Paplašinātā meklēšana
Meklējam ķermenis.
Atrasts vārdos (18):
Atrasts vārdu savienojumos (20):
- absolūti melns ķermenis
- amorfs ķermenis
- apgaismes ķermenis
- apgaismošanas ķermenis
- apsildīšanas (arī siltuma) ķermenis
- atskaites ķermenis
- ciets ķermenis
- ciliārais ķermenis
- debess ķermenis
- dzeltenais ķermenis
- gaismas ķermenis
- ģeometrisks ķermenis
- izliekts ķermenis
- mainīgas masas ķermenis
- meteora ķermenis
- pelēks ķermenis
- rotācijas ķermenis
- siltuma (ari apsildīšanas) ķermenis
- stiklveida ķermenis
- tauku ķermenis
Atrasts skaidrojumos (545):
- endorfīns [hormons]{s:1630}, viela ar morfīnam līdzīgu iedarbību, ko izstrādā ķermenis un kas darbojas centrālajā nervu sistēmā un samazina sāpju centru ierosināmību
- paralepipeds 3 pāru paralēlu un kongruentu plākšņu ierobežots ģeometrisks ķermenis (prizma).
- lēca acs ābola sastāvdaļa - no garām, caurspīdīgām, bezkrāsainām šķiedrām sastāvošs, abpusēji izliekts ķermenis, kas atrodas stiklveida ķermeņa bedrītē aiz varavīksnenes.
- ciliārais ķermenis acs dzīslenes biezākā daļa, ciliārķermenis.
- jūraszvaigznes adatādaiņu klase ("Asteroidea"), kuru ķermenis sastāv no diska un 5-30 stariem, sastopamas okeānos un sāļās jūrās, gk. siltajās joslās, 1700 sugu, 1 suga sastopama arī Baltijas jūras dienvidu daļā.
- krinoideji Adatādaiņu klase ("Crinoidea"), piecstaraini, simetriski, sāļu jūru dzīvnieki, ādā ir kaļķa skelets, ķermenis kausveidīgs, Latvijā atrodami gk. fosilijās silūra nogulumos.
- jūrasezis Adatādaiņu tipa klase ("Echinoidea"), ķermenis ir apaļš vai lodveidīgs ar blīvām bruņām, pie kurām piestiprinātas cietas adatas, dzīvo siltajās jūrās, 2 apakšklases, \~800 sugu.
- kalanoīdi Airkājvēžu kārtas apakškārta ("Calanoida"), ķermenis dažus milimetrus garš, slaids, lokans, vairākums dzīvo jūras planktonā, Rīgas līča atklātajā daļā konstatēts 11 sugu.
- nirējvabole Airvaboļu dzimtas ģints ("Hydroporus"), iegarens ķermenis (1,5-5,5 mm) ar tumšbrūnu vai melnu virspusi, sastopamas gk. stāvošos ūdeņos, >200 sugu, Latvijā maz pētītas, konstatēts \~20 sugu.
- celofizs Aizvēsturisks dzīvnieks, kas dzīvojis pirms \~220-200 miljoniem gadu, viens no agrīnākajiem dinozauriem, tā slaikais, 3 m garais ķermenis bij radīts ātrumam.
- puspārmetiens akrobātisks lēciens no stājas uz kājām stājā uz rokām (arī galvas) vai otrādi, lidojuma fāzē griežoties uz priekšu vai atpakaļ; ķermenis bezatbalsta fāzē var būt savilkts, saliekts vai atliekts.
- skatuves kustības aktiera darbības ārējā, ķermeniskā izpausme uz skatuves.
- strupiķis Alkputnu apakškārtas suga, paresns ķermenis, liela galva, knābis augsts, saplacināts un zili-dzelteni-sarkans (sevišķi daudzkrāsains vairošanās periodā); ligzdo lielās kolonijās arktisko jūru piekrastēs.
- iemiesojums Alternatīvs ķermenis, kuru vada lietotājs; tas var būt gan datoranimācijas tēls, gan robots reālajā pasaulē; avatārs.
- avatārs Alternatīvs ķermenis, kuru vada lietotājs; tas var būt gan datoranimācijas tēls, gan robots reālajā pasaulē; iemiesojums.
- sinhitrija Aļģsēnu nodalījuma hitridiomicēšu klases hitrīdiju rindas dzimta ("Synchytriaceae"), sēņu veģetatīvais ķermenis ir kails protoplasts, 121 suga, gk. savvaļas augu parazīti, Latvijā konstatētas 6 sugas.
- hitrīdija Aļģsēņu hitridiomicēšu klases rinda ("Chytridiales"), sēņu veģetatīvais ķermenis ir rizomicēlijs vai sīks, kails protoplasts, kas vēlāk pārklājas ar šūnapvalku, 300 sugu, vairākas sugas ierosina kultūraugu slimības.
- olpīdija Aļģsēņu nodalījuma hitridomicēšu klases dzimta ("Olpidiaceae"), sēņu veģettatīvais ķermenis ir sīks, kails protoplasts, kas pārveidojas par sporangiju, zoosporām 1 vica, parazitē aļģu, sēņu un ziedaugu šūnās.
- hitridiomicēte Aļģsēņu nodalījuma klase ("Chytridiomycetes"), to veģetatīvais ķermenis ir kails vienšūnas protoplasts vai vāji attīstīts vienšūnas micēlijs, vairākas sugas ierosina kultūraugu slimības, 4 rindas.
- greihaunds Angļu vēja suns - medību suņu šķirne ar īsu, biezu apmatojumu, kas var būt dažādās krāsās; gara, šaura galva, šaurs ķermenis un garas kājas; izmanto arī skriešanas sacensībās.
- pundurplanēta Apaļš debess ķermenis, kas riņķo ap Sauli, bet nav pietiekami liels, lai tā gravitācijas spēks spētu attīrīt orbītu no mazākiem objektiem.
- filtrs aparāts, ierīce vai porains ķermenis šķidrumā suspendēto cieto daļiņu vai citu šķidrumu atdalīšanai kāšot; lieto, piemēram, cementa rūpnīcās.
- skeletapbedījums Apbedīšanas veids, kad tiek apbedīts mirušā ķermenis (atšķirībā no ugunsapbedījuma, kad mirušais tiek sadedzināts), bronzas un dzelzs laikmetā bija visvairāk izplatītais apbedīšanas veids un viduslaikos kļuva par vienīgo oficiāli atļauto.
- gaismeklis Apgaismošanas ierīce, gaismas ķermenis.
- apriņķojums Apriņķojuma (orbitālais) periods - laika posms, kurā debess ķermenis veic pilnu apriņķojumu attiecībā pret noteiktu atskaites punktu.
- leperis apstrādājamās virsmas kontrķermenis, ko izmanto par instrumentu virsmas lepēšanā.
- okultācija aptumsums, kurā novērotājam no Zemes viens debess ķermenis aizklāj otru (pilnīgi vai daļēji), piemēram, Saules aptumsums.
- projektils Ar sparu izsviests ķermenis; mērķī šauta bumba, lode, īpaši lielgabalu.
- samest Ar strauju kustību novietot (ķermeņa daļu kur, kādā stāvoklī), arī ar strauju kustību panākt, ka (ķermenis, ķermeņa daļa) ieņem (kādu pozu).
- namorodo Ārnemlendas (Austrālijas ziemeļi) rietumdaļas aborigēnu mitoloģijā - krāpnieki, baismīgi radījumi ar gariem nagiem, kuru ķermenis sastāv tikai no kauliem un ādas, ko satur cīpslas.
- cihlidzivs Asarveidīgo kārtas dzimta ("Cichlidae"), sīkas tropu saldūdeņu (reti jūras) zivis, sāniski saplacināts augsts ķermenis; vairākas sugas audzē arī akvārijos.
- zušsalamandra Astaino abinieku kārtas dzimta ("Amphiumidae"), ķermenis tārpveidīgs (garums - līdz 100 cm) ar 2 pāriem sīku, rudimentu kāju, izplatītas Ziemeļamerikas dienvidaustrumu daļā, mīt pārpurvotās ūdenstilpēs, rīsa laukos, 1 ģints, 3 sugas.
- protejs Astaino abinieku kārtas dzimta (Proteidae"), slaids 15-40 cm garš ķermenis, divi pāri kāju un gara aste, dzīvo saldūdeņos Eiropā un Ziemeļamerikā.
- spruts Astoņkājis - liels, masīvs galvkāju klases jūras dzīvnieku dzimta ("Octopodidae"), raksturīgs maisveida ķermenis un ap muti 8 taustekļi, kuriem ir piesūcekņi.
- reņģe Atlantijas siļķes Baltijas pasuga ("Clupea harengus membras"), zivs, kam ir līdz 25 centimetriem garš ķermenis, zilganzaļa mugura un sudrabbalti sāni.
- pasaule atsevišķa Visuma daļa; arī debess ķermenis (parasti planēta).
- dvēseļu pārceļošana atsevišķu hinduistu uzskats, ka dvēseles nāves brīdī pamet ķermeni un iemiesojas citos, cilvēku, dzīvnieku vai augu, ķermeņos; individuālā karma nosaka, par ko kļūs jaunais ķermenis.
- heliocentriskā atskaites sistēma atskaites sistēma, kurā atskaites ķermenis ir Saule.
- ģeocentriskā atskaites sistēma atskaites sistēma, kurā atskaites ķermenis ir Zeme.
- opodidīms Auglis, kam ir viens ķermenis un viens galvaskauss, bet divas atsevišķas sejas.
- kleistokarpijs Augļķermenis daudzām lodveida somiņu sēnēm ar nepārtrauktu apvalku, bez atverēm.
- ieaugums Augoša organisma vai tā daļu apņemts svešķermenis.
- sānpeldvēzis Augstāko vēžu apakšklases kārta ("Amphipoda"), ķermenis sāniski saplacināts, Latvijas ūdeņos 7-24 mm garš, vairākums mīt jūrā, daļa saldūdeņos, \~4500 sugu, Latvijā konstatēts 14 sugu; sānpelde.
- leukoplasts Augu hromatofors, sīks plazmas ķermenis augu šūnās, dzīvā to sastāvdaļa, tomēr bez krāsas, un tikai pa daļai gaismā var kļūt zaļš.
- laponis Augu veģetatīvais ķermenis, kas nav diferencēts saknē, stumbrā un lapās, raksturīgs aļģēm, sēnēm, ķērpjiem; taloms.
- būda Augums, ķermenis.
- baltās lapu blusiņas augutu apakškārta, kurā ietilpst kukaiņi, kam ķermenis klāts ar baltiem vaska putekļiem; šīs apakškārtas kukaiņi.
- baltblusiņa Augutu kārtas apakškārta ("Aleurodea"), sīks, līdz 2 mm garš kukainis, ķermenis balti apsarmots, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 4 sugas.
- bruņuts Augutu kārtas apakškārta ("Coccodea"), sīki kukaiņi, kuriem ir dūrējsūcējtipa mutes orgāni un kuru mātītēm ķermenis pārklāts ar vaska atdalījumu bruņām, 7000-8000 sugu, Latvijā konstatēts \~60 sugu.
- aukstumaģents Aukstumnesējs - aukstummašīnas (saldēšanas mašīnas) darbviela (vai darbķermenis).
- spīdzele Bārdainais akmeņgrauzis - karpu dzimtas zivs, ķermenis slaids, pie apakšžokļa 6 taustekļi, mājo saldūdeņos; rudspārnis; smerliņš.
- smerliņš Bārdainais akmeņgrauzis - karpu dzimtas zivs, ķermenis slaids, pie apakšžokļa 6 taustekļi, mājo saldūdeņos; rudspārnis; spīdzele.
- rudspārnis Bārdainais akmeņgrauzis - karpu dzimtas zivs, ķermenis slaids, pie apakšžokļa 6 taustekļi, mājo saldūdeņos; smerliņš; spīdzele.
- aerodinamiskie koeficienti bezdimensijas lielumi, kas raksturo ķermenim pielikto aerodinamisko spēku un momentu, ja ķermenis pārvietojas gāzē vai šķidrumā.
- asomatisks Bezķermenisks.
- vienšūņi Bezmugurkalnieku virstips vai nodalījums ("Protozoa"), dzīvnieki, kuru ķermenis sastāv no vienas šūnas, >50000 sugu, Latvijā sugu sastāvs nav pilnīgi apzināts, konstatēts >200 sugu.
- kāšgalvtārpi bezmugurkaulnieku tips ("Acanthocephala"), \~500 sugu, Latvijā konstatēts 14 sugu, tārpu ķermenis veltņveidīgs, vairākumam sugu dažus centimetrus garš, parazitē mugurkaulnieku zarnās; dzeltņgalvtārpi.
- posmtārpi Bezmugurkaulnieku tips ("Annelides"), kura pārstāvjiem raksturīgs posmains tārpveida ķermenis, \~8000 sugu, Latvijā konstatēts >110 sugu.
- posmkāji Bezmugurkaulnieku tips ("Arthropoda"), kura pārstāvjiem ir raksturīgs hitīna apvalks, posmains ķermenis un posmainas ekstremitātes, \~1,5 mlj sugu, Latvijā konstatēts 12000 sugu.
- zarndobumaiņi Bezmugurkaulnieku tips ("Coelenterata"), kura pārstāvjiem raksturīgs no divām dīgļlapām veidots ķermenis, kura centrā ir gremošanas dobums; šī tipa dzīvnieki.
- gliemji Bezmugurkaulnieku tips ("Mollusca"), kura pārstāvjiem raksturīgs mīksts ķermenis, kas parasti ietverts čaulā; šī tipa dzīvnieki; mīkstmieši; \~130000 sugu, ko iedala 7 klasēs, Latvijā konstatētas 2 klases (gliemenes un gliemeži), 131 suga.
- stumbeņkāji Bezmugurkaulnieku tips ("Onychophora"), kura pārstāvjiem ir mīksts, garš, tārpveidīgs ķermenis ar daudziem pāriem primitīvu ekstremitāšu, \~70 sugu; šī tipa dzīvnieki.
- krāšņblakts Blakšu kārtas dzimta ("Coreidae"), vidēji lielas blaktis (garums - 6-16 mm), ķermenis drukni ovāls līdz iegarens, dzeltenbrūns līdz melns, retāk sarkans, var būt vienkrāsains vai ornamentēts, gk. mitrās vietās un ūdeņu malā, pārtiek gk. no augu sulas, \~2000 sugu, Latvijā konstatēts \~16 sugu.
- cauruļblakts Blakšu kārtas skorpionblakšu dzimtas suga ("Ranatra linearis"), ūdensblakts, Latvijā lielākā blakts (ķermeņa garums - 30-40 mm), pelēkbrūna, izstiepti cilindriska, ar garām, tievām kājām, elpcaurulīte gandrīz tikpat gara kā ķermenis, dzīvo stāvošos ūdeņos starp augiem.
- peldblakts Blakts, kam raksturīgs olveida ķermenis un kas dzīvo stāvošos ūdeņos starp augiem un ļoti labi peld.
- kormus Botānikā augstāko augu ķermenis, kurā izšķirams stublājs (stumbrs) ar lapām un saknes, kā pretstats zemāko augu tallum jeb laponim, kur šādi orgāni nav izšķirami.
- brīvais Brīvās krišanas paātrinājums - paātrinājums, ko iegūst ķermenis, krītot uz Zemi no neliela augstuma bezgaisa telpā.
- bruņrupucis Bruņurupucis ("Testudines, Chelonia"), rāpulis, kura ķermenis pārklāts ar kaula bruņām.
