Paplašinātā meklēšana
Meklējam ķerties.
Atrasts vārdos (18):
Atrasts vārdu savienojumos (26):
- ķert (arī ķerties) pie rīkles (arī dziesmas)
- ķerties (arī ķert) aiz (arī pie) spranda
- ķerties (arī ķert) pie rīkles (arī dziesmas)
- ķerties (arī ķert) pie rīkles (retāk dziesmas)
- ķerties (kam) klāt
- ķerties (riteņa) spieķos, arī ķerties riteņos
- ķerties ap kaklu
- ķerties apkārt
- ķerties bārdā (kādam)
- ķerties matos (arī cekulā)
- ķerties pie (pēdējā, arī beidzamā) salmiņa
- ķerties pie cepures (kādam)
- ķerties pie goda
- ķerties pie ieročiem
- ķerties pie lietas
- ķerties pie naža
- ķerties pie pēdējā (arī beidzamā) salmiņa
- ķerties pie pogām
- ķerties pie rīkles
- ķerties pie sirds
- ķerties pie sirds (retāk pie dūšas)
- ķerties pie spalvas
- ķerties riteņiem spieķos
- ķerties riteņos (arī riteņa spieķos)
- ķerties vērsim pie ragiem
- likt nazi (arī dunci) pie rīkles (arī kakla), arī ķerties ar nazi (arī dunci) pie rīkles (arī kakla)
Atrasts skaidrojumos (159):
- (ie)krist čuprā (ie)ķerties matos, skaustā
- savalkstīties aizķerties
- aizmesties Aizķerties (1).
- pacipt Aizķerties (1).
- aizamesties Aizķerties (piemēram, par kāju).
- aizpiņķerēties Aizķerties, aizāķēties.
- uzķerties Aizķerties, arī nejauši saskarties (ar ko).
- aizklemmēties Aizķerties, iesprūst.
- ķībt Aizķerties, pieķerties, pielipt.
- piekabināties Aizķerties, pieķerties.
- aizaķerties Aizķerties.
- daķerties Aizķerties.
- kabelēties Aizķerties.
- kabīties Aizķerties.
- klemmēt Aizķerties.
- mikņīties Aizmesties, aizķerties.
- dzelksnis Alpīnistu rīks, ar kuru ieķerties klints sienā.
- apķert Apķerties (2).
- apčupt Apķerties kādam ap kaklu.
- apkabināties Apķerties, apkampt, pakārties.
- sakampties apķerties, savlaicīgi padomāt (par ko, kād iespēju)
- apķverties Apķerties.
- apsaķerties Apķerties.
- šerehnutsja Apķerties.
- uzburties Ar burvestību palīdzību pieķerties.
- uzklupt Ar lielu kāri, alkatīgi iesākt ēst, ķerties klāt (ēdamajam) - par cilvēkiem, arī dzīvniekiem.
- uzkrist Ar lielu kāri, alkatīgi iesākt ēst, ķerties klāt (ēdamajam) - par cilvēkiem, arī dzīvniekiem.
- atķerties Atdurties (pret ko) un aizķerties.
- noguldzīties Atgrūst; kādu brīdi aizķerties (rijot).
- ķērīgs Atkārtoti pieķerties vai uzķerties (par zivīm).
- apķirināties Cieši apķerties, apkampt.
- apķibties Cieši apķerties.
- iesacirstiēs Cieši ieķerties, ieāķēties.
- iekrampēties Cieši ieķerties.
- lipt Cieši piekļauties, pieķerties.
- uzlipt Cieši pieķerties; rāpties, kāpt.
- iekremties Cieši pieķerties.
- piekrampēties Cieši pieķerties.
- iekosties Cieši satvert (ar zobiem); ieķerties (ar zobiem).
- krampēties Cieši, stingri ķerties (pie kā).
- kārsteklis Cilvēks (parasti bērns), kas mēdz kārstīties, ķerties ap kaklu.
- atbraucīt (arī atrotīt, atlocīt) piedurknes (arī rokas) dedzīgi ķerties pie darba
- atrotīt (arī atbraucīt, atlocīt) piedurknes (arī rokas) dedzīgi ķerties pie darba
- atrotīt piedurknes dedzīgi ķerties pie darba
- atlocīt (arī atrotīt, atbraucīt) piedurknes (arī rokas) dedzīgi ķerties pie darba; dedzīgi strādāt, darboties
- atlocīt (arī atrotīt, atbraucīt) rokas (arī piedurknes) dedzīgi ķerties pie darba; dedzīgi strādāt, darboties
- unaus Divpirkstainais sliņķis, kustonis Dienvidamerikā; mēdz ieķerties koku zaros un karāties ar galvu uz leju.
