Paplašinātā meklēšana
Meklējam krāj.
Atrasts vārdos (42):
- krāja:1
- skrāja:1
- ukrājs:1
- krājaka:1
- krājēja:1
- krājējs:1
- krājība:1
- krājīgs:1
- krājums:1
- fokrāja:1
- skrājas:1
- krājkase:1
- krājulis:1
- paskrājš:1
- krājbanka:1
- krājkonts:1
- krājmarka:1
- krājulība:1
- krājumiņš:1
- iekrājums:1
- uzkrājējs:1
- uzkrājumi:1
- uzkrājums:1
- krājkasīte:1
- kopkrājums:1
- mantkrājis:1
- krājaizdevu:1
- krājbaseins:1
- krājiestāde:1
- krājkartīte:1
- krājkastīte:1
- krājtvertne:1
- krājdepozīts:1
- autorkrājums:1
- būvkrājkases:1
- likumkrājums:1
- pamatkrājumi:1
- uzkrājējaudi:1
- krājgrāmatiņa:1
- uzkrājnosūtne:1
- krājnoguldījums:1
- krājinstitūcijas:1
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (544):
- heimskringla "Zemes loks" - teiku krājums par Norvēģijas vēsturi.
- Dekamerons 10 dienu stāsti, Bokačo noveļu krājums.
- centilokviums 100 izteicienu krājums.
- centiloquium 100 izteicienu krājums.
- damaskini 17.-18. gs. bulgāru literatūras pieminekļi: svēto dzīves aprakstu, sprediķu, apokrifu, didaktisku stāstu krājumi rokrakstā.
- taksācijas likvīdā krāja 90% koksnes tilpuma no krājas uz celma.
- asaru ezers acs mediālais kaktiņš, kur sakrājas asaru šķidrums.
- ATF Adenozīntrifosfāts, nukleotīds, enerģijas uzkrājējs visos dzīvajos organismos.
- dasums Aiztaupījums, nolikums, naudas vai cita uzkrājuma veidā.
- purva nogulumi akumulatīvi autohtonas kūdras veidojumi, kas rodas uzkrājoties nepārvietotām augu atliekām dažādā sadalīšanās pakāpē.
- siltuma akumulators akumulators, kas uzkrāj siltuma enerģiju, kuru pēc tam atdod kā siltuma vai mehānisko kinētisko enerģiju (piem., tvaika katls, tvaika turbīna, tvaikmašīna).
- hidroakumulators akumulators, kurā uzkrāj hidraulisko enerģiju, ko pēc tam var izmantot; piemēram, uzkrāj ūdeni paaugstināta līmeņa tilpnē; hidrauliskais akumulators.
- vārdene Alfabētisks vārdu krājums ar skaidrojumiem.
- baterija Alkohola krājums.
- ausbunds Anabaptistu garīgu dziesmu krājums, sastādāts 1971, bet sastopams vairs tikai 1583 izdevumā.
- gļotezers anatomiska lokalizācija kuņģī, gļotu uzkrājums.
- 2. pakāpes apdegums apdegums, kuram raksturīgas stipras iekaisuma pazīmes, izteikta tūska, zem ādas virsējā slāņa krājas plazma, veidojas pūšļi.
- bišu inde apitoksīns, toksisks bišu sekrēts, kas veidojas divos indes dziedzeros un uzkrājas indes pūslītī.
- aritmētiskā kļūda aprēķinu kļūda, kas rodas, uzkrājoties noapaļošanas kļūdām darbību izpildē ar skaitļiem.
- lāpīties Aprobežoties (piemēram, ar rīcībā esošiem nelieliem, nepietiekamiem līdzekļiem, krājumiem), iztikt, aizstājot (ar ko mazāk vērtīgu, derīgu).
- maisiņš Apvalks, kas aptver atsevišķus orgānus vai to daļas; neliels audu paplašinājums, kurā uzkrājas šķidrums.
- Corpus Paulinum apzīmējums Pāvila vēstuļu krājumam Jaunajā Derībā.
- apdāvināts bērns apzīmējums, kas tiek attiecināts uz bērnu ar izteiktiem talantiem, dotībām un spējām; visspilgtāk raksturo atšķirības no vispārpieņemtajām normām konkrētajā vecumposmā, piemēram, pastiprināta zinātkāre, ideju oriģinalitāte, radošums uzdevumu izpildē, liels vārdu krājums, var būt izteikta sensitivitāte.
- energoresursi Apzinātie kurināmā krājumi un enerģijas avoti, kurus var izmantot tiešai lietošanai vai enerģijas iegūšanai.
- Aladins Arābu pasaku krājuma "Tūkstoš un viena nakts" varonis, kam piederēja burvju lampa.
- valūtas rezerves ārvalstu valūtas, kā arī zelta krājumi, kas ir valdības orgānu vai valsts centrālās bankas rīcībā, lai varētu veikt starptautiskus norēķinus.
- apēdināt Atdot apēšanai (visu krājumu).
- timpanīts Atgremotāju dzīvnieku priekškuņģa pārmērīga izplešanās, tajā uzkrājoties gāzēm; uzpūšanās; timpānija.
- timpānija Atgremotāju dzīvnieku priekškuņģa pārmērīga izplešanās, tajā uzkrājoties gāzēm; uzpūšanās; timpanīts.
- nobiras Atlauztu iežu gabalu kopums, kas, smaguma spēka iedarbībā nobirstot, sakrājas kalna nogāzē, pakājē, iežu atsegumu lejasdaļā.
- iegāds Atmiņa; aizgāds, krājums.
- Glika Bībeles muzejs atrodas Alūksnē, Pils ielā 25a, dibināts 1991. g., ekspozicijā materiāli par Alūksnes luterāņu draudzes mācītāju un Bībeles 1. izdevuma latviešu sagatavotāju E. Gliku, Bībelas izdevumi kopš 1689. g., sprediķu grāmatas, dziesmu grāmatas, lūgšanu grāmatas, kā arī citi reliģisku tekstu krājumi un un Bībeles izdevumi dažādās valodās.
- Cīruļu smilšu atradne atrodas Cēsu novadā, 6 km uz ziemeļaustrumiem no Lodes dzelzceļa stacijas, balti, vāji cementēti augšdevona Gaujas svītas smilšakmeņi, satur 90-97% silīcija oksīda, segkārta 5,9 m, rūpnieciskie krājumi 16,4 mlj t, prognozētie krājumi 307 mlj t.
- Zirga pēdas akmens atrodas Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā netālu no Jaunstašuļu Velna pēdas akmens, tā garums 2,65 m, platums 1,9 m, augstums 0,7 m, virsmā izveidojies 45 x 40 cm liels un 11 cm dziļš iedobums, kurā sakrājies ūdens lietots ārstniecībā (gk. mājlopu).
- aprimušais ledus atsevišķas ledāja daļas, kas kļuvušas nekustīgas, visilgāk saglabājas reljefa pazeminājumos, kūstot tā ledus plaisās, caurkusumos, virsledus un zemledus kanālos vai tuneļos uzkrājas nogulumi un izveidojās specifisks reljefa formu komplekss - kēmi, kēmu terases u. c.
- reprints Atsevišķs (piem., krājumā ievietota raksta) novilkums, ko izsniedz autoram.
- autonoms muzejs atvasinātas publisko tiesību juridiskās personas (izņemot pašvaldības) izveidota publiska aģentūra (iestāde) vai šīs publiskās aģentūras (iestādes) struktūrvienība, kuras valdījumā nodots muzeja krājums un kura īsteno likumā noteiktās funkcijas; valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrība vai cita privāto tiesību juridiskā persona, kuras dalībnieks vai dibinātājs ir publisko tiesību juridiskā persona, ja tās īpašumā (valdījumā) ir muzeja krājums un tā īsteno likumā noteiktās funkcijas.
- transsudāts Audos un ķermeņa dobumos uzkrājies šķidrums, kas nav radies iekaisuma rezultātā.
- pūrs Audumu, veļas, apģērbu krājums, ko sieviete sagatavojusi nākamajai ģimenes dzīvei.
- kvantitatīvā gatavuma vecums audzes vecums, kad kulminē audzes kopējās krājas vidējais pieaugums.
- indīgie augi augi, kas veido un uzkrāj toksiskas vielas, kuras var izraisīt cilvēku un dzīvnieku saindēšanos vai bojāeju.
- kārtējais krājas pieaugums augošo koku krāja perioda beigās, no kuras atskaitīta augošo koku krāja perioda sākumā un pieskaitīta periodā nokaltušo un izcirsto koku krāja.
- uranija Augs Madagaskarā, kura lapu makstis sakrājas dzeršanai derīgs ūdens, kāpēc ceļinieki to ļoti ciena.
- atēnējs Augstākā skola, vispirms Atēnās, vēlāk ķeizara Adriana laikā Romā; jaunās tautas šai vārdā bieži nosaukušas skolas, zinātniskas un literāriskas biedrības, krājumus, žurnālus utt.
- sekrētaudi Augu audi, kuros vielu maiņas procesā veidojas sekrēti, kas uzkrājas augā vai (retāk) izdalās no tā.
- uzkrājējaudi augu pamataudi, kuros uzkrājas rezerves barības vielas (saknēs, sakneņos, bumbuļos, gurnos, stumbros, lapās un sēklās).
- izdalītājsistēma Augu šūnas un audi, kuros vielmaiņas rezultātā veidojas sekrēti, kas uzkrājas tajos vai arī izdalās uz āru.
- Archīvs Austrālijas latviešu centrālā arhīva rakstu krājums, iznāca Melnburnā 1960.-1993. g. vienreiz gadā.
- Tereziāna Austrijā 1768. g. izdots krimināltiesību un kriminālprocesuālo tiesību krājums, kura galvenais avots bija Karolīna; nosaukts karalienes Marijas Terēzes vārdā.
- Korgorušs Austrumslāvu mitoloģijā - mājas gariņa palīgs, ko iztēlojās kā kaķi uz divām kājām un prot runāt un ticēja, ka tas palīdz trūcīgajiem, atņemot krājumus un naudu bagātajiem.
- Konkordijas grāmata autoritatīvs luteriskās baznīcas ticības apliecību un luterisma atziņas rakstu krājums (1580. g.).
- vendidada Avestas 6. daļa: likumu krājums.
- Saltavots Avots Siguldas novada Siguldas pagastā, iztek Lorupes ielejas stāvajā labajā krastā, ūdens uzkrājas baseiniņā aiz akmeņu barjeras un lejāk, noplūstot Lorupē izveidotajā ūdenskrātuvē, veido sazarotu krāci, debits 2000 kubikmetru diennaktī, ūdens temperatūra arī vasarā nepārsniedz 5 Celsija grādus.
- nitragīns bakteriāls augsnes mēslojums, kas satur gumiņbaktērijas, kuras saista atmosfēras slāpekli un uzkrāj to.
- dzeltenums Barības vielu rezerve, kas uzkrājas cilvēka un dzīvnieku olšūnās.
- artēziskais baseins baseins, kuru veido ģeoloģiskās struktūras, kurās uzkrājas un zem spiediena cirkulē pazemes ūdeņi, tajā ir barošanas (pieplūdes), spiediena un noplūdes apgabali.
- nomokanons Baznīcas kanonu un civillikumu krājums, kas attiecas uz dzīves veidu un ģimenes tiesībām; Krievzemē nomokanons (stūres grāmata) bija spēkā līdz 18. gs.
