zvetēt | Tēzaurs

zvetēt

zvetēt 2. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, transitīvs

Īstenības izteiksme:

	Tagadne		Pagātne		Nākotne
	Vsk.	Dsk.	Vsk.	Dsk.	Vsk.	Dsk.
1. pers.	zvetēju	zvetējam	zvetēju	zvetējām	zvetēšu	zvetēsim
2. pers.	zvetē	zvetējat	zvetēji	zvetējāt	zvetēsi	zvetēsiet, zvetēsit
3. pers.	zvetē		zvetēja		zvetēs

Pavēles izteiksme: zvetē (vsk. 2. pers.), zvetējiet (dsk. 2. pers.)

Atstāstījuma izteiksme: zvetējot (tag.), zvetēšot (nāk.)

Vēlējuma izteiksme: zvetētu

Vajadzības izteiksme: jāzvetē

svetēt 2. konjugācijas darbības vārds; apvidvārds

Īstenības izteiksme:

	Tagadne		Pagātne		Nākotne
	Vsk.	Dsk.	Vsk.	Dsk.	Vsk.	Dsk.
1. pers.	svetēju	svetējam	svetēju	svetējām	svetēšu	svetēsim
2. pers.	svetē	svetējat	svetēji	svetējāt	svetēsi	svetēsiet, svetēsit
3. pers.	svetē		svetēja		svetēs

Pavēles izteiksme: svetē (vsk. 2. pers.), svetējiet (dsk. 2. pers.)

Atstāstījuma izteiksme: svetējot (tag.), svetēšot (nāk.)

Vēlējuma izteiksme: svetētu

Vajadzības izteiksme: jāsvetē

Vairākkārt spēcīgi sist.

// intransitīvs

Avoti: LLVV, EH

Korpusa piemēri:Korpusa piemēri:

« – No tevis iznāks klasiķis, – viņš Harijam zvetēja pa plecu. »
Pauls Bankovskis, Čeka, bumba un rokenrols. Rīga, Valters un Rapa, 2002. (Daiļliteratūra)

« Atmiņā viņam atausa visas tās reizes, kad negantnieks ar kurpi bija zvetējis un knipjus zem deguna sitis, tēvutēvu grēkus piesaukdams. »
Nora Ikstena, Īsproza (Lībietis dūņās un miglā). Rīga, Zvaigzne ABC, 2006. (Daiļliteratūra)

« Tagad tieši viņi bija pirmie, kas uzbruka, mēģinot nogāzt gar zemi, un, kad beidzot biju nogāzts, saklupa virsū, zvetēdami ar dūrēm, cik tik spēka. »
Aivars Kļavis, Viņpus vārtiem (Rīgas kuprītis). Rīga, Nordik, 2007. (Daiļliteratūra)

Piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.

Vairāk piemēru ...