zvetēt
Lietojuma biežums :
zvetēt 2. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, transitīvs
LocīšanaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | zvetēju | zvetējam | zvetēju | zvetējām | zvetēšu | zvetēsim |
| 2. pers. | zvetē | zvetējat | zvetēji | zvetējāt | zvetēsi | zvetēsiet, zvetēsit |
| 3. pers. | zvetē | zvetēja | zvetēs | |||
Pavēles izteiksme: zvetē (vsk. 2. pers.), zvetējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: zvetējot (tag.), zvetēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: zvetētu
Vajadzības izteiksme: jāzvetē
svetēt 2. konjugācijas darbības vārds; apvidvārds
LocīšanaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | svetēju | svetējam | svetēju | svetējām | svetēšu | svetēsim |
| 2. pers. | svetē | svetējat | svetēji | svetējāt | svetēsi | svetēsiet, svetēsit |
| 3. pers. | svetē | svetēja | svetēs | |||
Pavēles izteiksme: svetē (vsk. 2. pers.), svetējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: svetējot (tag.), svetēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: svetētu
Vajadzības izteiksme: jāsvetē
1.Vairākkārt spēcīgi sist.
Saistītās nozīmestest, koklēt, sist, smelt, šaustīt, tēst, liet.
Saistītās nozīmes
Hiperonīmi
bicināt1 — Sist.
bozēt1 — Sist.
dābt1 — Sist.
dancināt rīksti (arī siksnu, pātagu u. tml.) pa muguru1 — Sist, pērt.
dot pa ādu1 — Pērt, sist.
klapēt1 — Sist; iekaustīt; pērt.
kliest1 — Sist.
koklēt1 — Sist, pērt.
mēgt1 — Sist.
miešķēt2 — Sist.
miet2 — Sist, pērt; mietēt.
mietēt1 — Sist, pērt; miet (2).
miltīt1 — Sist, pērt.
mūksnīt3 — Sist, pērt.
šaust1 — Sist, pērt; šaustīt (1).
šaustīt1 — Sist, pērt; šaust (1).
šautīt1 — Šaust, sist.
sist1 intransitīvs — Virzīt ķermeņa daļu, satvertu priekšmetu tā, ka tas strauji skar (cilvēku vai dzīvnieku, arī augu, to daļu) un rada ievainojumu, arī izraisa bojāeju.
smelt1 — Sist.
sveķēt1 — Sist.
vanckāt2 — Sist, pērt.
veķēt2 — Sist, pērt.
žaut1 — Sist.
zvecēt1 — Sist.
zveķēt1 — Sist, pērt.
1.1.intransitīvs
Avoti: LLVV, EH
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Nēģeris piecēlās, pienāca man klāt un sāka zvetēt pa muguru.
- Pašu mūziku saklausīt nevarēja, toties basu belzieni zvetēja pa nerviem.
- Mūzikas rīboņa zvetē manu ķermeni un izlīmē mani pa kabīnes sienām.
- — Viņa sāk zvetēt Rūda draugam ar dūrēm pa pleciem un krūtīm.
- Tagad man vajag jaunu zvetējamo, jo gribu pērt viņu vēl.”