zolēt
zolēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
LocīšanaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | zolēju | zolējam | zolēju | zolējām | zolēšu | zolēsim |
| 2. pers. | zolē | zolējat | zolēji | zolējāt | zolēsi | zolēsiet, zolēsit |
| 3. pers. | zolē | zolēja | zolēs | |||
Pavēles izteiksme: zolē (vsk. 2. pers.), zolējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: zolējot (tag.), zolēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: zolētu
Vajadzības izteiksme: jāzolē
1.Piestiprināt zoli, arī pazoli (apaviem); arī pazolēt.
2.hipotētiska nozīme Raiti iet.
3.Dauzīt, pērt.
Saistītās nozīmesbūkāt, dauzīt.
Saistītās nozīmes
Sinonīmi
būkāt2 — Sist, dauzīt.
Hiperonīmi
bicināt1 — Sist.
bozēt1 — Sist.
dābt1 — Sist.
dot pa ādu1 — Pērt, sist.
dot pa mici1 — Sist, pērt.
klapēt1 — Sist; iekaustīt; pērt.
kliest1 — Sist.
mēgt1 — Sist.
miešķēt2 — Sist.
miet2 — Sist, pērt; mietēt.
mietēt1 — Sist, pērt; miet (2).
miltīt1 — Sist, pērt.
mūksnīt3 — Sist, pērt.
šaust1 — Sist, pērt; šaustīt (1).
šaustīt1 — Sist, pērt; šaust (1).
šautīt1 — Šaust, sist.
sist1 intransitīvs — Virzīt ķermeņa daļu, satvertu priekšmetu tā, ka tas strauji skar (cilvēku vai dzīvnieku, arī augu, to daļu) un rada ievainojumu, arī izraisa bojāeju.
smelt1 — Sist.
sveķēt1 — Sist.
vanckāt2 — Sist, pērt.
veķēt2 — Sist, pērt.
žaut1 — Sist.
zvecēt1 — Sist.
zveķēt1 — Sist, pērt.
4.Daudz un kāri ēst.
5.žargonvārds Spēlēt zolīti.
Avoti: LLVV, ME, SLG
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
- – nu veckungam varbūt jau niez kauli...? Un es tik miekšķēju un zolēju, ko nagi nes.
- Veiksmes formulu zolē vēl neviens nav atklājis, jo eksprezidents Guntis Ulmanis pirms pāris gadiem palika pēdējā vietā, bet šogad bija par mata tiesu no uzvaras.
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.