova Gurva, Kiras pieteka
Gurava Gurva, Kiras pieteka
Kusari Gusara, pilsēta Azerbaidžānā
Gusava Gusau - pilsēta Nigērijas ziemeļrietumos
Gusevila Gusēnvila - pilsēta Francijā ("Goussainville")
Gumbinnene Guseva - pilsēta Kaļiņingradā, tās nosaukums līdz 1946. g.
Gusinoozerska Gusinoozjorska - pilsēta Krievijā
gusles Gusļi
guzmania Gusmanijas
mazā gusmanija Gusmaniju suga ("Guzmania minor"), kuras šķirnes tiek tirgotas kā populāri telpaugi ar spilgti sarkanu ziedkopu
gužņa Gušņa (1)
palaquium Gutaperčas koks
guta Gutaperčas sastāva galvenā daļa, nepiesātināti ogļūdeņraži
gāmurenis Guturāls līdzskanis
gubenante Guvernante
gubermente Guvernante
gubnaterīša Guvernante, mājskolotāja
guva Guvums
loms Guvums, (piemēram, medībās)
gāga Guza
gurklis Guza
guzma Guza
guzna Guza
gūzna Guza
kodars Guza
kugzna Guza
kugzne Guza
kugznis Guza
kuzla Guza
kuzma Guza
kuzna Guza
kuzuliņš Guza
māga Guza
gūza Guza - putna māga
gūzna Guzma (1)
Gvajānas plakankalne Gvajānas plakankalne - atrodas Dienvidamerikas ziemeļaustrumu daļā (angļu val. "Guiana Highlands"), starp Amazones un Orinoko zemieni, garums - >2000 km, augstums - līdz 3014 m
Gvantanamo līcis Gvantanamo līča jūras kara bāze ("Guantanamo Bay"/ "Guantanamo Bay Naval Base"), Kubas iznomāta teritorija ASV jūras kara bāzei, platība — 116 kvadrātkilometru, \~9500 iedzīvotāju (2005. g.; karavīri, viņu ģimenes locekļi, apkalpojošais personāls)
Gvatemala Gvatemalas Republika - valsts Centrālamerikā (sp. val. "Guatemala"), platība - 108889 kvadrātkilometri, 13550440 iedzīvotāju (2010. g.), administratīvais iedalījums - 22 departamenti, robežojas ar Meksiku, Belizu, Hondurasu un Salvadoru, austrumos apskalo Karību jūras Hondurasas līcis, rietumos - Klusais okeāns
Gvatemala Gvatemalas Republikas galvaspilsēta (sp. val. "Ciudad de Guatemala"), atrodas kalnienes ieplakā \~1500 m vjl., 1022000 iedzīvotāju (2002. g.)
Franču Gviāna Gviāna, Francijas aizjūras reģions ("Guyane Francaise")
Biafras līcis Gvinejas līča austrumu daļa starp Lopesa ragu un Nigēras deltu ("Gulf de Biafra"), Nigērijas, Kamerūnas, Ekvatoriālās Gvinejas un Gabonas piekrastē, garums - \~300 km, dziļums - >2000 m, pusdiennakts plūdmaiņas - līdz 2,7 m
Gvineja-Bisava Gvinejas-Bisavas Republika - valsts Rietumāfrikā (port. val. "Guine-Bissau"), Atlantijas okeāna piekrastē, ietilpst 60 salu, platība - 36125 kvadrātkilometri, 1534000 iedzīvotāju (2009. g.), administratīvais iedalījums - 8 reģioni un 1autonoms sektors, robežojas ar Senegālu un Gvineju
Dagdas ala ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas pie Dagdas pilsētas robežas Dagdas pagastā, Narūtas pietekas Guščicas labajā krastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., garums — 5 m, platums — 4,5 m, augstums — 1 m, veidojusies dabiski sacementētos grants iežos
Hāgens Ģermāņu un skandināvu eposu tēls, burgundiešu valdnieka Gunnara (Guntera) radinieks un vecākais vasalis, varonīgs cīnītājs
Holšteina-Gotorpa Hercogiste 1544.-1773. g. ("Holstein-Gottorp"), izveidota no Šlēzvigas un Holšteinas teritorijām; viens Holšteinas-Gotorpu dzimtas atzars ieguva Zviedrijas troni 1751.-1818. g. (Ādolfs Fredriks, Gustavs III, Gustavs IV Ādolfs, Kārlis XIII), cits atzars 1762.-1917. g. valdīja Krievijā
Vesantara Hindu mitoloģijā - princis, Budas pēdējā cilvēciskā inkarnācija, pirms viņš kļuva par Sidhartu Guatamu
Kamanu kalni iekšzemes kāpu masīvs Gulbenes novadā, 5 km uz ziemeļrietumiem no Lejasciema, Gaujas pietekas Linupes iztekas apvidū; kāpas un kāpu vaļņi paraboliski nedaudz izliekti austrumu virzienā, relatīvais augstums līdz 15 m; augstākā virsotne 219 m virs jūras līmeņa
Gudbransdāla Ieleja Logenas augšteces apvidū ("Gudbrandsdal"), Norvēģijas dienvidos, garums (no Lešaskugsvatna ezera līdz Mjēsas ezeram) - 230 km
Mustera kanāls ietek Mustera ezerā Gulbenes novada Lejasciema pagastā
Balvu novads ietver Balvu un Viļakas pilsētu, Baltinavas, Balvu, Bērzkalnes, Bērzpils, Briežuciema, Krišjāņu, Kubuļu, Kupravas, Lazdukalna, Lazdulejas, Medņevas, Rugāju, Susāju, Šķilbēnu, Tilžas, Vectilžas, Vecumu, Vīksnas un Žīguru pagastu, robežojas ar Ludzas, Rēzeknes, Madonas, Gulbenes un Alūksnes novadu, kā arī ar Krieviju
Ķivurga Iežupes kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā
Lēnupīte Iežupes kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā
Suņu grāvis Iežupes kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā; Suņugrāvis
Dziļāgrava Iežupes labā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā
Kūrupe Iežupes labā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā
Mērupīte Iežupes labā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā
Musturga Iežupes labā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā
Kārklupe Iežupes labā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā; Kāklupīte; Urgale
Ledupe Iežupes labā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā; Ladupe
Spensera līcis Indijas okeāna līcis Austrālijas dienvidu piekrastē (angļu val. "Spencer Gulf"), starp Eira un Jorkas pussalu, garums — 330 km, platums pie ieejas — \~80 km, dziļums — līdz 64 m, neregulāras diennakts plūdmaiņas — līdz 3,6 m
ahmadīija Islāma virziens, ko dibinājis Mirza Gulams Ahmads (1839.-1908. g.) pasludinot sevi par mahdī un apsolīto mesiju; 1974. g. citi musulmaņi ahmadistus pasludināja par nemusulmaņiem
Madonas novads izveidots 2009. g., ietvēra Madonas pilsētu, Aronas, Barkavas, Bērzaunes, Dzelzavas, Kalsnavas, Lazdonas, Liezēres, Ļaudonas, Mārcienas, Mētrienas, Ošupes, Praulienas, Sarkaņu un Vestienas pagastu, 2021. g. pievienots Cesvaines, Ērgļu, Indrānu, Jumurdas un Sausnējas pagasts kā arī Cesvaines un Lubānas pilsēta, robežojas ar Gulbenes, Balvu, Rēzeknes, Varakļānu, Jēkabpils, Aizkraukles, Ogres un Cēsu novadu
Gubaika Jāšas kreisā krasta pieteka Preiļu novada Pelēču pagastā, garums - 10 km; Gubaina; Kazupe; Križovas strauts
Neuhof Jaunā muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Gudenieku pagastā
Hiršberga Jeleņa Gura, pilsētas Polijā senāks nosaukums
Amundsena līcis jūras līcis (angļu val. "Amundsen Gulf") Kanādas Arktiskajā arhipelāgā, starp Ziemeļamerikas kontinentu, Benksa un Viktorijas salu, garums — 445 km, lielākais platums — 213 km, lielākais dziļums — 285 m
Kačhas līcis jūras līcis Arābijas jūras ziemeļaustrumu daļā ("Gulf of Kachchh"), uz ziemeļrietumiem no Kāthiāvāras pussalas (Indijā), garums — 165 km, platums pie ieejas — \~46 km, dziļums — līdz 38 m, pusdiennakts plūdmaiņas — līdz 3 m
Gvinejas līcis jūras līcis Atlantijas okeāna austrumu daļā (angļu val. "Gulf of Guinea"), Centrālās Āfrikas piekrastē, starp Palmas ragu ziemeļos (Libērijā) un Lopasa ragu dienvidos (Gabonā), platība — 753000 kvadrātkilometru, lielākais dziļums — 5207 m, pusdiennakts plūdmaiņas — līdz 2,7 m
Meinas līcis jūras līcis Atlantijas okeāna ziemeļrietuma daļā (angļu val. “Gulf of Maine”), Ziemeļamerikas austrumu piekrastē, starp Jaunskotijas pussalu un Keipkodas pussalu, dziļums — līdz 227 m
Sentlorensa līcis jūras līcis Atlantijas okeāna ziemeļrietumos (angļu val. "Gulf of Saint Lawrence"), Ziemeļamerikas austrumu piekrastē, no okeāna to atdala Ņūfaundlenda un Keipbretona, platība — 249000 kvadrātkilkometru, dziļums — līdz 538 m
Aņpu līcis jūras līcis Dienvidķīnas jūras Bakbo (Tonkinas) līča ziemeļaustrumos, Ķīnas Guandunas provincē
Honhai līcis jūras līcis Dienvidķīnas jūras ziemeļu piekrastē, Ķīnas Guandunas provincē
Dzješi līcis jūras līcis Dienvidķīnas jūras ziemeļu piekrastē, Ķīnas Guandunas provinces dienvidu daļā
Albaja līcis jūras līcis Filipīnās (_Albay Gulf_), Filipīnu jūras rietumos, Lusonas salas dienvidaustrumu atzara austrumu piekrastē
Asida līcis jūras līcis Filipīnās (_Asid Gulf_), Bikolas reģiona dienvidu daļā, Masbates salas dienvidos
Āplas līcis jūras līcis Guamas salas rietumoas (_Åpla', Bahihan_), ASV teritorija Klusajā okeānā
Gvajakilas līcis jūras līcis Klusā okeāna austrumu daļā ("Golfo de Guayaquil"), Dienvidamerikas piekrastē, Ekvadorā, iesniedzas sauszemē — 115 km, platums pie ieejas — 160 km, dziļums — līdz 200 m
Leidžou līcis jūras līcis Ķīnas dienvidos, Guandunas provinces dienvidrietumu daļā, pie Leidžou pussalas austrumu krasta
Suecas līcis jūras līcis Sarkanās jūras ziemeļu daļā (angļu val. "Gulf of Suez", arābu val. "Khalyj as Suways"), starp Sinaja pussalu un Āfriku, garums — \~325 km, platums — 15-46 km, dziļums — līdz 80 m, pusdiennakts plūdmaiņas — līdz 1,8 m
Admiralitātes līcis jūras līcis Timoras jūras dienvidos (_Admiralty Gulf_), Austrālijas ziemeļu piekrastē
Karalienes Modas līcis jūras līcis Ziemeļu Ledus Okeānā (“Queen Maud Gulf”), Kanādas piekrastē, starp Viktorijas un Karaļa Viljama salu un Ziemeļamerikas kontinentu, iesniedzas sauszemē — 72 km, dziļums — \~30 m, 10 mēnešus gadā saglabājas ledus blīvējumi
Būtijas līcis jūras līcis Ziemeļu Ledus okeānā (angļu val. "Gulf of Boothia"), Kanādas ziemeļu piekrastē, starp Melvila un Būtijas pussalu un Bafina Zemi, garums - 518 km, platums - 220 km, lielākais dziļums - 200 m
Kalmodu Kalmodu ezers - atrodas Gulbenes novada Rankas pagastā, platība - 23,0 ha; Janeļu; Kalmodu-Janeļu ezers
Kalna Kalna ezers - Kalnis, ezers Gulbenes un Balvu novadā
Baijuņdžans kalna virsotne Ķīnā, Guandunas provincē, augstums - 1007 m
Kalncempji Kalncempju pagasts - pagasts Alūksnes novadā, robežojas ar Zeltiņu, Alsviķu un Annas pagastu, kā arī ar Gulbenes novadu; bijušie nosaukumi: vāciski - Kalnemoise, krieviski - Kalncempskaja
Cērmaņu ezers Kalnienas ezers Gulbenes novadā
Ābu kalni kalniene Indijā (_Ābu Hills_), Rādžastānas un Gudžaratas štatā, augstākā virsotne 1722 m (Gurušikhara)
Guidžou kalniene kalniene Ķīnas dienvidu daļā (ķīn. val. "Guizhou"), garums — >600 km, platums — līdz 500 km, augstums — 1000-1200 m,atsevišķās grēdās pārsniedz 2000 m
Beļavas kalns kalns Gulbenes paugurvalnī, Gulbenes novada Beļavas pagastā, 1 km uz rietumiem no Pilskalna ciema, ziemeļu-dienvidu virzienā orientēts kupolveida paugurs, garums — 300 m, absolūtais augstums — 178 m vjl., relatīvais augstums — 35 m, sens latgaļu pilskalns, daļēji apaudzis ar kokiem; Kārtenes pilskalns
Aguns kalns Indonēzijā (_Agung, Gunung_), Bali salā, augstums 3142 m
Ardžuna kalns Indonēzijā (_Arjuna, Gunung_), Javas salas austrumu daļā, Austrumjavas provincē, augstums - 3339 m
Abonabons kalnu virsotne (_Abong Abong, Gunung_), Indonēzijā, Sumatras salas ziemeļu daļā, augstums 2985 m
Kaļņa Kaļņa ezers - Kalnis, ezers uz Gulbenes un Balvu novada robežas
Kamanu Kamanu kalni - iekšzemes kāpu masīvs Gulbenes novadā, 5 km uz ziemeļrietumiem no Lejasciema, kāpu vaļņi nedaudz izliekti, līdz 2 km gari, relatīvais augstums - līdz 15 m, augstākā virsotne - 128 m vjl.
Kamenna Kamenna Gura - pilsēta Polijā, Lejassilēzijas vojevodistē, 20300 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1292. g.
Hāga Karaļa pils un parks Solnā (Haga), uz ziemeļiem no Stokholmas, Gustava III paviljons (celts 1787.-1790. g.), vēlāk uzcelts Karalienes paviljons, ko parasti dēvē par Hāgas pili
Gulbene Kārklupītes labā krasta pieteka Naukšēnu novada Naukšēnu pagastā, garums - 17 km, iztek no Tindres ezera rietumu gala uz Igaunijas robežas, senāk tika uzskatīta par Acupītes pieteku un Kārklupīte par Gulbenes pieteku
Khambāta Khambātas līcis - atrodas Arābijas jūras ziemeļu daļā ("Gulf of Khambhāt"), Indijas rietumu piekrastē, uz austrumiem no Kāthiāvāras pussalas, garums - 250 km, dziļums - līdz 36 m, neregulāras plūdmaiņas - līdz 11,9 m
Benkišangula Gumiza kilils Etiopijā ("Benishangul Gumiz"), administratīvais centrs - Asosa, platība - 49289 kvadrātkilometri, 670800 iedzīvotāju (2007. g.)
Gurva Kiras kreisā krasta pieteka Susāju un Medņevas pagastā, garums - 8 km; Gurava; arī Gorova, Gavronka
Kjaramonte Kjaramonte Gulfi - pilsēta Itālijā ("Chiaramonte Gulfi"), Sicīlijas reģiona Raguzas provincē, 8200 iedzīvotāju (2014. g.)
