čaukstēt
čaukstēt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | čaukstu | čaukstam | čaukstēju | čaukstējām | čaukstēšu | čaukstēsim |
| 2. pers. | čauksti | čaukstat | čaukstēji | čaukstējāt | čaukstēsi | čaukstēsiet, čaukstēsit |
| 3. pers. | čaukst | čaukstēja | čaukstēs | |||
Pavēles izteiksme: čauksti (vsk. 2. pers.), čaukstiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: čaukstot (tag.), čaukstēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: čaukstētu
Vajadzības izteiksme: jāčaukst
1.Radīt pasmalku, paklusu troksni (par ko vieglu, sausu, kas saskaras ar ko); atskanēt šādam troksnim.
1.1.Būt par cēloni, ka rodas šāds troksnis.
1.2.Izdaloties gaisam, radīt raksturīgu vieglu, klusu skaņu (par putām, mīklu).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pieskāros aizkaram, tas atāķējās no stangas un čaukstēdams noslīdēja zemē.
- Ir noguris ziemas sākums, vēl zem kājām čaukst dzeltenas lapas.
- Viņa elpo ziedputekšņus, siena čaukstošo padevību, zemes pēclietus irdenumu.
- Tagad gan koki ir kaili, un vējš dzenā čaukstošas lapas...
- Vienīgā skaņa šeit bija krītošo lapu čaukstošā slīdēšana cauri vecajām lapām.