daikts
daikts vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; sarunvalodaLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | daikts | daikti |
Ģen. | daikta | daiktu |
Dat. | daiktam | daiktiem |
Akuz. | daiktu | daiktus |
Lok. | daiktā | daiktos |
1.Rīks, instruments; arī lieta.
Avoti: LLVV, SLG
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Turklāt katra ģīmja un daikta iegaumēšana būtu vistīrākā dvēseles enerģijas tērēšana.
- Šo daiktu taču nekad viņa nav ne redzējusi, ne izbaudījusi.
- Karina redzēja krūšgalus mērcējamies mutēs un daiktus izlaužamies pa atvērtiem ravējslēdzējiem.
- – Likāt dziedāt un piedevām vēl pastiprinājāt viņa balsi caur šo daiktu!
- Nokostu degunus, daiktus, pirkstus un mirtu, nav divu domu.