puika1
puika vīriešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | puika | puikas |
Ģen. | puikas | puiku |
Dat. | puikam | puikām |
Akuz. | puiku | puikas |
Lok. | puikā | puikās |
puiga vīriešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | puiga | puigas |
Ģen. | puigas | puigu |
Dat. | puigam | puigām |
Akuz. | puigu | puigas |
Lok. | puigā | puigās |
puikiņš vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; apvidvārds, deminutīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | puikiņš | puikiņi |
Ģen. | puikiņa | puikiņu |
Dat. | puikiņam | puikiņiem |
Akuz. | puikiņu | puikiņus |
Lok. | puikiņā | puikiņos |
puikels vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; apvidvārds, deminutīvsLocīšana
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | puikels | puikeli |
Ģen. | puikela | puikelu |
Dat. | puikelam | puikeliem |
Akuz. | puikelu | puikelus |
Lok. | puikelā | puikelos |
puikucis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; apvidvārds, deminutīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | puikucis | puikuči |
Ģen. | puikuča | puikuču |
Dat. | puikucim | puikučiem |
Akuz. | puikuci | puikučus |
Lok. | puikucī | puikučos |
puiķelis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; apvidvārds, deminutīvsLocīšana
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | puiķelis | puiķeļi |
Ģen. | puiķeļa | puiķeļu |
Dat. | puiķelim | puiķeļiem |
Akuz. | puiķeli | puiķeļus |
Lok. | puiķelī | puiķeļos |
1.Zēns.
PiemēriPuika, jau pēc cita zara iedams, parāda mēli.
- Puika, jau pēc cita zara iedams, parāda mēli.
- Vaina vairāk meklējama vecākos, nevis puikā.
- Puikas ar akmeņiem izsita logus.
Stabili vārdu savienojumiGanu puika. Ielas puika; ielas zēns.
- Ganu puika novecojis, kolokācija — ganuzēns
- Ielas puika; ielas zēns — pusaudzis vai jaunietis, kura uzvedība neatbilst sabiedriskās dzīves normām; piedauzīgs, vulgārs pusaudzis vai jaunietis
- Izsūtāmais puika neaktuāls, vārdkoptermins — izsūtāmais (2)
- Kuģa puika vārdkoptermins — kuģapuika; junga
- Puika būdams kolokācija — zēna, pusaudža gados
- Skolas puika kolokācija — skolnieks
1.1.sarunvaloda Nepieredzējis, arī nenopietns jaunietis.
PiemēriJa kāds jauns šmurgulis nesagaida randiņā meiču, nu, paskumst puika, bet nākamreiz ir atkal klāt, un viss notiek!
- Ja kāds jauns šmurgulis nesagaida randiņā meiču, nu, paskumst puika, bet nākamreiz ir atkal klāt, un viss notiek!
- Pret viņu Dāvis vēl bija tīrais puika.
Stabili vārdu savienojumiVelna puika.
- Velna puika sarunvaloda, humoristiska ekspresīvā nokrāsa, frazeoloģisms — 1. Cilvēks, kas prot izkļūt no jebkuras sarežģītas situācijas2. Saka par veiklu, enerģisku, pārgalvīgu vīrieti, viņa rīcību
Avoti: LLVV, KnV, EH, TWN
Korpusa piemēri:šeit