- pūkainā bruņuts bruņutu apakškārtas suga (“Pseudococcus maritimus”), ķermenis iegarens, 3-4 mm garš ar skaidri saskatāmu posmojumu un elastīgu apvalku, Latvijā plaši izplatīta
- purināt Būt par cēloni tam, ka (cilvēks, tā ķermenis, ķermeņa daļas) dreb, trīc (par fizioloģisku vai psihisku stāvokli).
- kratīt Būt par cēloni tam, ka (cilvēks, tā ķermenis) dreb, trīc (par fizioloģisku vai psihisku stāvokli).
- sakratīt Būt par cēloni tam, ka (cilvēks, tā ķermenis) sāk, parasti pēkšņi, drebēt, trīcēt (par fizioloģisku vai psihisku stāvokli); būt par cēloni tam, ka (cilvēks, tā ķermenis) īsu brīdi dreb, trīc.
- mbisimo Centrālāfrikas azandu metafizikā smalkās matērijas ķermenis, kas var atdalīties no materiālā ķermeņa.
- sfēriska kustība cieta ķermeņa kustība ap vienu tā nekustīgu punktu; tā kā ķermenis ir ciets, tad visi tā punkti kustas pa sfērām ar nemainīgiem rādiusiem.
- polikristāls Ciets ķermenis, kas sastāv no neregulāras formas sīkiem, dažādi orientētiem, savstarpēji saistītiem monokristālu agregātiem.
- sildpudele Cilindrisks fajansa, porcelāna vai metāla ķermenis ar tajā ievietotu sildspirāli.
- pīšļi Cilvēka ķermenis pēc nāves; mirstīgās atliekas.
- čemurziežu dzeltenā blakts čemurziežu kaitēklis, 4-5 mm gara blakts, ķermenis dzeltens līdz dzeltensarkans ar melnu vai brūnu zīmējumu.
- kaulene Daudzkāju klases simtkāju apakšklases suga ("Lithobius forficatus"), dzīvnieka ķermenis tārpveidīgs, plakans, stipri hitinizēts, līdz 3 cm garš, ļoti kustīgs dzīvnieks, kas sastopams zem nokaltušu koku mizas, nobirušās lapās, zem dažādiem priekšmetiem, mūra un koku ēku spraugās.
- daudzsareņi daudzsartārpi ("Polychaeta"), posmtārpu tipa klase; ķermenis sastāv no posmiem; tiem sānos ir īpaši izaugumi ar sariņu pušķiem, kam ir kustību orgāna funkcija.
- peritēcijs Daudzu asku sēņu augļķermenis, kam bumbiera vai lodes forma; iekšā tas ir dobs un satur askus ar sporām.
- dižspāre Dažādspārnu spāru apakškārtas dzimta ("Aeschnidae"), ķermenis liels, slaids, vēdera garums līdz 60 mm, spārnu garums līdz 50 mm, koši brūnas, zilas vai zaļas, Latvijā konstatēts 10 sugu; ešnu dzimta.
- strautspāre Dažādspārnu spāru apakškārtas dzimta ("Cordulegasterdae"), Latvijā konstatēta 1 reti sastopama suga, spāres ķermenis dzeltenmelns, uzturas pie dažādām ūdenstilpēm.
- smaragdspāre Dažādspārnu spāru apakškārtas dzimta ("Cordulidae"), Latvijā konstatētas 5 sugas, vairākumam sugu ķermenis zaļš ar metālisku spīdumu, mīt pie dažādām ūdenstilpēm, bieži sastopamas arī sausās vietās - izcirtumos, mežmalās.
- upjspāre Dažādspārnu spāru apakškārtas dzimta ("Gomphidae"), Latvijā konstatētas 4 sugas, ķermenis 40-50 mm garš, melns ar dzeltenām vai dzeltenzaļām gareniskām joslām.
- cisticerkoīds Dažu lenteņu sugu kāpuru tips, ķermenis sastāv no pūšļa un astes, kam ir 3 kāšu pāri, galva ar piesūcekņiem ievilkta pūslī.
- pusasteroīds Debess ķermenis, kam daļēji piemīt asteroīda īpašības; centaurs.
- puskomēta Debess ķermenis, kam daļēji piemīt komētas īpašības; centaurs.
- centaurs Debess ķermenis, kam vienlaicīgi piemīt gan asteroīda, gan komētas īpašības; liela izmēra asteroīds starp Saturna un Neptūna orbītām, kas reizēm izsviež gāzu apvalku.
- spīdeklis Debess ķermenis, kas izstaro vai atstaro gaismu.
- pavadonis Debess ķermenis, kas riņķo ap citu (centrālo) ķermeni (planētu, zvaigzni) tā pievilkšanas spēka iedarbībā.
- plutoīds Debess ķermenis, kas riņķo ap Sauli un kura orbītas lielā pusass ir lielāka nekā Neptūnam.
- zvaigzne Debess ķermenis, kas sastāv no karstas gāzes (plazmas) un izstaro gaismu.
- komēta Debess ķermenis, kas Saules tuvumā sastāv no spožas daļas (galvas) un viena vai vairākiem gariem izplūstošu gāzu veidojumiem (astēm), bet tālu no Saules izskatās pēc izplūduša miglas mākoņa; asteszvaigzne.
- librācija debess mehānikā: triju debess ķermeņu savstarpējās kustības speciālgadījums, kad mazākās masas debess ķermenis, kas pārvietojas divu pārējo debess debess ķermeņu gravitācijas laukā, attiecībā pret tiem atrodas relatīvā līdzsvarā.
- plastiskā (neelastiskā) deformācija deformācija, kurā pēc slodzes noņemšanas deformētais ķermenis neatgūst sākotnējo formu un izmērus.
- ķermenītis Dem. --> ķermenis.
- peldvēzis Desmitkājvēžu kārtas apakškārta ("Natantia"), ķermenis (garums - 2-30 cm) parasti sāniski saplacināts, vēders liels, garāks nekā galvkrūtis, vēderkājas labi attīstītas, noder peldēšanai, dzīvo gk. jūrās, \~2000 sugu, Latvijā 2 sugas.
- dekaedrs Desmitskaldnis; ķermenis, ko ierobežo desmit plaknes.
- kalmārveidīgie Desmittaustekļu galvkāju apakškārta; ķermenis bez čaulas, torpēdveidīgs (garums - 0,25-5 m) jūrās dažādā dziļumā, \~300 sugu.
- dobermanis Dienesta suns, kam raksturīgs garš, tievs ķermenis, īsa spalva un laba oža; attiecīgā suņu šķirne.
- ņūfaundlendietis Dienesta suns, kam raksturīgs liels, spēcīgs ķermenis, garš apmatojums un ko izmanto slīcēju glābšanā; attiecīgā suņu šķirne.
- dogs Dienesta suns, kam raksturīgs liels, spēcīgs ķermenis, spēcīgi žokļi, īsa spalva; attiecīgā suņu šķirne.
- olneškrupji Diskmēļu dzimtas ģints ("Alytes"), ķermenis \~5 cm garš, 2 sugas, izplatīti Viduseiropā un Dienvideiropā, apaugļoto olu virtenes (garumā līdz 170 cm) tēviņš aptin ap pakaļkājām un nēsā līdz izšķiļas kurkuļi, tie attīstās ūdenī; olnēsātājkrupji; olneši.
- pļavskrējēji Divas skrejvaboļu dzimtas ģintis ("Ophonus, Pseudophohus"), 7-8 mm garu ķermenis, sīki punktoti segspārni, mīt agrocenozēs, pļavās, mežos; Latvijā konstatētas 7 sugas.
- skraidulis Divas skrejvaboļu dzimtas ģintis ("Pterostichus", "Poecilus"), Latvijā konstatēts 19 sugu, vaboļu ķermenis 5-21 mm garš, melns vai tumšs ar metālisku spīdumu, segspārni ar gareniskām rievām.
- nobarot Dodot labi un daudz ēst, panākt, ka (cilvēks, parasti bērns, viņa ķermenis, tā daļas) kļūst resns, tukls, pilnīgs.
- sisomija Dvīņu kroplība, kad ir viens ķermenis un divas galvas.
- lēca Dzidrs (parasti stikla) ķermenis, ko no apkārtējās vides norobežo dažādas formas (piemēram, sfēriskas, cilindriskas) virsmas.
- pogonofori Dziļjūras bezmugurkaulnieki ("Pogonophora"), kam raksturīgs pavedienveida ķermenis, kurš ieslēgts ragvielas caurulē, un sēdošs dzīves veids, \~120 sugu, mīt jūrās 3-10 km dziļumā.
- organisms Dzīva būtne, dzīvs ķermenis, kam raksturīga vielmaiņa, augšana, attīstība, vairošanās un pielāgošanās ārējās vides apstākļiem.
- tārps Dzīvnieks, kam ir raksturīgs tārpveida ķermenis.
- maistārpi Dzīvnieku valsts daudzšūņu nodalījuma tipisko daudzšūņu apakšnodalījuma klases ("Priapulida"), 8 sugas, ķermenis cilindrisks, parasti 10-15 cm garš, tā priekšgalā āķveidaīgiem dzelkšņiem klāts snuķis, ko var ievilkt ķermenī, gk. mēreno joslu jūrās, dzīvo litorālē, ierakušies gruntī.
- pērlene Dzīvnieku valsts gliemju tipa čaulgliemju apakštipa gliemeņu klases saistčauļu kārtas dzimta ("Pteriidae"), gliemene, kuras ķermenis ietverts biezā, cietā divvāku nierveida čaulā un kura var veidot pērles.
- kaustārpi Dzīvnieku valsts tips ("Kamptozoa"), sīki tārpi, kuru ķermenis sastāv no kausa un kāta.
- foronīdi Dzīvnieku valsts vainagtaustekļaiņu tipa jūras bezmugurkaulnieku klase ("Phoronidea"), ķermenis cilindrisks, to apņem cauruļveida čaula, 23 sugas, Latvijā nav pārstāvēti.
- Malahs Gamavets ebreju mitoloģijā - nāves eņģelis, viss viņa ķermenis ir klāts ar neskaitāmām acīm.
- sešzobis Egļu sešzobis - gremdgraužu dzimtas suga ("Pityogenes chalcographus"), vaboles ķermenis cilindrisks, 1,7-2,2 mm garš, brūns, segspārnu abās pusēs 3 zobi; egļu sešzobu mizgrauzis.
- lādiņš Elektrības daudzums, ko satur kāds fizikāls ķermenis; elektromagnētiskā lauka avots.
- rietumu elongācija elongācija, kas veidojas, kad debess ķermenis redzams rītos.
- austrumu elongācija elongācija, kas veidojas, kad debess ķermenis redzams vakaros.
- menora Eļļas gaismas ķermenis ar septiņiem radziņiem, ko izmanto jūdaisma rituālos, viens no senākajiem ebreju ticības simboliem; arī deviņu zaru šāds gaismas ķermenis, ko lieto tikai Hanukas svētku laikā.
- spāniešu muša eļļasvaboļu dzimtas suga ("Lytta vesicatoria"), vaboles ķermenis zaļš, spīdīgs, 12-21 mm garš, sastopama gk. uz ošiem, Latvijā izzudusi; zaļā eļļasvabole.
- energoavots Enerģijas avots - tehniska ietaise (elektriskais ģenerators, tvaika ģenerators, ūdens sildkatls u. tml.) vai dabas ķermenis (saule, vējš, ūdenskritums u. tml.), no kura var iegūt enerģiju tieši izmantojamā veidā.
- noliktavērce Ērču kārtas akarīdērču grupas dzimta ("Acaeridae"), resnas, baltganas vai brūnganas, gludas, spīdīgas ērces, ķermenis \~0,5 mm garš, klāts ar retiem sariņiem; Latvijā konstatēts \~20 sugu.
- matērce ērču kārtas dzimta ("Psoroptidae"), sīkas, 0,1-0,4 mm garas ērces, ķermenis tārpveidīgs, ārēji posmots, kājas ļoti īsas, endoparazīti.
- deha Ezoterismā ar šo vārdu apzīmē to, kam ir ķermenis.
- unmāni Ezoterismā stadija, kad astrālais ķermenis ir atdalījies no fiziskā ķermeņa.
- transs Ezoterismā stāvoklis, kad astrālais ķermenis apzināti atstājis fizisko ķermeni.
- debess ķermenis fizikāls ķermenis, kurš atrodas Visumā; astronomisks objekts.
- vadītājs Fizikāls ķermenis, viela, vide u. tml., kas (ko) vada (4).
- absorbētspēja fizikāls lielums, kas rāda, kādu daļu no starojuma ķermenis absorbē
- iekšējā koša fiziskais ķermenis jeb annamājākoša.
- lukturis Gaismas ķermenis (transportlīdzekļiem) ar spožu gaismu.
- gabarītlukturis Gaismas ķermenis (viens no vairākiem), kas norāda (transportlīdzekļa) gabarītus.
- pastiprinātāja aktivizētājlampa gaismas ķermenis, kura gaisma projektorā cauri skaņas celiņam nonāk uz fotoelektriska elementa un iedarbina pastiprinātāju.
- bērza piepe gaišpelēks, ciets parazītiskas sēnes augļķermenis.
- līdz ādai galīgi, ļoti stipri, tā, ka viss ķermenis jūt slapjumu, aukstumu.
- metatalāms Galvas smadzeņu apvidus aiz redzes uzkalna; mediālais un laterālais ceļgalveida ķermenis.
- urbējgliemene Gliemeņu klases lapžauņu kārtas dzimta ("Teredinidae"), kuras ķermenis ir tārpveidīgs (līdz 30 cm garumā), čaula reducējusies, no tās saglabājušās 2 plātnītes, ar kurām urbj ejas jūrā esošos koka priekšmetos (pāļos, laivās, kuģos).
- gliemene Gliemis, kura ķermenis ietverts divvāku čaulā.
- sauszemes gliemeži gliemju tipa ("Mollusca") dzīvnieku grupa, dažus milimetrus līdz vairākus centimetrus gari, mīksti bezmugurkaulnieki, kuru ķermenis sastāv no galvas, vidukļa un kājas; vidukli apņem mantija, tās dziedzeru izdalītais sekrēts veido čaulu (plaušgliemežiem), kas var būt arī pilnīgi vai daļēji reducējusies (kailgliemežiem); šķirtdzimumu vai divdzimumu dzīvnieki, Latvijā konstatētas 82 sugas.
- gliemezis Gliemju tipa klase ("Gastropoda"), ķermenis asimetrisks, sastāv no galvas, maisveidīga vidukļa un kājas, čaula parasti sagriezta, gk. okeānos, arī saldūdeņos un uz sauszemes; \~90000 sugu; Latvijā 103 sugas.
- bruņglodene Glodeņu dzimtas ģints ("Ophisaurus"), ķermenis čūskveidīgs, pārklāts ar lielām rombveida zvīņām, zem kurām ir kaula plātnītes, oldējējas, pārtiek no posmkājiem, gliemjiem un sīkiem mugurkaulniekiem.
- sporokarps Gļotsēņu augļķermenis.
- etalijs Gļotsēņu kopaugļķermenis, kas veidojas saplūstot vairākiem sporangijiem.
- plazmodijs Gļotsēņu veģetatīvais ķermenis.
- egļu astoņzobis gremzdgraužu dzimtas suga ("Ips typographus"), vaboles ķermenis cilindrisks, 4-6 mm garš, brūns, klāts ar matiņiem, segspārnu abās pusēs 4 konusveidīgi zobi.