Klinča Klinča ezers - atrodas Gulbenes novada Lejasciema pagastā, platība - 4 ha; Klincs; Klinšu ezers; Klints ezers; Ezerkalnu rezers
Papua līcis Koraļļu jūras līcis Jaungvinejas salas dienvidu piekrastē (angļu val. “Gulf of Papua”), iesniedzas sauszemē 150 km, platums — pie ieejas 330 km, dziļums — līdz 969 m
Gāršupe Koruļupītes kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā
Adze Kroņa muiža Kurzemē, Aizputes apriņķī, Rīves upes krastā, kuras teritorijā izveidojusies apdzīvotā vieta, kas tagad saucas "Adzes" Kuldīgas novada Gudenieku pagastā
Robežupīte Krustalīces kreisā krasta pieteka Gulbenes novadā
Asarupe Krustalīces kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Beļavas un Stradu pagastā un nelielā posmā ir Gulbenes pilsētas robežupe, garums - 13 km
Ķīšupīte Krustalīces kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Stradu pagastā
Vienvārstes strauts Krustalīces labā krasta pieteka Gulbenes novadā, garums — 9 km; Sturņupīte
cerendnieki Kuldīga novada Gudenieku pagasta apdzīvotās vietas "Cerenda" iedzīvotāji
adzenieki Kuldīgas novada Gudenieku pagasta apdzīvotās vietas "Adzes" ("Adze", "Adžu muiža") iedzīvotāji
adznieki Kuldīgas novada Gudenieku pagasta apdzīvotās vietas "Adzes" ("Adze", "Adžu muiža") iedzīvotāji
Adzmuiža Kuldīgas novada Gudenieku pagasta apdzīvotās vietas "Adzes" bijušais nosukums
Adze Kuldīgas novada Gudenieku pagasta apdzīvotās vietas "Adzes" bijušais nosukums; vēstures avotos pirmo reizi minēta 1253. g. Piltenes bīskapam ar ordeni savā starpā zemi dalot
basenieki Kuldīgas novada Gudenieku pagasta apdzīvotās vietas "Basi" iedzīvotāji
biržnieki Kuldīgas novada Gudenieku pagasta apdzīvotās vietas "Birži" iedzīvotāji
gudenieki Kuldīgas novada Gudenieku pagasta apdzīvotās vietas "Gudenieki" iedzīvotāji
Jaunmuiža Kuldīgas novada Gudenieku pagasta apdzīvotās vietas "Jaunā muiža" nosaukuma variants
uzāvnieki Kuldīgas novada Gudenieku pagasta apdzīvotās vietas "Užavas" iedzīvotāji
vītolnieki Kuldīgas novada Gudenieku pagasta apdzīvotās vietas "Vītoli" iedzīvotāji
Gudenekenskaja Kuldīgas novada Gudenieku pagasta bijušais nosaukums krieviski
Guddeneeken Kuldīgas novada Gudenieku pagasta bijušais nosaukums vāciski
Kuldīga Kuldīgas novads - nodibināts 2009. g. ietverot Kuldīgas pilsētu, Ēdoles, Gudenieku, Īvandes, Kabiles, Kurmāles, Laidu, Padures, Pelču, Rendas, Rumbas, Snēpeles, Turlavas un Vārmes pagastu, 2021. g. pievienoti Alsungas, Nīkrāces, Raņķu, Rudbāržu un Skrundas pagasti, kā arī Skrundas pilsēta, robežojas ar Ventspils, Talsu, Tukuma, Saldus un Dienvidkurzemes novadu
Kuldīga Kuldīgas rajons - pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra Kuldīgas pilsētu un Skrundas pilsētu ar lauku teritoriju, Alsungas, Ēdoles, Gudenieku, Īvandes, Kabiles, Kurmāles, Laidu, Nīkrāces, Padures, Pelču, Raņķu, Rendas, Rudbāržu, Rumbas, Snēpeles, Turlavas un Vārmes pagastu, robežojās ar Ventspils, Talsu, Tukuma, Saldus, un Liepājas rajonu
Rožkalnu raganas akmens kulta vieta Gulbenes novada Daukstu pagastā, iepretī Krapas pilskalnam, tas ir dabisks, neapstrādāts laukakmens (augstums 1,6 m, apkārtmērs 10, 5 m), senāk bijis zināms plašā apkārtnē un l''idz 19. gs. ļaudis pie tā nesuši ziedojumus
Jāņukalnu lielais akmens kulta vieta Gulbenes novada Tirzas pagastā, \~0,5 km no Jāņukalnu mājām, lielākais platum 5,2 m, augstums 1,6 m, senāk svētkos pie tā pulcējušies ļaudis
vidzemnieki Kultūrvēsturiskā apgabala Vidzeme (Cēsu, Limbažu, Valmieras, Valkas, Gulbenes rajonu, Rīgas, Ogres, Aizkraukles, Madonas, Alūksnes rajonu daļu) iedzīvotāji
Beļavas pilskalns kupolveida paugurs Gulbenes paugurvalnī, Gulbenes novada Beļavas pagastš, sens latgaļu pilskalns, plakums - 100x65 m, ziemeļrietumu pusē div ap 2 m augsti vaļņi, valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
Ķīnas Tautas Republika Ķīna - valsts pilnais nosaukums, iedalās 22 provincēs, 5 autonomos reģionos: Iekšējā Mongolija, Tibeta, Siņdzjana, Guansi, Ninsja
Noriļlag Labošanas darbu nometņu sistēma, "Gulaga" struktūrvienība Krasnojarskas novada ziemeļu daļā, dibināta 1935. g., ieslodzītos nodarbināja gk. vara, niķeļa u. c. krāsaino metālu ieguvē, 1941. g. ieslodzīti >560 virsnieki no Latvijas, pēc 2. pasaules kara te ieslodzīja latviešu nacionālos partizānus, leģionārus u. c. no Latvijas deportētās personas
Vjatlag Labošanas darbu nometņu sistēma, Gulaga struktūrvienība Krievijā Kirovas apgabalā, dibināta 1938. g., 1956. g. bija 35 nometnes, 1176 nometņu punkti un 56 darba kolonijas, 1953. g. bija \~31,4 tk ieslodzīto, 1938.-1956. g. šajās nometnēs ieslodzīti vairāk nekā 6500 Latvijas iedzīvotāji un vairāki simti PSRS dzīvojošie latvieši, no tiem 2567 gāja bojā ieslodzījumā
Melderupīte Lāčupītes (Tirzas baseinā) labā krasta pieteka Gulbenes novada Beļavas pagastā
Kamaldiņa Lāčupītes (Tirzas pietekas) kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Beļavas pagastā, kas senāk tika uzskatīta par Lāčupītes augšteci
Tālava Latgaļu zeme 13. gadsimtā, aizņēma apvidu starp Sedas upi, Burtnieku ezeru, Cēsīm, Piebalgu, Gulbeni un Gaujienu, taču precīzas robežas nav zināmas
Latvijas rajoni Latvijas teritoriju 1990.-2009. g. iedalīja 26 rajonos: Aizkraukles, Alūksnes, Balvu, Bauskas, Cēsu, Daugavpils, Dobeles, Gulbenes, Jēkabpils, Jelgavas, Krāslavas, Kuldīgas, Liepājas, Limbažu, Ludzas, Madonas, Ogres, Preiļu, Rīgas, Rēzeknes, Saldus, Talsu, Tukuma, Valkas, Valmieras, Ventspils
Gumeņica Lauderu pagasta apdzīvotās vietas "Gumineica" bijušais nosaukums
Letes Letes ezers - atrodas Gulbenes novada Beļavas pagastā, platība - 5,8 ha
Guandunas pussala Liaodunas pussalas dienvidrietumu gals ("Guandongbandao"), Ķīnas ziemeļaustrumu daļā, platība — \~3500 kvadrātkilometru; Kvantuna
Karpentārija līcis līcis Arafuru jūras dienvidos (angļu val. "Gulf of Carpentaria"), Austrālijas ziemeļu piekrastē, starp Jorkas raga un Arnemlendas pussalu, platība - 328000 kvadrātkilometru, garums - \~600 km, lielākais dziļums - 71 m
Manaras līcis līcis Indijas okeānā ("Gulf of Mannar"), starp Indostānas pussalas dienvidaustrumu krastu, Šrilanku un Ādama tiltu - salu un klinšu virkni, piekrastē - sekls, centrālajā daļā dziļums līdz 1335 m, Polka šaurums savieno ar Bengālijas līci
Žozefa Bonaparta līcis līcis Timoras jūrā ("Joseph Bonaparte Gulf"), Austrālijas ziemeļu piekrastē, starp Arnemlendu un Kimberlijas pussalu, iesniedzas sauszemē - \~780 km, platums pie ieejas - \~1280 km, dziļums - līdz 98 m
Sidras līcis līcis Vidusjūras dienvidos (angļu val. "Gulf of Sidra"), Ziemeļāfrikas (Lībijas) piekrastē, garums — 115 km, platums — pie ieejas 465 km, lielākais dziļums — 1805 m, pusdiennakts plūdmaiņas — līdz 0,4 m; Lielais Sirts
Baijuņa lidosta Ķīnā, Guandunas provincē, ziemeļos no Guandžou (Kantonas) pilsētas
Baoaņa lidosta Ķīnā, Guandunas provinces dienvidu daļā, Lindinas līča austrumu krastā
Ušurupe Liedes kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Līgo pagastā, iztek no Ušura ezera, garums - 12 km; Ušurga
Mandauga Liedes kreisā krasta pieteka Gulbenes un Lubānas novadā, garums - 17 km, kritums - 11 m; Mandaugas; Mandaugu grāvis; Mindaugas strauts
Nidrīte Liedes kreisā krasta pieteka Madonas novada Indrānu pagastā, augštece Gulbenes novada Daukstu un Līgo pagastā, garums - 18 km, kritums - 13 m; Niedrīte
Olene Liedes labā krasta pieteka Gulbenes novada Daukstu pagastā, garums - 6 km
Grīvupīte Liedes labā krasta pieteka Gulbenes novada Jaungulbenes pagastā (senāk uzskatīta par Kapupītes pieteku)
Liedīte Liedes labā krasta pieteka Gulbenes novada Jaungulbenes pagastā, garums - \~6 km
Sentvinsenta līcis Lielā Austrālijas līča iekšējais līcis Austrālijas dienvidu piekrastē ("Gulf Saint Vincent"), garums — \~150 km, platums pie ieejas — 110 km, dziļums — līdz 38 m, pie ieejas līcī Ķenguru sala
Gusēnu ezers Lielais Gusena ezers Robežnieku pagastā
Lielais Useņu ezers Lielais Gusena ezers Robežnieku pagastā
Ūseņu ezers Lielais Gusena ezers Robežnieku pagastā
gumertgrāverieši Līvānu novada Jersikas pagasta apdzīvotās vietas "Gumertgrāveri" iedzīvotāji
Gumertgroveri Līvānu novada Jersikas pagasta apdzīvotās vietas "Gumertgrāveri" nosaukuma variants
Gumertgrōveri Līvānu novada Jersikas pagasta apdzīvotās vietas "Gumertgrāveri" nosaukums latgaliski
Guļbinski Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Gulbinski" nosaukuma variants
Ludzupīte Ludza ezera noteka uz Stāmerienas ezeru Gulbenes novada Stāmerienas pagastā
Portartura Ļuišuņas pilsētas Ķīnā, Liaoninas provincē, Guandunas pussalas dienvidu galā, nosaukums 1898.-1905. g., kad tā bija iznomāta Krievijai
Gulbēris Madonas novada Liezēres pagasta apdzīvotās vietas "Gulbēre" bijušais nosaukums
gulbērieši Madonas novada Liezēres pagasta apdzīvotās vietas "Gulbēris" iedzīvotāji
Mālu Mālu dzirnavezers - uzpludināts uz Svārbes upes Gulbenes novada Lejasciema pagastā, platība - 1,8 ha
uzbriede materiāla īpašība palielināties apjomā mitruma vai citu apstākļu ietekmē. Gumijas detaļu uzbriede ir viens no to bojāšanās veidiem, kura dēļ detaļa var kļūt lietošanai nederīga, piemēram, blīves vai virzulīša uzbriede spēka pievada sistēmā
Ķirzaka mazs debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Lacerta", saīsinājums "Lac"), starp Pegazu, Gulbi, Cefeju un Andromedu, tajā ir tikai dažas, ne pārāk spožas zvaigznes, Ķirzakas α spožums 3,7 zvaigžņlielumi un tā atrodas 102 ly attālumā, Latvijā nenorietošs
Bulta mazs debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Sagitta", saīsinājums "Sge") Piena Ceļā uz dienvidiem no Gulbja; spožu zvaigžņu nav, Latvijā vislabāk novērojams vasarā
Gerrero Meksikas pavalsts - Brīvā un Suverēnā Gerrero Valsts ("Guerrero" / "Estado Libre y Soberano deGuerrero"), administratīvais centrs - Čilpansigo, platība - 63618 kvadrātkilometru, 3115200 iedzīvotāju (2005. g.)
Gvanahvato Meksikas pavalsts - Brīvā un Suverēnā Gvanahvato Valsts ("Guanajuato" / "Estado Libre y Soberano de Guanajuato"), platība - 30621 kvadrātkilometrs, 4893800 iedzīvotāju (2005. g.)
