zvetēt
zvetēt 2. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | zvetēju | zvetējam | zvetēju | zvetējām | zvetēšu | zvetēsim |
| 2. pers. | zvetē | zvetējat | zvetēji | zvetējāt | zvetēsi | zvetēsiet, zvetēsit |
| 3. pers. | zvetē | zvetēja | zvetēs | |||
Pavēles izteiksme: zvetē (vsk. 2. pers.), zvetējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: zvetējot (tag.), zvetēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: zvetētu
Vajadzības izteiksme: jāzvetē
svetēt 2. konjugācijas darbības vārds; apvidvārdsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | svetēju | svetējam | svetēju | svetējām | svetēšu | svetēsim |
| 2. pers. | svetē | svetējat | svetēji | svetējāt | svetēsi | svetēsiet, svetēsit |
| 3. pers. | svetē | svetēja | svetēs | |||
Pavēles izteiksme: svetē (vsk. 2. pers.), svetējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: svetējot (tag.), svetēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: svetētu
Vajadzības izteiksme: jāsvetē
1.Vairākkārt spēcīgi sist.
1.1.intransitīvs
Avoti: LLVV, EH
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Nēģeris piecēlās, pienāca man klāt un sāka zvetēt pa muguru.
- Pašu mūziku saklausīt nevarēja, toties basu belzieni zvetēja pa nerviem.
- Mūzikas rīboņa zvetē manu ķermeni un izlīmē mani pa kabīnes sienām.
- — Viņa sāk zvetēt Rūda draugam ar dūrēm pa pleciem un krūtīm.
- Tagad man vajag jaunu zvetējamo, jo gribu pērt viņu vēl.”