- Očokoči gruzīnu mitoloģijā — meža dievība, kurai trūkst runas dāvanu, bet viņa balss skaņas izraisa cilvēkos paniskas šausmas, viņa ķermenis klāts ar rūsganiem matiem, ir gari un asi nagi, savus pretiniekus viņš pāršķeļ uz pusēm ar krūšu izaugumu, kas atgādina uzasinātu cirvi.
- zvaigzne Ģeometriska figūra, ķermenis ar smailiem stariem; priekšmets, veidojums, kam ir šāda forma.
- ātruma paralelograms ģeometriska konstrukcija, kas attēlo ātrumu saskaitīšanas likumu: ja materiālais punkts vai ķermenis vienlaikus piedalās divās kustībās, tad rezultējošais kustības ātrums attēlojams ar diagonāli paralelogramā, kura divas malas veido šo divu kustību ātrumu vektori.
- desmitskaldnis Ģeometrisks ķermenis - daudzskaldnis, ko ierobežo desmit skaldnes.
- prīsma Ģeometrisks ķermenis ar divi vienādiem un parallēliem galiem, kurus savieno sānēji parallēlogrammi; prizma (1).
- sferoīds Ģeometrisks ķermenis, kas izveidojas, elipsei rotējot ap savu mazo asi.
- konuss Ģeometrisks ķermenis, kas veidojas, taisnleņķa trijstūrim griežoties ap vienu no savām katetēm.
- daudzskaldnis ģeometrisks ķermenis, ko ierobežo galīgs skaits daudzstūru (skaldņu), kam malas ir kopīgas (daudzskaldņa šķautnes); poliedrs.
- tors Ģeometrisks ķermenis, ko veido riņķa rotācija ap asi, kura atrodas šā riņķa plaknē, bet nekrusto to; veidojums, kam ir šāda ģeometriska ķermeņa forma.
- smaguma centrs ģeometrisks punkts ķermenī vai ārpus tā, caur kuru iet smaguma spēka darbības līnija (neatkarīgi no tā, kā ķermenis orientēts telpā).
- zobenastes Helicerātu apakštipa senčauļu klases kārta ("Xiphosura"), ķermenis (garumā līdz 90 cm) sastāv no galvkrūtīm, vēdera (katru klāj atsevišķa bruņa) un zobenveidīga postanālā izauguma, dzīvo jūrās un okeānos uz grunts.
- tintene Himēnijsēņu klases atmateņu rindas sēņu dzimta ("Coprinaceae"), cepurīšu sēne, kuras nogatavojies augļķermenis izplūst melnā šķidrumā, \~170 sugu, Latvijā konstatētas 5 ģintis, 46 sugas.
- pienaine himēnijsēņu klases bērzlapju dzimtas ģints ("Lactarius"), cepurīšu sēne, kuras augļķermenis satur piensulu, \~120 sugu, Latvijā konstatētas 45 sugas (t. sk. krimildes, rudmieses, vilnīši, saldūksne, eglene, cūcene, sarkandzeltaine un alksnene).
- Kubera Hindu mitoloģijā - bagātības dievs, kuram bija kroplīgs ķermenis - trīs kājas un milzīgs vēders; par uzticību un godīgumu Brahma viņu padarīja par dievu un pazemes bagātību un ziemeļu sargātāju.
- zivs hordaiņu tipa mugurkaulnieku apakštipa nodalījums ("Pisces"), dzīvnieks, kas dzīvo ūdenī, elpo ar žaunām un kam ir abpusēji saplacināts, parasti zvīņām, klāts, ķermenis, spuras.
- skrimšļzivis Hordaiņu tipa mugurkaulnieku apakštipa zivju nodalījuma klase ("Chondrichthyes"), kuras pārstāvjiem raksturīgs skrimšļa skelets, ar zvīņām klāts vai kails ķermenis, \~5000-10000 sugu, Latvijā nav sastopamas.
- spriegums Iekšējo spēku kopums, kuri rodas, ja ķermenis deformējas ārējo spēku iedarbībā.
- kardāns Ierīce kāda ķermeņa iekāršanai tā, lai, balstam šūpojoties, iekārtais ķermenis paliktu nekustīgs.
- baroskops Ierīce, ar ko demonstrē, ka Arhimēda likums izpaužas arī tajos gadījumos, kad ķermenis atrodas gāzē.
- uzdedzināt Ieslēdzot panākt, ka (gaismas ķermenis) sāk izstarot gaismu; ieslēdzot gaismas ķermeni, panākt, ka sāk spīdēt (gaisma).
- uzdegt Ieslēdzot panākt, ka (gaismas ķermenis) sāk izstarot gaismu; ieslēdzot gaismas ķermeni, panākt, ka sāk spīdēt (gaisma).
- kailbite Iežmauglapseņu apakškārtas pūkbišu dzimtas ģints ("Nomada"), kukaiņu ķermenis (garums - 5-15 mm) trūcīgi apmatots, melns ar dzelteniem un sarkaniem plankumiem, spīdīgs, Latvijā konstatētas 29 sugas.
- intrūzija Iežu ķermenis, kas radies, Zemes garozas dzīlēs sacietējot magmai.
- daika Intrūzija - dzīsliežu ķermenis, kas veidojies, magmai piepildot Zemes garozas plaisas.
- Izraīls Islāma mitoloģijā - nāves eņģelis, viens no četriem erceņģeļiem, kuram ir kosmiski izmēri un 4000 spārnu, ķermenis klāts ar dzīvām acīm un mēlēm.
- ehidna īspurna skudrezis ("Tachyglossus aculeatus"), dzīvo Austrālijā, Tasmānijā un Jaungvinejā, oldējējs zīdītājs, \~45 cm garš apaļīgs ķermenis, kas klāts ar vilnu un adatām.
- ķermeņa lidojuma fāze īss laika sprīdis lēcienā, kad dzīvniekam nav kontakta ar zemi un ķermenis brīvi lido.
- lapsmecernieki Īssmecernieku grupas smecernieku dzimtas ģints ("Phyllobius"), Latvijā konstatēts \~12 sugu, vaboļu ķermenis iegarens, klāts ar zvīņām, 3-9 mm garš; lapu smecernieks.
- belemnīti Izmirusi galvkāju klases iekščauļu apakšklases kārta ("Belemnitida"), ķermenis bijis vārpstveidīgs ar labi attīstītu galvu un maņu orgāniem, fosiliju lielums līdz 10 cm.
- pleurodictyum Izmirusi koraļļu ģints no "Favositidae" dzimtas, izveido zemas diskoīdālas kolonijas, kuras vidusdaļā parasti atrodas kāds svešķermenis, visbiežāk tārpu kaļķa caurulīte.
- labirintodonti Izmirusi lokskriemeļabinieku virskārta; radušies devona beigās no stegocefāļiem, dzīvojuši pārpurvotos mežos, ezeros, upēs (izmiruši triasā); senākajiem labirintodontiem ķermenis bijis gandrīz tāds pats kā zivīm; tos atzīst par lēcējabinieku priekštečiem, kā arī par varbūtējiem pirmatnējo rāpuļu priekštečiem; jaunākie labirintodonti bijuši daudz lielāki (līdz 5 m gari), drukni, ar relatīvi lielu galvu.
- gliptodonti Izmiruši terciārā perioda zīdītājdzīvnieki no nepilnzobju kārtas, mūslaiku bruņnešu radinieki; gliptodontu ķermenis bija kaula bruņām klāts.
- senputni Izmirušu sugu "Archaeopteryx" un "Archaeornis" putni (pēc citiem datiem tie pieder pie vienas sugas), kas līdzinājās divkājainiem dinozauriem, taču ķermenis tiem klāts spalvām; dzīvoja juras periodā.
- bruņuzivis Izmirušu zivju klase ("Placodermi"), dzīvoja devona periodā, ķermenis klāts ar kaula bruņām.
- bruņu zivis izmirušu zivju klase, kuras pārstāvjiem ķermenis klāts ar bruņām, kas sastāv no atsevišķiem vairogiem; šīs klases zivis.
- ātrumu saskaitīšana ja materiāls punkts vai ķermenis vienlaikus piedalās divās kustībās, tad rezultējošais kustības ātrums attēlojams ar diagonāli paralelogramā, kura divas malas veido atsevišķo ātrumu kustības vektori.
- loka lampa jaudīgs gaismas ķermenis, kurā izmantots elektriskais loks; lieto kinostudiju prožektoros.
- akustiskais rezonators jebkuras formas dobs ķermenis ar vienu vai vairākiem atvērumiem akustiskās rezonanses izraisīšanai.
- ultrasoma Jebkurš ķermenis, kas nav saskatāms parastajā gaismas mikroskopā.
- iedzeltanais jumjupūpēdis jumjupūpēžu suga ("Rhizopogon luteolus"), sastopams bieži sausos, smilšainos priežu mežos rudenī, augļķermenis valrieksta līdz vistas olas lielumā, netīri dzelteni, tīklveidā klāti ar hifu pavedieniem, mīkstums dzeltenīgs, vēlāk olīvbrūns līdz melngans. aug grupās zem zemes, tādēļ bieži tiek noturēts par trifeli, ēdams jauns, kamēr mīkstums dzeltenīgs.
- iesārtais jumjupūpēdis jumjupūpēžu suga ("Rhizopogon roseolus"), tā augļķermenis ir sārts, aug piejūras silos, kāpās.
- phoronis Jūras dzīvnieku ģints ar slaidu tārpveida ķermeni hitīna dzīvojamā caurulē, bālpelēki caurspīdīgs ķermenis, pašā apakšā resnāks, piliena (ampulas) veidā, \~12 sugas.
- kapteiņzivs Jūras zivs, kurai ķermenis sānos ir mazliet saplacināts un klāts ar prāvām zvīņām, mugura - brūna, pavēdere - brūngana.
- kritala Kāda dzīvnieka maita, trūdēt sācis ķermenis.
- kritaļa Kāda dzīvnieka maita, trūdēt sācis ķermenis.
- kritals Kāda dzīvnieka maita, trūdēt sācis ķermenis.
- kritelis Kāda dzīvnieka maita, trūdēt sācis ķermenis.
- kailķermenis Kails cilvēka ķermenis (parasti tēlotājā mākslā).
- nūditāte Kailums, kails ķermenis; izlaidība.
- plaudis Karpu dzimtas suga ("Abramis brama"). līdz 60 cm gara saldūdens zivs, kam raksturīgs no sāniem saplacināts ķermenis un lielas zvīņas.
- plicis Karpu dzimtas suga ("Blicca bjoerkna"), līdz 30 centimetriem gara saldūdens zivs, kurai ir no sāniem saplacināts ķermenis un vidēja lieluma zvīņas.
- elektrozutis Karpveidīgo kārtas suga, ķermenis patievs, garš (1-1,5 m, masa - līdz 40 kg), gar sāniem elektriskie orgāni, kuru izlādes spriegums sasniedz 650 V, izplatīts Dienvidamerikas ZA daļā.
- akmeņgrauzis Karpveidīgo zivju kārtas dzimta ("Cobitidae"), kuras pārstāvjiem ir slaids ķermenis, ap muti taustekļi, \~30 ģinšu, \~150 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 3 sugas.
- rūsganā karuļvabole karuļvaboļu suga ("Scraptia fusca"), Latvijā sastopama reti uz ziediem, zālē, ķermenis 2,3-2,8 mm garš, izliekts.
- pirmais Ņūtona likums katrs ķermenis paliek mierā vai turpina savu vienmmērīgu taisnlīnijas kustību tikmēr, kamēr tam pieliktie spēki to neizmaina.
- jūrasvelns Kaulzivju klases makšķerzivjveidīgo kārtas suga, ķermenis saplacināts vertikālā virzienā ar šauru astes daļu, garums - līdz 150 cm, muguras spuras priekšējais stars novirzīts uz galvas, un tā galā ir gaismas orgāns, kas pievilina medījumu, mīt 50-200 m dziļumā Atlantijas okeāna jūrās Eiropas piekrastē.
- liemenis Kautķermenis.
- mumificēties Kļūt tādam, kura ķermenis netrūd (par mirušu cilvēku vai beigtu dzīvnieku).
- ūsainis Koksngraužu dzimtas ģints ("Monochamus"), Latvijā konstatētas 3 sugas, vaboļu ķermenis 16,8-32 mm garš, melns, vietām klāts ar pelēcīgām vai iedzeltenām zvīņām, sastopami uz skuju kokiem.
- apšgrauži Koksngraužu dzimtas vaboļu ģints ("Saperda"), Latvijā konstatētas 5 sugas, vaboļu ķermenis garš, klāts ar bieziem, dzeltenīgiem matiņiem, segspārnu gali noapaļoti, virspuse ar dzelteniem un melniem matiņiem, kas izkārtoti grupas un veido plankumainu zīmējumu.
- spirituālisms Koncepcija, pēc kuras gars tiek uzskatīts par esamības pirmpamatu, par īpašu bezķermenisku substanci, kas eksistē neatkarīgi no matērijas.
- bada kondīcija kondīcija, kad dzīvnieka ķermenis ir noliesējis; krasi izceļas kaulu kontūras.
- Mīnija Kosmiskā čūska Ziemeļāfrikas iedzīvotāju mitoloģijā, tās ķermenis bijis sadalīts septiņās daļās, ko dievs izmantojis, lai izveidotu pasauli un visu dzīvo.
- krāšņspārīte Krāšņspāru dzimtas ģints ("Coenagrion"), Latvijā konstatētas 6 sugas, ķermenis 22-30 mm garš, raibs, krāsa un zīmējums bieži mainīgi, attīstās dažādās ūdenstilpnēs, arī purvos.
- zilspārīte Krāšņspāru dzimtas ģints ("Enallagma"), Latvijā bieži sastopamās spāres ķermenis 25-27 mm garš, deniņi tumši ar 2 gaišākiem plankumiem, attīstās dažādos ūdeņos, izplatīta masveidīgi.
- sarkanace Krāšņspāru dzimtas ģints ("Erythromma"), Latvijā bieži sastopama suga "Erythromma najas", kuras ķermenis ir 25-31 mm garš, uzturas gk. pie stāvošiem ūdeņiem.
- raibspārīte Krāšņspāru dzimtas ģints ("Ischnura"), Latvijā konstatētas 2 sugas, ķermenis 21-29 mm garš, vēdera posmi raibi, spārni divkrāsaini, melni un balti.
- sīkspārīte Krāšņspāru dzimtas ģints ("Nehalennia"), Latvijā konstatēta 1 reti sastopama suga "Nehalennia speciosa", spāres ķermenis \~20 mm garš, zaļš, metāliski spīdīgs, uz deniņiem gaišs plankums, kāpuri mīt ezeros u. c. ūdenstilpēs.
- šaurspārnkrāšņvabole Krāšņvaboļu dzimtas ģints ("Agrilus"), Latvijā konstatēts 13 sugu, ķermenis 4-13 mm garš, izstiepts, gandrīz cilindrisks, zaļā, zilā vai bronzas krāsā, ar metālisku spīdumu, sugas šauri specializējušās uz noteiktu barības augu.
- ragukrupis Krupju dzimtas suga, ķermenis masīvs 15-20 cm garumā, acs augšējam plakstiņam ragveidīgs izaugums, pāri mugurai oranžsarkana vai zaļa josla, sastopams mitros mežos D-Amerikā.
- ciršļi Kukaiņēdāju kārtas dzimta ("Soricidae"), pelei līdzīgs ķermenis un aste, biezs apmatojums, garš purns; cirslis.