Tumšupe Mellupe - Pededzes labā krasta pietekas Mugurupes labā satekupe Gulbenes novadā
Mig Militāra lidmašīna, PSRS ražots iznīcinātājs; pirmais "Mig" tika izgatavots 1940. g., nosaukums pēc konstruktoru A. Mikojana un M. Gurēviča uzvārdiem
Gulivers milzis - no īru rakstnieka Džonatana Svifta satīriskā romāna "Gulivera ceļojumi" (1726. g.) galvenā varoņa vārda
Moveša Moveša ezers - atrodas Gulbenes novada Lejasciema pagastā pie Beļavas pagasta robežas, caurtek Olekšupīte, platība - 13 ha; Moves ezers; Moveša ezers; Movešu ezers; Moveža ezers; Movieša ezers; Movess; Mūveša ezers
Upīte Mudažas labā krasta pieteka Gulbenes novadā
Pogupe Mugurupes kreisā satekupe Gulbenes novadā, garums - 23 km, kritums - 23 m, iztek no Ludza ezera, tek cauri Stāmerienas un Pogas ezeram, gultne regulēta
gudžarati Nācija Indijā, Gudžaratas štata pamatiedzīvotāji, dzīvo arī Pakistānā, runā gudžaratu valodā, ticīgie - hinduisti, Pakistānā - gk. musulmaņi
Agvaro-Gvarikito nacionālais parks nacionālais parks Venecuēlā (_Aguaro-Guariquito, Parque Nacional_), Gvariko štatā
ASV dolārs naudas pamatvienība ASV, kas tiek izmantota arī Austrumtimoras Demokrātiskajā Republikā, Britu Indijas Okeāna Teritorijā, Britu Virdžīnu Salās, Ekvadoras Republikā, ASV Guamas Teritorijā, Māršala Salu Republikā, Mikronēzijas Federatīvajās Valstīs, Palau Republikā, Puertoriko Sadraudzībā, Tērksas un Kaikosas Salās, Ziemeļu Marianas Salās, kā arī paralēli ar vietējām valūtām Haiti Republikā, Panamas Republikā un Salvadoras Republikā
Lapsiņa neievērojams debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Vulpecula", saīsinājums "Vul") Piena Ceļā uz dienvidiem no Gulbja, Latvijā redzams vasarā; spožākā zvaigzne Lapsiņas α sasniedz tikai 4,4. zvaigžņlielumu
Gudzonu pirtiņa neliela niša smilšakmens slānī blakus Gudzonu alai
Sjiņliao neliela sala Dienvidķīnas jūras Leidžou līcī, Leidžou pussalas austrumu piekrastē, Ķīnā, Guandunas provinces dienvidos
Naņpenu salas nelielu salu grupa Dienvidķīnas jūrā, Ķīnas Guandunas provincē
Brunhilde Nībelungu teikas varone, ko Burgundijas karalis Gunters ar viltu ieguva par sievu pēc tam, kad Zigfrīds viņa vietā cīnījās un uzvarēja Brunhildi
Niedrīte Nidrīte, Liedes pieteka Gulbenes un Madonas novadā
Kuldīgas novads nodibināts 2009. g. ietverot Kuldīgas pilsētu, Ēdoles, Gudenieku, Īvandes, Kabiles, Kurmāles, Laidu, Padures, Pelču, Rendas, Rumbas, Snēpeles, Turlavas un Vārmes pagastu, 2021. g. pievienoti Alsungas, Nīkrāces, Raņķu, Rudbāržu un Skrundas pagasti, kā arī Skrundas pilsēta, robežojas ar Ventspils, Talsu, Tukuma, Saldus un Dienvidkurzemes novadu
Cēsu novads nodibināts 2009. g., (līdz 2021. g. ietvēra Cēsu pilsētu un Vaives pagastu), pēc 2021. g. teritoriālās reformas ietver Amatas, Drabešu, Dzērbenes, Inešu, Jaunpiebalgas, Kaives, Liepas, Līgatnes, Mārsnēnu, Nītaures, Priekuļu, Raiskuma, Skujenes, Stalbes, Straupes, Taurenes, Vaives, Vecpiebalgas, Veselavas, Zaubes un Zosēnu pagastu, robežojas ar Valmieras, Smiltenes, Gulbenes, Madonas, Ogres, Siguldas un Limbažu novadu
Smiltenes novads nodibināts 2009. g., sākotnēji ietvēra Smiltenes pilsētu un Bilskas, Blomes, Brantu, Grundzāles, Launkalnes, Smiltenes un Variņu pagastus, 2021. g. reformā pievienots Apes, Drustu, Gaujienas, Raunas, Trapenes un Virešu pagasts, robežojas ar Alūksnes, Gulbenes, Cēsu, Valmieras un Valkas novadu, kā arī ar Igauniju
Gulbenes novads nodibināts 2009. gadā bijušā Gulbenes rajona teritorijā, ietver Gulbenes pilsētu, Beļavas, Daukstu, Druvienas, Galgauskas, Jaungulbenes, Lejasciema, Līgo, Litenes, Lizuma, Rankas, Stāmerienas, Stradu un Tirzas pagastu, robežojas ar Alūksnes, Balvu, Madonas, Cēsu un Smiltenes novadu
Alūksnes novads novads Vidzemes ziemeļaustrumos, ietver Alūksnes pilsētu, Alsviķu, Annas, Ilzenes, Jaunalūksnes, Jaunannas, Jaunlaicenes, Kalncempju, Liepnas, Malienas, Mālupes, Mārkalnes, Pededzes, Veclaicenes, Zeltiņu un Ziemera pagastu, robežojas ar Balvu, Gulbenes un Smiltenes novadu, kā arī ar Igauniju un Krieviju; 2009.-2020. g. ietvēra arī Apes pilsētu un pagastu, kā arī Gaujienas, Trapenes un Virešu pagastu
Aršeji gelta oāze Čadā (_Guelta d’Archéї_), Borku-Ennedi-Tībestī reģiona dienvidaustrumu daļā, ievērojama kamieļu dzirdināšanas vieta
Gāršupe Ogres labā krasta pieteka Madonas novada Liezēres pagastā, iztek no Gulbēra ezera, tek caur Ūbēri
Suntažu rinda Ogres svītas augšējā daļa, izplatīta Mālpils un Gulbenes ieplakas ziemeļu daļā, kā arī Kuršu ieplakā, kur to klāj ģipšakmeņi, biezums — līdz 12 m, stratotips — Liepnas urbuma intervāls 22,5-34 m dziļumā; Suntažu slāņkopa
Gribiņu grāvis Olekšupītes labā krasta pieteka Gulbenes novada Beļavas pagastā
Gvavjare Orinoko kreisā krasta pieteka Kolumbijā (sp. val. "Guaviare"), garums - 1300 km, sākas Austrumkoldirjerā, lejtece Orinoko zemienē
Jaungvineja Otra lielākā sala pasaulē (aiz Grenlandes, "New Guinea"), atrodas Melanēzijā, Klusā okeāna rietumos, uz ziemeļiem no Austrālijas, apskalo Jaungvinejas, Zālamana un Koraļļu jūra, sadalīta starp Indonēziju un Papua-Jaungvineju, platība - 829000 kvadrātkilometru, garums - >2400 km, platums - līdz 700 km, augstākā virsotne - 4884 m
Jaunannas pagasts pagasts Alūksnes novada dienvidu daļā, robežojas ar Annas, Malienas un Mālupes pagastu, kā arī ar Balvu un Gulbenes novadu
Ilzenes pagasts pagasts Alūksnes novada rietumu daļā ar administratīvo centru Jaunzemos, robežojas ar Alsviķu un Zeltiņu pagastu, kā arī ar Gulbenes un Smiltenes novadu; bijušie nosaukumi; vāciski — Ilsen, krieviski — Iļzenskaja
Annas pagasts pagasts Alūksnes novadā, izveidots 1859. g., kad barons Delvigs atvēlējis pagastam zemi un vēlāk tas nosaukts barona sievas Annas vārdā, robežojas ar Kalncempju, Alsviķu, Jaunalūksnes, Malienas un Jaunannas pagastu, kā arī ar Gulbenes novadu (pēc 2. pasaules kara Annas pagasta bijušajā teritorijā izveidots arī Jaunannas pagasts); bijušie nosaukumi: vāciski - Alt-Annenhof, krieviski - Annenskaja
Zeltiņu pagasts pagasts Alūksnes novadā, robežojas ar Ilzenes, Alsviķu un Kalncempju pagastu, kā arī ar Gulbenes novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Seltinghof, krieviski — Zeļtinskaja
Kubulu pagasts pagasts Balvu novadā ar administratīvo centru Kurnā, robežojas ar Vīksnas, Bērzkalnes, Balvu un Rugāju pagastu un Balvu pilsētu, kā arī ar Gulbenes un Alūksnes novadu
Rugāju pagasts pagasts Balvu novadā, robežojas ar Kubulu, Balvu, Bērzkalnes, Vectilžas un Lazdukalna pagastu, kā arī ar Madonas un Gulbenes novadu; daļa pirmskara pagasta teritorijas iekļauta Lazdukalna un Vectilžas pagastā, bet pievienota neliela daļa no bijušā Balvu pagasta teritorijas
Jaunpiebalgas pagasts pagasts Cēsu novadā, robežojas ar Vecpiebalgas un Zosēnu pagastu, kā arī ar Smilteness, Gulbenes un Madonas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Neu-Pebalg, krieviski — Novo-Pebaļgskaja
Stāmerienas pagasts pagasts Gulbenes novadā ar administratīvo centru Vecstāmerienā, robežojas ar Litenes, Stradu un Beļavas pagastu, kā arī ar Alūksnes novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Stomersee, krieviski — Stomerskaja
Stradu pagasts pagasts Gulbenes novadā ar administrtīvo centru Margās, robežojas ar Gulbenes pilsētu, Beļavas, Stāmerienes, Litenes un Daukstu pagastu, kā arī ar Rugāju novadu
Daukstu pagasts pagasts Gulbenes novada dienvidu daļā ar administratīvo centru Staros, robežojas ar Gulbenes pilsētu, Stradu, Līgo, Jaungulbenes un Galgauskas pagastu, kā arī ar Rugāju un Lubānas novadu
Līgo pagasts pagasts Gulbenes novada dienvidu daļā, robežojas ar Jaungulbenes un Daukstu pagastu, kā arī ar Madonas novadu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, pirmskara Jaungulbenes pagasta dienvidrietumu daļā
Rankas pagasts pagasts Gulbenes novada rietumu daļā, robežojas ar Lejasciema, Lizuma un Druvienas pagastu, kā arī ar Cēsu un Smiltenes novadu; bijušie nosaukumi: Ramka, vāciski — Ramkau, krieviski — Ramkauskaja
Lejasciema pagasts pagasts Gulbenes novada ziemeļu daļā, robežojas ar Beļavas, Galgauskas, Tirzas, Lizuma un Rankas pagastu, kā arī ar Smiltenes un Alūksnes novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Aahof, krieviski — Ļeiskaja
Beļavas pagasts pagasts Gulbenes novadā, kas izveidojies bijušās muižas "Kortenhof, Belau" teritorijā, robežojas ar Gulbenes pilsētu, Stāmerienas, Stradu, Galgauskas un Lejasciema pagastu, kā arī ar Alūksnes novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Kortenhof, krieviski — Bellavskaja
Tirzas pagasts pagasts Gulbenes novadā, robežojas ar Druvienas, Lizuma, Lejasciema, Galgauskas un Jaungulbenes pagastu, kā arī ar Cesvaines un Madonas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Schloss-Tirsen, krieviski — Zamok-Tirzenskaja
Lizuma pagasts pagasts Gulbenes novadā, robežojas ar Lejasciema, Tirzas, Druvienas un pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Lijsohn, krieviski — Ļizumskaja
Druvienas pagasts pagasts Gulbenes novadā, robežojas ar Rankas, Lizuma un Tirzas pagastu, kā arī ar Cesvaines, Madonas un Jaunpiebalgas novadu, vēstures dokumentos pirmo reizi minēts 1596. g., tā robežas laika gaitā nav mainījušās; bijušie nosaukumi: vāciski — Druwen, krieviski — Druvenskaja
Litenes pagasts pagasts Gulbenes novadā, robežojas ar Stradu un Stāmerienes pagastu, kā arī ar Alūksnes un Balvu novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Lettin, krieviski — Litenskaja
Jaungulbenes pagasts pagasts Gulbenes novadā, robežojas ar Tirzas, Galgauskas, Daukstu un Līgo pagastu, kā arī ar Madonas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Neuschwaneburgsche, krieviski — Novoguļbenskaja
Galgauskas pagasts pagasts Gulbenes novadā, robežojas Daukstu, Jaungulbenes, Tirzas, Lejasciema un Beļavas pagastu, kā arī ar Gulbenes pilsētu; bijušie nosaukumi: vāciski — Golgowsky, krieviski — Golgovskaja
Kurmāles pagasts pagasts Kuldīgas novadā ar administratīvo centru Vilgālē, robežojas ar Kuldīgas pilsētu un Pelču, Snēpeles, Turlavas, Gudenieku, Īvandes un Padures pagastu; bijušie nosaukumi: Kūrmales pagasts, vāciski — Kurmahlen, krieviski — Kurmaļenskaja
Gudenieku pagasts pagasts Kuldīgas novada rietumu daļā, robežojas ar Īvandes, Kurmāles un Turlavas pagastu, kā arī ar Aizputes, Pāvilostas un Alsungas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Guddeneeken, krieviski — Gudenekenskaja
Alsungas pagasts pagasts Kuldīgas novada rietumu malā, robežojas ar Ēdole, Īvandes un Gudenieku pagastu, kā arī ar Dienvidkurzemes un Ventspils novadu; bijušie nosaukumi: Alšvangas pagasts, vāciski - Alschwangensche, krieviski - Aļšvangenskaja
Turlavas pagasts pagasts Kuldīgas novadā, robežojas ar Gudenieku, Kurmāles, Snēpeles un Laidu pagastu, kā arī ar Dienvidkurzemes novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Turlausche, krieviski — Turlauskaja
Īvandes pagasts pagasts Kuldīgas novadā, robežojas ar Padures, Kurmāles, Gudenieku, Alsungas un Ēdoles pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Iwanden, krieviski — Ivandenskaja
Indrānu pagasts pagasts Madonas novadā (2009.-2021. g. Lubānas novadā, 1990.-2009. g. Madonas rajonā) ar administratīvo centru Lubānas pilsētā, no trim pusēm aptver Lubānas pilsētu, robežojas ar Ošupes, Barkavas, Praulienas, Sarkaņu un Dzelzavas pagastu, kā arī ar Gulbenes un Balvu novadu
Dzelzavas pagasts pagasts Madonas novada ziemeļaustrumu daļā, robežojas ar Sarkaņu pagastu, kā arī ar Cesvaines, Gulbenes un Lubānas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Selsau, krieviski — Zeļzavskaja
Cesvaines pagasts pagasts Madonas novada ziemeļu daļā, aptver Cesvaines pilsētu, robežojas ar Dzelzavas, Sarkaņu, Aronas un Liezēres pagastu, kā arī ar Gulbenes novadu; bijušie nosaukumi: Cesvaines pilsētas lauku teritorija, vāciski — Sesswegen, krieviski — Cesvanskaja
Liezēres pagasts pagasts Madonas novadā, robežojas ar Cesvaines, Aronas, Vestienas un Jumurdas pagastu, kā arī ar Cēsu un Gulbenes novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Losern, krieviski — Lezerskaja
Trapenes pagasts pagasts Smiltenes novadā, robežojas ar Apes, Virešu un Gaujienas pagastu, kā arī ar Alūksnes un Gulbenes novadu un Igauniju; bijušie nosaukumi: Bormaņu pagasts līdz 1902. g. un 1923.-1925. g., 1902.-1923. g. bija iekļauts Gaujienas pagastā, vāciski — Treppenhof, krieviski — Bormanskaja
Variņu pagasts pagasts Smiltenes novadā, robežojas ar Drustu, Launkalnes, Palsmanes, Virešu pagastu, kā arī ar Gulbenes novadu; pagasts nodibināts 1990. gadā atdalot daļu teritorijas no Palsmanes pagasta
Drustu pagasts pagasts Smiltenes novadā, robežojas ar Launkalnes un Variņu pagastu, kā arī ar Gulbenes un Cēsu novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Drostenhof, krieviski — Drostenskaja
Virešu pagasts pagasts Smiltenes novadā, robežojas ar Variņu, Palsmanes, Grundzāles, Gaujienas un Trapenes pagastu, kā arī ar Gulbenes novadu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara un aizņem pirmskara Gaujienas pagasta dienvidu daļu
Usmaņu strauts Palsas labā krasta pieteka Gulbenes novada Rankas pagastā
Dzelzupe Paparzes labā krasta pieteka Gulbenes novada Stāmerienas pagastā, garums - 8 km; Dzelzupīte
Rūdupe Paparzes labā krasta pieteka Gulbenes novada Stāmerienas pagastā, garums - 9 km, iztek no Kalnienas ezera
guzenkieši Pasienes pagasta apdzīvotās vietas "Guzenki" iedzīvotāji
Aizputes apriņķis pastāvēja 1819.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Aizputes, Alšvangas, Apriķu, Basu, Cīravas, Dunalkas, Dzērves, Gudenieku, Jūrkalnes, Kalvenes, Kazdangas, Klosteres, Lažas, Nīkrāces, Rudbāržu, Sakas, Sieksātes, Ulmales un Valtaiķu pagastu, robežojās ar Ventspils, Kuldīgas un Liepājas apriņķi, kā arī ar Baltijas jūru
Apes rajons pastāvēja 1950.-1957. g., ietvēra Apes pilsētu, Gaujienas, Apes, Trapenes un Virešu pagastu, robežojās ar Alūksnes, Gulbenes, Smiltenes un Valkas novadu, kā arī ar Igauniju
