Vasaras versija 2025
410 995 šķirkļi
klabeklis
klabeklis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
 Vsk.Dsk.
Nom.klabeklisklabekļi
Ģen.klabekļaklabekļu
Dat.klabeklimklabekļiem
Akuz.klabekliklabekļus
Lok.klabeklīklabekļos
3.vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa Pļāpīgs vīrietis.
Saistītās nozīmesmelkulis, grabiķis, grabis, dirsējs, niekgrabis.
Hiperonīmi
balamute1 — Cilvēks, kas daudz un nepārdomāti, arī nepatiesi runā; pļāpa, lielībnieks.
čaba2 — Pļāpa.
čabaste1 — Pļāpa, tarkšķis, melša.
čavata1 — Pļāpa.
dirsējs3 — Pļāpa; muldoņa.
dižmutis1 — Balamute, lielībnieks, pļāpa.
garvalodis1 — Daudzrunātājs, pļāpa.
grabeklis2 — Cilvēks, kas daudz runā (ko nepamatotu).
grabētājs1 — Pļāpa.
grabiķis1 — Pļāpa, tarkšķis.
grabis2 — Pļāpa.
grābšķis3 — Pļāpa.
gvelzis1 — Pļāpa.
klabata1 — Pļāpīgs cilvēks.
klabis1 — Pļāpīgs cilvēks, kas mēdz runāt ko nepamatotu.
klaču pastala (tarba)1 — Pļāpīgs cilvēks; tenkotāja vai tenkotājs.
larkšķis2 vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa — Cilvēks, kas daudz, nepārtraukti runā.
ļerba1 — Pļāpa, melša.
lielmutis1 — Cilvēks, kas daudz runā, pļāpā, lielās; pļāpa.
melkulis2 apvidvārds — Pļāpa.
mutainis1 — Liels runātājs, kam vārds vietā.
niekabīlis1 — Niekkalbis; lielmutis, pļāpa.
niekaklabis1 — Pļāpa.
niekgrabis1 — Tukši runātājs, pļāpa; niekabīlis.
niekkalbis1 — Pļāpīgs, arī vientiesīgs, nenopietns cilvēks.
niekrunis1 — Pļāpa.
niekvalodis1 — Cilvēks, kas mēdz runāt niekus (3); arī tenkotājs.
pļāpa1 — Pļāpīgs cilvēks.
pļāpātājs1 — Pļāpīgs cilvēks, pļāpa.
pļera1 — Pļāpa.
pļerkšķis2 apvidvārds — Pļāpa.
skrejmēlīte1 — Pļāpa.
tarkšķinātājs1 — Pļāpa.
tarkšķis1 — Pļāpa.
tukšgrabis1 — Pļāpa.
tukšvalodis1 — Pļāpa.
vankšķis2 novecojis — Pļāpa.
vāreklis2 — Cilvēks, kas mēdz daudz runāt, pļāpāt.
vāvulis1 sarunvaloda — Pļāpa; skaļš runātājs.
4.žargonisms, nievājoša ekspresīvā nokrāsa Mute.
Saistītās nozīmesžaunas.
Sinonīmi
žaunas3 sarunvaloda — Mute.
mute1 — Atvere galvas priekšpusē barības uzņemšanai, gaisa ievadīšanai vai izvadīšanai, skaņu veidošanai; mutes dobums.
Holonīmi
jebalņiks1 — Seja.
mūlis1 — Seja.
mute1.1 sarunvaloda — Seja.
pupešs1 — Seja.
purns1.1 vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa — Seja.
seja1 — Cilvēka galvas priekšējā daļa no zoda līdz matu sākumam.
sejs1 novecojis — Seja.
smeceris3 žargonisms, nievājoša ekspresīvā nokrāsa — Seja.
zatočka1 — Seja.
Meronīmi
lūpa1 — Ādas un muskuļu kustīgs veidojums, kas no ārpuses norobežo mutes dobumu.
Tulkojumimouth, oral cavity, oral fissure.
(LV plašāka nozīme) mouth, oral cavity, oral fissure, rima oris
the opening through which food is taken in and vocalizations emerge; "he stuffed his mouth with candy"
(LV plašāka nozīme) mouth
the externally visible part of the oral cavity on the face and the system of organs surrounding the opening; "she wiped lipstick from her mouth"
[Princeton WordNet 3.0]
Avoti: LLVV, SLG
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
  • Ja klaburčūskai ir klabeklis, viņai nav klabekļa, viņa dauza ar asti.
  • Tās galā ir īpatnējs brīdinājuma orgāns — klabeklis.
  • Zvana poga, tad bronzas klabeklis — pūķa galva, visbeidzot Andrievs uzstājīgi dauza durvis ar dūrēm.
  • Viņš bija basām kājām un ar netīro roķeli grieza koka klabekli, bet uz izbalējušā, sarkanā krekliņa dzeltenoja uzraksts: Heaven.
  • Vienu brīdi Niklāvs un klabeklis bija tiešām nešķirami!
Vairāk piemēru ...