- putcikāde Kukaiņu klases cikāžu kārtas dzimta ("Aphrophoridae"), ķermenis 5-8 cm garš, brūnpelēks vai melnraibs; kāpuri izdala ap sevi siekalām līdzīgas putas ("raganu spļaudekļus"), kas tos aizsargā no izžūšanas un ienaidniekiem, Latvijā konstatētas 8 sugas.
- dižods Kukaiņu klases divspārņu kārtas odveidīgo apakškārtas dzimta ("Bibionidae"), ķermenis tumšs, 4-10 mm garš, izlido agri pavasarī, barojas ar nektāru, kāpuri līdz 1,5 cm gari, dzīvo trūdvielām bagātās vietās un ir nozīmīgi organisko vielu aprites veicinātāji, Latvijā nav pētīti.
- garkājas kukaiņu klases divspārņu kārtas odveidīgo apakškārtas dzimta ("Tipulidae"), odiem līdzīgi, bet lielāki divspārņi ar šauru, garu ķermeni, garām kājām, un šauriem spārniem, lielākie odveidīgie divspārņi (ķermeņa garums sasniedz 25 mm), ķermenis izstiepts, kājas ļoti garas, tievas, spārni gari (15-20 mm), sastopami no agra pavasara līdz vēlam rudenim mitros mežos, krūmājos, pļavās, purvos, \~3300 sugu, Latvijā varētu būt \~80 sugu.
- prusaks Kukaiņu klases kārta ("Blattoptera"), kuras pārstāvjiem ir raksturīgs stipri saplacināts ķermenis, grauzējtipa mutes orgāni, divi spārnu pāri, no kuriem priekšējais pārveidojies par segspārniem; \~4000 sugu; Latvijā konstatētas 4 sugas (2 mežos, 2 telpās).
- pūkbite Kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Anthophoridae"), vidēji lieli un lieli (5-28 mm) plēvspārņi, kuru ķermenis parasti blīvi klāts ar matiņiem, Latvijā konstatēts \~50 sugu.
- māņlapsene Kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Sapygidae"), vidēji lieli plēvspārņi (ķermeņa garums - 8-11 mm), ķermenis dzeltens ar melnu zīmējumu, Latvijā konstatētas 3 sugas.
- puslapsene Kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Tiphiidae"), ķermenis 5-13 mm, vaboļu kāpuru parazīti, Latvijā konstatētas 3 sugas.
- vēdekļspārņi kukaiņu klases vaboļu kārtas dzimta ("Stylopidae"), ko daži autori uzskata par patstāvīgu kukaiņu kārtu ("Strepsiptera"), endoparazīti ar izteiktu dzimumdimorfismu, tēviņi ir brīvi dzīvojoši, mātītes ķermenis tārpveidīgs, parazitē plēvspārņos, blaktīs, taisnspārņos, vairāk nekā 300 sugu, kas grūti nosakāmas.
- tumšā kūleņotājvabole kūleņotājvaboļu dzimtas suga ("Eucinetus haemorrhous"), tās ķermenis iegareni ovāls, \~3 mm garš, dzīvo zem koku mizas, briesmu gadījumā izdara kūleņveida kustības un cenšas paglābties.
- viela Kvalitatīvs matērijas veids, kam pat miera stāvoklī piemīt masa; tas, no kā sastāv fizisks ķermenis.
- bosāķis Ķeksis, 20-30 cm garš, kātā uzmaukts metāla ķermenis ar smailu galu un sānos nedaudz ieliektu āķi, lieto dīķsaimniecībā meniķu aizbīdņu atvilkšanai, koku pludināšanā u. c.
- čemurziežu zaļganā blakts ķermenis zaļgans ar tumšu zīmējumu, uzturas ziedu čemuros un barojas izsūcot šūnsulu no ziediem, ziedu kātiņiem.
- atskaites sistēma ķermenis, ar kuru cieši sasaistīti koordinātu sistēma un pulkstenis.
- atskaites ķermenis ķermenis, attiecībā pret kuru novēro kustību.
- absolūti melns ķermenis ķermenis, kas jebkurā temperatūrā absorbē visu uz to krītošo starojumu, bet tā emitētais starojums atkarīgs vienīgi no temperatūras.
- izliekts ķermenis ķermenis, kas līdz ar katriem diviem ķermeņa punktiem satur arī visus tos savienojošā nogriežņa punktus.
- fizikālais svārsts ķermenis, kas var griezties un svārstīties smaguma spēka laukā ap horizontālu asi, kura neiet caur tā smaguma centru; līdzīga svārstību kustība var notikt ap jebkuru nevertikālu asi.
- rotators ķermenis, kas vienmērīgi griežas ap kādu centru vai asi.
- rotācijas ķermenis ķermenis, ko ierobežo rotācijas virsma.
- pelēks ķermenis ķermenis, kura absorbētspēja ir <1 un nav atkarīga no gaismas viļņa garuma un ķermeņa temperatūras.
- ģeoīds ķermenis, kura forma vistuvāk atbilst Zemes patiesajai formai. Ģeoīda virsma sakrīt ar okeānu virsmu, ko iedomāti turpina zem sauszemes tā, lai jebkurā tās punktā vertikālā līnija būtu perpendikulāra ģeoīda virsmai.
- materiāls punkts ķermenis, kura izmēri ir mazi, salīdzinot ar attālumu no tā līdz citiem ķermeņiem, ar kuriem pastāv mijiedarbība.
- amorfs ķermenis ķermenis, kurā pretstatā kristālam atomi, molekulas vai citas daļiņas izvietotas bez jebkādas kārtības.
- miesa Ķermeņa daļu kopums, kuras veido muskuļaudi, taukaudi, āda; arī ķermenis (cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- reaktīvā kustība ķermeņa kustība, ko izraisa reaktīvais vilces spēks, kurš rodas, no ķermeņa pa sprauslu izplūstot gāzes, tvaika u. c. strūklai; ķermenis kustas strūklas kustībai pretējā virzienā; izmanto reaktīvajos dzinējos un reaktīvajos šāviņos.
- miera masa (relatīvistiskajā fizikā) ķermeņa masa, ja ķermenis atrodas miera stāvoklī atskaites sistēmā, kas saistīta ar pašu ķermeni; ķermeņa miera masa m~0~ ir identiska masas jēdzienam klasiskajā mehānikā.
- balsts Ķermeņa stāvoklis vingrošanā, kad pie atbalsta plaknes ķermenis pieskaras vai nu ar kājām un rokām, vai tikai ar rokām.
- savilkšanās kamoliņā ķermeņa stāvoklis, kurā tā daļas maksimāli tuvinātas viena otrai - ķermenis saliekts gūžas locītavā, kājas saliektas, ceļi izvērsti plecu platumā (papēži kopā), viennosaukuma roka aptver apakšstilbu tā vidū (elkoņi piespiesti), mugura apaļa, galva noliekta uz priekšu.
- Žušou ķīniešu mitoloģijā - rietumu valdnieka palīgs, metāla gars, kas dzīvoja Juišaņa kalnā un katru vakaru vēroja, kā saule noriet rietumu pusē un tās stari atstarojas austrumu pusē, viņam bija cilvēka seja, tīģera nagi, baltu spalvu apaudzis ķermenis, rokās viņš parasti turēja cirvi, viņa pārziņā bija rudens.
- sila ķirzaka ķirzaku dzimtas suga (“Lacerta agilis”), ķermenis slaids, garums kopā ar asti - līdz 28 cm, dēj olas, Latvijā sastopama visā teritorijā, taču samērā reti un ir izplatīta nevienmērīgi, aizsargājama.
- scinks ķirzakveidīgo apakškārtas dzimta ("Scincidae"), ķermenis parasti ķirzakveidīgs, daļai sakarā ar dzīvi augsnē čūskveidīgs, zoofāgi, retāk fitofāgi, oldējēji un dzīvdzemdētāji, gk. Austrālijā, Okeānijā, Dienvidāzijā un Āfrikā, \~70 sugu.
- planētas diennakts laika intervāls, kurā planēta vai cits Saules sistēmas debess ķermenis veic vienu apgriezienu ap asi attiecībā pret Sauli.
- sinodiskais apriņķojuma periods laika posms, kurā debess ķermenis veic pilnu apriņķojumu attiecībā pret citu planētu vai Sauli.
- apriņķojuma periods laika posms, kurā debess ķermenis veic pilnu apriņķojumu attiecībā pret noteiktu atskaites punktu.
- drakoniskais apriņķojuma periods laika posms, kurā debess ķermenis veic pilnu apriņķojumu attiecībā pret orbītas mezglu līniju.
- sideriskais apriņķojuma periods laika posms, kurā debess ķermenis veic pilnu apriņķojumu attiecībā pret zvaigznēm.
- periods Laikposms, kurā debess ķermenis iziet cauri visām fāzēm kādā procesā, kas atkārtojas.
- svārstību periods laikposms, kurā ķermenis izdara vienu pilnu svārstību.
- sparģeļgrauzis Lapgraužu dzimtas ģints ("Crioceris"), Latvijā konstatētas 2 sugas, vaboļu ķermenis iegareni ovāls, segspārni sarkandzelteni ar melnu punktveida zīmējumu vai zilganzaļi ar iedzeltenu zīmējumu, taustekļi melni, samērā gari, sastopami tikai uz asparāgiem.
- slēpgalvis Lapgraužu dzimtas ģints ("Cryptocephalus"), Latvijā konstatētas 35 sugas, vaboļu ķermenis gandrīz cilindrisks, ar izliektu virsu, priekškrūšu vairogs priekšpusē noliekts uz leju un no virspuses nosedz galvu, kas ir samērā liela un parasti ievelkama priekškrūtīs, segspārni koši.
- lilijgrauzis Lapgraužu dzimtas vaboļu ģints ("Lilioceris"), vaboļu ķermenis 6-8 mm garš, segspārni sarkani, samērā gari melni taustekļi, Latvijā konstatētas 2 sugas.
- kladocera Lapkājvēžu kārtas apakškārta ("Cladocera"), sīki vēži, no sāniem saspiests ķermenis, ko ietver hitīna čaula, \~380 sugu; Latvijā konstatēts 11 dzimtu, 83 sugas, no tām 5 sugas jūrā; saldūdens planktons, vērtīga zivju barība.
- taloms laponis - zemāko augu (aļģu, ķērpju u. c.) un sēņu ķermenis, kas nav sašķēlies sastāvdaļās - stumbrā, lapās un saknēs
- talloms Laponis - zemāko augu (aļģu, sēņu, ķērpju, dažu sūnu) ķermenis, kam nav stublāja un lapu; klājonis.
- gravitācijas lauks lauks, kuru ķermenis rada ap sevi un kura ietekmē ķermeņi pievelkas un starp tiem darbojas gravitācijas spēki.
- cenūrs Lenteņu kāpuru veids, ķermenis pūšļveidīgs, izraisa cenurozi.
- elongācija leņķis, ko veido Saules sistēmas debess ķermenis, Zeme un Saule; to mēra no 0° līdz 180° uz austrumiem vai rietumiem no Saules.
- plūtons liels intruzīvs magmatisko iežu ķermenis Zemes garozā, kura caurmērs var sasniegt vairākus simtus kilometru.
- lakolīts Liels sēņveida vai kukuļveida sacietējušas magmas ķermenis Zemes garozā ar izliektu augšdaļu un plakanu pamatni; zemes virspusē parādās kā kupolveida kalns.
- kā lāva liels, masīvs (ķermenis, ķermeņa daļa).
- acs ābols lodveida ķermenis, kas atrodas acs dobumā; acābols.
- šņācējodze Ļoti indīga odze, 1,5 m gara, spēcīgs ķermenis, briesmu gadījumā uzpūšas un skaļi šņāc; izplatīta uz D no Sahāras.
- apgaismošanas ķermenis mākslīgas gaismas avots; apgaismes ķermenis.
- Mauritānijas māņasmalis māņasmaļu dzimtas suga ("Trogosita mauritanicus syn. Tenebrioides mauritanicus"), vaboles ķermenis 6-10 mm garš, plakans, brūnganmelns ar lielu galvu, sastopamas noliktavās, klētīs.
- lapkoku māņmizvabole māņmizvaboļu suga ("Bothrideres contractus"), vaboles ķermenis 3-5 mm garš, sarkanbrūns, segspārnu šuve tumšāka, ķīļveidīgi pacelta, sastopamas zem nokaltušu vītolu u. c. lapu koku mizas, mizgraužu un ķirmju ejās.
- divpunktu mārīte mārīšu dzimta suga ("Adalia bipunctata"), Latvijā sastopama bieži, parasti apdzīvotās vietās un to tuvumā, ķermenis 3,5-5 mm garš, ieapaļš, krāsa mainīga.
- septiņpunktu mārīte mārīšu dzimtas suga ("Coccinella septempunctata"), Latvijā sastopama ļoti bieži pļavās, mežos, laukos, dārzos, vaboles ķermenis ieapaļš, izliekts 5,5-8 mm garš, segspārni brūnsarkani ar 7 apaļiem, melniem plankumiem, ēd laputis, kuru kolonijas spēj "saost" >1 km attālumā.
- siltumvadītājs Materiāla vide (piemēram, ķermenis, šķidrums, gāzveida viela), kam piemīt siltumvadītspēja.
- miltu melnulis melnuļu dzimtas vaboļu suga ("Tenebrio molitor"), ķermenis iegarens, 13-15 mm garš, ar brūnu vai melnbrūnu virspusi un sarkanbrūnu apakšpusi un kājām, Latvijā bieži sastopama gk. telpās, noliktavās, vecu lauku māju bēniņos, klētīs, pārtiek no dažādiem augu produktiem
- vēdzele Mencveidīgo zivju kārtas mencu dzimtas suga ("Lota lota"), saldūdens zivs, kam ir plankumains, ļumīgs ķermenis, gara vienlaidu muguras spura un kas barību aktīvi meklē naktīs.
- kūna Miesa, ķermenis; tāds, kam ir noteikta forma; kāpurs.
- kūnis Miesa, ķermenis; tāds, kam ir noteikta forma; kāpurs.
- kūns Miesa, ķermenis; tāds, kam ir noteikta forma; kāpurs.
- pamatstāja Militāra, arī sportiska stāja, kurā ķermenis ir taisns, kājas kopā, rokas nostieptas gar sāniem.
- otrais kosmiskais ātrums minimālais ātrums, ar kuru kustoties ķermenis pilnīgi pārvar Zemes pievilkšanas spēku, 11,2 km/s; paraboliskais ātrums.
- paraboliskais ātrums minimālais ātrums, ar kuru kustoties ķermenis pilnīgi pārvar Zemes pievilkšanas spēku; otrais kosmiskais ātrums.
- trešais kosmiskais ātrums minimālais ātrums, ar kuru ķermenis aizlido projām no Saules sistēmas, 16,7 km/s.
- mirstīgās atliekas mirušā cilvēka ķermenis, tā atliekas.
- mironis Miruša cilvēka ķermenis; līķis.
- mūmija Miruša cilvēka vai beigta dzīvnieka ķermenis, kas netrūd (piemēram, vides apstākļu, konservējošu vielu iedarbības dēļ).
- līķis Miruša cilvēka vai dzīvnieka ķermenis.
- priežu mizasblakts mizasblakšu suga ("Aradus cinnamomeus"), masveidā savairojas zem 5—30 g. vecu priežu mizas kāpu apmežojumos, silā, mētrājā un priežu sēklu plantācijā; pieaugušas blakts ķermenis saplacināts, 3,8—5,5 mm garš, tumši rūsganbrūns.
