Paplašinātā meklēšana
Meklējam īstenība.
Atrasts vārdos (2):
Atrasts vārdu savienojumos (1):
Atrasts skaidrojumos (141):
- interese Aktīva attieksme pret īstenības objektu, vēršot uzmanību pret to, vēloties uzzināt par to.
- spoks Ar mirušu cilvēku, retāk dzīvnieku saistīts redzes priekšstats, redzes iztēles tēls, ko parasti izraisa negatīvi sagrozīta īstenības uztvere un kas iedveš bailes; arī rēgs.
- atveidot Atklāt būtisko, panākt līdzību vai identitāti (parasti, iedzīvinot īstenības parādības mākslas darbā); attēlot.
- zīmēt Attēlot (īstenības un iztēlē radušās formas) ar grafiskiem izteiksmes līdzekļiem.
- laķēt Attēlot īstenībai neatbilstoši skaistu, labu (parasti mākslas darbā); izskaistināt.
- pārnestā nozīme atvasināta nozīme, kurā, saglabājot spilgtu asociatīvu saikni ar pamatnozīmi vai citu tā paša vārda nozīmi, mainīts vārda vai izteiciena jēdzieniskais saturs un kurai pamatā ir loģiski vai tēlaini asociatīva saikne starp īstenības objektiem.
- duplicisms Divpusības teorija, mācība par īstenības divām fundamentālām īpašībām.
- murgi Domāšanas patoloģiska forma, kas izpaužas kā īstenībai neatbilstošu un nekoriģējamu domu rašanās.
- izdomāt Domāšanas procesā radīt, izveidot ko īstenībai neatbilstošu, nepatiesu.
- mentalitāte Domāšanas, īstenības uztveres, izpratnes veids (cilvēkam, cilvēku grupai).
- naturālisms Estētisks uzskats, pēc kura mākslas darbā jākopē īstenības priekšmeti un parādības, necenšoties atspoguļot būtisko, tipisko; attiecīgais virziens literatūrā, tēlotājā mākslā, kas izveidojās 19. gadsimta 2. pusē.
- atsevišķais Filozofijas kategorija; pasaules kopsakarības un tās izziņas objektīvs moments, kas izsaka īstenības priekšmetu vai parādību, to īpašību un attiecību kvalitatīvo noteiktību, individualitāti, norobežotību un atšķirtību no citiem priekšmetiem vai parādībām.
- priekšmetiskums Gramatiska kategorija, kas ietvei priekšmeta īpašību piešķiršanu īstenības objektiem.
- teatrālisms īstenības atspoguļojums, kurā izmantoti spilgti, specifiski teātra mākslas izteiksmes līdzekli; teatralitāte (1).
- sagudrot Izdomāt, izgudrot (ko īstenībai neatbilstošu, nepatiesu).
- simulācija Izlikšanās, nepareizs īstenības attēlojums maldināšanas nolūkā, piem., kādas slimības simulācija.
- fantazēt Iztēlē radīt, veidot, parasti ko īstenībai neatbilstošu; arī sapņot.
- sakonstruēt Izveidot (ko, piemēram, mākslas darbu, tā elementus) samāksloti, pilnīgi vai daļēji neatbilstoši īstenībai.
- izskaistināt Izveidot (parasti mākslas darbu) tādu, kurā kas tiek attēlots īstenībai neatbilstoši skaists, labs (parasti par mākslas darbu).
- distinkcija izziņas akts, kurā tiek fiksēta atšķirība starp īstenības priekšmetiem vai apziņas elementiem (sajūtām, priekšstatiem utt.).
- domāt Izziņas darbībā censties noskaidrot objektīvās īstenības parādības, to būtību, veidot spriedumus, secinājumus par tām.
- domāšana Izziņas process - pastarpināta, netieša un vispārināta īstenības izzināšana.