- akefalisks Bez virsraksta; grāmatas un rakstu krājumi, kuru sākumi pazuduši.
- bibliotekārs Bibliotēkas darbinieks, kas pārzina grāmatu krājumu un izsniedz grāmatas lasīšanai.
- privāts muzejs biedrību un nodibinājumu reģistrā reģistrēta biedrība (nodibinājums) vai komercreģistrā reģistrēta komercsabiedrība (līgumsabiedrība, komersants), kā arī tās struktūrvienība, kas ir muzeja krājuma īpašnieks (valdītājs) un īsteno Muzeju likumā noteiktās funkcijas.
- apitoksīns Bišu inde - toksisks bišu sekrēts, kas veidojas divos indes dziedzeros un uzkrājas indes pūslītī; izmanto medicīnā.
- menologijs Bizantiešu hagiogrāfijas vielas krājums, kas diezgan plaši atstāstot atsevišķo svēto dzīvi, sakārto vielu pēc atsevišķām gada dienām, sekojot mēneša datumiem pēc kārtas, sākot ar septembri.
- adžurvēda Brahmanisma perioda svarīgāko Senās Indijas medicīnas grāmatu krājums.
- dharmašastra Brahmaņu sastādītie noteikumu un priekšrakstu krājumi Senajā Indijā 1.-4. gs., kuros bija reglamentēta cilvēka sabiedriskā un personiskā dzīve atkarībā no viņa piederības noteiktai kastai.
- turēties Būt kādu laiku krājumā; tikt saglabātam (par kā kopumu).
- pigmentēt Būt par cēloni tam, ka (šūnās, audos) veidojas, uzkrājas pigmenti (1).
- piespanderēt Būt par cēloni, ka (kuņģī, zarnu traktā) uzkrājas gāzes; uzpūst.
- spanderēt Būt par cēloni, ka kuņģī, zarnās rodas, uzkrājas gāzes (lielākā daudzumā); krāties gāzēm (gremošanas orgānos).
- piesātināt Būt tādam, kas ir uzkrājis daudz (piemēram, domu, atziņu).
- hidromiēlija Centrālā muguras smadzeņu kanāla izplešanās, uzkrājoties likvoram.
- glikogēns Ciete, kas kā ogļhidrātu rezerve uzkrājas organismā.
- serde Cilindriska vidusdaļa (auga stumbram vai saknei), kas sastāv no irdeniem uzkrājējaudiem.
- bibliofils Cilvēks, kas aizrautīgi krāj grāmatas; grāmatu mīļotājs.
- grāmatnieks Cilvēks, kas daudz lasa; grāmatu mīļotājs, grāmatu krājējs.
- starpcirte cirte, kuras galvenais mērķis ir vērtīgu, noturīgu un kvalitatīvu vēlamā sastāva mežaudžu izaudzēšana; te ietilpst sastāva kopšanas cirte, krājas kopšanas cirte un rekonstruktīvā cirte.
- resursi Dabas bagātību krājumi, kurus iespējams izmantot.
- haki Dabiski zemes iedobumi (piem., Vidusāzijas tuksnešos), kuros lietus laikā sakrājas ūdens un veidojas staigni dubļi.
- ūdensbaseins Dabisks reljefa pazeminājums, iedobums ar atklātu ūdens krājumu.
- hrestomātija Daiļdarbu vai to fragmentu, arī zinātnisku darbu paraugu krājums (skolas vajadzībām).
- tēzaurācija Dārgmetālu, monētu un banknošu izņemšana no apgrozības, lai veidotu uzkrājumus, ja gaidāms to vērtības pieaugums vai peļņas gūšana nākotnē.
- iesūtne Datne, kurā elektroniskā pasta programma uzkrāj pienākušos ziņojumus.
- manta Daudzums, kopums, krājums, ko veido, piemēram, daudzi priekšmeti, daudzas lietas.
- siera acis dažādas formas iedobumi (caurumi) sierā, ko veido un paplašina gāzes, kas rodas sierā nogatavināšanas laikā bioķīmiskajās reakcijās un kas uzkrājas mazāk saistītās siera masas vietās.
- mekonijs Dažādu vielu atliekas, viskozas, lipīgas konsistences tumši zaļganas vai brūnas krāsas masa, kas uzkrājas gremošanas traktā embrionālās attīstības periodā; zarnu piķis.
- silva Dažādu žanru dzejoļu apkopojums, tā bieži 17.-19. gs. sauca dzejoļu krājumus.
- kaustobiolīti Degoši, ar organiskām vielām bagāti bioķīmiskas izcelsmes ieži (kūdra, nafta, ogles, degslānekļi u. c.), kas radušies, uzkrājoties un pārveidojoties augu vai dzīvnieku organismu atliekām.
- krājumiņš Dem. --> krājums.
- iegula Derīgo izrakteņu krājums, kas norobežots no apkārtējiem iežiem.
- krājumu kategorijas derīgo izrakteņu krājumu grupas pēc to izpētes detalizācijas pakāpes.
- uzskaitīt Detalizēti iegrāmatot, fiksēt (kā, piemēram, faktu, līdzekļu, krājumu, arī platības) daudzumu, apjomu u. tml.
- konduktors Detaļa (elektrostatiskajā mašīnā), kurā uzkrājas elektrības lādiņi.
- infortiatum Digestu (senās Romas juristu darbu krājuma) vidējās daļas nosaukums.
- Eda Divi senislandiešu literārie darbi: Vecākā Eda - 9.-12. gs. mitoloģisko dziesmu un varoņdziesmu krājums; Jaunākā Eda - 13. gs. sacerējums par islandiešu poētiku.
- pūslis Dobs, muskuļots maisveida orgāns (cilvēka vai dzīvnieka organismā), kur parasti uzkrājas kāds šķidrums.
- arhīvs Dokumentālu materiālu kopums, krājums.
- pūžņi Duļķaini, dzeltenīgi zaļi izdalījumi, kas iekaisuma rezultātā uzkrājas acs dobumā.
- džīva Dvēsele džainismā, kas ir bezgalīga un apveltīta ar saprātu, šajā pasaulē karma velk to lejup materiālajā eksistencē, bet to var atbrīvot, uzkrājot zināšanas, kas ļauj tai pacelties augšup pasaules virsotnē.
- cancionero Dzejas antoloģija, dziesmu krājums.
- tituldzejolis Dzejoļu krājuma dzejolis, kura virsraksts saskan ar krājuma nosaukumu.
- ikters Dzelte - dzeltena audu nokrāsa, kas rodas, ja organismā palielinātā daudzumā uzkrājas žults pigments bilirubīns.
- pūžņi Dzeltenīgi zaļš, duļķains, biezs, smakojošs šķidrums, kas uzkrājas organisma audos vai dobumos baktēriju izraisīta iekaisuma rezultātā; strutas.
- sāmavēda Dziesmu vēdas, no Rigvēdas ņemtu dziedamu tekstu krājums priekšdziedātājam, otram priesterim vēdiešu Sāmas upura ceremonijā.
- atklātā dzīvības nodrošināšanas sistēma dzīvības nodrošināšanas sistēma, kurā visus patērējamo vielu krājumus ņem līdzi no Zemes.
- amiloīds Dzīvnieku un cilvēka organismā - īpatnēja olbaltumviela, kas uzkrājas aknās, liesā un citos orgānos dažu patoloģisku procesu laikā.
- merkantilisms Ekonomiska mācība un politika 16.-17. gs., kuras pamatā bija nostādne, ka valstij rosīgi jāiejaucas saimnieciskajā dzīvē, lai panāktu iespējami lielāku naudas (zelta un sudraba) uzkrājumu, eksporta pārsvaru pār importu u. tml.
- materiālu aprites periods ekonomisks rādītājs, kas parāda, cik reizes dotā perioda laikā notiek materiālu krājumu aprite vai cik dienas paiet, lai pārvērstu materiālu krājumus naudā vai debitoru saistībās.
- uzlādes strāva elektriskā strāva gāzveida vidē vai elektriskajā ķēdē, elektriskās enerģijas uzkrājējiem uzkrājot elektriskos lādiņus.
- pārejas process elektriskās ķēdes (ja tajā ir enerģijas uzkrājēji – induktīvas spoles vai kondensatori) pāreja no viena stacionāra režīma otrā; pārejas procesu cēlonis parasti ir komutācija.
- ļurka Eļļaini tabakas atkritumi, kas uzkrājas pīpes caurulē.
- sodreibe Eļļains šķidrums (tabakas eļļa), kas uzkrājas pīpē.
- kurināmā drošības rezerve energoapgādes komersanta īpašumā esošs noteikts kurināmā krājums, kas ir nepieciešams, lai nodrošinātu enerģijas lietotāju nepārtrauktu apgādi ar attiecīgā veida enerģiju.
- saldūdens kaļķieži ezeros un avotu izplūdes vietās izgulsnējušies un uzkrājušies kalcija karbonāta nogulumi.
- Mezītis Ezers Gulbennes novada Stradu pagastā, 95,6 m vjl., platība - 69,2 ha, garums - 1,4 km, lielākais platums - 0,6 km, lielākais dziļums - 1,0 m, atmirstošs, uzkrājies līdz 4 m biezs sapropeļa slānis; Mezīša ezers; Mezīšu ezers; Mežītes ezers.
- Līņezers Ezers Piejūras zemienē, Garkalnes pagastā, 2,7 m vjl., platība - 8,5 ha, garums - 400 m, lielākais platums - 270 m, vidējais dziļums - 0,3 m, lielākais dziļums - 1,0 m, uzkrājies līdz 4 m biezs sapropeļa slānis, eitrofs, stipri aizaudzis; Linezers; Līņu ezers.
- Bābelītis Ezers Rīgas austrumu daļā, uz dienvidiem no Ķīšezera, ieplakā starp dzelzceļa uzbērumu un Juglas kāpām, 1,7 m vjl., platība - 6,9 ha, vidējais dziļums - 2,8 m, lielākais dziļums - 5,5 m, nav noteces, uzkrājas dūņas; Ozolkalna ezers.
- Kadagas ezers ezers Rīgavas līdzenumā, Ādažu pagastā, platība — 25 ha, garums — 1,2 km, platums — 0,5-0,6 km, lielākais dziļums — 1,5 m, sala 0,8 ha, izteikti eitrofs, uzkrājies 7 m biezs sapropeļa slānis; Kadiku ezers; Kadiķu ezers.
- termiņinventūra Faktisko materiālu vērtību vai krājumu uzskaite noteiktā termiņā vai dienā.
- iekšledāja fluvioglaciālie nogulumi fluvioglaciālie nogulumi, kas uzkrājās gan pašā ledājā, tā plaisās, caurkusumos un virsas iedobēs.
- ārpusledāja fluvioglaciālie nogulumi fluvioglaciālie nogulumi, kas uzkrājās no ledus brīvajās platībās - kontaktjoslās ar kūstošo ledu vai tiešā tā tuvumā.
- foks Fokbura - apakšējā taisnā bura pie burukuģa fokmasta; piestiprināma pie fokrājas.
- piefotografēt Fotografējot papildināt, (esošo fotoattēlu krājumu); fotografējot iegūt (trūkstošos, nepieciešamos fotoattēlus).