- egļu astoņzobu mizgrauzis mizgraužu dzimtas suga ("Ips typographus"), vaboles ķermenis (garums 4,2—5,5 mm) īsi cilindrisks, tumšbrūns līdz melns, spīdīgs, klāts ar matiņiem, segspārnu ķerīte ar 4 konusveida zobiem katrā pusē; 3. zoba galotne pogveidīga; katrs zobs ir atsevišķi, tiem nav kopīgas pamatnes, ķerītes iekšpuse blāva, it kā ar ziepju plēvīti pārklāta.
- opistotonuss Muguras un kakla, dažreiz arī kāju toniski izstiepējmuskuļu krampji; ķermenis loka veidā izliecas uz priekšu, galva un kājas - atpakaļ.
- galvhordaiņi Mugurkaulnieku klase (pēc cita iedalījuma - hordaiņu apakštips), ķermenis \~5 cm garš, sastāv no segmentiem, galvaskausa nav.
- stūrzobis Mugurkaulnieku tipa abinieku klases astaino abinieku kārtas dzimta ("Hynobiidae"), ķermenis veltņveidīgs, 8-10 centimetrus garš, oldējējs dzīvnieks, 5 ģintis, \~30 sugu, mīt ūdeņos un uz sauszemes; leņķzobis.
- leņķzobis Mugurkaulnieku tipa abinieku klases astaino abinieku kārtas dzimta ("Hynobiidae"), ķermenis veltņveidīgs, 8-10 cm garš, mīt ūdeņos un uz sauszemes, 5 ģintis, \~30 sugu; stūrzobis.
- planētājvarde Mugurkaulnieku tipa abinieku klases bezastaino abinieku kārtas dzimta ("Rhacophoridae" jeb "Polypediatidae"), ķermenis 3-11 cm garš, izplatītas D-Āzijā un Āfrikā, gk. mīt kokos, pirksti ar piesūcekņiem, starp pirkstiem labi attīstītas peldplēves, kas pielāgotas planēšanai 10-12 m attālumā.
- plekstveidīgie Mugurkaulnieku tipa zivju virsklases kaulzivju klases kārta ("Pleuronectiformes"), ķermenis asimetrisks, plakans, abas acis atrodas galvas vienā pusē; \~500 zivju sugu, Latvijā - 4 sugas.
- rajveidīgie Mugurkaulnieku tipa zivju virsklases skrimšļzivju klases kārta ar \~35O sugām 14 dzimtās, raksturīgs saplacināts ķermenis, gara un šaura aste, acis augšpusē, mute un žaunu atveres apakšpusē; gk. grunts zivis, kas pārtiek no maitām, daudzas ēd arī gliemjus, vēžus un zivis, dzīvo gandrīz visās jūrās ārpus polārā loka, retumis arī Baltijas jūrā.
- pašskaņi Mūzikas instrumentu saime, kuros skaņu rada pats instruments, tā ķermenis, korpuss vai daļa.
- automonoseksuālisms Narcisma paveids, kad dzimumdziņas objekts ir paša ķermenis, kas ieģērbts pretējā dzimuma tērpā.
- jūrasnēģis Nēģu dzimtas suga ("Petromyzon marinus"), apaļmutnieka ķermenis garš, šķērsgriezumā ieapaļš, garums - parasti 60-70 cm, āda kaila, gļotaina, peld, čūskveidīgi izlokot visu ķermeni.
- ņurņiks Nēģu kāpurs ("Ammocoetes"), ķermenis parasti tārpveidīgs, dzīvo upēs, strautos, ieracies smiltīs (dūņās); par pieaugušu indivīdu pārvēršas pēc 3-6 gadiem.
- pols Nekustīgs punkts, ap ko pagriežas kāds ķermenis.
- kremēšana Nelaiķa mirstīgo atlieku sadedzināšana; zārks tiek sadedzināts ļoti karstā gaisā, tādējādi mirušā ķermenis nenonāk saskarsmē ar atklātu uguni; ķermeņa pelni tiek atsijāti no zārka pelniem un ievietoti urnā.
- meteoroīds Nelielu izmēru Saules sistēmas mazais ķermenis, kas pārvietojas starpplanētu telpā; vielas, kas Saules sistēmas veidošanās laikā netika akumulētas planētās un citos debess ķermeņos.
- nanokormija Nenormāli mazs ķermenis, salīdzinot ar locekļiem.
- trajektorija Nepārtraukta līnija, ko pārvietojoties veido materiāls punkts, fizikāls ķermenis.
- citons Nervu šūnas ķermenis.
- neirosoma Nervu šūnas ķermenis.
- melnvēdera niedrskrējējs niedrskrējēju suga ("Odacantha melanura"), 6,5-7,5 mm garš ķermenis ar košiem oranžiem segspārniem, zaļu galvu, sastopama mitrās un pārpurvotās vietās.
- cefalopodi no kembrija līdz mūsu dienām dzīvojoši, jūras dzīvnieki (aptuveni 700 sugu), aktīvi peldoši jūras galvkājgliemji, kuru ķermenis sastāv no galvas un 8-10 taustekļiem, piltuves un vidukļa; dažus cefalopodus (gk. kalmārus) lieto uzturā; galvkāji.
- meteorīts No starpplanētu telpas uz planētas nokritis meteora ķermenis, kas krītot atmosfērā nav pilnīgi sašķēlies.
- viss Norāda uz priekšmetu, parādību, norisi, aptverot to kā veselumu, vienotu kopumu; norāda, ka (ķermenis, ķermeņa daļa, arī priekšmets, telpa) tiek ar ko aptverts, pārņemts u. tml. pilnīgi, viscaur.
- inerces likums Ņūtona pirmais likums, saskaņā ar kuru neviens ķermenis pats no sevis nevar mainīt savu kustību.
- čūskastes Ofiūras - adatādaiņu klase, piecstaraini simetriski jūras dzīvnieki, ķermenis sastāv no diska (1-10 cm diametrā) un 5-10 kustīgiem stariem, kuru garums 20-30 reižu pārsniedz diska diametru.
- skudreži Oldējēju kārtas dzimta ("Tachyglossidae"), vidēji lieli zīdītāji (ķermeņa gar. 40-50 cm, masa - 2,5-10 kg); neveikls ķermenis, kas klāts ar adatām, izstiepts purns, zobu nav, īsa aste, īsas kājas (priekškājas piemērotas rakšanai), dēj vienu olu, kas tiek perēta somā, pārtiek no skudrām un termītiem; 2 sugas, dzīvo Austrālijā, Jaungvinejā, Tasmānijā.
- eliptiska orbīta orbīta, pa kuru pārvietojas debess ķermenis, ja tā ātrums ir robežās starp pirmo un otro kosmisko ātrumu; tās ekscentricitāte ir lielāka par 0 un mazāka par 1.
- hiperboliska orbīta orbīta, pa kuru pārvietojas debess ķermenis, ja tas kustas ar ātrumu, kas pārsniedz otro kosmisko ātrumu; tās ekscentricitāte ir lielāka par 1.
- paraboliska orbīta orbīta, pa kuru pārvietojas debess ķermenis, ja tas kustas ar otro kosmisko ātrumu; tās ekscentricitāte ir 1.
- riņķveida orbīta orbīta, pa kuru pārvietojas debess ķermenis, ja tas kustas ar pirmo kosmisko ātrumu; tās ekscentricitāte ir 0.
- nobrūnināt Pakļaujot sevi saules, vēja iedarbībai, panākt, ka kļūst brūns (ķermenis, tā daļas).
- rūdīt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks vai dzīvnieks, tā ķermenis, ķermeņa daļas) kļūst spēcīgāks, izturīgāks.
- sviedrēt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks vai dzīvnieks, tā ķermenis, ķermeņa daļas) svīst (1).
- pārslogot Panākt, būt par cēloni, ka (ķermenis, tā daļa, arī psihe) tiek pārāk intensīvi nodarbināts.
- noslogot Panākt, būt par cēloni, ka (ķermenis, tā daļa, arī psihe) tiek pilnīgi, intensīvi nodarbināts.
- mumificēt Panākt, būt par cēloni, ka (miruša cilvēka vai beigta dzīvnieka) ķermenis netrūd.
- spēcināt Panākt, būt par cēloni, ka (organisms, ķermenis, to daļas) kļūst spēcīgs vai spēcīgāks.
- sakopt Panākt, ka (cilvēks, tā ķermenis, ķermeņa daļas, arī apģērbs) ir, parasti pilnīgi, tīrs, kārtīgs.
- virzīt Panākt, ka (ķermenis, ķermeņa daļa) pārvietojas (noteiktā virzienā).
- noturēt Panākt, ka (ķermenis, tā daļa) atrodas, paliek noteiktā stāvoklī.
- attīstīt Panākt, ka izveidojas vai pilnveidojas (ķermenis, orgāni), veicināt augšanu un nobriešanu.
- aptumsums Parādība, kad kādu debess ķermeni aizsedz cits debess ķermenis vai kāds debess ķermenis ieiet cita debess ķermeņa ēnā.
- paralēlepipēds Paralēlskaldnis - ģeometrisks ķermenis, kura visas skaldnes ir paralelogrami.
- hitridijsēnes Parazītiskas vai saprotrofiskas būtnes ("Chytridiomycota"), kuru ķermenis ir vienšūnas protoplasts vai vāji attīstīts taloms (micēlijs), mīt ūdenī, uz sauszemes, gan uz augiem gan dzīvniekiem.
- drukns Paresns (augums, ķermenis, ķermeņa daļa).
- seksogēnais nanisms pārmantota dzimumdziedzeru attīstības anomālija kombinācijā ar punduraugumu (iespējams, dominanta, ar X hromosomu saistīta, arī autosomāli recesīva pārmantošana): augšanas aizkavēšanās (disproporcionāls, mazs augums - pundura ķermenis ar pārmērīgi garām ekstremitātēm); mērena osteoporoze; gonadālā disģenēzija ir tikai dzimumbrieduma iestāšanās periodā; primāra amenoreja un neauglība, dzimumorgānu infantilisms (maksts, klitora hipoplāzija, olnīcu trūkums); kaunuma un padušu hipotrihoze, neattīstītas krūtis.
- pundurbriedis Pārnadžu dzimtas neliels atgremotājs bez ragiem, dažkārt ķermenis klāts ar melniem vai brūniem plankumiem, 4 sugas tropos Āfrikā un Āzijā.
- muskusbriedis Pārnadžu kārtas suga ("Moschus moschiferus"), bezragu dzīvnieks, kam ir spēcīgs ķermenis, gari ilkņi un pavēderē dziedzeri (tēviņiem), kuri izdala muskusu.
- enkurboja Peldošs ķermenis, ko ar virvi, t. s. bojrepu, piesien pie enkura, lai norādītu tā vietu.
- pseidotēcijs Peritēcijam līdzīgs dažu asku sēņu augļķermenis.
- smacētājs Piepe, kas attīstās gan uz zemes gan uz koku stādiem, īpaši priežu, piepes augļu ķermenis cieši ietver jaunās priedītes un tās nosmacē.
- kleistotēcijs Pilnīgi slēgts dažu asku sēņu augļķermenis.
- sektors Plaknes figūra, ko ierobežo divi stari, kuri iziet no kāda punktu ārpus līknes un krusto to, un līknes loks starp abiem krustpunktiem; ģeometrisks ķermenis, ko ierobežo koniska virsma ar virsotni ārpus dotās virsmas un tās izšķeltā dotās virsmas daļa.
- tīkllapsene Plēvspārņu kārtas auglapseņu apakškārtas dzimta ("Pamphiliidae"), kukainis, kam ir raksturīgs samērā plats ķermenis, plakans vēders, liela galva un kas veido tīklojumus uz kokaugiem, \~200 sugu, Latvijā konstatētas 25 sugas.
- zīdbite Plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Colletidae"), sīki līdz vidēji lieli plēvspārņi, kuru ķermenis (garums - 4-15 mm) var būt gan kails, gan blīvi klāts ar matiņiem, Latvijā konstatētas 24 sugas.
- kameņlapsene plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Mutillidae"), kukaiņu ķermenis (garums - 5-15 mm) klāts ar īsiem matiņiem, Latvijā konstatētas 2 sugas; biežāk sastopamā suga ir "Mutilla marginata", kuras kāpuri parazitē kameņu kāpuros.
- pliksis Plicis - karpveidīgo kārtas līdz 30 centimetriem gara saldūdens zivs, kurai ir no sāniem saplacināts ķermenis un vidēja lieluma zvīņas; pliksnis.
- filloksera Posmsnuķaino kārtas lapu utu dzimta, ķermenis sīks, parasti olveidīgs, dažādās paaudzēs dažāds.
- anelīda Posmtārps - dzīvnieku valsts tips ("Anelida"), ķermenis sastāv no daudziem vienādiem gredzeniem, posmiem - segmentiem, 8000-9000 sugu, ko iedala 5-7 kl.
- senposmeņi Posmtārpu klase, ķermenis (2-50 mm) ar primitīvu posmojumu, sastopami jūru piekrastes joslās, \~400 sugu.
- dēles Posmtārpu klase; saplacināts ķermenis, abos galos piesūcekņi; hermafrodīti, parasti dzīvo saldūdeņos; ap 500 sugu, Latvijā 4 dzimtas, 15 sugu.
- plakandēle Posmtārpu tipa dēļu klases dzimta ("Glossiphonidae"), dēle, kam ir raksturīgs muguras - vēdera virzienā stipri saplacināts ķermenis, Latvijā konstatētas 5 ģintis, 7 sugas.
- otrā koša prānas ķermenis, kas satur kopā fizisko ķermeni un prātu; prānamājākoša.
- immateriāls Pretstats materiālam (vieliskam un ķermeniskam).
- antihtons Pretzeme; sevišķs debess ķermenis pitagoriešu mācībā, kas kustas ap Sauli atrazdamies pretējā pusē no tās attiecībā pret Zemi.
- vienādas pretestības sija prizmatisks ķermenis ar mainīgu šķēluma laukumu, kuru slogojot spriegumi visos šķēlumos ir vienādi.
- akrēcija Process, kurā zvaigzne vai cits debess ķermenis uzkrāj vielu no apkārtējās vides.
- epicikls Ptolemaja planētu teorijā - riņķis, pa kuru pārvietojas debess ķermenis.
- masas centrs punkts, kas raksturo masu sadalījumu ķermenī vai ķermeņu sistēmā - ja ķermenis ārējo spēku iedarbībā atrodas kustīvā, tā masas centr pārvietojas tāpat kā pārvietotos materiāls punkts, kurā koncentrēta visa ķermeņa masa un spēki, kas iedarbojas uz ķermeni
- ērčveida punktvabole punktvaboļu suga ("Sphaerius acaroides"), vaboles ķermenis 0,5-0,75 mm garš, puslodveidīgi izliekts, kails, melns, sastopamas ūdens tuvumā, dubļos, zem akmeņiem, sūnās u. c.
- melnējošais pūpēdītis pūpēdīšu suga ("Bovista nigrescens"), augļķermenis 3-6 cm diametrā, Latvijā sastopams samērā bieži gandrīz visu gadu, aug pļavās, tīrumos, laukos.
- svinpelēkais pūpēdītis pūpēdīšu suga ("Bovista plumbea"), augļķermenis 1,5-2 cm diametrā, aug pļavās, gaišos mežos, krūmājos.
