iešķilt
Lietojuma biežums :
iešķilt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
LocīšanaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | iešķiļu | iešķiļam | iešķīlu | iešķīlām | iešķilšu | iešķilsim |
| 2. pers. | iešķil | iešķiļat | iešķīli | iešķīlāt | iešķilsi | iešķilsiet, iešķilsit |
| 3. pers. | iešķiļ | iešķīla | iešķils | |||
Pavēles izteiksme: iešķil (vsk. 2. pers.), iešķiliet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: iešķiļot (tag.), iešķilšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: iešķiltu
Vajadzības izteiksme: jāiešķiļ
1.Šķiļot iededzināt; šķiļot radīt (dzirksteli).
2.apvidvārds Iepērt.
Saistītās nozīmesiepērt, iesmeltēt, iežagarēt, iekult.
Saistītās nozīmes
Hiponīmi
ieklapēt1 — Nedaudz iepērt, iesist.
iekokot1 — Iekaustīt, iepērt ar (nelielu) koku.
iepātagot1 — Iepērt ar pātagu; perot ar pātagu, iebaidīt.
iepaugāt1 — Iesist, nopērt (ar roku).
iepīckāt1 — Iepērt (parasti ar pātagu).
iepipkāt1 — Iepērt ar pipku.
iestibīt1 — Iepērt ar stibu.
Hiperonīmi
iedābt1 — Iesist.
iegniezt1 — Iesist.
iezeltīt1 — Iesist.
pērt1 — Vairākkārt, parasti ar rīksti, pātagu, sist (cilvēkam vai dzīvniekam), lai (to) sodītu.
uzbelzt1 — Iesist, uzsist.
uzdābt1 — Iesist.
uzpipkāt1 — Iesist.
uzsloksnēt1 — Iesist.
uzsvilināt1 — Iesist.
uzvantēt2 — Iesist.
3.apvidvārds Sasitot ievirzīt.
Avoti: LLVV, EH
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Lugas latviskajā tekstā francisku dzirksti iešķīlis Pēteris Pētersons.
- Katliņā uz lēnas uguns iešķiļ olu un sāk intensīvi maisīt, lai tā sasilst, bet nesāk vārīties.
- “Jaunajā Gaitā” atrodam domu izmaiņu, atšķirīgu uzskatu brīvu izpausmi, kas bieži iešķīlusi spraigas pārrunas.
- Policija vīrieti atrada virtuvē, kurā viņš bija atvēris gāzes plīts kloķus un, rokās turot šķiltavas, draudēja tās iešķilt.
- Iešķiļam.