klabeklis
klabeklis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | klabeklis | klabekļi |
| Ģen. | klabekļa | klabekļu |
| Dat. | klabeklim | klabekļiem |
| Akuz. | klabekli | klabekļus |
| Lok. | klabeklī | klabekļos |
1.Klabata1.
2.Klabiķis.
3.vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa Pļāpīgs vīrietis.
4.žargonisms, nievājoša ekspresīvā nokrāsa Mute.
Tulkojumimouth, oral cavity, oral fissure.
(LV plašāka nozīme) mouth, oral cavity, oral fissure, rima oris
the opening through which food is taken in and vocalizations emerge; "he stuffed his mouth with candy"
(LV plašāka nozīme) mouth
the externally visible part of the oral cavity on the face and the system of organs surrounding the opening; "she wiped lipstick from her mouth"
[Princeton WordNet 3.0]
Avoti: LLVV, SLG
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ja klaburčūskai ir klabeklis, viņai nav klabekļa, viņa dauza ar asti.
- Tās galā ir īpatnējs brīdinājuma orgāns — klabeklis.
- Zvana poga, tad bronzas klabeklis — pūķa galva, visbeidzot Andrievs uzstājīgi dauza durvis ar dūrēm.
- Viņš bija basām kājām un ar netīro roķeli grieza koka klabekli, bet uz izbalējušā, sarkanā krekliņa dzeltenoja uzraksts: Heaven.
- Vienu brīdi Niklāvs un klabeklis bija tiešām nešķirami!