- hidrogrāfs gadā, sezonā vai kādā citā periodā notikušo ūdens krājuma pārmaiņu grafisks attēlojums, kas uzskatāmi raksturo maksimālo, minimālo un vidējo ūdens līmeni ūdenstilpēs, noteces apjomu, līmeņa kāpuma un krituma tempu.
- dabasgāze Gāzveida ogļūdeņražu maisījums, kas veidojas no organiskajām vielām un uzkrājas Zemes garozā.
- gliptotēka Gliptikas darbu vai skulptūru krājums.
- glosārs Glosu krājums, vārdnīca.
- oriģinālizdevums Grāmatas pirmais izdevums; autora dzīves laikā un pēc viņa nāves pirmā izdevēja izdoti sacerējumi un rakstu krājumi.
- bibliotēka Grāmatu krājums (parasti sistematizēts) sabiedriskai vai personiskai lietošanai.
- ekspluatācijas izpēte ģeoloģiskā izpēte, kuru veic atradnes izmantošanas procesā derīgā izrakteņa saguluma apstākļu, kvalitātes un krājumu precizēšanai.
- detalizētā ģeoloģiskā izpēte ģeoloģiskās izpētes darbi atradnēs, lai tās sagatavotu rūpnieciskai izmantošanai – noteiktu krājumus, kvalitāti, ieguves apstākļus.
- minerālu garoza hemogēnas izcelsmes minerālu agregāti, kas pakāpeniski uzkrājas uz kāda substrāta virsmas.
- hidrauliskais akumulators hidroakumulators; akumulators, kurā uzkrāj hidraulisko enerģiju, ko pēc tam var izmantot (piem., uzkrāj ūdeni paaugstināta līmeņa tilpnē; uzkrāj tvertnē eļļu ar augstu spiedienu, ko uztur ar slogu, atsperi vai saspiestu gāzi); bieži izmanto aviācijas un citās hidroiekārtās.
- hidrotvertne Hidroiekārtas sastāvdaļa, kurā ir darbam vajadzīgais eļļas krājums.
- hromatofori Hromogēna baktērija, kuras pigments uzkrājas protoplazmā.
- apgultne Iedobums, kam nav noteces, un kura dibenā ūdens sakrājas ezera vai purva veidā.
- fenilketonūrija Iedzimts aminoskābju maiņas traucējums; organismā palielinātā daudzumā uzkrājas fenilalanīna maiņas blakusprodukti, kas izraisa citas vielmaiņas novirzes, tiek traucēta bērna garīgā attīstība.
- ieraust Iegūt (daudz naudas), piemēram, alkatīgi krājot.
- eksudāts Iekaisuma gaitā audos vai ķermeņa dobumos uzkrājies šķidrums.
- elektriskais akumulators iekārta, kas elektriskās uzlādēs strāvas iedarbībā uzkrāj ķīmisko enerģiju un pēc tam atdod šo enerģiju atpakaļ elektriskajā enerģijā.
- melnā kaste iekārta, kas reģistrē kādas iekārtas (parasti, lidmašīnas u. c. transportlīdzekļu) visu sistēmu un ekipāžas darbības; borta informācijas uzkrājējs.
- iegāda Iekrājums.
- žultspūslis Iekšējais orgāns (cilvēkiem un dzīvniekiem), kurā uzkrājas žults.
- noguldīt Iemaksāt uzglabāšanai (naudu krājkasē, bankā) un saņemt ienākumu (no tās).
- produktīvais, galvenais ienesums ienestā nektāra krājumi, kas vairākkārt pārsniedz saimes patēriņu un veido atņemamo medu.
- teicis Ieplaka, padziļinājums (laukā, pļavā), kur uzkrājas ūdens; zema, grīšļaugiem noaugusi pļava.
- rennis Ieplaka, padziļinājums (pļavā, tīrumā), kur uzkrājas ūdens.
- siltumakumulators Ierīce siltumenerģijas uzkrāšanai siltumenerģētikas iekārtās; lieto dažādās ierīcēs enerģētisko slodžu izlīdzināšanai nevienmērīgas siltuma piegādes gadījumā; tvaika un ūdens akumulators siltumu uzkrāj ar karstu ūdeni; termoakumulators.
- akumulators Ierīce, kas uzkrāj noteikta veida enerģiju.
- periodika Iespieddarbu (piemēram, laikrakstu, žurnālu, rakstu krājumu) kopums, kurus izdod regulāri, noteiktos termiņos.
- ievietot Ietvert, iekļaut (krājumā, iespieddarbā u. tml.).
- krājgrāmatiņa Īpaša grāmatiņa sīko noguldījumu iemaksu un izmaksu ierakstiem, krājkasē noguldīto līdzekļu uzskaitei.
- krājkartīte Īpaša kartīte krājmarku uzlīmēšanai.
- perisperms Īpaši audi augu sēklās, kuros uzkrājas dīglim nepieciešamās barības vielas.
- endosperms Īpaši audi augu sēklās, kuros uzkrājas dīgļa attīstībai nepieciešamās barības vielas.
- karabāze Īpaši iekārtots rajons, teritorija, kur novietots karaspēks un aizmugures iestādes, ieroči, munīcijas, pārtikas un citi krājumi lielu armijas, flotes, aviācijas vienību apgādei; kara bāze.
- kara bāze īpaši iekārtots rajons, teritorija, kur novietots karaspēks un aizmugures iestādes, ieroči, munīcijas, pārtikas un citi krājumi lielu armijas, flotes, aviācijas vienību apgādei; karabāze.
- tauku ķermenis īpašs orgāns kukaiņu vēdera dobumā, kas pilda barības rezerves vielu uzkrāšanas funkciju un daļēji arī izvadfunkciju (uzkrājot vielmaiņas galaproduktus).
- taukķermenis irdenu audu kopums (kukaiņiem, abiniekiem, rāpuļiem), kur uzkrājas tauki, arī citas rezerves barības vielas.
- irmoloģija irmosu krājums pareizticīgo dievkalpojumam.
- korners Īslaicīgs spekulatīvs uzņēmēja nolīgums, kura mērķis ir uzpirkt noteiktu preču krājumus un paaugstināt cenu.
- Korāns Islāma svētie raksti, reliģiski dogmatisku, mitoloģisku un juridisku tekstu krājums.
- sunna Islāma tekstu krājums, kurā ietilpst leģendas par Muhamedu, kā arī korāna papildinājumi un iztulkojumi.
- koproma Izkārnījumu masa, kas sakrājusies taisnajā zarnā un atgādina audzēju.
- loģistikas izmaksas izmaksas, kas nepieciešamas informācijas, materiālu, produkcijas, darbaspēka un enerģijas plūsmas organizēšanai, uzturēšanai un vadīšanai: loģistikas procesu (sagāde, transportēšana, preču glabāšana, krājumu operācijas, noliktavu saimniecība, iepakošana) izmaksas, šo procesu plānošanas, realizēšanas un kontroles izmaksas.
- polabu valoda izmirusi rietumslāvu valoda, atsevišķu vārdu un izteicienu krājums saglabājies vairākās 18. gs. sākuma vārdnīcās.
- asortēt Izšķirot un sagrupēt kādas noliktavas preču krājumus.
- analektes Izvilkumu krājums no lasītām grāmatām, dažādi apcerējumi.
- taihorjo Japānā 701. g. izdotais feodālo tiesību krājums, kurā juridiski nostiprināta un precizēta zemes iedalījuma un nodokļu sistēma, valsts aparāta struktūra, ierēdņu tiesības un pienākumi, noteikts iedzīvotāju kārtu tiesiskais stāvoklis.
- izmaksu rašanās vietas jebkura darba (aprites) cikls vai atbildības vieta, kur uzkrāj izmaksas; šo vietu sadalījums ir vajadzīgs iespējami pareizākai vispārējo izmaksu sadalīšanai pa izmaksu nesējiem un izmaksu atbilstības budžeta (tāmes) rādītāju efektīvai kontrolei.
- Talmūds Jūdaisma reliģisko, filozofisko, ētisko, tiesisko, sadzīves priekšrakstu, mācību krājums; attiecīgā grāmata.
- Mišna jūdaisma svēto rakstu (Talmūda) pamatdaļa, krājumā sakārtoti komentāri par rakstītajiem senebreju likumiem.
- revaskularizācija Kādas organisma daļas asins krājuma adekvāta atjaunošana, piem., ar apvedteci, lietojot vaskulāro transplantētu vai protēzi.
- minerālresursi Kādas teritorijas dažāda veida derīgo izrakteņu krājumu kopums.
- mudu vilcējs kāds, kurš krāj visādas nevajadzīgas lietas, netīrīgs cilvēks.
- bibliomāns Kaislīgs grāmatu vācējs un krājējs.
- pludiņkamera Kamera karburatorā, kurā uzkrāj smidzinātājos nonākošo degvielu un degvielas līmeni regulē pludiņš.
- kapitāla koncentrācija kapitāla apjoma pieaugums, uzkrājoties virsvērtībai.
- sākotnējais kapitāls kapitāls, kuru veido apmaksātais akciju vai daļu kapitāls (pamatkapitāls), kas samazināts par vērtību, kāda ir priekšrocību akcijām ar dividenžu uzkrāšanu vērtību; akciju (daļu) emisijas uzcenojums; rezerves (izņemot pārvērtēšanas rezervi); iepriekšējo gadu nesadalītā peļņa vai zaudējumi; kārtējā darbības gada peļņa, ja ir zvērināta revidenta vai zvērinātu revidentu komercsabiedrības ziņojums par peļņas esamību un ja tā aprēķināta, ņemot vērā visus nepieciešamos uzkrājumus aktīvu vērtības samazinājumam, paredzamajiem nodokļu maksājumiem un dividendēm, un ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir piekritusi kārtējā darbības gada peļņas iekļaušanai sākotnējā kapitālā.
- jūras kara bāze kara flotes vajadzībām iekārtota jūras osta ar attiecīgu karaspēka kontingentu, aizmugures iestādēm, ieroču, munīcijas un citiem krājumiem flotes vienību apgādei un tehniskai apkalpošanai.
- dialektu atlants karšu krājuma izdevums, kurā, izmantojot izoglosas un citas kartogrāfiskas zīmes, atspoguļoti dialektālu valodas parādību areāli.
- vidējais krājas pieaugums kārtējā krājas pieauguma attiecība pret perioda ilgumu gados.
- vidējā krājas izmaiņa kārtējās krājas izmaiņas attiecība pret perioda ilgumu gados.
- atsacības Katoļu reliģisku jautājumu, un atbilžu krājums.
- piesūkties Kļūt tādam, kurā uzkrājas smarža (piemēram, par apģērbu).
- kodolspēki Kodolieroču krājums.
- kodolatbruņošanās Kodolieroču krājumu ievērojama samazināšana vai pilnīga likvidēšana.
- plusaudze kokaudzes populācija, kam attiecīgajā izcelsmes reģionā ir labākie augšanas rādītāji; šiem kokiem ir izcili taksācijas rādītāji (koksnes krāja, pieaugums, vidējais augstums un caurmērs), tie ir slaidi, labi atzarojušies, ar tieviem zariem un šauru vainagu.
- atsijas koksnes daļiņu kopums, kas iziet cauri visiem šķirošanas iekārtu sietiem un uzkrājas paliktnī.
- snieglauza Koku nolūšana, lielam sniega daudzumam uzkrājoties to vainagos.