Alūksnes rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Alūksnes pilsētu, Alsviķu, Annas, Apes, Gaujienas, Ilzenes, Jaunalūksnes, Jaunannas, Jaunlaicenes, Kalncempju, Liepnas, Malienas, Mālupes, Mārkalnes, Pededzes, Trapenes, Veclaicenes, Virešu, Zeltiņu un Ziemera pagastu, robežojās ar Balvu, Gulbenes un Valkas rajonu, kā arī ar Igauniju un Krieviju
Cēsu rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Amatas, Drabešu, Drustu, Dzērbenes, Inešu, Jaunpiebalgas, Kaives, Liepas, Līgatnes, Mārsnēnu, Nītaures, Priekuļu, Raiskuma, Raunas, Skujenes, Stalbes, Straupes, Taurenes, Vaives, Vecpiebalgas, Veselavas, Zaubes un Zosēnu pagastu, robežojās ar Valmieras, Valkas, Gulbenes, Madonas, Ogres, Rīgas un Limbažu rajonu
Balvu rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Balvu pilsētu, Baltinavas, Balvu, Bērzkalnes, Bērzpils, Briežuciema, Krišjāņu, Kubuļu, Kupravas, Lazdukalna, Lazdulejas, Medņevas, Rugāju, Susāju, Šķilbēnu, Tilžas, Vectilžas, Vecumu, Vīksnas un Žīguru pagastu, robežojās ar Ludzas, Rēzeknes, Madonas, Gulbenes un Alūksnes rajonu, kā arī ar Krieviju
Madonas rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Madonas, Lubānas un Varakļānu pilsētu, Cesvaines pilsētu ar lauku teritoriju, Aronas, Barkavas, Bērzaunes, Dzelzavas, Ērgļu, Indrānu, Jumurdas, Kalsnavas, Lazdonas, Liezēres, Ļaudonas, Mārcienas, Mētrienas, Murmastienes, Ošupes, Praulienas, Sarkaņu, Sausnējas, Varakļānu un Vestienas pagastu, robežojās ar Gulbenes, Balvu, Rēzeknes, Preiļu, Jēkabpils, Aizkraukles, Ogres un Cēsu rajonu
Valkas rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Valkas, Sedas, Smiltenes un Strenču pilsētu, Bilskas, Blomes, Brantu, Ērģemes, Ēveles, Grundzāles, Jērcēnu, Kārķu, Launkalnes, Palsmanes, Plāņu, Smiltenes, Trikātas, Valkas, Variņu, Vijciema un Zvārtavas pagastu, robežojās ar Alūksnes, Gulbenes, Cēsu un Valmieras rajonu, kā arī ar Igauniju
Gulbenes rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra Gulbenes pilsētu, Beļavas, Daukstu, Druvienas, Galgauskas, Jaungulbenes, Lejasciema, Līgo, Litenes, Lizuma, Rankas, Stāmerienas, Stradu un Tirzas pagastu, robežojas ar Alūksnes, Balvu, Madonas, Cēsu un Valkas rajonu
Kuldīgas rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra Kuldīgas pilsētu un Skrundas pilsētu ar lauku teritoriju, Alsungas, Ēdoles, Gudenieku, Īvandes, Kabiles, Kurmāles, Laidu, Nīkrāces, Padures, Pelču, Raņķu, Rendas, Rudbāržu, Rumbas, Snēpeles, Turlavas un Vārmes pagastu, robežojās ar Ventspils, Talsu, Tukuma, Saldus, un Liepājas rajonu
Apes novads pastāvēja 2009.-2021. g. Vidzemes ziemeļaustrumu daļā, ietvēra Apes pilsētu, Gaujienas, Apes, Trapenes un Virešu pagastu, robežojās ar Alūksnes, Gulbenes, Smiltenes un Valkas novadu, kā arī ar Igauniju
Cesvaines novads pastāvēja 2009.-2021. g., ietvēra Cesvaines pilsētu un Cesvaines pagastu, robežojās ar Gulbenes un Madonas novadu
Basu pagasts pastāvēja bijušajā Aizputes apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Kuldīgas novada Gudenieku pagastā
Virānes pagasts pastāvēja bijušajā Madonas apriņķī 1925.-1949. g.; līdz 1925. g. saucās Bučauskas pagasts, teritorija mūsu dienās ietilpst Madonas novada Dzelzavas pagastā un Gulbenes novada Tirzas pagastā
Bučauskas pagasts pastāvēja bijušajā Madonas apriņķī līdz 1925. gadam, kad tika pārdēvēts par Virānes pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Madonas novada Dzelzavas pagastā un Gulbenes novada Tirzas pagastā
Vecgulbenes pagasts pastāvēja bijušajā Madonas apriņķī līdz 1946. g. un 1947.-1949. g. — Gulbenes apriņķī; teritorija mūsu dienās ietilpst Gulbenes novada Stradu un Beļavas, neliela daļa — Daukstu un Galgauskas pagastā un Gulbenes pilsētā
Adulienas pagasts pastāvēja bijušajā Madonas apriņķī līdz 1949. g., mūsu dienās teritorija ietilpst Gulbenes novada Jaungulbenes un Tirzas pagastā
Lejas pagasts pastāvēja bijušajā Valkas apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Lejasciema pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Gulbenes novada Lejasciema pagastā
Dūres pagasts pastāvēja bijušajā Valkas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst gk. Gulbenes novada Lejasciema pagastā, bet neliela daļa Smiltenes novada Trapenes un Virešu pagastā
Sinoles pagasts pastāvēja bijušajā Valkas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Gulbenes novada Lejasciema un Lizuma pagastā
Adzes pagasts pastāvēja pirms 1. pasaules kara Aizputes apriņķī, teritorija mūsu dienās ietilpst Kuldīgas novada Gudenieku pagastā un Aizputes novada Lažas pagastā
Sita Pededzes kreisā krasta pieteka Alūksnes, Balvu un Gulbenes novadā, garums - 41 km, kritums - 34 m, atsevišķos posmos ir Alūksnes un Balvu novada robežupe, kā arī Gulbenes un Balvu novada robežupe
Varžupīte Pededzes kreisā krasta pieteka Gulbenes novadā
Vucenupīte Pededzes kreisā krasta pieteka uz Alūksnes un Gulbenes novadu robežas
Paparze Pededzes labā krasta pieteka Alūksnes novadā, garums - 27 km, kritums - 69 m, vairākos posmos ir Alūksnes un Gulbenes novada robežupe, iztek no Indzera ezera Alūksnes augstienē
Audīle Pededzes labā krasta pieteka Gulbenes novada Daukstu un Stradu pagastā, garums - 18 km, kritums - 21 m; Andile
Tīro grāvis Pededzes labā krasta pieteka Gulbenes novada Līgo un Daukstu pagastā, garums - 16 km, kritums - 18 m; Tīrogrāvis; Tīrumgrāvis; Ausiliešu klāns
Lešķupe Pededzes labā krasta pieteka Gulbenes novada Litenes pagastā
Makstiņupe Pededzes labā krasta pieteka Gulbenes novada Litenes pagastā
Guldupe Pededzes labā krasta pieteka Gulbenes novada Stāmerienes un Litenes pagastā, lielāko daļu tecējuma ir šo pagastu robežupe, garums - 9 km; Guldupīte
Krustalīce Pededzes labā krasta pieteka Gulbenes novada Stradu pagastā, augštece Galgauskas pagastā, garums - 24 km, kritums - 44 m; Kristalīce; Krustalpe; Krustaīca; Krustalīču upe; augštecē Aizupe
Bebrupe Pededzes labā krasta pieteka Gulbenes novadā, garums - 11 km, tek cauri Mezīša ezeram; Ezerupīte; Mezīšu upe; Mezīte
Mugurupe Pededzes labā krasta pieteka Gulbenes novadā, Mellupes un Pogupes satekupe, garums - 2 km (kopā ar Mellupi 23 km); Mugurve
Mellupe Pededzes labā krasta pietekas Mugurupes labā satekupe Gulbenes novadā, garums - 21 km
Giužas Pelēču pagasta apdzīvotās vietas "Guzi" nosaukuma variants
Giužys Pelēču pagasta apdzīvotās vietas "Guzi" nosaukuma variants latgaliski
Gālma pilsēta Alžīrijas ziemeļaustrumos ("Guelma"), vilājas administratīvais centrs, 157300 iedzīvotāju (2012. g.); Gelma
Gaimona pilsēta ASV ("Guymon"), Oklahomas štata ziemeļrietumos, 12100 iedzīvotāju (2014. g.)
Galfporta pilsēta ASV ("Gulfport"), Floridas štatā, 12200 iedzīvotāju (2014. g.)
Galfporta pilsēta ASV ("Gulfport"), Misisipi štatā, 71700 iedzīvotāju (2014. g.)
Gatri pilsēta ASV ("Guthrie"), Oklahomas štatā, 11100 iedzīvotāju (2014. g.)
Gūsinga pilsēta Austrijā ("Guessing"), Burgenlandes federālajā zemē, 3800 iedzīvotāju (2013. g.)
Komilla pilsēta Banglandešas austrumos ("Comilla"), Gumti krastos, 500000 iedzīvotāju (2012. g.)
Asensjona de Gvarajosa pilsēta Bolīvijā (_Ascención de Guarayos_), Santakrusas departamenta ziemeļu daļā
Gvaruļuša pilsēta Brazīlijā ("Guarulhos"), Sanpaulu štatā, Tjetes labajā krastā, 785000 iedzīvotāju (2010. g.)
Guļanci pilsēta Bulgārijā ("Guljanci"), Plevenas apgabalā, 3400 iedzīvotāju (2014. g.)
Gvajakila pilsēta Ekvadorā (sp. val. "Guayaquil"), osta Gvajasas krastos, 50 km no tās ietekas Klusā okeāna Gvajakilas līcī, Gvajasas provinces centrs, 1,95 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
Adi Gudoma pilsēta Etiopijā (_‘Adī Gudom_), Tigrajas kilila austrumu daļā
Asosa pilsēta Etiopijā, Benišangula Gumiza kilila administratīvais centrs, 22700 iedzīvotāju (2007. g.)
Bambesi pilsēta Etiopijā, Benišangula Gumiza kilila dienvidrietumu daļā
Boagijoma pilsēta Francijā ("Bois-Guillaume-Bihorel"), Augšnormandijas reģiona Piejūras Sēnas departamentā, Parīzes ziemeļu piepilsēta, 21300 iedzīvotāju (2010. g.)
Gviankūra pilsēta Francijā ("Guyancourt"), Ildefransas reģiona Ivelīnas departamentā, 28000 iedzīvotāju (2010. g.)
Gurdžaani pilsēta Gruzijā ("Gurjaani"), Kahetijas mharē, Alazani upes ielejā, 8000 iedzīvotāju (2014. g.)
Ozurgeti pilsēta Gruzijā, Gurijas mharē, Meshetijas grēdas piekājē, 14800 iedzīvotāju (2014. g.)
Lančhuti pilsēta Gruzijā, Kolhīdas zemienes dienvidu daļā, Gurijas mharē, 8000 iedzīvotāju (2006. g.)
Asana pilsēta Guamā (_Asan_), salas rietumu piekrastē
Barigāda pilsēta Guamā (ASV), Klusā okeāna Guamas salā
Tamunenga pilsēta Guamas salā, Marianas salu dienvidos, 10800 iedzīvotāju (2000. g.)
Mangilau pilsēta Guamas salā, Marianas salu dienvidos, 7790 iedzīvotāju (2000. g.)
Antigva Gvatemala pilsēta Gvatemalā ("Antigua Guatemala"), Sakatepekesas departamenta administratīvais centrs, 1500 m vjl., 35000 iedzīvotāju (2002. g.)
Adesara pilsēta Indijā (_Adesar_), Gudžarātas štatā
Ambadži pilsēta Indijā (_Ambaji_), Gudžarātas štata ziemeļaustrumos
Amrelī pilsēta Indijā (_Amreli_), Gudžarātas štatā
Ānanda pilsēta Indijā (_Ānand_), Gudžarātas štatā
Andžāra pilsēta Indijā (_Anjār_), Gudžarātas štata ziemeļrietumu daļā
Bagasra pilsēta Indijā (_Bagasra_), Gudžarātas štatā, Kāthiāvāras pussalā
Una pilsēta Indijā (_Una_), Gudžarātas štatā, Kāthiāvāras pussalas dienvidos
Gulbarga pilsēta Indijā ("Gulbarga"), Karnātakas štata ziemeļu daļā, 543000 iedzīvotāju (2011. g.)
Anklešvara pilsēta Indijā (gudžaratu: અંકલેશ્વર, angļu: _Ankleshwar_), Gudžarātas štatā, Narmadas kreisajā krastā, 140800 iedzīvotāju (2011. g.)
Bhūdža pilsēta Indijā, Gudārātas štata rietumu daļā
Bavla pilsēta Indijā, Gudžarātas štatā
Bhačāu pilsēta Indijā, Gudžarātas štatā
Bārdoli pilsēta Indijā, Gudžarātas štata dienvidu daļā
Bīlīmora pilsēta Indijā, Gudžarātas štata dienvidu daļā
Bharūča pilsēta Indijā, Gudžarātas štata Narmadas upes grīvlīča ziemeļu krastā
Bampura pilsēta Indijā, Gudžarātas štata rietumu daļā
Džāmnagara pilsēta Indijā, Gudžarātas štatā, Arābijas jūras Kačhas līča piekrastē, 447700 iedzīvotāju (2001. g.)
Bhāvnagara pilsēta Indijā, Gudžarātas štatā, Arābijas jūras Khambhātas līča piekrastē, 511000 iedzīvotāju (2001. g.)
Bhājāvadara pilsēta Indijā, Gudžarātas štatā, Kāthiāvāras pussalā
Bhānvada pilsēta Indijā, Gudžarātas štatā, Kāthiāvāras pussalas rietumu daļā
Kandla pilsēta Indijas rietumos ("Kandla"), Gudžarātas štatā, osta Kačhas līča ziemeļu krastā, 15800 iedzīvotāju (2012. g.)
Amdāvāda pilsēta Indijas rietumos Gudžarātas štatā (_Ahmadābād_; gudžaratu: અમદાવાદ), 3,8 miljoni iedzīvotāju (2007. g.); arī Ahmadābāda (angļu: Ahmedabad, hindi: अहमदाबाद)
Gāndhīnagara pilsēta Indijas rietumos, Gudžarātas štata administratīvais centrs, dibināta 1964. g.
Sūrata pilsēta Indijas rietumos, Gudžarātas štata dienvidos, Arābijas jūras Khambhātas līča piekrastē, 5935000 iedzīvotāju (2016. g.)
Vadodara pilsēta Indijas rietumos, Gudžarātas štatā, 2070000 iedzīvotāju (2011. g.), līdz 1971. g. saucās Baroda
Rādžkota pilsēta Indijas ziemeļrietumos, Gudžarātas štatā, 2040000 iedzīvotāju (2023. g.)
Bābāgurgura pilsēta Irākā (_Bābā Gurgur_), Kirkūkas muhāfazā
Gorgāna pilsēta Irānā ("Gurgan"), Golestānas ostāna administratīvais centrs, 274400 iedzīvotāju (2006. g.)
Gori pilsēta Īrijā (_Gorey_), Veksfordas grāfistē, 3500 iedzīvotāju (2011. g.); Guera
Guanjāno pilsēta Itālijā ("Guagnano"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 5800 iedzīvotāju (2014. g.)
Gualdo Tadīno pilsēta Itālijā ("Gualdo Tadino"), Umbrijas reģiona Perudžas provincē, 15500 iedzīvotāju (2014. g.)
Guardavalle pilsēta Itālijā ("Guardavalle"), Kalabrijas reģiona Katandzāro provincē, 4700 iedzīvotāju (2014. g.)
Guardija Sandramondi pilsēta Itālijā ("Guardia Sanframondi"), Kampānijas reģiona Benevento provincē, 5200 iedzīvotāju (2014. g.)
Guardjagrele pilsēta Itālijā ("Guardiagrele"), Abruco reģiona Kjeti provincē, 9300 iedzīvotāju (2014. g.)
Gvastalla pilsēta Itālijā ("Guastalla"), Emīlijas-Romanjas reģiona Redžo nell'Emīlijas provincē, 15000 iedzīvotāju (2014. g.)
Gubio pilsēta Itālijā ("Gubbio"), Umbrijas reģiona Perudžas provincē, 32400 iedzīvotāju (2014. g.)
Gvidonija Montečelio pilsēta Itālijā ("Guidonia Montecelio"), Lacio reģiona Romas provincē, 83200 iedzīvotāju (2014. g.)
Guljonēzi pilsēta Itālijā ("Gulionesi"), Molizes reģiona Kampobaso provincē, 5500 iedzīvotāju (2014. g.)
Guspīni pilsēta Itālijā ("Guspini"), Sardīnijas reģiona Medio Kampidāno provincē, 12200 iedzīvotāju (2014. g.)
Kirjū pilsēta Japānā ("Kiryū"), Honsju salas centrālajā daļā, Gummas prefektūrā, Vatarases krastos, 115000 iedzīvotāju (2015. g.)
Maebaši pilsēta Japānā ("Maebashi"), Honsju salas centrālajā daļā, Gummas prefektūras administratīvais centrs, 339700 iedzīvotāju (2015. g.)
Takasaki pilsēta Japānā ("Takasaki"), Honsju salas centrālajā daļā, Gunmas prefektūraā, 370900 iedzīvotāju (2015. g.)
Gvelfa pilsēta Kanādā ("Guelph"), Ontārio provincē, 115000 iedzīvotāju (2007. g.)
Doņecka pilsēta Krievijā, Rostovas apgabalā, 49200 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1955. g. saucās Gundorovka
Gvanavakoa pilsēta Kubā ("Guanabacoa"), Lielās Havannas sastāvdaļa, 113000 iedzīvotāju (2004. g.)
Gvantanamo pilsēta Kubā ("Guantanamo"), provinces administratīvais centrs, 208400 iedzīvotāju (2006. g.)
Gvinesa pilsēta Kubā ("Guines"), Havannas provincē, 69000 iedzīvotāju (2005. g.)
Aņluna pilsēta Ķīnā (_Anlong_), Guidžou provinces dienvidrietumos, Sjinji Buju un Miao autonomajā prefektūrā
Aņpu pilsēta Ķīnā (_Anpu_), Guandunas provinces dienvidrietumos
Sjiliņa pilsēta Ķīnā (_Xilin_; _Bada_), Guansi Džuanu autonomā reģiona ziemeļrietumos
Guldža pilsēta Ķīnā ("Gulja"), Šindzanas/Siņdzjanas Uiguru autonomajā reģionā, 542500 iedzīvotāju (2015. g.); Inina ("Yining")
Humeņa pilsēta Ķīnā, Dunguaņas piepilsēta Guandunas provincē, 577500 iedzīvotāju (2002. g.)