- eņģelis pusdievišķa būtne, Dieva sūtnis, kam parasti ir spārnota jaunekļa izskats; Vecajā derībā sastopams trīs nozīmēs: cilvēks, kas tiek sūtīts no cilvēka pie cilvēka un tādējādi pilnībā pieder pie cilvēciskās sfēras; cilvēks, visbiežāk pravietis, kas ir starpnieks starp Dievu un cilvēkiem un tādējādi pieder gan pie dievišķās, gan cilvēciskās sfēras; pusdievišķa vai gandrīz dievišķa būtne, ķermeniska vai neķermeniska, redzama vai neredzama, kas pilnībā pieder pie dievišķās sfēras.
- apaļais resnulis resnuļu ģints suga ("Omophron limbatum"), ķermenis īsi ovāls, brūngandzeltens ar zaļu zīmējumu virspusē, sastopams ūdenstilpju krastos smilšu sērēs vai starp sakaltušu dubļu plēksnēm, kur slēpjas pa dienu.
- valzirgs Roņu kārtas zīdītājdzīvnieku dzimta ("Odobenidae"), kuras pārstāvjiem ir masīvs ķermenis ar samērā nelielu galvu un gariem augšējiem ilkņiem un kuri dzīvo arktisko jūru krastos.
- norūdīt Rūdot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks, tā ķermenis, ķermeņa daļas) kļūst spēcīgs, izturīgs; būt par cēloni tam, ka (cilvēks vai dzīvnieks, tā ķermenis, ķermeņa daļas) kļūst spēcīgs, izturīgs.
- kautķermenis Saimnieciskai izmantošanai vai rūpnieciskai pārstrādāšanai paredzēts nonāvēta dzīvnieka ķermenis bez galvas, kājām, iekšējiem orgāniem un iekšējiem taukiem, parasti arī bez ādas.
- karstums Sajūta, ka kļūst karsti, sajūta, ka kļūst karsts (ķermenis, tā daļa).
- siltums Sajūta, ka kļūst silti; sajūta, ka kļūst silts (ķermenis, tā daļa).
- pollinijs Salipušu putekšņu ķermenis orhidejām un dažiem citiem augiem, kas neizirst arī pārnesot to no zieda uz ziedu.
- nosauļot Sauļojoties panākt, ka (ķermenis, tā daļas) iedeg.
- plekstveidīgs Savienojumā "plekstveidīgās zivis": zivju kārta, kuras pieaugušajiem pārstāvjiem ir raksturīgs no sāniem saplacināts ķermenis, acu novietojums vienā galvas pusē un atšķirīga labās un kreisās ķermeņa puses krāsa (piemēram, plekste, akmeņplekste, limanda).
- ihtiostegāļi Senākā un primitīvākā izmirusi abinieku klases kārta ("Ichthyostegalia"), ķermenis bijis līdzīgs zivs ķermenim, bijušas ārējās kaula bruņas, žaunu atliekas, astes spura, kājas līdzīgas sauszemes mugurkaulnieku kājām.
- zemākās sēnes sēnes, kuru veģetatīvais ķermenis ir kails protoplasts, aizmetņa tipa micēlijs (rizomicēlijs) vai labi attīstīts, zarains, šūnās nesadalīts micēlijs.
- augstākās sēnes sēnes, kuru veģetatīvais ķermenis ir zarains daudzšūnu micēlijs.
- hrizoelefantīns sengrieķu skulptūra, kurai mati un apģērbs bija darināti no zelta, ķermenis - no ziloņkaula, visu saturēja koka karkass.
- dermatofīti Sēnītes, kam veģetatīvais ķermenis (micēlijs) sastāv no tieviem, zarotiem pavedieniem (hifām) un kas atšķiras no citām sēnītēm ar to, ka tām nav novērota dzimumvairošanās; ieperinoties ādā rada iekaisumu, matu lūšanu, atmiršanu.
- jūrasūdrs sermuļu dzimtas suga, ķermenis masīvs (gar. 1-1,2 m, masa - 16-37 kg), Klusā okeāna ziemeļu daļas krastos.
- sūlāšana Seroza šķidruma nošķiršanās miesas pušumos, kuros iekļuvuši netīrumi vai atrodas kāds audus pastāvīgi kairinošs svešķermenis un aizkavē dzīšanu (piem. skabarga); šķidrums ļoti līdzīgs limfai un rodas asiņu šķidrumam izsūcoties no kapilārvadiem.
- meteora ķermenis sīks debess ķermenis, kas pārvietojas Saules sistēmā.
- konvektors Sildķermenis - apkures sistēmas elements telpu apsildīšanai; parasti ribotas caurules, pa kurām plūst siltumnesējs - karsts ūdens vai tvaiks.
- sardīne Siļķu dzimtas divas ģintis ("Sardina" un "Sardinops") zivs, kam ir raksturīgs samērā liels, slaids, sudrabaini balts ķermenis ar melnu plankumu rindu uz sāniem un kas dzīvo okeānu vai jūru augšējos ūdens slāņos.
- žiroskops Simetrisks, ātri rotējošs, ciets ķermenis, kura rotācijas ass var mainīt savu virzienu telpā.
- sjaņ Sjaņ tai - jaunais nemirstīgais ķermenis, ko no iznīcīgā, pasaulīgā ķermeņa matērijas un enerģijas cenšas izveidot ķīniešu "iekšējās alķīmijas" adepts.
- pārslodze Skaitlis, kas rāda, cik reižu spēks, ar kādu ķermenis spiež uz balsta laukumu, pārsniedz tā normālo svaru.
- praulgrauzis Skarabeju dzimtas apakšdzimta ("Trichiinae"), vaboļu ķermenis plats, 13-35 mm garš, attīstās gk. trūdošā koksnē, Latvijā konststētas 4 sugas, no tām 3 ļoti reti sastopamas un aizsargājamas.
- jūnijvabole Skarabeju dzimtas suga ("Amphimallon solstitialis syn. Rhizotrogus solstitialis"), Latvijā sastopama ļoti bieži, ķermenis 15-19 mm garš, brūndzeltens, klāts ar gariem iedzelteniem matiņiem, sastopamas uz lapu kokiem.
- jūlijvabole Skarabeju dzimtas suga ("Anomala aenea syn. Anomala dubia aenea"), vaboles ķermenis 11-15 mm garš, tumšzils vai zaļš ar metālisku spīdumu.
- dārzvabole Skarabeju dzimtas suga ("Phyllopertha horticola"), Latvijā sastopama ļoti bieži, vaboles ķermenis ovāls, nedaudz saplacināts, 8-11 mm garš, tā apakšpuse un kājas melnas, segspārni brūni, spīdīgi.
- blāvuļi Skrejvaboļu dzimtas ģints ("Amara"), Latvijā konstatētas 32 sugas, vaboļu ķermenis ovāls, 4-17 mm garš ar stipri izliektu virspusi, segspārni tumši, blāvi, daudzām sugām ar bronzas krāsas atspīdumu, sastopami dažādos biotopos.
- kokskrējējs Skrejvaboļu dzimtas ģints ("Calosoma"), Latvijā konstatētas 2 sugas, vaboļu ķermenis liels, plakans ar attīstītiem pakaļējiem spārniem, dzīvo gk. lapkoku mežos, kur barojas ar tauriņu un zāģlapseņu kāpuriem.
- krastskrējējs Skrejvaboļu dzimtas ģints ("Elaphrus"), Latvijā konstatētas 4 sugas, vaboļu ķermenis 6-10 mm garš, bronzas krāsā, ar zaļganu spīdumu, stridulācijas laukumi segspārnu galos, sastopami ūdeņu krastos, kur aktīvi medī citus kukaiņus.
- Rarogs Slāvu mitoloģijā - uguns gars, ko attēloja kā plēsīgu putnu vai ugunsspļāvēju pūķi, kura ķermenis laistījās un dzirksteļoja.
- piknīdija Slēgts, sīks augļu ķermenis ar vai bez atvārsnes, kas satur sporas; attīstās "Fungi imperfecti" grupas "Sphaeropsidales" sēnēm.
- priežu dīgstu īssmeceris smecernieku dzimtas ("Curculionidae") pasuga ("Strophosomus capitatus ssp. rufipes"), vaboles ķermenis ovāls, 3,4 līdz 5,6 mm garš, melns, klāts ar pelēkām zvīņām; attīstība ilgst 2 gadus, kāpuri barojas augsnē ar humusu un sīkām dažādu augu saknītēm, vaboļu papildbarība ir priežu dīgsti un jaunu priedīšu skujas.
- sveķotājs smecernieku dzimtas garsmecernieku grupas ģints ("Pissodes"), Latvijā konstatētas 5 sugas, vaboļu ķermenis 4,4-11,6 mm garš, brūns vai tumšbrūns ar gaišāku zvīņu grupām, kas veido dažādas formas plankumus, sastopamas uz skuju kokiem; sveķotājsmecernieks.
- graudsmecernieks Smecernieku dzimtas garsmeceru grupas ģints ("Sitophilus syn. Calandra"), vaboļu ķermenis tumšbrūns, spīdīgs, kājas un taustekļi sarkanbrūni, Latvijā konstatētas 2 sugas.
- lēcējsmecernieks Smecernieku dzimtas ģints ("Rhynchaenus syn. Orchestes"), Latvijā iespējams atrast >15 sugu, vaboļu ķermenis 1-3 mm garš, klāts ar zvīņām vai matiņiem, sastopami uz dažādu koku lapām.
- gumiņsmecernieki Smecernieku dzimtas īssmeceru grupas ģints ("Sitona"), Latvijā konstatēts >15 sugu, vaboļu ķermenis melns, klāts ar pelēkām vai pelēcīgi zaļām zvīņām, 4-5 mm garš, sastopami uz dažādiem pākšaugiem, kāpuri barojas ar pākšaugu gumiņiem un saknēm.
- klajumspāre Spāru dzimtas ģints ("Sympetrum"), Latvijā konstatētas 6 sugas, ķermenis 19-35 mm garš, parasti dzeltenīgs, brūns vai sārts, lido atklātās vietās, bieži tālu no ūdenstilpnēm.
- būda Spēcīgi attīstīts ķermenis; liels, smagnējs augums.
- inerces spēks spēks, ar kuru ķermenis darbojas uz citiem ķermeņiem, kas cenšas doto ķermeni paātrināt.
- svars Spēks, ar kuru ķermenis Zemes (debess ķermeņa) gravitācijas lauka ietekmē iedarbojas uz balstu vai piekari.
- parastais piepjspīdulis spīduļu dzimtas suga (“Pocadius ferrugineus”), vaboles ķermenis 2,8-4,5 mm garš, rūsganbrūns, mazliet spīdīgs.
- līķspīdulis Spīduļu dzimtas vaboļu ģints ("Omosita"), Latvijā konstatētas 3 sugas, ķermenis 2-5 mm garš, plakans, plats, sastopamas uz dzīvnieku līķiem, kauliem, dažreiz arī sausos kūtsmēslos.
- jūrasstagars Stagaru dzimtas suga ("Spinachia spinachia syn. Gasterosteus spinachia"), zivs ķermenis slaids, līdz 22 cm garš, vēderdaļā šķērsgriezumā piecšķautnains, Baltijas jūrā sastopams līdz Botnijas līcim, Latvijas piekrastē rets.
- progesterons Steroīdu grupas sievišķais dzimumhormons, ko izstrādā olnīcas dzeltenais ķermenis, nelielā daudzumā virsnieru garoza, bet grūtniecības periodā - arī placenta.
- mākslīgā acs lēca stikla vai metakrilāta lēcveida ķermenis, ko ievieto acābolā lēcas aizstāšanai (pēc kataraktas operācijas).
- stiklķermenis Stiklveida ķermenis.
- krunkainītis Strautvaboļu dzimtas ģints ("Helophorus"), Latvijā konstatēts 10 sugu, vaboļu ķermenis <10 mm garš, pelēcīgi melns vai brūns, sastopami dažādās ūdenstilpnēs, arī peļķēs.
- špicveidīgie Suņu šķirņu grupa, īsa galva, smailas, stāvas ausis, spēcīgs ķermenis un aste gredzenā (piem., haskijs, samojeds, čau-čau, punduršpics, laikas u. c.).
- ponderābilijas Sveramas, ķermeniskas vielas vai lietas pretstatā vielām bez svara vai bezķermeniskām lietām.
- striats Svītrainai ķermenis, gala smadzeņu pamata sastāvdaļa, ganglija, ko iekšēja kapsula sadala 2 daļās: astainā un lēcas veida kodolos.
- sēņmīlis Šīs dzimtas ģints ("Lathridius"), vaboļu ķermenis 1,5-3 mm garš, ruds līdz melnbrūns, dzīvo uz trūdošām vielām, sēnēm, zālē u. c., Latvijā konstatēts 30 sugu.
- krastvabole Šīs dzimtas suga ("Georyssus crenulatus"), ķermenis 1-2 mm garš, uzpūsts, melns, uz segspārniem palielu punktu rindas, dzīvo dažādu ūdeņu krastos, to ķermenis parasti klāts ar dūņu kārtiņu.
- zivjdēle Šīs dzimtas suga ("Pisciola geometra), ķermenis slaids, cilindrisks, zaļganpelēks ar tumšāku zīmējumu, garums - 2-5 cm, platums - \~0,3 cm, barojas uz zivīm, sūc to asinis, sastopama daudzos Latvijas ezeros, retumis Baltijas jūrā upju grīvu rajonos.
- akmeņplekste šīs dzimtas suga ("Psetta maxima syn. Scophthalmus maximus"), kurai ķermenis izteikti plakans, asimetrisks, acu pusē brūngans ar tumšiem plankumiem un palieliem kaula izaugumiem; āte.
- kurmis Šīs dzimtas suga ("Talpa europaea"), neliels, pelēcīgi melns dzīvnieks, kas dzīvo augsnē un kam ir raksturīgs masīvs ķermenis un lāpstveida priekškājas; Eiropas kurmis.
- melnā alotājskrejvabole šīs ģints suga ("Broscus cephalotes"), kas bieži sastopama gk. smilšainās, sausās vietās, ķermenis melns, masīvs, segspārni galos noapaļoti.
- latimērija Šīs ģints suga ("Latimeria chalumnae"), zivs ķermenis masīvs (gar. līdz 160 cm, masa - \~80 kg), Indijas okeānā pie Āfrikas krastiem.
- ezerspāre Šīs ģints suga ("Orthetrum cancellatum"), spāres ķermenis 26-35 mm garš, bieži sastopama pie ezeriem un mitrās pļavās visā Latvijā.
- ugunsspārīte Šīs ģints suga ("Pyrrhosoma nymphula"), spāres ķermenis 25-29 mm garš, vēders sarkans, kājas melnas, uzturas pie tekošiem un stāvošiem ūdeņiem ar kūdrainu grunti.
- ligzdenīte Šīs rindas dzimta dzimta ("Nidulariaceae"), sēņu augļķermeņi gandrīz apaļi, diametrā 0,3-0,6 cm, augļķermenis atveras ar plaisu perīdija virsotnē, un to forma atgādina putna ligzdu, Latvijā konstatētas 3 ģintis.
- citosoma Šūnas ķermenis, atskaitot kodolu.
- drukns Tāds (cilvēks vai dzīvnieks), kam ir paresns augums, ķermenis.
- bezatmosfēras Tāds (debess ķermenis), kam nav atmosfēras.
- stigrs Tāds (šķidrums, gāze, ciets ķermenis), kam piemīt spēja pretoties tecēšanai; viskozs.
