Paplašinātā meklēšana
Meklējam šķirti.
Atrasts vārdos (18):
Atrasts vārdu savienojumos (1):
Atrasts skaidrojumos (134):
- kopīgo ieguldījumu sabiedrība akciju sabiedrība, kura saņēmusi speciālu atļauju (licenci) un savā vārdā rīkojas ar kopīgo ieguldījumu fondā ieguldītajiem sertifikātiem un citu mantu, par šiem sertifikātiem iegādājas privatizējamo valsts un pašvaldību īpašumu un apsaimnieko (pārvalda) to šķirti no sava īpašuma.
- konsekrēšana Altāru, baznīcu, Eiharistijas trauku iesvētīšana, kurā tie tiek nošķirti lietošanai dievkalpojumos.
- nomujāties Atdalīties, nošķirties.
- stāvēt krustcelēs (arī krustceļos) atrasties tādā stāvoklī, kad nepieciešams izšķirties (piemēram, starp divām vai vairākām iespējām, dažādiem uzskatiem).
- grupas ātrums ātrums, ar kādu pārvietojas viļņu paketes apliecēja; tas var atšķirties no viļņa fāzes ātruma (pārvietojoties vielā, vielas dispersijas dēļ viļņu paketes forma un izmēri var mainīties).
- laistīties Atstarojot gaismu, izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu daudzkrāsainību, krāsas spilgtumu.
- plaiksnīties Atstarojot gaismu, izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu krāsu.
- atsevišķi Atšķirti (no citiem), savrup.
- savkop Atšķirti, savrup.
- atlaisties Atšķirties (par tādiem, kas saķērušies); tikt atslābinātam (par ko savilktu).
- spīdēt Atšķirties apkārtnē, vidē ar savu spožo, arī gaišo krāsu; būt redzamam, saskatāmam (kur).
- atplaiksnīties Atšķirties no apkārtnes ar gaišumu, spilgtumu.
- brūnot Atšķirties no apkārtnes ar savu brūno krāsu; brūnēt.
- brūnēt Atšķirties no apkārtnes ar savu brūno krāsu.
- izcelties Atšķirties no citiem priekšmetiem, parādībām ar ko būtisku, nozīmīgu.
- nošķiroties Atšķirties, atdalīties.
- atstipt Atšķirties, izcelties.
- iezīmēties Atšķirties, izdalīties (ar kādu pazīmi).
- diverģēt Atšķirties, nodalīties no kā kopīga, sākotnēja.
- atkāru dzīvot attālu, nošķirti dzīvot, dzīvot kā vientuļniekam
- sirmot Būt ar pelēcīgi baltu nokrāsu; izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu pelēcīgi balto krāsu.
- svārstīties Būt mainīgam, nenoteiktam, nepastāvīgam, nenosvērtam savā rīcībā, uzskatos u. tml.; nespēt pietiekami ātri izlemt, izšķirties.
- blāvot Būt redzamam, atšķirties no tumšākas apkārtnes ar savu nespodro gaišumu.
- durties acīs būt viegli pamanāmam, krasi atšķirties no pārējā; pēkšņi piesaistīt skatienu, uzmanību.
- apziņas brīvība cilvēka tiesības uz domu un pārliecības brīvību, brīvību pieņemt reliģiju vai pārliecību pēc savas izvēles un brīvību nodoties savai reliģijai un pārliecībai tiklab vienatnē, kā arī kopā ar citiem publiski vai nošķirti.
- šķiršanās Darbība, process --> šķirties.
- uzticības operācijas (trasts) darījumi, kuros attiecības starp banku un klientu balstās uz savstarpēju uzticēšanos un saskaņā ar kuru noteikumiem banka uzņemas atbildību par klientam piederoša īpašuma pārvaldīšanu klienta labā, pārvaldot šo īpašumu šķirti no sava īpašuma.
- slānis datoru tīkla loģiskās struktūras hierarhisks elements, kas izpilda noteiktu funkciju kompleksu, to skaits, nosaukumi un izpildāmās funkcijas dažādos tīklos var atšķirties, to kopīgā īpašība ir sniegt servisu augstāk stāvošiem slāņiem.