- iekampties Ieķerties (1).
- ieklupt Ieķerties ar roku (kur iekšā); strauji ievirzīt, piemēram, roku (kur iekšā).
- saķerties Ieķerties, arī iesprūst (kur) lielākā daudzumā (parasti par augiem, to daļām); pielipt (kur) lielākā daudzumā (parasti par vielu).
- iesamesties Ieķerties, piemēram, drēbēs (par dažu augu augļiem).
- ieķept Ieķerties, sablīvēties (kur iekšā) - par ko mīkstu, lipīgu.
- piesamaukties Ieķerties, saķerties; aizķerties (aiz kā).
- iecipt Ieķerties.
- iecirpties Ieķerties.
- ieķibināties Ieķerties.
- iepeņķēties Ieķerties.
- iesaķerties Ieķerties.
- pielaicīties Iesākt, ķerties klāt.
- aizcipt Iesprūst, aizkavēties, aizķerties.
- ieklemmēties Iestrēgt; ieķerties.
- iesakārties Kāpjot aizķerties aiz kā un palikt karājoties.
- šeperis kārts, ko iesprauž zemē blakus pupiņu stādiem, lai dīgstiem būtu kur pieķerties
- iekārties Krītot aizķerties (aiz kā) un palikt karājoties.
- purāties ķerties, satīties
- saķibināt Likt saķerties.
- ielipt Līpot ieķerties (kur iekšā).
- ķesēt Lipt, pieķerties.
- ķipt Lipt, pieķerties.
- līpt Lipt, pieķerties.
- iecirsties Ļoti cieši ieķerties (kur iekšā) - par rokām, pirkstiem; ļoti cieši ieķerties (kur iekšā ar rokām, pirkstiem).
- izmelst Ļoti kārot (ko); ļoti pieķerties (kam).
- iesagrābties Ļoti pieķerties (kādam priekšmetam).
- ieķerties Ļoti pieķerties (piemēram, īpašumam).
- piekosties Ļoti pieķerties (piemēram, kādam cilvēkam).
- iekosties ar zobiem ļoti pieķerties kaut kam, censties visiem spēkiem ko saglabāt
- kā dadzis ļoti stingri, neatlaidīgi (turēties, ieķerties)
- pielipt Neatlaidīgi atrasties (kāda) tuvumā; uzmācīgi izturoties, censties iegūt (kāda) labvēlību; arī pieķerties (kādam).
- želberēt Nedroši (steigā) šur un tur aiztikt, pieķerties.
- želberēties Nedroši (steigā) šur un tur aiztikt, pieķerties.
- iegult Negaidīti ieķerties (piemēram, matos).
- aizkārties Nejauši aizkabināties, aizķerties (aiz kā).
- pievaldīt nagus nemēģināt kādam sist; neķerties klāt kaut kam; atturēties zagt
- nemesties Nepieskārties, neaizķerties.
- izvilnāt Pamatīgi izplūkāt, matos (vilnā) ieķerties, izpērt.
- aiztikt Paņemt (ko), ķerties (pie kā), lai lietotu.
- pārķārstīt Pēc kārtas visiem pieķerties.
- samesties Pēkšņi nespēt bez grūtībām izrunāt (vārdus, teikumus), nodziedāt (piemēram, melodiju); pēkšņi tikt izrunātam ar grūtībām, saraustīti, arī aizķerties (par vārdiem, teikumiem), tikt nodziedātam ar kļūmēm, arī aizķeroties (piemēram, par melodiju).
- lipot Pieipt, pieķerties.
- iekārties (kādam) elkonī pieķerties (kādam) pie elkoņa un spēcīgi atbalstīties uz tā.
- piesaķerties Pieķerties (lai pieturētos).
- pieķērdēties Pieķerties (pie elkoņa).
- iekārties Pieķerties (pie kā) tā, ka paliek karājoties.
- piekarināties Pieķerties (vairumā).
- iesakārties Pieķerties pie kā tā, ka paliek karājoties.
- sasakārties Pieķerties pie loga malas, izliekties (ārā) pa logu (par vairākiem, daudziem).
- karašāties Pieķerties, karāties.
- saķibt Pieķerties, pielīmēties.
- adherēt Pieķerties, pielipt, piekrist.
- piekarties Pieķerties, pieskārties.
- daķerties Pieķerties, turēties klāt.
- gliebties Pieķerties, turēties, piekļauties.
- dasaķerties Pieķerties.
- piekampties Pieķerties.
- pieķibināt Pieķerties.
- piestingt Pielipt, pieķerties, pieskaroties uz brīdi sastingt, notirpt.