Čaņgaņa pilsēta Ķīnā, Dunguaņas piepilsēta Guandunas provincē, 584500 iedzīvotāju (2002. g.)
Baihao pilsēta Ķīnā, Guandunas provincē
Baoaņa pilsēta Ķīnā, Guandunas provincē
Boluo pilsēta Ķīnā, Guandunas provincē
Cjinjuaņa pilsēta Ķīnā, Guandunas provincē
Cunhua pilsēta Ķīnā, Guandunas provincē
Doumena pilsēta Ķīnā, Guandunas provincē
Džaocjiņa pilsēta Ķīnā, Guandunas provincē
Dzenčena pilsēta Ķīnā, Guandunas provincē
Džunsjiņa pilsēta Ķīnā, Guandunas provincē
Fogana pilsēta Ķīnā, Guandunas provincē
Gaojao pilsēta Ķīnā, Guandunas provincē
Guannina pilsēta Ķīnā, Guandunas provincē
Hejuaņa pilsēta Ķīnā, Guandunas provincē
Hešaņa pilsēta Ķīnā, Guandunas provincē
Huijana pilsēta Ķīnā, Guandunas provincē
Inde pilsēta Ķīnā, Guandunas provincē
Liaņpina pilsēta Ķīnā, Guandunas provincē
Lungana pilsēta Ķīnā, Guandunas provincē
Lunmeņa pilsēta Ķīnā, Guandunas provincē
Saņšui pilsēta Ķīnā, Guandunas provincē
Sihui pilsēta Ķīnā, Guandunas provincē
Sjiņfena pilsēta Ķīnā, Guandunas provincē
Sjiņsjina pilsēta Ķīnā, Guandunas provincē
Taišaņa pilsēta Ķīnā, Guandunas provincē
Venjuaņa pilsēta Ķīnā, Guandunas provincē
Huidžou pilsēta Ķīnā, Guandunas provincē, 354500 iedzīvotāju (2002. g.)
Dzjanmeņa pilsēta Ķīnā, Guandunas provincē, 362400 iedzīvotāju (2002. g.)
Dzjejana pilsēta Ķīnā, Guandunas provincē, 411500 iedzīvotāju (2002. g.)
Lufena pilsēta Ķīnā, Guandunas provincē, 434600 iedzīvotāju (2002. g.)
Šaoguaņa pilsēta Ķīnā, Guandunas provincē, 463300 iedzīvotāju (2002. g.)
Budzji pilsēta Ķīnā, Guandunas provincē, 513000 iedzīvotāju (2002. g.)
Džuhai pilsēta Ķīnā, Guandunas provincē, 835200 iedzīvotāju (2002. g.)
Baņtou pilsēta Ķīnā, Guandunas provincē, Džudzjanas (Pērļu upes) deltā
Dunguaņa pilsēta Ķīnā, Guandunas provincē, Guandžou aglomerācijā, 562700 iedzīvotāju (2002. g.)
Džunšaņa pilsēta Ķīnā, Guandunas provincē, Guandžou aglomerācijā, 581600 iedzīvotāju (2002. g.)
Čaojana pilsēta Ķīnā, Guandunas provincē, Šaņtou piepilsēta, 791700 iedzīvotāju (2002. g.)
Lunčuaņa pilsēta Ķīnā, Guandunas provinces austrumu daļā
Uhua pilsēta Ķīnā, Guandunas provinces austrumu daļā
Čaodžou pilsēta Ķīnā, Guandunas provinces dienvidaustrumu daļā
Dapu pilsēta Ķīnā, Guandunas provinces dienvidaustrumu daļā
Dzidzjiņa pilsēta Ķīnā, Guandunas provinces dienvidaustrumu daļā
Dzjaolina pilsēta Ķīnā, Guandunas provinces dienvidaustrumu daļā
Dzješi pilsēta Ķīnā, Guandunas provinces dienvidaustrumu daļā
Dzjesji pilsēta Ķīnā, Guandunas provinces dienvidaustrumu daļā
Fenšuņa pilsēta Ķīnā, Guandunas provinces dienvidaustrumu daļā
Haifena pilsēta Ķīnā, Guandunas provinces dienvidaustrumu daļā
Huilai pilsēta Ķīnā, Guandunas provinces dienvidaustrumu daļā
Laņtana pilsēta Ķīnā, Guandunas provinces dienvidaustrumu daļā
Meidžou pilsēta Ķīnā, Guandunas provinces dienvidaustrumu daļā
Saņžao pilsēta Ķīnā, Guandunas provinces dienvidaustrumu daļā
Žaopina pilsēta Ķīnā, Guandunas provinces dienvidaustrumu daļā
Punina pilsēta Ķīnā, Guandunas provinces dienvidaustrumu daļā, 607200 iedzīvotāju (2002. g.)
Šaņvei pilsēta Ķīnā, Guandunas provinces dienvidaustrumu daļā, Honhai līča austrumu piekrastē
Leidžou pilsēta Ķīnā, Guandunas provinces dienvidos, 1500000 iedzīvotāju (2016. g.)
Sjičuna pilsēta Ķīnā, Guandunas provinces dienvidos, Dienvidķīnas jūras piekrastē
Šaņdžou pilsēta Ķīnā, Guandunas provinces dienvidos, Dienvidķīnas jūras Šančuaņas salā
Maomina pilsēta Ķīnā, Guandunas provinces dienvidrietumos, 455100 iedzīvotāju (2002. g.)
Diaņbai pilsēta Ķīnā, Guandunas provinces dienvidrietumu daļā
Gaodžou pilsēta Ķīnā, Guandunas provinces dienvidrietumu daļā
Huadžou pilsēta Ķīnā, Guandunas provinces dienvidrietumu daļā
Jansji pilsēta Ķīnā, Guandunas provinces dienvidrietumu daļā
Liaņdzjana pilsēta Ķīnā, Guandunas provinces dienvidrietumu daļā
Učuaņa pilsēta Ķīnā, Guandunas provinces dienvidrietumu daļā
Džapo pilsēta Ķīnā, Guandunas provinces dienvidrietumu daļā, Dienvidķīnas jūras krastā
Diaņčena pilsēta Ķīnā, Guandunas provinces dienvidrietumu daļā, Dienvidķīnas jūras piekrastē
Suisji pilsēta Ķīnā, Guandunas provinces dienvidrietumu daļā, Leidžou pusasalas ziemeļos
Uši pilsēta Ķīnā, Guandunas provinces dienvidrietumu daļā, Leidžou pussalas dienvidrietumu piekrastē
Džaņdzjana pilsēta Ķīnā, Guandunas provinces dienvidrietumu daļā, osta Dienvidķīnas jūras krastā, 719700 iedzīvotāju (2002. g.)
Eņpina pilsēta Ķīnā, Guandunas provinces dienvidu daļā
Huiduna pilsēta Ķīnā, Guandunas provinces dienvidu daļā
Naņšui pilsēta Ķīnā, Guandunas provinces dienvidu daļā
Jandzjana pilsēta Ķīnā, Guandunas provinces dienvidu daļā, Bedzjiņas līča krastā
Guanhai pilsēta Ķīnā, Guandunas provinces dienvidu daļā, Dienvidķīnas jūras krastā
Čuņvaņa pilsēta Ķīnā, Guandunas provinces rietumu daļā
Fenkai pilsēta Ķīnā, Guandunas provinces rietumu daļā
Huaidzji pilsēta Ķīnā, Guandunas provinces rietumu daļā
Jančuņa pilsēta Ķīnā, Guandunas provinces rietumu daļā
Juinaņa pilsēta Ķīnā, Guandunas provinces rietumu daļā
Juņfu pilsēta Ķīnā, Guandunas provinces rietumu daļā
Luodina pilsēta Ķīnā, Guandunas provinces rietumu daļā
Naņfena pilsēta Ķīnā, Guandunas provinces rietumu daļā
Siņji pilsēta Ķīnā, Guandunas provinces rietumu daļā
Hepina pilsēta Ķīnā, Guandunas provinces ziemeļaustrumu daļā
Naņsjuna pilsēta Ķīnā, Guandunas provinces ziemeļaustrumu daļā
Pinjuaņa pilsēta Ķīnā, Guandunas provinces ziemeļaustrumu daļā
Šisjina pilsēta Ķīnā, Guandunas provinces ziemeļaustrumu daļā
Žeņhua pilsēta Ķīnā, Guandunas provinces ziemeļaustrumu daļā
Liaņšaņa pilsēta Ķīnā, Guandunas provinces ziemeļrietumu daļā
Janšaņa pilsēta Ķīnā, Guandunas provinces ziemeļu daļā
Lečana pilsēta Ķīnā, Guandunas provinces ziemeļu daļā
Liaņdžou pilsēta Ķīnā, Guandunas provinces ziemeļu daļā
Pinši pilsēta Ķīnā, Guandunas provinces ziemeļu daļā
Žujuaņa pilsēta Ķīnā, Guandunas provinces ziemeļu daļā
Paņjui pilsēta Ķīnā, Guandžou piepilsēta Guandunas provincē, 547900 iedzīvotāju (2002. g.)
Šuņde pilsēta Ķīnā, Guandžou piepilsēta, 648300 iedzīvotāju (2002. g.)
Ceņsji pilsēta Ķīnā, Guansji Džuanu autonomā reģiona austrumos
Hedžou pilsēta Ķīnā, Guansji Džuanu autonomā reģiona austrumos
Beiliu pilsēta Ķīnā, Guansji Džuanu autonomā reģiona austrumu daļā
Džaopina pilsēta Ķīnā, Guansji Džuanu autonomā reģiona austrumu daļā
Džunšaņa pilsēta Ķīnā, Guansji Džuanu autonomā reģiona austrumu daļā
Guipina pilsēta Ķīnā, Guansji Džuanu autonomā reģiona austrumu daļā
Lipu pilsēta Ķīnā, Guansji Džuanu autonomā reģiona austrumu daļā
Menšaņa pilsēta Ķīnā, Guansji Džuanu autonomā reģiona austrumu daļā
Pennaņa pilsēta Ķīnā, Guansji Džuanu autonomā reģiona austrumu daļā
Pinle pilsēta Ķīnā, Guansji Džuanu autonomā reģiona austrumu daļā
Pinnaņa pilsēta Ķīnā, Guansji Džuanu autonomā reģiona austrumu daļā
Sjiņdu pilsēta Ķīnā, Guansji Džuanu autonomā reģiona austrumu daļā
Taipina pilsēta Ķīnā, Guansji Džuanu autonomā reģiona austrumu daļā
Tensjaņa pilsēta Ķīnā, Guansji Džuanu autonomā reģiona austrumu daļā
Žunsjaņa pilsēta Ķīnā, Guansji Džuanu autonomā reģiona austrumu daļā
Juiliņa pilsēta Ķīnā, Guansji Džuanu autonomā reģiona dienvidaustrumos
Bobai pilsēta Ķīnā, Guansji Džuanu autonomā reģiona dienvidaustrumu daļā
Uši pilsēta Ķīnā, Guansji Džuanu autonomā reģiona dienvidaustrumu daļā
Beidzjana pilsēta Ķīnā, Guansji Džuanu autonomā reģiona dienvidrietumu daļā
Čundzuo pilsēta Ķīnā, Guansji Džuanu autonomā reģiona dienvidrietumu daļā
Lundžou pilsēta Ķīnā, Guansji Džuanu autonomā reģiona dienvidrietumu daļā
Ninmina pilsēta Ķīnā, Guansji Džuanu autonomā reģiona dienvidrietumu daļā
Pinsjana pilsēta Ķīnā, Guansji Džuanu autonomā reģiona dienvidrietumu daļā
Šaņkou pilsēta Ķīnā, Guansji Džuanu autonomā reģiona dienvidrietumu pierobežā
Baņli pilsēta Ķīnā, Guansji Džuanu autonomā reģiona dienvidu daļā
Cjiņdžou pilsēta Ķīnā, Guansji Džuanu autonomā reģiona dienvidu daļā
Dunsjina pilsēta Ķīnā, Guansji Džuanu autonomā reģiona dienvidu daļā
Džanhuana pilsēta Ķīnā, Guansji Džuanu autonomā reģiona dienvidu daļā
Fančengana pilsēta Ķīnā, Guansji Džuanu autonomā reģiona dienvidu daļā
Hepu pilsēta Ķīnā, Guansji Džuanu autonomā reģiona dienvidu daļā
Bose pilsēta Ķīnā, Guansji Džuanu autonomā reģiona rietumu daļā
Dasjiņa pilsēta Ķīnā, Guansji Džuanu autonomā reģiona rietumu daļā
Debao pilsēta Ķīnā, Guansji Džuanu autonomā reģiona rietumu daļā
Dzjinsji pilsēta Ķīnā, Guansji Džuanu autonomā reģiona rietumu daļā
Leje pilsēta Ķīnā, Guansji Džuanu autonomā reģiona rietumu daļā
Leli pilsēta Ķīnā, Guansji Džuanu autonomā reģiona rietumu daļā
Linjuna pilsēta Ķīnā, Guansji Džuanu autonomā reģiona rietumu daļā
Napo pilsēta Ķīnā, Guansji Džuanu autonomā reģiona rietumu daļā
Tiaņdena pilsēta Ķīnā, Guansji Džuanu autonomā reģiona rietumu daļā
Tiaņduna pilsēta Ķīnā, Guansji Džuanu autonomā reģiona rietumu daļā
Tiaņe pilsēta Ķīnā, Guansji Džuanu autonomā reģiona rietumu daļā
Tiaņjana pilsēta Ķīnā, Guansji Džuanu autonomā reģiona rietumu daļā
Sjuveņa pilsēta Ķīnā, Guansji Džuanu autonomā reģiona un Leidžou pussalas dienvidos
Cjuaņdžou pilsēta Ķīnā, Guansji Džuanu autonomā reģiona ziemeļaustrumu daļā
Dzijuaņa pilsēta Ķīnā, Guansji Džuanu autonomā reģiona ziemeļaustrumu daļā
Fučuaņa pilsēta Ķīnā, Guansji Džuanu autonomā reģiona ziemeļaustrumu daļā
Guaņjana pilsēta Ķīnā, Guansji Džuanu autonomā reģiona ziemeļaustrumu daļā
Gunčena pilsēta Ķīnā, Guansji Džuanu autonomā reģiona ziemeļaustrumu daļā
Janšuo pilsēta Ķīnā, Guansji Džuanu autonomā reģiona ziemeļaustrumu daļā
Junfu pilsēta Ķīnā, Guansji Džuanu autonomā reģiona ziemeļaustrumu daļā
Sjinaņa pilsēta Ķīnā, Guansji Džuanu autonomā reģiona ziemeļaustrumu daļā
Guiliņa pilsēta Ķīnā, Guansji Džuanu autonomā reģiona ziemeļaustrumu daļā, 534900 iedzīvotāju (2002. g.)
Lunliņa pilsēta Ķīnā, Guansji Džuanu autonomā reģiona ziemeļrietumu daļā
Naņdaņa pilsēta Ķīnā, Guansji Džuanu autonomā reģiona ziemeļrietumu daļā
Čundzjana pilsēta Ķīnā, Guansji Džuanu autonomā reģiona ziemeļu daļā
Heči pilsēta Ķīnā, Guansji Džuanu autonomā reģiona ziemeļu daļā
Huaņdzjana pilsēta Ķīnā, Guansji Džuanu autonomā reģiona ziemeļu daļā
Lunšena pilsēta Ķīnā, Guansji Džuanu autonomā reģiona ziemeļu daļā
Luočena pilsēta Ķīnā, Guansji Džuanu autonomā reģiona ziemeļu daļā
Šančao pilsēta Ķīnā, Guansji Džuanu autonomā reģiona ziemeļu daļā
Saņdzjana pilsēta Ķīnā, Guansji Džuanu autonomā reģiona ziemeļu daļā
Tuņcju pilsēta Ķīnā, Guansji Džuanu autonomā reģiona ziemeļu daļā
Žunaņa pilsēta Ķīnā, Guansji Džuanu autonomā reģiona ziemeļu daļā
Žunšui pilsēta Ķīnā, Guansji Džuanu autonomā reģiona ziemeļu daļā
Liudžai pilsēta Ķīnā, Guansji Džuanu autonomā reģiona ziemeļu pierobežā
Bama pilsēta Ķīnā, Guansji Džuanu autonomajā reģionā
Biņjana pilsēta Ķīnā, Guansji Džuanu autonomajā reģionā
Čantana pilsēta Ķīnā, Guansji Džuanu autonomajā reģionā
Duaņa pilsēta Ķīnā, Guansji Džuanu autonomajā reģionā
Duncjuaņa pilsēta Ķīnā, Guansji Džuanu autonomajā reģionā
Dunlaņa pilsēta Ķīnā, Guansji Džuanu autonomajā reģionā
Fenšaņa pilsēta Ķīnā, Guansji Džuanu autonomajā reģionā
Fusui pilsēta Ķīnā, Guansji Džuanu autonomajā reģionā
Guigana pilsēta Ķīnā, Guansji Džuanu autonomajā reģionā
Hensjaņa pilsēta Ķīnā, Guansji Džuanu autonomajā reģionā
Hešaņa pilsēta Ķīnā, Guansji Džuanu autonomajā reģionā
Idžou pilsēta Ķīnā, Guansji Džuanu autonomajā reģionā
Junnina pilsēta Ķīnā, Guansji Džuanu autonomajā reģionā
Laibiņa pilsēta Ķīnā, Guansji Džuanu autonomajā reģionā
Linšaņa pilsēta Ķīnā, Guansji Džuanu autonomajā reģionā
Litana pilsēta Ķīnā, Guansji Džuanu autonomajā reģionā
Ludžai pilsēta Ķīnā, Guansji Džuanu autonomajā reģionā
Luvu pilsēta Ķīnā, Guansji Džuanu autonomajā reģionā
Mašaņa pilsēta Ķīnā, Guansji Džuanu autonomajā reģionā
Pinguo pilsēta Ķīnā, Guansji Džuanu autonomajā reģionā
Pubei pilsēta Ķīnā, Guansji Džuanu autonomajā reģionā
Šanliņa pilsēta Ķīnā, Guansji Džuanu autonomajā reģionā
Šansi pilsēta Ķīnā, Guansji Džuanu autonomajā reģionā
Sjandžou pilsēta Ķīnā, Guansji Džuanu autonomajā reģionā
Sjaodona pilsēta Ķīnā, Guansji Džuanu autonomajā reģionā
Sjiņčena pilsēta Ķīnā, Guansji Džuanu autonomajā reģionā
Sjinje pilsēta Ķīnā, Guansji Džuanu autonomajā reģionā
Taņluo pilsēta Ķīnā, Guansji Džuanu autonomajā reģionā
Umina pilsēta Ķīnā, Guansji Džuanu autonomajā reģionā
Usjuaņa pilsēta Ķīnā, Guansji Džuanu autonomajā reģionā
Liudžou pilsēta Ķīnā, Guansji Džuanu autonomajā reģionā, 830500 iedzīvotāju (2002. g.)
Dzjiņhe pilsēta Ķīnā, Guansji Džuanu autonomajā reģionā, Leidžou pussalas dienvidaustrumu daļā
Bidzje pilsēta Ķīnā, Guidžou provincē
Dujuņa pilsēta Ķīnā, Guidžou provincē
Dušaņa pilsēta Ķīnā, Guidžou provincē
Juicjina pilsēta Ķīnā, Guidžou provincē
Kaili pilsēta Ķīnā, Guidžou provincē
Luodiaņa pilsēta Ķīnā, Guidžou provincē
Saņsui pilsēta Ķīnā, Guidžou provincē
Tundzi pilsēta Ķīnā, Guidžou provincē
Tunžeņa pilsēta Ķīnā, Guidžou provincē
Tunžeņa pilsēta Ķīnā, Guidžou provincē
Žundzjana pilsēta Ķīnā, Guidžou provincē
Dzuņji pilsēta Ķīnā, Guidžou provincē, 378600 iedzīvotāju (2002. g.)
Vanmo pilsēta Ķīnā, Guidžou provinces dienvidrietumos, Sjinji Buju un Miao autonomajā prefektūrā
Cehena pilsēta Ķīnā, Guidžou provinces dienvidrietumos, Sjinji Buju un Miao autonomās prefektūras dienvidos
Sjinji pilsēta Ķīnā, Guidžou provinces dienvidrietumu daļā
Baiguo pilsēta Ķīnā, Guidžou provinces rietumu daļā
Liupaņšui pilsēta Ķīnā, Guidžou provinces rietumu daļā
Paņsjaņa pilsēta Ķīnā, Guidžou provinces rietumu daļā
Sjinnina pilsēta Ķīnā, Gunadunas provincē, 1130000 iedzīvotāju (2017. g.)
Fošaņa pilsēta Ķīnas dienvidaustrumu daļā, Guandunas provincē, 768700 iedzīvotāju (2001. g.)
Beihai pilsēta Ķīnas dienvidaustrumu daļā, Guansji Džuanu autonomā reģiona dienvidos, osta Dienvidķīnas jūras Bakbo līča krastā, 572000 iedzīvotāju (2011. g.); Pakhoja
Udžou pilsēta Ķīnas dienvidaustrumu daļā, Guansji Džuanu autonomajā reģionā, osta Sjidzjanas kreisajā krastā, 492300 iedzīvotāju (2010. g.)
Šeņdžeņa pilsēta Ķīnas dienvidos (深圳, Shēnzhèn), Guandunas provincē, osta Dienvidķīnas jūras krastā, uz ziemeļiem no Honkongas, 10358000 iedzīvotāju (2010. g.)
Guijana pilsēta Ķīnas dienvidu daļā (ķīn. val. "Guiyang"), Naņminhes krastos, Guidžou provinces administratīvais centrs, 1,19 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
Aņšuņa pilsēta Ķīnas dienvidu daļā, Guidžou provincē, \~300000 iedzīvotāju
Naņnina pilsēta Ķīnas dienvidu daļā, upes osta Sidzjanas krastā, Guansji Džuanu autonomā reģiona administratīvais centrs, 807000 iedzīvotāju (2007. g.)
Guandžou pilsēta Ķīnas dienvidu daļā, upes un jūras osta Sidzjanas deltas pietekas Džudzjanas krastos, atrodas \~100 km no Dienvidķīnas jūras, Guandunas provinces administratīvais centrs, 10640000 iedzīvotāju (2010. g.); Kantona
Gilforda pilsēta Lielbritānijā (_Guildford_), Anglijas dienvidu daļā, Sari grāfistē, 137200 iedzīvotāju (2011. g.)
Gvadalahara pilsēta Meksikā ("Guadalajara"), Meksikas kalnienē 1552 m vjl., Halisko pavalsts administratīvais centrs, 2. lielākā Meksikas pilsēta (aiz Mehiko) - 1,6 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
Gvajmasa pilsēta Meksikā ("Guaymas"), Sonoras štatā, osta Kalifornijas līča krastā, 134200 iedzīvotāju (2006. g.)
Gvanahvato pilsēta Meksikā ("Guanajuato"), pavalsts administratīvais centrs, 171700 iedzīvotāju (2005. g.)
Tustlagutjerresa pilsēta Meksikā ("Tuxtla Gutierrez"), Čjapasas pavalsts administratīvais centrs, 490500 iedzīvotāju (2005. g.)
Gusau pilsēta Nigērijas ziemeļrietumos ("Gusau"), Zamfaras štata administratīvais centrs, 147400 iedzīvotāju (2010. g.)
Gubina pilsēta Polijā ("Gubin"), Lubušas vojevodistes rietumos, Odras (Oderas) labajā krastā (pretējā krastā Vācijas pilsēta Gūbene), 17000 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1235. g.
Gvarda pilsēta Portugālē ("Guarda"), apgabala administratīvais centrs, 42500 iedzīvotāju (2011. g.)
Gimarainša pilsēta Portugālē ("Guimaraes"), Bragas apgabala administratīvais centrs, 158100 iedzīvotāju (2011. g.)
Agvarda pilsēta Spānijā (_A Guarda_), Galisijas autonomā apgabala dienvidrietumos, Atlantijas okeāna piekrastē
Alkala de Gvadaira pilsēta Spānijā (_Alcala de Guadaira_), Andalūzijas autonomā apgabala Seviljas provincē, 74400 iedzīvotāju (2014. g.)
Gvadalahara pilsēta Spānijā ("Guadalajara"), Kastīlijas-Lamančas autonomajā apgabalā, provinces administratīvais centrs, 83700 iedzīvotāju (2014. g.)
Gvadiksa pilsēta Spānijā ("Guadix"), Andalūzijas autonomā apgabala Granadas provincē, 20400 iedzīvotāju (2014. g.)
Gečo pilsēta Spānijā ("Guecho"), Basku Zemes autonomā apgabala Biskajas provincē, 79500 iedzīvotāju (2014. g.)
Gija de Isora pilsēta Spānijā ("Guija de Isora"), Kanāriju autonomā apgabala Santakrusas de Tenerifes provincē, 42500 iedzīvotāju (2014. g.)
Sanfeliū de Gišolsa pilsēta Spānijā ("San Feliu de Guixols"), Katalonijā, Žironas provincē, 21800 iedzīvotāju (2014. g.)
Horega pilsēta Tadžikistānas dienvidos ("Khorog"), Pamira dienvidrietumos, Pjandžas labajā krastā, pie Guntas ietekas, Kalnu Badahšanas autonomā vilojata administratīvais centrs, 30000 iedzīvotāju (2003. g.)
Gummersbaha pilsēta Vācijā (_Gummersbach_), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 49700 iedzīvotāju (2013. g.)
Gundelfingene pilsēta Vācijā (_Gundelfingen an der Donau_), Bavārijas federālajā zemē, 7600 iedzīvotāju (2013. g.)
Ginsheima-Gustavsburga pilsēta Vācijā ("Ginsheim-Gustavsburg"), Hesenes federālajā zemē, 16000 iedzīvotāju (2013. g.)
Gūbene pilsēta Vācijā ("Guben"), Brandenburgas federālās zemes austrumos, Oderas (Odras) kreisajā krastā, 17700 iedzīvotāju (2013. g.), pretējā krastā Polijas pilsēta Gubina
Gudensberga pilsēta Vācijā ("Gudensberg"), Hesenes federālajā zemē, 9300 iedzīvotāju (2013. g.)
Giglingene pilsēta Vācijā ("Gueglingen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 6000 iedzīvotāju (2013. g.)
Gistene pilsēta Vācijā ("Guesten"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 4350 iedzīvotāju (2013.g.)
Gistrova pilsēta Vācijā ("Guestrow"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 28500 iedzīvotāju (2013. g.)
Gīterslo pilsēta Vācijā ("Guetersloh"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 95500 iedzīvotāju (2013. g.)
Gickova pilsēta Vācijā ("Guetzkow"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 2800 iedzīvotāju (2013. g.)
Gundelsheima pilsēta Vācijā ("Gundelsheim"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 7100 iedzīvotāju (2013. g.)
Guncenhauzene pilsēta Vācijā ("Gunzenhausen"), Bavārijas federālajā zemē, 16200 iedzīvotāju (2013. g.)
Lagvaira pilsēta Venecuēlā ("La Guaira"), Vargasas štata administratīvais centrs, 60800 iedzīvotāju (2011. g.)
Kelu pilsētas Ķīnā, Guandunas provinces dienvidrietumu daļā, Leidžou pussalā
Tandzja pilsētas Ķīnā, Guandunas provinces dienvidrietumu daļā, Leidžou pussalā
Rutkastes kalns pilskalns Gulbenes novada Beļavas pagastā starp Līkanšu, Rutkastu un Vārpu mājām, ir savrups, 12 m augsts, apaļš paugurs, plakums — \~30 m diametrā, 3-4 m zem tā pilskalnu apliec 5-8 m plata terase, datējums nav zināms
Viculaiku pilskalns pilskalns Gulbenes novada Beļavas pagastā, ir \~20 m augsts paugurs ar stāvām nogāzēm, plakums — 35 x 31 m, bijis apdzīvots līdz \~5 gs.
Lazdu kalns pilskalns Gulbenes novada Beļavas pagastā, ir savrups, 15 m augsts paugurs, tā nogāzēs, kas augšdaļā mākslīgi padarītas stāvākas, izveidotas terases, nocietināts ar grāvi un valni, plakums 60 x 75 m, postīts 20. gs. 60. gados plakumā izbūvējot estrādi
Bļodas kalns pilskalns Gulbenes novada Galgauskas pagastā pie Kaiju mājām, tas ir 5-6 m augsts paugurs purvainu leju vidū, plakumu (diametrs - \~40 m) apjož \~1 m augsts valnis, kopumā nocietinājumu veids nav Latvijas pilskalniem raksturīgs, datējums nav zināms
Uriekstes pilskalns pilskalns Gulbenes novada Lizuma pagastā, upes līkumā labajā krastā, dabiski stāvās nogāzes pret upi ir 10-15 m augstas, pārējās pusēs nocietināts ar 2 grāvjiem un platu valni, domājams, ka izmantots par patvērumu briesmu gadījumos; Lizuma pilskalns
Silaješku pilskalns pilskalns Gulbenes novada Rankas pagastā, ierīkots pauguru grēdas ziemeļaustrumu galā ar dabiski ļoti stāvu nogāzi, kuras pakājē tek Azanda, pretējā puse nocietināta ar grāvjiem un vaļņiem, postīts ar 2. pasaules kara ierakumiem, domājams, ka izmantots neilgu laiku 1. gadu tūkstotī; Velna kalns
Robežnieku pilskalns pilskalns Krāslavas novada Robežnieku pagastā, Lielā Gusena ezera dienvidu krasta pussalas šaurākajā vidusdaļā, nocietināts ar grāvjiem un vaļņiem, plakums — 75 x 30 m, bijis apdzīvots līdz \~10 gs.; Pustiņas pilskalns
Liedes kalni pilskalns, apmetne un kulta vieta Gulbenes novada Jaungulbenes pagastā, nelielu pauguru virkne (garums — \~20 km, augstums — 115-160 m vjl., relatīvais augstums — 4-11 m) gar Liedes labo, vietām arī kreiso krastu, starp tiem pilskalns (~10-12 m augsts) un kulta vieta (Māras kalns), kā arī apmetnes vieta starp Māras kalnu un Liedes upi, kas bijusi apdzīvota līdz \~10 gs.
Šugnanas grēda platoveida kalnu masīvs Rietumpamirā, starp Guntas un Šahdaras upi, Tadžikistānā, augstums - līdz 5704 m (Skaļistija smaile), granīti, gneisi, kristāliski slānekļi, apledojuma platība - 182 kvadrātkilometri
Pogas Pogas ezers - atrodas Gulbenes novada Stāmerienas pagastā, platība - 27 ha
Kaugurupīte Pogupes kreisā krasta pieteka Gulbenes novadā, izteka un augštece Litenes pagastā, Salenieku purvā, lejtecē Litenes un Stāmerienes, kā arī Litenes un Stradu pagasta robežupe, tek cauri Kauguru ezeram, garums - 14 km; Kušala; Kūšala
Križovka Preiļu novada Pelēču pagasta apdzīvotās vietas "Gubaniški" daļa, agrāk bija atsevišķs skrajciems
gubanišcieši Preiļu novada Pelēču pagasta apdzīvotās vietas "Gubaniški" iedzīvotāji
gubaniškieši Preiļu novada Pelēču pagasta apdzīvotās vietas "Gubaniški" iedzīvotāji
Gubaniškas Preiļu novada Pelēču pagasta apdzīvotās vietas "Gubaniški" nosaukuma variants
Gubaniškys Preiļu novada Pelēču pagasta apdzīvotās vietas "Gubaniški" nosaukums latgaliski
guzieši Preiļu novada Pelēču pagasta apdzīvotās vietas "Guzas" iedzīvotāji
Guzas Preiļu novada Pelēču pagasta apdzīvotās vietas "Guzi" nosaukuma variants
Guzys Preiļu novada Pelēču pagasta apdzīvotās vietas "Guzi" nosaukuma variants latgaliski
Gulbine Prodes pagasta apdzīvotās vietas "Gulbene" nosaukuma variants
Guļbine Prodes pagasta apdzīvotās vietas "Gulbene" nosaukuma variants
Guanduna Province Ķīnā ("Guangdong"), pie Dinvidķīnas jūras (ietver arī grupu salu), tropu un subtropu meži, piekrastē zemiene, ziemeļu daļā kalni
Čuncjina province Ķīnas centrālajā daļā, robežojas ar Šaansji, Hubei, Hunaņas, Guidžou un Sičuaņas provinci
Fudzjaņa province Ķīnas dienvidaustrumos, pie Austrumķīnas jūras un Taivānas šauruma, administratīvais centrs - Fudžou, platība - 121400 kvadrātkilometru, 37700000 iedzīvotāju (2013. g.), robežojas ar trijām citām provincēm - Guandunu, Dzjansji un Džedzjanu, no Taivānas salas to atdala Taivānas šaurums
Juņnaņa province Ķīnas dienvidos, platība - 436100 kvadrātkilometru, 45,7 mlj iedzīvotāju (2009. g.), administratīvais centrs - Kuņmina, robežojas ar Tibetas autonomo reģionu, Sičuaņas un Guidžou provinci, Guansji Džuanu autonomo reģionu, kā arī ar Vjetnamu, Laosu un Mjanmu (Birmu)
Guidžou Province Ķīnas dienvidrietumu daļā ("Guizhou"), administartīvais centrs - Guijana, platība - 176167 kvadrātkilometri, 37750000 iedzīvotāju (2010. g.)