- klonējums funkcionāli identiska kādas ierīces, piemēram, datora, kopija. Klonējums ir aparatūrsaderīgs un programmsaderīgs ar oriģinālu, bet var no tā atšķirties ārējā izskatā.
- blande Govs, kas mēdz atšķirties no ganāmpulka un klaiņot apkārt.
- Teāno grieķu mitoloģijā - Īkarijas valdnieka Metaponta sieva, kurai nebija bērnu un vīrs gatavojās no viņas šķirties, tāpēc uzdeva par saviem atrastus dvīņus, pēc tam pati dzemdēja dvīņus un gribēja nogalināt atradeņus, bet Poseidona iejaukšanās dēļ bojā aizgāja pašas dēli un viņa izdarīja pašnāvību.
- kopīgo ieguldījumu fonds ieguldītāju kopīpašums, kuru šķirti no sava īpašuma pārvalda kopīgo ieguldījumu sabiedrība.
- ārpagastnieks ienācējs kādā pagastā no cita pagasta; 17.-18. gs. šādu ienācēju saimniecības iekārtošanai tika piešķirti t. s. brīvgadi (parasti 3 gadi), kuru laikā nebija jāpilda klaušas un jāmaksā nodokļi.
- spīdināties Ievērojami atšķirties apkārtnē, vidē ar savu spožo, arī gaišo krāsu.
- izslaistīties Izcelties, pacelties pāri apkārtnei; atšķirties.
- zvērot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar košu, parasti sarkanu, krāsu (par priekšmetiem); kvēlot (2).
- kvēlot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar košu, parasti sarkanu, krāsu (par priekšmetiem).
- rūsganot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar sava rūsgano krāsu.
- baltot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu baltumu vai gaišumu; kļūt baltam.
- dzeltēt Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu dzelteno krāsu.
- svilt Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu košo, parasti sarkano, krāsu; būt spožam (par, parasti sarkanu, gaismu).
- tvīkt Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu košo, spilgto (parasti sarkano) krāsu; arī sārtoties (piemēram, par debesīm).
- melnot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu melno vai ļoti tumšo krāsu; melnēt (2).
- melnēt Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu melno vai ļoti tumšo krāsu.
- pelēksnēt Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu pelēcīgo nokrāsu.
- pelēksnīt Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu pelēcīgo nokrāsu.
- pelēkot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu pelēko krāsu.
- raiboties Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu raibumu; būt klātam ar ko raibu; raibot (1).
- raibot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu raibumu; būt klātam ar ko raibu; raiboties (1).
- rudot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu rudo krāsu.
- rūsēt Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu rūsgano krāsu.
- sarkanot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu sarkano krāsu; būt sarkanam, ar sarkanu nokrāsu.
- sarkaņot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu sarkano krāsu; būt sarkanam, ar sarkanu nokrāsu.
- sārtoties Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu sarkano, sārto krāsu; sārtot (2).
- sārtot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu sarkano, sārto krāsu; sārtoties (2).
- sarkt Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu sarkano, sārto krāsu.
- sudraboties Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu sudrabainumu; sudrabot (2).
- sudrabot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu sudrabainumu; sudraboties.
- zeltoties Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu zeltaino krāsu; zeltot (1).
- zeltot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu zeltaino krāsu; zeltoties.
- zilganot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu zilgano krāsu; kļūt vai būt zilganam.
- zilot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu zilo krāsu; kļūt vai būt zilam; arī zilgot.
- zilēt Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu zilo krāsu; zilot.
- zilgot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu zilo, zilgano krāsu; kļūt vai būt zilam, zilganam; arī zilgmot.
- zilgmot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu zilo, zilgano krāsu; kļūt vai būt zilam, zilganam; arī zilgot.
- tumšot Izdalīties, atšķirties no gaišākas apkārtnes ar savu tumšo krāsu; tumst (2).
- tumst Izdalīties, atšķirties no gaišākas apkārtnes ar savu tumšo krāsu.
- palsot Izdalīties, būt redzamam, atšķirties ar savu palso nokrāsu uz spilgtāka, arī tumšāka fona.
- izplāvāt Izklīst, izšķirties.
- paplīt Izklīst, pašķirties.
- hidrostatiskais paradokss izpaužas tādējādi, ka spēks, ar kādu traukā ieliets šķidrums spiež uz trauka pamatu, var atšķirties no šā šķidruma smaguma spēka.
- blāzmot Izstarot vai atstarot (vāju) gaismu; būt redzamam, atšķirties no tumšākas apkārtnes ar savu gaišumu.
- atlaulāties Izšķirties (ar vīru, sievu).
- spert lielo soli izšķirties (par ko svarīgu).
- palikt Izšķirties (piemēram, par kādu rīcību).
- izašķirties Izšķirties vienam no otra, citam no cita.
- pašķirties Izšķirties, attālinoties citam no cita.
- atklīst Klīstot atšķirties (no kā); noklīst.
- klauzera Klostera iemītnieku daļa, kuri šādi nošķirti no citiem.
- plankumot Kļūt plankumainam; izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu plankumainību (1).
- uzkāpt uz pjedestāla kļūt slavenam, atšķirties no citiem; nostādīt sevi izņēmuma stāvoklī, uzsvērt savu pārākumu.
- izdalīties Krasi atšķirties (no pārējā, no apkārtējā); izcelties (3).
- deliberācijas termiņš laiks apdomāties, ko dod mantiniekam, lai viņš varētu izšķirties, vai mantojumu pieņemt vai ne.
- padomju zemes reforma Latvijā sākās 1940. g. jūlijā pēc Latvijas okupācijas, zemnieku lietošanā atstājot ne vairāk kā 30 ha zemes, pārējo platību bez atlīdzības ieskaitot Valsts zemes fondā, no tā izveidoja >51000 jaunu, 10 ha lielu saimniecību, >23000 saimniecībām ar mazāk nekā 10 ha zemes tika piešķirti piegriezumi, vienlaicīgi tika ieviestas obligātās lauksaimniecības nodevas un nodokļi, to nosacījumi bija īpaši nelabvēlīgi turīgākajiem zemniekiem.
- appīst Mazliet sašķiedroties, šķirties, dalīties.
- diplotēna Mejozes profāzes stadija, kuras laikā starp konjugējošajām homoloģiskajām hromosomām veidojas hiasmas, bet vietās starp hiasmām konjugējošās hromosomas sāk izšķirties un attālināties cita no citas.
- korvolāns Mobila karaspēka vienība, kas sastāv no kavalērijas, kājniekiem un vieglās artilērijas un domāta uzbrukšanai ienaidnieka aizmugurei un komunikācijām šķirti no armijas galvenajiem spēkiem.
- cokolstāvs Nedaudz zemē iedziļināts (ēkas) apakšējais stāvs, kas var atšķirties ar apdari.
- disonēt Nesaskanēt, atšķirties no kā vispārpieņemta, vispāratzīta.
- atēnoties Neskaidri atšķirties, izdalīties (uz kāda, parasti gaiša, fona); mest ēnu (uz gaiša fona).
- noplandīties Noblandīties, no citiem nošķirties.
- atšķirties Nodalīties, nošķirties savrup (no citiem).
- atsašķirties Nodalīties, nošķirties savrup no citiem.
- notuļis Nomaļus, nošķirti.
- notaļ Nomaļus, šķirti.
- atdalīties Nošķirties (no kā), zaudēt saistību (ar ko), atvirzīties nost.
- atdalīties Nošķirties no citiem (par dzīvniekiem).
- noriest Nošķirties, atraisīties, atkrist.
- atrauties Nošķirties, atsvešināties (no kā), zaudēt ciešos sakarus; palikt savrup.
- kosāt Nošķirties, iet atsevišķi.
- atdalīties Nošķirties, izdalīties (par dažādu maisījumu un ķīmisku savienojumu sastāvdaļām).
- nožogoties Nošķirties, norobežoties (piemēram, no apkārtējās vides, cilvēkiem).
- atsadalīties Nošķirties.
- pārsašķirties Pāršķirties.
- pašķirties Pārtraukt laulību; pārtraukt draudzību; izšķirties.
- atšķelties Pārtraukt sakarus, saistības (ar kādu personu, sabiedrības grupu); nošķirties (no kā).
- finansējums piešķirtie naudas līdzekļi (parasti pasākumam, iestādei, uzņēmumam vai tml.)
- izcelties Pievērst sev uzmanību, iegūt ievērību (ar savām īpatnībām, rīcību); atšķirties no citiem.