- snieglauze Koku nolūšana, lielam sniega daudzumam uzkrājoties to vainagos.
- sniegliece Koku saliekšanās un izgāšanās, lielam sniega daudzumam uzkrājoties to vainagos.
- valdošā suga koku suga, kas veido lielāko kokaudzes krājas daļu; galvenā suga (t.i., saimniciskā ziņā vērtīgākā suga, kas vislabāk atbilst konkrētiem augšanas apstākļiem) par valdošo uzskatāma tad, ja tā ir vismaz 4/10 no audzes sastāva, kaut arī kādas citas sugu īpatsvars ir lielāks; dominējošā suga.
- valdošā koku suga koku suga, kurai mežaudzē ir vislielākā koksnes krāja.
- sastāva koeficients koku sugu kociņu skaita (līdz 9 g. vecās audzēs) vai koku sugu krāju (10 g. un vecākās audzēs) savstarpēja skaitliskā attiecība nogabalā, parasti izsaka desmitdaļās un apzīmē ar koeficientiem no 1 līdz 10.
- audzes sastāvs koku sugu kociņu skaita (līdz 9 g. vecās jaunaudzēs) vai koku sugu krāju (10 g. un vecākās audzēs) savstarpējā skaitliskā attiecība nogabalā; parasti izsaka desmitdaļās un apzīmē ar koeficientiem no 1 līdz 10.
- peldņi Koku zari, stumbri, pludināšanā zuduši baļķi u. tml., kas ir sakrājušies ūdenstilpes krastā.
- ciršanas secības koeficients konkrētās audzes kārtējā krājas pieauguma attiecība pret tās pašas sugas un bonitātes normālas audzes krājas kārtējo pieaugumu bāzes vecumā.
- kopkrājums Kopējais uzkrājums, kopējie ietaupījumi.
- bagātība Kopums, krājums, ko veido, piemēram, daudzi priekšmeti.
- korāļu grāmata korāļu melodiju un tekstu krājums.
- etilparabēns Kosmētikas sastāvdaļa, konservants, lieto kosmētikā, šampūnos, dezodorantos, var radīt alerģiskas reakcijas, ādas kairinājumus, kontakta dermatītu, pastāv iespēja, ka tas bioloģiski uzkrājas organismā.
- kredītinspektors Krājaizdevu sabiedrības amatpersona, kas izskata biedru aizdevuma pieprasījumus krājaizdevu sabiedrības noteiktās kredītpolitikas robežās.
- krāšks Krājums, ietaupījums; krējuma krājums.
- aizgūtne krājums, sagāds.
- pāss krājums, sagāds.
- lifo metode krājumu faktiskās pašizmaksas noteikšanas metode ("pēdējais iekšā - pirmais ārā"), kas pamatojas uz pieņēmumu, ka krājumu vienības, kas pēdējās iegādātas, tiek pirmās izlietotas; tādējādi krājumu atlikumi tiek novērtēti "pirmo" iegāžu cenās.
- vidējās svērtās izmaksas krājumu faktiskās pašizmaksas noteikšanas metode; vienības vidējo svērto cenu nosaka, dalot vienību iegādes izmaksas vai ražošanas izmaksas ar kopējo šādu vienību skaitu.
- sīpolpuķes Krāšņi ziedoši augi, kas barības vielu rezerves uzkrāj sīpolā vai bumbuļsīpolā (piemēram, gladiolas, hiacintes, krokusi, lilijas).
- kuģa tīrā kravnesība kravas, pasažieru un viņu bagāžas, pārtikas un ūdens krājumu kopējā masa.
- delkrēdere Kredītiestāžu uzkrājumi, no kuriem sedz neatmaksātos kredītus.
- stoglavs Krievu baznīcas likumu un noteikumu krājums ar 100 nodaļām, pieņemts Krievijas baznīcas saeimā 1551. g. ar nolūku atjaunot un uzlabot baznīcas un ticības dzīvi un izskaust nelādzības baznīcas pārvaldē un saimniecībā.
- Ahmatova Krievu dzejniece (Anna Akhmatova, 1889.-1966. g.), akmeisma pārstāve, tulkoja J. Raiņa dzeju (krājums "Čūsku vārdi").
- pasionāls Kristīgu leģendu krājums par Kristu, Dievmāti un apustuļiem.
- kritiskā krāja kritiskajam šķērslaukumam atbilstošā audzes krāja.
- sentīna Kuģa apakšdaļa, kur sakrājas ūdens.
- supply Kuģa pārtikas krājums.
- bibliotēka Kultūras iestāde (vai organizācijas, iestādes daļa), kas krāj, apstrādā, glabā grāmatas un citus izdevumus (arī rokrakstus, mikrofilmas, audioierakstus u.tml.) un izsniedz tos lasītājiem.
- corpus Ķermenis, kopība, krājums.
- parakentēze Ķermeņa dobumu pārduršana, lai nolaistu tur sakrājušos šķidrumu.
- sudrabs Ķīmiskais elements - balts (gaisa iedarbībā melnējošs), spīdīgs, samērā mīksts, ļoti plastisks cēlmetāls, atomnumurs - 47, Ag, atommasa - 107,868, zināmi 17 izotopi, no kuriem 2 ir stabili; pārtikas piedeva E174, krāsviela (metāliska), ļoti lielā daudzumā toksisks, uzkrājas audos, var izraisīt nieru bojājumus. Izstrādājumi no šī metāla.
- saharopīns L-saharopīns - C11H20N2O6, lizīna metabolisma starpposms, veidojas, kondensējoties lizīnam un alfa ketoglutarātam, anomāli uzkrājas dažu lizīna degradācijas traucējumu gadījumā.
- deliciae Laimība, prieks - 17 gs. iemīļots nosaukums dzejas krājumiem.
- laterizācija Latenta dēdēšanas garozas veidošanās; process, kurā tropisko mežu augsnes uzkrājas dzelzs savienojumi, veidojoties dzelzs konkrēcijām.
- LVKJ Latviešu valodas kultūras jautājumi (rakstu krājums).
- vietējie energoresursi Latvijā apzinātie atjaunojamie energoresursi un kurināmā krājumi, kurus var izmantot tiešai lietošanai vai enerģijas iegūšanai.
- akumulācijas reljefs Latvijā veidojies uzkrājoties jūras, upju, ezeru, ledāja eolajiem u. c. nogulumiem, kā arī cilvēka saimnieciskās darbības gaitā.
- LKKSS Latvijas Kooperatīvo krājaizdevu sabiedrību savienība.
- sausā lavīna lavīna, kas veidojas pēc sniegputeņiem un intensīvas snigšanas, kad uzkrājas daudz sniega un tas vāji saistīts ar pagulvirsmu.
- leģendārijs Leģendu krājums par svēto dzīvi.
- palāses Lejup pilošs, arī lejup tekošs ūdens; vieta, kurā ir sakrājies šāds ūdens.
- pludmale Lēzena krastmala, kas veidojas viļņu, straumju iedarbībā un kur uzkrājas, piemēram, smilts, grants, oļi.
- atklātais pensiju fonds licencēta finanšu sabiedrība, kas pieņem privātpersonu pašu un viņu labā iemaksātos līdzekļus un organizē to apsaimniekošanu, lai nodrošinātu šīm personām naudas uzkrājumus vecumdienām.
- uzpildītājlidmašīna Lidmašīna, kas paredzēta aviācijas degvielas transportēšanai un citu lidaparātu nodrošināšanai ar degvielas krājumiem, to papildināšanai lidojuma laikā.
- landslags Līdz 1734 vispārējs likumu krājums Zviedrijas apgabaliem.
- arsenāls Liels (materiālu, līdzekļu) krājums.
- civilkodekss Likumu krājums, kurā noteiktā sistēmā sagrupētas tiesību normas, kas regulē mantiskās un personiskās nemantiskās attiecības starp valsts, kooperatīvām un sabiedriskām organizācijām, kā arī starp pilsoņiem.
- civillikums Likumu krājums, kurā sakopotas civiltiesību normas.
- ķepesti Lipīgi netīrumi; melnais šķidrums, kas sakrājas pīpē; ķepasti.
- ķepasti Lipīgi netīrumi; melnais šķidrums, kas sakrājas pīpē.
- almanahs Literāru vai zinātnisku sacerējumu krājums (ko apvieno kāda kopīga pazīme, piemēram, temats, žanrs).
- tanklokomotīve Lokomotīve, kurā var novietot ūdens un kurināmā krājumu.
- furāža Lopbarība (karaspēka vajadzībām); lopbarības krājums.
- izsīkt Ļoti samazināties vai pilnīgi izbeigties (par kādu krājumu).
- Justiniāna noveles m. ē. 6. gs. izdotie papildinājumi Justiniāna likumu krājumam.
- asaru maisiņš maisiņš, kurā sakrājas acs dziedzeru izdalītais šķidrums.
- ciltslietas Mājdzīvnieku šķirņu veidošanas un uzskaites sistēma; ciltsrakstu krājums.
- zivju dīķis mākslīga ūdenstilpe zivju audzēšanai, ko ierīko, aizsprostojot dabisku ūdensteci vai uzkrājot nokrišņu ūdeni.
- ikonoloģija Māksliniekam paredzēts alegorisku figūru attēlu vai aprakstu paraugu krājums (gk. baroka laikā).
- smēlis Māls, kas uzkrājies ūdenī.
- pudeļkoks Malvu dzimtas suga ("Brachychiton rupestris"), Austrālijā, Kvīnslendas sausajos rajonos augošs koks, kura "uztūkušajos" stumbros uzkrājas ūdens rezerve sausajai sezonai, Eiropā jaunos pudeļkokus tirgo kā telpaugus.
- kapokaugs Malvu rindas dzimta ("Bombacaceae"), koki ar resnu, dažkārt mucasveida stumbru (pudeļkoki), kurā uzkrājas ūdens, lapas vienkāršas vai staraini saliktas, \~30 ģintis, \~200 sugu.
- gubotājs Mašīna, kas savāc (sienu, labību, salmus) gubās; ierīce pie kombaina, kura sakrāj salmus un izmet gubiņās.
- piļums Maza lāpstiņa ar augstām malām un plakanu apakšu, kas paredzēta lai izsmeltu laivā sakrājušos ūdeni.
- liekšķere Maza lāpstiņa ar paaugstinātām malām un plakanu apakšu, kas paredzēta, lai izsmeltu laivā sakrājušos ūdeni.
- pāce Maza lāpstiņa ar paaugstinātām malām un plakanu apakšu; paredzēta, lai izsmeltu sakrājušos ūdeni.
- drošības noteikumi medībās medību noteikumu nodaļa, kas reglamentē mednieku un dzinēju rīcību medībās, un ir izstrādāti, izmantojot ilgstošā pieredzē uzkrājušos informāciju; tā kā medībās vienlaikus piedalās daudz cilvēku un tiek lietoti šaujamieroči, rodas paaugstināta bīstamība gan medību dalībniekiem, gan citiem tuvumā esošajiem cilvēkiem.
- ķepastiņa Melns šķidrums, kas sakrājas pīpē.
- ķepasts Melns šķidrums, kas sakrājas pīpē.
- purvaiņi meža edafiskā rinda, kurā apvienoti meža augšanas apstākļu tipi slapjās kūdraugsnēs, aizņem 12,0% Latvijas mežaudžu kopplatības, izveidojas ieplakās, palienēs, augsto vai pārejas purvu malās, kur uzkrājas virszemes ūdeņi vai izplūst gruntsūdens.
- purvainis meža edafiskā rinda, kurā apvienoti meža augšanas apstākļu tipi slapjās kūdraugsnēs, aizņem 12,0% Latvijas mežaudžu kopplatības, izveidojas ieplakās, palienēs, augsto vai pārejas purvu malās, kur uzkrājas virszemes ūdeņi vai izplūst gruntsūdens.
- instrumentālā taksācija meža inventarizācijas lauka darbu metode, kas salīdzinājumā ar acumēra taksāciju nodrošina lielāku rezultātu precizitāti; to veic taksācijas nogabalos, kuros paredzēta galvenā cirte, krājas kopšanas vai rekonstruktīvā cirte.
- neproduktīva mežaudze mežaudze, kuru nav lietderīgi audzēt koksnes krājas nepietiekama pieauguma, koku sugu sastāva vai koku kvalitātes dēļ vai kuras šķērslaukums ir mazāks par kritisko šķērslaukumu.
- taksācija mežsaimniecības nozare, kurā pēta un noskaidro metodes, ar kurām noteikt augošu, nocirstu un pārstrādātu koku dimensijas un tilpumu, koku un audžu vecumu, pieaugumu, krāju, augšanas gaitu un mežaudžu struktūras likumsakarības.
- nobarojuma kondīcija miesas stāvoklis, kad dzīvniekam ir lieli tauku uzkrājumi zem ādas, muskuļaudos un ap iekšējiem orgāniem.
- Ašurbanipala bibliotēka milzīgs ķīļu raksta plāksnīšu krājums, ko savā pilī Nīnivē savāca asīriešu valdnieks Ašurbanipals.
- valsts muzejs Ministru kabineta izveidota publiska aģentūra (iestāde) vai šīs publiskās aģentūras (iestādes) struktūrvienība, kuras valdījumā nodots muzeja krājums un kura īsteno Muzeju likumā noteiktās funkcijas.
- Albertīna Muzejs Vīnē ("Albertina; Graphische Sammlung Albertina") ar vienu no pasaulē lielākajiem zīmējumu, akvareļu un grafikas krājumiem, dibināts 1768. g.
- lāde Naudas līdzekļu uzkrājums sabiedriskam mērķim.
- krājkonts Naudas uzkrājuma konts.
- depozītnoguldījums Naudas vai tās ekvivalentu noguldījums bankā, krājaizdevu sabiedrībā, lai uzglabātu, kā arī lai gūtu noteiktus procentus.
- skaidra (retāk tīra) nauda naudas zīme, naudas zīmju kopums (parasti maksājumos, dārgumu krājumos).
- tīra (biežāk skaidra) nauda naudas zīme, naudas zīmju kopums (parasti maksājumos, dārgumu krājumos).
- izneses konuss nedaudz izliekta puskonusveida reljefa forma, kas veidojas, uzkrājoties drupiežu materiālam straumes grīvas daļā vai mazām upītēm iztekot no kalniem priekškaļņu līdzenumā vai arī ieplūstot ielejas platākajā, lēzenajā daļā.
- mape Neiesietu iespieddarbu (parasti reprodukciju) krājums, sakopojums, kas ievietots šādā priekšmetā.
- pada Neliela ieplaka (laukā, pļavā), kur uzkrājas ūdens.
- miegs Nervu sistēmas diennakts ritma izraisīts organisma stāvoklis, kuram raksturīgi kavēšanas procesi plašos galvas smadzeņu garozas apvidos un kurā intensīvi atjaunojas un uzkrājas audu enerģētiskās un funkcionālās rezerves.
- žargonafāzija Nespēja pareizi lietot savu vārdu krājumu; sintaktiskā afāzija.
- aleurons Netīrs graudains olbaltums pelēkā krāsā, kas iekrājas labības graudos; apņem no ārpuses grauda sēklbaltumu.
- Livonijas spogulis nezināma autora feodālo tiesību krājums, kas, iespējams, sastādīts 1322.-1337. g., pārstrādājot Sakšu spoguli un piemērojot to Livonijas vajadzībām.
- deluviālās nogulas nogulas, kas uzkrājušās kalnu un augstieņu nogāzēs no sniega kušanas ūdeņu noskalotām iežu vai augsnes daļiņām.
- ieguldīt Noguldīt (naudu krājkasē, bankā).
- delūvijs nogulumi, kas uzkrājušies nogāžu pakājē no lietus vai sniega kušanas ūdeņu noskalotām iežu vai augsnes daļiņām; deluviālās nogulas.
- šelfa nogulumi nogulumi, kas uzkrājušies šelfa joslās, gk. oļi, grants, smilts, aleirīti, māli.
- ledāja kušanas ūdeņu nogulumi nogulumu komplekss, kas ietver ledāja kušanas ūdeņu straumju gultnēs uzkrājušos fluvioglaciālos nogulumus un ledāja kušanas ūdeņu baseinos nogulsnējušos limoglaciālos nogulumus.
- bezskaidras naudas norēķini norēķini, kas tiek realizēti, pārskaitot noteiktu summu no maksātāja konta (bankā, krājkasē) maksājuma saņēmēja kontā; arī savstarpējo prasību ieskaites ceļā.
- normālā krāja normālajam šķērslaukumam atbilstošā audzes krāja.
- Jūras kodekss normu un likumu krājums, kas regulē administratīvās un privāttiesiskās attiecības, kas rodas starp tiesību subjektiem ar jūrlietām saistīto tiesisko attiecību jomā.
- sastrutojums Norobežots iekaisuma, slimības u. tml. izraisīts strutu uzkrājums audos.
- punkts nosacīta, uzkrājama vienība kāda labuma iegūšanai.
- pieaugums noteiktā laika periodā izveidojies koka vai audzes augstuma, caurmēra, šķērslaukuma vai krājas palielinājums (kokam, audzei) vai samazinājums (audzei).
- M2 Noteiktā periodā valsts ekonomikā esošā naudas masa, kas ietver M1, naudas tirgus termiņnoguldījumus, krājnoguldījumus, īstermiņa repo darījumus, īstermiņa aizņēmumus eirodolāros, mājsaimniecībām piederošās naudas tirgus ieguldījumu fondu pajas.
- tabulatūra Noteikumu krājums, pēc kuriem meisterzingeriem vajadzēja sacerēt dziesmas.
- heptamerons Noveļu krājums, ko uzrakstījusi Navarras Margerita (1492.-1549. g.), Francijas karaļa Fransuā I māsa, Dekamerona franču variants, kurā visai frivoli attēlotas mīlestības dēkas un avantūras.
- dīgļplazma Olšūnas protoplazma, kas satur vielu krājumu augošā dīgļa barošanai.
- kredītoperācija Operācija (piemēram, bankā, krājkasē), kas saistīta ar kredīta izsniegšanu, dzēšanu u. tml.
- optimālā krāja optimālajam šķērslaukumam atbilstošā audzes krāja.
- vecupju alūvijs organiskas atliekas bagātīgi saturoši nogulumi, kas uzkrājas vecupēs, kur ūdens režīms ir līdzīgs ezderu ūdens režīmam.
- hlorogļūdeņraži Organiskas vielas, kuru molekulās ūdeņraža vietā ievadīts hlors; daudzi no tiem ir insekticīdi, kas uzkrājas organismu taukaudos un koncentrējas ekosistēmas barošanās ķēdēs, līdz kļūst kaitīgi; Latvijā aizliegti kopš 1967.
- urēmija Organisma pašsaindēšanās ar slāpekļa maiņas produktiem, kas uzkrājas asinīs vēlīnā nieru mazspējas stadijā.
- producents Organisms, kas ekosistēmā no neorganiskām vielām (oglekļa dioksīda, ūdens, minerālbarošanās elementiem) sintezē un uzkrāj organiskās vielas.
- abisālie nogulumi organogēno un minerālo nogulu uzkrājumi okeānu dziļākajās vietās; dziļūdens nogulumi.
- urīnpūslis Orgāns, kurā pirms izdalīšanās no organisma uzkrājas urīns.
- Hexapla Origena (miris 254. g.) sastādīts Vecās Derības tekstu krājums, kurā paralēlās slejās izvietoti 6 dažādu valodu un kodeksu teksti (ebreju teksts, tā grieķu transliterācija, kā arī Akvilas, Simmaha, LXX un Teodotiona grieķu teksta versija).
- iedzērkle Padziļinājums zemē, kur uzkrājas ūdens.
- palot Palu laikā pārplūst (par ūdenstilpi); strauji plūst, arī uzkrāties (kur) - par, parasti palu, ūdeņiem; būt tādam, kur, parasti palu laikā, plūst, uzkrājas daudz ūdens (par vietu, teritoriju).
- uzkrājējaudi Pamataudi, kuros uzkrājas rezerves barības vielas.
- pandektists Pandektu krājuma pazinējs.
- proviants Pārtika, pārtikas krājums (parasti bruņotajiem spēkiem).
- provīzija Pārtikas krājums (parasti ceļojumam, ekspedīcijai).
- E174 Pārtikas uzlabotājs - sudrabs, krāsviela, iespējamā iedarbība - uzkrājas audos, ietekmē nieres.
- pārkoksnēties Pārveidoties par koksni, iegūt koksnes īpašības (piemēram, uzkrājoties augu audu šūnapvalkos lignīnam) - par augiem, to daļām.
- pašfinansēšanās Pašu kapitāla veidošana un palielināšana no uzņēmuma peļņas, veidojot uzkrājumus no nesadalītās peļņas.
- pašvaldības muzejs pašvaldības izveidota publiska aģentūra (iestāde) vai šīs publiskās aģentūras (iestādes) struktūrvienība, kuras valdījumā nodots muzeja krājums un kura īsteno likumā noteiktās funkcijas.
- asfiksija Patoloģisks stāvoklis, kad elpošanas traucējumu vai apstāšanās dēļ organismā trūkst skābekļa un uzkrājas ogļskābā gāze.
- arhīvs Patstāvīga iestāde vai iestādes nodaļa, kur krāj, sistematizē un glabā dokumentālus materiālus.
- gruntsūdens Pazemes ūdens, kas uzkrājas virs pirmā ūdensnecaurlaidīgā grunts slāņa.
- papildpensija Pensijas daļa, kas veidojas no pensiju plāna dalībnieka uzkrājumiem privātajos pensiju fondos.
- iepirkt Pērkot sagādāt, iegādāt (parasti daudz, arī krājumam, rezervei).
- Kursīšu kaļķakmens atradne perma kaļķakmens iegula Saldus novada Kursīšu un Novadnieku pagastā, novērtētie krājumi 382 mlj m^3^, derīgā slāņa vidējais biezums \~20 m, kaļķakmens derīgs cementa rūpniecībā, kaļķu ražošanai un citur.
- iekraušanās Personālsastāva uzņemšana un/vai transportlīdzekļu, ar tiem saistīto iekārtu, kā arī pārtikas krājumu ievietošana kuģos vai lidaparātos.
- kokaudzes ražība pieaugušas kokaudzes koku stumbru krāja (m3/ha).
- audžu ekspluatācijas fonds pieaugušo un pāraugušu audžu kopējā krāja.
- sēklinieka piedēklis piedēklis pie sēklinieka mugurējās malas, kurā uzkrājas un nogatavojas spermatozoīdi.
- smagainums Piekusums, sakrājies nogurums.
- grāmatvedības metode pieņēmumu, principu, ierobežojumu un paņēmienu kopums, ar kuru grāmatvedība uzkrāj, sistematizē un sniedz uzņēmumam nepieciešamo ekonomisko informāciju.
- polutants Piesārņotājs, sārnis, ekosistēmā no ārienes iekļuvusi un uzkrājusies nevajadzīga (bieži vien kaitīga) viela.
- izsmelt Pilnīgi izlietot (parasti kādu krājumu).
- piepilsētas autobuss pilsētas vai piepilsētas satiksmei paredzēts maršruta autobuss ar palielinātu stāvvietu skaitu, pasažieru uzkrājuma laukumiem un vismaz divām platām durvīm, lai paātrinātu pasažieru iekāpšanu un izkāpšanu.
- atlivaine Pīpe (smēķēšanai) ar dobumu apakšā, kur uzkrājas tabakas eļļa.
- švancdoze Pīpes galviņas apakšējā daļa, kur uzkrājas nikotīna nosēdumi.
- švandoze Pīpes galviņas apakšējā daļa, kur uzkrājas nikotīna nosēdumi.
- Rigvēda Pirmais zināmais indiešu literatūras piemineklis, gk. reliģisku himnu krājums; vēdu senākā, nozīmīgāk daļa; sacerēta starp 1500. un l300. g. p. m. ē., nozīmīgs avots senindiešu vēstures un mitoloģijas izpētei.
- kolektors Porains vai plaisains iezis, kurā uzkrājas nafta, gāze, ūdens.
- kondīcija prasību kopums pret atradnes derīgā izrakteņa kvalitāti, krājumiem, ieguves apstākļiem.
- aprīkojums priekšmeti (izņemot gaisakuģa krājumus un noņemamās rezerves daļas), kas paredzēti izmantošanai lidojuma laikā, arī pirmās palīdzības līdzekļi, avārijas un glābšanas iekārtas
- muzeja priekšmets priekšmets, kas pēc izpētes un apstrādes ir atzīts par priekšmetu ar kultūrvēsturisku nozīmi un atrodas muzeja krājumā.
- muzejisks priekšmets priekšmets, kas pēc savas kultūrvēsturiskās nozīmes atbilst muzeja priekšmeta prasībām, bet nav iekļauts muzeja krājumā.
- intensitāte procentos no kopējās audzes krājas izteikta (regulētas un grupu izlases, pakāpeniskās, kopšanas un sanitārās izlases cirtēs) izcērtamās (izcirstās) koksnes krāja.
- vēstuļu sapludināšana process, kurā ar speciālas programmatūras starpniecību noformē elektroniskās vēstules. Izmantojot šo sistēmu, lietotājs vispirms kādā datnē uzkrāj adrešu un adresātu sarakstu, kā arī citus bieži izmantojamus datus. Citā datnē tiek veidota pati vēstule, kurā adresi, adresāta vārdu un citu papildinformāciju aizstāj ar speciāliem kodiem. Sapludināšanas programma šos simbolus automātiski aizstāj ar pirmās datnes fragmentiem.
- kondensatora uzlāde process, kurā kondensatora platēs uzkrājas elektriskie lādiņi.
- akrēcija Process, kurā zvaigzne vai cits debess ķermenis uzkrāj vielu no apkārtējās vides.
- chromatiaceae Purpusērbaktēriju dzimta, kas sēru uzkrāj savās šūnās.
- Mēdemu purvs purvs pie Rīgas dienvidu robežas, \~0,5 km no Baložu dzelzceļa stacijas (purva ziemeļu daļa Rīgas teritorijā), platība - 3400 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 5,6 m, zemākajās vietās lieli sapropeļa krājumi, kopš 1946. g. tiek iegūta kūdra, izmantotās teritorijas lielāko daļu aizņem mazdārziņi.
- Aklais purvs purvs Sīļukalna pagastā, platība - 2277 ha, kūdras slāņa vidējais dziļums 4,3 m, lielākais dziļums 7 m, kopējie kūdras krājumi 40900000 kubikmetru.
- serdes (koksnes) stars radiāla audu josla no mizas uz serdi, kas uzkrāj rezerves barības vielas vai ietver sveķaili.
- radiotoksīns Radioaktīvs savienojums, kas uzkrājas augos un dzīvniekos un ir tiem kaitīgs.
- glotohronoloģija Radniecīgu valodu dalīšanās laika noteikšana, procentos aprēķinot to vārdu daudzumu, kas saglabājušies no sākotnējā vārdu krājuma visbiežāk sastopamo ikdienišķo parādību apzīmēšanai.
- arhīvs Rakstu krājums vai periodisks izdevums, kurā ir dokumentu publikācijas vai uz arhīvu materiāliem pamatoti raksti.
- Festschrift rakstu krājums, kas veltīts kādam ievērojamam zinātniekam (gk. sakarā ar viņa jubileju).
- konvolūts Rakstu tīstoklis, rakstu krājums.
- virsraugs Raugs, kas alum rūgstot sakrājas pa virsu un nāk mucai pa spundes caurumu ārā.
- neirālā regulācija regulācija, kas notiek ar bioloģiski aktīvām vielām - mediatoriem, kas sintezējas un uzkrājas nervu šķiedrās.
- dziesmu grāmata reliģisku dziesmu krājums.
- valnis Reljefa forma, kas veidojusies, ledāja kušanas ūdeņiem pārnesot un akumulējot (uzkrājot) nogulumus.
- aizgāds Rezerves (naudas, mantas, pārtikas) krājums.
- resīvers Rezervuārs (kompresora iekārtai), kas, uzkrājot saspiestu gaisu (gāzi), izlīdzina spiediena svārstības un attīra gaisu (gāzi) no eļļas un ūdens pilieniem.
- amatnieku kase Rīgas amatnieku krājaizdevu sabiedrība - Rīgas vācu amatnieku kredītiestāde, ko 1893. g. nodibināja Rīgas Vācu amatnieku palīdzības biedrība, likvidēta 1939. g.
- amatnieku kase Rīgas Latviešu amatnieku palīdzības biedrības krājaizdevu kase - vecākā latviešu kredītiestāde Rīgā, dibināta 1883. g., kuras uzdevums bija panākt, lai Rīgas latviešu amatnieki nebūtu finansiāli atkarīgi no vāciešiem.
- Ainažu jūrskolas memoriālais muzejs Rīgas Vēstures un kuģniecības muzeja filiāle, atrodas Ainažos, K. Valdemāra ielā 47, atjaunotajā Ainažu jūrskolas ēkā, dibināta 1969. g., krājumā vairāk nekā 7500 vienību (kartes, audzēkņu diplomi un pieraksti, fotoattēli, navigācijas instrumenti, burinieku būves darbarīki u. c.), izveidota Ainažu jūrskolas audzēkņu kartotēka, regulāri notiek izstādes, absolventu salidojumi u. c. pasākumi.
- adversārijas Rokas vai atzīmju grāmatas vai norakstu krājumi kā pamats tālākai apstrādāšanai.
- enhiridijs Rokasgrāmata, mācību grāmata; teoloģisku rakstu krājums.
- Sulpicija Romiešu dzejniece, kuras dažas elēģijas ievietotas Tibulla elēģiju krājumā.
- pandekti Romiešu juristu nolikumu, izteikumu un šķitumu krājums, Justiniāna likumu krājuma 2. daļa.
- leprekons Rūķītis veca vīra izskatā īru folklorā; dažkārt - kurpnieks, kuram ir noslēpti zelta krājumi.
- perlūvijs Rupjgraudainais materiāls (laukakmeņi, klintsbluķi), kas uzkrājies upes gultnē nogulumu izskalošanas un krasta nogruvumu rezultātā.
- gādājums Sagādātais, krājums; gāds 1.
- gāds Sagādātais, krājums.
- sagāda Sagāds, krājums, manta, pārtika.
- ietaisīt Sagatavot (parasti kādu daudzumu, krājumu).
- likvīdā koksne saimnieciski izmantojamā audzes krājas daļa, kurā tiek ieskaitīta stumbra koksne un priedes, bērza, apses resnākie zari, bet netiek ieskaitīti egles un alkšņu zari.
- nauda nesmird saka, ja kāds krāj vai izmanto negodīgi iegūtu naudu.
- piens sadeg saka, ja piena dziedzerī uzkrājas neizslaukts, nenozīsts piens un rodas piena dziedzera iekaisums.
- kumulatīvā variācijas rinda sakārtota variācijas rinda, kuras absolūtie vai relatīvie biežumi ir uzkrāti; uzkrātos biežumus iegūst, secīgi summējot (uzkrājot) līdz kādai variantei šīs variantes un visu iepriekšējo varianšu biežumus.
- koncentrēt savās rokās sakopojot, uzkrājot pakļaut sev.
- ezerkaļķi Saldūdens kaļķieži, kas veidojušies ezeos; uzkrājas ezeru litorālajā zonā līdz \~7 m dziļumam, visintensīvāk veidojās holocēna pirmajā pusē, it īpaši boreālajā laikā.
- raksts Samērā neliela apjoma publicistisks, zinātnisks, informatīvs teksts (parasti laikrakstā, žurnālā, krājumā).
- samilzt Satūkt, parasti rodoties sastrutojumam, uzkrājoties šķidrumam (par ķermeņa daļu, arī brūci).
- sukulents sausumizturīgs augs, kuram ir biezas, sulīgas lapas, stumbrs un kurā uzkrājas ūdens; izplatīti tuksnešos un pustuksnešos, Latvijā savvaļā sastopami lapu sukulenti — saulrieteņi (priežu silos) un laimiņi.
- sagatavot Savākt, izveidot (kā) krājumu, rezervi u. tml.
- virsmaktīvs Savienojumā "virsmaktīvās vielas": vielas, kas monomolekulārā slāņa veidā uzkrājas divu fāžu robežvirsmā un samazina tās brīvo enerģiju (virsmas spriegumu).
- vulkāni Sazarota, nereti stipri sarežģīta sistēma, kas sastāv no magmas avotiem (5-70 km dziļumā), pazemes ejām un šo eju atverēm zemes virsū, ap kurām uzkrājas izvirdumu produkti un parasti veidojas zemes virsas pacēlumi - konusi.
- miltums Segsēkļu sēklu audi, kuros uzkrājas dīgļa attīstībai nepieciešamās barības vielas; grauda daļa, no kā iegūst miltus.
- eitrofiska ūdenstilpe sekls ezers vai cita ūdenstilpe, kurā uzkrājas augu barības vielas, kas veicina organismu vairošanos, ūdens ziedēšanu, skābekļa trūkumu un aizaugšanu.
- salarium Senā Romā sāls krājums, ko saņēma romiešu kareivji; vēlāk atlīdzība vispār.
- annona Senajā Romā - gada raža un labības krājumi, kas nepieciešami pilsētas apgādei, kā arī labības cena; vēlīnajā impērijā - produktos maksājamas nodevas.
- Tipitaka Senākā budisma - theravādas - kanonisko rakstu krājums; Budas mācības "trīs grozi", kas apvieno Vinajapitaku, Sutapitaku un Abhidhammapitaku; Tripitaka.
- darmašastras Senās Indijas reliģisku un tiesisku nolikumu (bez likuma spēka) krājumi, ko radījušas dažādas reliģiskās skolas vēdu ietekmē.
- Mirušo grāmata senēģiptiešu reliģisko un maģisko rakstu krājums, kuros doti norādījumi, lūgsnas u. c., kā mirušajam izkļūt caur pazemi un nonākt līdz nemirstībai; rakstīta ap 6. gs. p. m. ē.
- organons Sengrieķu filozofa Aristoteļa (384.-322. g. pr. m. ē.) rakstu krājums - seši traktāti par loģiku.
- vulkāns Seno romiešu ugunsdieva Vulkāna vārdā nosaukts veidojums, kas sastāv no magmas avota, pazemes ejas un šīs ejas virszemes atveres, ap kuru uzkrājas izvirdumu produkti, veidojot zemes virsas pacēlumu - konusu.
- Artašastra Sens indiešu valsts pārvaldīšanas norādījumu krājums.
- gātas Septiņpadsmit himnas, ko uzrakstījis Zaratustra, tās ir zoroastriešu svēto rakstu krājuma "Avesta" galvenā, vecākā daļa.
- depozītsertifikāts Sertifikāts, kas apliecina depozīta noguldīšanu pie emitenta un ir tirdzniecības objekts, analoģisks krājgrāmatiņai, ko izdod banka, kad depozīts tiek noguldīts bankas kontā.
- drukas serveris serveris, kas parasti vada vairākus printerus, no citiem tīklā apvienotajiem datoriem tas saņem un uzkrāj drukājamās datnes, veido to rindu un vienu pēc otras nodod tās drukāšanai vienam vai vairākiem tam pievienotajiem printeriem.
- pasērs Siena un salmu krājumi ziemai.
- sērs Siena un salmu ziemas krājumi.
- Toma evaņģēlijs sīriešu teksts no Jēzus izteikumu krājuma, kas 1947. gadā tika atrasts Naghammadi, Ēģiptē, pauž gnosticisma mācības idejas.
- digesta Sistemātiski sakārtotu un tematiski apvienotu senās Romas juristu darbu krājums, kas pēc imperatora Justiniana pavēles tika publicēts 533. g., tam bija likuma spēks.
- kolekcija Sistematizēts (parasti ar mākslu, vēsturi, zinātņu nozarēm saistītu) vienveidīgu priekšmetu krājums.
- fototēka Sistematizēts fotogrāfiju vai to negatīvu krājums, krātuve.
- kodekss Sistematizēts jaunizdotu likumu krājums kādā tiesību nozarē.
- kartotēka Sistematizēts kartīšu krājums ar noteiktām ziņām, informāciju.
- filmotēka Sistematizēts kinofilmu krājums, krātuve.
- fonotēka Sistematizēts skaņu ierakstu krājums, krātuve.
- diskotēka Sistematizēts skaņuplašu krājums vai krātuve.
- videotēka Sistematizēts videoierakstu krājums, krātuve.
- Draupnirs Skandināvu mitoloģijā - dieva Odina maģiskais zelta gredzens, saules simbols, kuru cvergi izkala par apliecinājumu tam, ka dieviem ir neizsmeļami zelta krājumi.
- antoloģija Skaņdarbu krājums.
- naudpūķis Skops cilvēks, kas krāj naudu, arī kam ir daudz naudas; naudaspūķis.
- naudaspūķis Skops cilvēks, kas krāj naudu, arī kam ir daudz naudas.
- antrakoze Slimība, kas rodas, ogļu putekļu daļiņām uzkrājoties plaušās.
- parestes Smalkāku salmu kārta, kas uzkrājas zem sieta (restēm).
- sniega kušana sniega segas un tajā esošā ledus pārvēršanās ūdenī; process norisinās 2 fāzēs: 1) sniegs sablīvējas, un mainās tā struktūra; kūstošā sniega ūdens nekrājas uz augsnes virsas; 2) sniega sega ir piesātināta ar kušanas ūdeni, un sākas tā notece.
- sociālā izglītība sociālās mijiedarbības forma, kurā cilvēks mācās un apgūst zināšanas par sociālo vidi un dažādām sabiedrības sistēmām, to darbību, kā arī uzkrāj sociālo pieredzi
- romancero Spāniešu tautas dziesmu krājums.
- romansero Spāņu tautas romanču kopums - gan atsevišķu ciklu, gan pilns to kopojums; jaunākajā laikā tā sauc arī atsevišķu autoru vai vairāku autoru antoloģiju krājumus.
- kansjonero Spāņu viduslaiku dzejas krājums.
- redakcijas kolēģija speciālistu kolēģija, kas vada periodiska izdevuma vai neperiodiska sarežģīta izdevuma (piemēram, rakstu krājuma, vārdnīcas) sagatavošanu.
- tvertne Specifiska šūna, šādu šūnu grupa, starpšūnu telpa (auga) audos, kur uzkrājas vielmaiņas gala produkti.
- sagāzt Spēcīgi līstot, sniegot u. tml., būt par cēloni tam, ka kur sakrājas lielāks (nokrišņu) daudzums.
- krājas kopšanas cirte starpcirte pilnīgākai krājas izmantošanai un audzes ražības kāpināšanai.
- kārtējā krājas izmaiņa starpība starp augošo koku krāju perioda beigās un augošo koku krāju perioda sākumā.
- taksācijas rekvizītu simboli starptautiski pieņemtie taksācijas rekvizītu apzīmējumi (vecums – A, augstums – H, caurmērs – D, šķērslaukums – G, krāja – V).
- prosīdingi Starptautisku konferenču materiālu krājumi.
- titulstāsts Stāstu krājuma stāsts, kura virsraksts saskan ar krājuma nosaukumu.
- medus telpa stropa daļa virs peru telpas, kur bites uzkrāj medus rezerves.
- peru telpa stropa pirmais stāvs ar kārēm, kur bites audzē perus, uzkrāj barības rezerves un pārziemo.
- lencēt Sūknēt kuģī sakrājušos ūdeni no satecēm.
- lenčot Sūknēt kuģī sakrājušos ūdeni no satecēm.
- gums Sulīga, paresnināta sānsaknes pārveidne, kur uzkrājas rezerves barības vielas.
- fluktuācija svārstību sajūta, kas rodas, ja perkutē virs dobuma, kurā uzkrājies šķidrums.
- ksantocīts Šūna, kas uzkrāj vai producē dzeltenu pigmentu.
- čuļča Tabakas atkritumi, kas sakrājušies pīpes apakšā un caurulē.
- mērķsuga tāda koku suga, kas vislabāk atbilst konkrētajiem augšanas apstākļiem un nodrošina optimālu koksnes krāju un tās kvalitāti cirtmeta vecumā.
- fok- Tāds (par apmastojuma vai takelāžas sastāvdaļām un burām), kas piestiprināts pie fokmasta (piem., fokbura, fokrāja u. c.).
- izostāzija Tāds Zemes garozas un mantijas stāvoklis, kur to masas ir līdzsvarā; nogulumiem uzkrājoties, atsevišķi Zemes garozas bloki grimst, bet, iežiem izskalojoties, - paceļas.
- akumulatīvs Tāds, kas (ko) uzkrāj, sakrāj.
- leksik- Tāds, kas attiecas uz vārdiem, vārdu krājumu, leksiku.
- leksiko- Tāds, kas attiecas uz vārdiem, vārdu krājumu, leksiku.
- krājīgs Tāds, kas daudz, ar aizrautību krāj (2).
- slapjš Tāds, kas ir uzsūcis, satur tik daudz šķidruma, tvaika, ka no tā izdalās šķidrums, parasti lāšu, pilienu veidā (parasti par priekšmetiem); tāds, uz kā virsmas ir sakrājies šķidrums, parasti plānas kārtas, arī lāšu, pilienu veidā; arī mitrs (1).
- neizsīkstošs Tāds, kas jūtami nesamazinās (par kādu krājumu); tāds, kas nebeidz pastāvēt.
- mantīgs Tāds, kas rūpīgi krāj mantu.
- mitrumietilpīgs Tāds, kas uzsūc, uzkrāj mitrumu.
- aglomeratīvs Tāds, kas vairojas, uzkrājas.
- sīkstulīgs Tāds, kas, parasti mantrausīgi, taupa, krāj naudu, mantu; arī skopulīgs.
- periodisks Tāds, ko izdod regulāri, noteiktos termiņos (par iespieddarbu, piemēram, laikrakstu, žurnālu, rakstu krājumu).
- brīvs Tāds, ko pašlaik nelieto; tāds, kas ir rezervē, krājumā.
- tukšs Tāds, kur nav (kā, parasti pārtikas līdzekļu, preču, naudas) krājumu.
- ūdeņaiņš Tāds, kur uzkrājas, saglabājas ūdens (par vietu, augsni).
- ūdeņains Tāds, kura augsnē ir pārmērīgs ūdens daudzums, tāds, kura padziļinājumos ir sakrājies ūdens (par vietu).
- trūcīgs Tāds, kurā nepieciešamo materiālo vērtību ir par maz (piemēram, par kā krājumu, kopumu); tāds, kam ir raksturīgs pārāk mazs nepieciešamo materiālo vērtību daudzums (par situāciju, apstākļiem u. tml.).
- sukulents Tāds, kuram ir sulīgas lapas, stumbrs un kurā uzkrājas ūdens (par augiem).
- mērķaudze tādu koku sugu (mērķsugu) audzes, kas vislabāk atbilst konkrētajiem augšanas apstākļiem un nodrošina optimālu koksnes krāju un tās kvalitāti cirtmeta vecumā.
- rezerve Tas (parasti viela), ko (organisms) uzkrāj sevī izmantošanai vajadzības gadījumā.
- krājējs Tas, kas (ko) krāj.
- pārpalikums Tas, kas (piemēram, organismā) netiek pilnībā izmantots, uzkrājas vairāk par normu.
- fonds tas, kas ir (kā) krājums, rezerve.
- iepirkums Tas, kas pērkot sagādāts, iegādāts (parasti daudz, arī krājumam, rezervei); paveikta darbība --> iepirkt.
- kupris Tauku krājums uz (kamieļa) muguras.
- Bībele tekstu krājums (Vecā Derība un Jaunā Derība), kuri jūdaismā un kristietībā ieguvuši reliģisku nozīmi; attiecīgā grāmata.
- korpuss Tekstu un transkribētas runas krājums mašīnlasāmā formā.
- enhidrijs Teoloģisku rakstu krājums, rokasgrāmata vai mācību grāmata.
- spogulis Tiesību krājums dažās vācu zemēs viduslaikos.
- finanšu tirgus tirgus institūciju kopums, kas virza naudas līdzekļu plūsmuno uzkrājumu īpašniekiem pie aizņēmējiem (debitoriem)
- lakrimātorijs Trauks, kurā senie romieši sakrāja miroņus apglabājot izlietās asaras.
- laidiens Turpināma izdevuma atsevišķa iespiedvienība (burtnīca, krājums).
- dīvāns Tuvo un Vidējo Austrumu literatūrā: dzejoļu krājums, kur atskaņu alfabēta secībā sakārtoti dzejoļi ar vienādām atskaņām.
- bilžu ūdens ūdens, kas sakrājas zem jahtas grīdas, resp., bilžas.
- sateču ūdens ūdens, kas sakrājas zem jahtas grīdas, resp., bilžās.
- sālims Ūdens, kas zem sālīta sviesta sakrājies.
- sālīms Ūdens, kas zem sālīta sviesta sakrājies.
- sviestiņas Ūdens, kas zem sālīta sviesta sakrājies.
- hidroenergoresursi Upju un ūdenstilpju ūdens krituma enerģijas krājumi.
- palts Uz plakanas virsmas izliets, sakrājies u. tml. šķidrums; laukums, ko klāj šāds šķidrums.
- peļķe Uz plakanas virsmas izliets, sakrājies u. tml. šķidrums; laukums, ko klāj šāds šķidrums.
- bakterioidi Uz tauriņziežu augu saknēm dzīvojošo baktēriju, kas saista brīvo gaisa slāpekli, attīstības stadija ar lielāku slāpekļa uzkrājumu.
- labības kombains uzkarināma vai pašgājēja lauksaimniecības mašīna, kas vienlaikus nopļauj vai savāc vāliem un izkuļ labību, attīra un savāc tvertnē izkultos graudus, uzkrāj gubotājā vai noklāj vālā salmus un pelavas; galvenās labības kombaina sastāvdaļas ir heders (pļaujamā ierīcce), kuļmašīna, gaitas iekārta, gubotājs, motors, graudu tvertne un vadītāja kabīne.
- pūsties uzkrājoties gāzēm zarnās, radīt spiedošu sajūtu un diskomfortu
- pieaugt Uzkrājoties palielināties apjomā.
- sasnigt Uzkrājoties sniegam, izveidoties (par, parasti lielām, kupenām, arī par, parasti biezu, sniega kārtu).
- tūkt Uzkrājoties šķidrumam audos, palielināties apjomā (par ķermeņa daļu, ievainojumu).
- iepāss Uzkrājums, ietaupījums.
- ponds Uzkrājums; fonds.
- gatavie ražojumi uzņēmumā ražotās un noliktavā uzglabāšanā esošās (krājumos uzskaitītās) pārdošanai paredzētās preces.
- krājbanka Uzņēmums, kas pieņem naudas kapitāla noguldījumus, tirgojas ar to, kā arī izdara citas finanšu operācijas; krājkase.
- piebriest Uzsūcot, uzkrājot šķidrumu, palielināties apjomā; piesūcoties ar šķidrumu, mitrumu, kļūt cietākam, stingrākam, biezākam.
- spravočņiks Uzziņu krājums, rokasgrāmata.
- vācainis Vācējs, krājējs, kolekcionārs.
- savākt Vācot iegūt (barību, tās krājumus) - par dzīvniekiem; vācot (barību), piepildīt (ko ar to).
- Sakšu spogulis vācu tiesību krājums, ko ap 1230. g. sarakstījis Repkovas Eike ar nolūku kodificēt sakšu zemes un lēņa tiesības, balstoties uz Magdeburgas un Halberštates bīskapiju tiesu precedentiem un vietējām paražu tiesībām; šī krājuma normas savu ietekmi saglabāja vairākās Vācijas zemēs līdz 19. gs. beigām.
- Švābu spogulis vācu tiesību krājums, ko ap 1275.-1276. g. sastādījis kāds nezināms franciskāņu mūks, jūtama kanonnisko tiesību ietekme, ietverta doktrīna par karaļa varas atkarību no pāvesta.
- hodēgētika Vadonis, nosacījumu krājums mācību gaitai augstākās skalās.
- gūrums Vairums, krājums.
- atsargam Vajadzības gadījumam; krājumam.
- linot Vākt linus, lūgt dāvanas, mangot; sena paraža, ka rudenī meitas apbraukāja precētas radinieces, lai pavairotu savus linu krājumus pūra darināšanai; to pašu darīja arī mācītāji, saņemot no draudzes bez liniem arī citas dāvanas graudā.
- kreoliskā valoda valoda, kas no pidžina dabiskā veidā ir izveidojusies par kāda etnosa dzimto valodu, salīdzinot ar pidžinu papildus iegūstot sociolingvistiskās funkcijas, plašāku vārdu krājumu un savu gramatisko struktūru.
- valodas vārdu (arī vārdu krājuma, leksikas) pamatfonds valodas vārdu krājuma daļa, ko izmanto, lai apzīmētu ar attiecīgā valodas lietotāju kolektīva dzīvi visciešāk saistītos priekšmetus un parādības.
- leksikas vienība valodas vārdu krājuma vienība - vārds (neatkarīgi no tā gramatiskajām kategorijām un iespējamām sintaktiskajām funkcijām).
- rezerves fonds valsts zelta monētu, dārgmetālu stieņu, dārgakmeņu u. tml. vērtību krājums, kas nodrošina naudas sistēmas un kredītoperāciju stabilitāti.
- vārddarināšana Vārdu krājuma bagātināšana ar jauniem vārdiem, pārveidojot valodā lietojamo vārdu uzbūvi un nozīmi ar valodas sistēmā esošajiem līdzekļiem un paņēmieniem.
- pasīvais vārdu krājums vārdu krājums, kuru runātājs zina un saprot, bet brīvi nelieto.
- sīpols Vasas pārveidne - īsvasa ar stipri sarukušu stumbru un sulīgām zvīņlapām, kurās uzkrājas barības vielas.
- saknenis Vasas pārveidne, kura parasti atrodas augsnē un ārēji ir līdzīga saknei, bet pēc uzbūves - vasai un kurā uzkrājas barības vielu rezerves.
- pārnadžu mērķa vecums vecums, kādā izveidojušās vislabākās medību trofejas, dzīves pirmajos gados dzīvniekam strauji veidojas skelets un augšanas procesā uzkrājas ķermeņa masa; staltbriežiem skelets veidojas līdz 7 g. vecumam un tikai pēc tam minerālvielu un organisko vielu pārpalikumi var tikt novirzīti ragu augšanai.
- samhiti Vēdisko himnu krājums, kuras dzied upurēšanas un citos reliģiskos rituālos.
- Jadžūrvēda Vēdu krājums, kas sniedz pamācības priesterim, kā organizējama upurēšana.
- āmis Velkamā zvejas tīkla maisveida daļa, kurā sakrājas zivis.
- Mabinogions Velsiešu mītu un teiku krājums, galvenais seno velsiešu un britu mītu avots.
- archaiogrāfija Vēstures zinātnes nozare, kas krāj, apraksta un izdod vēstures pieminekļus.
- muzeja krājums vēsturiski izveidojies, zinātniski pamatots muzeja priekšmetu kopums, kas sastāv no pamatkrājuma, palīgkrājuma un apmaiņas krājuma.
- kartulārijs Viduslaikos - dokumentu un aprakstu kopiju krājums, kas attiecas uz noteiktu zemes īpašumu kompleksu, lielāko tiesu uz klosteru zemes īpašumu.
- dekretālijas viduslaiku likumu u. c. tiesību aktu krājumi.
- sekrēts Viela, kas rodas organisma vielmaiņas procesos un uzkrājas tajā vai izdalās uz tā virsmas.
- nosēdumi Viela, vielu kopums, kas izdalās no gaisa un sakrājas, parasti slāņveidīgi (kur, uz kā u. tml.).
- tezaurismoze Vielmaiņas traucējums, kad dažas vielas uzkrājas organisma audos neparasti lielā daudzumā.
- ceļotājkoks Viendīgļlapju klases liliju apakšklases ingveru rindas strelīciju dzimtas suga ("Ravenala madagascariensis"), līdz 6 m garas, vēdekļveidā sakārtotas lapas, kuru makstīs uzkrājas līdz 1,5 1 dzeramā ūdens (no tā cēlies nosaukums), Madagaskarā audzē kā dekoratīvu augu.
- digesti Viens no imperatora Justiniāna laikā kopotiem romiešu tiesību krājumiem.
- krājnoguldījums Viens no kredītiestāžu depozīta veidiem; krājdepozīts.
- autonomitāte Viens no kuģa ekspluatatīvajiem rādītājiem - spēja noteiktu laiku kuģot bez ieiešanas ostā un krājumu papildināšanas.
- vircājs Vieta kur uzkrājies daudz atkritumu un kūtsmēslu.
- rezervuārs Vieta, kur (kas) sakrājas, koncentrējas lielā daudzumā.
- atradne Vieta, kur atrodas (derīgi izrakteņi vai citas zemes bagātības); šādā vietā atrodamais (derīgu izrakteņu vai citu zemes bagātību) krājums.
- izdegas Vieta, kur mežs izdedzis, bet jo īpaši sūnājs, tā ka vēlāk tur sakrājas neliels ūdens daudzums.
- gļema Vieta, kur pavasaros iet ūdens pāri un kur sakrājas dūņas.
- kloāka Vieta, kur sakrājas daudz atkritumu, netīrumu.
- slauksnis vieta, kur uzkrājušies atkritumi (netīrumi).
- depo Vieta, orgāns (organismā), kurā uzkrājas, piemēram, kādas vielas.
- zeķes Vieta, priekšmets u. tml., kur krāj naudu mājas apstākļos, nelaižot to apgrozībā.
- krasta akumulācijas formas virsūdens un zemūdens reljefa formas, kas veidojas jūras k–a zonā, uzkrājoties jūras sanešiem.
- neitrālā leksika vispārlietojamā vārdu krājuma pamats - vārdi, kas nav piesaistīti noteiktam funkcionālajam stilam un kam nozīmes pamatkomponentā atšķirībā no šo vārdu sinonīmiem nepiemīt emocionāli ekspresīvā nokrāsa.
- tēcs Zema un mitra vieta uz lauka vai mežā, kur ūdens uzkrājas.
- stregzna Zema vieta pļavā, kur uzkrājas ūdens.
- atgula Zema vieta trumā, kur ūdens uzkrājas.
- tecis Zema vieta, ieleja, liekņa, kur pieplūst un uzkrājas ūdens.
- rūcis Zema, mitra vieta, kur krājas ūdens.
- glacioizostāzija Zemes garozas vertikālās kustības, kas noris tagadējā laikmeta un leduslaikmetu apledojumu apgabalos, segledājiem uzkrājoties (iegrimšana) vai izkustot (celšanās).
- organogēnais reljefs Zemes virsas nelīdzenumi un plakanu līdzenumu apvidi, kas izveidojušies augu un dzīvnieku darbības rezultātā vai uzkrājoties to atliekām.
- nogultne Zemums, kur sakrājas ūdens.
- turpinājumizdevums Zinātniski informatīvs rakstu krājums, ko turpinājumos izdod zinātniski pētnieciskie institūti, augstskolas u. c. zinātniskās iestādes.
- memoāri Zinātnisku biedrību rakstu krājumi.
- Acta Latgalica zinātnisku rakstu krājums, ko izdeva Latgaļu pētniecības institūts 1965.-1981. g. Minhenē (Vācijā) reizi 2 gados (pavisam 7 laidieni), kopš 1993. g. iznāk Rēzeknē.
- sinopse Ziņu, rakstu u. c. materiālu krājums, kur kopsavilkumā aplūkotas atsevišķas kāda jautājuma daļas.
- Avesta Zoroastrisma svēto rakstu krājums, sarakstīts avestas valodā 9.-3. gs. pirms mūsu ēras, tā vecāko daļu piedēvē Zaratustram (Zoroastram).
- sintaktiskā afāzija žargonafāzija, nespēja pareizi lietot savu vārdu krājumu.
Citās vārdnīcās nav šķirkļa krāj.