iešķielēt
iešķielēt 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; lieto: paretiLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | iešķielēju | iešķielējam | iešķielēju | iešķielējām | iešķielēšu | iešķielēsim |
| 2. pers. | iešķielē | iešķielējat | iešķielēji | iešķielējāt | iešķielēsi | iešķielēsiet, iešķielēsit |
| 3. pers. | iešķielē | iešķielēja | iešķielēs | |||
Pavēles izteiksme: iešķielē (vsk. 2. pers.), iešķielējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: iešķielējot (tag.), iešķielēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: iešķielētu
Vajadzības izteiksme: jāiešķielē
Iesānis, no sāna ieskatīties.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Garām ejot, pa ceļam uz universitāti, darbnīcā ar savu ķiršukrāsas skatienu iešķielēja kaimiņmājas smukulīte Laura.
- Viņš, it kā garāmejot, iešķielēja spogulī, lai pārliecinātos, ka ar nāsīm viss ir kārtībā.