- taksonomiskās kategorijas jēdzieni, ko izmanto taksonomijā, lai apzīmētu attiecīgi pakārtotas objektu grupas - taksonus; noteiktai īstenības jomaitiek izveidota taksonomisko kategoriju sistēma, kurai pilnībā jāatspoguļo šīs jomas hierarhiskā uzbūve (piemēram, kategorijas, kas atspoguļo dzīvnieku sistemātiku vai augu sistemātiku).
- atdarināšana Jēdziens mākslas kā īstenības atveides izcelsmes un būtības raksturošanai.
- juridiskā fikcija juridisks paņēmiens īstenību formulēt tā, ka šis formulējums neatbilst īstenībai, vai pat tā, ka formulējumam ar īstenību nav nekā kopēja, lai vēlāk no šā formulējuma izdarītu nopietnus juridiskus slēdzienus; oficiāls, normatīvs atzinums, formulējums, kas neatbilst īstenībai, piemēram, atsevišķi panti konstitūcijās, kodeksos, noteikumos, kuriem īstenībā nav reālas formas un satura.
- auditorkontrole Kontrole, kuras galvenais uzdevums ir veikt pasūtītāja finansu un grāmatvedības revīziju un pārbaudi, lai apstiprinātu tā maksātspēju un uzskaites un pārskatu datu atbilstību īstenībai, kā arī sniegt konsultācijas.
- patiesības kritērijs kritērijs, ko izmanto, lai noteiktu, piemēram, sprieduma, hipotēzes atbilstību objektīvajai īstenībai.
- faktoīds leģenda īstenības slēpšanai, fakti, kuri pirms parādīšanās publiskajā telpā, nekad nav eksistējuši, izdomājumi kaut kādas maldinošas informācijas papildu apstiprināšanai.
- domāt lieto, ja nav īsti zināms, vai teiktais atbilst īstenībai
- vai Lieto, lai izteiktu emocionāli intelektuālu attieksmi pret īstenības parādībām (piemēram, pārsteigumu, izbrīnu, nosodījumu, sašutumu, vilšanos).
- tiešām Lieto, lai norādītu uz (kā) patiesumu, pilnīgu atbilstību īstenībai; patiešām, patiesi.
- tiesa lieto, lai norādītu uz kā patiesumu, pilnīgu atbilstību īstenībai; patiesi, patiešām.
- patiešām Lieto, lai norādītu uz kā patiesumu, pilnīgu atbilstību īstenībai; patiesi.
- taisnība Lieto, lai norādītu uz kā patiesumu, pilnīgu atbilstību īstenībai; tiesa 2; patiesi, patiešām.
- patiesi Lieto, lai norādītu, uz (kā) patiesumu, pilnīgu atbilstību īstenībai; patiešām.
- aktīvisms Literatūras un mākslas virziens (ekspresionisma novirziens), kas izcēlās Vācijā ap 1910. g., sludina aktīvu, tiešu, audzinošu īstenības iespaidošanu ar mākslas palīdzību; aktīvā māksla.
- semantika loģikas nozare, kas pētī loģisko zīmju attiecību pret īstenības jēdzieniem un priekšmetiem jeb referentiem.
- modālā loģika loģikas sistēma, kas formalizē tādas attieksmes kā "nepieciešamība", "īstenība", "iespējamība", "nejaušība" un to negācijas.
- pantoloģisms Mācība, pēc kuras viss, kas ir īsts, ir saprātīgs un īstenība pati ir saprāta noteikta, tādējādi saprāts ir patiesi īstais (absolūtais).
- tēls Mākslā - specifisks, vispārināts (īstenības parādības, objekta u. tml.) atspoguļojums.
- mimēze mākslas teorijā, estētikā - īstenības atdarināšana (bet ne kopēšana) kā mākslas sūtība.
- mimeze Mākslas teorijā, estētikā - īstenības atdarināšana (bet ne kopēšana) kā mākslas sūtība.
- simfonisms Māksliniecisks princips, kura pamatā ir filozofiski vispārināts īstenības atspoguļojums mūzikā; komponista prasme mērķtiecīgi izmantot simfoniskā orķestra izteiksmes līdzekļus, rakstot attiecīgā žanra mūziku.