- posmots tāds dzīvnieka ķermenis, tā daļa, kas sastāv no posmiem; [posmains]{s:1655}
- mainīgas masas ķermenis tāds masas ķermenis, kam kustības laikā mainās masa, piemēram, raķetes kustībā sadeg degviela, lidmašīnas kustībā var notikt apledojums, tekstilmašīnās tiek uztīts vai notīts audums vai diegi utt.
- ķermenisks Tāds, kam ir ķermenis (1); vielisks; materiāls.
- tvirts Tāds, kam ir labi veidots ķermenis ar spēcīgiem muskuļiem (par cilvēkiem vai dzīvniekiem); labi veidots, ar spēcīgiem muskuļiem (par ķermeni, tā daļām); stingrs (par muskuļiem).
- pronogrādisks Tāds, kas attiecas uz dzīvniekiem, kuru ķermenis stāvot vai ejot atrodas horizontālā stāvoklī.
- nemateriāls Tāds, kas nav vielisks, priekšmetisks, ķermenisks, bet saistīts ar cilvēka psihi, garīgo kultūru.
- stalts Tāds, kurā ķermenis tiek iztaisnots, tā daļām ir samērīgas attiecības (par kustību, stāvokli).
- zemesvēzis Taisnspārņu kārtas circeņu apakškārtas suga ("Gryllotalpa gryllotalpa"), kukainis, kam priekškājas ir pārveidotas par racējkājām un kam raksturīgs resns, īsiem matiņiem klāts ķermenis, īsi taustekļi; ķirelis; racējcircenis.
- vērpējs Tauriņu kārtas dzimta ("Lasiocampidae"), kas ietver vidēji lielus un lielus kukaiņus, kuriem ir resns, matiņiem klāts ķermenis un kuru kāpuri barojas galvenokārt ar kokaugu lapām un veido kokonus, \~1000 sugu, Latvijā konstatēts 16 sugu.
- plakankode Tauriņu kārtas dzimta ("Oecophoridae"), kode, kam ir raksturīgs muguras - vēdera virzienā saplacināts ķermenis, Latvijā konstatēts 80 sugu.
- sfings Tauriņu kārtas dzimta ("Sphingidae"), kam raksturīgs liels, drukns ķermenis ar tievāku pakaļējo daļu un priekšējie spārni, kas ir ievērojami garāki par pakaļējiem spārniem, \~1200 sugu, Latvijā konstatēts 18 sugu.
- vilnkājis Tauriņu kārtas dzimta ("Tetheidae"), vidēji lieli tauriņi (spārnu plētums - 28-44 mm), ķermenis apmatots, kāpuri dzīvo uz dažādiem kokiem un krūmiem, Latvijā konstatētas 8 sugas.
- zīdtauriņš Tauriņu kārtas pāvaču dzimtas ģints ("Antheraea"), pie kuras pieder kukaiņi, kam ir drukns, pūkains ķermenis un kuru kāpuri vērpj ap sevi kokonu, kas sastāv no viena izturīga, ļoti gara pavediena.
- apkures krāsns telpā iebūvēts sildķermenis, kurā telpu sildīšanai var lietot dažādu kurināmo.
- efektīvā temperatūra temperatūra, kāda būtu zvaigznes virsmai (fotosfērai), ja tā starotu kā absolūti melns ķermenis ar zvaigznes starjaudu; zvaigznes virsmas temperatūra.
- ortotonuss Tetāniski krampji, kad galva, ķermenis un locekļi fiksēti taisnā līnijā.
- mēlenis Traheātu klase, dažkārt uzskata par posmtārpu tipa klasi ("Linguatulida"), bet arvien biežāk - par patstāvīgu dzīvnieku tipu; ķermenis tārpveidīgs (garumā līdz 14 cm), ārēji posmots, parazitē rāpuļu un zīdītāju elpošanas ceļos un plaušās, gk. tropos, \~60 sugu, Latvijā sastopama 1 suga, kas parazitē upes zīriņa gaisamaisos.
- diģenētiskie sūcējtārpi trematodes - plakano tārpu klase, \~5000 sugu, Latvijā \~130 sugu, ķermenis saplacināts, biežāk lapveida līdz 1,0 mm (retāk līdz 1,5 mm) garš.
- satrenēt Trenējot panākt, ka (ķermenis, tā daļas) kļūst spēcīgs, iegūst vēlamās īpašības; uztrenēt.
- ietrenēt Trenējot panākt, ka kļūst spēcīgs, veikls (ķermenis, tā daļas).
- uztrenēt Trenējot, vingrinot panākt, ka (ķermenis, tā daļas) kļūst spēcīgs, iegūst vēlamās īpašības.
- viļņaplāns Trīsdimensiju ķermenis, kam cēlējspēks rodas liela ātruma triecienviļņa iedarbības rezultātā aizvēja pusē.
- fenneks Tuksneša lapsa, raksturīgs Z Āfrikas tuksnešu dzīvnieks, ļoti lielām acīm un ausīm, ķermenis ap 45 cm garš ar kuplu ap 20 cm garu asti.
- planēta Tumšs debess ķermenis, kas saņem gaismu un siltumu no zvaigznes (saules) un riņķo ap to pa eliptisku orbītu.
- lielais ūdensmīlis ūdensmīļu suga ("Hydrous aterrimus"), dzīvo stāvošos, aizaugušos ūdeņos, ķermenis ovāls, 32-40 mm garš, viena no lielākajām Latvijas ūdensvabolēm.
- alate Upēs un dažos ezeros sastopama zivs, 20-50 cm garumā, ķermenis slaids, irbuļveidīgs, astes spura stipri šķelta, muguras spura tumšiem plankumiem.
- kuģutārps Urbējgliemeņu dzimtas jūras gliemeņu suga ("Teredo navalis"), 15-20 cm garš, tārpveidīgs ķermenis, ar rudimentārās čaulas palīdzību kokā urbj ejas, bojājot kuģus, zemūdens konstrukcijas u. tml.
- dumbrvabole Vaboļu kārtas dumbraiņu dzimtas ģints ("Cyphon"), Latvijā konstatēts 11 sugu, no tām biežāk sastopamas divas, vaboļu ķermenis ovāls, maz hitinizēts, klāts ar smalkiem matiņiem, gaišdzeltens līdz melns.
- lēcējdumbrainis Vaboļu kārtas dumbraiņu dzimtas ģints ("Scirtes"), Latvijā konstatētas 2 sugas, vaboļu ķermenis 3,0-3,5 mm garš, gandrīz apaļš, bieži sastopamas lielos baros uz ūdensaugiem.
- trūdvabole Vaboļu kārtas dzimta ("Aderidae"), 700 sugu, Latvijā konstatētas 4 sugas, vaboļu ķermenis 2-3 mm garš, sastopamas zem trūdošām augu atliekām, zem koku mizas.
- ložņvabole Vaboļu kārtas dzimta ("Anthicidae"), 2900 sugas, Eiropā konstatētas 235 sugas, Latvijā maz pētīta, konstatētas \~9 sugas, vaboles ķermenis šaurs, cilindrisks vai plakans, 2-5 mm garš, galva ar izteiktu kakla pāreju, sastopamas trūdošās augu atliekās, zemsegā, zāģskaidās.
- apionu dzimta vaboļu kārtas dzimta ("Apionidae"), Latvijā maz pētīta, konstatēts >60 sugu, vaboļu ķermenis bumbierveidīgs, līdz 5 mm garš, vaboles ir šauri specializējušies augēdāji, kāpuri attīstās augu audos, vaboles izēd ziedus un sēklas.
- mizmīlis Vaboļu kārtas dzimta ("Boridae"), iegarens, tumšbrūns, spīdīgs ķermenis, sastopami zem dažādu koku mizas, Latvijā konstatēta 1 suga.
- mīkstspārņi vaboļu kārtas dzimta ("Cantharidae"), kuras pārstāvjiem raksturīgs spilgts, slaids, no augšas saplacināts ķermenis, samērā mīksti segspārni un vēdera posmi; šīs dzimtas vaboles, >3400 sugu, Latvijā konstatētas 42 sugas.
- mizvaboles Vaboļu kārtas dzimta ("Cerylonidae"), dzīvo zem koku mizas, 1,8-2,5 mm garš saplacināts ķermenis; Latvijā konstatētas 5 sugas.
- gružvabole Vaboļu kārtas dzimta ("Cholevidae syn. Catopidae"), pasaulē konstatēts >1000 sugu, Eiropā - 680 sugu, Latvijā diezgan maz pētītas, konstatēts 12 sugu, vaboļu ķermenis ovāls vai iegareni ovāls, 1-9 mm garš, dzīvo zem akmeņiem, grauzēju alās, pie nelielu dzīvnieku līķiem vai pūstošām sēnēm, skudru pūžņos, zem vecās kūlas, meža zemsegā.
- ķirpis Vaboļu kārtas dzimta ("Ciidae syn. Cisidae"), >250 sugu, Latvijā 11 sugas, vaboļu ķermenis 1-3,5 mm garš, sastopami piepēs, dažreiz arī mizgraužu ejās.
- spraugložņa Vaboļu kārtas dzimta ("Colydiidae"), \~1650 sugu, maz pētīta, Latvijā konstatētas 6 sugas, vaboļu ķermenis 1,3-7,5 mm garš, iegareni ovāls, saplacināts, satopamas gk. zem koku mizas, koksnē, dažas sugas - skudru pūžņos, kompostā, augsnē.
- pļavnagaiņi Vaboļu kārtas dzimta ("Dasytidae"), >1400 sugu, Latvijā zināms 10 sugu, maz pētītas, 3-7 mm garš ķermenis, krāsa gk. melna, dažām sugām - zaļa vai zilgani spīdīga, vaboles sastopamas gk. uz ziediem, kur tās pārtiek no ziedputekšņiem.
- gliemežvabole Vaboļu kārtas dzimta ("Drilidae"), \~200 sugu, Eiropā konstatēts 18 sugu, Latvijā iespējams ir 1-2 sugas, ķermenis melns, izstiepts, maz hitinizēts, 4,5-11 mm garš, kāpuri attīstās gliemežos.
- sprakšķis Vaboļu kārtas dzimta ("Elateridae"), kurā ietilpst kukaiņi, kam ir šaurs, garš ķermenis un kas no guļus stāvokļa apveļas uz kājām, radot sprakšķošu troksni, >10000 sugu (gk. tropos), Latvijā konstatēts >70 sugu.
- strautnagainis Vaboļu kārtas dzimta ("Elmidae"), Latvijā maz pētīta, konstatētas 5 sugas, vaboles ķermenis 2,3-3 mm garš, ovāls vai izstiepts, izliekts, virspuse klāta ar smalkiem, pieguļošiem matiņiem, apakšpuse kaila, sastopama straujos, tīros strautos un upītēs, augēdāji.
- māņsprakšķis Vaboļu kārtas dzimta ("Euchnemidae syn. Melasidae"), maz pētīta, \~1600 sugu, Latvijā konstatētas \~7 sugas, vaboļu ķermenis 4-9 mm garš, cilindrisks, gk. melns, attīstās gk. lapkoku koksnē un ar to arī barojas.
- dumbraiņi Vaboļu kārtas dzimta ("Helodidae"), \~1200 sugu, Latvijā konstatēts \~20 sugu, vaboļu ķermenis ovāls vai olveidīgs, klāts ar zīdainiem matiņiem, spīdīgs, 2-6 mm garš.
- slaidžoklenis Vaboļu kārtas dzimta ("Heteroceridae"), >1800 sugu, Latvijā maz pētīta, konstatētas 5 sugas, vaboļu ķermenis 3-7 mm garš, iegarens, nedaudz saplacināts, brūns vai pelēks, ar daudziem dzelteniem plankumiem un šķērsjoslām, sastopamas ūdenstilpju krastos, pārpurvotās vietās, parasti dzīvo baros.
- strautvabole Vaboļu kārtas dzimta ("Hydraenidae"), >900 sugu, Latvijā maz pētīta, konstatēts \~20 sugu, vaboļu ķermenis 1-3 mm garš, iegarens vai plati ovāls, dzīvo dažādos ūdeņos, arī peļķēs un sāļūdeņos.
- dīķvabole Vaboļu kārtas dzimta ("Hydrochidae"), vaboļu ķermenis iegarens 2-4 mm garš, uz segspārniem 10 gareniskas punktu rindas, sastopamas gk. stāvošos ūdeņos, Latvijā maz pētītas, konstatētas 4 sugas; mitriniece.
- līķskudrulītis Vaboļu kārtas dzimta ("Korynetidae"), Latvijā konstatētas 3-4 sugas, vaboļu ķermenis 4-5 mm garš, sastopamas uz dzīvnieku līķiem, bojātiem dzīvnieku izcelsmes produktiem, kūpinātas gaļas, dažkārt grauž vilnu vai pat sālītu speķi.
- sēņmīlis Vaboļu kārtas dzimta ("Lathridiidae"), vaboļu ķermenis 0,8-3 mm garš, plakans ar dziļām rievām, klāts ar matiņiem, visbiežāk tumšs, pārtiek gk. no dažādām sēnēm, biežāk no pelējumsēnēm vai piepēm, >1000 sugu, Latvijā konstatēts \~60 sugu.
- blusvabole Vaboļu kārtas dzimta ("Leptinidae syn. Platypsyllidae"), pasaulē konstatēts 10 sugu, Eiropā - 4 sugas, Latvijā - 1 suga, vaboļu ķermenis saplacināts, 2-2,5 mm garš, dzeltenbrūns, galva ar sānu izaugumiem, uz pieres neliela dzelkšņu rinda, bebru parazīti.
- sarkanspārnis Vaboļu kārtas dzimta ("Lycidae"), \~3500 sugu, Latvijā konstatētas 5 sugas, vaboļu ķermenis iegarens, plakans, melns, segspārni sarkanīgi.
- kokurbis Vaboļu kārtas dzimta ("Lymexylonidae"), 75 sugas, Latvijā 3 sugas, vaboļu ķermenis 6-18 mm garš, maz hitinizēts, galva liela, segspārni bez epipleirām.
- kailvaboles Vaboļu kārtas dzimta ("Liodidae syn. Anisotomidae"), \~500 sugu, Latvijā maz pētītas, konstatēts \~20 sugu, ķermenis ovāls vai apaļš, stipri izliekts, virspuse kaila, dzīvo sēnēs.
- māņmīkstspārnis Vaboļu kārtas dzimta ("Malachiidae syn. Melyridae"), \~3000 sugu, Latvijā konstatēts \~10 sugu, vaboļu ķermenis 2,5-7 mm garš, ar mīkstiem, maz hitinizētiem segspārniem un vēdera posmiem, bieži sastopamas pļavās uz ziediem.
- eļļasvabole Vaboļu kārtas dzimta ("Meloidae"), >4000 sugu, Eiropā konstatēts \~140 sugu, Latvijā - 6 sugas, ķermenis iegarens, bieži drukns, segspārni mīksti, maz hitinizēti, parasti spilgtā krāsā, bieži ar metālisku spīdumu; iztraucētas izdala dzeltenu aizsargšķidrumu, kas cilvēkam var radīt ādas apdegumu.
- sēņgrauzis Vaboļu kārtas dzimta ("Mycetophagidae"), >200 sugu, Latvijā konstatēts 11 sugu, vaboļu ķermenis 2,3-6 mm garš, ovāls, nedaudz saplacināts, segspārni gk. brūngani vai melni ar gaišākiem plankumiem vai joslām, taustiņi vālīšveidīgi, sastopami uz sēnēm, biežāk uz piepēm.
