čaukstene
čaukstene sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | čaukstene | čaukstenes |
Ģen. | čaukstenes | čauksteņu |
Dat. | čaukstenei | čaukstenēm |
Akuz. | čauksteni | čaukstenes |
Lok. | čaukstenē | čaukstenēs |
Pļāpa, tenkotāja.
Avoti: Sin, ME
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Nabadziņš,” sačukstēsies čaukstenes baznīcā, kad mēs tur ieradīsimies uz ceturtā bērna kristībām.
- Čaukstenes paliek čaukstenes.
- [..] mana draudzene bija sapratusi, ka gaidu bērnu, viņa to pastāstīja kādai citai draudzenei, bet tā, čaukstene būdama [..]
- Iepletusi acis, dāma ar neslēptu nicinājumu noskatās uz mums, tām, kas strādā īru negribētus darbus, nespējot vārdos ietērpt sašutumu, kāds viņu pārņems, stāstot čaukstenēm/draudzenēm pie kafejas par satikšanos uz šauras laipas ar pasaules salašņām.
- Kāda mana draudzene bija sapratusi, ka gaidu bērnu, viņa to pastāstīja kādai citai draudzenei, bet tā, čaukstene būdama, aizgāja pie Edgara sievas un visu izstāstīja.