- humorists Mākslinieks, kas attēlo īstenības parādības humoristiskā veidā.
- pašapmāns Maldīga doma, pārliecība, ko kāds ir iedvesis pats sev; īstenības parādība, par ko ir radīta šāda doma, pārliecība; arī pašapmānīšanās.
- dialektiskā metode metode īstenības parādību pētīšanai to kustībā, attīstībā un pretrunās.
- ar kājām gaisā neatbilstoši īstenībai, patiesībai; sagrozīti.
- rēgs Negatīvi sagrozītā īstenības uztverē pārveidots priekšmets, parādība, kas iedveš bailes.
- lidināties pa mākoņiem neievērot reālo situāciju, domās, spriedumos atrauties no dzīves īstenības, neauglīgi fantazēt, būt izklaidīgam.
- māņi Neprecīza, arī nepareiza īstenības uztvere (ar maņu, parasti redzes, dzirdes, orgāniem); maldi.
- māns Neprecīza, arī nepareiza īstenības uztvere (ar maņu, parasti redzes, dzirdes, orgāniem); maldi.
- maldi Neprecīza, arī nepareiza īstenības uztvere (ar, parasti redzes, dzirdes, orgāniem).
- nominēšana Nosaukšana - īstenības objekta, procesa vai parādības apzīmēšana ar vārdu.
- pārbaudīt Noskaidrot (informācijas, parasti ziņas, sūdzības) atbilstību īstenībai.
- pārbaudīt Noskaidrot (piemēram, saraksta) pareizumu, atbilstību īstenībai.
- tiešamība Objektīva esamība; īstenība.
- samākslot Padarīt (ko) īstenībai neatbilstošu, parasti (to) pārspīlējot, pārmērīgi izskaistinot.
- izkropļot Padarīt par tādu, kas neatbilst īstenībai; sagrozīt.
- uzfrizēt Padarīt, attēlot (ko) īstenībai neatbilstoši labāku, skaistāku.
- kategorija Pamatjēdziens, kas atspoguļo īstenības parādību un izziņas pašas vispārīgākās un būtiskākās īpašības, puses un attiecības.
- uzskaistināt Parādīt, attēlot īstenībai neatbilstoši skaistāku, labāku (parasti mākslas darbā).
- izskaistināt Parādīt, attēlot īstenībai neatbilstoši skaistu, labu (parasti mākslas darbā).
- pārspīlēt Pārāk (ko) izvēršot, izceļot, sakāpinot u. tml., panākt, ka (kas) tiek samākslots, parādīts īstenībai neatbilstoši.
- patiesība Pareizs īstenības atspoguļojums.
- romantisms Pasaules uztvere, kam ir raksturīga īstenības idealizācija, negatīva attieksme pret ikdienišķo, tieksme pēc, parasti neaizsniedzama, ideāla; romantika.
- romantika pasaules uztvere, kam raksturīga īstenības idealizācija, pastiprināta emocionalitāte un skaistuma izjūta
- mītomāns Persona, kas nespēj atšķirt fantāziju no īstenības; melis.
- blēdīties Pieļaut zināmas atkāpes no īstenības, dabiskas kārtības, priekšrakstiem u. tml.
- panorāma Plašs reālās īstenības (parasti sabiedrisko parādību) attēlojums (mākslas darbā).
- instrumentālisms Pragmatisma paveids, kas idejas un jēdzienus aplūko nevis kā objektīvās īstenības atspoguļojumu, bet gan kā mākslīgus rīkus (instrumentus) subjektīvās pieredzes sakārtošanai.
- glezna Programmatisks skaņdarbs, arī skaņdarba daļa, kurā tēlaini atspoguļota kāda reālās īstenības parādība.
- prāts Psihisko norišu un personības īpašību kopums, kas rada iespēju apzināties, domāt, saprast un veidot īstenības atspoguļojumu, izzināt priekšmetu un parādību vispārīgās un būtiskās īpašības, gūt un izmantot pieredzi; arī intelekts.
- uztvere Psihisks izziņas process, kas nodrošina īstenības priekšmetu un parādību atveidojumu apziņā, to pazīmju kopumā, arī šī atveidojuma izpratne.
- māksla Radoša tēlaina īstenības atspoguļošana; darbu kopums, kuri ir radīti, tēlaini atspoguļojot īstenību.
- piekonstruēt Radot (mākslas darbu), samāksloti, neatbilstoši īstenībai izveidot (tā atsevišķas sastāvdaļas, elementus).
- autentija Rakstu īstenība un patiesīgums, kas pierādīts faktiem un avotiem.
- neglītais Raksturo skaistajam pretējas īstenības parādības, cilvēka negatīvo attieksmi pret tām.
- izzināmība Reālās īstenības izzināšanas iespējamība.
- dzīve Realitāte, īstenība.
- rēgs Redzes priekšstats, redzes iztēles tēls, ko parasti izraisa negatīvi sagrozīta īstenības uztvere un kas iedveš bailes; arī spoks.
- bērnu rotaļa rotaļa (ar priekšmetiem, pēc noteiktiem sižetiem, noteiktās lomās u. tml.), kas ir viens no galvenajiem bērna darbības veidiem un īstenības izziņas līdzekļiem.
- piedomāt Runājot, rakstot, arī domās, iztēlē pievienot (kam esošam, parasti ko izdomātu, īstenībai neatbilstošu).
- piedzejot Runājot, rakstot, arī domās, iztēlē pievienot (kam esošam, parasti ko izdomātu, īstenībai neatbilstošu).
- piefantazēt Runājot, rakstot, arī domās, iztēlē pievienot (kam esošam, parasti ko izdomātu, īstenībai neatbilstošu).
- sabiedriskā doma sabiedrības vai tās daļas uzskatu kopums, kurā izpaužas attieksme pret sociālās īstenības faktiem, sabiedrības grupām, organizācijām, indivīdiem.
- izzīst no pirksta sadomāt, izgudrot ko īstenībai neatbilstošu, nepamatotu.
- asociēt Saistīt īstenības atspoguļojumus uz asociācijas pamata.
- sakonstruētība Samākslotība (mākslas darbā, tā elementos), pilnīga vai daļēja neatbilstība īstenībai.
- nosacītība Savdabība, kas piemīt mākslai kā īstenības tēlainam atspoguļojumam; tēlainas izteiksmes līdzeklis, kas ir pretstatā īstenības tiešam attēlojumam, tomēr pauž māksliniecisko patiesību.
- izsauksmes Savienojumā "izsauksmes vārds": vārdšķira, pie kuras pieder nelokāmi vārdi, ko izmanto iespējami īsai emocionālai jūtu, gribas vai īstenības parādību attēlojuma un vērtējuma izteikšanai; interjekcija.
- apziņa Spēja pareizi uztvert īstenības iespaidus un uz tiem atbilstoši reaģēt.
- reportāža Spilgts, viegli uztverams dokumentāli māksliniecisks īstenības faktu apraksts, attēlojums aculiecinieka skatījumā (presē, radio vai televīzijas raidījumā, arī kinofilmā); attiecīgais publicistikas žanrs.
- poētisks Tāds, kam ir raksturīga pozitīvi emocionāla īstenības uztvere, izpratne (par cilvēku, tā psihi, raksturu, personību); arī lirisks (4).
- nekonkrēts Tāds, kam nav konkrēta, īstenības daudzveidību atspoguļojoša satura; vispārīgs, abstrakts.
- neizskaistināts Tāds, kas ir parādīts, attēlots atbilstoši īstenībai, bez izskaistinājumiem.
- šaurs Tāds, kas ir saistīts tikai ar vienu darbības, arī īstenības jomu vai nedaudzām darbības, arī īstenības jomām.
- reāls Tāds, kas izriet no īstenības pareizas izpratnes un novērtēšanas; lietišķs, praktisks.
- tiešs Tāds, kas izriet, ir izsecināms no kā objektīvi pastāvoša, no objektīvās īstenības.
- dzīvs Tāds, kas līdzīgs īstenībai, tāds, kas spēcīgi ietekmē (par tēliem, ko rada psihiskas norises).
- sadomāts Tāds, kas neatbilst īstenībai, nav patiess (par domāšanas procesa, iztēles rezultātu).
- neīsts Tāds, kas neatbilst īstenībai; samākslots.
- nosacīts Tāds, kas piemīt mākslai kā īstenības tēlainam atspoguļojumam; tāds, kas mākslā ir pretstatā īstenības tiešam attēlojumam, tomēr pauž māksliniecisko patiesību.
- ticams Tāds, ko (parasti ar kādu varbūtību) ir iespējams pieņemt par patiesu, atbilstošu īstenībai.
- ķēmīgs Tāds, ko izraisa negatīvi sagrozīta īstenības uztvere un kas iedveš bailes (piemēram, par priekšstatu, fantāzijas tēlu); spocīgs.
- spocīgs Tāds, ko izraisa negatīvi sagrozīta īstenības uztvere un kas iedveš bailes; dīvains, savāds; rēgains; spokains.
- spokains Tāds, ko izraisa negatīvi sagrozīta īstenības uztvere un kas iedveš bailes; dīvains, savāds; spocīgs (1); rēgains.
- rēgains Tāds, ko izraisa negatīvi sagrozīta īstenības uztvere un kas iedveš bailes; dīvains, savāds; spocīgs.
- šķietams Tāds, kura būtības atspoguļojums, uztvere neatbilst vai tikai daļēji atbilst īstenībai.
- naturāls Tāds, kurā ir kopēti īstenības priekšmeti un parādības, neatspoguļojot būtisko, tipisko.
- skaistvārdīgs Tāds, kurā kas tiek attēlots īstenībai neatbilstoši skaists; tāds, kurā ir pārāk daudz vārdu ar patīkamu saturu, ar atzinīgu vērtējumu.
- objektīvs Tāds, kura uzskati, rīcība, runa atbilst īstenībai, tāds, kura uzskatos nav subjektīvas attieksmes, aizspriedumu.
- realitāte Tas, kas patiesi eksistē; īstenība.
- izsaukuma teikums teikums, ar kuru runātājs izpauž jūtas vai emocionālas attieksmes pret kādu īstenības parādību.
- glezna Tēlains īstenības parādības atspoguļojums (daiļdarbā).
- poētisks Tēlains, arī lirisks (par mākslas darbu); tāds, kurā ir dzejai raksturīgā tēlainība, emocionāls īstenības atspoguļojums.
- skaistināt Tēlot īstenībai neatbilstoši skaistu, labu (parasti mākslas darbā).
- glezniecība Tēlotājas mākslas veids, kurā īstenības priekšmetus un parādības atveido mākslas tēlos ar krāsu, līniju un gaismēnas palīdzību uz plaknes (piemēram, uz audekla, koka, stikla, sienu apmetuma).
- iluzionisms Tēlotājmākslā - īstenības imitācija, kuras mērķis ir ar mākslinieciskiem līdzekļiem radīt mānīgu iespaidu, ka attēlotie priekšmeti un telpa reāli eksistē.
- loģikas zinātne teorētisās un lietišķās pētniecības nozare, kas analizē īstenības vispārīgo struktūru, pētī patiesuma likumības un izstrādā loģikas kārtulas; to iedala tradicionālajā loģikā un modernajā, matemātiskajā jeb simboliskajā loģikā.
- izziņas objekts terminoloģijā - īstenības priekšmets vai parādība, kas tiek pētīts, izzināts, noskaidrots, lai noteiktu tā būtiskās pazīmes un fiksētu vārdiskā izteiksmē - terminos.
- patiess Terminoloģiskos vārdu savienojumos norāda, ka minētais pilnīgi atbilst īstenībai, kā būtībai.
- nepatiesa liecība tiesā vai pirmstiesas izmeklēšanas iestādē krimināllietā liecināt aicinātas personas dota liecība, kurā ir pilnīgi vai daļēji sagrozīti fakti, kurā ir noliegti vai noklusēti patiesie apstākļi, sniegtas īstenībai neatbilstošas ziņas, kas tieši attiecas uz lietu un no kurām ir atkarīga lietas pareiza izspriešana.
- konfūzija Traucēta īstenības izpratne, apjukums, sajukums, apmulsums.
- ekscentrika Uz asiem kontrastiem un komiskiem efektiem balstīts īstenības atainošanas paņēmiens cirka, teātra, kino un estrādes mākslā.
- eskapisms Uzmācīga vēlēšanās izvairīties no īstenības un iegrimt ilūziju pasaulē; seksuālās fantāzijas.
- panlogisms Uzskats, ka īstenība esot iemiesojušās idejas un tāpēc loģikas likumi neesot vien mūsu domāšanas, bet arī visas esamības likumi; panloģisms.
- iluzionisms Uzskats, ka īstenība ir tikai šķietama - subjektīvā ideālisma galējā forma.
- agnosticisms Uzskats, ka objektīvās īstenības izziņa nav iespējama.
- semantiskais lauks valodas līdzekļu kopums, kas atspoguļo kādu īstenības jomu un ko vieno kāds vispārīgs semantisks elements, piemēram, laika semantiskais lauks aovieno gan leksiskos, gan gramatiskos līdzekļus, kas izsaka laika nozīmi.
- nozīmes pārnesums vārda vai izteiciena jēdzieniskā satura maiņa (valodas attīstības procesā vai atsevišķā lietojumā), kam pamatā ir loģiski vai tēlaini asociatīva saikne starp īstenības objektiem; galvenie tēlainā nozīmes pārnesuma veidi ir metafora un metonīmija.
- interjekcija Vārdšķira, pie kuras pieder nelokāmi vārdi, ko izmanto iespējami īsai emocionālai jūtu, gribas vai īstenības parādību attēlojuma un vērtējuma izteikšanai; izsauksmes vārds.
- izsauksmes vārds vārdšķira, pie kuras pieder nelokāmi vārdi, ko izmanto iespējami īsai emocionālai jūtu, gribas vai īstenības parādību attēlojuma un vērtējuma izteikšanai; šīs vārdšķiras vārds; interjekcija.
- konstruēt Veidot (mākslas darbu, tā tēlus u. tml.) samāksloti, pilnīgi vai daļēji neatbilstoši īstenībai.
- skaistināt Veidot (parasti mākslas darbu, tā elementu) tādu, kurā kas tiek tēlots īstenībai neatbilstoši skaists, labs.
- sekundārā galotne vēsturiskajā valodniecībā - darbības vārda īstenības izteiksmes imperfekta, aorista, optatīva vai pavēles izteiksmes formu personas galotne indoeiropiešu pirmvalodā; baltu valodās tās parasti netiek rekonstruētas.
- primārā galotne vēsturiskajā valodniecībā - darbības vārda īstenības izteiksmes tagadnes formu personas galotne indoeiropiešu pirmvalodā.
- hermētisms Virziens itāliešu dzejā 20. gs. 20.-30. gados; galvenā pazīme - apzināta izolēšanās no apkārtējās īstenības subjektīvu pārdzīvojumu pasaulē.
- tēlainība Vispārināta īpašība --> tēlains, šīs īpašības konkrēta izpausme; vispārināta, uzskatāma (īstenības atspoguļojuma) forma.
- leksiskā nozīme vispārināts reālijas (īstenības priekšmeta, parādības, dzīvas būtnes, abstrakta jēdziena) atspoguļojums apziņā; to parasti izsaka vārda celms, gramatisko formu maiņa leksisko nozīmi neietekmē.
- skats Vizuāli uztverams notikums, fakts, reālās īstenības parādība; aina (2).
- aina Vizuāli uztverams notikums, fakts, reālās īstenības parādība; skats.
īstenība citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV
MEV