- izdalīties Rasties un nodalīties, nošķirties (no kāda ķīmiska savienojuma, vielu maisījuma) - par vielu.
- izolēties Refl. --> izolēt (2); nošķirties, norobežoties, atdalīties.
- izadalīties Sadalīt (ko) savā starpā un turpmāk dzīvot šķirti, atsevišķi.
- kā mežā saka, ja cilvēks atrodas svešā, nepazīstamā vidē, dzīvo nošķirti, nezina ko iesākt.
- sedzējspēki Spēki, kas darbojas šķirti no galvenajiem spēkiem, lai pārtvertu, iesaistītu kaujā, aizkavētu, dezorganizētu un maldinātu pretinieku, pirms tas uzbrūk spēkiem, kas tiek piesegti.
- eirokredīti Starptautiski aizņēmumi, ko izsniedz komercbankas uz eirovalūtas tirgus resursu rēķina; parasti tiek piešķirti uz ilgu laiku ar svārstīgām procentu likmēm.
- divvientulība Stāvoklis, kad divus cilvēkus neredz, netraucē citi, stāvoklis, kad divi cilvēki ir nošķirti no citiem.
- krustceļš Stāvoklis, kad nepieciešams izšķirties (piemēram, starp divām vai vairākām iespējām, dažādiem uzskatiem); krustceles (2).
- krustceles Stāvoklis, kad nepieciešams izšķirties (piemēram, starp divām vai vairākām iespējām, dažādiem uzskatiem); krustceļš (2).
- atsisties Strauji atšķirties (no citiem).
- šķurstīties Šūpoties, pašķirties.
- pielaulāt Tāds, ar ko pastāvīgi ir kopā, tāds, no kā nevar šķirties.
- heteropolārs Tāds, kam ir dažādi poli; tāds, kam rotors secīgi riņķo gar magnētiskajiem poliem; tāds, kam elektriskie lādiņi ir savstarpēji nošķirti.
- separātisks Tāds, kam ir tieksme atdalīties, nošķirties.
- svārstīgs Tāds, kas ir mainīgs, nenoteikts, nepastāvīgs, nenosvērts savā rīcībā, uzskatos u. tml.; tāds, kas nespēj pietiekami ātri izlemt, izšķirties.
- neizlēmīgs Tāds, kas nespēj droši, ātri izlemt (ko), nespēj izšķirties, piemēram, par kādu rīcību.
- neizšķirīgs Tāds, kas nespēj droši, ātri izšķirties, piemēram, par kādu rīcību.
- reprogrāfija Teksta, attēla pavairošana, kurā iegūst kopijas, kas grafiski pilnīgi atbilst oriģinālam, bet var atšķirties no tā pēc materiāla, krāsas, izmēriem.
- separātisms Tieksme, tendence (parasti tautai, sociālai grupai) atdalīties, nošķirties (no kā sabiedrībā).
- kara sodu likumi tiesību akti, kas pieņemti, lai uzturētu disciplīnu un tiesisko kārtību armijā; nosaka sodus par pārkāpumiem, ko var izdarīt karavīri; soda mērs viņiem var atšķirties no soda mēra civilpersonām.
- pasašķirties Uz neilgu laiku izšķirties.
- analītiska leksiska vienība vairāku šķirti rakstītu vārdu apvienojums vienā leksiskā vienībā, kas var būt patstāvīgu vārdu savienojums, palīgvārdu savienojums, vai arī palīgvārda un patstāvīga vārda kombinācija.
- vietējais vējš vējš kādā ģeogrāfiskajā vietā, kuras īpatnējo apstākļu dēl tas var atšķirties no dominējošo vēju rakstura un virziena.
- atzalis Vieglākie graudi, kas vētījot tiek atšķirti no kvalitatīvajiem graudiem.
- kā kurmis alā vientuļi, nošķirti, neinteresējoties par apkārtējo pasauli.
- inklūzi Vientuļnieki, kas ieslēdzās mazā istabiņā, lai, atšķirti no pasaules, dzīvotu lūgšanām, svētcerēm un sniegtu garīgu pabalstu nelaimīgiem (~3.-17. gs.).
Citās vārdnīcās nav šķirkļa šķirti.