- pieskotēt Pielipt, pieķerties.
- pieskodēt Pielipt; pieķerties.
- pietverties Pieturēties; arī pieķerties.
- svīrputns Putnu klases svīrveidīgo kārtas dzimta ("Apodidae"), nelieli putni (garums - 10-18 cm, masa - līdz 60 g), kāju pirksti ar asiem nagiem, var pieķerties vertikālām virsmām, nespēj staigāt pa zemi un pacelties no tās, 8-18 ģinšu, 67-82 sugas.
- drebelēties Raustītie, aizķerties (par valodu).
- iepīties Refl. --> iepīt (1); sapīties, ieķerties (kur).
- pakārties Refl. --> pakārt (1); tikt pakārtam; krītot aizķerties (aiz kā) un palikt karājoties.
- uzkārties Refl. --> uzkārt; aizķerties (aiz kā) un palikt karājoties.
- uzrīties Rijot uzķerties (par zivi uz makšķerāķa).
- piejaktēt Rotaļājoties pieskarties, pieķerties.
- iedergties Runājot pēkšņi kaklā skaņai aizķerties, radot asu, augstu toni.
- nižģēties Sajaukt, ķerties, mežģīties; neveikties.
- nižģināties Sajaukt, ķerties, mežģīties; neveikties.
- nižģīt Sajaukt, ķerties, mežģīties; neveikties.
- braucam tālāk saka, mudinot turpināt darāmo, ķerties pie nākamā uzdevuma, darba posma
- sakabīties Sakabināties (1), saķerties, samesties.
- stāties Sākt (ko darīt, veikt); ķerties (2).
- stāties Sākt ēst, dzert (ko); ķerties (2).
- iemīļot Sākt izjust dziļu sirsnību, draudzību (pret kādu), pieķerties (kādam); iemīlēt (2).
- iemīlēt Sākt izjust dziļu sirsnību, draudzību (pret kādu); pieķerties (kādam).
- iemīļot Sākt izjust interesi (par ko), arī nepieciešamību (pēc kā), labprāt nodarboties (ar ko); pieķerties (kam).
- iemīlēt Sākt izjust interesi (par ko), arī nepieciešamību (pēc kā); pieķerties (kam).
- samīlēties Sākt izjust, parasti ļoti lielu, interesi (par ko), arī nepieciešamību (pēc kā); sākt, parasti ļoti, pieķerties (kam).
- sasagrābties Saķerties (kopā).
- satverties saķerties (rokās)
- sasaķerties Saķerties (rokās).
- apķerties Saķerties (visapkārt), aplipt.
- kaulēties Saķerties ar ragiem; viegli badīties.
- saķērdēties Saķerties elkoņos.
- sasastatīties Saķerties ragos.
- saķibināties Saķerties, aizķerties vienam aiz otra.
- kampties Saķerties, grābt, apkampties.
- sapurāties Saķerties, satīties.
- sakacēties Saķerties, satverties.
- saķibelēties Saķerties.
- sasasieties Samezgloties, saķerties.
- aizpeņķerētiēs Samudžinoties aizķerties aiz kaut kā.
- ietverties Satverot (ko), turēties; ieķerties.
- ķeķerēties Savienoties, ķerties kopā.
- sakampties savstarpēji apķerties vienam ap otru
- pieķere Sīks izcilnis, arī plaisa, kur iespējams pieķerties, kāpjot kalnā.
- sakrampēties Stingri saķerties (rokās, elkoņos).
- iecirsties Strauji un cieši iespiesties (kur iekšā) - par zobiem, nagiem; strauji un cieši ieķerties (kur iekšā ar zobiem, nagiem).
- aizmeteklis tas, aiz kā var aizķerties, pieturēties
- buktēties Tikai nelabprāt ķerties pie kāda darba.
- ķibināties Turēties, pieķerties klāt.
- iekrist Uzbrūkot strauji ieķerties (kādam, piemēram, drēbēs, matos).
- sakrist Uzbrūkot strauji saķerties (par cilvēkiem).
- aizķere Veidojums, aiz kā var aizķerties, kur var pieturēties (piem., kāpjot klintī).
- sapīties Vijoties, tinoties u. tml., ieķerties (kur), apkļauties (ap ko).
- ieķerties Virzoties (kam pāri, garām u. tml), pieķerties, iesprūst (kur iekšā) - parasti par dzīvniekiem.
- aizķerties Virzoties tikt apturētam; ieķerties (kur).
- žabārklis Zarains mietiņš, ko piesprauž pie zirņu stādiem, lai tiem būtu pie kā pieķerties.
ķerties citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV