Vasaras versija 2026
414 347 šķirkļi
konstatēt
konstatēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
 
Tagadne
Pagātne
Nākotne
 Vsk.Dsk.Vsk.Dsk.Vsk.Dsk.
1. pers.konstatējukonstatējamkonstatējukonstatējāmkonstatēšukonstatēsim
2. pers.konstatēkonstatējatkonstatējikonstatējātkonstatēsikonstatēsiet, konstatēsit
3. pers.konstatēkonstatējakonstatēs
Pavēles izteiksme: konstatē (vsk. 2. pers.), konstatējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: konstatējot (tag.), konstatēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: konstatētu
Vajadzības izteiksme: jākonstatē
1.Atklāt, izzināt; ievērot, arī noteikt.
PiemēriApģērbjos un konstatēju, ka tas viss man maķenīt par lielu.
  • Apģērbjos un konstatēju, ka tas viss man maķenīt par lielu.
  • Es tikai konstatēju faktu.
  • Abi konstatējām, ka viņš taču ir interesants tips.
Saistītās nozīmesizsecināt, pasacīt, pateikt, vērot, noteikt.
Sinonīmi
izsecināt1 — Secinot izveidot (domu, spriedumu u. tml.).
pasacīt2 — Noteikt, konstatēt, atšķirt, arī novērtēt; pateikt (2).
pateikt2 — Noteikt, konstatēt, atšķirt, arī novērtēt; pasacīt (2).
vērot2.1 — Konstatēt, gūt pārliecību, parasti ilgākā laikposmā (par kādu faktu, arī kā sastopamību, izplatību u. tml.).
noteikt4 — Izsecināt, konstatēt, noskaidrot; nosacīt (4).
nosacīt4 — Izsecināt, konstatēt, noskaidrot; noteikt (4).
noskaidrot1 — Pētījot, vācot informāciju, izzināt, izprast.
pamanīt3 — Konstatēt, atklāt.
ievērot1.2 — Atklāt, konstatēt.
Hiponīmi
atklāt2.2 — Pamanīt, ievērot (ko nepamanītu, nezināmu).
novērot1.2 — Konstatēt (piemēram, kā piemitību, arī sastopamību, izplatību).
saskatīt1.1 — Skatoties uztvert, atšķirt, pazīt (ko); skatoties atklāt, konstatēt (ko).
Hiperonīmi
atklāt2 — Atrast, uziet (ko jaunu, nezināmu) pētījumu, meklējumu rezultātā.
pārliecināties1.1 — Secināt (ko).
piefiksēt1 — Ievērot, pamanīt, arī iegaumēt (ko).
secināt1 — Veidot domu, spriedumu, pamatojoties uz, piemēram, vērojumiem, eksperimentiem, faktiem, atzinumiem, spriedumiem.
Saistīts ar
apliecināt1 — Apstiprināt (kā esamību, patiesumu).
atzīt3 — Apzināties (ko); apliecināt.
izmēģināt2 — Darīt (ko), lai noskaidrotu (piemēram, kādu apstākli, iespēju).
liecināt3 lieto: pareti — Apliecināt (kādu faktu).
mēģināt1.1 — Darīt (ko), lietot (ko), cenšoties noskaidrot, pārbaudīt (piemēram, kādu apstākli, iespēju).
pierādīt2 — Apliecināt; ļaut secināt.
Tulkojumifind, happen, chance, bump, encounter, detect.
(LV plašāka nozīme) find, happen, chance, bump, encounter
come upon, as if by accident; meet with; "We find this idea in Plato"; "I happened upon the most wonderful bakery not very far from here"; "She chanced upon an interesting book in the bookstore the other day"
(LV plašāka nozīme) detect, observe, find, discover, notice
discover or determine the existence, presence, or fact of; "She detected high levels of lead in her drinking water"; "We found traces of lead in the paint"
[Princeton WordNet 3.0]
1.1.Izteikt spriedumu, apgalvojumu.
Piemēri– Muļķe, pavisam muļķīte tu esi, – viņa skatījās uz mani, sausi konstatējot.
  • – Muļķe, pavisam muļķīte tu esi, – viņa skatījās uz mani, sausi konstatējot.
Saistītās nozīmes
Sinonīmi
spriest1.1 transitīvs
Hiperonīmi
formulēt1 — Izteikt (domu, atzinumu, lēmumu, jautājumu).
izsacīt1 — Runājot izpaust (kādu domu, faktu u. tml.); izteikt (1).
izteikt1 — Runājot izpaust (kādu domu, faktu u. tml.); izsacīt (1).
pārliecināties1.1 — Secināt (ko).
secināt1 — Veidot domu, spriedumu, pamatojoties uz, piemēram, vērojumiem, eksperimentiem, faktiem, atzinumiem, spriedumiem.
Aptuvenie sinonīmi
apgalvot1 — Izteikt (domu, spriedumu) ļoti noteikti, kategoriski.
apliecināt1.1 — Apgalvot.
deklarēt1.1 sarunvaloda — Paziņot, pasludināt (kādas domas, ieskatus).
galvot2 — Apgalvot, apsolīt, ka kas notiks, īstenosies.
nolemt1.2 — Pārdomājot, vērojot izsecināt.
nospriest1 — Spriežot, apsverot, pārdomājot izsecināt (ko).
Tulkojumistate, say.
(LV šaurāka nozīme) state, say, tell
express in words; "He said that he wanted to marry her"; "tell me what is bothering you"; "state your opinion"; "state your name"
[Princeton WordNet 3.0]
Cilme:No franču constater, kam pamatā latīņu constat ‘ir zināms’.
Avoti: MLVV, TWN, LLVV
Piemēri valodas korpusos:šeit

Ieteikt vārdu, teicienu vai jaunu nozīmi

Lūdzu, aizpildiet informāciju par jaunu vārdu, teicienu vai jaunu nozīmi, kuru iesakāt pievienot Tēzauram!

Ieteikuma papildinformācija (neobligāta, bet var noderēt)

Paldies

Paldies, jūsu ieteikums ir saņemts!

Leksikogrāfi ieteikumu izskatīs, precizēs informāciju, izveidos šķirkli, un pozitīva lēmuma gadījumā tas nonāks Tēzaurā.