- māņīsspārnis Vaboļu kārtas dzimta ("Micropeplidae"), ķermenis šaurs 1,0-2,5 mm garš, satopamas trūdošās augu atliekās, trūdošā koksnē, dzīvnieku ekskrementos un citur, Latvijā maz pētītas, konstatētas 2-3 sugas.
- skudrvabole Vaboļu kārtas dzimta ("Monotomidae"), ķermenis neliels, izstiepts, 1,3-3 mm garš, sarkandzeltens līdz brūnmelns, dzīvo gk skudru pūžņos, Latvijā maz pētīta, konstatētas 3 sugas.
- smailvēdere Vaboļu kārtas dzimta ("Mordellidae"), \~2000 sugu, Latvijā konstatēts 14 sugu, vaboļu ķermenis <10 mm garš, šaurs, iegarens, izliekts, klāts ar smalkiem matiņiem, gk. melns, segspārni pakaļpusē sašaurināti, nenosedz smailo, dzelkšņveidīgi izstiepto vēdera galu, sastopamas gk. uz ziediem.
- māņkoksngrauzis Vaboļu kārtas dzimta ("Oedemeridae"), 800 sugu, Latvijā konstatēts 11 sugu, vaboļu ķermenis šaurs, garens, maz hitinizēts, sastopamas gk. uz ziediem; šaurspārņu dzimta.
- gludvabole Vaboļu kārtas dzimta ("Phalacridae"), 550 sugas, Eiropā konstatēts 50 sugu, Latvijā - 10 sugu, vaboļu ķermenis stipri izliekts, ovāls, gluds, 1-3 mm garš, kāpuri attīstās ziedpumpuros vai sēklās.
- ugunsvabole Vaboļu kārtas dzimta ("Pyrochroidae"), 150 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas, vaboļu ķermenis plakans, pakaļgalā paplatināts, segspārni sarkani, kāpuri attīstās zem lapkoku mizas, trūdošā koksnē.
- vālīšvabole Vaboļu kārtas dzimta ("Pselaphidae"), \~7000 sugu, Latvijā konstatēts \~30 sugu, vaboļu ķermenis 1,1-3,4 mm garš, ļoti daudzveidīgs, sastopamas gk. mitrās pļavās, pie ūdenstilpēm, kā arī skudru pūžņos, putnu ligzdās, zem koku mizas, augsnē.
- spalvspārnītis Vaboļu kārtas dzimta ("Ptiliidae"), \~600 sugu, Latvijā konstatētas 9 sugas, mazākās Latvijas faunas vaboles, ķermenis 0,3-1,2 mm garš, sastopamas dažādās trūdvielām bagātās vietās, pārtiek no sēņu sporām.
- māņspīdulis Vaboļu kārtas dzimta ("Rhizophagidae"), 50 sugu, Latvijā konstatētas 9 sugas, vaboļu ķermenis šaurs, 2-4 mm garš, gandrīz cilindrisks, gk. brūns vai melns, mīt zem koku mizas, piepēs, ļoti bieži mizgraužu un ķirmju ejās.
- māņsmecernieks Vaboļu kārtas dzimta ("Salpingidae"), Latvijā konstatētas 8 sugas, vaboļu ķermenis 2-4,5 mm garš, nedaudz saplacināts, virspuse punktota, dažām sugām ar metālisku spīdumu, sastopamas zem atmirušas koku mizas, trūdošā koksnē u. c.
- smailvabole Vaboļu kārtas dzimta ("Scaphidiidae"), >50 ģinšu, >760 sugu, Latvijā konstatētas 8 sugas, vaboļu ķermenis 1-7 mm garš, kails, spīdīgs, zilganmelns vai brūnganmelns, dažām sugām ar oranžiem plankumiem, attīstās trūdošā koksnē, piepēs.
- šaurvabole Vaboļu kārtas dzimta ("Silvanidae"), ķermenis šaurs, garens, 2-4,5 mm garš, dzeltens līdz brūnmelns, Latvijā konstatētas 6 sugas.
- dūņvabole Vaboļu kārtas dzimta ("Spercheidae"), 5 sugas, Eiropā un Latvijā konstatēta 1 suga, vaboles ķermenis stipri izliekts, 5-7 mm garš, sastopamas stāvošu vai lēni tekošu ūdeņu krastos, zem izskalojumiem vai mitrā augsnē.
- sulasvabole Vaboļu kārtas dzimta ("Sphaeritidae"), 3 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga, ķermenis 4,5-5,5 mm garš, ovāls, izliekts, zaļganmelns, spīdīgs, segspārni nenosedz vēdera galu.
- īsspārņi Vaboļu kārtas dzimta ("Staphylinidae"), kuras pārstāvjiem raksturīgs slaids ķermenis un īsi priekšspārni, \~30000 sugu, Latvijā maz pētīta, iespējams, ka varētu atrast \~400 sugu; šīs dzimtas vaboles.
- lēcējvabole Vaboļu kārtas dzimta ("Throscidae syn. Trixagidae"), 230 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas, vaboļu ķermenis iegarens, 1,5-5 mm garš, sastopamas gk. mežos vecu koku stumbros un celmos, jūras krastā zem izskalojumiem, pārlidojumu laikā - zālē.
- kapucķirmis Vaboļu kārtas dzimta (Bostrychidae"), \~500 sugu, Eiropā konstatēts 30 sugu, Latvijā - 1-2 sugas, vaboļu ķermenis cilindrisks, 4-5 mm garš, attīstība saistīta ar koku mizu.
- ēnvaboles Vaboļu kārtas ēnmīļu dzimta ("Melandryidae syn. Serropalpidae"), 560 sugu, Latvijā konstatēts 18-20 sugu, tās samērā maz pētītas; vaboļu ķermenis iegarens, 2-16 mm garš, segspārni ar smalkiem matiņiem, bieži spīdīgi.
- celmgrauzis Vaboļu kārtas koksngraužu dzimtas apakšdzimta ("Lepturinae"), Latvijā konstatēto vaboļu ķermenis izstiepts, 6-20 mm garš, klāts ar matiņiem, segspārni brūni vai sinepjdzelteni, bieži ar melnām joslām vai plankumiem, Latvijā konstatētas 42 sugas.
- kriksis Vaboļu kārtas pelējumgraužu dzimtas ģints ("Thelmatophilus"), Latvijā konstatētas 3 sugas, vaboļu ķermenis 1,5-3 mm garš, iegarens, melns, brūnganmelns vai dzeltenbrūns, virspuse punktota, sastopami uz ūdensaugiem.
- sīksarainītis Vaboļu kārtas sēņmīļu dzimtas ģints ("Cortiarina"), Latvijā konstatētas 7 sugas, vaboļu ķermenis 1,0-1,9 mm garš, iegarens, sastopami zemsegā, zālē, uz sēnēm.
- laukskrējējs Vaboļu kārtas skrejvaboļu dzimtas ģints ("Harpalus"), zināms >350 sugu, Latvijā konstatēts 19 sugu, vaboļu ķermenis iegarens, 4,5-16 mm garš, sastopamas agrocenozēs, pļavās, mežos.
- kokspīdulis Vaboļu kārtas spīduļu dzimtas ģints ("Epuraea"), vaboļu ķermenis 2-4 mm garš, plakans, visbiežāk brūns, sastopami uz ziediem, pie tekošas koku sulas, mizgraužu ejās, uz piepēm, Latvijā maz pētīti, konstatētas \~20 sugas.
- ziedspīdulis Vaboļu kārtas spīduļu dzimtas ģints ("Meligethes"), vaboles ķermenis neliels, ieapaļš, melns vai melnbrūns, dažām sugā ar zaļganu spīdumu, Latvijā konstatēts >30 sugu.
- apotēcijs Vaļējs asku sēņu un asku ķērpju augļķermenis.
- sēņotne Veģetatīvs sēņu ķermenis, kas sastāv no tieviem pavedieniem; micēlijs.
- micēlijs Veģetatīvs sēņu ķermenis, kas sastāv no tieviem pavedieniem; sēņotne.
- kinorinhi Veltņtārpu tipa klase ("Kinorhyncha syn. Echinocephala"), ķermenis (garumā 0,1-1 mm) dzeltenīgs vai brūngans, jūrās \~100 sugu, Ziemeļjūrā un Baltijas jūrā \~15 sugu, Latvijā nav pētīti.
- nematode Veltņtārpu tipa klase ("Nematoda"), kurā ietilpst dzīvnieki, kam ir veltņveida, vārpstveida vai diegveida ķermenis ar atkārtoti mainītu kutikulu un kas dzīvo ūdenī, augos, dzīvniekos, cilvēkā, šīs klases dzīvnieki, >10000 sugu, Latvijā konstatēts >350 sugu.
- stumbenis Vertikāli vai slīpi orientēts stipri izstieptas formas iežu ķermenis; štoks.
- fitness Vesels un labi veidots ķermenis; vingrums; vingrošanas nodarbības.
- olenus Vēžu ģints trilobītu dzimtā "Olenidae", ar mēness veida galvas vairogu, ķermenis sadalīts 12-15 šauros segmentos, vadfosīlija augšējam kembrijam Eiropā un Ziemeļamerikā.
- plānčauļi Vēžu klases augstāko vēžu apakšklases kārta ("Leptostraca"), 0,5-4 cm garš ķermenis ar plānu divdaļīgu galvkrūšu čaulu, vēders sastāv no 7 posmiem, 8 pāri krūškāju, 8 sugas.
- polifema Vēžu klases kladoceru apakškārtas dzimta ("Polyphemidae"), \~1-1,8 mm ķermenis, čaula rudimentāra, masveidīga, mātītēm kalpo kā perējamā kamera, galvas priekšdaļu aizņem liela salikta acs, Latvijā konstatēta 1 suga.
- cefalokarīdi Vēžveidīgo apakšklase ("Cephalocarida"), sīki (līdz 3,2 mm), primitīvi vēži, līdzīgi hipotētiskajiem vēžveidīgo senčiem, ķermenis tievs, izstiepts, aiz lielās galvas 20 gandrīz vienādi posmi, pieder pie t. s. dzīvajiem izrakteņiem.
- mistakokarīdi Vēžveidīgo apakšklase ("Mystacocarida"), ķermenis tārpveidīgs (garums - 0,3-0,5 mm), dzīvo okeānu un jūru krastos iesāļā gruntsūdenī.
- mezosoma Vidēji liels ķermenis.
- materiāls Vielisks, priekšmetisks, ķermenisks.
- puslode Viena no divām pusēm, kādās nosacīti pēc noteiktām pazīmēm sadalīta zemeslode (debess ķermenis) un debess sfēra.
- krāteris Viena no galvenajām grieķu klasiskās keramikas trauku formām, ko parasti izmantoja vīna atšķaidīšanai ar ūdeni - olveida ķermenis ar zemu kāju, platu kaklu un divām nelielām osām pamatkorpusa augšdaļā vai arī apakšā.
- krāters Viena no galvenajām grieķu klasiskās keramikas trauku formām, ko parasti izmantoja vīna atšķaidīšanai ar ūdeni - olveida ķermenis ar zemu kāju, platu kaklu un divām nelielām osām pamatkorpusa augšdaļā vai arī apakšā.
- mitrene Vienādkājvēžu kārtas apakškārta ("Oniscoidea"), neliels posmkāju tipa vēzis, kam ir horizontāli saplacināts ķermenis un kas dzīvo mitrās vietās; \~1000 sugu; Latvijā konstatētas 5 dzimtas, 19 sugu.
- krāšņspāre Vienādspārnu spāru apakškārtas dzimta ("Coenagrionidae syn. Agrionidae"), ķermenis parasti košā krāsā, bet spārni bezkrāsaini, sastopamas pie dažādiem ūdeņiem, Latvijā konstatētas 6 ģintis.
- plazmodiokarps Vienkāršākais gļotsēņu augļķermenis.
- svira Vienkāršs mehānisms - ar statni kustīgi savienots ciets ķermenis, kas var pagriezties ap savienojuma ģeometrisko asi.
- saržokļaiņi Viens no bezmugurkaulnieku tipiem; plēsīgi jūras dzīvnieki, ķermenis caurspīdīgs, iegarens (gar. 1 -9 cm), visās jūrās un okeānos \~40 sugu, Latvijā 1 suga.
- saule Vieta, teritorija, ko apspīd šis debess ķermenis, vide, kurā izplatās tā starojums.
- ķermeniskums Vispārināta īpašība --> ķermenisks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; materialitāte.
- ķermeniskums Vispārināta īpašība --> ķermenisks (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- parastais zaglītis zaglīšu dzimtas suga (“Ptinus fur”), vaboles ķermenis 2-4,3 mm garš, brūns vai tumšbrūns
- bultčūska Zalkšu dzimtas suga ("Psammophis lineolatus"), garums - līdz 90 cm, ķermenis ļoti tievs, atsperīgs, dzeltenīgs un brūngans; smilšu tuksnešos un pustuksnešos Āfrikā un Āzijā.
- medūza Zarndobumaiņu tipa hidrozoju un scifozoju klases, parasti peldoša, dzimumspējīga paaudze, kam raksturīgs recekļains kupolveida ķermenis; šīs dzīvnieku klašu paaudzes organisms.
- lapoņaugi Zemākie augi, kuru veģetatīvais ķermenis ir laponis.
- racējcircenis Zemesvēzis - taisnspārņu kārtas circeņu apakškārtas suga ("Gryllotalpa gryllotalpa"), kukainis, kam priekškājas ir pārveidotas par racējkājām un kam raksturīgs resns, īsiem matiņiem klāts ķermenis, īsi taustekļi; ķirelis.
- sīkā zemeszvaigzne zemeszvaigžņu dzimtas suga ("Geastrum minimum"), Latvijā sastopama reti skujkoku un jauktos mežos, augļķermenis līdz 3,5 cm diametrā, saprofīts, aizsargājama.
- ronis Zīdītāju klases plēsēju kārtas dzimta ("Phocidae"), kurā ietilpst lieli un vidēji lieli dzīvnieki, kas labi pielāgojušies dzīvei ūdenī (galvenokārt aukstās un mērenās joslas jūrās) un kam raksturīgs vārpstveida ķermenis, peldēšanai pielāgotas ekstremitātes, 10 ģinšu, 19 sugu, Baltijas jūrā konstatētas 2 ģintis, 3 sugas.
- oscillātorijas Zilaļģes, kuru ķermenis vienkāršs, nezarojošs, mikroskopiski sīks veltenisks daudzšūnu pavediens, kas aug garumā, interkalāri daloties.
- garkājzirneklis Zirnekļu kārtas dzimta ("Pholcidae"), 2,5-3,5 mm garš, kompakts ķermenis un it kā nesamērīgi garas (20-30 mm) tievas kājas, atgādina māņzirnekļus, Latvijā konstatēta 1 suga.
- botriocefaloze Zivju helmintozes veids, ko ierosina lentenis "Bothriocephalus gowkongensis", kas padomju laikā ievests no Tālajiem Austrumiem un Ķīnas ar aklimatizējamām zivīm, parazīta ķermenis 10-15 cm, retāk līdz 30 cm garš, parazitē gremošanas traktā, mehāniski ievainojot zarnu sienas.
- Saule Zvaigzne - mūsu planētu sistēmas centrālais debess ķermenis, Zemei tuvākā zvaigzne, karstas plazmas lodveida ķermenis.
- bezčaulvēži žaunkājvēžu apakšklases kārta ("Anostraca"), primitīvi vēži, kuru ķermenis nav ietverts kopīgā čaulā un sastāv no daudziem savstarpēji līdzīgiem posmiem, \~180 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas; bezčauļi.
ķermenis citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV