zvetēties
zvetēties atgriezenisks 2. konjugācijas darbības vārds; sarunvalodaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | zvetējos | zvetējamies | zvetējos | zvetējāmies | zvetēšos | zvetēsimies |
| 2. pers. | zvetējies | zvetējaties | zvetējies | zvetējāties | zvetēsies | zvetēsieties, zvetēsities |
| 3. pers. | zvetējas | zvetējās | zvetēsies | |||
Pavēles izteiksme: zvetējies (vsk. 2. pers.), zvetējieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: zvetējoties (tag.), zvetēšoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: zvetētos
Vajadzības izteiksme: jāzvetējas
1.Vairākkārt spēcīgi sist (vienam otru).
2.apvidvārds Stipri pērties (pirtĪ).
Avoti: LLVV, ĒiV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Debesīs zvetējās tā, it kā ģenerālis būtu nomiris, vien nešāva gaisā, bet tieši pilsētas sirdī.
- Lejā Tince un Junkers vēl aizvien zvetējas mēlēm, par ko īsti, grūti saprast.
- Lāgā nebija aprimušas gaviles par impresionismu, kad no Parīzes uz Maskavu un Rīgu vēlās Braka un Pikaso ideju viļņi, kad atsacījās no iepriekšējās pārliecības un bija gatavi zvetēties līdz nāvei par jaunpakamptām patiesībām.
- Izrādās, ka šī mašīna ir pavisam no cita pagasta un apstājusies Lejas Liekumu grāvī tikai tāpēc, ka ieraudzījuši saimniekus zvetējamies tur ar uguni.
- Nu, ja — zvetējas tagad inteliģenti ar mēlēm, kā daždien slātavieši un čangalieši tajos pašos dižajos " tautībnieku" laikos ar mietiem.