Leidžou pussala pussala Ķīnas dienvidos, Guandunas provincē, Dienvidķīnas jūras ziemeļu daļā, garums - 135 km, platums - līdz 70 km, pauguraina, augstums - līdz 272 m
vaziri Puštunu (afgāņu) cilšu grupa, dzīvo Pakistānas ziemeļrietumos, Kuramas un Gumalas upstarpā, runā rietumpuštunu dialektā (indoeiropiešu saimes irāņu grupa), reliģija - islāms (sunnisms)
Putriņu Putriņu ezers - Sprīvuļu ezers Gulbenes novada Beļavas pagastā
Ragaviņa Ragaviņas ūdenskrātuve - izveidota uz Dzēsupītes Gulbenes novada Beļavas pagastā, platība - 8 ha
skrimslene recekleņu sēņu ģints ("Guepinia")
Vaziristāna Reģions Pakistānas ziemeļrietumos, Kuramas un Gumalas upstarpā, kur dzīvo vaziri - puštunu (afgāņu) cilšu grupa
Gudeli Rēzeknes novada Lūznavas pagasta apdzīvotās vietas "Gudeļi" nosaukums latgaliski
Guļinova Rēzeknes novada Pušas pagasta apdzīvotās vietas "Gulinova" nosaukuma variants
gurilišcieši Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Guriliški" iedzīvotāji
guriliškieši Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Guriliški" iedzīvotāji
Guriliškas Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Gurilišķi" nosaukuma variants
Guriliški Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Gurilišķi" nosaukuma variants
Guriliškys Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Gurilišķi" nosaukums latgaliski
Giras mežs rezervāts Indijā, Gudžarātas štatā, Kāthiāvāras pussalā, platība - 3160 kvadrātkilometru, dibināts 1965. g. pēdējo Indijas pasugas lauvu saglabāšanai
Spilve Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Kurzemes rajonā, kurā ietilpst Rīgas pilsētas daļas Beķermuiža, Guberņciems, Lielā Muiža, Podrags un Rātsupe, atrodas Daugavas kreisajā krastā starp Daugavu un Bolderājas dzelzceļa līniju, robežojas ar Bolderājas, Voleru, Ķīpsalas (nav sauszemes savienojuma), Iļģuciema, Imantas un Kleistu apkaimēm
Ķeizarmežs Rīgas pilsētas daļas "Mežaparks" nosaukums līdz 1923. g., kas cēlies no tā, ka 1621. g., Rīgas ieņemšanas laikā, Zviedrijas karalis Gustavs II Ādolfs šajā apkārtnē ierīkoja sava karaspēka nometni
Malavejovo Rijīgs cilvēkēdājs Gudinafas salas iedzīvotāju mitoloģijā (Papua-Jaungvinejā), kuru salas iedzīvotāji centās piebarot ar dārzeņiem
Ringa Ringas upe - Gulbenes labā krasta pieteka Naukšēnu pagastā
Aga Rīvas labā krasta pieteka Kuldīgas novada Gudenieku pagastā, vairākos posmos robežupe ar Aizputes novada Lažas pagastu, garums - 9 km
Krācīte Robežupītes kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Tirzas pagastā
Rugāji Rugāju pagasts - pagasts Balvu novadā, robežojas ar Kubulu, Balvu, Bērzkalnes, Vectilžas un Lazdukalna pagastu, kā arī ar Madonas un Gulbenes novadu; daļa pirmskara pagasta teritorijas iekļauta Lazdukalna un Vectilžas pagastā, bet pievienota neliela daļa no bijušā Balvu pagasta teritorijas
klimtisks saistīts ar austriešu mākslinieku Gustavu aaklimtu (1862.-1918. g.), tam raksturīgs
Luodou sala Dienvidķīnas jūrā, Ķīnas Guandunas provinces dienvidos
Naodžou sala Dienvidķīnas jūrā, Ķīnas Guandunas provinces dienvidrietumu daļā, dienvidaustrumos no Dunhai slas
Dunhai sala Dienvidķīnas jūrā, Ķīnas Guandunas provinces dienvidrietumu daļā, pie Leidžou pussalas austrumu krasta
Naņsaņa sala Dienvidķīnas jūrā, Ķīnas Guandunas provinces dienvidrietumu daļā, pie Leidžou pussalas austrumu krasta
Naņao sala Dienvidķīnas jūrā, Ķīnas piekrastē, Guandunas provinces dienvidaustrumos
Šančuaņa sala Dienvidķīnas jūras piekrastē, lielākā no Čuaņšanu salām, Ķīnas Guandunas provinces teritorija
Sjačuaņa sala Dienvidķīnas jūras piekrastē, viena no Čuaņšanu salām, Ķīnas Guandunas provinces teritorija
Anhela de la Gvarda sala Kalifornijas līcī (_Ángel de la Guarda, Isla_), Meksikas Lejaskalifornijas štata teritorija, augstākā virsotne - 1315 m
Gvadalupe sala Klusajā okeānā ("Guadalupe"), Meksikas teritorija, \~1000 km uz rietumiem no Kalifornijas pussalas, platība - 264 kvadrātkilometri, augstākā virsotne - 1372 m, aizsargā roņus
Gvadalkanala sala Melanēzijā ("Guadalcanal"), lielākā no Zālamana salām, platība - 6470 kvadrātkilometru, paralēli dienvidu krastam šķērso vulkāniskas grēdas, augstākā virsotne - 2439 m (Popomanasijs)
guntinietis Salaspils pagasta apdzīvotās vietas "Guntiņas" iedzīvotājs
Čuaņšaņu salas salu grupa Dienvidķīnas jūras piekrastē, Ķīnas Guandunas provinces teritorija
Deņica Sarjankas labā krasta pieteka Krāslavas novadā, garums - 12 km; Denica; Dēnīca; Guseļņica; Gusiļņica
Raksti Senebreju Bībeles trešā un noslēdzošā daļa, kurā ietilpst Gudrības literatūra (piemēram, Ījaba grāmata un Pamācības), Psalmi, vēlāka laika vēsturiskas hronikas un citi materiāli
Ahalja Senindiešu mitoloģijā - riši Guatamas sieva, gudra un askētiska sieviete
tinis Sermuļu dzimtas suga ("Gulo gulo"), vidēja lieluma dzīvnieks ar īsām kājām un biezu, rupju, melnu vai brūnganu apmatojumu
Gulbis SIA "E. Gulbja Laboratorija"
granthī Sikhismā - vīrietis vai sieviete, kas dievkalpojumā lasa no svētās grāmatas "Gurugranthsahiba"
Sinole Sinoles krāces - straujš Gaujas posms augšpus Sinoles Gulbenes novadā, 6 km garā posmā kritums - 10 m un dolomīta radzes gultnē
Sinole Sinoles pagasts - pastāvēja bijušajā Valkas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Gulbenes novada Lejasciema un Lizuma pagastā
Dzirla Sitas kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Litenes pagastā, kur tikai neliels lejteces posms, tecējums Balvu novada Vīksnas un Kubulu pagastā, garums - 23 km, kritums - 25 m, sākas pārpurvotā mežā 2 km uz rietumiem no Sprogu ezera; Girla; Ģirla
Apkārtupe Sitas labā krasta pieteka Gulbenes novada Litenes pagastā, garums - 12 km
Jūkingi Skandināvu mitoloģijā, "Sāgā par Volsungiem" - ķēniņa Jūkes bērni Gunārs, Hogne un Gudrūna; Gjukingi ("Gjukungar")
Skolas Skolas ūdenskrātuve - izveidota uz Vijatas upes 3 km no ietekas Tirzā, Gulbenes novada Galgauskas pagastā, platība - 3 ha
Skolas Skolas ūdenskrātuve - uzstādināta uz Lazdupītes Gulbenes novada Rankas pagastā, platība - 0,9 ha
rumpuču skrimslene skrimsleņu sēņu ģints suga ("Guepinia helvelloides")
Kolna Gudļauski Stabulnieku pagasta apdzīvotās vietas "Kalna Gudļevski" nosaukums latgaliski
Bismarka jūra starpsalu jūra Klusajā okeānā (angļu val. "New Guinea Sea"), Bismarka arhipelāgā starp Jaungvineju, Admiralitātes salām, Jaunīriju un Jaunbritāniju, platība — 338000 kvadrātkilometru, lilelākais dziļums — 2900 m, diennakts plūdmaiņas — līdz 0,5 m; Jaungvinejas jūra
Sinoles krāces straujš Gaujas posms augšpus Sinoles Gulbenes novadā, 6 km garā posmā kritums — 10 m un dolomīta radzes gultnē
gulbinieši Subates pagasta apdzīvotās vietas "Gulbine" iedzīvotāji
Mudaža Sudaliņas kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Beļavas un Lejasciema pagastā, garums - 12 km; Mudžas strauts
Augulienas strauts Sudaliņas kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Beļavas un Lejasciema pagastā; Bozenieku upe; Krampanu upe
Gūrinava Susāju pagasta apdzīvotās vietas "Gurinava" nosaukuma variants
Gūrunova Susāju pagasta apdzīvotās vietas "Gurinava" nosaukuma variants
Gudžarāta Štats Indijas rietumos ("Gujarāt"), Arābijas jūras piekrastē, platība - 196024 kvadrātkilometri, 56408000 iedzīvotāju (2008. g.), administratīvais centrs - Gāndhīnagara
Zamfara Štats Nigērijā ("Zamfara"), administratīvais centrs - Gusau, platība - 39762 kvadrātkilometri, 3259800 iedzīvotāju (2006. g.), atrodas valsts ziemeļrietumu daļā
Gvariko Štats Venecuēlā ("Guarico"), administratīvais centrs - Sanhuana de los Morrosa, platība - 64986 kvadrātkilometri, 788300 iedzīvotāju (2010. g.)
Vecgulbenes muiža tagadējais apbūves komplekss veidojies 19. gs., tajā ietilpst 2 kungu mājas - Baltā pils un Sarkanā pils, pārvaldnieka māja, 2 kalpu mājas, dārznieka māja, manēža, siernīca, Mednieku nams (Rūdolfa parkā), oranžērija un klēts (abās pēdējās atrodas Gulbenes Vēstures un mākslas muzejs), kā arī vairākas citas saimniecības ēkas
Puto Tālo Austrumu budisma mitoloģijā vieta senajā valstī Malakutā, Malabaras piekrastē (Indijā), kur parādījās bodhisatva Avalokitešvara (Guaņiņa)
Arāvalli grēda Tara tuksneša austrumu robeža Indijas ziemeļrietumos (_Arāvalli Range_), atliku skrausts, ko veido gneisi un kvarcīti, stiepjas aptuveni 670 km dienvidrietumu virzienā, augstākā virsotne - 1722 m vjl. (Guru kalns)
iloki tauta Filipīnās, Lusonas salas ziemeļrietumu piekrastē un Kagajanas ielejā, arī Mindanao piekrastē, dzīvo arī Havaju salās, Guamā un Kalifornijā (ASV), runā iloku valodā, kas pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas valodām, ticīgie - katoļi
buji tauta Guidžou provincē (Ķīnā), valoda (buju) pieder pie taju valodām
tundzji tauta Ķīnā, dzīvo Guidžou provincē
duni tauta Ķīnā, dzīvo Guidžou provincē, Hunaņas provincē un Guansji-Džuanu autonomajā reģionā, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes taju grupas (rakstība latīņu alfabētā), animistiskie ticējumi, senču kults
džuani tauta Ķīnas dienvidu daļā, Guansi-Džuanu autonomā reģiona pamatiedzīvotāji, dzīvo arī Juņnaņas provinces dienvidaustrumos, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes taju grupas (rakstība latīņu alfabētā); ticīgie - daoisti
šuji tauta, dzīvo Ķīnas Guidžou provinces dienvidaustrumos, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes taju grupas, tuvu radniecīgi duniem, animistiski ticējumi, senču kults
bili Tautu grupa Radžastānas, Gudžaratas, Madjas, Maharaštras štatā (Indijā), pakāpeniski saplūst ar radžastāņiem, gudžaratiem, marathiem; valoda pieder pie indoāriešu valodām, ticīgie - hinduisti
Sičuaņas ieplaka tektoniska ieplaka Ķīnā, Sičuaņas provincē, starp Sinotibetas kalniem, Cinlina grēdu, Dabašana grēdu un Guidžovas plakankalni, platība — \~200000 kvadrātkilometru, augstums — 400-1000 m, smilšakmeņi un slānekļi
Gulbenes ieplaka tektoniska struktūra kristāliskā pamatklintāja, Kaledonijas un hercīnā kompleksa iežos Latvijas ielieces centrālajā daļā starp Ērgļu izcilni un Daugavpils monoklināli; Gulbenes depresija
klamāns tinis ("Gulo gulo")
Vilaune Tirzas kreisā krasta pieteka Druvienas pagastā, augštece Jaunpiebalgas pagastā, lejtecē arī Gulbenes un Madonas novada robežupe, garums - 18 km, kritums - 84 m; Viļaune
Namupīte Tirzas kreisā krasta pieteka Gulbenes novadā
Doņupīte Tirzas kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Galgauskas un Lejasciema pagastā
Azanda Tirzas kreisā krasta pieteka Gulbenes novada rietumu daļā, Vidzemes augstienes Augšgaujas pazeminājumā, garums - 19 km
Caunupīte Tirzas kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Tirzas pagastā
Dadzulīte Tirzas kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Tirzas pagastā, garums - \~2 km
Gosupe Tirzas kreisā krasta pieteka Gulbenes novadā, garums - 19 km; Govsupe
Lāčupīte Tirzas labā krasta pieteka Gulbenes novada Beļavas, Galgauskas un Lejasciema pagastā, garums - 12 km; Lācupe; Lūčupīte; augštecē arī Kamaldiņa
Sudaliņa Tirzas labā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā, garums - 9 km, kritums - 22 m, iztek no Sudalezera, ietek Tirzā pie Lejasciema; Sudala; Sudaliņš
Virāne Tirzas labā krasta pieteka Gulbenes novada Tirzas pagastā, garums - 9 km, augštecē ir Gulbenes un Cesvaines novada robežupe, iztek no Mazā Virānes ezera un tek cauri Lielajam Virānes ezeram; Alšupe; Viranīte; Virānīte
Alkšņupīte Tirzas labā krasta pieteka Gulbenes novada Tirzas un Galgauskas pagastā, garums - 10 km
Vijata Tirzas labā krasta pieteka Gulbenes novadā, garums - 18 km, kritums - 46 m; Vieta; Vijate
Tirsen Tirzas muiža, kuras teritorijā tagadējā Gulbenes novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Tirza
Bebrupīte Tirziņas kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā
Egļupīte Tirziņas kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā, augštece Smiltenes novada Virešu pagastā; Egļupe
Svārbe Tirziņas kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā, garums - 11 km; Svārbīte; Svārde
Zellene Tirziņas labā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā
Dzelzupīte Tirziņas labā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā, Lejtecē arī Alūksnes un Smiltenes novada robežupe, garums - 9 km; Dzelzupe
Walmeshof Tuges muiža, kas atradās Madonas apriņķa Gulbenes pilsētā
gunītnieks Tukuma novada Irlavas pagasta apdzīvotās vietas "Gunītes" iedzīvotājs
guņītnieks Tukuma novada Irlavas pagasta apdzīvotās vietas "Gunītes" iedzīvotājs
Tustla Tustla Gutjerresa - Tustlagutjerresa, pilsēta Meksikā
Cirstupe Ūdensece Gulbenes novada Beļavas pagastā un Alūksnes novada Zeltiņu pagastā, aptuveni 4 km posmā ir šo novadu robežupe, iztek no Opulīša ezera, ietek Ķiploka upītē, garums - \~8 km; Cirsupe; Kosuliņa; Kosuliņš
Ozola dīķis ūdenskrātuve Gulbenes novada Druvienas pagastā, platība - 1 ha
Gaiļa dīķis ūdenskrātuve Gulbenes novada Druvienas pagastā, platība - 2,6 ha; Gaiļa ūdenskrātuve
Ābola ūdenskrātuve ūdenskrātuve Gulbenes novada Druvienas pagastā, platība - 5,2 ha
Caunes dīķis ūdenskrātuve Gulbenes novada Druvienas pagastā, platība — 2 ha
Druvas dīķis ūdenskrātuve Gulbenes novada Lejasciema pagastā, platība — 1 ha
Cepļa dīķis ūdenskrātuve Gulbenes novada Lejasciema pagastā, platība — 3,3 ha; Boma ezers; Bomīšu ezers; Buma ezers
Litenes dīķis ūdenskrātuve Gulbenes novada Litenes pagastā, platība — <1 ha
Emzes dīķis ūdenskrātuve Gulbenes pilsētas parkā, platība - 2,9 ha
Fenšubas ūdenskrātuve ūdenskrātuve Ķīnā, Guandunas provinces ziemeļaustrumu daļā, uzpludināta Dundzjanas upes augštecē
Sjiņfendzjanas ūdenskrātuve ūdenskrātuve Ķīnā, uzpludināta uz Dundzjanas upes, Guandunas provincē
Māļupīte ūdenstece Dzērbenes pagastā, ietek Gulbenes ezerā
Dzēsupīte Ūdenstece Gulbenes novada Beļavas pagastā, ietek Augulienas ezerā, garums - 10 km; Dzegsnupīte; Dzesnupe; Dzeznupe; Dzeznupīte; Ragaviņa
Jērupīte Ūdenstece Gulbenes novada Beļavas pagastā, ietek Pinteļa ezera dienvidu malā, garums - \~5 km
Olekšupīte Ūdenstece Gulbenes novada Beļavas pagastā, lejtecē arī Lejasciema pagasta robežupe, iztek no Pinteļa ezera, ietek Sudalezerā, caurtek Moveša ezeru; Moveša upe
Baranu grāvis ūdenstece Gulbenes novada Lejasciema pagastā, Zellenes labā krasta pieteka
Ķivene Ūdenstece Gulbenes novada Tirzas pagastā, ietek Lielajā Virānes ezerā
Jāmaņupe Ūdenstece Kuldīgas novadā, izteka Gudenieku pagastā, lejtece Kurmāles un Turlavas pagastā, arī šo pagastu robežupe, ietek Vilgāles ezerā, bet daļēji novrzīta uz Rīvu, garums - \~6 km
Āža grāvis ūdenstece Madonas novada Liezēres pagastā, ietek Gulbēra ezerā
Lāču strauts ūdenstece starp Lāču un Musteru ezeru Gulbenes novada Lejasciema pagastā; Lāčupe
Lazdu ūdenskrātuve ūdenstilpe Gulbenes novada Druvienas pagastā, platība - 17 ha
Druvienas dīķis ūdenstilpe Gulbenes novada Druvienas pagastā, platība — 1,7 ha
Puķīšu ūdenskrātuve ūdenstilpe Gulbenes novada Galgauskas pagastā, platība - 3 ha
Ratenieku dīķis ūdenstilpe Gulbenes novada Galgauskas pagastā, platība — 1,3 ha
Pilskalna dīķis ūdenstilpe Gulbenes novada Lejasciema pagastā, platība — <1 ha
Tērvetes ūdenskrātuve ūdenstilpe Tērvetes pagastā, platība — 74 ha, garums — 1,2 km, lielākais platums — 0,7 km, vidējais dziļums — 1,5 m, uzstādināta 1981. g. Tērvetes upē, ietilpst Tērvetes dabas parkā; Gulbju dīķis
Lejas dīķis ūdenstilpne Gulbenes novada Lizuma pagastā, platība — 9 ha; Siltais dīķis; Siltais ūdens; Siltāju dīķis
Ganisona upe ASV (_Gunnison River_), Kolorādo štatā, Kolorādo kreisā krasta pieteka
Gvapore upe Dienvidamerikā ("Guapore"), Mamores labā krasta pieteka, garums 1150 km, lielāko daļu garuma ir Bolīvijas un Brazīlijas robežupe, sākas Brazīlijā, Brazīlijas plakankalnes rietumos
Asinsupīte upe Gulbenes novada Lejasciema pagastā, Koruļupītes kreisā krasta pieteka; Asins upe
Adži upe Indijā (_Aji_), Gudžarātas štatā, ietek Arābijas jūras Kačhas līcī
Anāsa upe Indijā (_Anās_), Madhja Pradēšas, Gudžarātas un Radžastānas štatā, Mahi kreisā krasta pieteka
Bhādra upe Indijā, Gudžarātas štata dienvidos, Kāthiāvāras pussalas dienvidrietumu daļā, ietek Arābijas jūrā
Užava upe Kuldīgas un Ventspils novadā, garums - 67 km, kritums - 46 m, sākas netālu no Gudeniekiem satekot grāvjiem, ietek Baltijas jūrā; Dižupe; Zirgmežupe
Taodzjana upe Ķīnā, Dzjansji provincē, Gunšui kreisā krasta pieteka
Mojundzjana upe Ķīnā, Guandunas provincē, ietek Dienvidķīnas jūras Bedzjiņas līcī
Beidzjana upe Ķīnā, Guandunas provincē, izveidojas satekot Ušui un Džeņšui, ietek Dienvidķīnas jūrā
Guidzjana upe Ķīnā, Guansji Džuanu autonomā reģiona austrumu daļā, Sjidzjanas kreisā krasta pieteka
Hedzjana upe Ķīnā, Guansji Džuanu autonomā reģiona austrumu daļā, Sjidzjanas kreisā krasta pieteka
Naņliudzjana upe Ķīnā, Guansji Džuanu autonomā reģiona dienvidaustrumu daļā, ietek Bakbo līcī
Cjiņdzjana upe Ķīnā, Guansji Džuanu autonomā reģiona dienvidu daļā, ietek Dienvidķīnas jūras Bakbo līča Cjindžou līcī
Beipaņdzjana upe Ķīnā, Guidžou provinces rietumos, Hunšuihe pieteka
Sjidzjana upe Ķīnā, izvaeidojas Guansji Džuanu autonomā reģiona austrumuos, satekot Guidzjanai un Sjuņdzjanai, tālāk Guandunas provincē, ietek Dienvidķīnas jūrā
Dundzjana upe Ķīnā, izveidojas Guandunas provinces ziemeļu daļā, ietek Dienvidķīnas jūrā
Huanhuahe upe Ķīnā, Sjuņdžjanas kreisā krasta pieteka Guansji Džuanu autonomā reģiona austrumu daļā, augštece un izteka Guandunas provinces dienvidu daļā
Jundinhe upe Ķīnas austrumu daļā ("Yongding He"), Baihes labā krasta pieteka, sākas Šansi plato ziemeļaustrumos, satekot Sanganhei un Jahei, garums (kopā ar Sanganhi) - \~700 km, Guantinas aizā ūdenskrātuve, apgādā Pekinu ar ūdeni
Alksne upe Latvijā, Gulbenes novada Daukstu pagastā, Krustalīces labā krasta pieteka; Alksnes strauts
Audīte upe Latvijā, Gulbenes novada Stradu pagastā, Pededzes labā krasta pieteka
Akmeņrūcis upe Latvijā, Gulbenes un Balvu novada robežupe, Sitas labā krasta pieteka
Āriņupīte upe Latvijā, Krustalīces labā krasta pieteka Gulbenes novadā, garums - 11 km
Gvadalimara upe Spānijā ("Guadalimar"), Gvadalkiviras labā krasta pieteka
Gvadalkivira upe Spānijā (sp. val. "Guadalquivir"), Pireneju pussalas dienvidos, garums - 650 km, izteka Andalūzijas kalnos, ietek Atlantijas okeāna Kadisas līcī, veido 7 km platu estuāru
Gvadjana upe Spānijā un Portugāles dienvidos (sp. val. "Guadiana"), garums - 820 km, izteka Lamančas plato 890 m vjl, ietek Atlantijas okeāna Kadisas līcī
Radzupīte Uriekstes labā krasta pieteka Gulbenes novada Lizuma pagastā
Lizuma pilskalns Uriekstes pilskalns Gulbenes novada Lizuma pagastā
Asarupe Ušurupes labā krasta pieteka Gulbenes novada Jaungulbenes un Līgo pagastā, garums - 14 km
Ainavas dzirnavu ezers uz Vijatas upes uzpludināts ezers Gulbenes novada Galgauskas pagastā, 1 km no tās ietekas Tirzā, platība — 12 ha
Dūres ūdenskrātuve uzpludināta uz Iežupes Gulbenes novada Lejasciema pagastā, platība — 8,3 ha
Rankas ūdenskrātuve uzpludināta uz Lazdupes Gulbenes novada Rankas pagastā, platība — 3 ha
Stacijas ūdenskrātuve uzpludināta uz Lešķupes Gulbenes novada Litenes pagastā, platība - 7,7 ha
Centra ūdenskrātuve uzpludināta uz Vijatas upes Gulbenes novada Galgauskas pagastā, platība — 2 ha
Gulbenes dzirnavezers uzpludināts Gulbenes pilsētā uz Krustalīces upes, platība — 2,4 ha
Āža dzirnavu ezers uzpludināts Tirzas upē, Gulbenes novada Tirzas pagastā
Lejasdzirnavu dzirnavezers uzpludināts uz Sudaliņas upes Gulbenes novada Lejasciema pagastā, platība - 2 ha
Jānužu dzirnavezers uzpludināts uz Sudaliņas upes Gulbenes novada Lejasciema pagastā, platība — \~1 ha
Pērļa dzirnavezers uzpludināts uz Vilaunes upes Gulbenes novada Druvienas pagastā, platība - 7,8 ha; Pērles dzirnavezers
Siladzirnavu ezers uzstādināts Liedes upē, Gulbenes novada Jaungulbenes pagastā, līmenis pacelts par 3 m, līdz 122,5 m vjl., platība — 48,4 ha, garums — 1,4 km, lielākais platums — 0,7 km, lielākais dziļums — 3,2 m, aizaugums — 60%; Jaungulbenes dzirnavezers; Liedes ezers
Saltvalks Užavas kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Gudenieku pagastā
Guļas valks Užavas labā krasta pieteka Kuldīgas novada Gudenieku pagastā, garums - 7 km; Guļas strauts
gulbenieki Vaiņodes pagasta apdzīvotās vietas "Gulbene" iedzīvotāji
Gulbena Vaiņodes pagasta apdzīvotās vietas "Gulbene" senāks nosaukums
Papua-Jaungvineja valsts Okeānijā (_Independent State of Papua New Guinea_ / _Independen Stet bilong Papua Niugini_), Melanēzijā, ietilpst Jaungvinejas salas austrumu daļa, Bismarka arhipelāgs, Zālamana salu ziemeļu daļa, kā arī citas mazākas salas, platība - 462840 kvadrātkilometru, 6064500 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Portmorsbi, administratīvais iedalījums - 18 provinču, 1 autonoms reģions un 1 galvaspilsētas apgabals
Gubencova Vecumu pagasta apdzīvotās vietas "Gubeņi" nosaukuma variants
Vella Vella grāvis - ietek Gulbēra ezerā Madonas novada Liezēres pagastā
Augšbeira vēsturisks novads Portugālē (_Beira-Alta_), Viseu un Guardas apgabalā
Baltupe Vidagas labā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā
Niedrupe Vidagas labā krasta pieteka Smiltenes novada Virešu pagastā, augštece Gulbenes novada Lejasciema pagastā, garums - 14 km
Rutku sala vidēji liela akumulatīva palienes sala Daugavas lejteces paplašinājumā uz ziemeļaustrumiem no Kundziņsalas, starp Sarkandaugavas atteku un atteku gar Kundziņsalu, garums - 1,8 km, platums - 0,7 km, augstums - 0,5-1 m, paplašinot Rīgas tirdzniecības ostu (1980. gados) aizbērtas vairākas attekas, kas to šķīra no Gulbju salas, Kundziņsalas un Kurpnieku salas
Persijas līcis vidus jūra Indijas okeāna ziemeļu daļā (angļu val. “Persian Gulf”, arābu val. “Khalīj al Fārisī”), starp Arābijas pussalu un Irānu, Ormuza šaurums un Omānas līcis to savieno ar Arābijas jūru, platība — 240000 kvadrātkilometru, garums — 926 km, platums — 180-320 km, lielākais dziļums — 104 m, piekrastē daudz mazu, koraļļu ietvertu salu, lielākā — Bahreina
šugnani viena no pamiriešu tautībām, dzīvo Tadžikistānas Kalnu Badahšanas autonomajā vilojata dienvidrietumos, Pjandžas augšteces un tās pieteku Guntas un Šahdaras ielejās, kā arī iepretim - Afganistānas ziemeļaustrumos
analītiskā psiholoģija viens no dzīļu psiholoģijas un psihoterapijas virzieniem, kuru 20. gs. sākumā, atdaloties no Zigmunda Freida psihoanalīzes pieejas, izstrādāja un attīstīja Šveices ārsts psihiatrs Karls Gustavs Jungs; to sauc arī par Junga analīzi vai Junga psiholoģiju
Māras kalns viens no Liedes kalniem Gulbenes novada Jaungulbenes pagastā, kulta vieta Liedes labajā krastā, \~10-12 m augsts paugurs, izmantots līdz \~10 gs.
Kuršupīte Viešūra ezera pieteka Madonas novada Vestienas pagastā; Guldupīte
Mālupe Vijatas augšteces labā krasta pieteka Gulbenes novada Jaungulbenes pagastā
Robežupīte Vilaunes kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Druvienas pagastā, nelielā posmā arī Jaunpiebalgas pagasta robežupe
Gubencava Viļakas novada Vecumu pagasta apdzīvotās vietas "Gubeņi" nosaukuma variants
Adulīte Virānes labā krasta pieteka Gulbenes novada Tirzas pagastā, iztek no Adulienas ezera, garums - 7 km; Aduliena; Audilīte
Šikunlina kalns virsotne Guandunas provinces ziemeļos Ķīnā, augstums - 1922 m
Adzumaja virsotne Japānā (_Azumaya-san_), Honsju salas vidusdaļā, Mikumi grēdā,uz Nagano un Gummas prefektūras robežas, augstums 2333 m
Āgas rags zemesrags Guamas salas dienvidos (_Åga, Puntan_), Guamā, ASV teritorijā Klusajā okeānā
Denlou rags zemesrags Ķīnā, Guandunas provinces un Leidžou pussalas dienvidrietumu daļā
guzencieši Zilupes novada Pasienes pagasta apdzīvotās vietas "Guzenki" iedzīvotāji
Cefejs zvaigznājs debess ziemeļu pola tuvumā (latīņu "Cepheus", saīsinājums "Cep") starp Kasiopeju un Gulbi; spožākā ir 2,5. vizuālā zvaigžņlieluma zvaigzne Aldermins jeb Cefeja α
Sadors zvaigzne Gulbja zvaigznājā (γ), tās tuvumā atrodas spēcīgs radiostarojuma avots
gustaviāņi Zviedru dzejnieki, mākslinieki un politiķi, kas pulcējās ap Gustavu III
Anjalas savienība zviedru un somu virsnieku sazvērestība 1788. g. pret karali Gustavu III krievu-zviedru kara laikā ar mērķi noslēgt mieru, dalībnieki 1789. g. apcietināti, viens sodīts ar nāvi
Zvirgzdenes ezers Zvirgzdu ezers Alsungas un Gudenieku pagastā

Citās vārdnīcās nav šķirkļa Gu.