iešķilt
iešķilt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | iešķiļu | iešķiļam | iešķīlu | iešķīlām | iešķilšu | iešķilsim |
2. pers. | iešķil | iešķiļat | iešķīli | iešķīlāt | iešķilsi | iešķilsiet, iešķilsit |
3. pers. | iešķiļ | iešķīla | iešķils |
Pavēles izteiksme: iešķil (vsk. 2. pers.), iešķiliet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: iešķiļot (tag.), iešķilšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: iešķiltu
Vajadzības izteiksme: jāiešķiļ
1.Šķiļot iededzināt; šķiļot radīt (dzirksteli).
3.apvidvārds Sasitot ievirzīt.
Avoti: LLVV, EH
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Lugas latviskajā tekstā francisku dzirksti iešķīlis Pēteris Pētersons.
- Katliņā uz lēnas uguns iešķiļ olu un sāk intensīvi maisīt, lai tā sasilst, bet nesāk vārīties.
- “Jaunajā Gaitā” atrodam domu izmaiņu, atšķirīgu uzskatu brīvu izpausmi, kas bieži iešķīlusi spraigas pārrunas.
- Policija vīrieti atrada virtuvē, kurā viņš bija atvēris gāzes plīts kloķus un, rokās turot šķiltavas, draudēja tās iešķilt.
- Iešķiļam.